10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/10

(1)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā (“attiecīgā valsts”) un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010) un ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010).

(2)

Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (3) noteica arī galīgo antidempinga maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā.

(3)

Pēc kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ex officio Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un Regulu (EK) Nr. 1629/2004.

(4)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 18. pantam Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1185/2010 (5) pagarināja kompensācijas pasākumus. Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1186/2010 (6) pagarināja antidempinga pasākumus.

(5)

Kompensācijas pasākumus noteica kā 6,3 % un 7,0 % procentuālā nodokļa likmi atsevišķi minēto eksportētāju importam (7,2 % atlikusī maksājuma likme).

(6)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7) spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam, Komisija atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (8) 18. pantam saņēma pārskatīšanas pieprasījumu.

(7)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi SGL CARBON GmbH, TOKAI ERFTCARBON GmbH un GrafTech Switzerland SA (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas reprezentē vairāk nekā 25 % no Savienības konkrētu grafīta elektrodu sistēmu kopējā ražošanas apjoma.

(8)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(9)

Noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija, 2015. gada 15. decembrī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (9) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantam.

(10)

Komisija, 2015. gada 15. decembrī publicējot paziņojumu (10) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja arī par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (11) 11. panta 2. punktam, attiecībā uz spēkā esošajiem galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Savienībā.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras piekrīt piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Indijas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(12)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu atlasīt ieinteresētās personas.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē bija četri Savienības ražotāji. Saskaņā ar pašreizējās procedūras ietvaros iegūto informāciju izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja vairāk nekā 80 % Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta izlase. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(15)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(16)

Neviens importētājs nepieteicās sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju.

(17)

Komisija nosūtīja anketas Indijas valdībai, visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem zināmajiem Indijas ražotājiem/eksportētājiem un 53 lietotājiem, kuri pieteicās pēc procedūras sākšanas.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Indijas valdības, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena Indijas ražotāja eksportētāja un astoņiem lietotājiem.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un tās radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti Indijas valdības iestāžu un šādu uzņēmumu telpās Deli un Bopālā:

(20)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Attiecīgais ražojums ir tādi Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, ko izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru tilpummasa ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāk, un šajos elektrodos izmantotie savienotāji, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi (“GES” vai “pārskatāmais ražojums”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010) un ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010).

(22)

Izmeklēšana liecina, ka visiem šiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(23)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(24)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(25)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, iespējams, piešķir subsīdijas.

(26)

Iepriekš a) līdz e) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Divi ārējās tirdzniecības politikas dokumenti ir būtiski šīs izmeklēšanas PIP: Foreign Trade Policy 2009–2014 (“FTP 09–14”) un Foreign Trade Policy 2015–2020 (“FTP 15–20”). Pēdējais dokuments stājās spēkā 2015. gada aprīlī. Indijas valdība arī paredz procedūras, kas reglamentē FTP 09–14 un FTP 15–20, attiecīgi procedūru rokasgrāmatās Handbook of Procedures, Volume I, 2009-2014 (“HOP I 04–09”) un Handbook of Procedures, Volume I, 2015-2020 (“HOP I 15–20”). Procedūru rokasgrāmatas tiek regulāri atjauninātas.

(27)

ECS shēma, kas minēta iepriekš f) punktā, ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A sadaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(28)

Shēmu, kas minēta iepriekš g) punktā, pārvalda Madhjas Pradēšas (Madhya Pradesh) štata iestādes.

(29)

DDS shēmas priekšgājēja “Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem” (“DEPB”) (12) un EPCGS jau ir kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, savukārt AAS, FMS, MEIS, ECS un EDES netika izmeklētas.

(30)

Kā minēts iepriekš 18. apsvērumā, sadarbojās tikai viens no Indijas ražotājiem eksportētājiem. Šis ražotājs eksportētājs pārstāvēja vairāk nekā 95 % visa Indijas izcelsmes GES importa Savienībā un 50 % kopējās lēstās ražošanas jaudas Indijā. Ražošanas jauda Indijā tika noteikta, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem un ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, publiski pieejamiem finanšu pārskatiem. Tādējādi Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni uzskatīja par zemu. Indijas iestādes tika pienācīgi informētas, ka, ņemot vērā zemo Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, Komisija var piemērot pamatregulas 28. pantu. Par to netika saņemtas piezīmes.

(31)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka sadarbības līmeni nevarēja uzskatīt par zemu, jo ražotājs, kas sadarbojās, PIP laikā pārstāvēja vairāk nekā 95 % Indijas izcelsmes GES eksporta uz Savienību un 50 % kopējās lēstās ražošanas jaudas Indijā. Šajā ziņā jāprecizē, ka Komisija sadarbības līmeni noteica, pamatojoties uz kopējo ražošanas jaudu Indijā, kas termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā bija uzskatāma par atbilstīgāku rādītāju par Indijas izcelsmes GES eksporta apjomiem uz Savienību PIP laikā. Tā kā Indijā ir tikai divi vienlīdz lieli ražotāji un tikai viens no tiem ir sadarbojies, ir pamatoti šo sadarbības līmeni novērtēt kā zemu, jo uzņēmumam, kas nesadarbojās, ir potenciāli liela ietekme uz novērtējumu par subsidēšanas turpināšanās iespējamību un kaitējuma atkārtošanos. Patiešām, kā paskaidrots 155. apsvērumā, maksājumu līmeņu dēļ ražotājs, kas nesadarbojās, ir gandrīz pārtraucis eksportu uz Savienību un, visticamāk, tas atsāktu eksportu ievērojamos apjomos, ja pasākumi tiktu atcelti. Tādējādi, tā kā abi zināmie ražotāji katrs pārstāv 50 % no kopējās ražošanas jaudas Indijā, nevar izslēgt iespēju, ka to attiecīgās daļas kopējā Indijas eksportā uz Savienību kļūtu līdzsvarotākas un tādējādi pilnīgi atšķirtos no PIP laikā novērotās aptuvenās attiecības 95/5. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā šis apgalvojums ir nevietā, jo mērķis ir noteikt, vai subsidēšana turpinās. Pamatojoties uz konstatējumiem, kas izdarīti attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju, Komisija jau tagad var secināt, ka subsidēšana turpinās. Tādējādi ir pilnīgi nebūtiski, cik zema vai augsta ir sadarbības pakāpe.

(32)

Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos (Custom & Central Excise Duties Drawback Rules), kas grozīti ar vēlākiem paziņojumiem.

(33)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(34)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu franko uz kuģa klāja (“FOB”) vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp pārskatāmajam ražojumam. Tās tiek noteiktas, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodokļi ir faktiski samaksāti. PIP laikā DDS likme bija 3 % ar maksimālo vērtību 3,2 INR/kg līdz 2014. gada 22. novembrim un 2,4 % ar maksimālo vērtību 8 INR/kg turpmākajam laikposmam.

(35)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek, izmantojot DDS, un tiek neatsaucami noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārīgo eksporta formulāru un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt atmaksu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā vai ar čeku.

(36)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts. Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja noteiktā termiņā eksportētājs bankas realizācijas sertifikātu neiesniedz.

(37)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkuram mērķim.

(38)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu uzkrājumu veidā var iegrāmatot darījumu kontā kā ienākumus.

(39)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā turpināja izmantot DDS.

(40)

Kā norādīts sākotnējā izmeklēšanā, DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta I) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskaitījums. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(41)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojumu veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas nodokļu maksājumiem par izejvielām, un tas nav nodokļa kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētām vai nākotnē importējamām izejvielām.

(42)

Pārbaudes apmeklējuma laikā Indijas valdība un ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka starp atmaksas likmēm un nodokļiem, kuri samaksāti par izejvielām, ir pietiekama saikne. Šā iemesla dēļ Indijas valdība, nosakot nodokļa atmaksas likmes, ņem vērā ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību, kā arī par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu.

(43)

Komisija tomēr neuzskata, ka saikne, kas, kā tiek apgalvots, starp nodokļu atmaksas likmēm un nodokļiem, kuri samaksāti par izejvielām, ir pietiekama, lai uzskatītu, ka minētā shēma atbilst noteikumiem pamatregulas I pielikuma, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Proti, kredīta apmēru neaprēķina attiecībā pret faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli (ieskaitot to daudzumus un izcelsmi) ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai apstiprinātu to, vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Tādējādi maksājums, ko Indijas valdība veic kā tiešu līdzekļu pārskaitījumu pēc tam, kad ir noticis eksports, ir uzskatāms par tiešu Indijas valdības dotāciju, kas atkarīga no eksporta rādītājiem, un tādējādi uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tad Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par konkrēto eksporta darījumu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tiek uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar DDS saņemto ieguvumu vērtēt kā atmaksas summas, kas PIP laikā nopelnītas par eksporta darījumiem saskaņā ar šo shēmu.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šīs subsīdijas summas attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(47)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 2,02 %.

(48)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09–14 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 09–14 4.1.– 4.30. nodaļā, kā arī FTP 15–20 4.03–4.24. punktā un HOP I 15–20 4.04–4.52. nodaļā.

(49)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kā sīkāk aprakstīts 50. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā atbilstības tvērumā. Tiesības izmantot AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas ir ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotājiem eksportētājiem, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesības izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 09–14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”). Nosacītā eksporta priekšrocības atbilstīgi iepriekšējā izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var izmantot arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(50)

AAS apakšshēmas ir šādas:

(51)

Konstatēts, ka PIP laikā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ieguva koncesijas saskaņā ar pirmo apakšshēmu, t. i., AAS fiziskam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(52)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 09–14 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(53)

Apakšshēmai, ko PIP laikā izmantoja attiecīgais uzņēmums, t. i., fiziskajam eksportam, Indijas valdība nosaka gan importa apjomu bez nodokļiem, gan eksporta pienākumu apjoma un vērtības ziņā, un to norāda atļaujā. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus dokumentē atļaujā. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides normām (SION), kas ir paredzētas lielākajai daļai ražojumu, ieskaitot pārskatāmo ražojumu.

(54)

Importētie izejmateriāli nav pārvedami, un tie jāizmanto eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas izdošanas (24 mēnešos ar diviem iespējamiem pagarinājumiem (katrs uz sešiem mēnešiem)).

(55)

Kā paskaidrots 26. apsvērumā jaunais FTP dokuments stājās spēkā 2015. gada aprīlī. Kas attiecas uz praktisko īstenošanu, kura aprakstīta 50.–54. apsvērumā, vienīgās izmaiņas, kas ieviestas ar jauno FTP, ir eksporta pienākuma perioda saīsinājums no 24 uz 18 mēnešiem. Tāpat jāatzīmē, ka uz visām atļaujām, ko PIP laikā izmantoja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, joprojām attiecās FTP 09–14, jo tās tika izdotas pirms 2015. gada aprīļa.

(56)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības vēl netika izpildītas vai arī netika pārbaudītas praksē.

(57)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr nebija iespējams pārbaudīt, kuri izejmateriāli (ieskaitot to izcelsmi) un kādos daudzumos tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Jo īpaši ar ieviesto sistēmu nebija iespējams precīzi noteikt un izmērīt to, vai ir notikusi nodokļu pārliekā atmaksa.

(58)

Attiecībā uz pārbaudes prasībām, kas minētas 52. apsvērumā, tika konstatēts, ka neviena no AAS atļaujām, ko izmantoja uzņēmums, nebija tajā termiņa posmā, kurā iestādēm būtu jāiesniedz 23. papildinājums. Tomēr tika arī konstatēts, ka uzņēmumu glabātā dokumentācija neļautu aprēķināt nodokļu pārlieko atmaksu, kā prasīts 23. papildinājumā, tādējādi padarot neiespējamu neatkarīga zvērināta grāmatveža/izmaksu un darba analītiķa turpmāku sertifikāciju.

(59)

Turklāt tika konstatēts, ka tikai 75–85 % no galvenā izejmateriāla (kalcinēts naftas koks jeb “CPC”), ko importēja bez nodokļa atbilstoši AAS, tika fiziski iestrādāts GES, savukārt 15–25 % bija iestrādāti divos blakusproduktos, proti, gabalos un smalknē. Turklāt tika konstatēts, ka vismaz daļu no blakusproduktiem pārdeva iekšzemes tirgū un ka nebija sistēmas, ko izmantot, lai mērītu faktiskos kalcinētā naftas koksa daudzumus, kas importēti bez nodokļa un iestrādāti eksportētajos vai iekšzemē pārdotajos blakusproduktos.

(60)

Kopumā tiek uzskatīts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nespēja apliecināt attiecīgo FTP noteikumu ievērošanu.

(61)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti, un nodrošina ieguvumu izmeklētajam eksportētājam, jo tas uzlabo tā likviditāti.

(62)

Turklāt AAS fiziskā eksporta nosacījums pēc likuma ir eksporta rādītāji, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šo shēmu sniegtās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(63)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka SION pārskatāmajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(64)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(65)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir ievedmuitas nodokļu atmaksa, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus.

(66)

Tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, subsīdijas summu ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemērotajiem importa nodokļiem (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu PIP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apjoma atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz pārskatāmā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(67)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,30 %.

(68)

Detalizēts FMS apraksts sniegts FTP 09–14 3.14. punktā un HOP I 09–14 3.8. punktā.

(69)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(70)

Saskaņā ar šo shēmu par visu ražojumu, tostarp GES, eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09–14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt 3 % nodokļa kredītu no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt 4 % nodokļa kredītu no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu.

(71)

FMS nodokļa kredīti ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas dienas. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu pēc tam.

(72)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod ostā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja sūdzības iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļa kredīta piešķiršanu.

(73)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā saņēmis ieguvumu no FMS.

(74)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt FMS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(75)

Arī pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(76)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli (ieskaitot to daudzumus un izcelsmi) ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un tādējādi, vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai to izmantotu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad FMS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus pērk uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot FPS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā tie netiek izmantoti. Turklāt komisija konstatēja, ka Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

(77)

Tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, kompensējamo subsīdiju summa aprēķināta, pamatojoties uz PIP laikā konstatēto saņēmējam piešķirto ieguvumu, kuru pieteikuma iesniedzēji iegrāmatojuši uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(78)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,13 %.

(79)

Pēc tam, kad 2015. gada 1. aprīlī stājās spēkā FTP 15–20, FMS kopā ar četrām pārējām shēmām tika apvienota Preču eksporta stimulēšanas shēmā (“MEIS”), kas aprakstīta 83.–100. apsvērumā. Kā paskaidrots dokumentā Highlights of the Foreign Trade Policy 2015–2020  (13), ko publicēja Indijas valdības Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāts: “Iepriekš bija spēkā piecas dažādas shēmas (Mērķa ražojumu shēma, ar tirgu saistīta Mērķa ražojumu shēma, Mērķa tirgus shēma, Lauksaimniecības infrastruktūras stimulēšanas likme, VKGUY) preču eksporta atbalstam ar dažādām nodokļu likmēm ar atšķirīgiem nosacījumiem to izmantošanai (konkrētā nozarē vai tikai faktiskajam lietotājam). Tagad visas šīs shēmas tika apvienotas vienotā shēmā, proti, shēmā “Preču eksports no Indijas” (…).”

(80)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, tiklīdz FMS tika atsaukta, pārgāja no FMS uz MEIS.

(81)

Ņemot vērā 79. un 80. apsvērumu, Komisija uzskata, ka subsīdijas, ko piešķir ar FMS, tika nevis izbeigtas, bet gan tikai apvienotas un pārdēvētas, un ka ar FMS piešķirtie ieguvumi joprojām tiek piešķirti ar jauno shēmu. Pamatojoties uz minēto, FMS uzskatāma par kompensējamu līdz tās atsaukšanai.

(82)

Detalizēts MEIS apraksts sniegts FTP 15–20 3. nodaļā un HOP I 15–20 3. nodaļā.

(83)

MEIS stājās spēkā 2015. gada 1. aprīlī, t. i., PIP vidū. Jāatgādina, kā paskaidrots 79.–81. apsvērumā, MEIS ir FMS un četru pārējo shēmu turpinājums (Mērķa ražojumu shēma, ar tirgu saistīta Mērķa ražojumu shēma, Mērķa tirgus shēma, Lauksaimniecības infrastruktūras stimulēšanas likme un VKGUY).

(84)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(85)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras sagrupētas A grupā (“Tradicionālie tirgi”, tostarp visas ES dalībvalstis), B grupā (“Jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“Citi tirgi”). Valstis, kuras sagrupētas katrā grupā, un ražojumu saraksts ar atbilstošām atbalsta likmēm ir norādīti attiecīgi FTP 15–20 3.B papildinājuma 1. un 2. tabulā.

(86)

Ieguvums izpaužas kā nodokļa kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no FOB eksporta vērtības. Attiecībā uz GES šī procentuālā daļa PIP laikā bija 2 % eksportam uz B grupas valstīm un 0 % eksportam uz A un C grupas valstīm. Daži eksporta veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu.

(87)

Nodokļa kredīti saskaņā ar MEIS ir brīvi pārvedami un derīgi 18 mēnešus no izsniegšanas dienas. Tos var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, iegādi, un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi.

(88)

Pieteikums ieguvuma saņemšanai saskaņā ar MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Attiecīgā dokumentācija (kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikāts un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļa kredītu pēc dokumentu rūpīgas pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgo informāciju, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļa kredīta piešķiršanu.

(89)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā saņēmis ieguvumu no MEIS.

(90)

MEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(91)

Arī pēc likuma MEIS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(92)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot MEIS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai to izmantotu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad MEIS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus pērk uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot MEIS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā tie netiek izmantoti. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

(93)

PIP laikā eksporta darījumiem uz Eiropas Savienību nevarēja izmantot MEIS, jo ES dalībvalstis ir daļa no A grupas, kura šajā periodā nebija atbilstīga MEIS ieguvumu saņemšanai. Pamatojoties uz minēto, Indijas valdība apgalvoja, ka MEIS nebūtu jāuzskata par kompensējamu. Tomēr MEIS nodokļa kredīti, kas iegūti, eksportējot GES uz trešām valstīm, ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par izejmateriāliem, kuri iestrādāti pārskatāmajā ražojumā, pat ja tas tiek eksportēts uz Savienību. Šā iemesla dēļ tika uzskatīts, ka saskaņā ar MEIS ieguvumus piešķīra GES eksporta darbībām kopumā, ieskaitot eksportam uz Savienību, un tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(94)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas valdība atkārtoti apgalvoja – tā kā eksports uz trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, PIP laikā bija tieši atbilstīgs MEIS ieguvumu saņemšanai, shēmu nevarēja uzskatīt par kompensējamu. Indijas valdība tomēr nesniedza jaunus argumentus, kas varētu apšaubīt 93. apsvēruma konstatējumus un jo īpaši faktu, ka nodokļa kredīti, kas iegūti, eksportējot GES uz trešām valstīm, ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par izejmateriāliem, kuri iestrādāti pārskatāmajā ražojumā, kad to eksportē uz Savienību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(95)

Kompensējamo subsīdiju summa aprēķināta, pamatojoties uz PIP laikā konstatēto saņēmējam piešķirto ieguvumu, kuru pieprasījuma iesniedzēji iegrāmatojuši uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā.

(96)

Tika konstatēts – lai gan MEIS un tās priekšgājēja shēma, FMS, bija spēkā sešus mēnešus (FMS bija spēkā PIP pirmajā pusē un MEIS – otrajā pusē), saskaņā ar MEIS piešķirto kompensējamo subsīdiju summa bija aptuveni trīskārt lielāka par summu, kas piešķirta saskaņā ar FMS.

(97)

Informācijas izpaušanas reizē Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(98)

Indijas valdība apgalvoja, ka 97. apsvērumā aprakstītās Komisijas aprēķina metodes dēļ MEIS ieguvumi tika aprēķināti divreiz, proti, vienreiz eksportam uz valstīm, kas ir tieši atbilstīgas MEIS, un vienreiz pasaules mēroga eksportam (ieskaitot eksportu uz Savienību). Tomēr, tā kā atbilstīgi 97. apsvērumā aprakstītajai aprēķina metodei piešķirtais ieguvums visam eksportam ir dalīts pēc eksporta apgrozījuma (ieskaitot eksportu uz Savienību), ieguvumi netika aprēķināti divreiz. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(99)

Jebkurā gadījumā šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā nav nepieciešams noteikt precīzu MEIS subsīdijas likmi, jo ir pietiekami pierādījumi tam, ka subsidēšana turpinās, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz pārējām shēmām, kuras tika izmeklētas. Līdz ar to vien nepieciešams noteikt, ka saskaņā ar FMS piešķirtos ieguvumus turpināja piešķirt saskaņā ar MEIS, jo MEIS ir FMS turpinājuma shēma, kā noteikts 79.–81. apsvērumā. Tālab Komisija pārrēķināja subsīdijas likmi iespējami konservatīvi, izmantojot lielāko pieejamo saucēju, t. i., GES kopējo apgrozījumu. Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu aprēķināta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,31 %. Šī likme ir zemākās robežas subsīdijas likme PIP laikā.

(100)

Jānorāda, ka šīs shēmas subsidēšanas likme acīmredzami ievērojami palielināsies pēc PIP, jo saskaņā ar 2015. gada 29. oktobra publisku paziņojumu Nr. 44/2015–2020 Indijas valdība ir attiecinājusi 2 % likmes ieguvumu uz A un C grupu, tādējādi paplašinot MEIS tirgus tvērumu uz visām valstīm un konkrēti ES dalībvalstīm. Šī tendence palielinās subsidēšanas līmeni salīdzinājumā ar līmeni, kāds novērots PIP laikā. Patiesi, tā kā MEIS ieguvumi principā var tikt pieprasīti visu veidu eksportam, subsīdiju likme šai shēmai acīmredzami ievērojami palielināsies un sasniegs 2 % līmeni.

(101)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09–14 un FTP 15–20 5. nodaļā un HOP I 09–14 un HOP I 15–20 5. nodaļā.

(102)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī tirgotājiem eksportētājiem, kam “ir saikne” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(103)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta pienākumu uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus. Eksporta pienākums ir pienākums eksportēt preces, kuru vērtību atbilst vismaz ietaupītajai nodokļa summai, kura, atkarībā no izvēlētās apakšshēmas, reizināta ar koeficientu seši vai astoņi. Tālab Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu 3 % ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Ražošanas līdzekļus var importēt ar 0 % ievedmuitas nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma īstenošanas termiņš ir īsāks.

(104)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var saņemt ieguvumu bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvi vietējais ražotājs var arī prasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam attiecināt nosacītā eksporta priekšrocības.

(105)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšana, tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā turpināja izmantot EPCGS.

(106)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šādu koncesiju tiek samazināti tādi Indijas valdības ieņēmumi no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Bez tam nodokļa samazinājums piešķir ieguvumu eksportētājam, jo uz importa rēķina ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(107)

Turklāt pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja neapņemas veikt eksportu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(108)

Shēmu EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek izmantoti.

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu kompensējamo subsīdiju summa tika aprēķināta, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem laikposmā, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma laikposmam konkrētajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz PIP, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka tam piemērota ir PIP laikā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme.

(110)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(111)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,27 %.

(112)

Pēc informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, šīs shēmas subsīdijas likmes aprēķinam subsīdijas summa būtu jāattiecina uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu, ieskaitot eksportu un pārdevumus iekšzemes tirgū, nevis tikai uz eksporta apgrozījumu. Tas pamatoja savu apgalvojumu ar to, ka iekārtas, par kurām var saņemt ieguvumus no EPCGS subsidēšanas, var izmantot arī iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu ražošanai, un atsaucās uz F panta b) apakšpunkta 2. daļu dokumentā Guidelines for the calculation of the amount of subsidy in countervailing duty investigations  (14) (“pamatnostādnes”), kas ietver norādi par subsīdiju likmju aprēķināšanu, kuras attiecas uz neeksporta subsīdijām. Tomēr iekšzemes tirgū pārdotā GES ražošanas iespējamība, izmantojot saskaņā ar EPCGS importētas iekārtas, nemaina to, ka EPCGS ir kvalificēta kā eksporta subsīdija, jo, kā paskaidrots 103. un 107. apsvērumā, šī subsīdija pēc likuma ir atkarīga no eksporta rādītājiem. Tādēļ pamatnostādņu F panta b) apakšpunkta 2. daļa, kas attiecas uz neeksporta subsīdijām, neattiecas uz EPCGS aprēķinu, un apgalvojums tika noraidīts. Turklāt tiek atgādināts, ka aprēķina metode, kas šajā procedūrā izmantota attiecībā uz EPCGS, ir tāda pati, kā tā, kas izmantota citās procedūrās attiecībā uz Indijas izcelsmes GES, t. i., sākotnējā izmeklēšanā (sk. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1008/2004 (15) 57. apsvērumu), daļējā starpposma pārskatīšanā (sk. Regulas (EK) Nr. 1354/2008 54. apsvērumu) un pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā (sk. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1185/2010 47. apsvērumu).

(113)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka saskaņā ar ECS Indijas Rezervju banka noteica maksimālās procentu likmes banku piešķirtajiem eksporta kredītu aizdevumiem. Šī maksimālā robežvērtība esot noteikta bankas aizdevuma bāzes likmes apmērā mīnus 2,5 %.

(114)

Tomēr tika konstatēts, ka maksimālās procentu likmes, kuras bankām noteica saistībā ar eksporta kredītu aizdevumiem Indijas rūpijās, tika atsauktas no 2010. gada 1. jūlija, stājoties spēkā Indijas Rezervju bankas galvenajam apkārtrakstam DBOD No DIR(Exp.) BC 06/04.02.002/2010-11, un maksimālās procentu likmes, kuras bankām noteica saistībā ar eksporta kredītu aizdevumiem ārvalstu valūtā, tika atsauktas no 2012. gada 5. maija, stājoties spēkā Indijas Rezervju bankas galvenajam apkārtrakstam DBOD No DIR(Exp.) BC 04/04.02.002/2011-2012 (izņemot ierobežotam rūpniecības nozaru skaitam). GES netika iekļauti izņēmumu sarakstā, un saskaņā ar spēkā esošo juridisko pamatu ECS shēma PIP laikā tādējādi nebija pieejama GES ražotājiem.

(115)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka faktiskās likmes, kuras piemērotas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, aizdevumiem, bija vienādas ar attiecīgo banku, kuras piešķīra aizdevumus, bāzes likmēm vai tikai nedaudz atšķīrās no tām. Tā kā nekas neliecināja arī par to, ka Indijas Rezervju banka lēma par banku bāzes likmēm, tika secināts, ka bankas brīvi noteica eksporta kredītu aizdevumu likmes.

(116)

Jānorāda, ka Indijas Rezervju banka drīz pēc PIP 2015. gada 4. decembra galvenajā apkārtrakstā DBR.Dir.BC.No.62/04.02.001/2015-16 paziņoja par jaunu “Procentu tuvināšanas shēmu attiecībā uz pirmspiegādes un pēcpiegādes eksporta kredītiem Indijas rūpijās” (Interest Equalisation Scheme on Pre and Post Shipment Rupee Export Credit). Shēma ir pieejama plaša ražojumu klāsta eksportam, tostarp GES, neatkarīgi no ražotāja eksportētāja lieluma, un visu veidu eksportam, ko veic mazie un vidējie uzņēmumi. Pamatojoties uz to, nevar izslēgt, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sāka izmantot vai nākotnē izmantos šo shēmu. Tomēr ieguvumi, ja tādi vispār būs, attieksies uz laikposmu pēc PIP.

(117)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā Komisija neuzskata, ka ir nepieciešams izdarīt konstatējumus par šo shēmu.

(118)

Atbilstīgi 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politikai Madhjas Pradēšas (Madhya Pradesh) štats piedāvā elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu rūpniecības uzņēmumiem, kuri iegulda elektroenerģijas ražošanā pašu patēriņam.

(119)

Madhjas Pradēšas valdības piemērotā Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma shēma ir aprakstīta 1949. gada Elektroenerģijas nodokļa likuma 3.-B sadaļā.

(120)

Tiesības izmantot šo shēmu ir visiem ražotājiem, kas iegulda zināmus līdzekļus spēkstaciju izveidē Madhjas Pradēšas štatā.

(121)

Saskaņā ar Madhjas Pradēšas valdības 2004. gada 29. septembra paziņojumu Nr. 5691-XIII-2004 uzņēmumi vai personas, kas iegulda pašu patēriņam paredzētās jaunās spēkstacijās ar vairāk nekā 10 KW jaudu, var iegūt no Madhjas Pradēšas Elektroenerģijas inspekcijas elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Atbrīvojums tiek piešķirts tikai par elektroenerģiju, ko ražo pašu patēriņam, un tikai tad, ja jaunā pašu patēriņam paredzētā spēkstacija neaizstāj vecāku spēkstaciju. Atbrīvojumu piešķir uz pieciem gadiem.

(122)

Ar 2005. gada 5. aprīļa paziņojumu Nr. 3023/F-4/3/13/03 Madhjas Pradēšas valdība uz 10 gadiem no 2005. gada 6. aprīļa atbrīvoja pirmo spēkstaciju, ko uzcēla ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, (“30 MW spēkstacija”). Jānorāda, ka šis paziņojums attiecas tikai uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, un tādēļ tas ir izņēmums no vispārīgā piecu gadu atbrīvojuma perioda, kas noteikts paziņojumā Nr. 5691-XIII-2004. Tas liek domāt, ka šis stimuls netiek piešķirts sistemātiski saskaņā ar kritērijiem, kuri skaidri noteikti ar likumu vai noteikumiem.

(123)

Ar 2006. gada 21. jūlija paziņojumu Nr. 4328-XIII-2006 Madhjas Pradēšas valdība ieviesa atšķirīgus atbrīvojuma periodus (pieci, septiņi un desmit gadi), kas piemērojami atkarībā no ieguldījumu vērtības subsidētā spēkstacijā.

(124)

Saskaņā ar 2015. gada 4. februāra Madhjas Pradēšas valdības vēstuli ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, otrajai spēkstacijai (“33 MW spēkstacija”) tika piešķirts septiņu gadu atbrīvojums no 2009. gada 10. jūnija līdz 2016. gada 9. jūnijam.

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto tirdzniecības nodokli par elektroenerģiju, kas iegādāta PIP (skaitītājs), un uzņēmuma kopējo tirdzniecības apgrozījumu (saucējs), jo EDES nav atkarīga no eksporta rādītājiem, turklāt elektroenerģijas izmantošana nav ierobežota, proti, to var izmantot arī citiem mērķiem, nevis tikai pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(126)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 2 %.

(127)

Tomēr 30 MW spēkstacija, ko pārvaldīja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, saskaņā ar 122. apsvērumā minēto paziņojumu Nr. 3023/F-4/3/13/03 2015. gada aprīlī vairs nebija atbilstīga EDES (t. i., pārskatīšanas izmeklēšanas periodā). Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pēc šā datuma nesaņēma ieguvumu no nodokļu atbrīvojuma.

(128)

Attiecībā uz 33 MW spēkstaciju, kā paskaidrots 124. apsvērumā, tā vairs nebija atbilstīga 2016. gada jūnijā. Tā kā pārbaudes apmeklējums tika veikts 2016. gada jūnijā, nebija iespējams pārbaudīt uz vietas, vai ieguvums pēc šā datuma vairs netiek nodrošināts. Tomēr, tā kā bija iespējams pārbaudīt to, ka ieguvums 30 MW spēkstacijai vairs netiek nodrošināts, nav vērā ņemamu iemeslu, kas liktu apšaubīt, ka ieguvums vairs netiek nodrošināts arī 33 MW spēkstacijai.

(129)

Ņemot vērā šīs shēmas sniegto ieguvumu termiņa beigas, Komisija konstatēja, ka ražotājs eksportētājs vairs neizmanto šo shēmu. Jebkurā gadījumā šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā Komisija neuzskata, ka ir nepieciešams izdarīt konstatējumus par šo shēmu, jo, kā tika konstatēts iepriekš, ir pietiekami pierādījumi, kas ļauj secināt, ka subsidēšana turpinās, ņemot vērā shēmas, par kurām Komisija izdara konstatējumus.

(130)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, kompensējamo eksporta subsīdiju summas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, izteiktas kā procentuālais nodoklis, ir šādas:

1. tabula

(131)

Subsidēšanas kopējā summa pārsniedz de minimis robežvērtību, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(132)

Indijas valdība apgalvoja, ka ražotājs eksportētājs, kas nesadarbojās, proti, Graphite India Limited (“GIL”), neizmantoja nevienu no piecām kompensējamām shēmām, par kurām konstatēts, ka tās sniedz ieguvumus HEG, pamatojoties uz šādiem apgalvojumiem:

(133)

Tomēr minētie apgalvojumi jānoraida šādu iemeslu dēļ.

(134)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu GIL saņēma ieguvumus no tām pašām kompensējamām shēmām kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Nav pieejama informācija, kas liecinātu par pretējo. Faktiski pašreizējā izmeklēšanā konstatēts, ka abas shēmas, no kurām GIL saņēma ieguvumus un kas tika kompensētās sākotnējā izmeklēšanā (DDS un EPCGS), joprojām ir spēkā un sniedz ieguvumus eksportētājam, kas sadarbojās. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, tika secināts, ka subsidēšana PIP laikā ir turpinājusies valsts līmenī.

(135)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, turpināja saņemt ieguvumu no kompensējamas subsidēšanas, ko PIP laikā veica Indijas iestādes. 134. apsvērumā tika konstatēts, ka subsidēšana turpinājās arī valsts līmenī.

(136)

Kompensējamās subsīdiju shēmas nodrošināja atkārtotus ieguvumus, un nekas neliecina (izņemot FMS, kas nekavējoties aizstāta ar MEIS), ka šīs shēmas tiks pārtrauktas vai ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, vairs nesaņems ieguvumus, izmantojot šīs shēmas. Tieši pretēji, šīs shēmas PIP laikā atjaunotas kā daļa no ārējās tirdzniecības politikas 2015.–2020. gadam, kas būs spēkā līdz 2020. gada martam. Turklāt tiek atgādināts, ka pēc PIP i) MEIS subsīdijas likme palielinājās (sk. 96. un 100. apsvērumu) un ii) eksporta kredītu subsidēšanas shēma tika atjaunota (sk. 116. apsvērumu). Turklāt katrs eksportētājs drīkst izmantot vairākas subsīdiju shēmas.

(137)

Tika pārbaudīts arī tas, vai eksports uz Savienību būtu ievērojams, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā analīzē tika izvērtēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, eksports no Indijas uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums.

(138)

Kā minēts 30. apsvērumā, sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs un tā ražošanas jauda veidoja tikai pusi no kopējās ražošanas jaudas Indijā. Tāpēc nākamajās sadaļās aprakstītie konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem. Šajā sakarībā Komisija izmantoja informāciju, ko termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzi, Indijas valdības sniegto statistiku (Komercinformācijas un statistikas ģenerāldirektorāts (“DGCIS”)) un publiski pieejamo informāciju.

(139)

Pamatojoties uz publisko finanšu informāciju un pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, (HEG) (16)  (17) abi Indijas ražotāji pēc iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas (sk. 4. apsvērumu) par 27 % palielināja savu ražošanas jaudu. PIP beigās kopējā ražošanas jauda Indijā bija 160 000 t gadā, kas vienādi sadalījās starp abiem ražotājiem (18). Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vēl vairāk palielinās jaudu gadījumā, ja palielināsies pieprasījums (19).

(140)

Abu Indijas ražotāju ražošanas apjoms PIP laikā svārstījās no 110 000 t līdz 120 000 t. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Indijas kopējā neizmantotā jauda tika aplēsta no 40 000 t līdz 50 000 t, kas PIP laikā atbilda 29–36 % Savienības patēriņa.

(141)

Jauda palielinājās vienlaicīgi ar GES patēriņa samazinājumu Indijā un visā pasaulē. GES galvenokārt lieto elektrotehniskā tērauda rūpniecībā, konkrētāk to izmanto tērauda rūpnīcās tērauda lūžņu kausēšanai. GES patēriņa tendence tādējādi korelē ar elektrotehniskā tērauda ražošanas tendenci, un tās ir līdzīgas. Izmeklēšanā konstatēts, ka no 2012. gada līdz PIP (20) elektrotehniskā tērauda ražošana Indijā un pasaules mērogā samazinājās, kamēr GES ražošanas jauda Indijā palielinājās.

(142)

2014. gada novembra beigās Indijas iestādes noteica antidempinga pasākumus GES importam no Ķīnas (21). Paredzams, ka Indijas ražotāji palielinās savu tirgus daļu iekšzemes tirgū.

(143)

Pamatojoties uz publiskiem finanšu pārskatiem, abi Indijas ražotāji eksportētāji ir vērsti uz eksportu (22)  (23) (PIP laikā tie eksportēja aptuveni 60 % no to kopējā ražošanas apjoma).

(144)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, (HEG) Eiropas Savienība joprojām bija nozīmīgs eksporta galamērķis. PIP laikā HEG eksportēja 10–17 % kopējā pārdošanas apjoma vērtības izteiksmē un 10–20 % apjoma izteiksmē. Indijas uzņēmums, kas nesadarbojās (GIL), PIP laikā eksportēja uz Savienību ļoti nelielos apjomos. Tomēr tas ir jāaplūko saistībā ar antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas piemērojami GIL (kopā 15,7 %) salīdzinājumā ar HEG (kopā 7 %).

(145)

Tā kā nav neviena cita ticamāka avota, lai noteiktu eksporta apjomus no Indijas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāze. Saskaņā ar šo datubāzi eksports uz citām trešām valstīm 2012.–2013. gadā palielinājās par 43 % un pēc tam 2014.–2015. gadā samazinājās par 38 % salīdzinājumā ar 2013. gadu. Eksporta apjoms no 2012. gada līdz PIP kopumā samazinājās (par 10 %). Galvenie Indijas eksporta galamērķi 2015. gadā: ASV, Saūda Arābija, Irāna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Korejas Republika un Ēģipte. No 2012. gada līdz 2015. gadam eksports no Indijas palielinājās uz dažiem no šiem galamērķiem (piemēram, Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un ASV), savukārt uz dažiem citiem galamērķiem (Irānu, Turciju, Korejas Republiku un Ēģipti) samazinājās (kopumā par 9 %).

(146)

Lai gan Krievija 2012. gadā bija trešais Indijas ražotāju eksporta tirgus apjoma ziņā, pēc tam, kad 2012. gada decembrī (24) Krievija noteica 16,04–32,83 % procentuālo nodokli GES importam no Indijas, eksports no Indijas uz Krieviju 2015. gadā samazinājās no 4 415 t līdz 638 t (par 86 %).

(147)

Informāciju par eksporta apjomiem Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzē varēja savstarpēji salīdzināt ar DGCIS statistiku, un šis salīdzinājums parādīja līdzīgas tendences kā tās, kas novērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzē.

(148)

Turklāt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, (HEG) eksporta apjoms uz citām trešām valstīm arī sekoja līdzīgām tendencēm, proti, eksporta apjoma pieaugums uz trešām valstīm 2012.–2013. gadā un samazinājums no 2014. gada līdz PIP (ar kopēju samazināšanās tendenci attiecīgajā periodā). Jāatzīmē, ka, neraugoties uz šo eksporta apjoma samazinājumu, PIP laikā kopējais līmenis joprojām bija ievērojams (20 000–30 000 t).

(149)

Attiecībā uz eksporta cenu līmeni, kura pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāze, izmeklēšanā atklājās, ka Indijas eksporta cenas uz atsevišķām valstīm, piemēram, ASV un Korejas Republiku, kuras 2012.–2014. gadā vidēji bija zemākas nekā cenas ES, 2015. gadā ir palielinājušās, sasniedzot aptuveni ES cenu līmeni. Turklāt Indijas eksporta cenas uz citām valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, kas 2012.–2014. gadā bijušas zemākas nekā cenas ES, 2015. gadā sasniedza augstāku līmeni par ES cenu līmeni. Turklāt Indijas eksporta cenas uz dažām citām valstīm, piemēram, Turciju, visā attiecīgajā periodā joprojām bija zemākas nekā ES cenas. Tomēr būtu jāatzīmē, ka šajā datubāzē nenošķir starp dažādu ražojuma veidu cenām, un tādēļ šāda cenu salīdzinājuma ticamība ir ierobežota.

(150)

Analizējot ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, informāciju par eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem, atklājās, ka 2012.–2014. gadā vidējās cenas Savienības tirgū bija augstākas nekā HEG vidējās cenas citu trešo valstu tirgos (koriģētas, par pamatu ņemot kalendāro gadu, jo dati sniegti, pamatojoties uz finanšu gadu), kamēr PIP laikā vidējās cenas Savienības tirgū bija zemākas par HEG vidējām cenām citu trešo valstu tirgos.

(151)

Lai noteiktu precīzus Indijas ražotāju eksportētāju cenu līmeņus uz citiem trešo valstu tirgiem, citi dati nebija pieejami.

(152)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem, Indijas GES turpināja ienākt Savienības tirgū. Attiecīgajā periodā Indija pēc Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) joprojām bija otrā lielākā eksportētājvalsts uz Savienību. Lai gan no 2012. gada līdz PIP novērots samazinājums, Indija eksportēja uz Savienību ievērojamos apjomos, un tās tirgus daļu bija būtiska (sk. 179. apsvērumu turpmāk).

(153)

Eksporta pārdevumu uz Savienību iespējamā dinamika, ja pasākumi tiktu atcelti, jāaplūko, ņemot vērā GES vispārējo patēriņa kritumu Indijā un citur pasaulē apvienojumā ar neizmantoto jaudu Indijā. Tas, visticamāk, vēl vairāk palielinās spiedienu uz Indijas ražotājiem eksportētājiem meklēt jaunus tirgus, īpaši ņemot vērā šo ražotāju uzņēmējdarbības modeli, kas vērsts uz eksportu. Tāpēc, ja pasākumi Savienībā tiktu atcelti un piekļuve Savienības tirgum būtu brīva no antidempinga un kompensācijas maksājumiem, patiešām ir iespējams, ka liela daļa pieejamās neizmantotās jaudas tiks izmantota eksportam uz Savienības tirgu. Konkrētāk, izmeklēšana liecina – lai gan dažos eksporta tirgos (piemēram, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un ASV) eksports no Indijas 2015. gadā palielinājās, tendence kopējam eksporta apjomam no Indijas uz citiem trešo valstu tirgiem ir lejupvērsta. Tas nozīmē, ka dažās trešās valstīs acīmredzami ir ierobežota spēja absorbēt papildu eksporta apjomus.

(154)

Turklāt, kā minēts 146. apsvērumā, Krievija ir noteikusi antidempinga maksājumus GES importam no Indijas. Tādējādi Indijas ražotājiem eksportētājiem ir ierobežota piekļuve šim tirgum un tie nevar palielināt vai novirzīt savus eksporta apjomus uz Krieviju, par ko liecina eksporta samazinājums uz šo galamērķi no 2012. gada.

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja pasākumi tiktu atcelti, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, turpinātu eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību un pat audzētu pašreizējos eksporta apjomus, ņemot vērā savu lielo neizmantoto jaudu. Tas tik tiešām ir iespējams attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās un kam būs stimuls vēl vairāk palielināt savu jau tā ievērojamo klātbūtni Savienības tirgū, un vēl vairāk attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās (tas ir gandrīz pārtraucis eksportu uz Savienības tirgu) un kuram maksājuma līmeņi ir augstāki salīdzinājumā ar ražotāja eksportētāju, kas sadarbojās.

(156)

Iepriekš minētā analīze liecina, ka i) Indijas subsidētais imports PIP laikā turpināja ienākt Savienības tirgū ievērojamos apjomos; ii) subsīdiju shēmas tuvākajā nākotnē arī turpmāk būs pieejamas; iii) abi Indijas ražotāji ir vērsti uz eksportu un tiem ir neizmantota jauda, ko varētu izmantot, lai palielinātu eksporta apjomus uz Savienību; iv) patēriņam visā pasaulē ir tendence samazināties, tādējādi samazinās eksporta iespējas uz dažiem citiem trešo valstu tirgiem; v) antidempinga pasākumi pret Indijas GES Krievijā vēl vairāk ierobežo Indijas ražotāju eksportētāju eksporta iespējas. Tādēļ ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Indijas GES varētu turpināt ienākt Savienības tirgū ievērojamos apjomos un par subsidētām cenām.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu Komisija secināja, ka ir subsidēšanas turpināšanās iespējamība, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(158)

Pēc informācijas izpaušanas vienīgais Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, (HEG) apgalvoja, ka Komisija savā novērtējumā par subsidēšanas turpināšanās iespējamību nav ņēmusi vērā faktus, kas attiecas uz periodu pēc PIP laika. Šajā sakarībā Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, piemērojot pamatregulas 28. pantu, Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka GIL (otrais Indijas ražotājs) ir veicis ieguldījumu ražošanas uzņēmumā Savienībā, proti, Graphite Cova GmbH (“GIL Cova”). HEG arī apgalvoja, ka GIL ir stratēģisks ilgtermiņa līgums par apdedzināto zaļo elektrodu (pusfabrikātu) tirdzniecību tā grafitizācijas rūpnīcai GIL Cova. Turklāt HEG apgalvoja, ka, ņemot vērā GIL stratēģisko ieguldījumu, Komisijas secinājums par to, ka eksports no Indijas uz Savienību palielināsies, ir nepareizs, un ka konstatējums par to, ka abiem Indijas ražotājiem ir pieejama neizmantota jauda eksporta vajadzībām, ir balstīts uz pieņēmumiem vien. HEG arī apgalvoja, ka, beidzoties pasākumiem, importa apjoms uz Savienību nepalielināsies, pamatojoties uz to, ka pēc PIP tendence eksportam no Indijas uz Savienību ir lejupvērsta (tostarp HEG eksportam uz Savienību).

(159)

Papildus HEG apgalvoja, ka HEG plāni palielināt ražošanas jaudu bija vien tās priekšsēdētāja redzējums, ņemot vērā labvēlīgu ekonomikas scenāriju 2010. gadā. Tādējādi HEG gada ziņojumā par gadu, kas beidzās 2016. gada 31. martā, direktoru padome vairs neapspriež jaunus priekšlikumus par jaudas palielināšanu.

(160)

Attiecībā uz cenu salīdzinājumu, ko Komisijas veica 149. un 150. apsvērumā, ņemot vērā eksportu uz citiem trešo valstu tirgiem, HEG iesniedza analīzi par tās vidējām CIF/CFR cenām uz četrām citām trešām valstīm, salīdzinot ar tā CIF cenām uz Savienību, un izdarīja secinājumu par to, ka kopumā tā vidējās cenas uz četrām citām trešām valstīm bija augstākas nekā cenas uz Savienību. Tāpēc HEG apgalvoja, ka Savienības tirgus ar zemākiem cenu līmeņiem būtu salīdzinājumā mazāk pievilcīgs.

(161)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par GIL ieguldījumu uzņēmumā GIL Cova attiecīgajā periodā, jānorāda, ka GIL eksportēja ļoti nelielu apjomu uz Savienības tirgu. Tomēr tiek uzskatīts, ka tas ir ne tikai GIL ieguldījuma dēļ uzņēmumā GIL Cova, bet galvenokārt augstu antidempinga un kompensācijas maksājumu dēļ, ko piemēro uzņēmuma GIL India eksportam uz Savienību (kopā 15,7 %). Tāpēc saskaņā ar scenāriju, kad antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi ir atcelti, ir iespējams, ka GIL, neraugoties uz tā ieguldījumu GIL Cova, atsāks eksportu uz Savienību, arī ņemot vērā pieejamo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts iepriekš 152.–155. apsvērumā.

(162)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par eksporta tendenci pēc PIP tiek uzsvērts, ka šis eksports veikts, kad antidempinga un kompensācijas pasākumi bija spēkā. Tāpēc, pat ja HEG eksporta apjomam pēc PIP bija lejupvērsta tendence, ir iespējams, ka HEG eksports uz Savienību palielināsies, ja antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi tiktu atcelti, ņemot vērā to, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, HEG turpināja eksportēt uz Savienības tirgu par ievērojamām dempinga un subsidētām cenām, tā uzņēmējdarbības modelis ir vērsts un eksportu un tam ir neizmantotā jauda, kas neizslēdz, ka nākotnē tā palielināsies, ja palielināsies pieprasījums pēc tā ražojumiem, kā aprakstīts iepriekš 139.–155. apsvērumā.

(163)

Turklāt attiecībā uz HEG ieceri palielināt jaudu jāuzsver, ka uz vietas veiktās pārbaudes apmeklējuma laikā 2016. gadā HEG parādīja darba grupai īsfilmu, kas sniedz pārskatu par HEG grupu. Viens no šajā filmā izklāstītajiem elementiem bija turpmākie uzņēmuma plāni palielināt ražošanas jaudu. Turklāt uz vietas veiktās pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji paskaidroja, ka pašlaik šie plāni apturēti, ņemot vērā to, ka uzņēmums pilnībā neizmantoja savu jaudu un pasaules mērogā samazinājās pieprasījums. Tāpēc, ja antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi tiek atcelti, ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc Indijas GES Savienības tirgū palielināsies un ka HEG tādēļ būs stimuls palielināt savu jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu.

(164)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par cenu atšķirībām starp Savienības tirgu un citu trešo valstu tirgiem, tiek uzsvērts, ka Komisijas 149. un 150. apsvērumā veiktais salīdzinājums ir starp Indijas ražotāju eksportētāju vidējām cenām citu trešo valstu tirgos un Savienības ražotāju vidējām cenām Savienības tirgū, nevis Indijas ražotāju vidējām cenām Savienības tirgū. Jāatgādina, ka HEG vidējā cena Savienības tirgū ir būtiska dempinga cenu līmenī, un tā ir ievērojami mazāka par Savienības ražotāju vidējo cenu un tādēļ nav piemērota attiecīgajam salīdzinājumam.

(165)

Ņemot vērā iepriekš minēto, HEG apgalvojumi tiek noraidīti.

(166)

Komisijas secinājums par subsidēšanas turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, tiek apstiprināts.

(167)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja astoņi ražotāji (divi atsevišķi uzņēmumi un divās grupas). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(168)

Kā minēts 141. apsvērumā, GES ražošanas nozares stāvoklis ir cieši saistīts ar elektrotehniskā tērauda rūpniecības stāvokli, kurā GES izmanto elektrotehniskā tērauda krāsnīs tērauda lūžņu kausēšanai. Šajā kontekstā elektrotehniskā tērauda nozarē attiecīgajā periodā tirgus apstākļi bija negatīvi, samazinoties patēriņam, par ko liecina arī GES patēriņa samazinājums.

(169)

Tā kā Indijā ir tikai divi ražotāji eksportētāji, lai nodrošinātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 29. pantu, dati par GES importu no Indijas un citām trešām valstīm uz Eiropas Savienību netiek sniegti kā precīzi skaitļi.

(170)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot:

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības patēriņam bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(172)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 8 %. Konkrētāk 2013. gadā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %, no 2013. gada līdz 2014. gadam tas palielinājās par 4 % un no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas atkal samazinājās par 5 %.

(173)

Kā norādīts 141. un 168. apsvērumā, vispārējais pieprasījuma samazinājums bija saistīts ar negatīviem tirgus apstākļiem elektrotehniskā tērauda nozarē, jo grafīta elektrodu pārdošanas apjomu tendence seko elektriskajās krāsnīs ražotā tērauda apjoma tendencei.

(174)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tirgus daļas un patēriņa analīzē jāņem vērā Savienības ražotāju imports no to saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Japānā un Malaizijā, kas pēdējo trīs gadu laikā ievērojami pieauga.

(175)

Imports no visām citām trešām valstīm tika pienācīgi ņemts vērā, aprēķinot patēriņu Savienībā, kā paskaidrots 170. apsvērumā, un tādēļ tas ir pienācīgi atspoguļots kopējā patēriņā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Importa apjomi attiecīgajā periodā samazinājās. 2013. gadā tie būtiski samazinājās (par 43 %), 2014. gadā palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tie samazinājās par 26 %.

(177)

Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts iepriekš 170. apsvērumā.

(178)

Tirgus daļas izmaiņas uzrādīja līdzīgas tendences kā importa apjomi, t. i., samazinājums no 2012. līdz 2013. gadam, palielinājums no 2013. līdz 2014. gadam un tad atkal samazinājums no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējā tirgus daļa salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājās par 1,2 procentpunktiem.

(179)

Indijas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgā perioda sākumā svārstījās no 6 % līdz 7 %. Līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tā samazinājās līdz 4–5 % diapazonam.

(180)

Komisija noteica Indijas izcelsmes importa cenu tendences, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Tās kopumā atbilst cenām, par ko ziņoja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(181)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika:

4. tabula

Importa cena  (*1)

(182)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas kopumā samazinājās par 14 % No 2012. gada līdz 2013. gadam importa cenas palielinājās par 5 %, 2014. gadā tās samazinājās par 16 % un PIP laikā samazinājās vēl par 3 %.

(183)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot i) katra Savienības ražotāju ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, un ii) atbilstošās katra ražojuma veida vidējās svērtās importa cenas, ko Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, noteica pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī, ar attiecīgām korekcijām, kas saistītas ar antidempinga/kompensācijas maksājumu un pēcimportēšanas izmaksām.

(184)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(185)

Salīdzinājums liecināja par ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, 3 % vidējo svērto cenu samazinājuma starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū. Tomēr, no aprēķiniem atskaitot antidempinga un kompensācijas maksājumus, cenu samazinājuma starpība sasniegtu 9 %. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, PIP laikā tika importēti tikai ļoti nelieli apjomi. Tomēr Komisija veica cenu samazinājuma aprēķinu. No aprēķiniem atskaitot spēkā esošos antidempinga un kompensācijas maksājumus, Komisija konstatēja 12 % cenu samazinājuma starpību. Tomēr šajā aprēķinā balstās uz ļoti nelielu importa apjomu un, tā kā trūkst sadarbības, tajā nav ņemti vērā ražojumu veidi. Tādēļ tā ticamība ir ierobežota.

(186)

Atbilstoši patēriņa samazinājuma dinamikai no 2012. gada līdz PIP importa apjoms no visām citām trešām valstīm samazinājās par 10 %. Tirgus daļa importam no visām citām trešām valstīm svārstījās no 22 % līdz 23 %. Galvenokārt importa izcelsme bija Ķīnā, Meksikā, Krievijā un Japānā, kas PIP laikā bija vienīgās valstis ar atsevišķām tirgus daļām, kas lielākas par 1 %.

(187)

Importa cenas no ASV, Japānas un Meksikas bija augstākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām. ASV un Meksikas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par mazāk nekā 1 procentpunktu. Japānas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 1,5 procentpunktu.

(188)

Importa cenas no Ķīnas un Krievijas bija zemākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām (izņemot 2012. gadā Krievijai). Saskaņā ar informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza Savienības ražošanas nozare, daļa Ķīnas izcelsmes importa ir maza diametra GES (diametrā mazāk nekā 400 mm), savukārt lielāko daļu Indijas izcelsmes importa un Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma veido liela diametra GES  (25) (diametrā vairāk nekā 400 mm), kas ir dārgāki.

(189)

Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 1 procentpunktu un PIP laikā tā svārstījās no 10 % līdz 11 %, savukārt Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa PIP laikā svārstījās vien no 2 % līdz 3 %. Visā attiecīgajā periodā tā palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Tomēr šis pieaugums nekaitēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļai, kas, kā paskaidrots nākamajā 202. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

(190)

Noslēgumam – ņemot vērā to, ka pieejamie importa statistikas dati nenošķir starp dažādiem ražojuma veidiem un ka tādēļ nebija iespējams veikt jēgpilnu cenu salīdzinājumu katram ražojuma veidam (kā tas bija iespējams attiecībā uz Indiju, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās), nebija iespējams skaidri noteikt importa no Ķīnas un Krievijas ietekmi.

(191)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(192)

Kā minēts 14. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(193)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti pārskatīšanas pieprasījumā, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskatos un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(194)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(195)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(196)

Tika konstatēts, ka abi datu kopumi ir reprezentatīvi Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(197)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(198)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Konkrētāk, sākumā līdz 2014. gadam tas palielinājās par 2 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājās par 8 %.

(199)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %.

(200)

Samazinoties ražošanas apjomam, jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās par 3 procentpunktiem.

(201)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(202)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par aptuveni 5 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā svārstījās. 2013. gadā tā palielinājās par 2,9 procentpunktiem. Pēc tam 2014. gadā tā samazinājās par 3,3 procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā atkal palielinājās par 2,3 procentpunktiem. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

(203)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, nosakot Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, būtu jāņem vērā Savienības ražotāju imports no to saistītiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Japānā un Malaizijā. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir aprēķināta, pamatojoties uz tās produkcijas pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozares veiktais imports netiek ņemts vērā, jo tas varētu radīt kropļojošu ietekmi uz kopējo ainu, ņemot vērā to, ka imports tiktu aprēķināts divreiz; kā imports, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdevumi, no otras puses. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(204)

Patēriņš Savienībā no 2012. gada līdz PIP samazinājās par 8 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, tomēr tās tirgus daļa palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

(205)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Savienības ražotāju nodarbinātība un ražīgums

(206)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā saglabājās apmēram tādā pašā līmenī. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu (6 % samazinājums attiecīgajā periodā), arī darba ražīgums tajā pašā periodā samazinājās par 6 %.

(207)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka GES imports no Indijas turpināja ienākt Savienības tirgū par subsidētām cenām. Subsīdijas starpība, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteikta Indijai, kā aprakstīts 130. apsvērumā, ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tas sakrita ar importa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tomēr Savienības ražošanas nozare varēja saņemt ieguvumu no spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem, saglabājot un nedaudz palielinot savu tirgus daļu.

(208)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(209)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās (par 25 %) un sasniedza EUR 2 825/t. Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo samazinājumu GES tirgū, kas bija saistīts ar sarūkošo pieprasījumu elektrotehniskā tērauda nozarē.

(210)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā saruka par 18 %. Galvenais faktors, kas ietekmējis vienības ražošanas izmaksu samazinājumu, bija izejvielu cenu samazinājums.

(211)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka izejvielu cenas pasaulē samazinājās vairāk nekā izejvielu izmaksas, kas attiecīgajā periodā radušās Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Savienības ražošanas nozare, iegādājoties izejvielas, bija neefektīva, un tādēļ tās dzīvotspēja esot apšaubāma.

(212)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare līdzīgā cenu līmenī iegādājās izejvielas visā pasaulē no saistītām un nesaistītām personām, un nekas neliecina, ka izejvielu iegādes ziņā tā bija neefektīva. Tā kā apgalvojums turpmāk netika pamatots, tas tika noraidīts.

(213)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(214)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (par 2 %).

(215)

Krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Krājumi

(216)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās absolūta izteiksmē vairāk nekā divkāršojās. PIP laikā krājumu līmenis veidoja aptuveni 11 % no to ražošanas apjoma.

(217)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(218)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās – no 11,3 % 2012. gadā līdz 2,8 % PIP laikā, t. i., par 8,5 procentpunktiem.

(219)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitātes samazinājumu izraisīja augstas administratīvās un pārdošanas izmaksas.

(220)

Izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas samazinājās (sk. iepriekš 210. apsvērumu). Pat ja lielākā daļa izmaksu samazinājuma bija saistīta ar izejvielām, šis vienības ražošanas izmaksu samazinājums skāra arī administratīvās un pārdošanas izmaksas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(221)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 35 %. Būtiskais naudas plūsmas samazinājums galvenokārt skaidrojams ar ievērojamo rentabilitātes samazinājumu (sk. 218. apsvērumu).

(222)

Attiecīgajā periodā tāda ikgadējā ieguldījumu plūsma attiecīgajā ražojumā, ko īstenoja Savienības ražošanas nozare, samazinājās vairāk nekā uz pusi, proti, no 25 milj. EUR 2012. gadā līdz 12 milj. EUR PIP laikā.

(223)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ieguldījumu samazinājums ir pilnīgi saistāms ar pieprasījuma samazināšanos un GES ražošanas jaudas pārpalikumu pasaulē.

(224)

Patiešām izmeklēšana apstiprināja, ka, kā paskaidrots iepriekš 172. apsvērumā, attiecīgajā periodā GES patēriņš samazinājās visā pasaulē. Tomēr būtu jāatzīmē, ka ieguldījumi attiecīgajā ražojumā, ko Savienības ražošanas nozare īstenoja pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas PIP laikā, kad tā arī saskārās ar patēriņa samazināšanos, bija trīsreiz lielāki par ieguldījumu līmeni, kurš panākts pašreizējās pārskatīšanas PIP laikā.

(225)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās no 16,5 % 2012. gadā līdz 3,9 % PIP laikā.

(226)

Izmeklēšana liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, lielākā daļa kaitējuma rādītāju un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā pasliktinājās. Tomēr Savienības ražošanas nozarei ir izdevies saglabāt un nedaudz palielināt savu tirgus daļu, kas bija iespējams vienīgi uz zemāka gūtās peļņas līmeņa rēķina.

(227)

Lai arī šīs negatīvās tendences var izskaidrot ar patēriņa samazināšanos, kas attiecīgajā periodā saruka par 8 %, Indijas izcelsmes imports joprojām bija Savienības tirgū. Šis imports tika pārdots par cenām, kas PIP laikā bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un cenu samazinājums attiecībā pret Savienības ražošanas nozares cenām bija 3 %. Turklāt tika konstatēts, ka mērķa cenu samazinājuma starpība ir 9 %. Tādējādi Indijas izcelsmes subsidēts imports par dempinga cenām joprojām radīja cenu spiedienu. Patiešām, cenu spiediens PIP laikā palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu, kad cenu samazinājums bija mazāks par 2 %.

(228)

Ņemot vērā patēriņa samazināšanos un subsidēta importa par dempinga cenām radīto cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas. Līdz ar to tās peļņa, lai gan joprojām pozitīva (2,8 %), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemāka par 8 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(229)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja – tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir palielinājusies par 2 %, Savienības ražotāji ir saņēmuši ieguvumu no Indijas izcelsmes importa apjoma sarukuma. Saskaņā ar apgalvoto Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtu vēl lielāka, ja tiktu ņemts vērā arī Savienības ražošanas nozares imports no citām trešām valstīm. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar sīvu konkurenci no citiem avotiem (īpaši importu par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas). Tika apgalvots, ka tāpēc kaitējumu nevar attiecināt uz importu no Indijas, ko izraisīja it kā Savienības ražotāju mazāka tirgus daļa.

(230)

Patiešām, izmeklēšana liecina, ka ir samazinājies Indijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa, tomēr, kā paskaidrots 227. apsvērumā, subsidēts imports par dempinga cenām no Indijas joprojām radīja cenu spiedienu, kas PIP laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu pat palielinājās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(231)

Tā pati ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka imports par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas ir viens no galvenajiem iemesliem cenu spiedienam Savienības tirgū, un mudināja, pirms noteikt kaitējuma atkārtošanās iespējamību Savienības ražošanas nozarei, veikt pilnīgu analīzi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas. Šī persona arī apgalvoja, ka daži Ķīnas ražotāji palielināja liela diametra GES importu Savienības tirgū.

(232)

Attiecībā uz GES importa cenām no Ķīnas un Krievijas, kā paskaidrots iepriekš 188. un 190. apsvērumā, būtu jāatgādina, ka: i) nebija iespējams veikt jēgpilnu cenu salīdzinājumu katram ražojuma veidam (kā tas bija iespējams attiecībā uz Indiju, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās); ii) pieejamie importa statistikas dati neļauj Komisijai nošķirt starp dažādiem ražojuma veidiem un iii) saskaņā ar informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza Savienības ražošanas nozare, lielākā daļa importa no minētajām valstīm ir maza diametra GES, kas ir lētāki. Turklāt ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nepamatoja savu apgalvojumu par lielāka diametra GES importa apjoma pieaugumu no Ķīnas uz Savienību.

(233)

Attiecībā uz Ķīnas un Krievijas izcelsmes GES importa apjomiem un tirgus daļām, kā paskaidrots iepriekš 189. apsvērumā, attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 1 procentpunktu, bet Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Šie pieaugumi nekaitēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļai, kas, kā paskaidrots 189. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(234)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare, ražojot mazāka diametra GES, ir bijusi neefektīva, jo šādu ražojumu pārdevumi veidoja tikai daļu no tās kopējā pārdošanas apjoma.

(235)

Tirgus nosacījumi parasti nodrošina, ka pieprasījums virza piedāvājumu, proti, pārdotā ražojuma veidu. Tā kā apgalvojums par neefektivitāti saistībā ar Savienības ražošanas nozares ražotiem mazāka diametra GES netika sīkāk pamatots, tas tika noraidīts.

(236)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka trūkst analīzes par arvien lielākiem importa apjomiem par dempinga cenām no citām valstīm, ieskaitot importu no saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Malaizijā un Japānā.

(237)

Kā norādīts iepriekš 187. apsvērumā, importa cenas no ASV, Japānas un Meksikas bija augstākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām. Tirgus daļa importam no šīm valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 0,1 procentpunktu un PIP beigās bija mazāka par 10 %. Tāpat Komisijai nebija pierādījumu, ka imports no šīm valstīm bija par dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(238)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, aprēķinot cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības katram ražojuma veidam, Komisija izmantoja ražojuma kontroles numuru (“PKN”), un tādējādi netika ņemta vērā izmantotā izejviela, kam tomēr ir būtiska ietekme uz izmaksām un cenām. Ja salīdzinātu ražojuma veidus, kas ražoti no vienas un tās pašas izejvielas, mērķa cenu samazinājuma starpība samazinātos no 9 % līdz 8 %.

(239)

Patiešām, izejvielas atšķirība nebija atspoguļota PKN struktūrā, un tāpēc, aprēķinot cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības, šo atšķirību neņēma vērā. Tomēr, ja ražojuma veidus iedalītu, ņemot vērā cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinam izmantoto izejvielu, kā pēc informācijas izpaušanas norādījusi šī ieinteresētā persona, 227. apsvērumā norādītā mērķa cenu samazinājuma starpība samazinātos vien par 1 procentpunktu (līdz 8 %). Tāpēc šim samazinājumam nebija būtiskas ietekmes uz Komisijas konstatējumiem par cenu samazinājuma starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(240)

Tā pati ieinteresētā persona apstrīdēja 8 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, apgalvojot, ka GES ražotāji cieš zaudējumus, jo samazinās starptautisks pieprasījums pēc tērauda, un tādējādi 8 % mērķa peļņa vairs neesot pamatota.

(241)

Jāatgādina, ka būtu pamatoti, ja šāda veida ražošanas nozare šajā jomā parastos konkurences apstākļos, proti, kad nav importa par dempinga cenām/subsidēta importa, varētu sasniegt mērķa peļņas līmeni par līdzīgā ražojuma pārdevumiem Savienības tirgū. Šajā sakarībā, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1628/2004 34. apsvērumā, tika rūpīgi pārbaudīts Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis, kad subsidēta importa tirgus daļa bija viszemākā (t. i., 1999. gadā). Tādējādi tika izdarīts galīgs secinājums, ka kaitējuma starpības aprēķinā izmantojamais peļņas rādītājs, ko var pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa rādītāju, ja nebūtu kaitējumu radošas subsidēšanas no Indijas, ir jānosaka 8 % apmērā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(242)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare bija ārkārtīgi nestabilā situācijā, kas lielākoties saistāma ar negatīviem tirgus nosacījumiem un sekojošu patēriņa kritumu. Šā iemesla dēļ Komisijas novērtējums ir vērsts uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību no subsidēta importa no Indijas.

(243)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret Indiju tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, eksports no Indijas uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums.

(244)

155. apsvērumā tika secināts – ja pasākumi tiktu atcelti, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, turpinātu eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību un pat audzētu pašreizējos eksporta apjomus, un šis eksports, visticamāk, notiktu par subsidētām cenām.

(245)

Kā noteikts 139. un 140. apsvērumā, Indijas jauda aplēsta aptuveni 160 000 t apmērā PIP laikā, savukārt neizmantotā jauda aplēsta no 40 000 t līdz 50 000 t, kas tajā pašā periodā atbilda 29–36 % Savienības patēriņa. Turklāt, kā norādīts 139. apsvērumā, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vēl vairāk palielinās jaudu gadījumā, ja palielināsies pieprasījums. Kā norādīts 142. apsvērumā, 2014. gada novembra beigās Indijas iestādes noteica antidempinga pasākumus GES importam no Ķīnas. Tādēļ paredzams, ka Indijas ražotāji palielinās savu tirgus daļu iekšzemes tirgū.

(246)

Sakarā ar Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts 152.–155. apsvērumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas, visticamāk, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu. Turklāt, kā aprakstīts 143. apsvērumā, Indijas ražotāji lielā mērā ir vērsti uz eksportu. Attiecībā uz GES cenām, kā aprakstīts 149. apsvērumā, dažiem Indijas eksporta galamērķiem konstatētas augstākas cenas nekā Savienībā. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo ražojumu klāstu, šī informācija nemaina kopējo novērtējumu, ka radītā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu, jo šo cenu salīdzinājumu ticamība ir ierobežota.

(247)

Kā norādīts 146. apsvērumā, Krievija GES importam no Indijas noteica antidempinga pasākumus, un eksports no Indijas uz Krieviju attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Tas nozīmē, ka Indijas ražotāju eksportētāju piekļuve to trešajam lielākajam eksporta tirgum ir ierobežota un, ņemot vērā pašreizējo neizmantoto jaudu, kas, iespējams, tiks palielināta (sk. 245. apsvērumu), ir liela iespējamība, ka Indijas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinās attiecīgā ražojuma importa apjomu uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(248)

Kā konstatēts 185. apsvērumā, bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem Indijas izcelsmes importa cenas par 9 % būtu mazākas par Savienības pārdošanas cenām. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem paredzamā cenu samazinājuma starpība aprēķināta 12 % apmērā. Tā liecina par to, kāds varētu būt iespējamais cenu līmenis importam no Indijas, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū ievērojami palielināsies, ja pasākumi tiktu atcelti, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(249)

Runājot par apjomu, jāatzīmē, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, ļaus Indijas ražotājiem eksportētājiem palielināt savu tirgus daļu Savienības tirgū. Jo īpaši ražotājam eksportētājam, kas nesadarbojās un kuram pašlaik piemēro lielāko maksājuma likmi (15,7 %), būtu spēcīgs stimuls ievērojamos apjomos atsākt eksportu uz Savienības tirgu. Ja rastos šī situācija, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa nekavējoties samazinātos.

(250)

Pamatojoties uz to, ja pasākumu nebūtu, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinātu klātbūtni Savienības tirgū importa apjomu un tirgus daļas ziņā (par dempinga un subsidētām cenām, kas būtu ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas). Tas radītu lielāku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un finanšu stāvokli. Turklāt tas vēl vairāk pasliktinās Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(251)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums atkārtotos.

(252)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana pret Indiju būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(253)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(254)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 31. panta 2. punktu.

(255)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par subsidēšanas turpināšanos un kaitējuma atkārtošanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(256)

Kā paskaidrots 226. apsvērumā, pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt savu tirgus daļu. Vienlaikus 250. apsvērumā tika arī secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja kompensācijas pasākumi pret Indiju tiktu izbeigti. Tādēļ var secināt, ka pasākumu turpināšana pret Indiju nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

(257)

Kā minēts 16. apsvērumā, šajā izmeklēšanā importētāji nesadarbojās un nepieteicās. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz importētājiem, kura būtu tik liela, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(258)

Kā minēts 18. apsvērumā, 8 no 53 lietotājiem, ar kuriem sazinājās, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Četri no tiem ir izmantojuši GES, kas importēts no Indijas. To imports veidoja aptuveni 20 % no visa attiecīgā ražojuma importa no Indijas.

(259)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka pasākumu ieviešana būtiski neietekmēs lietotājus. Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā desmit gadus, lietotāji Savienībā joprojām saņēma piegādes, tostarp arī no Indijas. Lietotāji neiesniedza informāciju, kas liecinātu par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus un izmeklēšanā arī netika atklāta šāda informācija.

(260)

Turklāt attiecībā uz pasākumu noteikšanas ietekmi ir jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā secināts – ņemot vērā ar GES saistīto izmaksu nebūtisko ietekmi uz lietotāju nozarēm, izmaksu pieaugumam, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes uz lietotāju nozari. Šie konstatējumi apstiprināti pašreizējā pārskatīšanā, jo pēc pasākumu noteikšanas nav konstatētas norādes, kas liecinātu par pretējo. Turklāt neviens no šiem četriem lietotājiem neizvirzīja argumentus pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(261)

Viena tērauda ražotāju federācija – Vācijas tērauda rūpniecības federācija (Wirtschaftsvereinigung Stahl) – iebilda pret pasākumu turpināšanu un apgalvoja, ka pasākumu rezultātā tērauda ražotājiem Savienībā rodas konkurences trūkumi salīdzinājumā ar tērauda ražotājiem citos reģionos, kuros GES importam nav noteikti pasākumi. Minētā federācija apgalvoja, ka pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk atrasties dominējošā stāvoklī. Tomēr importa no Indijas dinamika liecina, ka attiecīgajā periodā pēc pasākumu noteikšanas imports no Indijas turpinājās. Turklāt izmeklēšanā liecina, ka GES arvien vairāk ienāk Savienības tirgū no vairākām citām trešām valstīm.

(262)

Uz šā pamata un atbilstīgi sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem ir gaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem un nav pārliecinošu iemeslu, lai secinātu, ka esošo pasākumu pagarināšana nebūtu Savienības interesēs.

(263)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos kompensācijas pasākumus pret importu no Indijas.

(264)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā kompensācijas pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(265)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1185/2010 noteiktie kompensācijas pasākumi, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam.

(266)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, lūdza Komisiju apsvērt iespēju turpināt pasākumus divu gadu laikposmā. Tomēr izmeklēšanā netika atklāti ārkārtas apstākļi, kas pamatotu pasākumu ilguma ierobežošanu uz diviem gadiem.

(267)

Kompensācijas maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem, kas minēti šajā regulā, ir piemērojamas tikai attiecīgā ražojuma importam, kuru izgatavojuši šie uzņēmumi, proti, minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(268)

Visi lūgumi piemērot individuālas kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (26), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(269)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (27) 15. panta 1. punktu.