30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/109

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 13. maijā ar Regulu (ES) Nr. 2015/763 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Japānas, Korejas Republikas (“Koreja”), Krievijas Federācijas (“Krievija”) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) (kopā sauktas par “attiecīgajām valstīm”) izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda (“OGES”) plakanu velmējumu importu.

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2014. gada 30. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības OGES ražošanas kopapjoma, 2014. gada 14. augustā tika sākta procedūra.

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kur pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas provizoriskā izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas piedalījās Japānas ražotāji eksportētāji JFE Steel Corporation un Nippon Steel & Sumitoma Metal Corporation.

(5)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 27., 224. un 239. apsvērumā, Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgu konstatējumu gūšanai. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti vēl pieci pārbaudes apmeklējumi šādu lietotāju uzņēmumu telpās Eiropas Savienībā:

(6)

Bez tam tika veikti trīs pārbaudes apmeklējumi šādu Savienības ražotāju telpās:

(7)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija bija iecerējusi noteikt galīgos antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informēšanas tās varētu paust viedokli. Uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas piedalījās lietotāju apvienība.

(8)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un pēc vajadzības attiecīgi grozīja konstatējumus.

(9)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir ĶTR, Japānas, Korejas, Krievijas un ASV izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakani velmējumi, kuru biezums pārsniedz 0,16 mm un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7225 11 00 un ex 7226 11 00 (“attiecīgais ražojums”).

(10)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgais ražojums pagaidu regulas 16. apsvēruma nozīmē un līdzīgais ražojums nav līdzīgi, kā norādīts pagaidu regulas 22. apsvērumā, jo tiem nepiemīt tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos neizmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Trīs ražotāji eksportētāji, lietotāju apvienība un divi individuālie lietotāji apgalvoja, ka augstas caurlaidības un/vai lietošanas sfērai pielāgotie attiecīgā ražojuma veidi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas, jo šie veidi vai nu netiek ražoti pietiekamā daudzumā, vai Savienībā netiek ražoti nemaz. Viens no šiem ražotājiem eksportētājiem norādīja, ka tiem vajadzētu būt attiecīgā ražojuma veidiem ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,90 W/kg un mazākiem un ar magnētisko polarizāciju, kas pārsniedz 1,88 T. Cits ražotājs eksportētājs lūdza izslēgt veidus ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,95 W/kg un mazākiem, jo to spējas konkurēt ar ražojumiem, ko piedāvā Savienības ražošanas nozare, ir ierobežota. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu jāizslēdz attiecīgā ražojuma veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,90 W/kg pie 1,7 T/50 Hz vai mazākiem un caurlaidību (indukciju) 1,88 T vai lielāku, kā arī veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 1,05 W/kg pie 1,7 T/50 Hz vai mazākiem un caurlaidību (indukciju) 1,91 T vai lielāku. Turklāt viens lietotājs apgalvoja, ka būtu jāizslēdz attiecīgā ražojuma veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,80 W/kg pie 1,7 T/50 Hz vai mazākiem, kā arī veidi ar zemu trokšņa līmeni un B800 faktoru 1,9 T vai lielāku. Daži arī apgalvoja, ka ražojumu veidiem ar zemākajiem magnētiskiem zudumiem ir būtiski atšķirīgas īpašības un gala lietojumi, tāpēc tos neiegādājas vieni un tie paši pircēji un tie nekonkurē ar citiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tāpēc būtu jāveic divas atsevišķas analīzes par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Visbeidzot, cits lietotājs lūdza atcelt pagaidu pasākumus un, ja tas nebūtu iespējams, paredzēt, ka no ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz vismaz augstas caurlaidības veidi (t. i., veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,90 W/kg un mazākiem).

(11)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja šo lūgumu. Viens lietotājs apgalvoja, ka Komisijas noteiktās atsevišķās minimālās importa cenas trim dažādām OGES kategorijām liecina par to, ka ir būtiski aplūkot dažādās kategorijas atsevišķi, tāpēc izslēgšana būtu pamatota.

(12)

Komisija uzskatīja, ka attiecīgais ražojums, neatkarīgi no magnētiskajiem zudumiem un trokšņa līmeņa, no tā, vai runa ir par parastajiem ražojumiem vai ražojumiem ar augstu caurlaidību, ir plakani leģēta tērauda velmējumi ar orientēta grauda struktūru, kas veicina magnētiskā lauka rašanos. Grauda orientācija samazina tērauda tehniskās un fiziskās īpašības, tā ka tas uzskatāms par unikālu ražojumu ar neparasti lielu graudu struktūru. Tādējādi ražojums ir skaidri definēts. Tika arī konstatēts, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem ir kopīgas ķīmiskās īpašības un viens galvenais lietojums, proti, transformatoru ražošanā. Turklāt dažādus attiecīgā ražojuma veidus zināmā mērā var savstarpēji aizstāt.

(13)

Attiecībā uz argumentu, ka izslēgšana būtu pamatota ar to, ka Savienības ražotāji dažus konkrētus attiecīgā ražojuma veidus ražo nepietiekami, vispirms tiek atgādināts, ka pamatregulā noteikts, ka visus attiecīgā ražojuma veidus Savienības ražošanas nozare ražo komerciālos apmēros. Turklāt vairākus ražojuma veidus ar augstu caurlaidību Savienības ražošanas nozare ražoja IP laikā. Kā minēts 131. apsvērumā, pārbaudē tika atklāts, ka Savienības ražotāji ir veikuši ieguldījumus attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu ražošanā, tādējādi tie varēs palielināt augstas caurlaidības OGES ražošanu. Turklāt, kā norādīts 12. apsvērumā, izmeklējamā ražojuma tvērumu nosaka OGES tehniskais raksturojums. Izņēmums, kas tiek lūgts, varētu samazināt īpaši augstas caurlaidības attiecīga ražojuma veidu aizsardzības līmeni pret kaitējumu radošu dempingu nākotnē un tādējādi arī ievērojami ietekmēt to pašreizējo ražošanas apjomu Savienības ražošanas nozarē. Šajos apstākļos fakts, ka dažus OGES ražojuma veidus ar augstu caurlaidību Savienības ražošanas nozare neražo, nav pietiekams iemesls, lai tos izslēgtu no ražojuma tvēruma.

(14)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka OGES sadalīšana trijās dažādās kategorijās (sk. 11. apsvērumu) liecina par izslēgšanas pamatotību, tiek norādīts, ka izmeklēšana attiecas uz 9. apsvērumā definēto attiecīgo ražojumu, tāpēc tika veikta viena visaptveroša kaitējuma analīze, cēloņsakarības analīze un Savienības interešu analīze. Fakts, ka Komisija ir atzinusi kvalitātes atšķirības starp dažādiem ražojuma veidiem un ka šīs kvalitātes atšķirības tika ņemtas vērā, Savienības interešu pārbaudes satvarā pieņemot lēmumu par pasākumu veidu, kā skaidrots 172. apsvērumā, nevar būt par iemeslu pasākumu tvēruma maiņai.

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja lūgumus izslēgt šos ražojuma veidus no ražojuma tvēruma. Nosakot pasākuma veidu, Komisija tomēr izvērtēja kvalitātes atšķirības (sk. 172. apsvērumu).

(16)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, no vienas puses, viņu “pirmās izvēles” eksportētie attiecīgā ražojuma veidi (augstāka līdzenuma pakāpe, mazāk metināšanas šuvju), no otras puses, viņu “otrās” un “trešās” izvēles eksportētie ražojuma veidi (vairāki defektiem, vairākas šuves un zema līdzenuma pakāpe), saskaņā ar Krievijas ražošanas nozares praksi, nav nekādā mērā savstarpēji aizstājami (abos virzienos) un ir dažādi ražojumi. Tāpēc tas apgalvoja, ka “otrās” un “trešās” izvēles materiāli ir izslēdzami no ražojumu tvēruma.

(17)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Krievijas ražotājs eksportētājs atkārtoja savu prasību un apgalvoja, ka “otrās” un “trešās” izvēles eksportētos ražojuma veidus var izmantot tikai transformatoru nozare dažiem ierobežotiem lietojumiem, ja tie tiek tālāk apstrādāti tērauda apstrādes centros, tādēļ tie būtu jāizslēdz.

(18)

Attiecīgā ražojuma pašreizējais apraksts un KN kods potenciāli ietver kvalitātes ziņā plašu ražojumu veidu klāstu. Taču gan Savienībai, gan ražotājiem eksportētājiem zemākas kvalitātes ražojumu ražošana ir ražošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, un zemākas kvalitātes ražojumu veidi tiek izgatavoti no tā paša pamatmateriāla un ar tām pašām ražošanas iekārtām. Tā sauktie “otrās” un “trešās izvēles” eksportētie ražojuma veidi arī tiek pārdoti lietojumiem transformatoru nozarē un pilnībā atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai. Fakts, ka ir vajadzīga tālāka apstrāde, nav nekas neparasts un nevar būt iemesls, lai izslēgtu kādu ražojuma veidu. Tāpēc Komisija noraidīja šo lūgumu.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka attiecīgais ražojums, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 16.–21. apsvērums.

(20)

Par parasto metodiku, ko Komisija izmantojusi dempinga aprēķiniem, nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 33.–45. apsvērums.

(21)

Pēc informācijas provizoriskās izpaušanas vienīgais ražotājs eksportētājs norādīja, ka no normālās vērtības būtu jāatņem uzņēmuma iekšzemes kravas un kravas apstrādes izmaksas. Bez tam mazliet jākoriģē izmaksas, kas saistītas ar pārrēķinu no veselu ruļļu izmaksām uz sagrieztu ruļļu izmaksām. Atbilstoši parastajai metodikai, kas izklāstīta pagaidu regulas 56. apsvērumā, šis lūgums tika pieņemts, un aprēķini tika koriģēti. Tādējādi attiecībā uz ražotāju eksportētāju tiek grozīti pagaidu regulas 46. apsvēruma konstatējumi.

(22)

Ražotājs eksportētājs bija norādījis, ka tas ar saviem tirdzniecības uzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem Savienībā ir vienota ekonomiska vienība, tāpēc, lai noteiktu eksporta cenu, nav nepieciešama korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(23)

Neapšaubāmi ražotājs eksportētājs un tā saistītie importētāji pieder pie tās pašas uzņēmumu grupas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tās veido apvienību. Šādos apstākļos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisijai nepieciešams aprēķināt salikto eksporta cenu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts, un tiek apstiprināts pagaidu regulas 50.–54. apsvērums.

(24)

Ražotājs eksportētājs arī prasīja tirdzniecības līmeņa korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, apgalvodams, ka saistītie pārdevēji galalietotājiem veikuši iekšzemes pārdošanu, savukārt eksporta pārdošanas cena de facto bijusi salikta kā cena, ko maksā izplatītāji, jo Komisija atņēma Savienības saistīto tirgotāju PVA izmaksas un peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(25)

Tas, ka tika aprēķināta saliktā eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, nenozīmē, ka mainīts tirdzniecības līmenis, kurā noteikta eksporta cena. Saliktās eksporta cenas aprēķina pamats joprojām ir cena, ko maksā galalietotāji. Tirdzniecības līmeņa korekcija nav pamatota, ja ražotājs eksportētājs pārdošanu veic vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī iekšzemes tirgū un Savienības tirgū. Katrā ziņā ražotājs eksportētājs nav sniedzis pierādījumus tam, ka apgalvotās tirdzniecības līmeņa atšķirības būtu ietekmējušas cenu salīdzināmību, ko parādītu konsekventas pastāvīgas un skaidras atšķirības pārdevēja funkcijās un cenās dažādos tirdzniecības līmeņos eksportētājas valsts iekšzemes tirgū. Gluži pretēji, tas apgalvoja vienīgi to, ka korekcijai vajadzētu būtu tādai pašai kā korekcijai, kas izdarīta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu saliktās eksporta cenas aprēķināšanai. Tāpēc šī prasība tiek noraidīta.

(26)

Pēc 21. apsvērumā aprakstītajiem normālās vērtības grozījumiem galīgās dempinga starpības attiecībā uz Koreju tiek grozītas šādi.

(27)

Attiecībā uz Korejas Republikas izmantošanu par analogo valsti netika saņemtas papildu piezīmes. Komisija apstiprina pagaidu regulas 65.–71. apsvēruma konstatējumus.

(28)

Abu ĶTR ražotāju eksportētāju normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta, balstoties uz cenu vai salikto normālo vērtību analogajā valstī, šajā gadījumā — Korejā.

(29)

Ķīnas uzņēmumu normālā vērtība tika grozīta atbilstoši grozītajai normālajai vērtībai, kas noteikta Korejai, kā skaidrots 21. apsvērumā.

(30)

Par eksporta cenu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 73. un 74. apsvērums.

(31)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 75. līdz 78. apsvērums.

(32)

Balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija pagaidu regulas 80. apsvērumā konstatējusi, ka abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir saistīti, jo tiem ir viens un tas pats īpašnieks. Tāpēc abiem uzņēmumiem tika provizoriski noteikta vienota dempinga starpība, balstoties uz to vidējo svērto individuālo dempinga starpību.

(33)

Abi Ķīnas ražotāji eksportētāji (Baosteel un WISCO), kas sadarbojās, apstrīdēja Komisijas lēmumu uzskatīt tos par saistītiem uzņēmumiem, kuriem tātad ir viena vidējā svērtā dempinga starpība. Tie apgalvoja, ka konkurē gan iekšzemes tirgū, gan eksporta tirgos.

(34)

Komisija atgādina, ka abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir saistīti, jo tie abi ir valsts īpašumā. Tomēr šajos apstākļos uzņēmumi pēc pasākumu noteikšanas varētu nebūt sevišķi ieinteresēti koordinēt savas eksporta darbības, jo, kā sīki izklāstīts 175. un 176. apsvērumā, spēkā esošais pasākums ir mainīgais maksājums, kurš balstīts uz vienu un to pašu minimālo importa cenu visiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc noslēguma posmā Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams izdarīt secinājumu par to, vai šie divi uzņēmumi būtu jāuzskata par vienotu struktūru pamatregulas 9. panta 5. punkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā tāpēc tika noteiktas divas atsevišķas dempinga starpības.

(35)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka divu individuālu maksājuma likmju dēļ divi Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu koordinēt eksporta darbības, ja cenas būtu zemākas par minimālo importa cenu (“MIC”). Tas apgalvoja, ka būtu jānosaka vienota maksājuma likme abiem. Tomēr, kā minēts iepriekš, konkrētajos apstākļos šajā gadījumā Komisijai ir norādes par to, ka vidējā līdz ilgā termiņā starptautiskās cenas varētu saglabāties augstākas par MIC. Tādējādi tā atzīst, ka koordinēšanas risks starp diviem ražotājiem eksportētājiem ir nenozīmīgs un riska pārvaldībai samērīgāks paņēmiens, ja mainītos apstākļi, ir iespēja izmantot starpposma pārskatīšanu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(36)

Sadarbības līmenis bija augsts, jo divu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, imports izmeklēšanas periodā bija 100 % no ĶTR kopējā eksporta uz Savienību. Tādējādi Komisija nolēma noteikt valsts mēroga dempinga starpību līmenī, kas atbilst vislielākajai dempinga starpībai, kura konstatēta uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(37)

Tādējādi galīgo dempinga starpību Ķīnas Tautas Republikai groza šādi.

(38)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta normālās vērtības noteikšana, kas izklāstīta pagaidu regulas 84. un 85. apsvērumā.

(39)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta eksporta cenas noteikšana, kas izklāstīta pagaidu regulas 86.–88. apsvērumā.

(40)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 89. līdz 92. apsvērums.

(41)

Par dempinga starpībām nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 93.–95. apsvērums.

(42)

Visa Krievijā ražotā attiecīgā ražojuma produkcija, kas ietver gan augstākās, gan zemākās kvalitātes parastos OGES, tika pārdota Savienības tirgū. Krievijas ražotājs eksportētājs prasīja izdarīt normālās vērtības korekciju, lai ņemtu vērā to, ka zemākās kvalitātes kategorijas izstrādājumi tiek eksportēti uz Savienības tirgu par zemākām cenām nekā augstākās kvalitātes kategorijas izstrādājumi.

(43)

Komisija izskatīja iespēju koriģēt normālo vērtību zemākās kvalitātes kategorijām. Būtu jānorāda, ka atbilstoši ražotāja eksportētāja lūgumam augstākā un zemāka kvalitāte tika diferencēta provizoriskās izmeklēšanas laikā, kurā, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, tika nošķirtas katras kvalitātes kategorijas izstrādājumu cenas un izmaksas. Šī diferenciācija, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, ir saglabājama.

(44)

Tomēr nav pamatota pašas normālās vērtības korekcija zemākās kvalitātes kategorijas izstrādājumu ražošanas izmaksu samazināšanas ziņā. Šāda korekcija nozīmētu, ka ievērojamu izmaksu daļu, kas radušās saistībā ar attiecīgo produktu, uz attiecīgo ražojumu attiecināt nevarētu. Normālā vērtība katram ražojuma veidam tika aprēķināta, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, ko bija iesniedzis ražotājs eksportētājs un kas tika pārbaudīti uz vietas. Komisija pārbaudīja izmaksu sadalījumu, un nav pamata mākslīgi sadalīt šīs izmaksas vai izdarīt citas korekcijas. Dažādu ražojuma veidu cenu atšķirības noteikti tiek ņemtas vērā, jo normālo vērtību noteic katram ražojuma veidam. Tāpēc šī prasība būtu jānoraida.

(45)

Uzņēmums apgalvoja, ka tā pausto argumentu pamato augstākās un zemākās kvalitātes kategorijas dempinga starpību atšķirības. Tomēr ir gluži normāli, ka dažādām ražojuma veidu grupām ir dažādas dempinga starpības. Tas, ka dempinga starpības atšķiras, nevar pamatot normālās vērtības korekciju. Tāpēc arī šis apgalvojums būtu jānoraida.

(46)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, neizdarot korekcijas Krievijas ražotāju ražošanas izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Tā apgalvo arī, ka, pat ja Komisija ir secinājusi, ka Krievijas ražotāji grupā prasa līdzīgas cenas kā ārējā pārdošanā, jautājums ir par to, vai darījuma cenas grupā pienācīgi atbilst visām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu. Komisija salīdzināja šīs cenas ar cenām, ko prasa trešām personām, un uz šā pamata konstatēja, ka izmeklēšanas periodā izejvielu iepirkuma cenas abiem saistītajiem Krievijas ražotājiem atbilst tirgus cenām un tādējādi atbilst normālām pirkuma izmaksām. Turklāt izmeklēšanā netika atklātas norādes, ka, nosakot cenas, nebūtu ņemtas vērā visas izmaksas. Tāpēc korekcijas netika uzskatītas par nepieciešamām.

(47)

Par normālo vērtību nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 98. un 99. apsvērums.

(48)

Krievijas ražotājs eksportētājs prasīja no dempinga aprēķiniem izslēgt trešās kategorijas materiāla eksportu. Tomēr arī trešās kategorijas materiāls ir attiecīgais ražojums, tāpēc nav pamata to izslēgt. Tāpēc šī prasība būtu jānoraida.

(49)

Krievijas ražotājs apgalvoja, ka saistītā importētāja (Novex) peļņas un PVA izmaksu korekcija nav pamatota, un norāda, ka šajā ziņā nepiekrīt tam, kā Komisija interpretējusi pamatregulas 2. panta 8. un 9 punktu.

(50)

Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka PVA izmaksas un peļņu būtu pamatoti koriģēt saskaņā ar 2. panta 9. punktu tad, ja pārdošanas noteikumi prasītu ražojumu piegādāt ar samaksātiem nodokļiem. No otras puses, ja ražojumus pārdod pirms nodokļu samaksas, tad piemēro 2. panta 8. punkts, proti, nav pamatoti atņemt PVA izmaksas un peļņu. Bez tam ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Novex darbojies kā NLMK grupas eksportētājstruktūra, Novex nav veicis importa funkcijas un tam nav radušās izmaksas, ko “parasti uzņemas importētājs”.

(51)

Tomēr, kā skaidrots pagaidu regulā un pretēji apgalvojumam, izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Novex ir veicis vienas un tās pašas importa funkcijas visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem. Patiesībā Novex šādas funkcijas veicis ne tikai saistībā ar attiecīgo ražojumu vien, bet lielākam tērauda ražojumu klāstam. Atšķirīgie Incoterms noteikumi (DDP, DAP, CIF) nemaina to, ka Novex visos darījumos darbojies kā saistītais importētājs Savienības tirgū. Netika sniegti pierādījumi, kuru dēļ šis konstatējums būtu jāatzīst par nederīgu. Tāpēc tiek apstiprināts, ka būtu jāizmanto PVA izmaksu un peļņas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(52)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas ražotājs eksportētājs atkal apgalvoja, ka izdarīt korekciju saskaņā ar 2. panta 9. punktu nav pamatoti attiecībā uz pārdošanu, ko veic pēc DDU/DAP noteikumiem. Tomēr šā apgalvojuma pamatojumam netika sniegti nekādi jauni pierādījumi. Komisija joprojām uzskata, ka visi pārdošanas darījumi būtu jākoriģē saskaņā ar 2. panta 9. punktu, jo, kā skaidrots pagaidu regulā, visos darījumos Novex bija importētājs un cenas, ko Krievijas ražotāji eksportētāji prasīja Novex, nav bijušas ticamas, jo uzņēmumi bijuši saistīti.

(53)

Par eksporta cenu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 100. apsvērums.

(54)

Par salīdzinājumu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. un 102. apsvērums.

(55)

Par dempinga starpībām nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 103.–105. apsvērums.

(56)

Par normālo vērtību Amerikas Savienotajās Valstīs netika saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 107. apsvēruma konstatējumi.

(57)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta eksporta cenas noteikšana, kas izklāstīta pagaidu regulas 108.–111. apsvērumā.

(58)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 112. un 113. apsvērums.

(59)

Par Komisijas provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, nav iesniegtas piezīmes. Tāpēc tiek apstiprinātas pagaidu regulas 114.–116. apsvērumā izklāstītās dempinga starpības.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(61)

Par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīciju nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 117. un 118. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(62)

Japānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecībā uz Savienības patēriņa datiem nav piemēroti izmantot diapazonus, jo Savienības patēriņa dati principā nav konfidenciāli.

(63)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 134. apsvērumā, Japānas attiecīgā ražojuma imports Nīderlandē attiecīgajā periodā tika klasificēts ar konfidenciālu KN kodu. Diapazoni tika izmantoti, lai aizsargātu ieinteresēto personu sniegto datu konfidencialitāti. Ja par Savienības patēriņu tiktu sniegti precīzi skaitļi, nevis diapazoni, tad viens Japānas ražotājs eksportētājs varētu precīzi aprēķināt pārējo Japānas ražotāju eksportētāju importa apjomu. Turklāt diapazoni, kas tika izmantoti pagaidu regulā, personām sniedza derīgu informāciju. Turklāt indeksi, kas izmantoti Savienības patēriņa diapazoniem, ļauj pareizi izprast Savienības patēriņa tendences.

(64)

Par Savienības patēriņu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 119. līdz 124. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(65)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viņu valstu izcelsmes importa kumulatīvs novērtējums salīdzinājumā ar pārējo attiecīgo valstu importu nav pamatots: viens Japānas eksportētājs ražotājs apgalvoja, ka ir vienīgais augstas kvalitātes attiecīgā ražojuma veidu eksportētājs Japānā un, tā kā tā eksporta apjomi samazinās, tad tas nerada nekādu cenu spiedienu Savienības tirgū. ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no ASV attiecīgajā periodā samazinājies par 400 % un ka tas vienmēr ir noteicis daudz augstākas cenas nekā citi ražotāji. Turklāt viens lietotājs apgalvoja, ka kumulatīvais novērtējums nav piemērots, ņemot vērā importa samazināšanos un cenu starpības dinamiku, papildus tam, ka konkrētais ražotājs eksportētājs pārdod tādus attiecīgā ražojuma veidus, kādus Savienības ražotāji un citi ražotāji attiecīgajās valstīs nepārdod.

(66)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 132. apsvērumā, ir atzīts, ka attiecīgajā periodā imports no Japānas un ASV ir samazinājies. Tomēr šis imports Savienības tirgū veicinājis arī cenu spiedienu attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Tika konstatēts, ka imports no Japānas un ASV notiek par dempinga cenām un šo valstu ražojumi tieši konkurē ar Savienības ražojumiem, kā arī ar citu ražotāju eksportētāju ražojumiem. Visi attiecīgā ražojuma veidi, ieskaitot Japānas un Amerikas ražotāju eksportētāju pārdotos veidus, tiek pārdoti transformatoru seržu ražošanai, un tie tiek pārdoti vienai un tai pašai salīdzinoši šaurai pircēju grupai. Tāpēc Komisija noraidīja dekumulācijas prasības.

(67)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ASV ražotājs eksportētājs atkārtoja savu dekumulācijas prasību un apgalvoja, ka tā pārdotie attiecīgā ražojuma veidi nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražojumiem, jo tiek pārdoti Savienības tirgū tikai tāpēc, ka tiem ir augstāka kvalitāte nekā Savienības ražošanas nozares ražojuma veidiem.

(68)

Papildus argumentiem, kas jau izklāstīti 66. apsvērumā, par importu no ASV kopumā būtu jāmin, ka kumulatīvs novērtējums tomēr tiek veidots attiecībā uz visiem attiecīga ražojuma veidiem kopumā, nevis attiecībā uz katru uzņēmumu atsevišķi un ņemot vērā tikai konkrētus attiecīgā ražojuma veidus. Tāpēc prasība tiek noraidīta.

(69)

Komisija secināja, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kritēriji ir izpildīti, tāpēc kaitējuma noteikšanai imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi. Rezultātā tiek apstiprināti pagaidu regulas 125.–132. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(70)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 133.–136. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(71)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 137.–148. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(72)

Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka galvenie kaitējuma rādītāji ir izkropļoti, jo tie pietiekami neņem vērā attiecīgā ražojuma kombināciju, kas sašaurina attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma tvērumu attiecīgajā periodā. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, lai nodrošinātu taisnīgu un pareizu priekšstatu, no Savienības ražošanas nozares būtu jālūdz dati par saražoto garumu vai nu faktiskos skaitļos, vai vismaz aprēķinātos skaitļos pēc ražojuma kombinācijas.

(73)

Komisija uzskatīja, ka ražotājs eksportētājs nav sniedzis datus, kas liecinātu, ka pieeja, kura balstītos uz garumu, liktu mainīt kādu no kaitējuma faktoriem. Turklāt tonnāžas ir standarta daudzuma mērs, ko izmanto attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam, saistībā ar tā ražošanu, iepirkumu un pārdošanu. Arī Eurostat dati par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu ir izteikti tonnās. Tāpēc tonnāžas analīze tika uzskatīta par precīzu metodi un šīs ieinteresētās personas arguments tiek noraidīts.

(74)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, izmantojot tās kaitējuma rādītājus, tika gūts visnotaļ indikatīvs priekšstats.

(75)

Tā pati ieinteresētā persona un lietotājs apgalvoja, ka daži Komisijas konstatējumi pagaidu regulā ir pretrunīgi. No vienas puses, kā izklāstīts pagaidu regulas 220. un 222. apsvērumā, Komisija skaidro, ka Savienības ražošanas nozare pārorientējas no parasto attiecīgā ražojuma veidu ražošanas uz augstas caurlaidības veidu ražošanu. No otras puses, kā izklāstīts pagaidu regulas 150. apsvērumā, ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās (no 486 600 tonnām līdz 492 650 tonnām). Ieinteresētās personas apgalvo, ka ir vispārzināms, ka, pārorientējoties uz plānākiem (augstas caurlaidības) ražojumiem, automātiski samazinās ražošanas jauda.

(76)

Komisija šos argumentus noraida. Pirmkārt, jaudas pieaugums bija galvenokārt saistīts ar to, ka attiecīgajā periodā viens Savienības ražotājs palielināja ražošanas jaudu. Patlaban šis Savienības ražotājs ražo tikai attiecīgā ražojuma parastos veidus. Turklāt pagaidu regulas 222. apsvērums galvenokārt attiecas uz nākotni, nevis tikai uz attiecīgo periodu. Šo apgalvojumu apstiprina atsauce pagaidu regulas 196. apsvērumā, kur ir teikts, ka “Savienības ražotāji pāries uz zemāku magnētisko zudumu ražojuma kombināciju.”

(77)

Balstoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 150.–154. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(78)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 155.–158. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(79)

Par citu kaitējuma rādītāju dinamiku nav saņemtas piezīmes, kas attiektos uz attiecīgo periodu, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 159.–174. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(80)

Tālāk izklāstītais secinājums par kaitējumu tika izdarīts saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem par izmeklēšanas periodu. No otras puses, Savienības interešu analīzes kontekstā tika vākti dati par periodu pēc IP (sk. arī 110. un 111. apsvērumu). Pagaidu regulas 170. apsvērumā ietvertā tabula liecina, ka, sākot no 2012. gada, bijuši rekordlieli zaudējumi un negatīvas naudas plūsmas. Tāpēc tiek apstiprināts tālāk izklāstītais secinājums, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums.

(81)

Kaut arī attiecībā uz dažiem kaitējuma faktoriem tika ņemti vērā dati par periodu pēc IP, proti, mazā peļņa 2015. gada janvārī–maijā, tas nebūtu varējis ietekmēt konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums.

(82)

Pamatojoties un iepriekšminēto un to, ka nav saņemtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 175.–179. apsvērumā izklāstītie secinājumi par to, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(83)

Vairākas personas apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu galvenokārt tāpēc, ka nav bijis cenu samazinājuma. Turklāt tika apgalvots, ka daudzkārt Savienības ražotāji paši sākuši samazināt savas cenas un virzījuši šo procesu gan Savienībā, gan citos lielos tirgos. Viens Japānas ražotājs eksportētājs piebilda, ka imports par dempinga cenām nav ievērojami pieaudzis un ka importa dēļ nav bijis ievērojama lejupēja vai augšupēja cenu spiediena. Rezultātā minētais imports nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo tas nebūtu varējis izraisīt cenu spiedienu Savienības tirgū. Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens Japānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums, ka minētā importa dēļ Savienības tirgū bijis ievērojams lejupējs cenu spiediens, nav pietiekams, lai konstatētu, ka imports izraisījis lejupēju cenu spiedienu. Konstatējums, ka cenas ir pazeminājušās, tikai liecinot par pasaules mēroga tendenci, kas nenozīmē, ka imports Savienības tirgū izraisījis lejupēju cenu spiedienu.

(84)

Tika arī apgalvots, ka Komisijai skaitliski jāizteic faktiskais kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un citu zināmo faktoru izraisītais kaitējums un ka maksājums nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, kuru izraisījis tikai imports par dempinga cenām. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šīs piezīmes tika atkārtotas.

(85)

Izmeklēšanā atklātie fakti neapstiprina apgalvojumus, ka imports no attiecīgajām valstīm nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Kā izklāstīts pagaidu regulas 137.–164. apsvērumā, attiecīgajā periodā vienības vidējās cenas pazeminājums, ko izraisīja imports par dempinga cenām, bija aptuveni 30 %. Rezultātā minētais imports Savienības tirgū izraisīja tik ievērojamu lejupēju cenu spiedienu, ka Savienības ražotājiem bija jāsamazina savas pārdošanas cenas krietni zem pašizmaksas, lai tās atbilstu attiecīgo valstu importa cenu līmeņiem. Turklāt, kā izklāstīts pagaidu regulas 181.–183. apsvērumā, ir nepārprotami konstatēta sakritība laikā starp importu par dempinga cenām, kuras nemitīgi pazeminājās, no vienas puses un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšanu un lejupēju cenu spiedienu, kā rezultātā nozare strādāja ar zaudējumiem, no otras puses.

(86)

Apgalvojums, ka cenu pazemināšanās tikai liecinot par pasaules mēroga tendenci, tiek noraidīts šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, attiecīgajam ražojumam nav pasaules tirgus cenas, kā tas ir konkrētām precēm. Otrkārt, konstatējumi par dempingu atklāj atšķirīgas dempinga starpības, kas liecina, ka cenu līmenis dažādos tirgos atšķiras. Treškārt, izmeklēšanā atklāts, ka cenu līmeņi un aplēstais cenu paaugstinājums dažādos pasaules reģionos (2014. g.–2015. g. pirmais ceturksnis) nemainās vienā tempā. Ceturtkārt, pat ja daži rādītāji liecina, ka izmeklēšanas periodā vairākos pasaules reģionos cenas pazeminājušās, katrā reģionā pazeminājums bija citāds, savukārt konkrēti cenas Savienības tirgū, kas ir atvērts tirgus, kā norādīts 85. apsvērumā, pazeminājās strauji.

(87)

Pat tad, ja nebūtu bijis cenu samazinājuma, kas tika atzīts pagaidu regulā, Savienības ražotāji nespēja noteikt savas cenas virs pašizmaksas, tāpēc attiecīgajā periodā tā cieta lielus zaudējumus. Cenu samazinājums ir tikai viens no faktoriem, ko aplūko kaitējuma analīzē, un, ja tā nebūtu, tas nenozīmētu, ka imports par dempinga cenām nebūtu izraisījis kaitējumu. Savienības ražošanas nozares cenas ietekmēja spēcīgais lejupējais cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām. Bez spēcīga cenu spiediena Savienības ražošanas nozarei nebūtu nekāda iemesla pazemināt savas cenas līdz tik zemiem līmeņiem. Savienības ražotājiem nebija citu iespēju, kā vien pārdot ražojumus zem pašizmaksas, lai pasargātu savu tirgus daļu un saglabātu ražošanas ekonomiskuma līmeni lielā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām uz to pārdošanas cenām. Tāpēc šie argumenti tiek noraidīti. Turklāt attiecībā uz argumentu, ka Komisijai skaitliski jāizteic faktiskais kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un citu zināmo faktoru izraisītais kaitējums, Komisija uzskatīja, ka, kā jau norādīts pagaidu regulas 201. apsvērumā, nav konstatēts, ka visi pārējie faktori, pat ņemot vērā to iespējamo kopējo ietekmi, izjauktu cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(88)

Attiecībā uz cenām un cenu noteikšanu attiecīgajā periodā Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozare sākusi cenu pazemināšanu. Viens lietotājs apgalvoja arī, ka intensīvo cenu konkurenci ir drīzāk tieši izraisījusi Savienība un ražotāji eksportētāji, saskārušies ar sarūkošo pieprasījumu, mēģinājuši saglabāt vai palielināt apjomus.

(89)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 158. apsvērumā, šie argumenti tiek noraidīti. Pirmkārt, nav pierādījumu tam, ka cenu pazemināšanu sākusi Savienības ražošanas nozare. Otrkārt, Savienības ražošanas nozarei nebūtu bijis ekonomiska pamatojuma sākt ražojumus pārdot ar lieliem zaudējumiem, ja tā nebūtu bijusi spiesta to darīt. Visbeidzot, tiek atgādināts, ka pastāv skaidri redzama sakritība laikā starp importa apjomu par dempinga cenām, kuras nemitīgi pazeminājās, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšanu un lejupēju cenu spiedienu, kas Savienības ražotājiem izraisīja lielus zaudējumus.

(90)

Turklāt Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ir grūti saprast, kā augstākas cenas, ko prasīja ražotāji eksportētāji, var izraisīt lejupēju cenu spiedienu. Japānas ražotājs apgalvoja, ka Komisija nespēj demonstrēt saistību starp cenu pazemināšanos Savienībā un attiecīgā ražojuma importu no attiecīgajām valstīm. Lietotājs apšaubīja Komisijas galveno argumentu derīgumu, jo tā nebija neņēmusi vērā cenu samazinājuma neesamību. Šajā pašā kontekstā viens lietotājs izteica piezīmi, ka ražotāja spēja ilgstoši noturēties cenu karā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tādiem kā efektivitāte, izejvielu izmaksas un ražojumu kvalitāte, papildus tam arī tās grupas lielums, spēks un stratēģija, pie kuras ražotājs pieder.

(91)

To ieinteresēto personu argumenti tiek noraidīti šādu iemeslu dēļ. Papildus 87. apsvērumā izklāstītajām piezīmēm minams, ka pret agresīvu cenu stratēģiju konkrēti Savienības tirgū ražotāji eksportētāji var noturēties ilgāk nekā Savienības ražotāji, šāda iemesla dēļ. Ražotāju eksportētāju tirgus daļa savā iekšzemes tirgū ir daudz lielāka nekā Savienības ražotāju tirgus daļa Savienībā. Savienības tirgus ir atvērts tirgus, savukārt attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju iekšzemes tirgos citiem konkurentiem, ieskaitot Savienības ražotājus, ienākt ir grūti. Pasaules tirgus kapacitātes pārpalikuma dēļ, ko izraisīja darījumdarbības uzplaukums 2003.–2010. gadā, attiecīgajā periodā sākās agresīva cenu noteikšana starp Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem. Šajā kontekstā Komisija norāda, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, izņemot vienu, ražošanas jauda izmeklēšanas periodā pārsniedz faktisko ražošanu. Visbeidzot, ciktāl ir runa par korelāciju starp cenu pazemināšanos Savienībā un attiecīgā ražojuma importu, attiecībā uz cenu pazemināšanos ir tieša korelācija, taču attiecībā uz apjomu — citādā mērā.

(92)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka, kā jau izklāstīts pagaidu regulas 145. apsvērumā, kaitējumu īpaši uzskatāmi parāda Savienības ražotāju piedzīvotais lielais spiediens uz to pārdošanas cenām. Šā spiediena dēļ produkcija bija jāpārdod zem pašizmaksas, lai aizsargātu savu tirgus daļu Savienības tirgū, kas ļāva tām saglabāt stabilu ražošanas līmeni.

(93)

Par to, kāda bijusi importa par dempinga cenām ietekme, nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 181.–183. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(94)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pretēji secinājumiem, kas izdarīti pagaidu regulas 185. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares rādītāji attiecīgajā periodā nebija labi, jo īpaši to izraisījis attiecīgā ražojuma tradicionālo veidu pieprasījuma samazinājums Savienības tirgū. Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka izšķirīgi svarīgs elements, kāpēc ražotāju eksportētāju imports Savienībai nav nodarījis būtisku kaitējums, ir Savienības patēriņa samazinājums par aptuveni 11 %. Šī ieinteresētā persona norāda, ka Savienības ražošanas nozares rādītājiem pārdošanas apjoma ziņā raksturīgā tendence precīzi atbilst Savienības patēriņa samazinājuma tendencei un tāpēc tas ir visizšķirīgākais elements, ko nosaka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(95)

Kā atzīts pagaidu regulas 121. un 156. apsvērumā, Savienības patēriņam un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma rādītājiem tik tiešām bija līdzīga dinamika, tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums mazliet pārsniedza patēriņa samazinājumu. Tomēr, kā minēts iepriekš, izšķirīgs faktors kaitējuma noteikšanai ir tas, ka Savienības ražotāji bija spiesti pārdot zem pašizmaksas. Tāpēc attiecīgie ieinteresētās personas apgalvojumi būtu jānoraida. Turklāt Komisija paliek pie uzskata, ka ekonomikas krīzes dēļ Savienībā samazinājās pieprasījums, kā atzīts pagaidu regulas 184. apsvērumā, bet tas nav kaitējuma pamatcēlonis. Šajā sakarā tiek norādīts, ka 2011. –2012. gadā patēriņš Savienībā samazinājās, taču 2012. gadā patēriņš bija aptuveni tāds pats kā 2010. gadā. Tomēr 2010. gadā Savienības ražošanas nozares peļņa bija 14 %, bet 2012. gadā tās zaudējumi bija gandrīz 10 %. Rezultātā, kaut arī ekonomikas krīze veicināja kaitējumu, tomēr nevar secināt, ka tā izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(96)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 184. un 185. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(97)

Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju problēmas izskaidro daudzi citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, piemēram, augstas izejmateriālu cenas, CO2 emisijas kvotu tirdzniecība un, iespējams, vissvarīgākais esot ekonomiskā nenoteiktība un krasi samazinājies patēriņš jo īpaši Dienvideiropā.

(98)

Savienības ražotāji varētu būt salīdzinoši neizdevīgā stāvoklī, ja daudzus citus faktorus (ieskaitot augstās izejmateriālu cenas u. c.) salīdzinātu ar tādiem ražotājiem eksportētājiem kā Krieviju, Ķīnu un ASV.

(99)

Taču šie argumenti pietiekami neizskaidro, kāpēc Savienības ražošanas nozare 2010. gadā vēl aizvien spēja gūt aptuveni 14 % peļņu, ņemot vērā to, ka šis iespējamais salīdzinoši neizdevīgais stāvoklis izmaksu ziņā 2010. gadā un pirms tam nebija citāds.

(100)

Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(101)

Par importu no trešām valstīm nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 189. un 190. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(102)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka dati par Savienības ražotāju eksportu ir agresīvas cenu politikas pierādījums, jo šīs cenas ir ievērojami zemākas par vidējām svērtajām Savienības pārdošanas cenām Savienības tirgū un pat zemākas par pašizmaksu. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai būtu pienācīgi jānodala un jānošķir ekonomikas krīzes kaitējumu izraisošā ietekme un Savienības ražošanas nozares sliktie eksporta pārdošanas rādītāji. Cits lietotājs apgalvoja, ka Komisijas secinājumu, ka eksporta rādītāji ir saglabājušies augstā līmenī un nav bijuši izšķirīgi Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam, nepamato dati, jo attiecīgajā periodā eksporta preču pārdošanas apjomi samazinājās par 22,7 %, kamēr iekšzemes pārdošanas apjoms samazinājās par 11 %.

(103)

Šie apgalvojumi tika noraidīti šādu iemeslu dēļ. Zemākā vienības pārdošanas eksporta cena, ko prasa Savienības ražotāji, salīdzinājumā ar Savienības tirgus cenu būtu jāskata, ņemot vērā to, ka tā ietver lielu daļu otrās šķiras OGES, kas galvenokārt tiek eksportēti un pārdoti ar atlaidi. Turklāt pagaidu regulas 193. apsvērumā jau ir atzīts, ka eksporta rādītāji sekmēja kaitējuma izraisīšanu, bet tas neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(104)

Par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekmi nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 191.–193. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(105)

Cita ieinteresētā persona minēja, ka Savienības ražošanas nozarei ir milzīgs jaudas pārpalikums un ka Savienības ražotāju ražošanas apjoma samazinājums galvenokārt ir saistāms ar to, ka jo īpaši laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam samazinājies patēriņš Savienībā un būtiski samazinājušies Savienības ražotāju eksporta apjomi.

(106)

Šis apgalvojums tika noraidīts, jo, kā izklāstīts pagaidu regulas 194.–197. apsvērumā, minētais jaudas pārpalikums lielākā mērā ir radies importa par dempinga cenām dēļ, nevis izraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(107)

Par iepriekš minēto nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 194.–197. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(108)

Par iepriekš minēto nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 198. un 199. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(109)

Par cēloņsakarību nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 200.–202. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(110)

Ievērojot pamatregulas 6. panta 1. punktu, parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laiku, kurš seko izmeklēšanas periodam. Tomēr, saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu nosakot, vai pastāv Savienības intereses, var ņemt vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kurš seko izmeklēšanas laikposmam (3).

(111)

No lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem tika saņemtas piezīmes par nepieciešamību ņemt vērā būtiskās norises pēcizmeklēšanas periodā. Lielākā daļa piezīmju un apgalvojumu, kas tika saņemti pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, attiecās uz šādām norisēm pēc izmeklēšanas perioda. Kā jau minēts pagaidu regulas 233. apsvērumā, attiecīgā ražojuma veidu ar augstu caurlaidību Savienības tirgū kļūst aizvien mazāk galvenokārt tāpēc, ka sācis darboties Ekodizaina regulas 1. posms, un arī tāpēc, ka Savienības ražotāji, kā tiek apgalvots, nespēj apgādāt tirgu ar vajadzīgās kvalitātes ražojuma veidiem, kam ir augsta caurlaidība. Turklāt attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma cenas pēc izmeklēšanas perioda ievērojami paaugstinājās. Personas apgalvoja arī to, ka Komisija novērtējusi par zemu pagaidu pasākumu ietekmi uz transformatoru nozari, proti, attiecīgā ražojuma daļu kopējās lietotāju ražošanas izmaksās novērtējusi par zemu. Visbeidzot, tika apgalvots, ka Savienības ražotāji atguvuši rentabilitāti, tātad tiem vairs nav vajadzīga aizsardzība.

(112)

Šīs iespējamās norises pēc izmeklēšanas perioda, jo īpaši tiesiskā regulējuma izmaiņas, krasais cenu paaugstinājums un konkrētu ražojuma veidu deficīts tirgū, ja tās tiks apstiprinātas, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, ir būtiskas, lai novērtētu Savienības intereses pienācīgu pasākumu noteikšanā. Tāpēc Komisija izņēmuma kārtā nolēma turpināt pētīt šīs norises pēc izmeklēšanas perioda laikposmā no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada maijam. Kā izklāstīts šīs regulas 5. apsvērumā un ņemot vērā pagaidu regulas 27., 224. un 239. apsvērumā apgalvoto, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika vākta papildu informācija par norisēm pēc izmeklēšanas perioda un tika apmeklēti vairāki lietotāji un Savienības ražotāji.

(113)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav nepieciešams noteikt pasākumus, jo pēc izmeklēšanas perioda ievērojamā cenu pieauguma un tirgus pašregulācijas dēļ Savienības ražošanas nozares rentabilitāte paaugstinājusies. Tika apgalvots, ka rezultātā pēc izmeklēšanas perioda Savienības ražošanas nozarei vairs netika nodarīts kaitējums.

(114)

Kā izklāstīts 5. apsvērumā, tika veiktas astoņas papildu pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par šo apgalvojumu patiesumu. Pārbaudēs atklājās, ka katram individuālam Savienības ražotājam rentabilitāte atšķiras, taču caurmērā Savienības ražotāji 2014. gada jūlijā–decembrī cieta zaudējumus 16,6 % un 2015. gada janvārī–maijā atkal sāka gūt peļņu 1,1 %. Tāpēc tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares atgūšanās pēc IP noritējusi pieticīgos apmēros. Norādītie procentuālie rādītāji ir Savienības ražotāju vidējais svērtais peļņas rādītājs pirms nodokļu samaksas, kas atspoguļots to attiecīgajos ienākumu pārskatos par 2015. gada janvāri–maiju, izteikts procentos attiecībā pret pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem Savienībā.

(115)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena lietotāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražotājiem vairs netiek nodarīts kaitējums, jo tās darbojas ar pilnu jaudu un gandrīz spēj sekot līdzi pieprasījumam. Kāds lietotājs izteica līdzīgu piezīmi, proti, ka, turpinot pieaugt cenām, tas paredz, ka peļņas norma pārsniegs 5 % jau 2015. gada pavasarī.

(116)

Tomēr tālāk izklāstītais secinājums par kaitējumu tika izdarīts saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem par izmeklēšanas periodu. No otras puses, Savienības interešu analīzes kontekstā tika vākti dati par periodu pēc IP. Pagaidu regulas 170. apsvērumā ietvertā tabula liecina, ka, sākot no 2012. gada, bijuši rekordlieli zaudējumi un negatīvas naudas plūsmas.

Pat ņemot vērā datus par periodu pēc IP, redzams, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts kaitējums: mazā peļņa 2015. gada janvārī–maijā nespēja kompensēt četru gadu zaudējumus augstākās kvalitātes ražojumu segmentā. Turklāt kaitējuma analīze balstīta uz vairākiem faktoriem, no kuriem rentabilitāte ir tikai viens no daudziem.

(117)

Tāpēc tiek apstiprināts secinājums, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Par Savienības ražošanas nozares interesēm nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tādējādi Savienības ražošanas nozare varētu atgūties no konstatētā dempinga ietekmes, kura dēļ tai nodarīts kaitējums.

(118)

Par nesaistīto importētāju un tirgotāju interesēm nav saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 208.–212. apsvērums.

(119)

Kā izklāstīts 5. un 6. apsvērumā, no lietotājiem tika vākta papildu informācija par periodu pēc IP un tika apmeklēti pieci galvenie lietotāji, kuri pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sniedza plašu informāciju.

(120)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās daļa Savienības transformatoru ražošanas nozarē ir ļoti liela un sastāv no maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuri veic ražošanu lielākajā daļā Savienības dalībvalstu. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi no pasākumiem cietīs visvairāk. Šajā kontekstā apvienība, kas pārstāv Itālijas transformatoru uzņēmumus, nāca klajā ar apgalvojumu, ka 60 % no tās kopējā apgrozījuma Itālijā realizē Itālijas mazie un vidējie transformatoru ražotāji.

(121)

Apgalvojumu, ka daudzi mazie un vidējie (MVU) transformatoru ražotāji no pasākumiem cietīs visvairāk, pierādījumu trūkuma dēļ nebija iespējams sistemātiski novērtēt. Tomēr apgalvojums šķiet ticams, ņemot vērā informāciju, kas iegūta no pieciem pārbaudītajiem lietotājiem, no kuriem viens ir MVU.

(122)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas vairāki lietotāji norādīja, ka augstas caurlaidības ražojuma veidu pieejamība Savienībā ir ierobežota un ka pēc IP situācija pasliktinājusies. Viņi apgalvoja, ka šāda ierobežota pieejamība ir radusies arvien lielākas nesamērības dēļ starp piedāvājumu un lietotāju pieaugošo pieprasījumu attiecībā uz šiem konkrētajiem attiecīgā ražojuma veidiem. Šajā kontekstā viņi apgalvoja arī to, ka Savienības ražošanas nozares jauda nav pietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu Savienības tirgū un ka neatkarīgi no ražotājiem eksportētājiem ir pieejami citi alternatīvi avoti. Turklāt viņi palika pie uzskata, ka, neraugoties uz Savienības ražotāju stratēģisko lēmumu sākt proporcionāli lielākā apjomā ražot augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus nekā parastos veidus, šāda pāreja prasīs laiku, ņemot vērā nepieciešamību veidot un padziļināt nepieciešamās tehniskās zināšanas. Turklāt daži lietotāji apgalvoja, ka antidempinga pasākumi, kas pieņemti pret importu no attiecīgajām valstīm, varētu negatīvi ietekmēt augstas caurlaidības veidu pieejamību Savienībā, ņemot vērā atšķirības ražošanas jaudā un Savienības ražotāju tehniskās spējas augstākās kvalitātes ražojumu segmentā. Šajā kontekstā Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka uz to neattiecas tiesību aktu prasība apmierināt visu Savienības pieprasījumu pēc konkrētiem ražojuma veidiem.

(123)

Dati par periodu pēc IP liecināja, ka Savienības ražotāji joprojām nespēj apmierināt kopējo pieprasījumu pēc visiem OGES veidiem ar augstu caurlaidību, jo īpaši pēc ražojuma veidiem, kuriem magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg. Turklāt attiecībā uz šiem ražojuma veidiem jo īpaši periodā pēc IP fiksēts nepietiekams ražošanas apjoms un novēlotas piegādes, kaut arī par piegādes noteikumiem bijusi iepriekšēja vienošanās. Viens Korejas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanas periodā eksportēja lielākoties augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus, pēc izmeklēšanas perioda uz Savienību tos vairs neeksportēja. Eksporta izbeigšanas iemesli nav zināmi. Ceturtkārt, gaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalitātes attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidiem turpinās pieaugt, jo tiek īstenots 2015. gada jūlijā spēkā stājušās Ekodizaina regulas 1. posms, kā izklāstīts no 140. apsvēruma uz priekšu.

(124)

Par tehnisko kompetenci un kvalitātes jautājumiem daži lietotāji izteica piezīmi, ka pat tad, ja Savienības ražošanas nozare ražojusi OGES ar nepieciešamajiem maksimālajiem garantētajiem zemajiem magnētiskajiem zudumiem, tomēr ražojumam ar līdzīgiem magnētiskajiem zudumiem, kurš pirkts no ražotājiem eksportētājiem, kopumā ir augstāka kvalitāte maksimālo magnētisko zudumu un trokšņa rādītāju ziņā.

(125)

Lietotāju iesniegtie pierādījumi, kas attiecas uz periodu pēc IP, norāda, ka tos nav apmierinājusi kvalitāte — galvenokārt tas attiecas uz Savienības ražojumiem. Šie lietotāji varēja pamatot savus apgalvojumus ar pierādījumiem, balstoties uz iekšējo statistiku un tehniskajām pārbaudēm.

(126)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens lietotājs apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu deficīts ir tieši saistīts ar to, ka Savienības ražotāji neveic ieguldījumus. Šis lietotājs apgalvoja, ka tā ir tīra spekulācija, vai ES OGES ražošanas nozare varētu ieguldīt augstākās kvalitātes OGES ražošanā vai ne. Vēl cits lietotājs neatzina par ticamu, ka ES ražotāji tagad varētu sasniegt kvalitāti un jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu ES lietotāju vajadzības īstermiņā vai vidējā termiņā.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens lietotājs apgalvoja, ka tā Savienības interešu novērtējumu poliestera štāpeļšķiedru lietā deficīts, pretēji pašreizējai procedūrai, bijis viens no svarīgiem iemesliem, kāpēc neieviest pasākumus, jo Savienības ražošanas nozare nespēja neko darīt, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu (4).

(128)

Poliestera štāpeļšķiedru lietu un šo lietu nevar salīdzināt divu iemeslu dēļ. Pretēji šai procedūrai, poliestera štāpeļšķiedru lietā sūdzība tika atsaukta. Tātad Savienības interešu pārbaude bija citāda. Sūdzības atsaukšanas gadījumā saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, izņemot gadījumus, kad šāda izbeigšana nav Savienības interesēs. Šajā lietā piemērojams pamatregulas 21. panta 1. punkts, kas paredz, ka pasākumus [..] nedrīkst piemērot, ja iestādes, atsaucoties uz visu iesniegto informāciju, var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka Savienības interesēs nav piemērot šādus pasākumus.

(129)

Vēl viena atšķirība no poliestera štāpeļšķiedru lietas ir tāda, ka Savienības ražotāji poliestera štāpeļšķiedru lietā attiecīgo ražojumu (5) pārveidoja citos ražojumos (kas nav attiecīgais ražojums). Šajā lietā, gluži pretēji, Savienības ražotāji cenšas pārvarēt atpalicību, ražojot aizvien augstākas caurlaidības ražojuma veidus.

(130)

Komisija nevar prognozēt, vai ES ražotāji sasniegs tādu kvalitāti un jaudu, kas nepieciešamas, lai pārredzamās nākotnē apmierinātu ES lietotāju vajadzības jo īpaši attiecībā uz dažu veidu augstas caurlaidības OGES. Tomēr antidempinga izmeklēšanas mērķis nav īstenot rūpniecības politiku; tās vienīgais mērķis ir atjaunot taisnīgas konkurences apstākļus starp Savienību un ražotājiem eksportētājiem.

(131)

Tomēr pārbaude parādīja, ka Savienības ražotāji ir veikuši ieguldījumus attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu ražošanā, tomēr tas bija problemātiski, jo visā attiecīgajā periodā Savienības ražotāji bija grūtā ekonomiskajā situācijā. Viens ražotājs sniedza pierādījumus par jaunu augstākās kvalitātes OGES ražošanas līniju, kas sāka darboties 2015. gada augustā.

(132)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka izmeklēšanas periodā augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidu pieejamība Savienībā bija ierobežota un ka pēc IP situācija pasliktinājās galvenokārt tāpēc, ka palielinājās pieprasījums, jo stājās spēkā Ekodizaina regulas 1. posms.

(133)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma cenas pēc IP salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma vidējām pārdošanas cenām attiecīgajā periodā palielinājās par 50–70 %. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenas, spriežot pēc publiskiem avotiem, no 2014. gada marta līdz 2015. gada martam pieaugušas par aptuveni 30 %. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no daudziem lietotājiem. Piemēram, viens lietotājs apgalvoja, ka cenas pieaugušas par aptuveni 8 % un 25 %, salīdzinot ar 2014. gada otrās puses un 2015. gada pirmās puses cenām attiecīgajā periodā. Cits lietotājs apgalvoja, piemēram, ka cenu pieaugums 2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, bijis vairāk nekā 45 % attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidiem un vairāk nekā 25 % parastajiem veidiem. Šis lietotājs arī apgalvoja, ka šī cenu tendence ir stabila un turpinās īsā, vidējā termiņā un ilgā termiņā. Daudzi lietotāji arī apgalvoja, ka visi šie cenu pieaugumi galu galā izraisītu ražotņu slēgšanu, nodarbinātības samazināšanos Savienībā un konkrētu operāciju pārcelšanu ārpus Savienības.

(134)

No otras puses, viena ieinteresētā persona gan atzina, ka pēc izmeklēšanas perioda cenas ir pieaugušas, bet apgalvoja, ka pieaugušās cenas pēc izmeklēšanas perioda beigām joprojām nepārsniedza 2010. un 2011. gada cenu līmeni.

(135)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka apgalvotais cenu pieaugums periodā pēc IP tik tiešām notika. Pirmkārt, pamatojoties uz datiem no Savienības ražotājiem, līdzīgā ražojuma cenu pieaugums, salīdzinot ar faktisko vidējo cenu izmeklēšanas periodā, sasniedza vidēji 3 % 2014. gada jūlijā–decembrī un 14 % 2015. gada janvārī–maijā. Turklāt, pamatojoties uz pieejamiem datiem no lietotājiem, kas sadarbojās, periodā pēc IP līdz 2015. gada maijam tika novērots attiecīgā ražojuma cenu pieaugums par aptuveni 30 % un dažiem ražojuma veidiem pat lielāks.

(136)

Tika konstatēts, ka cenas sāka augt 2014. gada otrajā pusē un turpināja augt 2015. gada pirmajā pusē. Šie cenu pieaugumi ir ņemti vērā gan augstas caurlaidības un parastajiem attiecīgā ražojuma veidiem un līdzīgajam ražojumam. Bez tam, pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kas noslēgti starp lietotājiem un ražotājiem par 2015. gada otro pusi, gaidāms, ka cenas par šiem pasūtījumiem būs 22 %–53,5 % augstākas nekā izmeklēšanas periodā.

(137)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka pēc izmeklēšanas perioda beigām (līdz 2015. gada maijam) konstatēts cenu pieaugums gan augstas caurlaidības, gan parastajiem attiecīgā ražojuma veidiem, gan līdzīgajam ražojumam. Turklāt, kā jau ir skaidrots 133. apsvērumā, gaidāms, ka 2015. gada otrajā pusē cenas pieaugs vēl.

(138)

Pagaidu regulas 228. apsvērumā teikts, ka, spriežot pēc IP datiem un cenu līmeņiem, OGES kā izejmateriāla izmaksas veido aptuveni 6–13 % no kopējām transformatoru ražošanas izmaksām. Viens ražotājs eksportētājs un vairāki lietotāji apstrīdēja šos procentuālos rādītājus, norādot, ka tie šķiet novērtēti ievērojami par zemu, pat ja OGES cenas IP laikā bijušas daudz zemāks nekā periodā pēc IP. Turklāt visi lietotāji apgalvoja, ka cenas pēc izmeklēšanas perioda beigām sākušas ievērojami pieaugt. Rādītāju 6–13 % noteica, balstoties uz datiem, ko sniedza lietotāji, kuri sadarbojās, vēlāk to pārbaudīja, tāpēc bija pamatoti to minēt pagaidu regulā. Tomēr Komisija atzīst, ka, pat ja precīzi noteikts OGES izmaksu procentuālais rādītājs ir atkarīgs no transformatora veida, tomēr OGES cenu pieaugums pēc IP loģiski izraisa transformatora būvniecības izmaksu pieaugumu, kas ietekmēs Savienības ražotāju konkurētspēju. Tomēr cenu pieauguma tendence tādos OGES tirgos kā ĶTR, Indijā un Ziemeļamerikā, tāpat kā Savienības tirgū, kopš 2014. gada otrās puses ir ietekmējusi arī to transformatoru ražotāju konkurētspēju, kuri darbojas ārpus Savienības.

(139)

Komisija pieņem apgalvojumus, ka pasākumu noteikšana varētu izraisīt tālāku OGES cenu pieaugumu uz lietotāju rēķina. Tā arī secina, ka, ņemot vērā ievērojamo cenu pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda, lietotājas nozares konkurētspēja tiktu ietekmēta vēl negatīvāk, ja pasākumi tiktu noteikti procentuālā maksājuma veidā.

(140)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 233. apsvērumā, Ekodizaina regulas 1. posms kļuva piemērojams no 2015. gada 1. jūlija un attiecas uz jaunām ekodizaina prasībām maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem, kuru mērķis ir uzlabot to energoefektivitāti.

(141)

Pēc informācijas provizoriskās izpaušanas vairāki lietotāji sniedza šādas piezīmes. Pirmkārt, 1. posma īstenošanas dēļ Savienībā ir lielāks pieprasījums pēc augstas caurlaidības veidiem, jo īpaši OGES veidiem, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg. Otrkārt, tendence iepirkt augstas caurlaidības veidus ar vismazākajiem magnētiskajiem zudumiem, visticamāk, ir neatgriezeniska, jo Ekodizaina regulas 2. posms (vēl stingrākas prasības no 2021. gada) veicinās papildu pieprasījumu pēc augstas caurlaidības veidiem. Treškārt, citas trešās valstis (piemēram, ĶTR, Indija) arī īsteno līdzīgas energoefektivitātes prasības, kas pasaules mērogā izraisa lielu pieprasījumu pēc augstas caurlaidības OGES veidiem. Ceturtkārt, pat ja Ekodizaina regulas pirmo posmu zināmā mērā tiešām var sasniegt, izmantojot parastos OGES veidus, tas var radīt papildu izmaksas, kaitējot lietotājiem, jo atšķirīga, apjomīgāka transformatora konstrukcija prasa ievērojami lielāku inženiertehnisko, darbaspēka un materiālu ieguldījumu. Dažos gadījumos ražojuma specifikācija konkrētam transformatoram nemaz neļauj izmantot parastos OGES veidus.

(142)

Komisija uzskatīja, ka šis pieaugošais pieprasījums ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē, visticamāk, turpinās negatīvi ietekmēt augstas caurlaidības veidu pieejamību, jo īpaši to veidu pieejamību, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg, un, visticamāk, tas izraisīs cenu tālāku pieaugumu. Tāpēc Eiropas Savienības sabiedrības interesēs, kas atspoguļotas juridiski saistošos ražojuma standartos, ir neatkarīgi no izcelsmes nodrošināt pietiekamu apgādi ar augstas caurlaidības veidiem, kas vajadzīgi transformatoru ražošanai un tirdzniecībai Eiropas Savienībā.

(143)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumi varētu izraisīt būtisku importa cenu pieaugumu papildus izmeklēšanas perioda beigās fiksētajam pieaugumam.

(144)

Tiek secināts, ka galīgie pasākumi ļautu Savienības ražotājiem atgriezties pie stabiliem peļņas līmeņiem. Ja pasākumi netiktu noteikti, tad nebūtu skaidrs, vai Savienības ražošanas nozare spētu veikt ieguldījumus, kas nepieciešami tādu līdzīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu tālākai izstrādei, kurus pieprasa lietotāji un kuri ir reāli nepieciešami, lai transformatori atbilstu ekodizaina prasībām.

(145)

Attiecībā uz lietotāju interesēm pasākumu noteikšana ierosinātajā līmenī varētu negatīvi ietekmēt transformatoru cenas un nodarbinātību lietotājnozarē, bet šo ietekmi IP laikā novērotajos tirgus apstākļos nevar uzskatīt par nesamērīgu.

(146)

Tāpēc, izvērtējot visas dažādās intereses kopumā, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt galīgos antidempinga pasākumus pret piecu attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka Komisija cita starpā norādījusi, ka periodā pēc IP viesiem veidiem stabili un ievērojami pieaugušas cenas un ka 2015. gada janvārī–maijā Savienības ražotāji atguvuši rentabilitāti 1,1 %. Tāpēc tika apgalvots, ka maksājumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Cits lietotājs apgalvoja, ka cenu pieauguma dēļ liela daļa ES transformatoru ražošanas patlaban cieš zaudējumus, jo īpaši MVU, un vienlaikus ES OGES ražošanas nozare gūst pietiekamu peļņu.

(148)

Attiecībā uz Savienības ražotāju rentabilitāti sk. 116. apsvērumu. Kā sīkāk izklāstīts 149. un 169. apsvērumā, ievērojamais cenu pieaugums cita starpā lika Komisijai mainīt pasākumu veidu, lai panāktu līdzsvaru starp visu pušu interesēm. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, Komisija atgādina, ka kaitējums tika novērtēts, pamatojoties uz pārbaudītiem IP datiem, savukārt dati par periodu pēc IP tika izmantoti tikai Savienības interešu analīzē.

(149)

Tomēr, ņemot vērā norises periodā pēc IP un lai ierobežotu iespējamo nopietno ietekmi uz lietotājiem, kuri ir ļoti atkarīgi no apgādes ar attiecīgo ražojumu, jo īpaši ar augstākās kvalitātes augstas caurlaidības veidiem, Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir mainīt pasākumu veidu, un noteikt nevis procentuālos maksājumus, bet to vietā — mainīgos maksājumus. Ja maksājums tiktu noteikts procentuālā maksājuma veidā papildus cenu pieaugumiem, kas notika periodā pēc IP, tad lietotājiem tiktu nodarīts nesamērīgs kaitējums, kas negatīvi ietekmētu to konkurētspēju ar konkurentiem ārpus Savienības, ņemot vērā, kas ir palielinājies pieprasījums un ka tirgū ir jo īpaši augstas caurlaidības ražojuma veidu deficīts. Turklāt, nosakot pasākumus procentuālā maksājuma veidā, tiktu apdraudēta Ekodizaina regulā izvirzīto mērķu sasniegšana, ņemot vērā to, ka sevišķi palielinājies pieprasījumus pēc ražojuma veidiem ar augstu caurlaidību.

(150)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas Savienības ražošanas nozare apstrīdēja mērķa peļņu, kas tika izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, kā izklāstīts pagaidu regulas 245. apsvērumā. Šī persona apgalvoja, ka peļņas norma 14 % apmērā pirms nodokļu samaksas varētu būt saprātīga un ar tirgu saistīta peļņas norma pirms nodokļu samaksas, kādu Savienības ražošanas nozare sasniedza 2010. gadā.

(151)

Kā skaidrots pagaidu regulas 243. apsvērumā, peļņas norma, kas tika izmantota, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, atbilst peļņas normai, kuru Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt normālos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šis procentuālais rādītājs tika izmantots iepriekšējā izmeklēšanā, kad Savienības ražošanas nozares pārdevumi bija rentabli. Kā minēts pagaidu regulas 242. apsvērumā, vidējā peļņa 2010. gadā tika uzskatīta par ārkārtīgi augstu, ņemot vērā zaudējumus, kas piedzīvoti kopš 2011. gada, un OGES augstās cenas pasaules tirgū pat 2010. gadā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir saprātīgi noteikt mērķa peļņas normu 5 % apmērā.

(152)

Japānas ražotājs eksportētājs lūdza, lai to uzklausītu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Puse apstrīdēja to, ka Komisija kaitējuma aprēķināšanai piemēro pamatregulas 2. panta 9. punktu, apgalvojot, ka 2. panta 9. punkts pieder pie pamatregulas dempinga noteikumiem un ka to nevar analoģiski izmantot kaitējuma aprēķināšanai. Šī ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka pārstrādes izmaksas, kas radušās, Savienības tirgū esošai saistītajai personai sagriežot veselus ruļļus, nebūtu bijis jāatņem un ka izmantotās pēcimportēšanas izmaksas novērtētas par zemu. Pēc informācijas galīgās izpaušanas tika atkārtota šī piezīme. Korejas ražotājs eksportētājs nāca klajā ar līdzīgu lūgumu, apgalvojot, ka brīvā apgrozībā laista ražojuma cena būtu jābalsta uz cenu, ko faktiski saņēmuši tās saistītie importētāji Savienībā no pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Savienībā.

(153)

Kaitējuma starpības aprēķināšanas mērķis ir noteikt, vai, lai novērstu kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām, ir pietiekami importa par dempingu attiecīgajai eksporta cenai piemērot maksājuma likmi, kas ir zemāka par likmi, kura balstīta uz dempinga starpību. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Attiecībā uz pārdošanu eksportam ar saistīto importētāju starpniecību pēc analoģijas ar pieeju, kas tika izmantota dempinga starpības aprēķināšanai, eksporta cena tiek noteikta, balstoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Kaitējuma starpības aprēķinos eksporta cena ir neaizstājams elements, un minētais pants ir vienīgais pamatregulas pants, kurā sniegtas norādes, kā noteicama saliktā eksporta cena, tāpēc ir pamatoti minēto pantu piemērot pēc analoģijas. Pamatregulas 2. panta 9. punkts arī ir pamats pārstrādes izmaksu atņemšanai, jo tiek koriģētas visas izmaksas, kas rodas laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka izmantotā pieeja bija precīza, un noraida minētos apgalvojumus.

(154)

Vēl cits Japānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka informācijas provizoriskajā izpaušanā gūtā informācija neļauj sniegt piezīmes par to, vai Komisijas konstatējumi par kaitējumu ir pareizi un pienācīgi. Šajā kontekstā 2015. gada 27. maijā Japānas ražotājs eksportētājs lūdza konkrētu informāciju, kas nebija izpausta, un skaidrojumus par to. Tas arī apgalvoja, ka Komisija 2015. gada 4. jūnija atbildē nav pienācīgi izvērtējusi šo lūgumu un nav ļāvusi uzņēmumam sniegt piezīmes par to, vai konstatējumi par kaitējumu ir pareizi un pienācīgi. Pēc informācijas galīgās izpaušanas minētais Japānas ražotājs eksportētājs atkārtoja savus argumentus un apgalvoja, ka uzklausīšanas amatpersona ieteikusi izpaust papildu informāciju. Bez tam uzņēmums apgalvoja, ka dažiem eksportētajiem ražojumiem veselu neapgrieztu ruļļu veidā, kuru eksporta cena atbilda vesela ruļļa ar apgrieztām malām vērtībai, ar fizikālo īpašību atšķirībām saistītajās korekcijās to eksporta cenās, kas izmantotas kaitējuma starpības aprēķinā, nav pilnībā ņemta vērā apgriezto ruļļu tirgus vērtība (pretstatā neapgrieztiem ruļļiem), tāpēc tās neatbilst piemērojamajiem tiesību aktiem un attiecīgajai judikatūrai. Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja arī to, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo informācijas provizoriskajā izpaušanā netika sniegts pietiekams izskaidrojums par atšķirīgu ražojuma veidu salīdzinājumu.

(155)

Pirmkārt, attiecībā uz lūgumu sniegt papildu informāciju Komisija uzskatīja, ka tai nav iespējams pilnībā to pieņemt, jo tai ir saistošs pienākums aizsargāt pārējo ieinteresēto personu, šajā gadījumā Savienības ražotāju, konfidencialitāti. Komisija uzskatīja par piemērotu izmantot tādus diapazonus, kādi tika izmantoti informācijas provizoriskajā izpaušanā, jo nav citu līdzekļu, kā aizsargāt konfidencialitāti un vienlaikus sniegt personām jēgpilnu informāciju. Tādējādi informācijas izpaušanā tika sniegta visa vajadzīgā informācija, līdzsvarojot tiesības uz jēgpilnu informāciju, no vienas puses, un konfidencialitāti, no otras puses.

(156)

Attiecībā uz konkrētajām piezīmēm, ko pēc informācijas galīgās izpaušanas sniedza Japānas ražotājs eksportētājs, protokolā par uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas drīzāk norādīts, ka Japānas ražotājiem eksportētājiem un Komisijas dienestiem bijušas divas atšķirīgas izvēles iespējas, kuru dēļ uzklausīšanas amatpersona ieteica turpināt diskusijas. Tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona ierosināja arī pārbaudīt Komisijas aprēķinus kā alternatīvu konfidenciālo datu izpaušanai. 2015. gada 30. jūlijā ar Japānas ražotāju eksportētāju notika pēcpārbaudes sanāksme, kuras mērķis bija sniegt skaidrojumus un papildu informāciju. Turklāt galīgajā informācijas izpaušanā šim Japānas ražotājam eksportētājam tika sniegta papildu informācija (piemēram, konkrēta ražojuma veida mērķa cena, Savienības pārdošanas kopējās vērtības un apjomi). Visbeidzot, uzklausīšanas amatpersona pārbaudīja arī kaitējuma aprēķinus un nekonstatēja nekādus pārkāpumus vai kļūdas. Tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona to darīja zināmu Japānas ražotājam eksportētājam.

(157)

Attiecībā uz otro korekciju, kas skar apgriešanu, varēja izdarīt saprātīgu korekciju, balstoties uz svara korekciju (veseliem neapgrieztiem ruļļiem un ruļļiem ar apgrieztām malām). Pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas šī korekcija tika labota, jo provizoriskajā posmā procentuālie rādītāji, ko izmantoja svara korekcijai, nebija pilnīgi precīzi. Produktivitātes zudumu procentuālais rādītājs, kurš tika izmantots korekcijām, tika balstīts uz pierādījumiem, kas savākti izmeklēšanā uz vietas pie Japānas ražotāja eksportētāja. Pēc informācijas galīgās izpaušanas Japānas ražotājs eksportētājs atkārtoja savas piezīmes.

(158)

Komisija uzskatīja, ka šī labotā korekcija precīzi atspoguļo apgrieztu ruļļu un neapgrieztu ruļļu tirgus vērtības starpību. Japānas ražotāja eksportētāja iesniegtais aprēķins netika uzskatīts par precīzu, jo apgrieztu ruļļu un neapgrieztu ruļļu vidējās cenas starpības aprēķinā nebija ņemts vērā apgriezto ražojumu neto svars.

(159)

Tas pats Japānas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka provizoriski izpaustajā informācijā ir dažas kļūdas. Provizoriski izpaustajā informācijā tik tiešām tika konstatētas dažas sīkas aprēķinu kļūdas, un tās tika labotas. Pēc šiem labojumiem un pēc labojumiem, kas skaidroti iepriekšējā apsvērumā, kaitējuma starpība šim Japānas uzņēmumam tika grozīta uz 39,0 %. Kā izklāstīts iepriekš, aprēķinus pārskatīja tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(160)

Krievijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu vērtības, kas tika izmantotas mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai, dažiem ražojuma veidiem bijušas nereālistiski augstas salīdzinājumā ar gandrīz identiskiem ražojuma veidiem. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šis arguments tika atkārtots, paužot apgalvojumus par pārkāpumiem Komisijas veiktajos faktisko cenu un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos un norādot uz krasi atšķirīgajām divu līdzīgu attiecīgā ražojuma veidu ražošanas izmaksām.

(161)

Tomēr Komisija konstatēja, ka dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām ir pareizi. Konkrēti šie divi līdzīgie veidi, ko minēja Krievijas ražotājs eksportētājs, tika analizēti un salīdzināti ar citu veidu ražošanas izmaksām. Dažiem ražojuma veidiem visas ražošanas izmaksu atšķirīgās vērtības salīdzinājumā ar gandrīz identiskiem ražojuma veidiem varēja izskaidrot ar to, ka šos veidus ražo atšķirīgas Savienības ražotāju kopas.

(162)

Turklāt Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dempinga un kaitējuma aprēķini nav simetriski attieksmē pret zemākās kvalitātes kategorijām. Tas norādīja faktu, ka, kā izklāstīts pagaidu regulas 147. apsvērumā, Krievijas “otrās un trešās izvēles” attiecīgais ražojums netika salīdzināts ar Savienības ražošanas nozares “pirmās un otrās izvēles” ražojumiem.

(163)

Komisija uzskatīja, ka tas, ka ražojuma veidu taisnīga salīdzinājuma labad zemākās kvalitātes kategorijas netiek salīdzinātas ar Savienības ražošanas nozares ražojumiem, neietekmē nedz dempinga aprēķinu, nedz kaitējuma aprēķinu precizitāti. Gluži pretēji, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, pēdējos minētajos aprēķinos tika salīdzināti tikai līdzīgi ražojuma veidi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka cenu samazinājuma aprēķini provizoriski izpaustajā informācijā bijuši kļūdaini, jo īpaši tāpēc, ka aprēķini saskaņā ar apgalvojumu balstīti uz Savienības vidējām cenām, kas tika sniegtas pagaidu regulā.

(165)

Apgalvojums tika noraidīts. Ķīnas ražotājs eksportētājs ražoja un pārdeva Savienībā tikai daļu no ražojuma veidiem, kas pēc tam cenu samazinājuma aprēķiniem tika salīdzināti ar tā paša ražojuma veidiem, kurus ražo un pārdod Savienības ražotāji. Šajos aprēķinos netika izmantotas Savienības vidējās cenas.

(166)

Par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc, izņemot dempinga starpības maiņu vienam Japānas ražotājam no 34,2 % uz 39 %, kas izklāstīts 159. apsvērumā, tiek apstiprināti pagaidu regulas 241.–246. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(167)

Ņemot vērā galīgos secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu tādu tālāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas rodas eksporta par dempinga cenām dēļ.

(168)

Ir dažāda veida antidempinga pasākumi. Lai gan Komisijas rīcībā ir liels pasākumu veidu klāsts, tomēr mērķis ir novērst kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi. Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu tika noteikts šāds procentuālais maksājums robežās no 21,5 % līdz 39 %.

(169)

Kā izklāstīts šīs regulas 149. apsvērumā, ir lietderīgi mainīt pasākumu veidu. Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, Komisija uzskatīja, ka vispiemērotākais pasākumu veids šajā gadījuma būtu mainīgais maksājums, kas balstītos uz minimālo importa cenu (MIC). No vienas puses, šāda MIC ļautu Savienības ražotājiem atgūties no kaitējumu izraisošā dempinga sekām. Tas būtu drošības tīkls, kas tiem ļautu atgūt stabilu rentabilitāti un mudinātu veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai ražotu proporcionāli vairāk augstas caurlaidības līdzīgā ražojuma veidu. No otras puses, šādai MIC būtu arī jānovērš visas negatīvās sekas, ko radījis nepienācīgais cenu pieaugumus pēc izmeklēšanas perioda, kas varētu ļoti negatīvi ietekmēt lietotāju darījumdarbību. Tā uzskata, ka būtu jāņem vērā arī lietotāju bažas, jo tie baidās no attiecīgā ražojuma deficīta, jo īpaši to veidu deficīta, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg — rādītāju, kas ļoti nepieciešams, lai sasniegtu Ekodizaina regulas 1. posma efektivitātes mērķus. Kopumā tas novērstu nopietnus apgādes traucējumus Savienības tirgū.

(170)

Ja importa CIF cenas pie Savienības robežas nav mazākas par noteikto MIC, maksājums nebūtu jāmaksā. Ja importa cena ir mazāka par MIC, tad galīgajam maksājumam vajadzētu būt vienādam ar starpību starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas. Nekādā gadījumā maksājuma summai nevajadzētu pārsniegt procentuālā maksājuma likmes, kas noteiktas šīs regulas 168. apsvērumā un 1. pantā.

(171)

Tādējādi, ja importa cena ir zemāka par MIC, tad būtu maksājama mazākā starpība starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas un 168. apsvēruma tabulā precizētās procentuālā maksājuma likmes.

(172)

Kā sīkāk izklāstīts 19. apsvērumā, izmeklēšana attiecās uz attiecīgo ražojumu, kas definēts 9. apsvērumā, tāpēc tika veikta viena visaptveroša analīze attiecībā uz kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Vienlaikus, lemjot par pasākuma veidu, Komisija šādi izvērtēja kvalitātes atšķirības. Lai reāli piemērotu MIC un pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, Komisija nolēma noteikt trīs dažādas attiecīgā ražojuma kategorijas, kas atšķiras pēc magnētiskajiem zudumiem. Katrai no trim kategorijām MIC tikai aprēķināta atsevišķi. Trīs kategorijas ir šādas:

(173)

Veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg ir attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu augstākā apakškategorija. Veidi, kam magnētiskie zudumi pārsniedz 0,90 W/kg, bet nepārsniedz 1,05 W/kg, nav augstākā kategorija, bet tik un tā ir attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidi, kuri lielākoties tiek ražoti līdz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 1,05 W/kg. Tie ietver arī dažus attiecīgā ražojuma parastos veidus ar labākām īpašībām. Veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg, ir lielākoties attiecīgā ražojuma parastie veidi. Maksimālie magnētiskie zudumi būtu jāmērī vatos uz kilogramu pie frekvences 50 Hz un magnētiskās indukcijas 1,7 T.

(174)

Lai piemērotu šo noteikumu, bija nepieciešams noteikt cenu, kas neizraisa kaitējumu, vai MIC, kas neizraisa kaitējumu. Lai aprēķinātu cenu, kas neizraisa kaitējumu, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo maksājumu summas, kuras norādītas pagaidu regulā.

(175)

MIC atbilst vidējai svērtajai vērtībai:

(176)

Balstoties uz šo metodiku, MIC noteikta šādos apmēros.

(177)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas interesētās personas nāca klajā ar šādām piezīmēm.

(178)

Pirmkārt, lietotāju apvienība apgalvoja, ka MIC priekšlikums rada tirgus izkropļojumu, atsaistot cenu līmeni Savienībā no pasaules cenām. Šī lietotāju apvienība apgalvoja, ka Komisija bloķē visu OGES veidu cenas līmenī, kas ievērojami pārsniedz Komisijas aprēķināto izmeklēšanas perioda vidējo cenu līmeni, kuram pieskaitīti pagaidu regulā noteiktie maksājuma līmeņi. Šī apvienība nesaskatīja leģitīmu nepieciešamību pēc pasākumiem. Apvienība arī apgalvoja, ka MIC ir pārāk augstas un tāpēc būtu jāpielāgo, ik gadu samazinot tās par 5 %.

(179)

Otrkārt, Korejas ražotājs eksportētājs arī pauda gandarījumu par MIC priekšlikumu, kuru uzskatīja par piemērotāku nekā procentuālos maksājumus. Tomēr šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpārskata metodika un jānoteic katram ražotājam eksportētājam MIC, kas nav augstāka par to, kas nepieciešams, lai novērstu (Korejas) ražotājs eksportētāja īstenoto kaitējumu izraisošo dempingu.

(180)

Treškārt, vēl cits lietotājs apgalvoja, ka attiecībā uz vismaz divām valstīm (Koreju un Krieviju) ierosinātās MIC ir pārāk augstas, katrā ziņā augstākas par izmeklēšanas perioda importa cenām, kurām pieskaitītas procentuālā maksājuma likmes, kas paziņotas informācijas izpaušanā. Šis lietotājs turklāt apgalvoja, ka par pamatu tāda cenu līmeņa aprēķiniem, kas neizraisa kaitējumu, Komisijai nevajadzētu pieņemt visas ražošanas izmaksas, bet gan visas izmaksas, kuras rodas efektīvi strādājošam un konkurētspējīgam OGES ražotājam.

(181)

Ceturtkārt, vēl cits lietotājs norādīja, ka ir gandarīts par to, ka izvēlēts minimālās importa cenas maksājums, nevis procentuālie maksājumi. Tomēr tas lūdza Komisiju apsvērt iespēju noteikt vienu vai divus MIC līmeņus. Ja tiktu noteikti divi līmeņi, saprātīgs dalījums būtu aptuvenajā robežšķirtnē starp parastajiem OGES veidiem un veidiem ar augstu caurlaidību.

(182)

Piektkārt, Savienības ražošanas nozare atbalstīja MIC sistēmu, kura balstīta uz trim ražojuma kategorijām. Tomēr Savienības ražošanas nozare iebilda pret metodiku, kas izmantota MIC aprēķiniem, jo Komisijas vidējā svērtā metode bija tāda, ka ierosinātās MIC ir zemākas par pilnīgas kaitējuma novēršanas līmeni un tādējādi noteiktas pārāk zemas. Tā arī apgalvoja, ka pašlaik ierosinātās MIC ir daudz zemākas par pašreizējām tirgus cenām Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Tādēļ Komisijai vajadzētu pārskatīt savus MIC aprēķinus un attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem balstīt tos pilnībā uz kaitējuma novēršanas līmeni, kam pieskaitīta samērīga peļņa (katram attiecīgā ražojuma veidam). Turklāt Savienības ražošanas nozare atkārtoti iesniedza piezīmi, ka Komisijai vajadzētu izmantot 14 % mērķa peļņu, kas atbilst 2010. gada peļņai.

(183)

Sestkārt, Amerikas ražotājs eksportētājs pauda nopietnas šaubas par Komisijas MIC priekšlikuma lietderību un pienācīgumu, ņemot vērā to, ka attiecīgā ražojuma tirgus cenas pašlaik ievērojami pārsniedz MIC.

(184)

Septītkārt, cits lietotājs norādīja, ka drīzāk atbalsta minimālās importa cenas (MIC) noteikšanu visam ražojuma tvērumam kā kompromisa risinājumu, kas apmierinātu OGES un transformatoru ražošanas nozares pretrunīgās prasības. Šis lietotājs apgalvoja, ka MIC ir pārāk augstas (jo īpaši attiecībā uz otro un trešo kategoriju, salīdzinot ar IP pārdošanas cenām, kurām pieskaitīts procentuālais maksājums) un konkrēti apdraud Savienības transformatoru ražošanas nozari, kurai būs jāveic maksājumi, iekam Savienības ražošanas nozare spēs apmierināt tās vajadzības.

(185)

Astotkārt, kad Krievijas ražotājs eksportētājs pauda gandarījumu par Komisijas priekšlikumu pieņemt mainīgu uz MIC balstītu antidempinga maksājumu, nevis procentuālo maksājumu. Tomēr šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pašreiz ierosinātā metodika, kad aprēķina trīs atšķirīgas MIC (pēc dažādu kategoriju maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem), nenošķirot ne individuālus ražotājus eksportētājus, ne izcelsmes valstis, pārkāpj pamatregulas 9. panta 5. punktu. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tāpēc ar šo metodi nevar novērtēt “pienācīgu antidempinga maksājuma summu” un tā ir diskriminējoša pret importu no Krievijas. Līdzīgā kārtā Krievijas ražotājs eksportētājs lūdza Komisiju izveidot ražojuma ceturto kategoriju, kura izmantojama minimālās importa cenas aprēķinam un kurā būtu jāiekļauj tikai sliktākās vai vissliktākās kvalitātes attiecīgā ražojuma veidi, kam fizikālās īpašības ir salīdzināmas ar “otrās un trešās izvēles” eksportētā ražojuma veidiem. Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MIC, kas balstīta tikai uz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, nostādītu Krievijas ražotāju un galu galā Krieviju, kas ir vienīgā “otrās un trešās izvēles” ražojuma veidu piegādātāja, ievērojami citādā situācijā nekā pārējās eksportētājas valstis.

(186)

Komisija sīki analizēja visas iesniegtās piezīmes, un, ņemot tās vērā, tālākajos apsvērumos sīkāk izskaidrota izmantotā metodika, un tā ir izdarījusi šādus secinājumus.

(187)

Metodika, ko Komisijas izmantoja MIC aprēķiniem, bija šāda. Līdzīgi kā visās antidempinga izmeklēšanās Komisija vāca datus par IP, kuri tika pārbaudīti, lai noteiktu normālo vērtību katram ražojuma veidam un Savienības ražošanas nozares mērķa cenas, kas neizraisītu kaitējumu, arī katram ražojuma veidam. Mērķa cenas Savienības ražošanas nozarē atbilda ražošanas izmaksām, kam pieskaitīta samērīga peļņa. Pamatojoties uz šiem datiem, tika izmantota 169. un tālākajos apsvērumos izklāstītā metodika. Tāpēc MIC līmenis tika tieši balstīts uz pārbaudītiem datiem par izmeklēšanas periodu. Turklāt tika ņemts vērā mazākā maksājuma noteikums. Ja procentuālie maksājumi tika balstīti uz dempinga starpību, tad MIC cenas aprēķiniem tika izmantota normālā vērtība, kurai tika pieskaitītas transporta izmaksas, lai iegūtu CIF cenu pie Savienības robežas. Ja procentuālie maksājumi tika balstīti uz kaitējuma novēršanas līmeni, tad tika izmantota mērķa cena, kas neizraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tad tika aprēķinātas MIC kā vidējā svērtā normālā vērtība, un tika izmantotas mērķa cenas, kas neizraisa kaitējumu. Svēruma koeficients tika noteikts, pamatojoties uz proporcionālu daļu no importa apjoma uz Savienību no uzņēmumiem, kuriem procentuālais maksājums balstīts uz dempinga starpībām, un pamatojoties uz importa apjoma proporcionālu daļu no uzņēmumiem, kuriem procentuālais maksājums ir balstīts uz kaitējuma novēršanas līmeni. Katra MIC ir vidējā svērtā cena (normālās vērtība un mērķa cenas), kas noteikta dažādiem ražojuma veidiem katrā no trim ražojumu kategorijām.

(188)

Trīs MIC trim dažādām ražojuma kategorijām piemēro visiem ražotājiem eksportētājiem un visām attiecīgajām valstīm, ja CIF cena pie Savienības robežas ir vienāda vai lielāka par MIC (tādā gadījumā maksājums nav jāveic). Ja maksājums ir veicams, t. i., ja eksporta cenas ir zemākas par MIC, tad piemērojamā maksājuma likme būtu mazākā starpība starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas un procentuālā maksājuma likmes. Tādejādi katram ražotājam eksportētājam piemēro individuālus maksājumus. Nekādā gadījumā maksājuma summai nevajadzētu pārsniegt procentuālā maksājuma likmes, kas katram individuālam ražotājam eksportētājam no katras attiecīgās valsts noteiktas atsevišķi. Ja īstenotu vairāku ieinteresēto personu ieteikto alternatīvo scenāriju, tad katram ražotājam eksportētājam tiktu ieviesta sava MIC. Tomēr tas nozīmētu vismaz 21 atšķirīgu MIC (t. i., trīs MIC trim dažādām kategorijām, reizinātām ar septiņiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās), kas ļoti sarežģītu vai pat padarītu neiespējamu pasākumu īstenošanu muitas dienestiem.

(189)

Pēc tam MIC tika attiecīgi salīdzinātas ar pārdošanas cenām Savienības tirgū periodā pēc IP. Pēc informācijas provizoriskās izpaušanas izmeklēšanā, kas aprakstīta 5. un 6. apsvērumā, no lietotājiem un no Savienības ražošanas nozares tika iegūti dati par šīm cenām. Šajā izmeklēšanā tika atklāts, ka kopumā trim dažādām ražojuma kategorijām ierosinātās MIC, jo īpaši augstākās kvalitātes kategorijas MIC, ir zemākas nekā pārdošanas cenas periodā pēc IP, un šādā gadījumā maksājums nebūtu veicams. Kā izklāstīts 182. un 183. apsvērumā, šis izmeklēšanā gūtais konstatējums apstiprina Savienības ražošanas nozares, dažu lietotāju un ASV ražotāju eksportētāju apgalvojumus.

(190)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja visus apgalvojumus par izmantoto metodiku un MIC līmeni.

(191)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija bloķē cenas, Komisija atgādina, ka tā ir noteikusi trīs MIC trim dažādām ražojuma kategorijām, lai novērstu kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi un pasargātu lietotājus no visām negatīvajām sekām, ko radījis nepienācīgais cenu pieaugumus pēc izmeklēšanas perioda, kā izklāstīts šīs regulas 169. apsvērumā. Komisija nerada tirgus izkropļojumus attiecībā uz Savienības tirgus cenām, kas parasti ir augstākas nekā ierosinātās MIC, kā skaidrots 189. apsvērumā. Turklāt MIC nenozīmē viszemāko cenu, tā ka ražotāji eksportētāji, kas vēlas, joprojām var pārdot par cenu, kas ir zemāka par MIC. Tāpēc ražotāji eksportētāji un Savienības ražotāji joprojām var savstarpēji konkurēt, diferencējot cenas, neatkarīgi no noteiktajām MIC.

(192)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka noteikt (vienu vai) divas MIC būtu bijis piemērotāk nekā trīs ierosinātās MIC, Komisija ņēma vērā objektīvo starpību (aptuveni 170 euro par tonnu, sk. 176. apsvērumu) starp pirmo un otro ražojuma kategoriju, proti, augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidiem. Ja tiktu izmantotas tikai divas MIC, nošķirot parastos un augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus, pirmās ražojuma kategorijas (t. i., ražojuma veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, kas nepārsniedz 0,9 W/kg) pamatā būtu jāapvieno ar otrās ražojuma kategorijas cenu, kurā lielākoties ietilpst augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidi ar lielākiem maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem. Ja būtu izmantota šāda metodika, tad augstākās kvalitātes augstas caurlaidības ražojuma veidu MIC tiktu novērtētas proporcionāli par zemu. Attiecībā uz apgalvojumiem, ka katram ražotājam nepiemērot individuālu maksājumu, tiek izdarīta atsauce uz šīs regulas 187. apsvērumu, kurā aprakstīta metodika individuālu maksājumu piemērošanai gadījumā, ja veicams procentuālais maksājums.

(193)

Saistībā ar apgalvojumu, ka tāda cenu līmeņa aprēķiniem, kas neizraisa kaitējumu, Komisijai nevajadzētu pieņemt visas ražošanas izmaksas, bet gan visas izmaksas, kuras rodas efektīvi strādājošam un konkurētspējīgam ražotājam, tiek atgādināts, ka aprēķini tika balstīti uz pārbaudītiem datiem. Turklāt, tā kā šis apgalvojums netika pamatots un netika norādīta alternatīva metodika, kā izdarīt šādas ražošanas izmaksu korekcijas, Komisija to noraidīja.

(194)

Ierosinājums ik gadu samazināt MIC par 5 % neatbilstu mērķim novērst dempingu, kas izraisa kaitējumu. Turklāt netika sniegti nekādi pierādījumi, kas varētu pamatot šādu samazinājumu par 5 % gadā.

(195)

Attiecībā uz lūgumu izveidot ražojuma ceturto kategoriju, kurā ietilptu tikai sliktākās vai vissliktākās kvalitātes veidi, Komisija uzskatīja, ka nav skaidru kritēriju, pēc kuriem piemērot šādu sīkāku dalījumu. Turklāt MIC ir noteikta, balstoties uz neviendabīgiem ražojuma veidiem neatkarīgi no tā, vai ražojums ir veseli ruļļi vai, piemēram, griezti, un arī neatkarīgi no tā, vai to kvalitāte atzīta par nepietiekamu. Trīs dažādās ražojuma kategorijas ir balstītas uz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, kas ir objektīvs, nediskriminējošs kritērijs.

(196)

Divi lietotāji ierosināja ierobežot pasākumu ilgumu līdz laikposmam, kas ir īsāks par pieciem gadiem, apgalvojot, ka, lai nodrošinātu ES OGES nozarei pietiekamus stimulus ieguldīt augstas kvalitātes kategorijas OGES ražošanā, nav nepieciešams drošības tīkls uz vairāk nekā 2–3 gadiem.

(197)

Tomēr lietotāji nepamatoja savu apgalvojumu, ka salīdzinoši īsais 2–3 gadu laikposms būtu pietiekams, lai veiktu ieguldījumus un sasniegtu vismaz zināmus ienākumus no ieguldījumiem. Kā noteikts pamatregulas 11. panta 2. punktā, galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas.

(198)

Gadījumā, ja mainās tirgus apstākļi, pamatregula paredz vairākas iespējas. Ja izmaiņas ir ilglaicīgas, tad pamatregulas 11. panta 3. punktā ir paredzēts, ka var pieprasīt, lai tiktu pārskatīta nepieciešamība turpināt pasākumu piemērošanu, ja pēc galīgā pasākuma noteikšanas ir pagājis attiecīgs laikposms, kas ir vismaz viens gads. Ja izmaiņas ir īslaicīgas, tad saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu pasākumus var ar atlikt, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas rezultātā atkal radīsies kaitējums. Komisija ātri un pēc būtības izvērtēs ikvienu pienācīgi pamatotu pieprasījumu, kas būs iesniegts saskaņā ar vienu no minētajiem diviem noteikumiem, lai uzturētu līdzsvarotu aizsardzības līmeni pret dempingu, kas izraisa kaitējumu.

(199)

Visbeidzot, Krievijas ražotāja eksportētāja apgalvojums, ka MIC nebūtu jābalsta tikai uz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, netika pieņemts šāda iemesla dēļ. Maksimālie magnētiskie zudumi ir objektīvs kritērijs, pēc kura citu no cita nošķirt attiecīgā ražojuma dažādos veidus, savukārt pirmās un otrās kvalitātes kategorijas attiecīgā ražojuma veidu nošķīrums ir ļoti subjektīvs vērtējums, kas varētu sarežģīt pasākumu īstenošanas pārraudzību. Turklāt, ja izmanto MIC, tad, kā sīkāk izklāstīts 187. apsvērumā, netiek nošķirti individuāli ražotāji eksportētāji un attiecīgās valstis.

(200)

Individuāli uzņēmumu antidempinga pasākumi, kas precizēti šajā regulā, tika noteikti, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tie atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šie pasākumi ir piemērojami tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Ja attiecīgo ražojumu importē kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, tad šim importam būtu jāpiemēro pasākumi, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Individuālos antidempinga pasākumus tiem piemērot nevajadzētu.

(201)

Uzņēmums var lūgt piemērot minētos individuālos antidempinga pasākumus tad, ja tas maina kādas savas struktūras nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds lūgums jāadresē Komisijai (6). Tajā jāietver visa būtiskā informācija, ieskaitot pārmaiņas uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, nosaukuma maiņas dēļ vai ražošanas un pārdošanas subjektu pārmaiņu dēļ. Pamatotā gadījumā Komisija atjauninās to uzņēmumu sarakstu, kuriem noteikti individuālie antidempinga pasākumi.

(202)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga pasākumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi: tāda derīga rēķina un tādas derīgas velmētavas apliecības uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem, kuri atbilst šīs regulas pantos izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins un velmētavas apliecība, būtu jāpiemēro attiecīgais visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktais procentuālais maksājums, neņemot vērā minimālās importa cenas.

(203)

Ja pasākumu noteikšanas dēļ notiktu tirdzniecības modeļa izmaiņas pamatregulas 13. panta 1. punkts nozīmē, tad var sākt pretapiešanas izmeklēšanu, un, ja ir izpildīti nosacījumi, tad var noteikt procentuālo nodokli.

(204)

Turklāt, lai nepieļautu iespējamu pasākumu absorbciju, īpaši starp saistītiem uzņēmumiem, Komisija nekavējoties sāks pamatregulas 12. panta 1. punktā paredzēto pārskatīšanu un saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu var dot rīkojumu reģistrēt importu, ja tiktu gūti pierādījumi par minēto praksi.

(205)

Attiecīgā ražojuma importam noteiktie pagaidu maksājumi procentuālo nodokļu veidā 21,6 % līdz 35,9 % apmērā, kuri uzliekami no 2015. gada 13. maija līdz 2015. gada 13. novembrim, netiek iekasēti. Komisija uzskatīja, ka konkrētajos lietas apstākļos iekasēt pagaidu maksājumus, kas ir pavisam citādi nekā galīgie maksājumi, neatbilstu Savienības interesēm, ņemot vērā to, ka cenas minētāja laikposmā kopumā bija augstākas par noteiktajām MIC.

(206)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu. Turklāt tām noteica termiņu, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi. Citu personu iesniegtās piezīmes tika pilnībā ņemtas vēra, bet tās negrozīja secinājumus.

(207)

Krievijas un Korejas ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu saistības. Vēlāk Korejas ražotājs eksportētājs atsauca piedāvātās saistības.

(208)

Abu veidu OGES, ko eksportēja Krievijas ražotājs eksportētājs (“augstākās kvalitātes” un “zemākas kvalitātes” veidus, no tiem otrais veids bija, piemēram, ar virsmas bojājumiem), ietilpst zemākajā ražojumu kategorijā (ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg). Šīs kategorijas ražojuma veidiem tas lūdza noteikt divas MIC papildus tām, kas tika izveidotas maksājuma noteikšanai, lai tiktu nošķirti divi attiecīgā ražojuma veidi, ko tas eksportē uz Savienību. Krievijas ražotājam eksportētājam ir vairāki saistītie uzņēmumi Savienībā, tomēr līdz šim attiecīgo ražojumu tas pārdevis tikai ar sava saistītā tirgotāja Šveicē starpniecību.

(209)

Komisija novērtēja šo piedāvājumu, ņemot vērā pašreizējo pasākumu veidu, proti, minimālās cenas, kas tika noteiktas trim ražojuma veidu kategorijām un kas piemērojamas visiem ražotājiem eksportētājiem no visām attiecīgajām valstīm, kā izklāstīts 175. un 176. apsvērumā. Saistību piedāvājums būtiski atšķiras no minētās pieejas, un tā dēļ būtu jānosaka īpašs uzņēmumam piemērojams pasākums.

(210)

Izrādījās, ka “augstākās kvalitātes” un “zemākas kvalitātes” ražojumu nošķīrums attiecībā uz īstenošanas pasākumiem ir ļoti subjektīvs, jo ir ierosināts nošķirt divus ražojuma veidus, pamatojoties uz Krievijas standartu. Komisija uzskatīja, ka tādējādi saistības kļūst nerealizējamas, iespējams, vēl jo vairāk tāpēc, ka minētais standarts nozīmētu papildu nošķīrumu starp ražojuma veidiem, kas noteikti pēc magnētiskajiem zudumiem.

(211)

Turklāt dažādie ražojuma veidi (viss attiecīgā ražojuma klāsts), ko tas pārdod Savienībā, kā arī uzņēmuma struktūra padara piedāvājumu Komisijas dienestiem grūti uzraugāmu, jo īpaši ņemot vērā pasākumu veidu, proti, tās ir kopējās MIC, kas noteiktas trim ražojuma veidu kategorijām, nevis ierastākie procentuālie maksājumi. Visbeidzot, šajā konkrētajā gadījumā Savienības vispārējās intereses un ietekme uz lietotājiem jau ir ņemtas vērā kopējās MIC, kā sīkāk izklāstīts 149. un 169. apsvērumā. Tas ir vēl viens iemesls, lai noraidītu piedāvātās cenu saistības.

(212)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī ar vispārējo politiku saistītu iemeslu dēļ Komisija noraida Krievijas ražotāja eksportētāja saistību piedāvājumu.

(213)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,