17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/11

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2007 (2) tika noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Taivānas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes peroksisulfātu (persulfātu) importam (“sākotnējā izmeklēšana” un “sākotnējie pasākumi”). Attiecībā uz ĶTR pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 71,8 % apmērā visiem uzņēmumiem, izņemot divus Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuriem bija noteikti individuālie maksājumi.

(2)

Komisija, 2012. gada 10. oktobrī publicējot paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) (3) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami ĶTR izcelsmes persulfātu importam.

(3)

Pārskatīšana tika sākta pēc pamatota pieprasījuma, ko iesniedza divi Eiropas ražotāji (RheinPerChemie GmbH&Co. KG un United Initiators GmbH&Co. KG) (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv visu (100 %) Savienības persulfātu produkciju.

(4)

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos.

(5)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, ražotājus eksportētājus ĶTR, nesaistītos importētājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, kas tie ir iesaistīti, ražotājus iespējamajās analogajās valstīs un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Ņemot vērā to ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā iespējami lielo skaitu, uz kuriem attiektos izmeklēšana, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika aicinātas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Nepieteicās neviens importētājs.

(9)

Tikai viens ražotājs eksportētājs no ĶTR atbildēja uz anketas jautājumiem. Tāpēc nebija vajadzības veidot ražotāju eksportētāju izlasi.

(10)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem, viena ražotāja eksportētāja ĶTR un viena ražotāja Turcijā, kas tika apsvērta kā iespējamā analogā valsts.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

United Initiators (Shanghai) Co. Ltd, Šanhaja (4).

(12)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, uz ko attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, peroksisulfāti (persulfāti), tostarp kālija peroksimonosulfātsulfāts (“attiecīgais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodu 2833 40 00 un ex 2842 90 80.

(13)

Attiecīgo ražojumu izmanto par iniciatoru vai oksidētāju vairākos pielietojumos. Piemēram, to izmanto par polimerizācijas iniciatoru polimēru ražošanā, kodinātāju iespiedshēmu plašu ražošanā, matu kopšanas līdzekļos, tekstilmateriālu izmēra samazināšanai, papīrrūpniecībā, par zobu protēžu tīrītāju un par dezinficētāju.

(14)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, kā arī ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galvenie lietojumi, tādēļ šie ražojumi tiek uzskatīti par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai tiek veikts dempings un vai dempings, visticamāk, turpināsies vai atkārtosies, ja, iespējams, tiks izbeigti pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu ĶTR importu.

(16)

Kā paskaidrots 9. apsvērumā, tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs sadarbojās izmeklēšanā un neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību PIP laikā. Kā minēts iepriekš 22. apsvērumā un sīkāk paskaidrots 51. līdz 53. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka būtībā visu importu no ĶTR PIP laikā veica viens eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu un uz kuru neattiecas šī pārskatīšana. Tādējādi šajā lietā nevarēja veikt dempinga analīzi.

(17)

Lai noteiktu dempinga atkārtošanās iespējamību, tika ņemta vērā informācija, ko sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, informācija, kuru ievāca saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, un pieejamie fakti attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Pieejamos faktus atrada termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, informācijā, kas tika publicēta termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros, ko 2013. gada martā ierosināja Amerikas Savienotās Valstis (ASV) (5), Komisijai pieejamajā statistikā, proti, dalībvalstu nosūtītajos ikmēneša datos saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punktā minētā datubāze”) un Eurostat datos par importu.

(18)

Izmeklēšanā pieejamie dati liecina, ka būtībā visu importu no ĶTR PIP laikā veica viens Ķīnas eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu (6). Tāpēc uz minēto importu neattiecas antidempinga pasākumi. Minētā importa cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares cenām minētajā periodā.

(19)

Lai gan attiecīgajā periodā cenas Ķīnas importam uz Savienību palielinājās par 29 %, tās joprojām bija zemas un zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu PIP. Palielinājās arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, taču mazāk, proti, par 7 %.

(20)

Vienīgais Ķīnas eksportētājs, kas sadarbojās un uz ko attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, PIP laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tomēr izmeklēšana liecina, ka tas eksportēja par dempinga cenām uz trešo valstu tirgiem un ka cenas bija pat zemākas nekā pašreizējā importa cenas no ĶTR uz Savienības tirgu. Tas norāda uz to, ka eksportētāji Ķīnā turpina dempingu un ka to cenas ir zemas.

(21)

Savienības tirgu principā veido imports no šādām trim valstīm: Ķīna, Turcija un ASV, kas katra veido 8 % līdz 10 % no tirgus daļas, un divi Savienības ražotāji, kuru tirgus daļa ir aptuveni 65 līdz 75 %. Izmeklēšana liecina, ka ASV joprojām bija pārstāvētas Savienības tirgū un veidoja aptuveni vienu trešdaļu no kopējā importa PIP laikā. ASV importa cenas bija vidēji 10 % augstākas par importa cenām no ĶTR. Šis konstatējums līdzās novērotajām cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, liecina, ka Ķīnas imports joprojām radīja spiedienu uz pārdošanas cenām Savienībā.

(22)

Kā minēts iepriekš 18. apsvērumā, importu no Ķīnas PIP laikā veica viens eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu. No 2009. gada līdz PIP šā importa apjoms palielinājās par 24 % un attiecīgā tirgus daļa pieauga no 8 % līdz 9,6 % no kopējā Savienības patēriņa šajā pašā periodā.

(23)

Jāatgādina, ka no 1995. līdz 2001. gadam pret persulfātiem no ĶTR bija noteikti antidempinga pasākumi. Kad šie pasākumi tika atcelti, importa apjoms no ĶTR palielinājās no mazāk nekā 200 tonnām 2001. gadā līdz vairāk nekā 4 000 tonnām 2003. gadā un vairāk nekā dubultojās līdz gandrīz 9 000 tonnām 2006. gadā. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas imports dažos gados veidoja vairāk nekā 20 % no Savienības tirgus. 2003. līdz 2006. gada periodā, kad patēriņš palielinājās par 7 %, Ķīnas tirgus daļa divkāršojās. Tas liecina, ka Ķīnas eksportētāji var iegūt ievērojamu tirgus daļu Savienības tirgū, ja netiek piemēroti antidempinga pasākumi.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus un apsvērumus, īpaši Ķīnas reakciju uz pasākumu atcelšanu Savienības tirgū 2001. gadā, Ķīnas cenu līmeni PIP laikā un dempinga turpināšanos trešo valstu tirgos, tiek uzskatīts par iespējamu, ka īstermiņa perspektīvā Savienības tirgū lielos daudzumos ieplūdīs Ķīnas imports pa zemām cenām, ja tiks atcelti spēkā esošie pasākumi.

(25)

Kā minēts iepriekš 16. apsvērumā, Ķīnas uzņēmums, kas sadarbojās, neeksportēja uz Savienību PIP laikā, tāpēc nevarēja salīdzināt tā normālās vērtības iekšzemes tirgū ar eksporta cenām uz Savienību. Tomēr, kā minēts iepriekš 24. apsvērumā, tika novērtēts, vai uzņēmums veicis eksportu uz trešām valstīm par dempinga cenām PIP laikā. Uzņēmumam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, tāpēc normālās vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz tā datiem.

(26)

Trim attiecīgā ražojuma veidiem, kuriem pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi un pārdevumi bija veikti parastajā tirdzniecības apritē, vidējās normālās vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz neatkarīgu pircēju maksātajām cenām iekšzemes tirgū. Vienam veidam normālā vērtība bija jāaprēķina uz ražošanas izmaksu pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Lai noteiktu minētā veida normālo vērtību, tika izmantotas uzņēmuma ražošanas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA izmaksas) un peļņa, kas gūta, pārdodot ražojumus iekšzemē parastajā tirdzniecības apritē, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu.

(27)

Salīdzinājums starp normālo vidējo svērto vērtību un vidējo svērto eksporta cenu (izmantojot ex-works cenu) uz trešām valstīm, kas noteikta, pamatojoties uz ziņotajiem un pārbaudītajiem datiem, liecina, ka vidējā svērtā dempinga starpība bija 9,4 %.

(28)

Attiecībā uz cenu politiku antidempinga pasākumi Indijā un ASV ir arī skaidra norāde uz to, ka Ķīnas eksportētāji izmantoja dempingu citos tirgos.

(29)

Izmeklēšana liecina, ka Ķīnas uzņēmums, kas sadarbojās, eksportēja uz dažādām trešām valstīm, piemēram, Brazīliju, Indonēziju, Malaiziju, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Taivānu, Taizemi un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tāpēc Ķīnas uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm tika salīdzinātas ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni un ĶTR importa cenu PIP laikā Savienības tirgū. Šis salīdzinājums liecina, ka Ķīnas eksportētāja, kas sadarbojās, cenas bija ievērojami (līdz 40 %) zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām PIP laikā.

(30)

Šī analīze, no vienas puses liecina, ka cenas Savienības tirgū ir augstākas un tāpēc ļoti pievilcīgas un, no otras puses, otra Ķīnas eksportētāja piedāvātās cenas ir zemākas par pašreizējo Ķīnas importa cenu Savienības tirgū.

(31)

Tāpat ir jāatgādina, ka uzņēmuma, kas sadarbojās, normālās vērtības PIP laikā kopumā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tas apliecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo tajā Ķīnas ražotāji viennozīmīgi varētu gūt lielāku peļņu. Šķiet, ka zemais cenu līmenis Ķīnā pamatojas vien uz pietiekamo jaudu un plašo attiecīgā ražojuma piedāvājumu.

(32)

Kā minēts iepriekš 28. apsvērumā, konkrēti trešo valstu tirgi, piemēram, ASV un Indijā, Ķīnas eksportētājiem vairs nav tik pievilcīgi antidempinga pasākumu dēļ. Turklāt tika konstatēts, ka citi trešo valstu tirgi darbojas salīdzinoši zemākos cenu līmeņos nekā Savienības tirgus. Citus tādu trešo valstu tirgus, uz kurām neattiecas pasākumi, jau apgādā uzņēmumi, kuri darbojas minētajos tirgos, tāpēc, visticamāk, visa brīvā jauda ĶTR tiktu izmantota eksportam uz Savienības tirgu.

(33)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, gaidāms, ka Ķīnas eksports ieplūstu vēl lielākos apjomos un radītu lielāku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu brīvās jaudas analīze ĶTR pamatojās uz pieejamajiem faktiem (jo cita informācija nebija pieejama), proti, ierobežoto informāciju, kuru par tirgus situāciju ĶTR sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un Savienības ražošanas nozare un kas tika iegūta no publiski pieejamās informācijas piecu galveno ražotāju līmenī, kuri tika noteikti ĶTR, un datiem, kuri tika savākti sākotnējā posmā. Informācija, kas bija iegūta no šiem avotiem, tika atzīta par saskanīgu.

(35)

Pamatojoties uz šo informāciju, tiek pieņemts, ka ĶTR ir pieejama ražošanas jauda vairāk nekā 100 tūkst. tonnu apjomā, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā Savienības patēriņš PIP laikā.

(36)

Pamatojoties uz ražotāja, kas sadarbojās, jaudas izmantojuma rādītāju, tika secināts, ka ĶTR potenciāli ir pieejama ievērojama jauda, ko varētu izmantot, lai palielinātu ražošanu un novirzītu produkciju uz Savienības tirgu, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti.

(37)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka dempings varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Jo īpaši Ķīnā noteikto normālo vērtību līmenis, ražotāja, kas sadarbojās, dempings trešo valstu tirgos, antidempinga pasākumi pret Ķīnas eksportētājiem Indijā un ASV, Savienības tirgus pievilcība salīdzinājumā ar citiem tirgiem un pieejamā ievērojamā ražošanas jauda ĶTR norāda uz to, ka dempings varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(38)

Pašreizējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienībā persulfātus ražo tikai divi ražotāji. Tie veido 100 % no Savienības produkcijas kopapjoma PIP laikā. Abi ražotāji atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu un sadarbojās izmeklēšanā.

(39)

Tāpēc minētie uzņēmumi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(40)

Lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti, dati saistībā ar abiem Savienības ražotājiem ir izklāstīti indeksu vai diapazonu veidā.

(41)

Informācija par importu tika analizēta KN koda līmenī attiecībā uz trijiem galvenajiem līdzīgā ražojuma veidiem, proti, amonija persulfātu, nātrija persulfātu un kālija persulfātu, un Taric koda līmenī – ceturtajam veidam, proti, kālija peroksimonosulfātam. Importa analīzi papildināja saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu savāktie dati.

(42)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu KN koda un Taric koda līmenī.

(43)

Patēriņš Savienībā PIP bija nedaudz lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. No 2009. līdz 2010. gadam bija vērojams kāpums par 22 %, taču turpmāk patēriņš nepārtraukti samazinājās par aptuveni 18 %.

1.   tabula

Patēriņš

(44)

ĶTR importa apjomi un tirgus daļas tika analizēti, pamatojoties uz Eurostat informāciju un datiem, kuri savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(45)

Iepriekš minēto datubāzu salīdzinājums liecina, ka viss imports no ĶTR ir tā viena uzņēmuma imports, kas, kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, neveica dempingu. Tāpēc nevar analizēt importa par dempinga cenām no ĶTR tirgus daļu un tā cenu pārmaiņas.

(46)

Turklāt Ķīnas ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecās antidempinga pasākumi, neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību PIP laikā, tāpēc nevarēja aprēķināt ĶTR cenu samazinājumu.

(47)

Importa apjoms no citām valstīm, tā cenas un tirgus daļa attiecīgajā periodā ir parādīta nākamajā tabulā. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz statistikas informāciju, kas sniegta KN koda un Taric koda līmenī. Kā paskaidrots iepriekš 40. apsvērumā, konfidencialitātes dēļ tirgus daļas rādītāji ir izklāstīti indeksu veidā.

2.   tabula

Imports no citām trešām valstīm

(48)

Importa apjomi no citām trešām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 12 %, savukārt vidējā cena tajā pašā periodā palielinājās par 6 %. Citu trešo valstu zaudēto tirgus daļu daļēji aizņēma Ķīnas imports un Savienības ražošanas nozare. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozare palielināja cenas vidēji par 7 %, kā teikts turpmāk 64. apsvērumā.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(50)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares produkcijas apjoms ievērojami palielinājās. Pieaugums bija īpaši izteikts no 2009. līdz 2010. gadam, kad produkcijas apjoms palielinājās par 32 procentpunktiem. Pēc tam tas bija stabils, savukārt no 2011. gada līdz PIP – nedaudz samazinājās.

3.   tabula

Kopējā Savienības produkcija

(51)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija stabila. Kad produkcijas apjoms 2009.–2011. gadā palielinājās, jaudas izmantojums kāpa kopumā par 34 %. Šī tendence mainījās PIP, jo produkcijas apjoma kritums nozīmēja arī jaudas izmantojuma kritumu par sešiem procentpunktiem, kā parādīts turpmāk.

4.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(52)

Lai gan Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis no 2009. gada līdz PIP ievērojami palielinājās, tas bija salīdzinoši zems attiecībā pret produkcijas līmeni.

5.   tabula

Krājumi perioda beigās

(53)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem mainījās tāpat kā patēriņš, kas augstāko līmeni sasniedza 2010. gadā, savukārt turpmākajos gados līdz PIP beigām bija ar lejupslīdošu tendenci. Attiecīgajā periodā tas palielinājās par 6 %.

6.   tabula

Pārdevumi nesaistītiem pircējiem

(54)

Pārdevumu apjomam Savienībā bija raksturīga tā pati tendence kas patēriņam, tāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabila.

7.   tabula

Savienības tirgus daļa

(55)

Kā paskaidrots iepriekš, patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā Savienībā bija neliels (3 procentpunkti). Savienības ražošanas nozare tajā pašā periodā spēja nedaudz palielināt pārdevumu apjomus un tirgus daļu.

(56)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2009. gada līdz PIP bija stabils. Tomēr ražīgums uz vienu nodarbināto, mērot kā izlaidi tonnās uz nodarbināto, šajā periodā acīmredzami palielinājās atbilstoši produkcijas tendencei. Sīkāki dati sniegti tabulā.

8.   tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienības nozarē kopumā

(57)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 7 %. Šo Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas kāpumu (7 %) var izskaidrot ar tā ražojumu klāsta pārmaiņām, ko tā pārdeva attiecīgajā periodā. Šī cena, pat ņemot vērā potenciālās ražojumu klāsta pārmaiņas, bija ievērojami lielāka par Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, noteikto cenu par eksportu uz trešām valstīm.

9.   tabula

Savienības pārdevumu vienības cena

(58)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2009. gadā bija tuvu peļņas slieksnim. Pēc tam no 2010. gada līdz PIP rentabilitāte bija virs 10 %. Tādējādi pēkšņais rentabilitātes indeksa kāpums no 2009. gada līdz 2010. gadam izskaidrojams ar ļoti zemo bāzes līmeni 2009. gadā, kas bija kritisks gads Savienības ražošana nozarei. 2011. gadā augstā rentabilitāte ir izskaidrojama ar ārkārtēju izmaksu ietaupījumu, kas vairs neatkārtosies nākotnē. Tas jau atspoguļojies rentabilitātes kritumā PIP, kas joprojām turpinās.

10.   tabula

Rentabilitāte

(59)

Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozare varēja saglabāt augstu ieguldījumu līmeni visā attiecīgajā periodā.

(60)

Ienākumam no ieguldījumiem bija tieši tā pati tendence kas rentabilitātei no 2009. līdz 2011. gadam, un tā nav uzskatāma par reprezentatīvu, kā paskaidrots iepriekš 58. apsvērumā.

11.   tabula

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(61)

Naudas plūsma, kas ietekmē nozares spēju pašfinansēt savu darbību, izteikta procentos no attiecīgā ražojuma apgrozījuma, piemērojās rentabilitātes tendencei. Tā ievērojami uzlabojās līdz 2011. gadam un samazinājās PIP laikā.

12.   tabula

Naudas plūsma

(62)

Savienības ražošanas nozarē saglabājās stabils nodarbināto skaits, savukārt to algas attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

(63)

Kā izklāstīts iepriekš, attiecīgajā periodā nebija importa par dempinga cenām no ĶTR, tāpēc nevarēja novērtēt dempinga starpības lielumu.

(64)

Ņemot vērā to, ka nebija importa par zemām dempinga cenām no ĶTR, kā arī ņemot vērā salīdzinoši lielo jaudas izmantojumu un Savienības iegūto tirgus daļu, rentabilitātes līmeni un konkrētu finanšu rādītāju pozitīvās pārmaiņas, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija atguvusies no dempinga radītās ietekmes pagātnē. Tomēr atgūšanās ir notikusi nesen, un PIP laikā Savienības tirgū tika novērots dažādu kaitējuma rādītāju, piemēram, rentabilitātes, naudas plūsmas, ienākumu no ieguldījumiem un ieguldījumu zināms kritums.

(65)

Izmeklēšana liecina, ka ražojumu imports par zemām dempinga cenām no ĶTR vairs neieplūda Savienības tirgū tieši pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas 2007. gadā un minēto ražojumu nebija tirgū attiecīgajā periodā vai PIP laikā. Savienības tirgū piedāvātais ĶTR imports tika iegūts no vienīgā Ķīnas ražotāja, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu. Tas ļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt augstu ražošanas līmeni, palielināt pārdevumu apjomu, vidējo pārdošanas cenu, tirgus daļu un rentabilitāti un uzlabot finansiālo situāciju kopumā.

(66)

Tāpēc tiek secināts, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Ņemot vērā patēriņa kritumu un konkrētu kaitējuma rādītāju pasliktināšanos PIP laikā, kā aprakstīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares situācija joprojām ir sarežģīta.

(67)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas importa potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari tika analizēta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(68)

Analīze bija veltīta neizmantotajai ražošanas jaudai ĶTR un Ķīnas eksportētāju rīcībai trešo valstu tirgos un Savienības tirgū.

(69)

Saskaņā ar izmeklēšanā savākto un pārbaudīto informāciju, tiek lēsts, ka attiecīgā ražojuma ražošanas jauda Ķīnā ir aptuveni 100 tūkst. tonnu. Turklāt valstī ir izkliedēti vairāki mazi ražotāji, kas šo rādītāju palielina vēl vairāk.

(70)

Tā kā Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, nav pieejami dati par to jaudas precīzo procentuālo daļu, kas nav izmantota un ko varētu izmantot, lai eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu. Tomēr izmeklēšana liecina, ka vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja neizmantotā ražošanas jauda ir aptuveni 30 %. Ekstrapolējot šo informāciju uz visiem Ķīnas uzņēmumiem, sanāktu, ka patlaban ĶTR ir neizmantota jauda vairāk nekā 30 tūkst. tonnu apmērā.

(71)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ĶTR eksportam būtu pieejami 20–25 tūkst. tonnu attiecīgā ražojuma, pat ja Ķīnas uzņēmumi nestrādātu ar pilnu jaudu. Ņemot vērā konstatējumus un secinājumus, kas izdarīti iepriekš 22. līdz 44. apsvērumā, ir skaidrs, ka, nepagarinot pasākumu termiņu, neizmantotā jauda Ķīnā tiks izmantota eksportam uz Savienības tirgu. Potenciālais papildu eksporta apjoms būtu jāskata saistībā ar patēriņu Savienībā 25 000–35 000 tonnu apmērā PIP laikā.

(72)

Kā minēts iepriekš 20. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka Ķīnas eksports uz trešām valstīm bija veikts par dempinga cenām. Turklāt attiecīgo iestāžu ASV un Indijā veikto termiņbeigu pārskatīšanu rezultāti ļāva sagatavot ieteikumu, ka būtu jāpagarina ĶTR izcelsmes persulfātiem noteiktie spēkā esošie antidempinga pasākumi. Šajā situācijā gaidāms, ka Ķīnas eksportētāju brīvā ražošanas jauda lielākoties tiks izmantota, lai ražotu eksportam uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiks atcelti. Kā paskaidrots iepriekš 32. apsvērumā, visa neizmantotā ražošanas jauda ĶTR, visticamāk, tiks izmantota, lai eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu, ņemot vērā to, ka piegādes citiem trešo valstu tirgiem, uz kuriem neattiecas pasākumi, jau ir nodrošinājuši uzņēmumi, kas piedalās minētajos tirgos.

(73)

Ņemot vērā Ķīnas eksportētāju dempinga politiku pagātnē, kuras dēļ tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un viņu pašreizējo dempinga politiku trešās valstīs, var secināt, ka šie eksporta apjomi uz Savienību tiktu veikti par dempinga cenām.

(74)

Turklāt, kā minēts iepriekš 23. apsvērumā, jāatgādina, ka no 1995. līdz 2001. gadam tika noteikti antidempinga pasākumi pret persulfātu eksportu no ĶTR. Tā kā šo pasākumu termiņš netika pagarināts, importa apjoms no ĶTR palielinājās no mazāk nekā 200 tonnām 2001. gadā līdz gandrīz 10 tūkst. tonnu 2006. gadā, tādējādi veidojot vairāk nekā 20 % no Savienības tirgus.

(75)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, proti, neizmantotā ĶTR pieejamā jauda, Ķīnas dempinga turpināšanās trešās valstīs, Ķīnas ierobežotā iespēja pārdot citos galvenajos trešo valstu tirgos un pierādītā spēja novirzīt eksporta apjomus uz Savienības tirgu, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana vājinās Savienības ražošanas nozares stāvokli galvenajā tirgū un nodarītais kaitējums atkārtosies, jo ieplūdīs Ķīnas imports par dempinga cenām. Nav pamata uzskatam, ka Savienības ražošanas nozares darbības uzlabošanās tendence, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem, saglabātos vai pastiprinātos, ja pasākumi tiktu atcelti. No otras puses, ir labvēlīgi apstākļi, lai Ķīnas importu, iespējams, novirzītu uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, un tas, visticamāk, negatīvi ietekmēs pozitīvās pārmaiņas Savienības tirgū, kas sasniegtas attiecīgajā periodā. Iespējamais Ķīnas imports par dempinga cenām varētu radīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un tai nāktos zaudēt tirgus daļu, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, kas joprojām ir nestabili, kā paskaidrots iepriekš 66. apsvērumā.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības kopējām interesēm. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(77)

Tā kā šī izmeklēšana ir spēkā esošo pasākumu pārskatīšana, tā ļauj novērtēt spēkā esošo antidempinga pasākumu negatīvo ietekmi uz ieinteresētajām personām.

(78)

Iepriekš 70. apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti. Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmēs Savienības ražošanas nozari, jo Savienības ražotāji varēs saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un kopumā labo ekonomisko stāvokli. Turpretī, pārtraucot pasākumus, tiktu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares darbība, jo ir pamats uzskatīt, ka Ķīnas imports tiks novirzīts uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, kas izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

(79)

Neviens no 44 lietotājiem, ar kuriem sazinājās, neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesadarbojās. Lietotāji nesadarbojās arī sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā lietotāji nepauda ieinteresētību, tika secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūs pretrunā lietotāju interesēm. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma ietekme uz pakārtoto ražojumu izmaksām drīzāk ir neliela un ka pasākumu saglabāšanai nebūs negatīvas ietekmēs uz lietotāju nozari. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka, pateicoties ražojuma īpašībām, kā arī tirgū pieejamajiem daudzajiem piegādes avotiem, var viegli mainīt piegādātājus.

(80)

Neviens no 14 importētājiem, ar kuriem sazinājās, neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesadarbojās. Importētāji nesadarbojās arī sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā importētāji nepauda ieinteresētību, tika secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūs pretrunā importētāju interesēm. Izmeklēšanā konstatēja, ka importētāji var viegli iepirkt ražojumus no dažādiem avotiem, kas patlaban pieejami tirgū, jo īpaši no Savienības ražošanas nozares, ASV eksportētājiem un Ķīnas eksportētājiem, kuri pārdod par cenām, kas nav dempinga cenas.

(81)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(82)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus. Pēc informācijas izpaušanas tām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(83)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot ar Regulu (EK) Nr. 1184/2007 noteiktos antidempinga pasākumus konkrētu ĶTR izcelsmes peroksisulfātu (persulfātu) importam.

(84)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā lietā nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ieviesta individuālā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem,