17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu (SWR) importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Komisija 2001. gada augustā pieņēma cenu saistību piedāvājumu, ko iesniedza Krievijas ražotājs (JSC Severstal-Metiz). Nolīgums attiecībā uz šīm saistībām tika atcelts 2007. gada oktobrī (3), jo tas tika uzskatīts par neizmantojamu, ņemot vērā grūtības saistībā ar šā uzņēmuma liela skaita eksportēto ražojumu veidu atbilstīgu klasifikāciju.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 1279/2007 (4) Padome pēc daļējas starpposma un termiņbeigu pārskatīšanas saglabāja sākotnējos pasākumus attiecībā uz Krievijas Federāciju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Turpmāk minētie pasākumi tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”, bet termiņbeigu izmeklēšana – par “pēdējo izmeklēšanu”. Ar Regulu (EK) 1279/2007 tika arī izbeigti pasākumi attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Taizemē un Turcijā.

(4)

Pašlaik (5) ir spēkā pasākumi attiecībā uz dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Ukrainā un Ķīnas Tautas Republikā, kuri tika attiecināti arī uz tādām SWR, kas sūtītas no Marokas, Moldovas un Korejas Republikas.

(5)

Komisija 2012. gada 27. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (6) attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Krievijas Federācijas izcelsmes SWR importam saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Pārskatīšanu sāka pēc tam, kad pamatotu pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (turpmāk “EWRIS” vai “pieprasījuma iesniedzējs”) to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāvēja vairāk nekā 50 % no kopējās dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu produkcijas Savienībā. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(7)

Izmeklēšana sakarā ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra periodu no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim (“PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (attiecīgais periods).

(8)

Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, Savienības ražotājus, importētājus un zināmos lietotājus, kā arī pieprasījuma iesniedzēju un eksportētājvalsts iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Ņemot vērā potenciāli lielo skaitu šajā izmeklēšanā iesaistīto Krievijas Federācijas ražotāju eksportētāju, paziņojumā par procedūras sākšanu sākotnēji tika paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai tiešām nepieciešama pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, Krievijas Federācijas ražotājiem eksportētājiem lūdza 15 dienu laikā no procedūras sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(10)

Ņemot vērā, ka tikai divi Krievijas Federācijas ražotāji eksportētāji sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju un pauda savu vēlmi vairāk sadarboties ar Komisiju, tika nolemts nepiemērot eksportētāju pārbaudi izlases veidā.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisko izlasi, un lūdza ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā iesniegt savas piezīmes. Pagaidu izlasē bija pieci Savienības ražotāji, kas tika atzīti par pietiekami reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomus Savienībā.

(12)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes, ierosinātie uzņēmumi tika iekļauti galīgajā izlasē un ieinteresētās personas tika par to informētas. Tomēr viens no uzņēmumiem, kas tika iekļauts galīgajā izlasē, pēc tam atteicās. Tādējādi Komisija nolēma samazināt izlasē iekļauto uzņēmumu skaitu līdz četriem atlikušajiem uzņēmumiem, kas joprojām tika atzīti par pietiekami reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā līdzīgā ražojuma ražošanas (29,3 %) un pārdošanas (20,9 %) apjomus Savienībā.

(13)

Lai gan paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta pārbaude izlases veidā arī attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem, neviens nesaistītais importētājs, ne lietotājs nepieteicās. Tādēļ pārbaude izlases veidā netika piemērota nesaistītajiem importētājiem.

(14)

Anketas nosūtīja četriem Savienības ražotājiem, kas iekļauti izlasē, diviem Krievijas Federācijas ražotājiem eksportētājiem un saistītajam importētājam.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, saistītā importētāja un no viena Krievijas Federācijas ražotāja eksportētāja.

(16)

Lai gan sākotnēji pieteicās divi Krievijas Federācijas ražotāji eksportētāji, tikai viens no tiem atbildēja uz anketas jautājumiem un tiek uzskatīts par uzņēmumu, kas sadarbojās izmeklēšanas nolūkā. Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kas atrodas Itālijā un arī ražo SWR, un importē attiecīgo ražojumu no Krievijas Federācijas. Otrs ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju izmeklēšanas sākšanas posmā, un, lai gan tam tika lūgts aizpildīt anketu, tas to nedarīja. Tāpēc tiek uzskatīts, ka otrais ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(17)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(18)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, uz ko attiecās gan sākotnējā izmeklēšana, gan pēdējā izmeklēšana un saistībā ar ko tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, tās ir dzelzs un tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējoša tērauda troses un tauvas, kuru maksimālais šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 3 mm, ar garnitūru vai bez tās (nozares terminoloģijā tās bieži apzīmē ar “SWR”) un kuras pašlaik klasificētas ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (“attiecīgais ražojums”).

(19)

Pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka Krievijas Federācijā ražotajām un uz Savienību eksportētajām SWR un Savienībā ražotajām un pārdotajām SWR, ko ražojuši Savienības ražotāji, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pašlaik nenotiek dempings un vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(21)

Kā izskaidrots 10. apsvērumā, nebija vajadzīgs atlasīt Krievijas Federācijas ražotāju eksportētāju izlasi. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, aptvēra 99 % attiecīgā ražojuma eksporta no Krievijas Federācijas uz Savienību PIP laikā. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka sadarbības līmenis bija augsts.

(22)

Tā kā divi citi zināmie Krievijas Federācijas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās, turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz labākajiem pieejamajiem datiem, jo īpaši Eurostat datiem, Krievijas oficiālo statistiku un ierobežotiem datiem, kas saņemti no otra ražotāja.

(23)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu vidējā dempinga starpība Krievijas Federācijas eksportam uz Savienību bija 130,8 %. Kā minēts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu (4.1. punkts), pieprasījuma iesniedzējs salīdzināja cenas eksportam no Krievijas Federācijas uz Savienību (EXW cenas) ar cenām iekšzemes tirgū Krievijas Federācijā.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojas, noteica, vai tā iekšzemes tirgū nesaistītiem klientiem Krievijas vietējā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais apjoms bija reprezentatīvs, proti, vai šādu pārdevumu kopējais apjoms bija vienāds ar vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdevuma uz Savienību. Tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, nodrošinātie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū ir kopumā reprezentatīvi.

(25)

Pēc tam Komisija noteica tos līdzīgā ražojuma veidus, kurus ražotājs eksportētājs pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar veidiem, ko pārdeva eksportam uz Savienību.

(26)

Pēc tam pārbaudīja, vai sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja veiktie pārdevumi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi attiecībā uz katru ražojuma veidu, t. i., vai katra ražojumu veida pārdevumu iekšzemes tirgū apjoms bijis vismaz 5 % no tā paša ražojumu veida pārdevumu apjoma eksportam uz Savienību. Pēc tam attiecībā uz reprezentatīvos daudzumos pārdotajiem ražojuma veidiem tika pārbaudīts, vai šādi pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē (“PTA”) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(27)

Pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojuma veida reprezentatīvo pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas pārdots PTA, tika veikta, nosakot attiecīgā veida pārdevumu īpatsvaru rentablajiem darījumiem nesaistītiem klientiem. Visos gadījumos, kad konkrēta ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija veikti pietiekamā daudzumā un PTA, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā veida pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū PIP laikā.

(28)

Attiecībā uz pārējiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi vai nebija veikti PTA, normālo vērtību noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam. Normālo vērtību noteica, eksportēto veidu izgatavošanas izdevumiem, kurus vajadzības gadījumā koriģēja, pieskaitot samērīgus procentus par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu PTA saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(29)

Tā kā Krievijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, visus eksporta pārdevumus uz Savienību pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(30)

Eksporta darījumam uz Savienību, izmantojot saistītu tirdzniecības uzņēmumu, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pirmo tālākpārdošanas cenu, ko saistītais pārdevējs noteica nesaistītiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un attiecībā uz peļņu, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Tā kā netika saņemta informācija no neatkarīgiem importētājiem attiecībā ar uzkrātās peļņas līmeni PIP laikā, tika izmantota vidējā peļņas norma – 5 %.

(31)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzināšana tika veikta, pamatojoties uz EXW cenām un cenām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(32)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos tika veiktas atbilstošas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, komisijas maksas un rabati.

(33)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings 4,7 % līmenī attiecībā uz ražotāju eksportētāju.

(34)

Papildus analīzei, vai PIP ir pastāvējis dempings, tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā saistībā tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no Krievijas Federācijas apjoms un cenas, Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcība, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijas Federācijā.

(35)

Saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgajā periodā imports no Krievijas Federācijas palielinājās no 2 005 tonnām 2009. gadā līdz 2 343 tonnām PIP, kas ir aptuveni 1 % no Savienības patēriņa PIP un attiecīgajā periodā. Kā norādīts iepriekš 33. apsvērumā, imports no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, tika veikts par dempinga cenām (4,7 %), neraugoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu.

(36)

Eksports uz Savienību veidoja 3 % no ražotāja, kas sadarbojās, kopējā pārdevuma apjoma, lielākā daļa pārdevuma (85 %) tika īstenots Krievijas iekšējā tirgū. Attiecīgajā periodā (7) iekšzemes tirgus palielinājās par 38 % un varētu turpināt attīstīties, ja Krievijas Federācijas IKP turpinātu pieaugt, kā to paredzēja publiski pieejamie avoti, kas specializējušies ekonomikas analīzes jomā. Turklāt izmeklēšanā iegūtā informācija parādīja, ka ražotājs, kas sadarbojās, neražo visus attiecīgā ražojuma veidus, un tādēļ konkurences spiediens attiecībā uz Savienības ražotājiem ir ierobežots. Iespējams, tas attiecas arī uz abiem pārējiem ražotājiem, ņemot vērā to, ka nav informācijas par ieguldījumiem jaunās mašīnās, kas varētu, piemēram, ļaut ražot lielāka diametra attiecīgo ražojumu. Turklāt ierobežoto Krievijas Federācijas ražotāju eksportētāju konkurences spiedienu apstiprina arī Savienības ražotāju klātbūtne Krievijas tirgū. Saskaņā ar Krievijas oficiālo muitas statistiku līdzīgā ražojuma eksports, ko Savienības ražotāji veikuši uz Krievijas Federāciju, ir 30 % no līdzīgā ražojuma visa importa Krievijas tirgū PIP, tādējādi Savienības ražotājiem kļūstot par lielākajiem eksportētājiem uz šo tirgu.

(37)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka paredzētā Krievijas IKP izaugsme (3 % apmērā) ir visai neliela un neļaus Krievijas SWR tirgum turpināt attīstīties. Tādējādi Krievijas tirgus varētu nespēt absorbēt līdzīgā ražojuma papildu apjomus. Šajā saistībā ir jānorāda, ka Krievijas IKP palielināšanās attiecīgajā periodā, t. i., no 2009. gada līdz IP beigām, bija mazāka nekā paredzētā izaugsme 2014. gadam un tomēr tā ļāva Krievijas SWR tirgum palielināties par 38 %. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(38)

Tā pati ieinteresētā persona pievērsa uzmanību jauniem ražojuma veidiem, ko ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ir izstrādājis (sadarbībā ar tā meitasuzņēmumu, kas atrodas Savienībā), un uzsvēra, ka tas apstiprināja to, ka šis ražotājs ir veicis ieguldījumus attiecīgajā periodā. Tomēr šis fakts nav pretrunā konstatējumam, ka ražotājs, kas sadarbojās, nespēj ražot visu veidu troses (jo īpaši SWR tirgus dārgo preču segmentā). Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(39)

Savienības tirgus pievilcība arī būtu jāskata kontekstā, ka Krievijas ražotāji eksportētāji ir iegādājušies noteiktus Savienības ražotājus. Šobrīd diviem Krievijas ražotājiem pieder meitasuzņēmumi, kas atrodas Savienībā. Pārbaudes apmeklējums, kas veikts ražotāja, kas sadarbojās, meitasuzņēmumā, kas atrodas ES, parādīja, ka pārdošana ir veikta galvenokārt Eiropas tirgū un ka saistītās pārdošanas starp ražotāju, kas sadarbojās, un šo meitasuzņēmumu bija ierobežotas PIP.

(40)

Pamatojoties uz eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem, ir jānorāda, ka Krievijas attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz trešām valstīm bija četras reizes lielāks nekā eksporta apjoms uz Savienību PIP. Tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenas eksportam uz trešām valstīm bija vidēji zemākas nekā pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, bet vidēji augstākas nekā cenas eksportam uz Savienības tirgu. Tas ļauj secināt, ka eksporta pārdošana uz trešo valstu tirgiem ir pievilcīgāka nekā eksporta pārdošana uz Savienības tirgu. Šajā kontekstā ir arī jānorāda, ka pastāv sen iedibināti pārdošanas kanāli ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu tirgiem.

(41)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka Krievijas ražotāju eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem patiešām ir zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Šajā saistībā tika minēts salīdzinājums starp vidējām eksporta cenām uz Ukrainu un dažām Eiropas valstīm, uz kuru, iespējams, pamatojas Krievijas muitas statistikas dati. Nav iesniegti oriģināli dati, kas pamatotu salīdzinājumu. Šajā saistība jānorāda, ka cenu atšķirību salīdzinājums starp Krievijas eksporta cenām uz Savienību un uz trešo valstu tirgiem, kas veikts izmeklēšanas ietvaros, pamatojās uz pārbaudītiem datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šāds cenu salīdzinājums tika veikts EXW cenās, ņemot vērā atsķirības starp ražojuma veidiem un tirdzniecības līmeņiem. Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtās vidējās cenas neatspoguļo cenu komponentu sarežģītību un grupas, kas pastāv SWR tirgū un kas izriet no dažādu ražojumu lielā skaita un dažādiem tirdzniecības līmeņiem. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(42)

Tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta uz Krievijas Federāciju apjoma līmenis ir nebūtisks šajā gadījumā, un drīzāk uzsvēra pieaugošo importa apjomu no Ķīnas Tautas Republikas uz Krievijas Federāciju un vajadzību analīzē to ņemt vērā, jo tie veido konkurences apdraudējumu Krievijas ražotāju klātbūtnei Krievijas un NVS tirgos. Šajā saistībā konstatējums, ka Savienības ražotāji paliek galvenie eksportētāji uz Krievijas tirgu, ir atbilstošs, jo tas, inter alia, apstiprina faktu, ka Krievijas ražotāji nespēj ražot visus SWR veidus, kas tiek pieprasīti Krievijas tirgū. Attiecībā uz Ķīnas eksportu uz Krievijas Federāciju ir jānorāda, ka tas ir pieaudzis paralēli ātram pieprasījuma pieaugumam Krievijas tirgū. Nav sniegta informācija, piemēram, attiecībā uz Ķīnas eksporta uz Krievijas Federāciju vai NVS valstīm cenu līmeņiem vai izmeklējamā importētā ražojuma raksturojumu, lai varētu veikt padziļinātu analīzi. Visbeidzot, tiek norādīts, ka saskaņā ar Krievijas muitas statistiku attiecīgā ražojuma Krievijas ražotāji saglabāja līdera pozīciju savā SWR iekšzemes tirgū PIP laikā, un kopējais imports uz šo tirgu bija tikai aptuveni 15 % no Krievijas SWR tirgus. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(43)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā norādīto visu Krievijas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda bija 115 000 tonnas. Izmeklēšanas gaitā pieprasījuma iesniedzējs atkārtoti novērtēja Krievijas ražošanas jaudu un uzskatīja, ka tā ir no 220 000 līdz 250 000 tonnām, taču to nepamatoja neviens pierādījums. Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza eksportētājs, kas sadarbojās, datiem, ko iesniedza otrs zināmais ražotājs, un datiem, kas ietverti pieprasījumā attiecībā uz trešo ražotāju, visu Krievijas ražotāju attiecīgā ražojuma ražošanas jauda ir noteikta aptuveni 158 000 tonnu līmenī. Šajā kontekstā jānorāda, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražošanas jauda tika pakļauta strukturāliem pielāgojumiem attiecīgajā periodā, kuru rezultātā tika slēgta viena ražotne.

(44)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, viena ieinteresētā persona norādīja, ka dažas mašīnas no slēgtās ražotnes ir pārvietotas uz ražotāja, kas sadarbojās, citu ražošanas vietu. Tomēr netika sniegts neviens pierādījums, kas pamatotu šo apgalvojumu. Šajā saistībā tiek atgādināts, ka pierādījuma elementi, kas apkopoti izmeklēšanas laikā, apstiprina to, ka ražotājs, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā saskārās ar strukturāliem pielāgojumiem, kas ietvēra dažu mašīnu norakstīšanu visās trijās ražošanas vietās un vienas ražotnes slēgšanu. Tajā pašā laikā nevar izslēgt to, ka dažas mašīnas no slēgtās ražotnes tika pārvietotas uz citām ražošanas vietām. Jebkurā gadījumā tas nemaina šā ražotāja vai visu Krievijas ražotāju ražošanas jaudas aplēses; attiecīgā ieinteresētā persona šīs aplēses neapstrīdēja. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(45)

Attiecībā uz jautājumu par jaudas izmantošanu un neizmantoto jaudu papildus datiem, ko sniedza divi ražotāji, un tā kā nebija precīzas informācijas par trešā ražotāja jaudas izmantošanu, tika pieņemts, ka trešā ražotāja jauda bija tādā pašā apmērā, kā divu pārējo ražotāju jauda, t. i., 90 % PIP. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka kopējā neizmantotā jauda Krievijas Federācijā ir 17 000 tonnu apmērā. Tas atbilst aptuveni 8 % no Savienības patēriņa PIP.

(46)

Ņemot vērā konstatējumus, ka eksports no Krievijas Federācijas PIP laikā joprojām tiek veikts par dempinga cenām, pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja tiek atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(47)

Tomēr ir jāuzsver šādi punkti. Pirmkārt, Krievijas Federācijā ir ierobežota neizmantotā jauda, ko var absorbēt ātri pieaugošais pieprasījums iekšzemes tirgū. Otrkārt, Krievijas ražotājiem nav kapacitātes, lai piegādātu visus trošu veidus, un tādējādi to konkurences spiediens uz Savienības tirgu ir ierobežots. Treškārt, diviem no trim zināmajiem ražotājiem ir pilnībā piederoši meitasuzņēmumi Savienībā, kas ražo līdzīgo ražojumu. Pamatojoties uz ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, meitasuzņēmuma sniegto informāciju, ir redzams, ka līdzīgais ražojums, ko ražojis meitasuzņēmums, galvenokārt ir pārdots Savienības tirgū, savukārt ražotājs eksportētājs ražo un pārdod līdzīgo ražojumu galvenokārt Krievijas tirgū. Turklāt Krievijas ražotājam eksportētājam ir ciešas komerciālās saiknes ar trešo valstu tirgiem, jo īpaši NVS tirgiem, kuri Krievijas eksportētājiem ir pievilcīgāki, jo vidējās minētajos tirgos izmantotās cenas ir augstākas nekā Savienībā izmantotās cenas. Pamatojoties uz šo, tika secināts, ka ir maz iespējams, ka attiecīgā ražojuma imports no Krievijas Federācijas būtiski palielināsies, ja pasākumi tiek izbeigti.

(48)

PIP laikā vairāk nekā 30 Savienības ražotāju ražoja SWR. Tāpēc minēto ražotāju saražotais apjoms (noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta no ražotājiem, kuri sadarbojās, un attiecībā uz citiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz datiem, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs) ir uzskatāms par kopējo saražoto apjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

Kā skaidrots 12. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

(50)

Laikposmā no 2009. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 8 % – no 195 426 tonnām līdz 211 380 tonnām.

(51)

Saskaņā ar Eurostat datiem Krievijas Federācijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms laikposmā no 2009. gada līdz PIP palielinājās no 2 005 tonnām līdz 2 343 tonnām. Neraugoties uz šo palielināšanos, šie apjomi ir mazāki nekā importa apjoms no Krievijas Federācijas iepriekšējās izmeklēšanas laikā; importa apjoms 2005. gadā bija 2 908 tonnas, un laikposmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (iepriekšējais PIP) tas bija 3 323 tonnas. Turklāt kopš PIP beigām importam no Krievijas ir vērojama tendence samazināties (– 20 %).

(52)

Krievijas importa tirgus daļa bija 1,03 % 2009. gadā un 1,11 % PIP laikā.

(53)

Importa cenas attiecīgajā periodā stabili pieauga par 12 %.

(54)

Cenu samazinājums tika noteikts, izmantojot Krievijas ražotāja, kas sadarbojās, eksporta cenas bez antidempinga maksājuma, un tās bija robežās no 54,7 % līdz 69,0 % atkarībā no ražojuma veida; vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 63,4 %. Tomēr, ņemot vērā mazo importa apjomu no Krievijas Federācijas un daudzos pastāvošos SWR veidus, cenu samazinājums varēja tikt noteikts, tikai pamatojoties uz ļoti nelielu skaitu identisku ražojuma veidu, kuru apjoms bija mazs (19,9 tonnas). Tādējādi cenu samazinājuma starpība ir uzskatāma par orientējošu.

(55)

Attiecīgajā periodā imports no citām valstīm, izņemot Krievijas Federāciju, palielinājās par 10,6 %; šī palielināšanās ir lielāka nekā patēriņa palielināšanās Savienības tirgū (+ 8 %). Neraugoties uz Savienības tirgus daļām, ko ieguvušas citas valstis, izņemot Krievijas Federāciju, attiecīgās tirgus daļas var uzskatīt par stabilām.

(56)

PIP laika galvenās eksportētājvalstis bija Dienvidkoreja ar 16 % tirgus daļu, kurai sekoja ĶTR (1,78 %), Taizeme (apmēram 1,65 %) un Krievijas Federācija (skatīt iepriekš, 1,11 %), savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija tuvu 60 %.

(57)

Vidējās cenas līdzīgā ražojuma importam no citām valstīm attiecīgajā periodā saglabājās stabilas un nemainīgas, un Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums bija vidēji 57 %.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(59)

Tā kā attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tika izmantota pārbaude izlases veidā, kaitējumu vērtēja, pamatojoties gan uz informāciju, kas apkopota visas Savienības ražošanas nozares (“SRN”) līmenī (makroekonomiskie elementi, kā noteikts 49. apsvērumā), gan pamatojoties uz informāciju, kas apkopota izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī (mikroekonomiskie elementi, kā noteikts 49. apsvērumā).

(60)

Laikā no 2009. gada līdz PIP SRN ražošanas apjoms palielinājās par 6 %, t. i., no 214 475 tonnām līdz 228 368 tonnām. Patēriņa paaugstināšanās (+ 8 %) kontekstā, kā minēts 52. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare palielināja savu ražošanas apjomu par 6 %.

(61)

Savienības patēriņa paaugstināšanās (+ 8 %) arī izraisīja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma palielināšanos par 6 %.

(62)

SRN pārdošanas apjoms Savienības tirgū laikposmā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 7 %.

(63)

SRN attiecīgajā periodā izdevās savu tirgus daļu saglabāt nemainīgu, t. i., 60 % līmenī 2009. gadā un 59 % līmenī PIP laikā.

(64)

Laikposmā no 2009. gada līdz PIP, kad patēriņš Savienībā palielinājās par 8 %, SRN pārdošanas apjoms arī palielinājās par 7 %. Tādējādi var uzskatīt, ka SRN tirgus daļa bija stabila, lai gan tās tirgus daļa nedaudz samazinājās un imports no Krievijas Federācijas nedaudz palielinājās.

(65)

Lai gan izlasē iekļautie Savienības ražotāji parādīja nodarbinātības palielināšanos par 5 % attiecīgajā periodā, pieprasījuma iesniedzēja aplēses par nodarbinātības līmenī visā SRN ir atšķirīgas, un ir vērojama negatīva tendence, proti, samazināšanās par 6 % laikposmā no 2009. gada līdz PIP.

(66)

Izvērtējot, kā SRN ietekmēja faktiski konstatētais dempinga starpības apmērs (4,7 %), jānorāda, ka šo ietekmi nevar uzskatīt par nozīmīgu, ņemot vērā zemo kopējo importa apjomu no Krievijas Federācijas un salīdzinoši zemo antidempinga starpību.

(67)

SRN noslēguma krājumu līmenis laikposmā no 2009. gada līdz PIP samazinājās.

(68)

SRN vienības pārdošanas cenas laikposmā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 8 %. Šīs cenas izmaiņas ir saistītas ar to, ka SRN spēja pārnest ražošanas izmaksu palielināšanos (par 8 %) uz lietotājiem. Tā ir saistīta ar SRN pakāpenisku pāreju uz lielāka diametra trošu ražošanu un lielāku pievēršanos speciāla pielietojuma trošu ražošanai.

(69)

Laikposmā no 2009. gada līdz PIP vidējā alga uz pilnslodzes ekvivalentu (PSE) samazinājās par 20 %. Pēc dažu izlasē iekļauto uzņēmumu restrukturizācijas kalpotāju un strādnieku proporcija palielinājās attiecīgajā periodā, un to atspoguļo vidējās algas izmaksu palielināšanās uz vienu nodarbināto.

(70)

SRN darbaspēka darba ražīgums, ko mēra kā produkciju uz PSE gadā, attiecīgajā periodā bija nepastāvīgs – 2010. gadā tas samazinājās, pēc tam 2011. gadā un PIP laikā palielinājās.

(71)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi SWR palielinājās par 271 %, tie bija nozīmīgi un kopumā bija gandrīz EUR 16 miljoni PIP laikā. Attiecīgajā periodā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nebija grūtību piesaistīt kapitālu. Turklāt lielu daļu ieguldījumu varēja finansēt, izmantojot darbības radītas naudas plūsmas.

(72)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem izdevās gūt peļņu visā attiecīgajā periodā. Peļņa, kas tika gūta no 2009. gada līdz PIP, neraugoties uz samazinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu, bija lielāka nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais 5 % mērķis peļņas jomā.

(73)

Ienākums no ieguldījumiem, kas izteikts kā kopējās SRW ražošanā gūtās peļņas procentuālā attiecība pret to aktīvu tīro uzskaites vērtību, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar SRW ražošanu, visā attiecīgajā periodā kopumā atbilda rentabilitātes tendencei. Neraugoties uz samazinājumu, šis rādītājs joprojām ir diezgan augsts.

(74)

Situācija saistībā ar naudas plūsmu vispārēji saglabājas ļoti pozitīva, neraugoties uz noteiktu pasliktināšanos laikposmā no 2009. gada līdz PIP: tā zināmā mērā atbilst rentabilitātes attīstības tendencei visā attiecīgajā periodā.

(75)

Lielākā daļa rādītāju liecina, ka SRN pielāgoja savas ražošanas iekārtas, lai spētu veiksmīgāk darboties jaunajos ekonomikas apstākļos un spētu izmantot iespējas gan Savienības tirgos, gan tirgos ārpus Savienības, jo īpaši tajos segmentos, kur iespējams gūt lielu peļņas normu. SRN ekonomiskās un finansiālās situācijas uzlabošanās pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2001. gadā pierāda, ka šie pasākumi bija efektīvi un ka SRN bija atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām.

(76)

Attiecīgajā periodā SRN izdevās vairāk vai mazāk saglabāt savu tirgus daļu, cenas palielinājās par 8 %, krājumu apmērs palika pieņemamā līmenī, turpretī ražošanas apjoms un patēriņš palielinājās. SRN visā attiecīgajā periodā bija rentabla, lai gan PIP laikā peļņas līmenis bija zemāks nekā 2009. gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka attiecīgajā periodā SRN neradās būtisks kaitējums.

(77)

Tika arī izvērtēts, vai būtiska kaitējuma atkārtošanās būtu iespējama, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tiek uzskatīts, ka tas, visticamāk, nenotiktu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(78)

Kā uzsvērts 54. apsvērumā, no Krievijas Federācijas importēto ražojumu cenas tika atzītas par dempinga cenām salīdzinājumā ar ES cenām. Tomēr, ņemot vērā atbilstošo ražojuma veidu nelielo apjomu, pašreizējo cenas samazinājuma starpību var tikai uzskatīt par orientējošu.

(79)

Kā izskaidrots 51. apsvērumā, Krievijas Federācijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 2 005 tonnas 2009. gadā un 2 343 tonnas PIP, tādējādi tirgus daļai esot attiecīgi 1,03 % un 1,11 %.

(80)

Kā izskaidrots 43. un 45. apsvērumā, Kopējā Krievijas jauda ir lēsta apmēram 158 000 tonnas, lai gan iepriekšējās izmeklēšanas laikā tā tika lēsta aptuveni ES kopējā patēriņa līmenī, t. i., 220 000 tonnas. Turklāt neizmantotā jauda šobrīd šķiet ierobežota.

(81)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka Krievijas tirgus nespēja absorbēt piedāvājuma apjomu. Šobrīd, kā tas izskaidrots 36. apsvērumā, SWR iekšējais patēriņš Krievijā ir ievērojami palielinājies – par 38 % attiecīgajā periodā. Turklāt saskaņā ar publiski pieejamajām ekonomikas prognozēm Krievijas Federācijas IKP tuvākajos gados būtu ievērojami jāpalielinās. Kā tas norādīts 45. apsvērumā, tādējādi Krievijas neizmantotā jauda būtu jāabsorbē Krievijas tirgum, kurš paplašinās, jo Krievijas cenas ir par 11 % augstākas nekā eksporta cenas uz ES. Turklāt Krievijas eksporta cenas uz citiem tirgiem, jo īpaši NVS valstīm, ir vidēji par 5,6 % augstākas nekā eksporta cenas uz ES. Tādējādi ir maz ticams, ka būtiski apjomi, kas izriet no neizmantotās jaudas vai pašreizējās pārdošanas iekšzemes tirgū un/vai NVS valstu tirgos, tiktu pārvirzīti uz Savienības tirgu.

(82)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka, atceļot Krievijas Federācijas izcelsmes ražojumu importam noteiktos pasākumus, būtisks kaitējums SRN, visticamāk, neatkārtotos.

(83)

Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga pasākumi, kas piemērojami Krievijas Federācijas izcelsmes SWR, būtu atceļami un šī procedūra jāizbeidz saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu.

(84)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata gatavojas ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi saistībā ar Krievijas Federācijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu tiktu izbeigti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Viena ieinteresētā persona iesniedza savas piezīmes; šī persona arī pieprasīja un tai tika nodrošināta uzklausīšana uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē,