4.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1

(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 260/2007 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes volframa elektrodu importam (“sākotnējie pasākumi”). Pasākumus noteica kā 63,5 % procentuālo maksājumu visiem uzņēmumiem, izņemot trīs Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuriem bija piešķirti atsevišķie maksājumi.

(2)

Komisija 2012. gada 9. martā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (3), paziņoja par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kas piemērojami konkrētu ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam.

(3)

Pārskatīšana tika sākta pēc tam, kad Eurométaux (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza pamatotu pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 50 % no kopējās konkrētu volframa elektrodu produkcijas Savienībā.

(4)

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt to, ka turpinās dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, otru zināmo Savienības ražotāju, ĶTR ražotājus eksportētājus, nesaistītos importētājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, ražotājus iespējamajās analogajās valstīs un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Ņemot vērā to ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā acīmredzami lielo skaitu, uz kuriem attiecas izmeklēšana, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika lūgtas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Pieteicās trīs importētāji. Tomēr PIP laikā neviens no tiem neimportēja konkrētos ĶTR izcelsmes volframa elektrodus.

(10)

Prasīto informāciju iesniedza tikai divi ĶTR ražotāji eksportētāji, tāpēc nebija vajadzības veidot ražotāju eksportētāju izlasi.

(11)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem, diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un viena ASV ražotāja.

(12)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(13)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 260/2007, proti, ĶTR izcelsmes volframa metināšanas elektrodi (ieskaitot volframa metināšanas stieņus un stiegras metināšanas elektrodiem), kuru sastāvā volframs ir vismaz 94 svara % (izņemot ar vienkāršu saķepināšanu izgatavotus stieņus), neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav sagriezti vajadzīgajā garumā (“VE” jeb “pārskatāmais ražojums”), patlaban tos klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 00.

(14)

Pārskatāmo ražojumu izmanto metināšanā un tamlīdzīgos procesos. VE izmanto ļoti dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, celtniecībā, kuģu būvē, automašīnu ražošanā, jūras, ķīmijas rūpniecībā un kodolenerģētikā, kosmiskajā aviācijā, kā arī naftas un gāzes vados. Pamatojoties uz fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un dažādo ražojuma veidu savstarpējo aizvietojamību no lietotāja viedokļa, šajā procedūrā visus VE uzskata par vienu ražojumu.

(15)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, pārskatāmajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, kā arī ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, un ražojumam, kurš tiek ražots un pārdots analogās valsts tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galvenie lietojumi, tādēļ šie ražojumi tiek uzskatīti par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pašlaik nenotiek dempings un vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(17)

Kā paskaidrots iepriekš, nebija vajadzības veidot ĶTR ražotāju eksportētāju izlasi. Divi uzņēmumi, kas sadarbojās, PIP laikā veica 80–85 % attiecīgā ražojuma importa no ĶTR uz Savienību. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka sadarbības līmenis bijis augsts.

(18)

Vienam no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”) atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam, savukārt otram – atsevišķs režīms (“AR”) saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Tiek atgādināts, ka saistībā ar izmeklēšanām, kas tika veiktas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, TER un AR netiek izvērtēts atkārtoti. Trešajam uzņēmumam, kas šajā termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts AR.

(19)

ĶTR ir pārejas ekonomikas valsts, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms, nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”).

(20)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī paziņojumā par procedūras sākšanu par piemērotu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai tika ierosināts izmantot ASV. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šīs izvēles piemērotību. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(21)

Komisija arī pārbaudīja, vai nebūtu pamatoti izvēlēties citu analogo valsti, un apzināja citas trešās valstis, no kurām, kā liecina Eurostat dati, importēti volframa elektrodi. Notika saziņa ar potenciāliem zināmiem ražotājiem šajās valstīs, un tie tika uzaicināti sadarboties izmeklēšanā. Taču sadarbība nenotika.

(22)

ASV tika uzskatītas par reprezentatīvu atskaites tirgu, jo īpaši ņemot vērā to iekšzemes tirgus atvērtību un konkurētspēju. Sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti tika izmantotas ASV. Netika konstatēti un Komisijai netika paziņoti jauni apstākļi, kas pamatotu valsts maiņu.

(23)

Tāpēc, lai veiktu šo pārskatīšanu, par analogo tirgus ekonomikas valsti tika izmantotas ASV. Notika saziņa ar vienīgo zināmo ASV ražotāju, un tas piekrita sadarboties, atbildēt uz anketas jautājumiem un piekrist pārbaudes apmeklējumam. Lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz uzņēmumiem, kam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, tika izmantoti pārbaudīti šā uzņēmuma pārdošanas un ražošanas skaitliskie rādītāji.

(24)

Uzņēmumam, kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz tā datiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai VE iekšzemes pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem PIP laikā bijuši reprezentatīvi, t. i., vai iekšzemes patēriņam paredzētais ražojuma pārdošanas apjoms ir 5 % vai vairāk no šo uzņēmumu pārskatāmā ražojuma eksporta uz Savienību.

(25)

Pēc tam, nosakot rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu var uzskatīt par parastām tirdzniecības operācijām.

(26)

Tiem attiecīgā ražojuma veidiem, kuriem pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi un pārdošanas darījumi bija parastas tirdzniecības operācijas, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgu pircēju maksātajām cenām eksportētājvalstī. Pārējiem pārskatāmā ražojuma veidiem normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Tādēļ normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu tika aprēķināta, uzņēmuma ražošanas izmaksām pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un pārdošanā parastās tirdzniecības operācijās iekšzemes tirgū gūto peļņu.

(27)

Pēc informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka PVA izmaksu noteikšanai izmantotā metodika atšķīrusies no sākotnējā izmeklēšanā izmantotās un, iespējams, tas ietekmējis to, kā noteikta peļņas norma, kura izmantota saliktās normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu. Papildus informācijai, kas izmeklēšanā iesniegta jau iepriekš, minētā persona nepamatoja savu apgalvojumu ar pierādījumiem. Tiek norādīts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu PVA izmaksas tika sadalītas, pamatojoties uz apgrozījumu, un ka šāda metodika izmantota arī sākotnējā izmeklēšanā.

(28)

Peļņa, kas tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā, netika noteikta parastu tirdzniecības operāciju testā, jo neviens no attiecīga ražojuma veidiem, kas tika eksportēti, iekšzemes tirgū netika pārdots parastās tirdzniecības operācijās. Pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā tika konstatēts, ka daži attiecīgā ražojuma veidi bijuši rentabli, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu normālās vērtības aprēķināšanai tika izmantota peļņa, kas gūta šajos rentablajos darījumos.

(29)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz informāciju no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās. Tika konstatēts, ka ražotājs analogās valsts iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās pārdeva pietiekamus daudzumus un tādējādi tos var izmantot par pamatu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz uzņēmumu, kam nav piešķirts TER.

(30)

Uzņēmums, kam tika piešķirts TER, visus eksporta pārdevumus uz Savienību veica ar saistītu importētāju starpniecību, tie tika pārdoti tālāk saistītiem un nesaistītiem uzņēmumiem Savienībā. Eksporta cena tāpēc tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kuru importētie ražojumi tika pirmo reizi pārdoti tālāk neatkarīgam pircējam un kura attiecīgi koriģēta attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī samērīgām PVA izmaksām un peļņu. Šajā sakarā tika izmantotas saistīto uzņēmumu pašu PVA izmaksas.

(31)

Pēc informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka, nosakot saistīto importētāju PVA izmaksas, ņemtas vērā dažas tādas izmaksas, kuras attiekušās uz citu ražojumu, nevis attiecīgā ražojuma pārdošanu, un tāpēc šīs izmaksas būtu jāizslēdz. Tiek norādīts, ka, aprēķinot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, tika ņemtas vērā pārbaudītās PVA izmaksas, kuras norādījuši attiecīgie uzņēmumi. Apgalvojums, ka paziņotās PVA izmaksas ietvērušas citu ražojumu PVA izmaksas, netika pamatots ar pierādījumiem, tāpēc tas bija jānoraida.

(32)

Turklāt piezīmes, ko viena ieinteresētā persona iesniedza par eksporta cenām, bija balstītas uz kļūdaini norādītu valūtu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(33)

Attiecībā uz peļņas normu neviens no nesaistītajiem importētājiem Savienībā nesadarbojās. Sākotnējā izmeklēšanā, pamatojoties uz to, ka nesaistīto importētāju darbība nav pietiekami salīdzināma ar attiecīgā saistītā importētāja darbību, tika izmantots saistīto importētāju peļņas rādītājs. Izmeklēšanā tika parādīts, ka saistītā importētāja darbība PIP laikā un sākotnējā izmeklēšanas periodā bijusi tāda pati, proti, lielākā daļa importēto VE tika pēc tam integrēta galvenajā grupas ražotajā ražojumā, proti, metināšanas degļos. Būtu jānorāda arī tas, ka VE vērtība salīdzinājumā ar galaproduktu ir niecīga. Pamatojoties uz iepriekšminēto un tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika secināts, ka saistītā importētāja paša peļņas norma būtu precīza peļņas normas bāze eksporta cenas aprēķināšanai.

(34)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā piešķirts AR, visa pārdošana eksportam uz Savienību notika tieši neatkarīgiem pircējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski tika maksātas vai bija jāmaksā.

(35)

Eksporta cenu visiem pārējiem ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ĶTR, noteica, pamatojoties uz importa statistiku, kas bija pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē.

(36)

Saskaņā ar 11. panta 10. punktu eksporta cenas tika noteiktas, atņemot samaksātos antidempinga maksājumus, jo neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka maksājums ir pienācīgi atspoguļots tālākpārdošanas cenās un turpmākajās Savienības tirgū veiktās pārdošanas cenās.

(37)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(38)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas un kredītu izmaksu atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(40)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās un kam sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER, salīdzinājums liecināja, ka šis uzņēmums turpina dempingu ievērojamā apmērā.

(41)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās un kam sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts AR, kā arī valsts mēroga dempinga starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri nesadarbojās, tika konstatēts ievērojams dempinga līmenis, kas bija pat augstāks nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais.

(42)

Papildus dempinga fakta analīzei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika izmeklēta arī dempinga turpināšanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(43)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju ražošanas jauda bija tikai apmēram 10 % no kopējās ražošanas jaudas ĶTR. Tāpēc konstatējumi lielākoties bija jāizdara, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī publiski pieejamo informāciju. Konkrēti, tika izvērtēta Ķīnas ražotāju eksporta cenu politika citos trešo valstu tirgos, Ķīnas ražošanas jauda, kā arī pieejamā neizmantotā jauda un Savienības tirgus pievilcīgums Ķīnas eksportētājiem.

(44)

Attiecībā uz eksportu uz citiem trešo valstu tirgiem būtu jānorāda, ka statistiskā informācija, kas pieejama Ķīnas publiskajās datubāzēs, aptver plašāku ražojumu klāstu nekā tikai ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, tādēļ nav iespējams jēgpilni analizēt daudzumus, kas eksportēti uz citiem tirgiem, vai cenas šajos tirgos. Abi ĶTR ražotāji, kas sadarbojās, neeksportēja nesaistītiem pircējiem citos trešo valstu tirgos. Pamatojoties uz šo, eksporta cenas citos trešo valstu tirgos PIP laikā nevarēja ticami noteikt, un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, pamatotus secinājumus izdarīt nevarēja.

(45)

Datus, uz kuru pamata tika veikta turpmāk aprakstītā analīze, pārskatīšanas pieprasījumā sniedzis pieteikuma iesniedzējs, un tie salīdzināti ar publiski pieejamu informāciju.

(46)

Tādējādi tiek lēsts, ka ĶTR ražotāju jauda ir 1 600 000 kg. Pieprasījuma iesniedzējs ir aprēķinājis, ka Ķīnas ražotāji izmanto aptuveni 63 % jaudas, tādējādi neizmantotā jauda ir aptuveni 600 000 kg, kas gandrīz piecas reizes pārsniedz kopējo Savienības patēriņu PIP laikā. Tādējādi eksportam no ĶTR ir pieejami lieli daudzumi, jo īpaši tādēļ, ka nekas neliecina, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt šo ievērojamo neizmantoto jaudu.

(47)

Imports no ĶTR uz Savienību attiecīgajā periodā palielinājās par 9 % un PIP laikā ievērojami pārsniedza 50 000 kilogramu, tādējādi PIP laikā tas bija aptuveni puse no Savienības kopējā patēriņa.

(48)

Visā attiecīgajā periodā importa cenas svārstījās un atbilda tendencēm, kas bija raksturīgas Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū. Kopumā importa cenas no 2008. gada līdz PIP palielinājās par 42 % un imports joprojām bija par dempinga cenām. Cenu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar to, ka PIP laikā galvenajai izejvielai (volframa pulverim) bija augstākas izmaksas.

(49)

Savienības tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē un sasniedz apmēram 20 % no VE pasaules patēriņa. Ķīnas uzņēmumi ir izrādījuši nopietnu interesi par iespēju palielināt klātbūtni Savienības tirgū, – to pamato fakts, ka PIP laikā tie saglabājuši un pat palielinājuši savu nozīmīgo tirgus daļu (45 %).

(50)

Iepriekš aprakstītā analīze parāda, ka Ķīnas imports par dempinga cenām Savienības tirgū turpinājās ar ļoti augstām dempinga starpībām. Jo īpaši ņemot vērā analīzi par cenu līmeni Savienības tirgū un interesi, ko izrādījuši Ķīnas eksportētāji par Savienības tirgu, kā arī ievērojamo ĶTR pieejamo neizmantoto jaudu, kas ievērojami pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, var secināt, ka ir liela iespējamība, ka tad, ja pasākumus atceltu, dempings turpinātos.

(51)

Pašreizējā izmeklēšanā apstiprina, ka Savienībā volframa elektrodus ražo divi ražotāji. Abi ražotāji izmeklēšanā pilnībā sadarbojās.

(52)

Šie uzņēmumi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(53)

Ņemot vērā, ka ir tikai divi uzņēmumi, kuri veido Savienības ražošanas nozari, lai aizsargātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, dati, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, tiks sniegti indeksētā veidā vai diapazonos.

(54)

Eurostat dati par importu KN koda līmenī ietver ne vien volframa elektrodus, bet arī citus ražojumus, tāpēc imports analizēts Taric koda līmenī, izmantojot arī datus, kas savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu. Taric datus uzskata par konfidenciāliem, jo tie ir tik detalizēti, ka pēc tiem var identificēt attiecīgās personas. Tādēļ daļa informācijas dažreiz norādīta diapazonos.

(55)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu Taric koda līmenī, kā arī informāciju no datiem, kuri savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(56)

No 2008. gada līdz PIP (“attiecīgais periods”) Savienības patēriņš samazinājās par 16 %. Patēriņš Savienībā 2008. un 2009. gadā ievērojami samazinājās, kopš tā laika tas ir palielinājies, bet PIP laikā nebija sasniedzis pirmskrīzes līmeni. No minimuma 2009. gadā līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās gandrīz par 40 %.

1.   tabula

Patēriņš

(57)

ĶTR importa par dempinga cenām apjomi un tirgus daļa tika noteikti, pamatojoties uz Taric līmenī sniegto statistikas informāciju, ko papildināja informācija no datiem, kuri savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punkta noteikumiem.

(58)

Neatkarīgi no Savienības patēriņa absolūtā samazinājuma ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %, PIP laikā joprojām ievērojami pārsniedzot 50 000 kg (sk. 2. tabulu). Šis palielinājums, kā arī vispārējais Savienības patēriņa samazinājums attiecīgajā periodā izraisīja Ķīnas eksportētāju tirgus daļas palielinājumu aptuveni līdz pusei no kopējā Savienības tirgus.

2.   tabula

Imports no ĶTR

(59)

No 2008. gada līdz PIP ĶTR importa cenas reģionā palielinājušās aptuveni par 40 %, PIP laikā tās palielinājās krasi. Cenu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar to, ka PIP laikā galvenajai izejvielai (volframa pulverim) bija augstākas izmaksas.

3.   tabula

ĶTR importa cenas

(60)

Izmeklēšanā atklājās, ka ĶTR importa cenas bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām. Tika konstatēts, ka PIP laikā cenu samazinājuma starpība bijusi 37 %, un, ja aprēķinā ietver antidempinga maksājumu, cenu samazinājuma starpība joprojām bija ievērojama, proti, 24 %. Lai veiktu aprēķinu, to ražotāju eksportētāju CIF eksporta cenas, kuri sadarbojās, tika salīdzinātas ar vidējo Savienības ražošanas nozares cenu EXW līmenī. Cenas tika uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz ĶTR, jo abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, aptvēra aptuveni 80 % VE importa no ĶTR.

(61)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenas nav salīdzinātas pēc ražojuma veidiem un dažādo ražojuma veidu ievērojamo cenu atšķirību dēļ aprēķinātais cenu samazinājuma līmenis nav bijis pārliecinošs. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, cenu salīdzinājums pēc ražojuma veidiem bija iespējams vienīgi attiecībā uz daļu no Savienības ražošanas nozares pārdevumiem Savienības tirgū un tikai daļu no eksporta pārdevumiem uz Savienību. Taču šī persona nesniedza pierādījumus, kas varētu likt apšaubīt izmantotās metodikas pamatotību. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas tika arī apgalvots, ka Ķīnas importa cenas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū nav salīdzinātas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Šī prasība nebija pamatota, jo attiecīgā persona nesniedza informāciju vai pierādījumus, kas parādītu pastāvīgas un skaidras atšķirības pārdevēja darbībā un cenās minētajos atšķirīgajos tirdzniecības līmeņos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Importa apjoms no citām trešām valstīm un tā cenas attiecīgajā periodā ir parādītas nākamajā tabulā. Citu trešo valstu importa apjomi un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Taric līmenī sniegto statistikas informāciju, ko papildināja informācija no datiem, kuri savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punkta noteikumiem.

4.   tabula

Imports no citām trešām valstīm

(64)

Importa apjoms no pārējām trešām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās aptuveni par 33 %. Tirgus daļas attiecīgajā periodā samazinājās un PIP laikā bija no 30 % līdz 35 %. Cenas no citām trešām valstīm šajā pašā periodā palielinājās par 21 %.

(65)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā līdzīgais ražojums Savienības tirgū ievērojamos apjomos netika importēts no citām valstīm, bet tikai no ĶTR. Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārējiem, proti, ASV un Japānas, ražotājiem galvenais tirgus ir viņu pašu iekšzemes tirgus. Tādēļ tika secināts, ka imports no valstīm, kas nav ĶTR, bijis ļoti mazs.

(66)

Savienības ražošanas nozare sniegusi informāciju, ka Vjetnamā un Dienvidkorejā VE netiek ražoti un ka importam no šīm valstīm faktiskā izcelsme ir ĶTR. Tomēr pašreizējā izmeklēšanā netika gūta informācija, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(68)

Savienības ražošanas nozarē ietilpst tikai divi ražotāji, tāpēc konfidencialitātes dēļ dati norādīti diapazonos.

(69)

Attiecīgajā periodā ik gadu Savienības ražošanas nozares saražotā produkcija samazinājās. PIP beigās salīdzinājumā ar 2008. gadu tika ražots par 29 % mazāk produkcijas. Tendence īpaši negatīva bija 2009. gadā, kad samazinājums pārsniedza 40 %.

5.   tabula

Kopējā Savienības produkcija

(70)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palika stabila. Tika saražots mazāk produkcijas, tāpēc arī jaudas izmantojums no 2008. gada līdz PIP kopumā samazinājās par 27 %, un PIP laikā tika izmantots 41 % jaudas. Sīkāki dati sniegti tabulā.

6.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(71)

Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu apjoms no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 20 %. Šī tendence atbilst patēriņa samazinājuma tendencei Savienības tirgū tajā pašā periodā.

7.   tabula

Krājumi perioda beigās

(72)

No 2008. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem samazinājās par 23 %, 2008. un 2009. gadā tas samazinājās krasi. Izņemot 2010. gadu, šī negatīvā tendence bija krasāka nekā kopējā patēriņa samazinājums.

8.   tabula

Pārdevumi nesaistītiem pircējiem

(73)

Ņemot vērā iepriekšējā apsvēruma konstatējumus par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, attiecīgajā periodā vērojams Savienības ražošanas nozares tirgus daļas kritums. 2009. un 2010. gadā Savienības ražošanas nozare pārdeva mazākus apjomus, tomēr spēja saglabāt savu tirgus daļu, savukārt PIP laikā tā cieta neveiksmi, jo, kaut arī tirgus palielinājās, tās pārdošanas apjomi samazinājās. Rezultātā tirgus daļa bija 20–25 %, proti, nedaudz mazāk par attiecīgā perioda sākumā konstatēto.

9.   tabula

Savienības tirgus daļa

(74)

Kā paskaidrots iepriekš, patēriņš Savienībā ekonomikas lejupslīdes dēļ 2008.–2009. gadā ievērojami samazinājās, kopš tā laika tas ir palielinājies, bet PIP laikā nebija sasniedzis pirmskrīzes līmeni. 2009. un 2010. gadā Savienības ražošanas nozare pārdeva mazākus apjomus, tomēr spēja saglabāt savu tirgus daļu, savukārt PIP laikā tā cieta neveiksmi, jo, kaut arī tirgus palielinājās, tās pārdošanas apjomi samazinājās.

(75)

No 2008. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 13 %.

(76)

Pēc ražošanas samazināšanās attiecīgajā periodā samazinājās arī viena darbinieka vidējais ražīgums, ko mērī kā darbinieka vidējo izlaidi kilogramos. Sīkāki dati sniegti tabulā.

10.   tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienības nozarē kopumā

(77)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā 2008.–2010. gadā nedaudz samazinājās, daļēji tas atspoguļo ekonomiskās krīzes ietekmi. No 2010. gada līdz PIP vienības pārdošanas cenas ievērojami palielinājās. Kopumā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 35 %. Šādu cenu dinamiku, jo īpaši no 2010. gada līdz PIP, izraisīja VE izgatavošanai nepieciešamo sastāvdaļu cenu pieaugums.

11.   tabula

Savienības pārdevumu vienības cena

(78)

Rentabilitātes zemākais rādītājs bija 2009. un 2010. gadā, bet laikā no 2008. gada līdz PIP tā uzlabojās. Tomēr rentabilitāte visā attiecīgajā periodā joprojām bija negatīva.

12.   tabula

Rentabilitāte

(79)

Ieguldījumi ar attiecīgo ražojumu saistītajā darījumu jomā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās.

(80)

Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem bija vērojamas tādas pašas tendences kā attiecībā uz rentabilitāti. Savienības ražošanas nozarei 2008. gadā fiksēts negatīvs ienākums no ieguldījumiem, PIP laikā tas nedaudz uzlabojās, tomēr palika negatīvs.

13.   tabula

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(81)

Naudas plūsma, kas liecina par nozares spēju pašai finansēt savu darbību, izteikta procentos no attiecīgā ražojuma apgrozījuma, attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās, tomēr palika negatīva.

14.   tabula

Naudas plūsma

(82)

No 2008. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozarē algas samazinājās par 16 % – tas atbilst darbinieku skaita samazinājumam.

(83)

Lai gan spēkā bija pasākumi, ievērojama apjoma dempings PIP laikā turpinājās tādā līmenī, kas būtiski pārsniedza spēkā esošo pasākumu līmeni. Ņemot vērā lielo rezerves jaudu, faktiskais importa apjoms no ĶTR un cenas, kuras bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(84)

Tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām. Lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi, Savienības ražošanas nozare nespēja atgūties no iepriekšējā dempinga. Reaģējot uz Ķīnas importa cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare mēģināja saglabāt savu tirgus daļu, bet rezultātā cieta zaudējumus.

(85)

Savienības ražošanas nozarē vēl aizvien bija raksturīga ekonomiska nestabilitāte, un tai vēl arvien tika nodarīts būtisks kaitējums. Attiecīgajā periodā pasliktinājās gandrīz visi kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu. Tāpēc nevarēja secināt, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir stabils.

(86)

Reaģējot uz Ķīnas importa cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare mēģināja saglabāt savu tirgus daļu, bet pārdošana lielā mērā notika par cenām, kas bija zem peļņas un zaudējumu sliekšņa. Faktiski Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pieaugums no 2010. gada līdz PIP ir saistīts ar izejvielu cenu pieaugumu, un tas nenosedza Savienības ražošanas nozares kopējās izmaksas.

(87)

Visbeidzot, Savienības ražošanas nozares grūtības var skaidri saistīt ar to, ka, lai gan spēkā ir pasākumi, Savienības tirgū tomēr ir milzīgs daudzums no Ķīnas importētā pārskatāmā ražojuma par izteiktām dempinga cenām. Šie faktori nebija pietiekami, lai noteiktu situāciju, kurā Savienības ražošanas nozare, cenšoties saglabāt samērīgu tirgus daļu, cieš zaudējumus. Turklāt visā attiecīgajā periodā šīs grūtības vēl vairāk padziļinājuši divi faktori: tirgus lejupslīde 2008.–2009. gada ekonomikas krīzes laikā un mazākā mērā – pēkšņais izejvielu izmaksu pieaugums PIP laikā. Tas izraisījis situāciju, kad zaudējumi sasnieguši ievērojamus apmērus.

(88)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares rādītāju negatīvo dinamiku, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā joprojām nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(89)

Attiecīgajā periodā stāvoklis Savienības ražošanas nozarē bija nestabils, vēl aizvien pakļauts ĶTR dempinga importa kaitīgajai ietekmei.

(90)

Lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika vērtēts imports no attiecīgās valsts.

(91)

Tiek atgādināts, ka patēriņš Savienības tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas galvenokārt ekonomikas lejupslīdes dēļ ievērojami samazinājies. Šādos apstākļos Ķīnas importa apjoms palielinājies līdz līmenim, kas PIP laikā ievērojami pārsniedza 50 000 kg. Importa apjoms palielinājies par 9 %, bet Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājusies.

(92)

Kā aprakstīts 46. apsvērumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda. Var gaidīt, ka lielu daļu no šīs neizmatotās jaudas varētu izmantot, lai tad, ja nebūtu antidempinga pasākumu, palielinātu importu Savienības tirgū. Tas skaidrojams ar to, ka nekas neliecina par trešo valstu tirgu vai Ķīnas iekšzemes tirgus spēju absorbēt ievērojamo Ķīnas neizmantoto jaudu. Tādēļ ir iespējams ievērojami palielināt importu Savienībā. Tiek lēsts, ka neizmantotā jauda varētu piecas reizes pārsniegt Savienības patēriņu PIP laikā.

(93)

Turklāt izmeklēšanas laikā iesniegtā informācija liecina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai izmantotās izejvielas (amonija paravolframāta jeb APV) tirgū ir ievērojami izkropļojumi. Uz šo izejvielu attiecas eksporta kvotas, ko noteikušas Ķīnas iestādes, kā arī eksporta nodokļi. Tas ierobežo APV eksportu un mākslīgi paaugstina APV cenu pasaulē. Šos izkropļojumus var radīt papildu stimuli Ķīnas ražošanas nozarei ražot un eksportēt par zemām cenām, savukārt Savienības ražošanas nozare ražo līdzīgo ražojumu, izmantojot izejvielu par mākslīgi augstām cenām.

(94)

Ir redzams, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pastāvīga interese par Savienības tirgu un tie ir spējuši palielināt importa apjomus uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu rēķina. PIP laikā tie ir pat palielinājuši savu jau tā ievērojamo tirgus daļu.

(95)

Savienības ražošanas nozari vairākus gadus ir negatīvi ietekmējis Ķīnas imports par dempinga cenām, un pašlaik tās ekonomiskais stāvoklis vēl aizvien ir nestabils.

(96)

Tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, ļoti iespējams, palielinātos imports par dempinga cenām, un tas varētu nopietni apdraudēt Savienības ražošanas nozares pastāvēšanu. Faktiski ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda, kas tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, lielā mērā varētu tikt novirzīta uz Savienības tirgu par dempinga cenām, kas būtu mazākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū.

(97)

Ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto par dempinga turpināšanos, ĶTR neizmantoto jaudu, izkropļojumiem izejvielu tirgū, ĶTR ražotāju eksportētāju potenciālu novirzīt eksporta apjomus uz Savienības tirgu, Ķīnas eksportētāju cenu politiku, proti, cenas ir izteikti zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un Savienības tirgus pievilcīgumu, pasākumu atcelšana izraisītu kaitējuma turpināšanos.

(98)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības kopējām interesēm. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(99)

Būtu jāatgādina – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi pārmērīgi nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(100)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par iespējamību, ka dempings, kurš izraisa kaitējumu, atkārtosies, pastāv pamatoti iemesli secināt, ka šajā konkrētajā lietā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

(101)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares stāvokli un analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir skaidrs, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis varētu nopietni pasliktināties. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ražošanas un pārdošanas apjomu, bet, lai gan bija spēkā pasākumi, imports no attiecīgās valsts palielinājās. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares finanšu situācija pasliktinājās, jo tā cieta smagus zaudējumus. Tāpēc Savienības tirgū jāpanāk reālas konkurences apstākļi.

(102)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, jo tādā gadījumā tā spētu palielināt pārdošanas apjomus un uzlabot finansiālo situāciju. Turpretim pasākumu pārtraukšana varētu nopietni apdraudēt Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(103)

Neviens no 15 lietotājiem, ar kuriem notika saziņa, nesadarbojās. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ieinteresētajiem lietotājiem. Sākotnējā izmeklēšanā nesadarbošanās tika skaidrota ar VE mazo ietekmi uz ražošanas izmaksām, jo pircējiem svarīgākais kritērijs acīmredzot ir kvalitāte un uzticamība. Ņemot vērā to, ka pārskatāmā ražojuma ietekme uz pakārtoto ražojumu izmaksām ir niecīga, tika secināts, ka pasākumi lietotāju ražošanas nozari nelabvēlīgi neietekmētu.

(104)

Izmeklēšanas sākumā ar Komisiju sazinājās trīs importētāji, bet tie netika uzskatīti par ieinteresētajām personām, jo PIP laikā tie nav importējuši attiecīgo ražojumu no ĶTR. Ņemot vērā to, ka VE importētāji izmeklēšanas laikā neizrādīja interesi, tika secināts, ka saglabāt pasākumus nebūtu nepārprotami pretrunā ES interesēm.

(105)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nepastāv pamatoti iemesli, kādēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(106)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt spēkā esošos pasākumus saglabāt. Pēc informācijas izpaušanas tām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(107)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot ar Regulu (EK) Nr. 260/2007 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes volframa elektrodiem.

(108)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā lietā nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ieviesta atsevišķā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem,