28.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/6

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 29. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Savienībā.

(2)

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad 2012. gada 17. jūlijā Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 60 % no Savienības biodīzeļdegvielas produkcijas kopapjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par dempingu, kas saistīts ar minēto ražojumu, un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija saskaņā ar Komisijas 2013. gada 28. janvāra Regulu (ES) Nr. 79/2013 (3) noteica, ka no 2013. gada 30. janvāra jāsāk reģistrēt šā paša attiecīgo valstu izcelsmes ražojuma importu.

(4)

Komisija 2012. gada 10. novembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu.

(5)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus Argentīnā un Indonēzijā, zināmos importētājus, piegādātājus, izplatītājus, lietotājus un apvienības, par kuriem zināms, ka tos skar izmeklēšana, un Argentīnas un Indonēzijas iestādes. Ar paziņojumu par procedūras sākšanu visas personas, kuras skar izmeklēšana, tika aicinātas sazināties ar Komisiju un pieteikties.

(7)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Sūdzības iesniedzējs, ražotāji eksportētāji Argentīnā un Indonēzijā, importētāji un Argentīnas un Indonēzijas iestādes darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(9)

Ņemot vērā, ka šajā izmeklēšanā iesaistīts liels skaits Argentīnas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju Savienībā un Savienības ražotāju un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā varētu ierobežot izmeklējamo Argentīnas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā skaitu, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu (šo procesu sauc arī par “atlasi”).

(10)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji Argentīnā tika lūgti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(11)

Desmit ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr divi uzņēmumi ziņoja, ka IP laikā nav eksportējuši uz Savienību (vai nav ražojuši).

(12)

Pārējie astoņi ražotāji eksportētāji (vai to grupas) eksportēja visu eksporta apjomu uz Savienību IP laikā.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar 12. apsvērumā minēto astoņu ražotāju eksportētāju sniegto informāciju atlasītie uzņēmumi eksportēja 86 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā.

(14)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī Argentīnas ražotāju apvienību un Argentīnas iestādēm, un tie neizteica iebildumus.

(15)

Neviens Argentīnas uzņēmums, kas nebija iekļauts izlasē, nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(16)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji Indonēzijā tika lūgti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(17)

Astoņi ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr trīs uzņēmumi ziņoja, ka IP laikā nav eksportējuši uz Savienību.

(18)

Pārējie pieci ražotāji eksportētāji (vai to grupas) eksportēja visu eksporta apjomu uz Savienību IP laikā.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar 18. apsvērumā minēto piecu ražotāju eksportētāju sniegto informāciju atlasītie uzņēmumi pārstāvēja 99 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī Indonēzijas iestādēm, un tie neizteica iebildumus.

(21)

Neviens Indonēzijas uzņēmums, kas nebija iekļauts izlasē, nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(22)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Tomēr šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās.

(23)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Izlasē bija iekļauti astoņi Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai pirms izmeklēšanas sākuma bija zināms, ka tie ražo biodīzeļdegvielu. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un atrašanās vietu. Atlasītie Savienības ražotāji ražoja 27 % no Savienības produkcijas.

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Pēc tam, kad tika publicēta informācija par ierosināto izlasi, divi uzņēmumi, ko bija paredzēts iekļaut izlasē, pārtrauca sadarbību, un tie tika aizstāti ar diviem citiem uzņēmumiem. Savienības ražošanas nozare turklāt norādīja, ka daudzi biodīzeļdegvielas ražotāji ir MVU, tāpēc vismaz viens no tiem būtu jāiekļauj izlasē. Šis pieprasījums tika pieņemts.

(25)

Tiek uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(26)

Trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju grupām Argentīnā, četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētajiem vai ražotāju grupām Indonēzijā un astoņiem atlasītajiem Savienības ražotājiem tika nosūtītas anketas.

(27)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no septiņiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju grupām Argentīnā un Indonēzijā, astoņiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un trim lietotājiem.

(28)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(29)

Attiecīgais ražojums ir Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā, un pašlaik to klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 95, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, 2710 20 11, 2710 20 15, 2710 20 17, ex 3824 90 97, 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (“attiecīgais ražojums”, parasti saukts par “biodīzeļdegvielu”).

(30)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnā ražotā biodīzeļdegviela ir tikai “sojas metilesteris” (SME), kas iegūts no sojas eļļas, un ka Indonēzija ražotā biodīzeļdegviela ir tikai “palmu metilesteris” (PME), kurš iegūts no palmu eļļas, savukārt Savienībā ražotā biodīzeļdegviela ir galvenokārt “rapša metilesteris” (RME), bet to ražo arī no citām izejvielām, tostarp eļļas atkritumiem un neapstrādātām eļļām.

(31)

SME, PME un RME pieder pie taukskābju metilesteru kategorijas. Termina daļa “esteris” attiecas uz augu eļļu pāresterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu, kā rezultātā tiek iegūta biodīzeļdegviela un blakusprodukts glicerīns. Termina daļa “metil-” attiecas uz metanolu — šajā procesā visbiežāk izmantoto spirtu.

(32)

SME un PME biodīzeļdegvielu varētu lietot tīrā veidā, bet pirms lietošanas Eiropas Savienībā parasti tās tiek sajauktas vai nu viena ar otru, vai ar RME. SME un PME sajaukšanas iemesls ir tāds, ka SME tīrā veidā neatbilst Eiropas standartam EN 14214 attiecībā uz jodskaitli un cetānskaitli. Iemels, kāpēc tiek sajaukts PME (un SME) ar RME, ir tāds, ka PME un SME ir augstāka zemākā filtrējamības temperatūra nekā RME, un tādēļ ziemas mēnešos Eiropas Savienības aukstajos reģionos tie tīrā veidā nav piemēroti lietošanai.

(33)

Biodīzeļdegvielas un minerāldīzeļdegvielas maisījumus galu galā izmanto transporta nozarē par degvielu tādu autotransporta līdzekļu kā vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu un arī vilcienu dīzeļdzinējos. Biodīzeļdegvielu tīrā veidā vai maisījumos ar minerāldīzeļdegvielām var izmantot arī par kurināmo mājsaimniecību, komerciālajos vai rūpnieciskajos apkures katlos un par kurināmo elektrības ģeneratoros.

(34)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajam ražojumam, Argentīnā un Indonēzijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un Savienības ražošanas nozares ražotajam un Savienībā pārdotajam ražojumam ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās, tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(35)

Viens Indonēzijas ražotājs pieprasīja, lai no procedūras aptverto ražojumu klāsta izslēgtu frakcionētos metilesterus. Taukskābju metilesteru frakcionētajā destilācijā tos sadala komponentos, kam ir atšķirīgas ķīmiskās īpašības un atšķirīgi galalietojumi. Tas apgalvoja, ka frakcionētie metilesteri, ko uzņēmums ražo un eksportē uz ES, nav biodīzeļdegviela un ka tos neizmanto par degvielu, bet citiem rūpnieciskiem lietojumiem. Tas arī norādīja, ka izejvielas, ko izmanto šo frakcionēto metilesteru ieguvei, ir kokosriekstu eļļa vai palmu kodolu eļļa, nevis neapstrādāta palmu eļļa, ko Indonēzijā parasti izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai.

(36)

Uz frakcionētajiem metilesteriem attiecas attiecīgā ražojuma apraksts, jo tie ir taukskābju metilesteri un tie tiek ražoti no izejvielām, ko izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai. Kaut arī pats par sevi tas neatbilst Eiropas standartam (EN 14214), to var sajaukt ar citām biodīzeļdegvielām, lai iegūtu maisījumu, kas atbilst standartam. Tas ir tieši tāpat kā attiecībā uz palmu metilestera biodīzeļdegvielu, kas pati par sevi bez sajaukšanas neatbilst Eiropas standartam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(37)

Tomēr kāds Eiropas uzņēmums, kurš no Indonēzijas importē palmu taukskābju metilesteri, kas iegūts no palmu kodolu eļļas, pieprasīja galalietotāja atbrīvojumu attiecībā uz tā importētajiem ražojumiem, kurus nav paredzēts izmantot par degvielu, bet ir paredzēts pārstrādāt nepiesātinātajos alifātiskajos spirtos.

(38)

Galalietotāja atbrīvojums ir valstu muitas administrāciju pārvaldīta shēma, ar kuru nodokļiem, kas samaksāti, ražojumus importējot, tiek piemērots atbrīvojums, kura pamatā ir importēto izejvielu apliecinātais galīgais lietojums. Shēma ir aprakstīta Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumos (6).

(39)

Lēmums par šo pieprasījumu tiks pieņemts izmeklēšanas noslēguma posmā, kad Komisija no ieinteresētajām personām būs saņēmusi piezīmes par to, vai būtu jāapmierina šis konkrētais pieprasījums attiecībā uz tāda palmu kodolu eļļas taukskābju metilestera importu, kuru nav paredzēts izmantot par degvielu. Šajās piezīmēs būtu jāaplūko tas, vai atbrīvojumu varētu izmantot, lai apietu kādu no galīgajiem maksājumiem, ja tie tiktu noteikti, un kāda būtu tā ietekme uz tādas dīzeļdegvielas importu, kuru nav paredzēts izmantot par degvielu, no valstīm, kam jau piemēro pasākumus.

(40)

Komisija vispirms attiecībā uz katru atlasīto ražotāju eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem Argentīnas iekšzemes tirgū bijis reprezentatīvs, t. i., vai šādas pārdošanas kopapjoms bija vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopapjoma, ko IP laikā tas pārdevis eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā katram atlasītajam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai šādas pārdošanas kopapjoms ir bijis vismaz 5 % no eksportam uz Savienību pārdotā kopapjoma.

(41)

Pēc tam Komisija attiecībā uz katru atlasīto uzņēmumu vai uzņēmumu grupu noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas bija identiski eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem vai salīdzināmi ar tiem.

(42)

Par katru ražojuma veidu, ko katrs atlasītais uzņēmums vai uzņēmumu grupa bija pārdevusi iekšzemes tirgū un par ko tika konstatēts, ka tas ir identisks eksportam uz Savienību pārdotajam ražojuma veidam vai salīdzināms ar to, tika pārbaudīts, vai iekšzemes pārdošanas apjoms ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida kopapjoms, kas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, bija vismaz 5 % no salīdzināmā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma.

(43)

Vēlāk Komisija attiecībā uz katru atlasīto uzņēmumu vai uzņēmumu grupu izvērtēja, vai līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(44)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnas tirgu lielā mērā regulē valsts. Argentīnā ir obligāti jāsajauc fosilā dīzeļdegviela ar biodīzeļdegvielu (izmeklēšanas periodā — 7 % biodīzeļdegvielas). Biodīzeļdegvielas kopapjoms, kas vajadzīgs, lai izpildītu šo sajaukšanas prasību, tiek sadalīts, piešķirot kvotas izraudzītam skaitam Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāju. Lai izpildītu obligāto sajaukšanas prasību, naftas uzņēmumiem ir pienākums iegādāties biodīzeļdegvielu no Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotājiem uzņēmumiem. Cenu noteic valsts, un to publicē Argentīnas Enerģētikas ministrija. IP laikā šī valsts noteiktā references cena tika aprēķināta saskaņā ar sarežģītu formulu, kurā ņēma vērā ražošanas izmaksas (izejvielu, transporta un citas izmaksas) un nodrošināja zināmu peļņu. Parametri, ko izmantoja references cenas noteikšanai, tika noteikti, pamatojoties uz visneefektīvākajam ražotājam visattālākajā valsts apgabalā aprēķinātajām izmaksām, kā rezultātā Argentīnas ražotāju rentabilitāte bija ievērojama.

(45)

Šādos apstākļos netika uzskatīts, ka pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē un līdzīgā ražojuma normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu bija jāaprēķina provizoriski, uzņēmuma paša ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un samērīgu peļņas procentu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka diferencētā eksporta nodokļa sistēma Argentīnā samazina sojas pupu un sojas eļļas cenu un tādējādi izkropļo dīzeļdegvielas ražotāju izmaksas. Komisijai nav pietiekami daudz informācijas, lai šajā posmā pieņemtu lēmumu par vispiemērotāko veidu, kā izskatīt šo apgalvojumu. Jautājums par to, vai izmaksas pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu, tāpēc sīkāk tiks pētīts izmeklēšanas noslēguma posmā, kā arī antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas pašlaik notiek.

(46)

Ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus, kas raksturoti 44. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka peļņas apjomu nav iespējams balstīt uz atlasīto uzņēmumu faktiskajiem datiem. Tādēļ peļņas apjoms, kuru izmantoja, aprēķinot normālo vērtību, tika noteikts atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz samērīgu peļņu, ko varētu gūt šādā jaunā un inovatīvā kapitālietilpīgā nozarē normālos konkurences apstākļos brīvā un atvērtā tirgū, proti, balstoties uz apgrozījumu —15 %.

(47)

Atlasītie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(48)

Ja attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu.

(49)

Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kuri atrodas Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādos gadījumos tika veiktas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī attiecībā uz gūto peļņu. Tika uzskatīts, ka šādam aprēķinam ir pamatoti izmantot 5 % peļņas līmeni, kas balstīts uz apgrozījumu.

(50)

Atlasīto ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī.

(51)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(52)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, izvedmuitu un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(53)

Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kas atrodas ārpus Savienības, Komisija pārbaudīja, vai šie saistītie tirgotāji būtu jāuzskata par ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas nodaļu vai par aģentu, kas saņem komisijas maksu.

(54)

Viens tirdzniecības uzņēmums bija cieši saistīts ar ražotāju eksportētāju, un ražotājs eksportētājs to pilnībā kontrolēja, tam nebija tiesību vest sarunas, ietekmēt cenas vai piegādes noteikumus, un tas pārdeva tikai ražojumus, ko bija ražojis konkrētais ražotājs eksportētājs Argentīnā. Tādēļ tika uzskatīts, ka tā ir ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas nodaļa, un korekcijas attiecībā uz komisijas maksu netika izdarītas. Tika konstatēts, ka vienam tirdzniecības uzņēmumam, kas atrodas ārpus ES, nav tik ciešas saites ar ražotāju eksportētāju Argentīnā, kurš to nekontrolē, un šis uzņēmums pārdod vairākus citus ražojumus, ko izgatavojuši citi ražotāji. Šajā gadījumā tika uzskatīts, ka tirdzniecības uzņēmums veic funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda tirgotāja funkcijām, kas saņem komisijas maksu. Rezultātā eksporta pārdošanas cenas tika koriģētas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ņemot vērā nosacīto uzcenojumu, ko saņem tirgotājs.

(55)

Faktisko starpību starp pārdošanas cenām, ko no saistītā tirdzniecības uzņēmuma iekasē ražotājs eksportētājs Argentīnā, un pārdošanas cenām, ko no pirmā neatkarīgā pircēja Eiropas Savienībā iekasē saistītie tirdzniecības uzņēmumi, korekcijas aprēķinam neizmantoja. Korekcija tika aprēķināta, pamatojoties uz saistītā tirgotāja PVA un samērīgu peļņu. Ņemot vērā šo attiecību būtību, uzņēmuma faktiskā peļņa netika uzskatīta par uzticamu.

(56)

Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vidējā svērtā normālā vērtība attiecībā uz katru līdzīgā ražojuma veidu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu.

(57)

Vidējā svērtā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika noteikta, balstoties uz starpību, kas bija noteikta trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem.

(58)

Attiecībā uz visiem pārējiem Argentīnas ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab vispirms tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar attiecīgo Eurostat importa statistiku. Sadarbības līmenis bija ļoti augsts un aptvēra 100 % no eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā, tāpēc atlikusī dempinga starpība, kura piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Argentīnā, tika noteikta tādā apmērā, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kura tika konstatēta starp atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(59)

Šādi noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

Dempinga starpība

(60)

Komisija vispirms attiecībā uz katru atlasīto ražotāju eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem Indonēzijas iekšzemes tirgū bijis reprezentatīvs, t. i., vai šādas pārdošanas kopapjoms bijis vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopapjoma, ko IP laikā tas pārdevis eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka, izņemot divus ražotājus eksportētājus, pārdošana iekšzemes tirgū nav bijusi reprezentatīva.

(61)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ar vispārēju reprezentativitāti Komisija pēc tam noteica tos iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kuri ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem veidiem.

(62)

Šiem identiskajiem vai salīdzināmajiem ražojuma veidiem tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida kopapjoms, ko izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū ražotāji eksportētāji pārdevuši neatkarīgiem pircējiem, bija vismaz 5 % no salīdzināmā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma. Attiecībā uz eksportēto ražojuma veidu ražotājiem eksportētājiem ar vispārēju reprezentativitāti iekšzemes tirgū netika konstatēti reprezentatīvi pārdošanas apjomi vai pārdošana netika konstatēta nemaz.

(63)

Tāpēc attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem līdzīgā ražojuma normālā vērtība tika aprēķināta provizoriski saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, uzņēmuma paša ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksa (“PVA izmaksas”) un samērīgu peļņas procentu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka diferencētā eksporta nodokļa sistēma Indonēzijā samazina palmu eļļas cenu un tādējādi izkropļo biodīzeļdegvielas ražotāju izmaksas. Komisijai nav pietiekami daudz informācijas, lai šajā posmā pieņemtu lēmumu par vispiemērotāko veidu, kā izskatīt šo apgalvojumu. Jautājums par to, vai izmaksas pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu, tāpēc sīkāk tiks pētīts izmeklēšanas noslēguma posmā, kā arī antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas pašlaik notiek.

(64)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Indonēzijas biodīzeļdegvielas iekšzemes tirgu lielā mērā regulē valsts. Pilnībā valstij piederošais naftas un gāzes uzņēmums Pertamina ir vislielākais uzņēmums, kas darbojas iekšzemes tirgū (vairāk nekā 90 % no biodīzeļdegvielas, kas iekšzemes tirgū iepirkta no atlasītajiem ražotājiem). Valsts ir atļāvusi uzņēmumu Pertamina jaukt biodegvielas ar fosilajām degvielām pārdošanai tās degvielas uzpildes stacijās. Katru mēnesi Indonēzijas Tirdzniecības ministrija administratīvi noteic tā saukto “HPE cenu (jeb eksporta pārbaudes cenu)”, kas ir orientējoša cena, kuru izmanto, lai aprēķinātu mēneša eksporta nodokļu apmēru. Pertamina iegādājas biodīzeļdegvielu par HPE cenu, ko noteikusi Indonēzijas valdība.

(65)

Šādos apstākļos peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz faktiskajiem datiem, ko sniedza atlasītie uzņēmumi, jo netiek uzskatīts, ka pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē. Tādēļ peļņas apjoms, ko izmantoja, aprēķinot normālo vērtību, tika noteikts atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz samērīgu peļņu, ko varētu gūt šādā jaunā un inovatīvā kapitālietilpīgā nozarē normālos konkurences apstākļos brīvā un atvērtā tirgū, proti, balstoties uz apgrozījumu —15 %.

(66)

Atlasītie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(67)

Ja attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu.

(68)

Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kuri atrodas Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādos gadījumos tika veiktas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un tika uzskatīts par pamatotu peļņas līmenis 5 %, kas balstīts uz apgrozījumu.

(69)

Netika uzskatīts, ka eksporta cenā ietilpst uzcenojums, ko vienā dalībvalstī maksā pircēji, kuri pēc biodīzeļdegvielas iegādes mēģina izmantot tur piemērojamo biodīzeļdegvielas “divkāršās uzskaites” regulējumu (7). Šis uzcenojums nav saistīts ar pašu attiecīgo ražojumu, bet gan ar to, vai saistītais importētājs sniedzis dokumentus, lai iegūtu valdības apliecību, kas ļauj saistītā importētāja pircējam izpildīt nepieciešamos nosacījumus, lai piejauktu tikai pusi biodīzeļdegvielas daudzuma (ņemot vērā, ka šo biodīzeļdegvielu var uzskaitīt “divkārši”).

(70)

Atlasīto ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī.

(71)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(72)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, kredīta izmaksām, izvedmuitu, ekspertu izmaksām (survey fees), bankas pakalpojumu izmaksām un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(73)

Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kas atrodas ārpus Savienības, Komisija pārbaudīja, vai šie saistītie tirgotāji būtu jāuzskata par ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas nodaļu vai par aģentu, kas saņem komisijas maksu.

(74)

Tika konstatēts, ka viens uzņēmums vai uzņēmumu grupa ir noslēdzis līgumu ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu cita starpā par biodīzeļdegvielas tirdzniecību par komisijas maksu. Šajā gadījumā tika uzskatīts, ka saistītais tirgotājs būtu jāuzskata par aģentu, kas saņem komisijas maksu, tāpēc eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika koriģētas, lai ņemtu vērā tirgotāja saņemto uzcenojumu.

(75)

Vienam ražotājam eksportētājam attiecīgais ražojums (PME) pirms pārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam tika sajaukts ar RME. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika veikta korekcija attiecībā uz attiecīgā ražojuma fizikālo īpašību atšķirībām.

(76)

Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vidējā svērtā normālā vērtība attiecībā uz katru līdzīgā ražojuma veidu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu.

(77)

Vidējā svērtā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika noteikta, pamatojoties uz starpībām, kas tika noteiktas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, neņemot vērā tā ražotāja eksportētāja starpību, kura dempinga starpība bija nulle.

(78)

Visiem pārējiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab vispirms tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar attiecīgo Eurostat importa statistiku. Sadarbības līmenis bija ļoti augsts un aptvēra 99 % no eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā, tāpēc atlikusī dempinga starpība, kura piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā, tika noteikta tādā apmērā, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kura tika konstatēta starp atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(79)

Šādi noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

Dempinga starpība

(80)

Savienībā līdzīgo ražojumu ražo 254 ražotāji. Tie ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(81)

Tika saņemti apgalvojumi, ka ievērojams skaits lielu Savienības ražotāju ir saistīts ar eksportētājiem no Argentīnas un/vai importē biodīzeļdegvielu no Argentīnas, tāpēc uz tiem nebūtu jāattiecina Savienības ražošanas nozares definīcija.

(82)

Pēc izmeklēšanas no Savienības ražošanas nozares definīcijas tika izslēgti trīs uzņēmumi, jo tie bija atkarīgi no importa, kas tika veikts no attiecīgajām valstīm, un IP laikā imports sasniedza attiecīgi 63 %, 85 % un 71 % no šo uzņēmumu pašu produkcijas. Tika izslēgti vēl divi uzņēmumi, jo izmeklēšanas periodā tie neražoja biodīzeļdegvielu. Nākamajās sadaļās nav izmantoti dati no šiem uzņēmumiem. Tika provizoriski secināts, ka citus Savienības ražotājus nav pamatoti izslēgt no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(83)

Lai noteiktu Savienības produkcijas kopapjomu IP laikā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, ieskaitot sūdzībā sniegto informāciju un datus, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Savienības produkcijas kopapjoms bijis apmēram 9 052 871 t. Kā norādīts iepriekš, izlasē tika iekļauti astoņi Savienības ražotāji, proti, 27 % no līdzīgā ražojuma produkcijas kopapjoma Savienībā.

(84)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju Savienības produkcijas kopapjomu Savienības tirgū, no kura atņemts to veiktais eksports un pieskaitīts imports no Argentīnas, Indonēzijas un citām trešām valstīm.

(85)

Importa apjoms no Argentīnas un Indonēzijas tika ņemts no Eurostat datiem par dažādajiem KN kodiem, ar kuriem ražojums tiek klasificēts.

(86)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības biodīzeļdegvielas patēriņš no 2009. gada līdz IP beigām palielinājās par 5 %.

(87)

Kā izklāstīts pamatregulas 3. panta 4. punktā, no divām valstīm veikta importa ietekmi kumulatīvi vērtē tikai tad, ja izpildīti divi nosacījumi.

(88)

Pirmais nosacījums ir tāds, ka dempinga starpība importam no katras valsts pārsniedz minimālo apjomu un importa apjoms nav nenozīmīgs. Dempinga starpība, kas noteikta importam no Argentīnas un Indonēzijas, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto minimālo apjomu, un importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, bet attiecīgās tirgus daļas IP laikā bija 10,8 % un 8,5 %.

(89)

Otrais nosacījums ir tāds, ka importētie ražojumi konkurē savstarpēji un ar līdzīgo Savienības ražojumu. No Argentīnas un Indonēzijas importēto biodīzeļdegvielu sajauc ar minerāldīzeļdegvielu un pārdod pircējiem visā Savienībā vieni un tie paši tirdzniecības uzņēmumi, tieši konkurējot ar Savienības ražošanas nozares ražoto biodīzeļdegvielu.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kritēriji ir izpildīti un kaitējuma analīzes vajadzībām imports no Argentīnas un Indonēzijas būtu jāpārbauda kumulatīvi.

(91)

No 2009. gada līdz IP importa apjoms no Argentīnas un Indonēzijas ievērojami palielinājās, importa apjomam no Indonēzijas palielinoties straujāk nekā importam no Argentīnas. Šajā laikposmā tirgus daļa pieauga no 9,1 % līdz 19,3 %.

(92)

Lai gan attiecīgajā periodā, īpaši 2010.–2011. gadā, importa cenas pieauga, visā attiecīgajā periodā no Argentīnas un Indonēzijas importētās biodīzeļdegvielas cenas joprojām bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(93)

Lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar atlasīto Argentīnas un Indonēzijas ražotāju saražotā importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(94)

Argentīnas izcelsmes SME un Indonēzijas izcelsmes PME tika salīdzināts ar ražoto un Savienības tirgū pārdoto ražojumu, pamatojoties uz zemāko filtrējamības temperatūru, kas ir temperatūra, kurā biodīzeļdegviela kļūst atkal par taukiem un kurā to nevar lietot par degvielu.

(95)

Visiem Argentīnas izcelsmes produktiem, kas tika pārdoti ES, zemākā filtrējamības temperatūra bija 0°C. Šie pārdotie produkti tāpēc tika salīdzināti ar Savienības ražotāju pārdoto biodīzeļdegvielu, kam zemākā filtrējamības temperatūra bija 0°C.

(96)

Visiem Indonēzijas izcelsmes produktiem, kas tika pārdoti ES, zemākā filtrējamības temperatūra bija 13°C. Ņemot vērā, ka Savienības ražotāji pārdeva ļoti mazu apjomu produktu ar šādu zemāko filtrējamības temperatūru, jo Indonēzijas izcelsmes PME pirms pārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam gandrīz vienmēr tiek sajaukts ar citu biodīzeļdegvielu no citiem avotiem, tieša salīdzināšana netika uzskatīta par pamatotu. Tāpēc, ņemot vērā cenas atšķirību Savienības tirgū starp pārdoto PME, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 13°C un ko ražojusi Savienības ražošanas nozare, un vidējo tādas biodīzeļdegvielas cenu, kurai zemākā filtrējamības temperatūra ir 0°C, Indonēzijas izcelsmes produktam PME, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 13°C, eksporta cena tika koriģēta uz augšu līdz tāda produkta cenai, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 0°C.

(97)

Izmantojot iepriekš minēto metodi, tika iegūta Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes un Savienības produktu cenu starpība, kas, izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās EXW cenas, t. i., cenu samazinājuma starpības, svārstījās no 2,5 % līdz 9,1 %.

(98)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi analizējamajā periodā Savienības ražošanas nozarē noteiktie ekonomiskie rādītāji.

(99)

Kā minēts iepriekš, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantoti pārbaudīti dati, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(100)

Lai analizētu kaitējumu, Komisija nodalīja makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Pamatojoties uz datiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare, Komisija analizēja attiecīgā perioda makroekonomiskos rādītājus par visiem Savienības ražotājiem. Komisija analizēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas iegūti no atlasītajiem Savienības ražotājiem.

(101)

Pamatojoties uz informāciju, kas attiecas uz visiem biodīzeļdegvielas ražotājiem Savienībā, tika izvērtēti šādi makroekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(102)

Pamatojoties uz informāciju, kas attiecas uz atlasītajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem Savienībā, tika izvērtēti šādi mikroekonomiskie rādītāji: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(103)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās atbilstīgi patēriņam. No 2010. gada līdz IP jauda saglabājās salīdzinoši nemainīga; tāpēc jaudas izmantojums šajā periodā saglabājās mazs. Šajā laikposmā Savienības ražošanas nozare nevarēja izmantot to iekārtu jaudu, kuras tika uzstādītas, gaidot, ka pret ASV noteiktajiem pasākumiem vai gaidāmajai kvotu sistēmai un dažu dalībvalstu palielinātajām pilnvarām būs kāda ietekme, tā nevarēja arī izmantot jaudas palielinājuma daļu.

(104)

Šajā laikposmā nesaistītiem uzņēmumiem Savienībā veiktās pārdošanas apjoms saglabājās diezgan stabils. Ņemot vērā, ka patēriņš šajā laikposmā nedaudz palielinājās, stabilais tirdzniecības apjoms liecina, ka tirgus daļa samazinājās (par 5,5 procentu punktiem), un to pārņēma imports no attiecīgajām valstīm.

(105)

Par Savienības ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, bet jo īpaši tās tirgus daļa. Kaut arī analizējamajā periodā pieauga patēriņš, Savienības ražotāju tirgus daļa nepalielinājās atbilstīgi patēriņam. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa šajā laikposmā samazinājās, jo pieauga importa apjoms. Tajā pašā laikposmā Indonēzijas un Argentīnas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga vairāk nekā par 10 procentu punktiem. Tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā pilnībā izmantot tirgus izaugsmi, kopumā negatīvi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli.

(106)

Biodīzeļdegvielas ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, kurai ražošanas procesā nav vajadzīgs liels darbaspēks, un, ņemot vērā apakšlīgumu apjomu faktiskajā biodīzeļdegvielas ražošanā, biodīzeļdegvielas ražošanā nodarbināto cilvēku skaits nav liels. Šajā laikposmā nodarbinātība ir palielinājusies, jo nedaudz palielinājies ražošanas apjoms.

(107)

No 2009. gada līdz IP beigām nodarbinātība ir palielinājusies vairāk nekā ražošana, tādējādi ražīgums ir samazinājies par 7 procentu punktiem.

(108)

Līdz 2009. gadam, kad sākas šīs procedūras izmeklēšanas periods, Savienības ražošanas nozarei radīja kaitējumu imports par dempinga cenām no Amerikas Savienotajām Valstīm. Spēkā esošie maksājumi pret importu no Amerikas Savienotajām Valstīm tika paredzēti, lai panāktu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kuros Savienības ražošanas nozare varētu konkurēt ar šo importu un atgūties no kaitējuma.

(109)

Acīmredzot tas nav noticis. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tagad ir mazāka nekā 2009. gadā, un jau no 2009. gada tā ir zaudējusi tirgus daļu, ko pārņēmis imports no Argentīnas un Indonēzijas par cenām, kuras ir zemākas par Savienības cenām. Lai gan patēriņš Savienībā palielinājās, jaudas izmantojums samazinājās. Ir skaidrs, ka atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav notikusi.

(110)

Dempinga starpības Argentīnas un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir norādītas iepriekš, proti, sadaļā par dempingu. Tika konstatēts, ka vienam Indonēzijas ražotājam eksportētājam, kam importa apjoms no Indonēzijas bija mazs, nav dempinga cenu. Tomēr tika konstatēts, ka pārējie ražotāji eksportētāji Indonēzijā un visi Argentīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū biodīzeļdegvielu pārdod par dempinga cenām. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomus un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(111)

Lai gan Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja palielināt pārdošanas cenu, jo 2011. gadā bija slikta rapša raža, ražošanas izmaksas pieauga tādā mērā, ka to nebija iespējams segt ar palielinātu pārdošanas cenu. Argentīnā un Indonēzijā piemērojamo nodokļu režīmu dēļ Savienības ražošanas nozarei nebija ekonomiski izdevīgi importēt alternatīvas izejvielas no šīm valstīm, tāpēc, lai ierobežotu savas izmaksas un tādējādi samazinātu kopējos zaudējumus, tā bija spiesta importēt gatavu biodīzeļdegvielu.

(112)

Vienlaikus attiecīgajā periodā atlasītajiem uzņēmumiem palielinājās ar algām saistītās izmaksas, un tas bija vēl viens iemesls, kāpēc uzņēmumiem bija jāmeklē risinājums, kā samazināt kopējo izmaksu slogu.

(113)

Analizējamajā periodā biodīzeļdegvielas krājumi palielinājās par apmēram 40 %. Krājumu palielināšanās notika visā analizējamajā periodā. Tomēr, ņemot vērā to, ka biodīzeļdegvielu nevar glabāt ilgāk par 6 mēnešiem (vidējais glabāšanas laiks ir tikai apmēram 3 mēneši), dati par krājumiem palīdz novērtēt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli tikai nedaudz.

(114)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūto tīro peļņu pirms nodokļu samaksas izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Analizējamajā periodā atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte ievērojami samazinājās, proti, no 3,5 % līdz -2,5 %.

(115)

Atlasīto Savienības ražotāju ieguldījumu apjoms biodīzeļdegvielas ražošanā šajā laikposmā samazinājās, un tas liecina — lai gan atlasītie ražotāji vēl bija spējīgi veikt ieguldījumus biodīzeļdegvielas ražošanā, šādiem ieguldījumiem pieejamo resursu apjoms samazinājās kopā ar Savienības ražotāju tirgus daļu.

(116)

Samazinoties rentabilitātei, saruka arī atlasīto Savienības ražotāju ienākums no ieguldījumiem, t. i., rezultāts pirms nodokļu nomaksas, kas izteikts procentos no biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto aktīvu vidējās sākuma un noslēguma tīrās uzskaites vērtības. Ienākuma no ieguldījumiem sarukums nepārprotami liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis izmeklēšanas periodā pasliktinājās.

(117)

Naudas plūsma, proti, ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, analizējamajā periodā ir būtiski samazinājusies, un tas liecina, ka atlasītajiem uzņēmumiem bijis grūti konkurēt ar importu par dempinga cenām no Argentīnas un Indonēzijas.

(118)

Pārbaudīto datu analīze skaidri liecina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kas definēts pamatregulas 3. panta 5. punktā. Laikā, kad pieauga patēriņš, tā ir zaudējusi tirgus daļu un tai ir samazinājusies rentabilitāte, bet importētais ražojums ir ieguvis tirgus daļu un tiek pārdots par cenām, kas ir zemākas nekā Savienības ražotāja cenas.

(119)

Arī citi rādītāji liecina, ka tendence ir lejupēja vai stabila, arī pēc pasākumu noteikšanas pret Amerikas Savienotajām Valstīm un pēc maksājumu attiecināšanas uz importu no Kanādas, ar ko minētie pasākumi tika apieti.

(120)

Tikai samazinot rentabilitāti līdz nulles peļņai, Savienības ražotāji varēja novirzīt lielāko daļu ražošanas izmaksu pieauguma no 2010. gada uz 2011. gadu (+ 33 procentu punkti). Tomēr no 2011. gada līdz IP tie nespēja novirzīt izmaksu turpmāku pieaugumu, jo pieauga izejvielu cena, kas ir gandrīz 80 % no biodīzeļdegvielas ražošanas kopējām izmaksām. Izmaksu pieaugumu nebija iespējams novirzīt pircējiem Savienības tirgū, un tas IP laikā radīja zaudējumus.

(121)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku.

(122)

Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(123)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā maza daļa importa no Indonēzijas uz ES nebija par dempinga cenām (2 %-6 %). Tika konstatēts, ka atlikušais importa apjoms no Indonēzijas un viss imports no Argentīnas ir par dempinga cenām. Ja no deklarētā no Indonēzijas veiktā importa kopapjoma atņem mazo importa daudzumu, kas nebija par dempinga cenām, iepriekš aprakstītās importa tendences paliek tādas pašas.

(124)

Izmeklēšana liecina, ka attiecīgajā periodā lētais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir būtiski palielinājies apjoma ziņā (vairāk nekā divkārt). Tas izraisījis būtisku tā tirgus daļas palielinājumu, proti, par 10 procentu punktiem: no 9,1 % 2009. gadā līdz 18,8 % IP beigās.

(125)

Vienlaikus, kaut arī palielinājās patēriņš, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 5,5 procentu punktus no tirgus daļas.

(126)

Lai gan par dempinga cenām veiktā importa vidējās cenas no 2009. gada līdz IP beigām pieauga par 48 %, tās tomēr bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā laikposmā. Importa par dempinga cenām cenas bija mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas — IP laikā vidējā cenu samazinājuma starpība Indonēzijai bija 4 % un Argentīnai 8 %.

(127)

Spiediens, ko radīja par zemām dempinga cenām veiktā importa pieaugums Savienības tirgū, neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstoši tirgus apstākļiem un izmaksu pieaugumam. Atlasītie uzņēmumi spēja pircējiem novirzīt tikai 38 % no šā cenu pieauguma, bet kopumā izmaksas šajā laikposmā pieauga par 47 %.

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka apjoma ziņā ievērojami pieaugušajam importam no attiecīgajām valstīm par zemām dempinga cenām, kas IP laikā bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bijusi noteicošā loma Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma izraisīšanā.

(129)

No 2009. gada līdz IP beigām imports no trešām valstīm, galvenokārt ASV, Norvēģijas un Dienvidkorejas, ievērojami samazinājās. Šī samazināšanās bija saistīta ar pasākumu noteikšanu importam no ASV 2009. gadā, un tā sākās pēc 2010. gada pretapiešanas izmeklēšanas attiecībā uz importu, kas tiek sūtīts no Kanādas. Ņemot vērā, ka laikā, kad pasliktinājās Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, tirgus daļa importam no citām trešām valstīm samazinājās, imports no citām trešām valstīm kaitējumu Savienības ražošanas nozarei varēja veicināt tikai mazliet. Tādējādi nevar secināt, ka šis imports izjauc cēloņsakarību starp kaitējumu un par dempinga cenām veiktā importa ietekmi.

(130)

Tika konstatēts, ka no attiecīgajām valstīm bijis arī imports, kas netiek veikts par dempinga cenām, bet tas ir noticis tikai 2011. gada otrajā pusē. Ņemot vērā īso laikposmu, kurā šis imports tika veikts, un tā nelielos daudzumus, Savienības ražošanas nozarei tas varēja radīt tikai nenozīmīgu kaitējumu un nespēj izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un importa par dempinga cenām ietekmi.

(131)

Ņemot vērā, ka no Savienības ražošanas nozares tika izslēgts neliels apjoms Savienības ražotāju saražotās produkcijas un ka tie kopumā veikuši importu mazā apjomā, netika uzskatīts, ka šie ražotāji radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(132)

Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāju apvienība CARBIO apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījis Savienības ražotāju veikts imports no Argentīnas un Indonēzijas. Tā nosauca šo importu par pašizraisītu kaitējumu un apgalvoja, ka tas nav jāņem vērā kā tāda kaitējuma cēlonis, kuru izraisījusi Argentīnas ražotāju rīcība.

(133)

No Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem kļūst skaidrs, ka tā attiecīgajā periodā no Argentīnas un Indonēzijas ir importējusi biodīzeļdegvielas daudzumus, kas nepārsniedz 60 % no visa importa, kas IP laikā veikts no šīm valstīm. Tomēr tā norāda, ka šis imports veikts pašaizsardzībai. Spēja gūt labumu no šā importa dempinga cenām īstermiņā palīdzēja Savienības ražotājiem turpināt darbību vidējā termiņā.

(134)

Savienības ražošanas nozares veiktais biodīzeļdegvielas imports par dempinga cenām ievērojami pieauga 2011. gadā un izmeklēšanas periodā — laikā, kad bija visspēcīgāk jūtama ietekme, ko izraisīja diferencētais eksporta nodoklis, kuru piemēro biodīzeļdegvielai un tās izejvielām —, jo šajā laikā salīdzinājumā ar gatavā ražojuma importu kļuva neekonomiski importēt izejvielas (sojas eļļu un palmu eļļu). Atbilstīgi diferencētā eksporta nodokļa sistēmai abās valstīs izejmateriālu eksportam ir noteikts lielāks nodoklis nekā gatavā ražojuma eksportam. Vai šo diferencēto eksporta nodokli var uzskatīt par subsīdiju antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta nozīmē, tiks pārbaudīts pašlaik notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā.

(135)

Piemēram, izmeklēšanas periodā dažus mēnešus no Argentīnas importētās sojas eļļas cena bija augstāka nekā importētā SME cena, tādējādi pirkt sojas eļļu kļuva ekonomiski neizdevīgi. Šajā situācijā vienīgā ekonomiski pamatotā iespēja bija pirkt SME.

(136)

Ja šos biodīzeļdegvielas apjomus neimportētu Savienības ražošanas nozare, tos importētu Savienības tirdzniecības uzņēmumi, to cena būtu zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu un tie tiktu pārdoti Savienības tirgū, jo šie tirdzniecības uzņēmumi jau veic importu no šīm valstīm pārdošanai dīzeļdegvielas ieguves uzņēmumiem, kas konkurē ar Savienības ražošanas nozari. Šis imports neizjauc cēloņsakarību, tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(137)

Bez tam CARBIO apgalvo, ka Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma iemesls ir jaudas pārpalikums, ko izraisījusi pārmērīga ražošanas paplašināšana. Tas apgalvo, ka situācijā, kad 2008. gadā bija 50 % jaudas izmantojums, nozare turpinājusi paplašināties bez samērīga pieprasījuma pieauguma.

(138)

Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums Savienībā palika zems, IP laikā sasniedzot zemāko rādītāju 40 %. Tāpēc daži uzņēmumi nav izmantojuši jaudu, ko nodrošina to uzstādītās iekārtas.

(139)

Tomēr jaudas izmantojums jau bija zems attiecīgā perioda sākumā un saglabājās zems visu periodu, un arī atlasītajiem uzņēmumiem tas bija stabils.

(140)

Atlasītie uzņēmumi attiecīgā perioda sākumā bija rentabli, bet beigās, saglabājoties stabilam jaudas izmantojumam, tie cita zaudējumus. Ir pamatoti secināt, ka visas nozares rentabilitāte ir samazinājusies, kaut arī jaudas izmantojums saglabājies stabils. Tāpēc to nevar uzskatīt par būtiska kaitējuma cēloni, jo nav atrodama cēloņsakarība. Tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(141)

CARBIO arī apgalvo, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, jo tai trūkst efektivitātes, īpaši tāpēc, ka nozares uzņēmumi nav vertikāli integrēti un neatrodas tuvu izejvielām.

(142)

Šie argumenti tiek provizoriski noraidīti. Daži atlasītie uzņēmumi atrodas ostās, kur ir tūlītēja piekļuve izejvielām, ko ieved ar kuģiem, un citi atlasītie uzņēmumi savas dīzeļdegvielas ražotnes izvietojuši tieši turpat, kur atrodas augu eļļas ražotnes. Daudzi biodīzeļdegvielas ražotāji Eiropas dienvidos apzināti atrodas ostā, lai tieši piekļūtu izejvielām no Argentīnas un Indonēzijas vai turpat, kur atrodas pircēji (fosilās naftas pārstrādes rūpnīcas). Ņemot vērā, ka diferencētā eksporta nodokļa dēļ izejvielas bija kļuvušas dārgākas nekā gatavais ražojums, tas nepārprotami radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo vairs nebija ekonomiski pamatoti Eiropas Savienībā ražot PME un SME.

(143)

CARBIO atsaucās arī uz dažiem regulējuma faktoriem, kuri radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, daži no tiem ir priekšlikumi un pagaidām vēl netiek piemēroti. Tomēr tā visvairāk akcentē “divkāršās uzskaites” sistēmu, kas ir aprakstīta turpmāk.

(144)

Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu dalībvalstīm jāparedz, ka pirms pārdošanas lietotājiem zināmu daļu biodīzeļdegvielas sajauc ar minerāldīzeļdegvielu. Dažas dalībvalstis ir izmantojušas Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikumus, kas ļauj šo daļu samazināt uz pusi, ja izmantotā biodīzeļdegviela izgatavota no eļļas atkritumiem vai lietotiem dzīvnieku taukiem. Piemēram, ja attiecīgā dalībvalsts prasa, lai 7 % biodīzeļdegvielas sajauktu ar 93 % minerāldīzeļdegvielas, tad 7 % tiek samazināti uz 3,5 % biodīzeļdegvielas, kas iegūta no eļļas atkritumiem.

(145)

CARBIO apgalvo, ka divkāršās uzskaites noteikumu dēļ izmeklēšanas periodā par 1 miljonu tonnu ir samazinājusies tā sauktās “pirmās paaudzes” biodīzeļdegvielas pārdošana un ka tas ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šis apgalvojums tiek noraidīts, jo Savienības ražotāju izlasē ietilpst daži uzņēmumi, kas ražo “divkārši uzskaitāmo” biodīzeļdegvielu, un to finansiālais stāvoklis būtiski neatšķiras no to atlasīto uzņēmumu stāvokļa, kuri ražo biodīzeļdegvielu no neapstrādātas augu eļļas. Sniegto datu pārbaudē šie uzņēmumi parādījuši, ka to ražotās biodīzeļdegvielas cenu ietekmējis imports par zemām dempinga cenām no Argentīnas un Indonēzijas, jo tā netieši konkurē ar PME un SME no attiecīgajām valstīm.

(146)

Tika arī apgalvots, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījis tas, ka netika veikti pietiekami ieguldījumi otrās paaudzes biodīzeļdegvielas ražošanā, piemēram, izmantojot eļļas atkritumus. Šis arguments tika provizoriski noraidīts, jo Savienībā nav pieejams pietiekami daudz eļļas atkritumu, lai ievērojami palielinātu pārstrādes apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo.

(147)

CARBIO arī apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nevar būt radījis imports no attiecīgajām valstīm, jo dalībvalstīs ir atšķirīgas kvotu sistēmas un nodokļu režīmi, kas ierobežo piekļuvi šo valstu tirgiem. Tā arī apgalvoja, ka klimatisko apstākļu dēļ daži tirgi Eiropas Savienībā ir slēgti SME un PME.

(148)

Šis apgalvojums ir pareizs tādā ziņā, ka PME zemākās filtrējamības temperatūras (+13°C) dēļ to nevar lietot visā Savienībā, ja tas nav sajaukts ar citām biodīzeļdegvielām, lai pazeminātu zemākās filtrējamības temperatūru. Tomēr SME, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 0°C, var lietot plašāk, īpaši vasaras mēnešos.

(149)

Visā izmeklēšanas gaitā tika rūpīgi pārbaudīts apgalvojums, ka kaitējumu izraisa dažu dalībvalstu regulējuma sistēma.

(150)

Dažās dalībvalstīs ir tādas kvotu sistēmas, kas piešķir īpašu ražošanas kvotu uzņēmumiem šajā vai citās Savienības dalībvalstīs. Tomēr lielākā daļa valstu ir piešķīrušas priekšrocības, izmantojot nodokļu sistēmu, un šīs priekšrocības tiek samazinātas vai atceltas.

(151)

Francijā, piemēram, ir kvotas ietvaros ražotas biodīzeļdegvielas “atbrīvošana no nodokļa” EUR 90/t apmērā. Tomēr, ņemot vērā, cik zemas bijušas par dempinga cenām veiktā importa cenas, bieži vien ir lētāk importēt biodīzeļdegvielu nekā pat ar nodokļu priekšrocībām to pirkt no Savienības ražošanas nozares. Par to liecina no Argentīnas importētā ražojuma lielā klātbūtne Francijas tirgū.

(152)

Dažās dalībvalstīs ražojums no Argentīnas un Indonēzijas netiek importēts vai nu klimatisko apstākļu, vai kvotu sistēmas dēļ. Tomēr Savienības lielākajā daļā no Argentīnas un Indonēzijas veiktais imports tirgū ir atrodams — vai nu tādēļ, ka nav kvotu sistēmas, vai cenas dēļ, kura ir zemāka par cenu, ko nodrošina dalībvalsts piešķirtās nodokļu priekšrocības.

(153)

Ņemot vērā, ka PME un SME, sajauktus ar Savienībā ražotu RME vai citu biodīzeļdegvielu, var pārdot visā Savienībā un ka imports lielos daudzumos un par dempinga cenām ir atrodams tirgū pat tajās dalībvalstīs, kur piemēro nodokļu priekšrocību sistēmas, šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts, jo esošās kvotu sistēmas un nodokļu režīmi nevar izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un importa par dempinga cenām ietekmi.

(154)

Iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka ir ievērojami pieaudzis attiecīgo valstu izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoms un tirgus daļa. Vienlaikus tika konstatēts, ka šā importa cena IP laikā ir bijusi zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena.

(155)

Dati liecina, ka, pieaugot par zemām cenām veiktā importa apjomam no attiecīgajām valstīm, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija būtiski pasliktinās.

(156)

Iepriekš minētajā analīzē ir pienācīgi izšķirta un nodalīta visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes. Pamatojoties uz šo analīzi, provizoriski secināms, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(157)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu tika izvērtēti zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām, un netika rasti pierādījumi, ka tie var izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(158)

Lai gan ir secināts, ka pastāv dempings, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot visas dažādās iesaistīto personu intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, izejvielu piegādātāju un patērētāju intereses.

(159)

Kā minēts iepriekš, būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radījis attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām. Ja pasākumi netiktu noteikti, visticamāk Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinātu pasliktināties. Savienības ražošanas nozares stāvokli jo īpaši raksturoja rentabilitātes samazināšanās no +3 % 2009. gadā līdz -2,5 % IP beigās. Ja stāvoklis vēl turpinātu pasliktināties, samazinātos ražošana un tiktu slēgts vēl vairāk ražotņu, tādējādi tiktu apdraudēta nodarbinātība un ieguldījumi Savienībā.

(160)

Pasākumu noteikšana atjaunotu tirgū godīgu konkurenci. Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos izraisījušas tās grūtības konkurēt ar attiecīgo valstu importu par zemām dempinga cenām, un tas saistīts arī ar abu valstu eksporta nodokļu režīmu, kas pazemina SME un PME importa cenas Savienības tirgū, vienlaikus palielinot izejvielu cenu. Antidempinga pasākumu noteikšana tādēļ ļautu Savienības ražošanas nozarei uzlabot rentabilitāti līdz tādam līmenim, kas tiek uzskatīts par šajā kapitālietilpīgajā nozarē nepieciešamu.

(161)

Pasākumiem vajadzētu dot Savienības ražošanas nozarei iespēju sākt atgūšanos no izmeklēšanā konstatētā dempinga, kas izraisījis kaitējumu.

(162)

Nesaistītie importētāji/tirgotāji Savienībā tika aicināti pieteikties Komisijā. Tomēr šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās.

(163)

No nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem dati saņemti netika, tāpēc nebija pierādījumu, ka pasākumu noteikšana noteikti būtu pretrunā šo personu interesēm.

(164)

Visiem zināmajiem lietotājiem uzņēmumiem, kas bija iesaistīti minerāldīzeļdegvielas ražošanā un izplatīšanā un arī minerāldīzeļdegvielas obligātajā sajaukšanā ar biodīzeļdegvielu, izmeklēšanas sākumā tika nosūtītas anketas.

(165)

Trīs biodīzeļdegvielas lietotāji atbildēja uz lietotāja anketas jautājumiem, bet norādīja, ka to darbība saistīta ar biodīzeļdegvielu ļoti mazā mērā. Tie apgalvoja, ka tiem būtu juridisks pienākums pirkt dīzeļdegvielu un, ja maksājuma dēļ palielinātos biodīzeļdegvielas cena, tad tāpat kā iepriekš tā automātiski tiktu novirzīta uz pircējiem.

(166)

Ņemot vērā, ka pieejamās informācijas apjoms bija ierobežots, pasākumu noteikšanai galapatērētāju būtu jāietekmē ļoti maz, jo degvielas uzpildes stacijā iegādājamajā maisījumā ar minerāldīzeļdegvielu sajaukta ļoti maza daļa biodīzeļdegvielas. Netika rasti pierādījumi, ka pasākumu noteikšana noteikti būtu pretrunā lietotāju vai patērētāju interesēm.

(167)

Uz izejvielu piegādātājiem nosūtītās anketas jautājumiem atbildēja viena izejvielu piegādātāju apvienība, proti, FEDIOL (Eiropas augu eļļas un proteīnmiltu ražotāju pārstāvības federācija Eiropā). Tā apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm ir samazinājis pieprasījumu pēc rapšu eļļas visā Savienībā un 2009.–2011. gadā pieprasījums samazinājies par vairāk nekā 1 miljonu tonnu.

(168)

Tā uzskata, ka pasākumu noteikšanai būs pozitīva ietekme uz ES piegādātāju nozari, jo palielināsies jaudas izmantojums. Ja palielināsies pieprasījums pēc rapšu eļļas, to apmierinās barības maisījumu nozare, jo Eiropas Savienībā rapšu eļļas ražošanā tā paliek pāri, un lauksaimniecības nozare, kas ir rapšu sēklu ražotāja.

(169)

Saņemtie pierādījumi tāpēc liecina, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības izejvielu piegādātāju interesēs.

(170)

Pasākumu noteikšana Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei augt un sākt atgūšanos no kaitējuma, ko radījis imports par dempinga cenām. Tomēr, ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis turpinātu pasliktināties un darbību izbeigtu vēl vairāk uzņēmumu. Lai gan nebija iespējams izdarīt skaidrus secinājumus par lietotājiem un importētājiem, pasākumu noteikšanai būtu jābūt izejvielu piegādātāju interesēs.

(171)

Nav nepārvaramu iemeslu, kas liecinātu, ka pagaidu antidempinga pasākumu noteikšana Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam nepārprotami būtu pretrunā Savienības interesēm.

(172)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

(173)

Nosakot šo pasākumu apmēru, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, bet nepārsniegtu šos lielumus.

(174)

Aprēķinot maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka pasākumiem vajadzētu būt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kura atbilst iespējamai peļņai normālos konkurences apstākļos, t. i., bez importa par dempinga cenām.

(175)

Šim nolūkam var uzskatīt, ka piemērots peļņas procents, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga, ir 15 % no apgrozījuma — to pamato iepriekšējā izmeklēšanā konstatētais par importu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur šāds līmenis tika uzskatīts par pamatotu, lai ilgtermiņā nodrošinātu produktīvus ieguldījumus nozarē.

(176)

Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, ir iegūta, izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas koriģējot ar IP laikā gūto faktisko peļņu/zaudējumiem un pieskaitot iepriekšminēto peļņas procentu.

(177)

Pēc tam tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums, atlasīto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar cenu, par kuru izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū pārdeva līdzīgo ražojumu un kura nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(178)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu būtu jānosaka antidempinga pagaidu maksājumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, t. i., mazāko no abām aprēķinātajām starpībām: dempinga vai kaitējuma starpību.

(179)

Antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas starpību un dempinga starpību. Tādēļ pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena pie Savienības robežas pirms muitas nodokļu nomaksas, ir šādas.

(180)

Tomēr, tā kā antidempinga maksājums tiktu piemērots arī maisījumiem, kuros ietilpst biodīzeļdegviela (proporcionāli biodīzeļdegvielas svara saturam), kā arī tīrai biodīzeļdegvielai, lai muitas dienesti un dalībvalstis maksājumu uzliktu pareizi, būtu precīzāk un lietderīgāk to izteikt kā fiksētu summu euro par neto tonnu un piemērot to tīrai importētai biodīzeļdegvielai vai biodīzeļdegvielas daļai maisījumos.

(181)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tiek piemērotas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti nosaukti tiesību subjekti. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kurus ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekts, kas ir saistīts ar konkrēti minētajiem, nevar piemērot šīs likmes, un uz to attiecas maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(182)

Visas prasības piemērot atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām tiesību subjekta nosaukumā vai jaunas ražotnes vai tirdzniecības nodaļas izveides) būtu nekavējoties jāadresē Komisijai (8), sniedzot visu attiecīgo informāciju jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, tādu pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, kura saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai izmaiņām ražotnēs vai tirdzniecības nodaļās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(183)

Ar Komisijas 2013. gada 28. janvāra Regulu (ES) Nr. 79/2013 Komisija noteica, ka attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Tas tika darīts, ņemot vērā iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Šajā procedūras posmā nav iespējams pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(184)

Pareizas pārvaldības labad ieinteresētās personas, kuras pieteikušās termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, viena mēneša laikā no šīs regulas publicēšanas dienas var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Šajā regulā izdarītie konstatējumi par antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski, un tos var pārskatīt, lai noteiktu galīgos konstatējumus,