14.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/1

(1)

Starptautiskā Darba organizācija (SDO) 2006. gada 23. februārī pieņēma 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā (MLC 2006), lai izveidotu vienotu un saskaņotu tiesību aktu, kurā pēc iespējas būtu iekļauti visi jaunākie standarti, kas ir spēkā starptautiskās konvencijās un ieteikumos par darbu jūrniecībā, kā arī pamatprincipi, kuri atrodami citās starptautiskajās darba konvencijās.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2007/431/EK (3) dalībvalstīm atļāva Eiropas Kopienas interesēs ratificēt MLC 2006. Tādēļ dalībvalstīm tā būtu jāratificē pēc iespējas drīz.

(3)

Dalībvalstīm, veicot ostas valsts kontroles inspekcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (4), attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas konvencijas, kuras tās vēl nav ratificējušas un kurās ir noteikts, ka pienācīgi pilnvarota amatpersona var pārbaudīt ikvienu kuģi, kas atrodas citas līgumslēdzējas valsts vai puses ostā, vajadzētu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību minētajās konvencijās paredzētajai praksei un procedūrām, un tādējādi tām vajadzētu atturēties no ziņojumu sniegšanas Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) un/vai SDO saistībā ar ostas valsts kontroli. Dalībvalstīm, kas Direktīvas 2009/16/EK spēkā stāšanās brīdī vēl nav ratificējušas starptautisku konvenciju, uz kuru minētā direktīva attiecas, vajadzētu pielikt visas pūles, lai saskaņā ar minētās konvencijas prasībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus uz saviem kuģiem.

(4)

Lai nodrošinātu dalībvalstu vienotu pieeju starptautisko standartu piemērošanai, veicot gan karoga valsts, gan ostas valsts kontroles inspekcijas, un lai izvairītos no starptautisko un Savienības tiesību aktu nesaderības, dalībvalstīm vajadzētu censties konvencijas ratificēt līdz dienai, kad tās stājas spēkā, vai vismaz ratificēt tās daļas, kas ir Savienības kompetencē.

(5)

MLC 2006 nosaka jūrniecības darba standartus visiem jūrniekiem neatkarīgi no viņu valstspiederības un no tā kuģa karoga, uz kura viņi strādā.

(6)

Lai piemērotu Direktīvu 2009/16/EK, ir vēlams nevis definēt terminus “jūrnieks” un “apkalpe”, bet drīzāk minēto terminu nozīmi katrā gadījumā interpretēt saskaņā ar to definīcijām vai izpratni attiecīgajās starptautiskajās konvencijās. Visos jautājumos saistībā ar MLC 2006 īstenošanu termins “apkalpe” jo īpaši būtu jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz jēdzienu “jūrnieks”, kā definēts MLC 2006.

(7)

Visos jautājumos saistībā ar MLC 2006 īstenošanu, uz ko attiecas šī direktīva, tostarp par kuģiem, kuriem nepiemēro Starptautisko Drošības pārvaldības kodeksu, atsauces Direktīvā 2009/16/EK uz terminu “sabiedrība” būtu jāsaprot ar nozīmi “kuģa īpašnieks”, kā definēts MLC 2006 attiecīgajos noteikumos, jo pēdējā minētā definīcija labāk atbilst konkrētām MLC 2006 vajadzībām.

(8)

MLC 2006 standartu būtiska daļa Savienības tiesību aktos tiek īstenota ar Padomes Direktīvu 2009/13/EK (2009. gada 16. februāris), ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā (5), un Padomes Direktīvu 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (6). Tie MLC 2006 standarti, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/13/EK vai Direktīva 1999/63/EK, dalībvalstīm jāīsteno saskaņā ar minētajām direktīvām.

(9)

Principā šīs direktīvas īstenošanai pieņemtajiem pasākumiem nekādā gadījumā nevajadzētu dot dalībvalstīm pamatojumu samazināt piemērojamos Savienības sociālās jomas tiesību aktos paredzēto vispārējo aizsardzības līmeni attiecībā uz jūrniekiem uz kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.

(10)

MLC 2006 ir ietverti izpildes noteikumi, ar ko nosaka to valstu atbildību, kuras veic ostas valstu kontroles pienākumus. Lai aizsargātu drošību un izvairītos no konkurences traucējumiem, dalībvalstīm būtu jāļauj pārbaudīt visu kuģu, kas iebrauc to ostās un enkurvietās, atbilstību MLC 2006 noteikumiem neatkarīgi no valsts, ar kuras karogu šie kuģi kuģo.

(11)

Ostas valsts kontroli reglamentē Direktīva 2009/16/EK, kurā MLC 2006 būtu jāietver starp konvencijām, kuru īstenošanu savās ostās pārbauda dalībvalstu iestādes.

(12)

Dalībvalstīm, veicot ostas valsts inspekcijas saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK, būtu jāņem vērā MLC 2006 noteikumi, kas paredz, ka jūras darbaspēka sertifikātu un paziņojumu par jūras darbaspēka atbilstību jāpieņem kā pirmšķietamus pierādījumus atbilstībai MLC 2006 prasībām.

(13)

Savienības tiesību aktos būtu jāatspoguļo arī MLC 2006 izklāstītās procedūras, kas attiecas uz krastā iesniegtu sūdzību izskatīšanu saistībā ar MLC 2006 risinātajiem jautājumiem.

(14)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2009/16/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Komisijai vajadzētu būt tiesībām pieņemt īstenošanas aktus, lai: ieviestu metodoloģiju vispārējo riska rādītāju novērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz karoga valsts kritērijiem un sabiedrības darbības kritērijiem; nodrošinātu vienādus nosacījumus paplašinātu inspekciju darbības jomai, tostarp tajā ietveramās riska zonas; nodrošinātu kontroles un kuģu drošuma inspekciju procedūru vienādu piemērošanu; izveidotu saskaņotu elektronisku formātu ziņošanai par sūdzībām saistībā ar MLC 2006; ieviestu saskaņotas procedūras par acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un ostas iestādes vai struktūras, un par dalībvalstu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem; un noteiktu sīki izstrādātu kārtību, kādā publicē informāciju par sabiedrībām ar zemu un ļoti zemu darbības līmeni, un kritērijus attiecīgo datu apkopošanai un informācijas atjauninājumu biežumu. Tas ir ļoti tehnisks uzdevums, kas jāveic saskaņā ar principiem un kritērijiem, kas noteikti minētajā direktīvā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(15)

Ja šajā direktīvā minētā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas iesniegto īstenošanas akta projektu, Komisijai nebūtu jāpieņem īstenošanas akti, kas saistīti ar metodoloģiju vispārējo riska rādītāju izvērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz karoga valsts kritērijiem un sabiedrības darbības kritērijiem, ar loču un ostas iestāžu vai struktūru ziņojumiem, tostarp saskaņotām procedūrām, atbilstoši kurām loči un ostas iestādes vai struktūras ziņo par acīmredzamām nepilnībām un par dalībvalstu veiktiem turpmākiem pasākumiem, un ar sīki izstrādātu kārtību, kādā publicē informāciju par sabiedrībām ar zemu vai ļoti zemu darbības līmeni.

(16)

Nosakot īstenošanas noteikumus, Komisijai būtu īpaši jāņem vērā zināšanas un pieredze, kas gūta no inspekciju sistēmas Savienībā, un jāizmanto Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli, kuru parakstīja Parīzē 1982. gada 26. janvārī, tā jaunākajā redakcijā (“Parīzes SM”), īpašās zināšanas.

(17)

Īstenošanas noteikumiem, tostarp atsaucēm uz Parīzes SM instrukcijām un pamatnostādnēm, nebūtu jātraucē kompetentajai iestādei vai inspektoriem pieņemt profesionālus lēmumus un izmantot elastīgas iespējas, kas paredzētas Direktīvā 2009/16/EK.

(18)

Direktīvā 2009/16/EK minētās inspekciju datubāzes darbība būtu jāpielāgo un jāpilnveido, ņemot vērā ar šo direktīvu ieviestos grozījumus vai izmaiņas, kas pieņemtas saistībā ar Parīzes SM.

(19)

Parīzes SM nolūks ir izskaust standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu, piemērojot saskaņotu ostas valsts kontroles sistēmu, kurā ietilpst Parīzes SM teritorijā saskaņoti veiktas to kuģu inspekcijas, kuri ienāk ostās, tostarp dalībvalstu ostās. Minēto inspekciju mērķis ir pārbaudīt, vai kuģi atbilst starptautiskajiem drošuma, drošības un vides standartiem un vai jūrniekiem tiek nodrošināti pienācīgi dzīves un darba apstākļi atbilstīgi spēkā esošajām starptautiskajām konvencijām. Veicot inspekcijas un atsaucoties uz Parīzes SM instrukcijām un pamatnostādnēm, būtu jāņem vērā tas, ka minētās instrukcijas un pamatnostādnes izstrādā un pieņem ar mērķi nodrošināt konsekvenci un noteikt inspekciju virzību, lai veicinātu pēc iespējas lielāku konverģenci.

(20)

Lai veiktu inspekcijas, kurās pārbauda jūrnieku dzīves un darba apstākļus uz kuģiem, viņu apmācību un kvalifikāciju un pārliecinās par to atbilstību MLC 2006 prasībām, ir jānodrošina vajadzīgā līmeņa apmācība inspektoriem. Eiropas Jūras drošības aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāaktualizē apmācību inspektoriem jautājums, lai pārskatītu atbilstību MLC 2006.

(21)

Lai Komisija varētu ātri atjaunināt attiecīgās procedūras, tādējādi palīdzot nodrošināt visiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus kuģošanai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem Direktīvas 2009/16/EK VI pielikumā, kurā ietverts saraksts ar norādījumiem, kas pieņemti ar Parīzes SM, lai dalībvalstu teritorijā piemērojamās un izpildāmās procedūras būtu saskaņā ar tām, par kurām panākta vienošanos starptautiskā līmenī, un atbilstu attiecīgajām konvencijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(23)

Tāpēc Direktīva 2009/16/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(24)

Saskaņā ar VIII pantu, MLC 2006 stājas spēkā 12 mēnešus pēc dienas, kad reģistrēts, ka to ratificējušas vismaz 30 SDO dalībnieces, kuru kuģu tilpības kopējais apjoms ir 33 % no pasaules bruto tilpības. Šis nosacījums tika izpildīts 2012. gada 20. augustā, un MLC 2006 stājas spēkā 2013. gada 20. augustā.

(25)

Šai direktīvai būtu jāstājas spēkā tajā pašā dienā, kad MLC 2006,

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 8. panta 4. punktu svītro;

4)

direktīvas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Īstenošanas pilnvaras piešķir Komisijai, kura ievieš metodoloģiju vispārējo riska rādītāju novērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz karoga valsts kritērijiem un sabiedrības darbības kritērijiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.”;

5)

direktīvas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Paplašinātas inspekcijas darbības joma, tostarp tajā ietveramās riska zonas, ir izklāstīta VII pielikumā. Komisija var pieņemt sīki izstrādātus pasākumus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus VII pielikuma piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.”;

6)

direktīvas 15. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija var pieņemt sīki izstrādātus pasākumus, lai nodrošinātu šā panta 1. punktā minēto procedūru un šā panta 2. punktā minēto drošības pārbaužu vienādu piemērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.”;

7)

direktīvas 17. pantam pievieno šādas daļas:

“Ja pēc detalizētākas inspekcijas tiek konstatēts, ka dzīves un darba apstākļi uz kuģa neatbilst MLC 2006 prasībām, inspektors nekavējoties pievērš kuģa kapteiņa uzmanību šīm nepilnībām un informē par noteiktajiem termiņiem to novēršanai.

Ja inspektors uzskata šādas nepilnības par būtiskām vai ja tās attiecas uz iespējamu sūdzību saskaņā ar V pielikuma A daļas 19. punktu, inspektors vērš arī attiecīgo jūrnieku un kuģu īpašnieku organizāciju uzmanību uz šīm nepilnībām dalībvalstī, kurā tiek veikta inspekcija, un viņš var:

Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar MLC 2006, dalībvalstij, kurā veic inspekciju, ir tiesības nosūtīt Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram inspektora ziņojuma kopiju, kam pievienota noteiktajā termiņā no karoga valsts kompetentajām iestādēm saņemta atbilde, ar mērķi veikt darbības, kuras var uzskatīt par piemērotām un lietderīgām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija tiek saglabāta un ka tiek informētas visas puses, kuras varētu būt ieinteresētas attiecīgās pārsūdzības procedūrās.”;

8)

direktīvas 18. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Sūdzības iesniedzēja identitāti attiecīgā kuģa kapteinim vai īpašniekam neatklāj. Inspektors veic attiecīgus pasākumus, lai nosargātu jūrnieku iesniegto sūdzību konfidencialitāti, tostarp nodrošinot konfidencialitāti jūrnieku iztaujāšanas laikā.”;

9)

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Krastā iesniegtu ar MLC 2006 saistītu sūdzību izskatīšanas procedūras

1.   Par jūrnieka sūdzību attiecībā uz MLC 2006 prasību (tostarp jūrnieku tiesību) pārkāpumu var ziņot inspektoram tajā ostā, kurā jūrnieka kuģis ir ienācis. Šādos gadījumos inspektors uzsāk sākotnējo izmeklēšanu.

2.   Attiecīgos gadījumos, ņemot vērā sūdzības būtību, sākotnējā izmeklēšanā apsver, vai ir ievērotas sūdzību procedūras uz kuģa, ko paredz MLC 2006 5.1.5. noteikums. Inspektors saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu var arī veikt detalizētāku inspekciju.

3.   Inspektors vajadzības gadījumā cenšas veicināt sūdzības atrisināšanu kuģa līmenī.

4.   Gadījumā, ja izmeklēšana vai inspekcija atklāj neatbilstību, uz ko attiecas 19. panta darbības joma, piemēro minēto pantu.

5.   Gadījumā, ja 4. punktu nepiemēro un ja jūrnieka sūdzība, kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar MLC 2006, nav atrisināta kuģa līmenī, inspektors nekavējoties informē karoga valsti, noteiktajā termiņā pieprasot konsultācijas un korekcijas rīcības plānu, kas jāiesniedz minētajai karoga valstij. Visu veikto pārbaužu ziņojumu elektroniski nosūta inspekciju datubāzei, kas minēta 24. pantā.

6.   Ja sūdzība nav atrisināta, rīkojoties saskaņā ar 5. punktu, ostas valsts nosūta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram inspektora ziņojuma kopiju. Ziņojumam pievieno jebkuru atbildi, kas noteiktajā termiņā saņemta no karoga valsts kompetentās iestādes. Līdzīgā kārtā informē attiecīgās jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijas ostas valstī. Turklāt ostas valsts regulāri nosūta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram statistiku un informāciju saistībā ar sūdzībām, kas tikušas atrisinātas.

Šādu iesniegšanu nodrošina, lai, pamatojoties uz šādu darbību, ko varētu uzskatīt par piemērotu un lietderīgu, tiktu saglabāts šādas informācijas reģistrs un par to tiktu informētas puses, tostarp jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijas, kuras varētu būt ieinteresētas izmantot iespēju piedalīties attiecīgajās sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūrās.

7.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, īstenošanas pilnvaras piešķir Komisijai attiecībā uz saskaņota elektroniska formāta un procedūras izveidi ziņošanai par dalībvalstu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.

8.   Šis pants neskar 18. pantu. Direktīvas 18. panta ceturto daļu piemēro arī sūdzībām, kas saistītas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas MLC 2006.”;

10)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

11)

direktīvas 23. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Īstenošanas pilnvaras piešķir Komisijai, kura pieņem pasākumus šā panta īstenošanai, tostarp saskaņotas procedūras attiecībā uz acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un ostas iestādes vai struktūras, un par dalībvalstu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.”;

12)

direktīvas 27. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Īstenošanas pilnvaras piešķir Komisijai, kura nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā publicē informāciju, kas minēta pirmajā daļā, kritērijus attiecīgo datu apkopošanai un informācijas atjauninājumu biežumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.”;

13)

iekļauj šādus pantus:

“30.a pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.b pantu attiecībā uz grozījumiem VI pielikumā, lai pievienotu minētajā pielikumā noteiktajam sarakstam papildu norādījumus attiecībā uz ostas valsts kontroli, ko pieņēmusi Parīzes SM organizācija.

30.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 30.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 20. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 30.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 30.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

14)

direktīvas 31. pantu aizstāj ar šādu:

“31. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (8) 3. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu par projektu īstenošanas aktam, kas jāpieņem attiecīgi saskaņā ar 10. panta 3. punktu, 23. panta 5. punktu un 27. panta otro daļu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

15)

direktīvas 32. pantu svītro;

16)

direktīvas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants

Īstenošanas noteikumi

Nosakot 10. panta 3. punktā, 14. panta 4. punktā, 15. panta 4. punktā, 18.a panta 7. punktā, 23. panta 5. punktā un 27. pantā minētos īstenošanas noteikumus saskaņā ar 31. panta 3. punktā minētajām procedūrām, Komisija īpaši rūpējas par to, lai minētajos noteikumos tiktu ņemtas vērā zināšanas un pieredze, kas gūta inspekciju sistēmā Savienībā, un izmantotas Parīzes SM īpašās zināšanas.”;

17)

I pielikuma II daļas 2.B punktu groza šādi:

18)

IV pielikumu groza šādi:

19)

V pielikuma A daļā pievieno šādus punktus:

20)

X pielikuma 3.10. punktu groza šādi: