19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 249/10

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 26. pantā iekšējais tirgus ir definēts kā telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāīsteno vajadzīgie pasākumi, lai pilnībā ievērotu savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(2)

Iekšējais tirgus nodrošina daudzas iespējas cilvēkiem, kas vēlas dzīvot un strādāt citā dalībvalstī, un uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināt savus tirgus. Lai gan iekšējais tirgus kopumā darbojas labi, dažreiz rodas problēmas gadījumos, kad valsts sektora iestādes neievēro Savienības tiesību aktus.

(3)

Pēc Komisijas 2001. gada 7. decembra Ieteikuma 2001/893/EK par SOLVIT (iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls) izmantošanas principiem (1) pieņemšanas izveidoja iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklu (turpmāk – SOLVIT), kas ir dalībvalstu valsts pārvaldēs ietilpstošu centru tīkls un ātrs un neoficiāls veids, lai risinātu problēmas, ar kurām iedzīvotāji un uzņēmumi saskaras, izmantojot savas tiesības iekšējā tirgū.

(4)

Lai gan SOLVIT pēc būtības ir neoficiāls un pragmatisks, tā izveide palīdz nodrošināt, ka rastie risinājumi atbilst Savienības tiesību aktiem. SOLVIT pamatā ir pārredzams problēmu risināšanas process, kurā iesaistās divas dalībvalstis. Lai gan Komisija parasti nav iesaistīta lietu atrisināšanā, tā uztur ciešu saziņu ar SOLVIT centriem, piedāvā regulāru tiesisko apmācību un dažos sarežģītos gadījumos sniedz neoficiālas konsultācijas. Komisija arī uzrauga SOLVIT lietu apstrādi un rezultātus, izmantojot tiešsaistes datubāzi, un var iejaukties, ja uzskata, ka SOLVIT centru ierosinātie risinājumi neatbilst Savienības tiesību aktiem. Iepriekš minētā struktūra veicina atsevišķu lietu risinājumu likumību, turklāt novērtējuma rezultāti rāda, ka SOLVIT darbs ir arī nodrošinājis valsts iestāžu labāku vispārējo atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(5)

Kopš tā izveides SOLVIT ir būtiski attīstījies. Patlaban tas apstrādā desmit reizes vairāk lietu nekā pirms desmit gadiem. Apstrādātās lietas ir arī krietni daudzveidīgākas, nekā sākotnēji bija paredzēts. Lielākā daļa lietu tiek sekmīgi atrisinātas vidēji deviņu nedēļu laikā, tādēļ iedzīvotāju un uzņēmumu, kas ir izmantojuši SOLVIT, apmierinātības rādītāji ir augsti.

(6)

Lai gan SOLVIT darbojas sekmīgi, pieaugošais pakalpojumu apmērs ir saasinājis vairākas problēmas. Tīkla padziļināts novērtējums, ko veica 2010. gadā, parādīja, ka ne visiem SOLVIT centriem ir vienlīdz labi resursi vai pozīcija. Tāpat tīklā atšķiras izskatīšanai apstiprinātās lietas un piedāvāto pakalpojumu līmenis. Turklāt pārāk maz cilvēku un uzņēmumu vēršas pie SOLVIT.

(7)

Pamatojoties uz minētajiem konstatējumiem, ir jāīsteno pasākumi, lai arī turpmāk nostiprinātu SOLVIT un palielinātu tā pamanāmību tiešsaistē un bezsaistē, kā uzsvērts Komisijas dienestu darba dokumentā “Efektīva problēmu risinājuma pastiprināšana vienotajā tirgū”, paziņojumā “Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (2) un ziņojumā par ES pilsonību (3). Saistībā ar šo darbību Ieteikums 2001/893/EK būtu jāaizstāj ar jaunu ieteikumu. Šā jaunā ieteikuma mērķis ir nodrošināt lielāku skaidrību par to, kādiem vajadzētu būt SOLVIT rezultātiem, pamatojoties uz labāko praksi. Ieteikumā ir izklāstīti mērķi un standarti gan dalībvalstīm, gan Komisijai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un pilsoņi saņem efektīvu palīdzību situācijās, kad netiek ievēroti Savienības tiesību akti. Tāpat ieteikuma mērķis ir nodrošināt, ka SOLVIT centri piemēro vienādus noteikumus un sniedz vienāda veida pakalpojumus visā tīklā.

(8)

Lai nodrošinātu pilnvarojuma konsekventu interpretāciju visā tīklā, šajā ieteikumā ir noteikti to lietu veidi, kas būtu jāapstrādā SOLVIT. Ieteikumā 2001/893/EK bija noteikts, ka SOLVIT risina “vienotā tirgus noteikumu”“nepareizas piemērošanas” gadījumus. Šāda darbības jomas definīcija ir izraisījusi nekonsekvenci. Pirmkārt, tiek argumentēts, ka termins “nepareiza piemērošana” netieši norāda, ka SOLVIT centri nevar risināt gadījumus, kuros valsts noteikumi ir pretrunīgi ar Savienības tiesību aktiem (tā sauktās “strukturālu problēmu lietas”), un, otrkārt, ka SOLVIT var rīkoties vienīgi gadījumos, kad attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatā ir iekšējais tirgus.

(9)

Par SOLVIT lietām patlaban ir noteiktas visas pārrobežu problēmas, ko izraisījis iekšējo tirgu reglamentējošo Savienības tiesību aktu iespējams pārkāpums no valsts sektora iestādes puses, ja un ciktāl šādām problēmām nepiemēro tiesvedību vai nu valsts, vai ES līmenī.

(10)

Terminu “pārkāpums” izmanto, lai norādītu, ka SOLVIT centri kā SOLVIT lietu uzņemas visas situācijas, kad valsts sektora iestādes neievēro iekšējo tirgu reglamentējošos Savienības tiesību aktus neatkarīgi no problēmas pamatcēloņa. Lielākā daļa SOLVIT apstrādāto lietu atspoguļo situācijas, kurās valsts sektora iestāde nepareizi piemēro iekšējo tirgu reglamentējošos Savienības tiesību aktus. Tomēr SOLVIT centri ir arī apliecinājuši spēju piedāvāt efektīvu palīdzību strukturālu problēmu gadījumos. Lai gan strukturālo problēmu lietas veido tikai nelielu daļu no SOLVIT kopējā lietu noslogojuma, šādu lietu uzņemšanās SOLVIT centros ir svarīga, lai nodrošinātu, ka šādas problēmas nepaliek nepamanītas. Tas nodrošina maksimālu garantiju, ka strukturālas problēmas tiek efektīvi risinātas atbilstīgā līmenī.

(11)

Šis ieteikums apstiprina, ka SOLVIT risina pārrobežu problēmu gadījumus, kuros iesaistīta valsts sektora iestāde. Pārrobežu kritērijs nodrošina, ka SOLVIT lietu apstrādā SOLVIT centri divās dalībvalstīs, kas savukārt garantē pārredzamību un rezultātu kvalitāti. Valsts sektora iestādes kritērijs ir saistīts ar to, ka SOLVIT ietilpst valsts pārvaldē un rīkojas vienīgi neoficiāli.

(12)

Turklāt šā ieteikuma mērķis ir paskaidrot pakalpojumu līmeni, ko iedzīvotāji un uzņēmumi var sagaidīt no SOLVIT. Tas norāda, kā būtu jāinformē pieteikumu iesniedzēji un kāds ir palīdzības minimums, kas viņiem būtu jāpiedāvā. Tāpat ir paskaidroti dažādie procedūras posmi un termiņi, kas jāņem vērā, apstrādājot SOLVIT lietu, kā arī turpmākie pasākumi, kuri jāveic, ja lietu nevar atrisināt.

(13)

Turklāt šajā ieteikumā ir noteikti obligātie standarti, kas būtu jāievēro SOLVIT centriem saistībā ar to organizāciju, juridiskajām zināšanām un attiecībām ar citiem tīkliem. Tāpat ieteikumā ir paskaidrota Komisijas nozīme SOLVIT tīklā.

(14)

Komisija nesen ir pārveidojusi SOLVIT tiešsaistes datubāzi par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas atsevišķu moduli. Ņemot vērā šo tehnisko integrāciju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (4), paredzētie noteikumi par personas datu un konfidenciālas informācijas apstrādi attiecas arī uz SOLVIT procedūrām. Šajā ieteikumā precizēti arī personas datu apstrādes konkrēti aspekti SOLVIT centros saskaņā ar IMI regulu.

(15)

Šā ieteikuma mērķis nav noteikt, kā Komisija risina tieši saņemtās sūdzības, un tas nekādi neskar Komisijas kā līgumu sargātājas nozīmi. Tāpat tā mērķis nav noteikt EU Pilot koordinatora un valstu EU Pilot koordinatoru nozīmi. Šie elementi ir aplūkoti īpašās pamatnostādnēs, ko regulāri atjaunina,

1.

SOLVIT centriem jābūt sasniedzamiem pa tālruni vai e-pastu un jāsniedz ātra atbilde uz tiem adresēto saziņu.

2.

Pieteikumu iesniedzējiem vienas nedēļas laikā ir jāsaņem pirmā atbilde saistībā ar savu problēmu, ietverot norādi par to, vai SOLVIT varētu uzņemties viņu lietu vai ne, ja šāda norāde ir iespējama, pamatojoties uz sniegto informāciju. Ja vajadzīgs, viņi tajā pašā laikā ir jāaicina iesniegt jebkādu dokumentāciju, kas nepieciešama viņu lietas apstrādei. Viena mēneša laikā pēc šā pirmā novērtējuma un ar nosacījumu, ka attiecīgā lieta ir pilnīga, pieteikumu iesniedzējiem ir jāsaņem atbilde par to, vai vadošais centrs ir pieņēmis viņu lietu un to attiecīgi uzsācis kā SOLVIT lietu.

3.

Ja problēmu nevar uzņemties kā SOLVIT lietu, pieteikumu iesniedzēji ir jāinformē par iemesliem un viņiem ir jāsaņem padoms par citu iespējamu rīcību, kas viņiem varētu palīdzēt pārvarēt problēmu, tostarp, ja iespējams, novirzot vai pārsūtot problēmu citam attiecīgajam informācijas vai problēmu risināšanas tīklam vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.

4.

Desmit nedēļu laikā pēc lietas uzsākšanas datuma pieteikuma iesniedzējam ir jāsaņem savas problēmas risinājums, kas var ietvert piemērojamo Savienības tiesību aktu paskaidrojumu. Izņēmuma gadījumos un it sevišķi gadījumos, kad risinājums ir gandrīz panākts vai kad tas attiecas uz strukturālu problēmu, lietu var atstāt atklātu pēc minētā termiņa ne ilgāk kā desmit nedēļas ar nosacījumu, ka tiek informēts pieteikuma iesniedzējs.

5.

Pieteikumu iesniedzēji ir jāinformē par SOLVIT neoficiālo būtību un piemērotajām procedūrām un termiņiem. Šai informācijai ir jāietver informācija par citiem iespējamiem tiesiskās aizsardzības veidiem, brīdinājums, ka lietas apstrāde SOLVIT neaptur valsts apelācijas termiņa uzskaiti un ka SOLVIT piedāvātie risinājumi ir neoficiāli un nav apstrīdami. Pieteikumu iesniedzēji ir arī jāinformē, ka SOLVIT pakalpojumi ir bezmaksas. Pieteikumu iesniedzēji ir regulāri jāinformē par viņu lietu statusu.

6.

Lai gan SOLVIT procedūras ir neoficiālas, tas neliedz pieteikuma iesniedzējam uzsākt oficiālu tiesvedību valsts līmenī, un tādā gadījumā SOLVIT lieta tiek slēgta.

7.

Ja ir rasts sekmīgs risinājums, pieteikuma iesniedzējam ir jāsaņem padoms par rīcību, kas būtu jāīsteno, lai izmantotu ierosināto risinājumu.

8.

Tiklīdz kļūst skaidrs, ka lieta SOLVIT netiks atrisināta, lieta ir jāslēdz un pieteikuma iesniedzējs ir nekavējoties jāinformē. Tādā gadījumā SOLVIT ir jāsniedz pieteikuma iesniedzējam padoms par citiem iespējamiem tiesiskās aizsardzības veidiem valsts vai Savienības līmenī. Iesakot sūdzību iesniedzējiem vērsties Komisijā, SOLVIT centriem ir viņi jāmudina atsaukties uz iepriekš īstenoto procedūru SOLVIT (norādot atsauces numuru un īsi rezumējot šo procedūru). Par neatrisinātām lietām ir sistemātiski jāziņo Komisijai, izmantojot datubāzi.

9.

Pēc lietas slēgšanas pieteikumu iesniedzēji ir jāaicina sniegt atgriezenisko saiti par to, kā SOLVIT ir apstrādājis attiecīgo lietu.

1.

Katrai dalībvalstij ir jābūt savam SOLVIT centram.

2.

Lai nodrošinātu, ka SOLVIT centri var pildīt uzdevumus, kas noteikti šajā ieteikumā, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka:

1.

Visas SOLVIT lietas ir jāapstrādā diviem SOLVIT centriem, proti, piederības dalībvalsts centram un vadošajam centram.

2.

Piederības dalībvalsts centram un vadošajam centram ir atklāti un pārredzami jāsadarbojas, lai pieteikumu iesniedzējiem nodrošinātu ātrus un efektīvus risinājumus.

3.

Piederības dalībvalsts centram un vadošajam centram ir jāvienojas, kādu valodu tie izmantos savstarpējai saziņai, paturot prātā mērķi atrisināt problēmas ar neoficiālas saziņas starpniecību pēc iespējas ātrāk un efektīvāk un nodrošinot pārredzamību un ziņojumu sniegšanu.

4.

Visas saņemtās problēmas, lietā iesaistīto SOLVIT centru veiktie novērtējumi, īstenotie pasākumi un ierosinātie rezultāti ir skaidri un vispusīgi jāreģistrē SOLVIT datubāzē. Ja lieta saistīta ar strukturālām problēmām, tā ir datubāzē attiecīgi jāapzīmē, lai Komisija varētu sistemātiski uzraudzīt šādus gadījumus.

5.

Visiem ierosinātajiem risinājumiem vienmēr ir pilnībā jāatbilst Savienības tiesību aktiem.

6.

SOLVIT centriem ir jāievēro detalizētie lietu apstrādes noteikumi, kas paredzēti SOLVIT lietu apstrādes rokasgrāmatā, kuru Komisija regulāri pārskatīs, sadarbojoties ar SOLVIT centriem.

1.

Piederības dalībvalsts centram ir jāreģistrē visas saņemtās juridiskās problēmas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav SOLVIT lietas.

2.

Tiklīdz piederības dalībvalsts centrs ir piekritis uzņemties sūdzības izskatīšanu kā SOLVIT lietu, tam ir jāsagatavo pilnīga lieta un jāveic problēmas vispusīga juridiskā analīze, pirms to iesniedz vadošajam centram.

3.

Saņemot risinājuma priekšlikumu, tostarp arī piemērojamo Savienības tiesību aktu paskaidrojumu, no vadošā centra, tam ir jāpārbauda, vai risinājums atbilst Savienības tiesību aktiem.

4.

Procedūras attiecīgajos posmos piederības dalībvalsts centram ir laikus jāsniedz pieteikuma iesniedzējam atbilstīga informācija.

1.

Vadošajam centram ir jāapstiprina lietas pieņemšana vienas nedēļas laikā pēc tam, kad to ir iesniedzis piederības dalībvalsts centrs.

2.

Vadošajam centram ir jācenšas rast risinājumus pieteikumu iesniedzējiem, ietverot arī piemērojamo Savienības tiesību aktu paskaidrojumu, un ir regulāri jāinformē piederības dalībvalsts centrs par darba gaitu.

3.

Ja pieteikuma iesniedzēja iesniegtā problēma ir strukturāla problēma, vadošajam centram ir pēc iespējas ātrāk jānovērtē, vai problēmu var atrisināt ar SOLVIT procedūru. Ja centrs uzskata, ka tas nav iespējams, centram lieta ir jāslēdz kā neatrisināta lieta un jāinformē attiecīgās valsts iestādes, kas ir atbildīgas par Savienības tiesību aktu pareizu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi izbeigts Savienības tiesību aktu pārkāpums. Arī Komisija ir jāinformē, izmantojot datubāzi.

1.

Komisija palīdz un atbalsta SOLVIT darbību:

2.

Attiecīgos gadījumos Komisija var novirzīt saņemtās sūdzības uz SOLVIT, lai rastu ātru un neoficiālu risinājumu, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs.

1.

SOLVIT centriem ir jāveic regulāras kvalitātes pārbaudes attiecībā uz lietām, ko tie apstrādā kā piederības dalībvalsts centrs un kā vadošais centrs, kā noteikts lietu apstrādes rokasgrāmatā.

2.

Komisijas dienesti veiks regulāras vispārējās kvalitātes pārbaudes attiecībā uz visām lietām un norādīs uz iespējamām problēmām attiecīgajiem SOLVIT centriem, kuriem ir atbilstīgi jārīkojas, lai novērstu konstatētās nepilnības.

3.

Komisija regulāri ziņos par SOLVIT kvalitāti un veiktspēju. Tā ziņos arī par SOLVIT saņemto problēmu veidiem un SOLVIT apstrādātajām lietām, lai noteiktu tendences un atklātu iekšējā tirgū joprojām pastāvošās problēmas. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu Komisija sniegs atsevišķu ziņojumu par strukturālu problēmu lietām.

1.

Komisija veicinās zināšanas par SOLVIT un tā izmantošanu starp Eiropas ieinteresēto personu organizācijām un Savienības iestādēm, kā arī uzlabos SOLVIT pieejamību un klātbūtni, izmantojot tiešsaistes rīkus.

2.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ir pieejama lietotājiem viegli uztverama informācija, kā arī SOLVIT pakalpojumi, it sevišķi valsts pārvaldes attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

3.

Dalībvalstīm ir arī jāīsteno darbības, lai vairotu savu ieinteresēto personu informētību par SOLVIT. Komisija atbalstīs šādas darbības.

1.

Lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzēji saņem efektīvu palīdzību, SOLVIT centriem ir jāsadarbojas ar citiem Eiropas un valstu informācijas un atbalsta tīkliem, piemēram, portālu “Tava Eiropa”, Europe Direct, “Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, Eiropas patērētāju centriem, EURES portālu, Fin-net un Eiropas ombudu tīklu. SOLVIT centriem ir arī jāizveido labas darba attiecības ar Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas administratīvās komisijas attiecīgajiem valstu locekļiem, lai būtu iespējama sociālā nodrošinājuma lietu efektīva apstrāde.

2.

SOLVIT centriem ir jāuztur regulāra saziņa un cieši jāsadarbojas ar saviem EU pilot kontaktpunktiem, lai nodrošinātu pienācīgu informācijas apmaiņu par saņemtajām lietām un sūdzībām.

3.

Komisija šādu sadarbību veicinās, cita starpā organizējot kopīgus tīkla pasākumus un izveidojot tehniskus savienojuma līdzekļus ar 1. punktā norādītajiem tīkliem un kontaktpunktiem (7).

1.

Pieteikumu iesniedzējiem jābūt nodrošinātai iespējai iesniegt sūdzības SOLVIT, izmantojot publisku saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu un ko nodrošina Komisija. Pieteikumu iesniedzējiem nav piekļuves SOLVIT datubāzei.

2.

Piederības dalībvalsts centram un vadošajam centram ir jābūt piekļuvei SOLVIT datubāzei un jābūt iespējai risināt lietu, kurā tie ir iesaistīti, izmantojot šo datubāzi. Tas ietver piekļuvi pieteikuma iesniedzēja personas datiem.

3.

Citiem SOLVIT centriem, kas nav iesaistīti konkrētajā lietā, un Komisijai jābūt tikai lasīšanas tiesībām attiecībā uz anonīmu lietas informāciju.

4.

Piederības dalībvalsts centram parasti ir jāatklāj vadošajam centram pieteikuma iesniedzēja identitāte, lai veicinātu problēmu risināšanu. Pieteikuma iesniedzējs ir par to jāinformē procesa sākumā, un viņam ir jāpiedāvā iespēja iebilst; tādā gadījumā pieteikuma iesniedzēja identitāti nedrīkst atklāt.

5.

Pieteikuma iesniedzēja sniegtā informācija vadošajam centram un sūdzībā iesaistītajām attiecīgajām valsts sektora iestādēm ir jāizmanto vienīgi lietas atrisināšanas vajadzībām. Amatpersonas, kas risina lietu, apstrādā personas datus vienīgi tiem mērķiem, kādiem tie ir nosūtīti. Jāīsteno arī atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu sensitīvu komercinformāciju, kas neietver personas datus.

6.

Lietu var nosūtīt citam problēmu risināšanas tīklam vai organizācijai tikai ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu.

7.

Komisijas personālam ir jābūt piekļuvei pieteikuma iesniedzēja personas datiem tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, lai:

8.

Ar SOLVIT lietām saistītie personas dati ir jāpatur Iekšējā tirgus informācijas sistēmā 18 mēnešus pēc SOLVIT lietas slēgšanas. SOLVIT lietu anonimizēti apraksti ir jāsaglabā SOLVIT datubāzē, un tos var izmantot statistikas, ziņojumu sniegšanas un politikas izstrādes vajadzībām.