2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/5

(1)

Cilvēka cieņas neaizskaramība ir pamatvērtība Eiropas Savienībā, kuras mērķu vidū ir tās iedzīvotāju labklājības veicināšana; Savienībai ir jāaizsargā bērna tiesības, jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija un jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība.

(2)

ES valstu lielākajā daļā nabadzības vai sociālās atstumtības risks vairāk apdraud bērnus (1) nekā iedzīvotājus kopumā; salīdzinot ar vienaudžiem, ir mazāk ticams, ka nabadzībā vai sociālā atstumtībā uzauguši bērni gūs labas sekmes skolā, ka viņiem būs laba veselība un viņi pilnībā īstenos savu potenciālu turpmākajā dzīvē.

(3)

Novēršot nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, tiks veikts būtisks ieguldījums Eiropas nākotnē, kā arī tiešs ieguldījums stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, kas radīs ilgtermiņa ieguvumus bērniem, ekonomikai un sabiedrībai kopumā.

(4)

Agrīnas intervences pasākumi un profilakse ir būtiski rezultatīvākas un efektīvākas politikas veidošanā, jo publiskie izdevumi saistībā ar bērnu nabadzības un sociālās atstumtības seku novēršanu parasti ir lielāki nekā tie, kas vajadzīgi, lai veiktu intervences pasākumus agrīnā vecumā.

(5)

Nelabvēlīgo faktoru novēršana agrīnā vecumā ir svarīgs veids, kā pastiprināt nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas centienus kopumā. Profilakse ir visefektīvāk īstenojama ar integrētām stratēģijām, kurās apvienots atbalsts vecākiem piekļuvē darba tirgum ar pienācīgu ienākumu atbalstu un piekļuve pakalpojumiem, kas ir būtiski bērnu sekmju nodrošināšanā, piemēram, (pirmsskolas) izglītības kvalitāte, veselība, mājokļi un sociālie pakalpojumi, kā arī iespējas piedalīties un izmantot savas tiesības, kas bērniem palīdz realizēt savu potenciālu un veicina viņu izturību.

(6)

Ir pierādījies, ka sekmīgākās bērnu nabadzības jautājuma risināšanas stratēģijas ir tādas, kuru pamatā ir politika, kas uzlabo visu bērnu labklājību, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību bērniem, kuri atrodas īpaši neaizsargātā situācijā.

(7)

Bērnu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas centienu pamatā vajadzētu būt dzimumu līdztiesības, integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai un iespēju vienlīdzības veicināšanai, kā arī cīņai pret dažāda veida diskrimināciju, no kuras cieš bērni un viņu ģimenes (jo īpaši saistībā ar dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju).

(8)

Pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei ir būtiska ietekme uz bērniem un ģimenēm – vairākās valstīs palielinās to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā.

(9)

Budžeta konsolidācijas centieni pieaugošo fiskālo ierobežojumu dēļ vairākās valstīs ir saistīti ar grūtībām nodrošināt, lai sociālā politika paliktu atbilstoša un efektīva gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

(10)

Vairāk nekā desmit gadu ilgā sadarbībā ES līmenī ir radījusi vienotu izpratni par aspektiem, kuri nosaka bērnu nabadzību, un tas ir panākts ar pamatīgu darbu, izstrādājot atbilstīgus uzraudzības rādītājus, apzinot kopīgas problēmas un veiksmīgas politiskās pieejas, kas šim jautājumam ir piešķīris politisku impulsu; pēc tam Komisija paziņojumā par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2) paziņoja par ieteikuma par bērnu nabadzību pieņemšanu.

(11)

Stratēģija “Eiropa 2020” ir devusi jaunu stimulu centieniem novērst nabadzību un sociālo atstumtību ES, ieviešot kopēju Eiropas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, kā arī pastiprinot centienus priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanā. Cīņa pret bērnu nabadzību un tās novēršana veido ES un dalībvalstu centienu būtisku daļu šajā sakarībā un ir arī viens no jautājumiem Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

(12)

Pašreizējā pārvaldība atbilstīgi Eiropas pusgadam palīdz nodrošināt attiecīgu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu īstenošanu cīņai pret bērnu nabadzību un bērnu labklājības uzlabošanai.

(13)

Visas ES dalībvalstis ir ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC). UNCRC standartiem un principiem jāturpina virzīt ES politiku un pasākumus, kas ietekmē bērnu tiesības.

(14)

Ar Sociālās aizsardzības komitejas 2012. gada 27. jūnija konsultatīvo ziņojumu (3) un galvenajiem vēstījumiem, kā arī EPSCO Padomes 2012. gada oktobra secinājumiem “Bērnu nabadzības un sociālās atstumtības novēršana un risināšana un bērnu labklājības veicināšana” (4) dalībvalstis atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos un atbalstīja Komisijas ierosmi pieņemt ieteikumu par šo jautājumu.

(15)

Dažādās ES politikas jomās ir risināti jautājumi, kas saistīti ar bērnu nabadzību un nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, jo īpaši izglītības un apmācības, veselības, bērnu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā (5).

(16)

Lai gan bērnu nabadzības jautājuma risināšanas politika ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, kopīgs Eiropas satvars var stiprināt sinerģiju visās attiecīgajās politikas jomās, palīdzēt dalībvalstīm pārskatīt savu politiku un mācīties no citu dalībvalstu pieredzes politikas efektivitātes un rezultativitātes uzlabošanā ar novatorisku pieeju palīdzību, vienlaikus ņemot vērā atšķirīgās situācijas un vajadzības vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

(17)

Saistībā ar gaidāmo daudzgadu finanšu shēmu šādas pamatnostādnes var arī nodrošināt pamatu turpmākai sadarbībai un ievirzi attiecīgo finanšu instrumentu, jo īpaši struktūrfondu, izmantošanai, lai panāktu izvirzīto mērķi “Sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību”,

—

Novērst bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot integrētas stratēģijas, kuru mērķis ir panākt vairāk nekā tikai bērnu materiālo drošību, un veicināt vienlīdzīgas iespējas, lai visi bērni varētu pilnībā realizēt savu potenciālu.

—

Risināt bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, izmantojot bērnu tiesību pieeju, jo īpaši atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un ANO Konvencijas par bērna tiesībām attiecīgajiem noteikumiem, pārliecinoties, ka šīs tiesības tiek ievērotas, aizsargātas un īstenotas.

—

Vienmēr pirmām kārtām ņemt vērā bērna intereses un atzīt bērnus kā neatkarīgus tiesību subjektus, vienlaikus pilnībā atzīstot atbalstošas ģimenes kā galveno aprūpētāju svarīgumu.

—

Saglabāt atbilstošu līdzsvaru starp vispārēju politiku, kuras mērķis ir veicināt visu bērnu labklājību, un mērķtiecīgām pieejām, kuru mērķis ir atbalstīt visnelabvēlīgākajos apstākļos esošos bērnus.

—

Nodrošināt, ka galvenā uzmanība tiek veltīta bērniem, kuri saskaras ar paaugstinātu risku daudzu nelabvēlīgu apstākļu dēļ, piemēram, romu bērniem, dažiem migrantu vai mazākumtautību bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti, bērniem, kas ir alternatīvā aprūpē, un ielu bērniem; apcietināto vecāku bērniem, kā arī bērniem mājsaimniecībās, kas ir īpaši pakļautas nabadzības riskam, piemēram, viena vecāka ģimenēs vai lielās ģimenēs.

—

Atbalstīt ieguldījumu bērnos un ģimenēs, veicinot politikas nepārtrauktību un ilgtermiņa plānošanu; novērtēt, kā politikas reformas ietekmē visnelabvēlīgākajos apstākļos esošos cilvēkus un veikt pasākumus, lai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi.

—

Pārliecināties, ka strādāt ir izdevīgi, identificējot un novēršot konkrētus šķēršļus, ar kuriem saskaras vecāki, kas ienāk darba tirgū, tajā paliek vai gūst panākumus, ieskaitot šķēršļus, kas attiecas uz nodokļu un pabalstu sistēmu izveidi un mijiedarbību.

—

Atbalstīt vientuļo vecāku un otru pelnītāju nodarbināmību un līdzdalību algotā darbā, veicinot dzimumu līdztiesību darba tirgū un ģimenes pienākumu veikšanā.

—

Nodrošināt labāku atbalstu vecāku atkārtotai integrācijai darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, izmantojot mācību pasākumus un atbalstu darba meklējumos, pievēršot īpašu uzmanību tiem vecākiem, kas pakļauti īpašam riskam.

—

Pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka visām ģimenēm, tostarp tām, kas ir neaizsargātā situācijā un dzīvo nelabvēlīgos rajonos, ir faktiski pieejama cenas ziņā pieņemama, kvalitatīva agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe.

—

Pielāgot bērnu aprūpes pakalpojumu izveidi un pieņemšanas kritērijus arvien dažādākiem darba modeļiem, tādējādi palīdzot vecākiem saglabāt savus darba pienākumus vai atrast darbu, vienlaikus koncentrējoties uz bērna interešu ievērošanu.

—

Veicināt kvalitatīvu iekļaujošu nodarbinātību un darba vidi, kas ļauj vecākiem līdztiesīgi līdzsvarot savus darba un vecāku pienākumus, tostarp izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, darbavietas atbalstu un elastīgus darba nosacījumus.

—

Atbalstīt ģimenes ienākumus ar pienācīgiem, saskaņotiem un efektīviem pabalstiem, tostarp nodokļu atvieglojumiem, ģimenes un bērnu pabalstiem, mājokļu pabalstiem un minimālo ienākumu shēmām.

—

Papildināt naudas ienākumu atbalsta shēmas ar pabalstiem natūrā, kas īpaši saistīti ar uzturu, bērnu aprūpi, izglītību, veselību, mājokļiem, transportu un sporta vai kultūrsociālu pasākumu pieejamību.

—

Nodrošināt, lai finansiālā atbalsta izveide bērniem un tiesības to saņemt atspoguļotu dzīves apstākļu attīstību un nodrošinātu atbilstīgu pārdali visās ienākumu grupās.

—

Sekmēt efektīvāku piekļuvi pabalstiem, uz kuriem bērniem vai viņu ģimenēm ir tiesības, sekmējot to vieglu saņemšanu un attīstot saņēmēju atbalsta pakalpojumus.

—

Izmaksāt no ienākumiem atkarīgus un mērķorientētus pabalstus tādā veidā, lai nenotiktu stigmatizācija, tiktu noteikta atšķirība starp bērnu vajadzībām un samazināts nabadzības draudu risks, vienlaikus neveidojot šķēršļus, kas otrus pelnītājus un vientuļos vecākus attur no darba uzsākšanas.

—

Rīkoties apdomīgi, padarot ģimenes pabalstus atkarīgus no vecāku rīcības vai bērnu skolas apmeklēšanas un novērtēt šādu pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi.

—

Izveidot regulārus un reaģētspējīgus pabalstu izmaksas mehānismus, kas sniegtu maksimālu nodrošinājumu un radītu lielāko labumu bērniem, piemēram, avansa maksājumus.

—

Nodrošināt augstas kvalitātes iekļaujošas agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību; nodrošināt tās pieejamību cenas ziņā un pielāgot tās nodrošināšanu ģimeņu vajadzībām.

—

Stimulēt bērnu no nelabvēlīgiem apstākļiem (īpaši vecumā līdz trīs gadu vecumam) līdzdalību neatkarīgi no viņu vecāku situācijas darba tirgū, vienlaikus nepieļaujot stigmatizāciju un segregāciju.

—

Atbalstīt vecākus uzdevumā būt par savu bērnu galvenajiem izglītotājiem agrīnā bērnībā un mudināt APIA pakalpojumu sniedzējus cieši sadarboties ar vecākiem un vietējās sabiedrības pārstāvjiem, kas iesaistīti bērnu audzināšanā (piemēram, veselības un bērnu audzināšanas atbalsta pakalpojumi).

—

Uzlabot vecāku informētību par ieguvumiem no līdzdalības APIA programmās viņu bērniem un viņiem pašiem. Izmantot APIA kā agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai identificētu ar ģimeni vai skolu saistītas fiziskas vai psiholoģiskas problēmas, īpašas vajadzības vai ļaunprātīgu izmantošanu.

—

Nodrošināt visu izglītojamo iekļaušanu, ja nepieciešams, virzot resursus un iespējas uz tiem, kas atrodas nelabvēlīgākā stāvoklī, un pienācīgi uzraudzīt rezultātus.

—

Atzīt un novērst izglītības nodrošināšanas pieejamības un kvalitātes un mācību sekmju nevienmērīgu izplatību; veicināt segregācijas novēršanas politiku, kas sekmē visaptverošas mācības.

—

Izveidot iekļaujošu mācību vidi, stiprinot saikni starp skolām un vecākiem, un vajadzības gadījumā sniegt individualizētu atbalstu, lai kompensētu īpašas grūtības, piemēram, īstenojot migrantu un mazākumtautību bērnu vecāku apmācību.

—

Novērst šķēršļus, kas neļauj bērniem vai nopietni kavē viņus apmeklēt vai pabeigt skolu (piemēram, papildu maksa obligātajā izglītībā), sniedzot mērķtiecīgu izglītības atbalstu atbalstošā mācību vidē.

—

Uzlabot to skolēnu sekmes, kuriem ir zems pamatprasmju līmenis, sekmējot lasītprasmes un rēķinātprasmes apguvi, kā arī pamatzināšanas matemātikā un dabaszinātnēs, un nodrošinot to skolēnu savlaicīgu apzināšanu, kuru sniegums ir vājš.

—

Izstrādāt un īstenot visaptverošu politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, kurā ietverti profilakses, intervences un kompensācijas pasākumi; nodrošināt, ka šajā politikā tiek iekļauti pasākumi tiem, kuriem draud mācību priekšlaicīga pārtraukšana.

—

Stiprināt tiesību aktus līdztiesības jomā un garantēt visvairāk atstumto skolēnu pamattiesības saņemt kvalitatīvu minimālo kvalifikāciju.

—

Pārskatīt un nostiprināt visu pasniedzēja profesiju profesionālo profilu un sagatavot skolotājus sociālajai daudzveidībai; izmantot īpašus kultūras vidutājus un paraugpersonas, lai veicinātu romu un bērnu ar imigrantu izcelsmi integrāciju.

—

Novērst šķēršļus veselības aprūpes pieejamībai, ar kuriem saskaras bērni un ģimenes, kuras atrodas neaizsargātā situācijā, ieskaitot izmaksas, kultūras un valodas šķēršļus, informācijas trūkumu; šajā ziņā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju apmācību.

—

Veikt ieguldījumus profilaksē jo īpaši agrīnās pirmsskolas izglītības laikā, ieviešot visaptverošu politiku, kurā apvienots uzturs, veselība, izglītība un sociālie pasākumi.

—

Risināt sociālā stāvokļa ietekmi uz neveselīgu dzīvesveidu un narkotiku lietošanu, nodrošinot visiem bērniem līdzsvarota uztura un fizisko aktivitāšu pieejamību.

—

Veltīt īpašu uzmanību bērniem ar invaliditāti vai garīgās veselības problēmām, bērniem bez dokumentiem vai nereģistrētiem bērniem, pusaudžu vecuma grūtniecēm un bērniem no ģimenēm, kurās lietotas narkotikas.

—

Radīt iespēju ģimenēm ar bērniem dzīvot cenas ziņā pieejamos, kvalitatīvos mājokļos (tostarp sociālajos mājokļos), risināt vides apdraudējuma, pārapdzīvotības un enerģētiskās nabadzības situācijas.

—

Atbalstīt ģimenes un bērnus, kuriem draud pajumtes zaudēšana, nepieļaujot izlikšanu no mājokļa, nevajadzīgu pārcelšanos, atšķirtību no ģimenes, kā arī sniedzot pagaidu patvērumu un ilgtermiņa mājokļa risinājumus.

—

Pievērst uzmanību bērnu interesēm vietējā plānošanā; izvairīties no “geto” veidošanas un segregācijas, veicinot sociālo daudzveidību mājokļos, kā arī pienācīgu piekļuvi sabiedriskajam transportam.

—

Samazināt pasliktinātas dzīves vides un sociālās vides kaitīgo iedarbību uz bērniem, lai nepieļautu, ka viņi kļūst par vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem.

—

Nodrošināt, ka nabadzība nekad nav vienīgais pamatojums aizgādības tiesību atņemšanai; izvirzīt mērķi sniegt iespēju bērniem palikt vai atgriezties vecāku aprūpē, piemēram, atrisinot ģimenes materiālo nenodrošinātību.

—

Nodrošināt pienācīgu “atlasi”, lai novērstu to, ka bērni tiek ievietoti aprūpes iestādēs, un, ja tas tiek izdarīts, paredzēt regulāras pārbaudes.

—

Apturēt tādu aprūpes iestāžu izplatīšanos, kas domātas bērniem bez vecāku aprūpes; tā vietā veicināt kvalitatīvu vietējās sabiedrības nodrošinātu aprūpi un sekmēt aprūpi ģimenes vidē, kur bērnu viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā.

—

Nodrošināt, ka bērniem bez vecāku aprūpes ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi (gan pamatpakalpojumi, gan īpaši pakalpojumi), kas saistīti ar veselību, izglītību, nodarbinātību, sociālo palīdzību, drošību un mājokļu situāciju, tostarp pārejas periodā uz pieaugušo vecumu.

—

Nodrošināt atbilstīgu atbalstu atstātajiem bērniem, kad viens vai abi vecāki pārceļas strādāt uz citu valsti, un aprūpētājiem, kas aizvieto vecākus.

—

Novērst šķēršļus – piemēram, cena, pieejamība un kultūras atšķirības, – lai nodrošinātu, ka visi bērni var piedalīties spēlēšanās, atpūtas, sporta un kultūras darbībās ārpus skolas.

—

Nodrošināt drošas telpas bērnu vidē un atbalstīt nelabvēlīgos apstākļos esošas sabiedrības grupas, izmantojot īpašus stimulus.

—

Mudināt skolas, vietējas sabiedrības pārstāvjus un pašvaldības veidot labākas bērnu ārpusskolas nodarbības un telpas visiem bērniem neatkarīgi no viņu vecāku darba situācijas un sociālajiem apstākļiem.

—

Radīt iespēju visām ģimenēm piedalīties sabiedriskos pasākumos, kas uzlabo viņu vecāku prasmes un veicina pozitīvu saziņu ģimenē.

—

Sekmēt līdzdalības pieejas, kas balstās vietējās sabiedrības brīvprātīgā darba iespējās un veicina solidaritāti starp paaudzēm.

—

Izmantot un attīstīt pastāvošos instrumentus bērnu iesaistīšanai tādu pakalpojumu īstenošanā kā veselības aprūpe un izglītība, kā arī apspriesties ar viņiem par attiecīgas politikas plānošanu, izmantojot mehānismus, kas pielāgoti viņu vecumam.

—

Atbalstīt visu bērnu iesaistīšanu pastāvošajās līdzdalības struktūrās; sasniegt bērnus no ģimenēm, kas atrodas nelabvēlīgos apstākļos, un atbalstīt viņu līdzdalību.

—

Mudināt speciālistus, kas strādā ar bērniem un viņu labā, viņus aktīvi iesaistīt, veicinot izpratni par saistītajām tiesībām un pienākumiem.

—

Īstenot bērna tiesības tikt uzklausītam visos ar tiesu saistītos lēmumos un veicināt bērniem pieejamu tiesu sistēmu, jo īpaši nodrošinot efektīvu tiesas un tiesas procesu pieejamību bērniem.

—

Veidot regulāras un sistemātiskas saiknes starp nozīmīgām politikas jomām un bērnu sociālo iekļaušanu un stiprināt sinerģiju starp svarīgiem dalībniekiem, īpaši tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, veselība, līdztiesība un bērnu tiesības.

—

Strādāt, lai bērnu politiku un tiesības integrētu galvenajās politikas jomās, izmantojot, piemēram, īpašus institucionālus pasākumus.

—

Veicināt ciešu sadarbību un regulāru dialogu starp visu līmeņu publiskajām iestādēm, sociālajiem partneriem, vietējo sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

—

Atbalstīt un attīstīt bērnu iesaistīšanu, tostarp, šā ieteikuma īstenošanā.

—

Pilnībā izmantot pieejamo statistiku un administratīvos datus, lai uzraudzītu politikas ietekmi uz bērniem un viņu ģimenēm; pastiprināt statistikas spējas (tostarp dalījumā pa dzimumiem), ja nepieciešams un iespējams, jo īpaši saistībā ar bērnu nenodrošinātību, kvalitatīvas un cenas ziņā pieņemamas bērnu aprūpes pieejamību, bērnu veselību un visneaizsargātāko bērnu situāciju.

—

Uzlabot datu pieejamības savlaicīgumu, lai uzraudzītu bērnu situāciju, un veicināt tādu metožu un modeļu kā mikrosimulācija izmantošanu, lai palīdzētu veikt sistemātiskāku politikas iespējamās ietekmes uz bērniem iepriekšēju novērtējumu.

—

Nostiprināt saiknes starp politiku un pētniecības aprindām un testēt attiecīgās inovācijas politikā; veicināt ar pierādījumiem pamatotu programmu rezultātu novērtēšanu, tostarp ilgtermiņā, izmantojot tādus instrumentus kā ilgtermiņa apsekojums; veicināt rezultātu redzamību un apmaiņu ar tiem.

—

Veicināt paraugprakses un zināšanu apmaiņu, izmēģinātu un pārbaudītu intervences modeļu izmantošanu, pasākumus solidaritātes sekmēšanai plašākā sabiedrībā un dot iespēju vietējām sabiedrībām strādāt kopā.

—

Novērtēt pagaidu politikas ietekmi, kas ieviesta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, pirms tiek pieņemts lēmums iekļaut šo politiku strukturālajās reformās.

—

Padarīt bērnu nabadzības un sociālās atstumtības risināšanu par stratēģijas “Eiropa 2020” un valstu reformu programmu būtiskiem jautājumiem un iekļaut tos kopējos centienos samazināt nabadzību un sociālo atstumtību, ņemot vērā attiecīgos Eiropas Padomes pieņemtos konkrētai valstij adresētus ieteikumus.

—

Attiecīgos gadījumos apsvērt bērnu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas valsts mērķu noteikšanas pievienoto vērtību, ņemot vērā valstu īpatnības.

—

Pilnībā izmantot instrumentus, ko nodrošina stratēģija “Eiropa 2020” un atvērtā sociālās koordinācijas metode, lai uzlabotu uzraudzību un novērtējumu politikai, kas risina bērnu nabadzības un labklājības jautājumus, pilnībā izmantojot ierosināto uz rādītājiem balstītu uzraudzības sistēmu, par kuru informācija ir pievienota šim ieteikumam.

—

Stiprināt sinerģiju ar attiecīgiem ES politikas virzieniem, jo īpaši tādās jomās kā izglītība, veselība, dzimumu līdztiesība un bērnu tiesības.

—

Atbalstīt ar pierādījumiem vairāk pamatotas politikas izstrādi un sociālo inovāciju, izmantojot Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, Eiropas Sociālo fondu un programmu “Apvārsnis 2020”, un izmantot šīs programmas, lai pārbaudītu, novērtētu un palielinātu iespējamās inovācijas politikā.

—

Pilnībā izmantot Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (kurš risina bērnu nenodrošinātību ar pārtiku un materiālo nenodrošinātību), Eiropas programmas “Skolas auglis” un “Skolas piens” (kas nodrošina produktus ar pozitīvu uzturvērtību un mudina bērnus veidot pareizus ēšanas paradumus) un programmu “Erasmus visiem” (kura veicina bērnu piekļuvi izglītībai, neformālajai izglītībai un sportam).

—

Izmantot struktūrfondu sniegtās iespējas bērnu un ģimeņu atbalstam, izstrādājot Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas 2014.–2020. gadam saskaņā ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem.

—

Atbilstīgi izmantot tematiskos mērķus saistībā ar nodarbinātības veicināšanu un darbaspēka mobilitātes atbalstīšanu, sociālās iekļaušanas veicināšanu un nabadzības apkarošanu, veicot ieguldījumus izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, kā arī šo jomu attiecīgajās ieguldījumu prioritātēs. Tās jo īpaši ietver agrīnu pirmsskolas izglītību, mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanu, darba un privātās dzīves saskaņošanu, pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes un sociālu pakalpojumu, pieejamību, vietējās sabiedrības vadītas attīstības stratēģijas, atbalstu trūcīgo apgabalu reģenerācijai un pārejai no aprūpes iestādēs uz vietējās sabiedrības nodrošinātiem pakalpojumiem.

—

Nodrošināt, ka 2014.–2020. gada struktūrfondu intervences ir rezultatīvas, tajās tiek izmantotas ar pierādījumiem pamatotas stratēģijas, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas un īstenojot pasākumus, kas atbalsta pāreju no aprūpes iestādēs uz vietējās sabiedrības nodrošinātu aprūpi.

—

Veicināt partnerību struktūrfondu plānošanā un to pieejamībā, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši attiecīgās publiskās iestādes, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, lai mobilizētu rīcību cīņai pret bērnu nabadzību.