28.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/32

(1)

Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja pieņemt īpašus noteikumus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, kurā norādīts, ka Kiprā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts (1), un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma ieteikumu Kiprai, lai tā novērstu pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju, norādot, ka “Kipras iestādēm pēc iespējas ātrāk, un vēlākais līdz 2012. gadam, būtu jānovērš pašlaik pastāvošā pārmērīga budžeta deficīta situācija”.

(3)

Padomes Ieteikumā (2012. gada 10. jūlijs) par Kipras 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam (2) Padome ieteica Kiprai, inter alia, veikt pasākumus, lai 2012. gadā panāktu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, nodrošinātu pienācīgu progresu attiecībā uz parāda samazināšanas kritēriju, stiprinātu reglamentējošos noteikumus finanšu iestāžu efektīvai rekapitalizācijai un uzlabotu konkurētspēju.

(4)

Ņemot vērā aizvien lielākās bažas par tās publisko finanšu ilgtspēju, tostarp par nepieciešamajiem būtiskajiem publiskā atbalsta pasākumiem novājinātajam finanšu sektoram, Kipra ir izjutusi pieaugošu spiedienu finanšu tirgos. Daži nelīdzsvarotības cēloņi ir eurozonas krīzes radītās negatīvās netiešās sekas, tostarp attīstība Grieķijā. Citas nelīdzvarotības, kas precizētas Komisijas 2012. gada padziļinātajā pārskatā par Kipru un Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumā, ir radušies iekšzemes problēmu dēļ un ilgstošā laikposmā. Pēc kredītreitingu aģentūru vairākkārt veiktā kredītreitingu samazinājuma Kipras valsts obligācijām tā vairs nespēja sevi refinansēt ar tādām likmēm, kuras ļautu ilgtermiņā nodrošināt finanšu stabilitāti. Turklāt banku sektoram arvien nepieejamāks kļuva starptautisko tirgu finansējums un lielās finanšu iestādes saskārās ar būtisku kapitāla nepietiekamību.

(5)

Ņemot vērā šos smagos nelabvēlīgos ekonomiskos un finanšu apstākļus, Kipras iestādes 2012. gada 25. jūnijā oficiāli lūdza finansiālu atbalstu aizdevuma veidā no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta / Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM), kā arī no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lai atbalstītu Kipras ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu, nodrošinātu atbilstoši darbojošos banku sistēmu un saglabātu finanšu stabilitāti Savienībā un eurozonā. Eurogrupa 2012. gada 27. jūnijā aicināja Komisiju sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), Kipras iestādēm un SVF vienoties par makroekonomikas korekciju programmu Kiprai, tostarp tās finanšu vajadzībām, un veikt atbilstošus pasākumus, lai saglabātu finanšu stabilitāti pašreizējā ļoti problemātiskajā vidē, kurā pastāv tirgus satricinājumu netiešas ietekmes draudi. Eurogrupa 2013. gada 25. martā panāca politisku vienošanos ar Kipras iestādēm par makroekonomikas korekciju programmas pamatelementiem. Banku nozare bija jāpārstrukturē un jāracionalizē, un intensīvāk bija jāveic fiskālā konsolidācija, strukturālās reformas un privatizācija. Turklāt divu lielāko banku rekapitalizācija bija jāveic vienīgi no pašu minēto banku līdzekļiem (t. i., no akcionāru, obligāciju turētāju un noguldītāju līdzekļiem).

(6)

Pašreizējos apstākļos Kiprai būtu jāpieņem visaptverošs politikas pasākumu kopums, kas īstenojams makroekonomikas korekciju programmā trīs gadu laikposmam, kura ilgtu no 2013. gada 2. ceturkšņa līdz 2016. gada 1. ceturksnim.

(7)

Vispusīga politikas pasākumu kopuma mērķis būtu atgūt finanšu tirgu uzticību, atjaunot stabilu makroekonomisko līdzsvaru un ļaut ekonomikai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tam būtu jābalstās uz trim pīlāriem. Pirmajam pīlāram vajadzētu būt finanšu nozares stratēģijai, kuras pamatā ir finanšu iestāžu pārstrukturēšana un racionalizēšana un nozares uzraudzības pastiprināšana ar mērķi risināt kapitāla un likviditātes nepietiekamību. Otrajam pīlāram vajadzētu būt vērienīgas fiskālās konsolidācijas stratēģijas īstenošanai, jo īpaši izmantojot pasākumus, lai samazinātu kārtējos primāros izdevumus, palielinātu valsts ieņēmumus, uzlabotu publiskā sektora darbību un saglabātu fiskālo konsolidāciju vidējā termiņā, vienlaikus samazinot pasākumu ietekmi uz cilvēkiem, kas atrodas mazāk labvēlīgā situācijā, un joprojām nodrošinātu struktūrfondu un citu Savienības fondu īstenošanu. Trešajam pīlāram būtu jāsastāv no vērienīgas strukturālo reformu programmas ar mērķi atbalstīt konkurētspēju un ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, ļaujot pārvarēt makroekonomikas nelīdzsvarotību, jo īpaši reformējot algu indeksācijas sistēmu, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un novēršot šķēršļus netraucētai tirgus darbībai. Paturot prātā 2013. gada 28. februāra politisko vienošanos par Padomes ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu, būtu jāsaglabā iespējas jauniešiem un viņu nodarbināmības izredzes.

(8)

Saskaņā ar atjaunināto Komisijas dienestu nominālā IKP pieauguma 2012. gada ziemas prognozi (– 0,5 % 2012. gadā, – 8,2 % 2013. gadā, – 2,9 % 2014. gadā, 2,6 % 2015. gadā un 3,7 % 2016. gadā) parāda attiecība pret IKP sasniegtu 87 % 2012. gadā, 109 % 2013. gadā, 123 % 2014. gadā, 126 % 2015. gadā un 122 % 2016. gadā. Tādējādi parāda attiecība pret IKP strauji paaugstinātos līdz 2015. gadam un pēc tam pakāpeniski samazinātos, sasniedzot aptuveni 105 % 2020. gadā. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas. Saskaņā ar atjaunināto Komisijas dienestu nominālā IKP pieauguma 2013. gada ziemas prognozi paredzams, ka primārajā vispārējā valsts budžeta bilancē 2013. gadā budžeta deficīts būs 395 miljoni euro (2,4 % no IKP), deficīts 2014. gadā – 678 miljoni euro (4,3 % no IKP), deficīts 2015. gadā – 344 miljoni euro (2,1 % no IKP) un pārpalikums 2016. gadā 204 miljonu euro apmērā (1,2 % no IKP).

(9)

Ir būtiski uzlabot Kipras banku nozares ilgtermiņa noturību, lai atjaunotu finanšu stabilitāti Kiprā un attiecīgi, ņemot vērā spēcīgo saikni, saglabātu finanšu stabilitāti eurozonā kopumā. Šobrīd notiek Kipras banku nozares būtiska racionalizēšana un pārstrukturēšana. Kipras Pārstāvju palāta pieņēma tiesību aktus, kas nosaka visaptverošu pamatu kredītiestāžu sanācijai un noregulējumam. Izmantojot minēto jauno pamatu, Kipras banku nozare tika nekavējoties un būtiski racionalizēta. Lai saglabātu Kipras banku nozares likviditāti, tika ieviesti pagaidu administratīvie pasākumi, tostarp kapitāla kontrole.

(10)

Visaptverošu un vērienīgu reformu īstenošanai finanšu, fiskālajā un strukturālajās jomās būtu jānodrošina Kipras valsts parāda stabilitāte vidējā termiņā.

(11)

Komisijai saziņā ar ECB un, attiecīgā gadījumā, ar SVF regulāri būtu jāpārbauda, cik strikti tiek īstenota Kipras makroekonomikas korekciju programma, katru ceturksni organizējot vizītes un regulāri saņemot ziņojumus no Kipras iestādēm.

(12)

Visā Kipras visaptverošu politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu ieteikumi par politiku un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

(13)

Kipras iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi būtu jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

(14)

Jebkāda veida finansiālais atbalsts, ko Kipra saņem, lai palīdzētu tai īstenot politikas pasākumus saskaņā ar tās makroekonomikas korekciju programmu, būtu jāizmanto atbilstīgi Savienības tiesību prasībām un Savienības politikai, jo īpaši saskaņā ar Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu. Jebkuri pasākumi finanšu iestāžu atbalstam būtu jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisijai būtu jānodrošina, lai visi pasākumi, kas noteikti saprašanās memorandā saistībā ar pieprasīto ESM finanšu palīdzību, būtu pilnīgā saskaņā ar šo lēmumu,

a)

nodrošināt, ka likviditātes problēmas banku sektorā tiek stingri uzraudzītas. Nesen ieviestie pagaidu ierobežojumi kapitāla brīvai apritei (inter alia, skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, elektroniskajiem maksājumiem un pārvedumiem uz ārvalstīm) tiek stingri kontrolēti. Mērķis ir panākt, ka kontrole tiek veikta tikai tik ilgi, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu būtisku un tūlītēju apdraudējumu finanšu stabilitātei. Vidēja termiņa finansējumam un to vietējo banku kapitāla plāniem, kuras atkarīgas no centrālās bankas finansējuma vai saņem valsts atbalstu, būtu reāli jāatspoguļo sagaidāmo parādsaistību samazināšanās banku nozarē un jāsamazina atkarība no aizņēmumiem no centrālajām bankām, vienlaikus izvairoties no aktīvu pāragras pārdošanas un kredītresursu trūkuma. Likviditātes minimālo prasību noteikumi tiek atjaunināti, lai turpmāk novērstu pārmērīgu emitentu koncentrāciju nākotnē;

b)

veikt Kipras Bankas (Bank of Cyprus) un Kipras Tautas bankas (Cyprus Popular Bank) aktīvu neatkarīgu novērtēšanu un ātri integrēt Kipras Tautas bankas darbības Kipras Bankas darbībās. Novērtēšanu pabeidz ātri, lai dotu iespēju Kipras Bankā pabeigt noguldījumu aizstāšanu ar pašu kapitālu;

c)

pieņemt vajadzīgās normatīvās prasības attiecībā uz 1. līmeņa pamatkapitāla pietiekamības rādītāja palielināšanu līdz 9 % līdz 2013. gada beigām;

d)

veikt pasākumus, lai mazinātu banku pārstrukturēšanas rezultātā radītās izmaksas nodokļu maksātājiem. Pirms tiek piešķirti valsts atbalsta pasākumi, nepietiekami kapitalizētas komerciālās un kooperatīvās kredītiestādes piesaista kapitālu, ciktāl iespējams, no privātiem avotiem. Jebkādus pārstrukturēšanas plānus oficiāli apstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, pirms šāds valsts atbalsts tiek piešķirts. Ja citi pasākumi ir nepietiekoši, komerciālās un kooperatīvās kredītiestādes ar kapitāla deficītu drīkst lūgt rekapitalizācijas atbalstu no valsts, ievērojot valsts atbalsta procedūras;

e)

nodrošināt, ka tiek izveidots kredītu reģistrs, pārskatīts un, ja nepieciešams, grozīts spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas un pārvaldības procesu un tiek pieņemti tiesību akti komercbanku pārvaldības nostiprināšanai;

f)

nostiprināt banku pārvaldību, tostarp aizliedzot izsniegt aizdevumus neatkarīgiem valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām;

g)

palielināt ienākumus nenesošu aizdevumu atgūšanu, vienlaikus samazinot stimulus aizņēmējiem principā nepildīt saistības. Tas ietver ierobežojumu samazināšanu attiecībā uz nodrošinājuma realizāciju un ienākumus nenesošu aizdevumu pienācīgu uzraudzību un pārvaldību. Kipras Centrālā banka sniedz norādījumus par visu aizdevumu, kuru atmaksa ir kavēta par vairāk nekā 90 dienām, klasificēšanu kā “ienākumus nenesošus”;

h)

saskaņot kooperatīvo kredītiestāžu regulējumu un uzraudzību ar komercbanku regulējumu un uzraudzību;

i)

noskaidrot kooperatīvo kredītiestāžu dzīvotspēju un, apspriežoties ar Komisiju, ECB un SVF, attīstīt stratēģiju par kooperatīvo kredītiestāžu nozares struktūru, darbību un dzīvotspēju nākotnē. Minētās stratēģijas īstenošana būtu jāpabeidz līdz 2015. gada vidum;

j)

pastiprināt uzraudzību pār uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistībām un izveidot pamatu mērķtiecīgai privātā sektora parādu pārstrukturēšanai, lai atvieglotu jaunu aizdošanu un samazinātu kredītu slogu;

k)

turpināt pastiprināt pasākumus pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināt pilnīgu uzņēmumu (juridisku personu un citu juridisku veidojumu, piemēram, trastu) pārredzamību saskaņā ar paraugpraksi;

l)

ieviest obligātu uzraudzību, kuras pamatā ir kapitalizācijas līmeņi;

m)

regulārā banku uzraudzībā iekļaut stresa testus; un

n)

ieviest vienotu datu ziņošanas sistēmu bankām un kredītiestādēm.

a)

budžeta izdevumu daļā veic izdevumu samazinājumu par mājokļu shēmām vismaz EUR 36 miljonu apmērā, proporcionālu samazinājumu attiecībā uz valsts sektorā strādājošo atalgojumu un racionalizē konkrētus sociālos pabalstus;

b)

budžeta ieņēmumu daļā papildu pasākumi ietver īpašuma nodokļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju, nodokļa likmes par procentu ienākumiem, banku nodevu un maksas par sabiedriskajiem pakalpojumiem palielinājumu;

c)

reformē savu nodokļu sistēmu attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz principu “videi draudzīgs” un ar mērķi gūt papildu ieņēmumus;

d)

veic pasākumus, lai kontrolētu veselības aprūpes izdevumus un uzlabotu izmaksu efektivitāti veselības aprūpes nozarē, palielinot valsts slimnīcu efektivitāti, konkurētspēju un rentabilitāti. Turklāt Kipra ievieš līdzmaksājumu sistēmu ierobežotam skaitam medicīnas pakalpojumu un zāļu; un

e)

nodrošina kopš 2012. gada decembra pieņemto konsolidācijas pasākumu pilnīgu īstenošanu.

a)

budžeta izdevumu daļā: kopējos izdevumus par sociālajiem maksājumiem, nodrošinot labāku mērķu noteikšanu, samazina vismaz par 28,5 miljoniem euro; turpina samazināt algas valsts un plašāk publiskajā sektorā; ievieš maksu par sabiedriskā transporta biļetēm studentiem un pensionāriem; veic strukturālo reformu pasākumus izglītības nozarē, lai samazinātu algu izdevumus; un

b)

budžeta ieņēmumu daļā līdz 2014. gadam: pagaidu iemaksu no bruto ieņēmumiem publiskā un privātā sektora darba ņēmējiem veikšanu pagarina līdz 2016. gada 31. decembrim; palielina PVN; palielina akcīzes nodokli un palielina iemaksas vispārējā sociālās apdrošināšanas shēmā.

a)

vispārējās un valsts sektora pensiju sistēmas reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, vienlaikus risinot pienācīgu pensiju jautājumu. Ja nepieciešams, reformas tiks pastiprinātas;

b)

veselības aprūpes izdevumu pieauguma kontrole, lai stiprinātu finansēšanas struktūras ilgtspēju un veselības aprūpes nodrošināšanas efektivitāti;

c)

uzlabot valsts izdevumu efektivitāti un budžeta procesu, izmantojot efektīvu vidēja termiņa budžeta struktūru kā daļu no uzlabotās valsts finanšu pārvaldības, kas pilnībā atbilst Padomes Direktīvai 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par dalībvalstu budžeta sistēmu prasībām (3) un Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas parakstīts Briselē 2012. gada 2. martā;

d)

pieņemt publiskā un privātā sektora partnerību atbilstīgu tiesisko un institucionālo regulējumu, kas izstrādāts saskaņā ar paraugpraksi;

e)

izstrādāt programmu, lai panāktu stabilu valsts korporatīvās pārvaldības sistēmu valstij pilnībā un daļēji piederošiem uzņēmumiem, un ieviest privatizācijas plānu, lai palīdzētu uzlabot ekonomikas efektivitāti un atjaunotu parāda atmaksājamību;

f)

izstrādāt un īstenot visaptverošu reformu plānu, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti un lietderību, tostarp veicot pasākumus nolūkā nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu to tiesību aktu un standartu piemērošanu, kas reglamentē starptautisko sadarbību nodokļu jomā un nodokļu informācijas apmaiņu;

g)

veikt nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu;

h)

veikt valsts pārvaldes reformu nolūkā uzlabot tās darbību un efektivitāti, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā pārskatot pakalpojumu apmērus, darba apstākļus un funkciju sadali, lai nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem; un

i)

reformēt sociālo pabalstu vispārējo struktūru un līmeņus ar mērķi efektīvāk izmantot līdzekļus un nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp sociālo palīdzību un stimulus, lai sāktu strādāt.

a)

gāzes ieguvei nepieciešamās infrastruktūras izstrādes plānu;

b)

pārskatu par regulējumu un tirgus organizāciju enerģētikas nozarē un gāzes eksporta jomā; un

c)

plānu par institucionālās sistēmas izveidi ogļūdeņražu resursu pārvaldībai, tostarp resursu fondu, kurā būtu jāsaņem un jāpārvalda valsts ieņēmumi no gāzes ieguves atklātā jūrā un kurš būtu izveidots, pamatojoties uz starptautiskā līmenī atzītu paraugpraksi.