21.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/3

(1)

Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka administratīvā sloga samazināšana ir būtiska, lai stimulētu Eiropas ekonomiku, un ir jāpieliek kopīgas pūles, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienībā.

(2)

Grāmatvedība ir atzīta par vienu no svarīgākajām jomām, kurā ir iespējams samazināt administratīvo slogu Savienības sabiedrībām.

(3)

Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (3) ir definēti mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr, apspriežoties ar dalībvalstīm, ir konstatēts, ka grāmatvedībā minētajā ieteikumā paredzētie apjoma kritēriji attiecībā uz mikrouzņēmumiem varētu būt pārāk augsti. Tāpēc būtu jāievieš mikrouzņēmumu apakšgrupa, tā sauktās “saimnieciskās mikrovienības”, lai iekļautu sabiedrības ar tādiem bilances kopsummas un neto apgrozījuma apjoma kritērijiem, kas ir mazāki par mikrouzņēmumiem noteiktajiem kritērijiem.

(4)

Saimnieciskās mikrovienības lielākoties ir iesaistītas uzņēmējdarbībā vietējā vai reģionālā līmenī, un tās neveic pārrobežu darbības, vai arī šīs darbības ir ierobežotas. Turklāt tām ir svarīga loma, radot jaunas darbavietas, sekmējot pētniecību un attīstību, kā arī radot jaunas ekonomiskās darbības.

(5)

Saimniecisko mikrovienību resursi apjomīgo regulatīvo prasību izpildei ir ierobežoti. Tomēr uz saimnieciskām mikrovienībām nereti attiecas tie paši finanšu pārskatu sniegšanas noteikumi, kas attiecas uz lielākām sabiedrībām. Minētie noteikumi saimnieciskajām mikrovienībām rada slogu, kurš nav samērīgs ar to lielumu, tādēļ tas ir nesamērīgi liels mazākajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar lielākajiem. Tādēļ būtu jāparedz iespēja saimnieciskās mikrovienības atbrīvot no dažiem pienākumiem, kuri tām var radīt nevajadzīgi apgrūtinošu administratīvo slogu. Tomēr uz saimnieciskajām mikrovienībām joprojām būtu jāattiecas attiecīgajā valstī noteiktiem pienākumiem kārtot saimniecisko darījumu un finanšu stāvokļa uzskaiti.

(6)

Ņemot vērā to, ka dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķirsies to sabiedrību skaits, uz kurām attieksies šajā direktīvā paredzētie apjoma kritēriji, un to, ka saimniecisko mikrovienību darbības neietekmē vai tikai nedaudz ietekmē pārrobežu tirdzniecību vai iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm, īstenojot šo direktīvu valstu līmenī, būtu jāņem vērā minēto kritēriju atšķirīgā ietekme.

(7)

Pieņemot lēmumus par to, kā un vai Padomes Direktīvas 78/660/EEK (4) kontekstā ieviest saimniecisko mikrovienību režīmu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava tirgus īpašie apstākļi un vajadzības.

(8)

Saimnieciskajām mikrovienībām ir jāņem vērā ieņēmumi un izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no dienas, kad tās saņem šādus ieņēmumus vai veic šādas izmaksas. Tomēr priekšapmaksas un uzkrāto ieņēmumu un uzkrāto maksājumu un nākamo periodu ieņēmumu aprēķināšana mikrovienībām var būt apgrūtinoša. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam saimnieciskās mikrovienības atbrīvot no šādu posteņu aprēķināšanas un atspoguļošanas vienīgi tiktāl, ciktāl šāds atbrīvojums attiecas uz izmaksām, kas nav izejmateriālu un palīgmateriālu izmaksas, vērtības korekcijas, personāla izmaksas un nodokļi. Tādējādi varētu samazināt administratīvo slogu saistībā ar relatīvi mazu bilanču sagatavošanu.

(9)

Gada pārskatu publicēšana var apgrūtināt mikrovienības. Vienlaikus dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek pildīta šī direktīva. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam saimnieciskās mikrovienības atbrīvot no vispārējā pienākuma publicēt gada pārskatu ar noteikumu, ka bilances informācija ir pienācīgi iesniegta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vismaz vienā norīkotajā kompetentajā iestādē un ka šī informācija ir nosūtīta komercreģistram, lai pēc pieprasījuma būtu iegūstama tās kopija. Šādos gadījumos nebūtu jāpiemēro Direktīvas 78/660/EEK 47. pantā noteiktais pienākums publicēt uzskaites dokumentu saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK (5) 3. panta 5. punktu.

(10)

Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju dalībvalstīm radīt saimnieciskām mikrovienībām ļoti vienkāršu finanšu pārskatu sniegšanas vidi. Patieso vērtību izmantošanas rezultātā var rasties vajadzība paskaidrot, pamatojoties uz ko tiek noteikta dažu posteņu patiesā vērtība. Ņemot vērā to, ka saimniecisko mikrovienību režīmā paredzēta ļoti ierobežota informācijas atspoguļošana pārskatu pielikumā, saimniecisko mikrovienību pārskatu lietotāji nezinātu, vai summās, kas atspoguļotas bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā, ir iekļautas patiesās vērtības. Attiecīgi, lai šajā sakarā šādiem pārskatu lietotājiem būtu pārliecība par konsekvenci, dalībvalstīm nevajadzētu atļaut vai prasīt, lai saimnieciskās mikrovienības, kas izmanto jebkurus saskaņā ar šo direktīvu pieejamos atbrīvojumus, pārskatu sagatavošanā izmantotu patiesās vērtības uzskaites bāzi. Saimnieciskās mikrovienības, kas vēlas vai kam vajag izmantot patiesās vērtības, to varēs darīt, izmantojot citus režīmus saskaņā ar šo direktīvu, ja dalībvalsts atļauj vai prasa šādu izmantošanu.

(11)

Pieņemot lēmumus par to, kā un vai Direktīvas 78/660/EEK darbības jomā ieviest saimniecisko mikrovienību režīmu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka mikrovienības, kas jākonsolidē saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/349/EEK (6) par konsolidētajiem pārskatiem, izmanto šim mērķim pietiekami detalizētus grāmatvedības datus un ka šajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi neskar pienākumu sagatavot konsolidētos pārskatus saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, mazināt administratīvo slogu saimnieciskajām mikrovienībām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 78/660/EEK,

1)

iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

1.   Saskaņā ar 2. un 3. punktu dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumus no dažiem šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz sabiedrībām, kas bilances datumā nepārsniedz divus no trim turpmāk norādītajiem kritērijiem (saimnieciskās mikrovienības):

2.   Dalībvalstis var atbrīvot 1. punktā minētās sabiedrības no kāda vai visiem šādiem pienākumiem:

3.   Dalībvalstis var atļaut 1. punktā minētajām sabiedrībām:

4.   Dalībvalstis neatļauj vai neprasa 7.a iedaļas piemērošanu nevienai saimnieciskajai mikrovienībai, kas izmanto 2. un 3. punktā paredzētos atbrīvojumus.

5.   Attiecībā uz 1. punktā minētajām sabiedrībām ir uzskatāms, ka gada pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, sniedz skaidru un patiesu priekšstatu, kā noteikts 2. panta 3. punktā, un līdz ar to 2. panta 4. un 5. punktu šādiem pārskatiem nepiemēro.

6.   Ja bilances datumā sabiedrība pārsniedz vai pārstāj pārsniegt divus no trim 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, šis fakts ietekmē 2., 3. un 4. punktā paredzētās atkāpes piemērošanu tikai tad, ja tas notiek gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā.

7.   Dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas euro, summu valsts valūtā, kura līdzvērtīga 1. punktā norādītajām summām, aprēķina, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kad stājas spēkā direktīva, kas nosaka minētos apmērus.

8.   Bilances kopsummu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, veido vai nu 9. panta A līdz E daļā “Aktīvi” minētie līdzekļi, vai 10. panta A līdz E daļā minētie līdzekļi. Ja piemērojams 2. punkta a) apakšpunkts, bilances kopsummu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, veido vai nu 9. panta A līdz D daļā “Aktīvi” minētie līdzekļi, vai 10. panta A līdz D daļā minētie līdzekļi.

2)

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var noteikt īpašas shēmas investīciju sabiedrību un finanšu kontrolakciju sabiedrību gada pārskatiem ar noteikumu, ka minētās shēmas sniedz priekšstatu par šīm sabiedrībām atbilstoši 2. panta 3. punkta noteikumiem. Dalībvalstis 1.a pantā noteiktos atbrīvojumus nedara pieejamus attiecībā uz investīciju sabiedrībām vai finanšu kontrolakciju sabiedrībām.”;

3)

direktīvas 53.a pantu aizstāj ar šādu:

“53.a pants

Dalībvalstis 1.a, 11. un 27. pantā, 43. panta 1. punkta 7.a) un 7.b) apakšpunktā, 46., 47. un 51. pantā paredzētos atbrīvojumus nedara pieejamus attiecībā uz sabiedrībām, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē.”