20.12.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/99

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 19. decembris),

ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos

(2012/807/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

tā kā:

(1)

Regulu (EK) Nr. 1224/2009 piemēro visām darbībām, kuras iekļautas kopējā zivsaimniecības politikā un kuras veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi vai, neskarot karoga dalībvalsts primāro atbildību, dalībvalstu valstspiederīgie, un jo īpaši regula nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai kontroli, inspekcijas un noteikumu izpildi veiktu, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību.

(2)	Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (2), paredz nosacījumus ilgtspējīgai siļķes krājumu izmantošanai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pants paredz iespēju Komisijai, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, noteikt zvejniecības, kurās īstenos īpašu kontroles un inspekcijas programmu. Šādā īpašā kontroles un inspekcijas programmā jānosaka inspekcijas darbību mērķi, prioritātes un procedūras, kā arī inspekcijas darbību kritēriji, kas jānosaka uz riska pārvaldības pamata un periodiski jāpārskata pēc sasniegto rezultātu analīzes. Attiecīgo dalībvalstu pienākums ir pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, un laikposmiem un zonām, kurās tie izmantojami.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punkts paredz, ka īpašajā kontroles un inspekcijas programmā jāparedz inspekcijas darbību kritēriji, kas jānosaka, pamatojoties uz riska pārvaldību. Šajā nolūkā ir lietderīgi noteikt kopējos riska novērtēšanas un pārvaldības kritērijus pārbaudes, inspekcijas un verifikācijas darbībām, lai varētu laikus veikt riska analīzi un attiecīgās ar kontroli un inspicēšanu saistītās informācijas vispārīgus novērtējumus. Kopējo kritēriju mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju inspicēšanai un verificēšanai visās dalībvalstīs un radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem.

(5)	Īpašā kontroles un inspekcijas programma būtu jāizveido laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, un tā būtu jāīsteno Apvienotai Karalistei, Dānijai, Francijai, Igaunijai, Īrijai, Latvijai, Lietuvai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Spānijai un Vācijai.

(6)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (3) 98. panta 1. un 3. punkts paredz, ka, neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot visu pieejamo informāciju, ir jāpieņem uz riska novērtējumu balstīta pieeja inspicējamo objektu izvēlei un atbilstīgi uz riska novērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai objektīvi ir jāveic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

(7)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (4) izveidotās Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (turpmāk “EFCA”) pienākums ir koordinēt īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, ar kuru īsteno mērķus, prioritātes, procedūras un kritērijus attiecībā uz inspekcijas darbībām, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, un kurā noteikti kontroles un inspekcijas līdzekļi, kurus varētu nodot kopīgai izmantošanai katra attiecīgā dalībvalsts. Tāpēc būtu jāprecizē saikne starp procedūrām, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, un procedūrām, kas noteiktas kopīgas resursu izmantošanas plānā.

(8)

Lai saskaņotu to siļķes, makreles, stavridas, anšova un putasu zvejas darbību kontroles un inspekcijas procedūras, ko veic ES ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā un CECAF zonā, un lai nodrošinātu daudzgadu plāna izdošanos attiecībā uz siļķes krājumu, kas atrodas uz rietumiem no Skotijas, ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus kontroles un inspekcijas darbībām, kas jāveic attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp noteikumus par savstarpēju piekļuvi attiecīgajiem datiem. Šajā nolūkā mērķa kritērijos būtu jānosaka kontroles un inspekcijas darbību intensitāte.

(9)

Attiecīgo dalībvalstu kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības vajadzības gadījumā būtu jāveic saskaņā ar kopīgas resursu izmantošanas plānu, kuru sagatavojusi EFCA, lai uzlabotu kontroles, inspicēšanas un pārraudzības metožu saskaņotību un palīdzētu koordinēt kontroles, inspekcijas un pārraudzības darbības starp minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(10)	Rezultāti, kas iegūti no īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērošanas, būtu jāizvērtē, izmantojot gada novērtēšanas ziņojumus, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai un EFCA.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm. Tāpēc šis lēmums būtu jāadresē minētajām dalībvalstīm.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, kas piemērojama siļķes, makreles, stavridas, anšova un putasu krājumiem ES ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā un ES ūdeņos CECAF 34.1.11. zonā (turpmāk “rietumu ūdeņi”).

2. pants

Darbības joma

1.   Īpašā kontroles un inspekcijas programma jo īpaši aptver šādas darbības:

a)	zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1. punkta nozīmē 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos;

b)	ar zveju saistītas darbības, tostarp zvejas produktu svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un glabāšanu;

c)	importu, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (5) 2. panta 11. punktā;

d)	eksportu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 13. punktā.

2.   Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.

3.   Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īsteno Apvienotā Karaliste, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”).

II   NODAĻA

MĒRĶI, PRIORITĀTES, PROCEDŪRAS UN KRITĒRIJI

3. pants

Mērķi

1.   Īpašā kontroles un inspekcijas programma nodrošina to saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu, kurus piemēro 1. pantā minētajiem krājumiem.

2.   Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz atbilstības nodrošināšanu šādiem noteikumiem:

a)	zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, tostarp kvotu izmantošanas un piepūles režīma uzraudzība 1. pantā minētajos apgabalos;

b)	ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām rietumu ūdeņos, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība;

c)	noteikumi par augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu;

d)	īpaši noteikumi par konkrētu pelaģisko sugu svēršanu, kas paredzēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 78.–89. pantā.

4. pants

Prioritātes

1.   Attiecīgās dalībvalstis veic kontroles un inspekcijas darbības attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic zvejas kuģi, un ar zveju saistītām darbībām, ko veic citi operatori, pamatojoties uz riska pārvaldības stratēģiju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 18. punktam un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 98. pantam.

2.   Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram un/vai ar zveju saistītai darbībai attiecībā uz katru 1. pantā minēto krājumu piemēro kontroli un inspekcijas atbilstoši prioritātes līmenim, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

3.   Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka prioritātes līmeni, pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā noteiktajām procedūrām.

5. pants

Ar riska novērtēšanu saistītās procedūras

1.   Šo pantu piemēro attiecīgajām dalībvalstīm un – vienīgi 4. punkta piemērošanas nolūkā – visām pārējām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis novērtē risku attiecībā uz konkrētajiem krājumiem un apgabalu vai apgabaliem, pamatojoties uz I pielikumā pievienoto tabulu.

3.   Katras dalībvalsts veiktajā riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta. Apvienojot šos elementus, katra dalībvalsts novērtē riska pakāpi (“ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” vai “ļoti augsts”) katrai 4. panta 2. punktā minētajai inspekcijas kategorijai.

4.   Gadījumā, ja tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas nav attiecīgā dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos, tam nosaka riska pakāpi saskaņā ar 3. punktu. Ja informācija nav pieejama un kuģa karoga valsts iestādes 9. panta satvarā neiesniedz rezultātus par savu riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4. panta 2. punktu un šā panta 3. punktu un kura rezultātā tiek noteikta atšķirīga riska pakāpe, to uzskata par “ļoti augsta” riska zvejas kuģi.

6. pants

Riska pārvaldības stratēģija

1.   Uz riska novērtējuma pamata katra attiecīgā dalībvalsts nosaka riska pārvaldības stratēģiju, kas vērsta uz atbilstības nodrošināšanu. Šāda stratēģija aptver piemērotu un izmaksu ziņā izdevīgu kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstu un piešķiršanu, ņemot vērā katra riska būtību un novērtēto pakāpi un mērķa kritēriju sasniegšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto riska pārvaldības stratēģiju koordinē reģionālā līmenī, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 768/2005 2. panta c) punktā.

7. pants

Saikne ar kopīgas resursu izmantošanas plānu procedūrām

1.   Kopīgas resursu izmantošanas plāna ietvaros vajadzības gadījumā katra attiecīgā dalībvalsts nosūta EFCA saskaņā ar 5. panta 3. punktu veiktā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši sarakstu ar novērtētajām riska pakāpēm un attiecīgos inspicēšanas mērķus.

2.   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto riska pakāpju un mērķu sarakstus atjaunina, izmantojot informāciju, kas ievākta kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās. EFCA tiek informēta uzreiz pēc katra atjauninājuma pabeigšanas.

3.   EFCA izmanto no attiecīgajām dalībvalstīm saņemto informāciju, lai koordinētu riska pārvaldības stratēģiju reģionālā līmenī saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

8. pants

Mērķa kritēriji

1.   Neskarot mērķa kritērijus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktā, Savienības līmeņa mērķa kritēriji “augsta” un “ļoti augsta” riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem ir izklāstīti II pielikumā.

2.   Mērķa kritērijus “ļoti zema”, “zema” un “vidēja” riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem nosaka attiecīgās dalībvalstis, izmantojot nacionālās kontroles rīcības programmas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantā, un valsts pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 4. punktā.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis kā alternatīvu var piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ar nosacījumu, ka:

a)	detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar noteikumu izpildi saistītu elementu analīze pamato vajadzību noteikt mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem;

b)	kritēriji, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ir paziņoti Komisijai, un tā 90 dienu laikā neiebilst pret tiem, kritēriji ir nediskriminējoši un neietekmē mērķus, prioritātes un uz risku balstītas procedūras, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā.

4.   Visus mērķa kritērijus izvērtē ik gadu, pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā atbilstoši pārskata 13. panta 4. punktā minētās novērtēšanas ietvaros.

5.   Vajadzības gadījumā šajā pantā minētos mērķa kritērijus īsteno ar kopīgas resursu izmantošanas plānu.

III   NODAĻA

ĪSTENOŠANA

9. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm

1.   Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.

2.   Vajadzības gadījumā visas pārējās dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstis var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

10. pants

Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības

1.   Lai palielinātu savu valsts zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti, attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un vajadzības gadījumā – to teritorijā. Attiecīgā gadījumā šādas darbības veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu ietvaros.

2.   Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību veikšanai katra attiecīgā dalībvalsts:

a)	nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas uzaicina piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās;

b)	nosaka kopīgas operatīvās procedūras, ko piemēro pārraudzības kuģiem un lidaparātiem;

c)	vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā.

3.   Kopīgajās inspekcijas un pārraudzības darbībās var piedalīties amatpersonas un Savienības inspektori.

11. pants

Datu apmaiņa

1.   Lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu, katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina tiešu elektronisku Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XII pielikumā minēto datu apmaiņu ar pārējām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dati attiecas uz zvejas darbībām vai ar zveju saistītām darbībām, kas veiktas apgabalā vai apgabalos, kam piemēro īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

12. pants

Informācija

1.   Kamēr nav pilnībā īstenota Regulas (EK) Nr. 1224/2009 XII sadaļas III nodaļa, katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma III pielikumā sniegto formātu elektroniski līdz katra ceturkšņa desmitajai dienai paziņo Komisijai un EFCA šādu informāciju par iepriekšējo ceturksni:

a)	katras iepriekšējā ceturksnī veiktās kontroles un/vai inspekcijas darbības identifikācija, datums un veids;

b)	katra tā zvejas kuģa (Savienības flotes reģistra numurs), transportlīdzekļa un/vai operatora (uzņēmuma nosaukums) identifikācija, kam piemēro kontroli un/vai inspekciju;

c)	vajadzības gadījumā – inspicētā zvejas rīka veids; un

d)

gadījumā, ja konstatēts viens vai vairāki smagi pārkāpumi: i) smagā pārkāpuma veids; ii) pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas (piemēram, lieta tiek izmeklēta, tiek izskatīta, iesniegta pārsūdzība); un iii) noteiktās sankcijas pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas: naudassoda apmērs, konfiscēto zivju un/vai zvejas rīka vērtība, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirtie punkti un/vai cita veida sankcijas.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo saistībā ar katru kontroli un/vai inspekciju un turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz darbības ir pabeigtas saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas netiek veiktas nekādas darbības, pievieno paskaidrojumu.

13. pants

Novērtēšana

1.   Katra attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. martam, kas seko attiecīgajam kalendāra gadam, Komisijai un EFCA nosūta novērtēšanas ziņojumu par to kontroles un inspekcijas darbību efektivitāti, kas veiktas saskaņā ar šo īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanas ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta IV pielikumā. Attiecīgās dalībvalstis novērtēšanas ziņojumā var iekļaut arī citus pasākumus, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem.

3.   EFCA saistībā ar gada novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu efektivitāti ņem vērā 1. punktā minētos novērtēšanas ziņojumus.

4.   Komisija reizi gadā rīko Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti un tās vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem. Attiecīgi var pārskatīt II pielikumā minētos mērķa kritērijus.

14. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(3)  OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.

(4)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

---

---

---

---

---