15.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/57

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 tika izveidots vienots tiesiskais regulējums atbalstam lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) visā Savienībā. Minētais regulējums ir papildināts ar īstenošanas noteikumiem, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1974/2006 (2). Ņemot vērā Lauku attīstības programmu īstenošanā gūto pieredzi un radušās problēmas, ir jāmaina daži minētās regulas noteikumi un jāievieš dažas papildu normas īstenošanai.

(2)

Darbības sakarā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu lauksaimniecības uzņēmumos atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. pantam var neietilpt Līguma 42. panta darbības jomā. Lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta normām lauksaimniecībā, ir būtu jāpieņem īpaši noteikumi par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas ražošanā lauksaimniecības uzņēmumos.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 12. punktā ir noteikts, ka agrovides vai dzīvnieku labturības saistību korekcija var būt arī saistību piemērošanas ilguma pagarinājums. Lai izvairītos no pārklāšanās ar nākamo programmu plānošanas periodu, tādai korekcijai būtu jābūt ierobežotai ar tā piemaksu perioda beigām, uz kuru attiecas 2013. gada maksājuma pieprasījums.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 47. pantā ir noteikts, ka meža vides saistības pēc vispārīga noteikuma ir jāuzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Lai izvairītos no situācijas, kad atjaunotas saistības pārklājas ar nākamo programmu plānošanas periodu, būtu jānosaka, ka dalībvalstis var atļaut šādas saistības pagarināt līdz tā piemaksu perioda beigām, uz kuru attiecas 2013. gada maksājuma pieprasījums.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka lēmumu pieņemšanas līmenī saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem, kā arī citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem jāveido vismaz 50 % no vietējās partnerības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vietējās rīcības grupas atbilst šai minimālajai proporcijai arī attiecībā uz balsošanu, lai novērstu publiskā sektora dominēšanu lēmumu pieņemšanā. Bez tam būtu jānodrošina, ka projektu veicinātāji nevar ietekmēt lēmumu par projektu atlasi. Tādēļ būtu jāizveido efektīvi drošības pasākumi, lai izvairītos no interešu konfliktiem attiecībā uz projektu pieteikumu vērtēšanu un balsošanu par tiem. Lēmumu pieņemšanas pārredzamība būtu jāgarantē ar pietiekamu pamanāmību.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 38. panta 2. punktā ir noteikta iespēja maksāt avansu par vietējo rīcības grupu darbības izmaksām. Ir pierādījies, ka nolūkā nodrošināt vietējo rīcības grupu naudas plūsmas vajadzības ir nepieciešams paplašināt iespēju maksāt avansus, kas sedz izmaksas, kuras saistās ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) punktā minēto prasmju apguvi un teritorijas aktivizēšanas pasākumiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 44. panta 3. punkts ļauj dalībvalstīm veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nebūtiskas saimniecības stāvokļa pārmaiņas nav iemesls neatbilstīgiem rezultātiem saistībā ar uzņemtajām saistībām sakarā ar saņēmēja pienākumu atmaksāt atbalstu gadījumā, ja saistību nepārņem saimniecības daļas pārņēmējs. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, būtu jādefinē, ko nozīmē nebūtiskas pārmaiņas gadījumā, kad samazinās saimniecības platība.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 46. pantā ir noteikta pārskatīšanas klauzula gadījumiem, kad tiek grozīta atsevišķu pasākumu bāzes līnija. Pārskatīšanas klauzula būtu jānosaka arī gadījumiem, kad jaunas agrovides, labturības vai meža vides saistības, kas uzņemtas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem, laika ziņā pārsniedz kārtējo programmu plānošanas periodu – lai izvairītos no nekonsekvences saistībā ar tiesisko un politisko regulējumu, kas jānosaka laikposmam pēc kārtējā programmu plānošanas perioda.

(9)

Lai precizētu Regulas (EK) Nr. 1974/2006 52. panta 1. punkta piemērošanu, būtu jānosaka pamats, uz kura piemēro līdzfinansēšanas likmi finanšu inženierijas gadījumā.

(10)

Attiecībā uz garantijas fondiem saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 IV nodaļas 1. iedaļas 3. apakšiedaļā noteikto finanšu inženieriju būtu jānosaka papildu detaļas metodei, pēc kuras aprēķina darbības attiecināmās izmaksas, kas attiecas uz tādu iejaukšanos – lai nodrošinātu Savienības resursu visefektīvāko izmantojumu.

(11)

Atzīstot lauku attīstības specifiku, kas pēc būtības ir saistīta ar atbalstīto darbību mazo apjomu, nolūkā maksimizēt finanšu inženierijas rīka sviras efektu ir nepieciešams precizēt to resursu atkārtotu izmantošanu, kas programmu plānošanas periodā atgriežas finanšu inženierijas darbībā, kā arī nošķirt to no atkārtotas izmantošanas pēc pēdējā datuma, kad var pretendēt uz lauku attīstības programmas atbalstu.

(12)

Ņemot vērā dažu mežsaimniecības ieguldījumu raksturu un to, ka maksājumi dažos gadījumos var būt saistīti ar platību, būtu jābūt iespējai izmantot standarta izmaksu aprēķinu kā alternatīvu uz rēķiniem balstītajai sistēmai, ko izmanto atbalsta līmeņa noteikšanai pasākumam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. pantā. Tādēļ attiecīgi būtu jākoriģē Regulas (EK) Nr. 1974/2006 53. panta 1. punkts.

(13)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 54. panta 1. punktā ir noteikti nosacījumi, ar kuriem ieguldījumu natūrā var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem. Pašreizējā veidā 54. panta 1. punktā ieguldījumi natūrā tiek uzskatīti par attiecināmiem vienīgi ieguldījumu darbībās. Pieredze rāda, ka šis nosacījums pārāk ierobežo pasākumu efektīvu īstenošanu. Tādēļ būtu jānosaka, ka ieguldījumi natūrā var būt attiecināmi attiecībā uz visiem darbības veidiem.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 55. pants nosaka noteikumu kopumu attiecināmo izdevumu noteikšanai ieguldījumu darbībās. Lai šā panta īstenošanu padarītu vēl skaidrāku, no attiecināmajiem izmaksām būtu nepārprotami jāizslēdz tiesību uz maksājumiem iegāde. Būtu arī jāprecizē, ka ieguldījumi, kas atjauno lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu pēc dabas katastrofām, to rakstura dēļ ir attiecināmie izdevumi.

(15)

Lai palielinātu avansu ietekmi saistībā ar pašreizējo finanšu krīzi, pienācīgi ņemot vērā reģionālo pašvaldību īpašo lomu lauku attīstības politikas īstenošanā, arī reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiešķir iespēja izdarīt Regulas (EK) Nr. 1974/2006 56. pantā paredzētos avansa maksājumus.

(16)

Lai atvieglinātu ieguldījumu projektu īstenošanu pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos, avansa maksājumu maksimālais apjoms ieguldījumiem 2009. un 2010. gadā tika palielināts līdz 50 %. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzes negatīvās ietekmes turpināšanos, šis paaugstinātais apjoms būtu jāpatur spēkā līdz programmu plānošanas perioda beigām. Lai nodrošinātu nepārtrauktību Lauku attīstības programmu īstenošanā no 2010. gada beigām līdz šās regulas spēkā stāšanās brīdim, attiecīgais noteikums būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2011. gada 1. janvāra.

(17)

Ņemot vērā lauku attīstības projektu relatīvi mazo apjomu un šo projektu grūtības iegūt bankas garantijas avansa maksājumiem, būtu jāveic pasākumi, kas šīs garantijas ļauj aizstāt ar valsts iestāžu rakstveida garantijām.

(18)

Lai avansus vislabāk izmantotu, garantiju atlaišanas brīža noteikšanai būtu jābūt kompetentās maksājumu aģentūras ziņā.

(19)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1974/2006.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

1)

regulā iekļauj šādu 16.a pantu:

“16.a pants

Izpildot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. pantu, ja ieguldījumi tiek izdarīti siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem avotiem lauksaimniecības uzņēmumos, atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja to ražošanas jauda nepārsniedz siltumenerģijas un elektroenerģijas kopējo gada vidējo enerģijas patēriņu attiecīgajā lauksaimniecības uzņēmumā, ieskaitot tā mājsaimniecību.”

Ja tiek izdarīti ieguldījumi biodegvielas ražošanā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (3) nozīmē lauksaimniecības uzņēmumos, atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja to ražošanas jauda nepārsniedz gada vidējo transporta degvielas patēriņu attiecīgajā lauksaimniecības uzņēmumā.

2)

regulas 27. panta 12. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šāda korekcija var būt arī saistību piemērošanas ilguma pagarinājums. Pagarinājums nedrīkst pārsniegt laikposmu, uz kuru attiecas 2013. gada maksājuma pieprasījums.”;

3)

regulā iekļauj šādu 32.a pantu:

“32.a pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 47. panta izpildes vajadzībām dalībvalstis var ļaut meža vides saistības pagarināt līdz tā laikposma beigām, uz kuru attiecas 2013. gada maksājuma pieprasījums.”;

4)

regulas 37. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punkta izpildes vajadzībām vietējo rīcības grupu lēmumu pieņemšanas struktūru lēmumi par projektu atlasi tiek pieņemti balsojot, turklāt saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem, kā arī citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir vismaz 50 % balsu, kā noteikts minētās regulas 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu projektu atlases sakarā ir jāievēro piemērotas normas, kas garantē pārredzamību un novērš interešu konflikta situācijas.”;

5)

regulas 38. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma var maksāt avansu vietējām rīcības grupām. Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) punktā norādītajām izmaksām, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīga garantija, kas atbilst 110 % no avansa apjoma. Garantiju atlaiž ne vēlāk kā vietējās attīstības stratēģijas slēgšanas brīdī.

Komisijas Regulas (ES) Nr. 65/2011 (4) 24. panta 6. punktu nepiemēro pirmajā daļā minētajiem maksājumiem.

6)

regulas 44. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja saimniecības platība samazinās par ne vairāk kā 10 % no platības, uz kuru attiecas saistības, tad pirmās daļas izpildes vajadzībām uzskata, ka stāvoklis mainās nedaudz.”;

7)

regulas 46. pantam pievieno šādu daļu:

“Sākot no 2012. gada, nosaka pārskatīšanas klauzulu saistībām, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39., 40. un 47. pantam uzņemtas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem un turpinās pēc kārtējā programmu plānošanas perioda beigām, lai tās būtu iespējams pielāgot nākamā programmu plānošanas perioda tiesiskajam regulējumam. Tomēr dalībvalstis var nolemt ieviest tādu pārskatīšanas klauzulu jau 2011. gadā. Otro daļu piemēro arī attiecībā uz šo daļu.”;

8)

regulas 52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants

1.   Attiecībā uz šīs regulas 51. pantā minētajām finanšu inženierijas darbībām izdevumi, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 26. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir kopējie izdevumi, kas radušies, izveidojot šādus fondus vai ieguldot tajos līdzekļus.

Tomēr, veicot atlikuma maksājumus un slēdzot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 28. pantu, attiecināmie izdevumi ir kopsumma, ko veido:

Piemērojamā līdzfinansējuma apmērs atbilst tā pasākuma līdzfinansējuma apmēram, kurā fonds izdara iemaksu. Ja fonds izdara iemaksas vairākos pasākumos ar atšķirīgu līdzfinansējuma apmēru, šo apmēru piemēro proporcionāli attiecīgajiem attiecināmajiem izdevumiem.

Starpību starp ELFLA ieguldījumu, kas faktiski iemaksāts atbilstīgi pirmajai daļai, un attiecināmajiem izdevumiem saskaņā ar otrās daļas a) vai b) apakšpunktu, noskaidro, ņemot vērā programmas īstenošanas pēdējā gada pārskatu. Minētajā pārskatā ietilpst vajadzīgā detalizētā finansiālā informācija.

2.   Ja ELFLA līdzfinansē darbības, kas aptver garantijas fondus atmaksājamiem ieguldījumiem atbilstīgi šās regulas 50. pantam, tiek veikta pienācīga iepriekšēja paredzamo zaudējumu novērtēšana, ņemot vērā tābrīža tirgus praksi attiecībā uz līdzīgām darbībām saistībā ar attiecīgo ieguldījumu veidu un attiecīgo tirgu. Paredzamo zaudējumu novērtējumu var pārskatīt, ja pārskatīšanu attaisno turpmākie tirgus apstākļi. Garantiju apmaksai atvēlētie resursi atspoguļo šādu novērtējumu.

3.   Resursus, kas nodoti atpakaļ darbībai programmu plānošanas perioda laikā no fondu veiktajiem ieguldījumiem vai paliek pāri pēc garantijas piešķiršanas, no jauna izmanto fonds saskaņā ar šās regulas 51. panta 6. punktā minēto finansēšanas līgumu vai noskaidro saistībā ar gada pārskatu. Pēc pēdējās dienas, kad var pretendēt uz lauku attīstības programmas atbalstu, resursus, kas nodoti atpakaļ darbībai no fondu veiktajiem ieguldījumiem vai palikuši pāri pēc visu garantiju apmaksas, attiecīgās dalībvalstis izlieto atsevišķu uzņēmumu labā.

Procentus, ko rada maksājumi no lauku attīstības programmām fondos, izmanto saskaņā ar pirmo daļu.”;

9)

regulas 53. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27., 31., 37.–41. un 43.–49. pantā paredzētā atbalsta līmeni, pamatojoties uz standarta izmaksām un standarta pieņēmumiem par neiegūtajiem ienākumiem.”;

10)

regulas 54. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ieguldījumi natūrā no publiska vai privāta atbalsta saņēmēja, proti, tādu preču vai pakalpojumu piegāde, par kuriem neveic skaidras naudas maksājumus, kurus apstiprina rēķini vai līdzvērtīgi apliecinoši dokumenti, var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

11)

regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lauksaimniecības ieguldījumu gadījumā uz ieguldījumu atbalstu nevar pretendēt lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, tiesību uz maksājumiem, dzīvnieku un viengadīgo augu iegāde un pēdējo stādīšana.

Ieguldījumi vienkāršā aizstāšanā nav attiecināmie izdevumi.

Tomēr gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta b) punkta vi) apakšpunktu tiek atjaunots lauksaimniecības ražošanas potenciāls, kam kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieku iegādi, un ieguldījumi aizstāšanā var būt attiecināmi izdevumi.”;

12)

regulas 56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 65/2011 24. panta 6. punkta dalībvalstis pēc pieprasījuma var maksāt avansu ieguldījumu atbalsta saņēmējiem. Attiecībā uz publiskiem saņēmējiem tādu avansu var maksāt vietējām pašvaldībām un to apvienībām, reģionālajām pašvaldībām un publisko tiesību subjektiem.

2.   Avansu apjoms nepārsniedz 50 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar ieguldījumu, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kas atbilst 110 % no avansa apjoma.

Izkārtojums, ko sniedz valsts iestādes garantija, tiek uzskatīts par līdzvērtīgu pirmajā daļā minētajai garantijai, ja iestāde apņemas samaksāt garantijas segto summu gadījumā, ja netiek konstatētas tiesības uz izmaksāto avansu.

3.   Garantiju var atlaist, tiklīdz kompetentā iestāde konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar ieguldījumu saistītajam valsts atbalstam, pārsniedz avansa apjomu.”