PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU SANTOMES UN PRINSIPI ZVEJAS ZONĀ

I   NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJU PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1.   IEDAĻA

Zvejas atļauju izdošana

1.   Atļaujas (licences) zvejai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2.   Kuģis ir tiesīgs saņemt licenci, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (1) noteikumi.

3.   Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir Santomes un Prinsipi rezidents. Šā aģenta vārdu un adresi norāda zvejas atļaujas pieprasījumā.

4.   Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz piecpadsmit (15) darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma (elektroniski) iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Ja Apvienotā komiteja nenosaka citādi, Eiropas Savienības kompetentā iestāde šā pielikuma piemērošanai ir Eiropas Savienības delegācija Gabonā.

5.   Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz, aizpildot veidlapas, kuru paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā. Santomes un Prinsipi iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saistībā ar zvejas atļaujas pieteikumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanu.

6.   Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījums par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku,

—	citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi šim protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

7.   Licences maksu iemaksā kontā, kuru Santomes un Prinsipi iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta 8. punktu.

8.   Licences maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9.   Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar Eiropas Savienības Gabonā esošās delegācijas starpniecību.

10.   Ja zvejas atļaujas parakstīšanas brīdī Eiropas Savienības delegācijas birojs ir slēgts, atļauju nodod tieši kuģa aģentam ar kopiju delegācijai.

11.   Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

12.   Tomēr, pēc Eiropas Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša, protokola 1. pantā minēta tipa kuģim, ar kuru aizstāj iepriekšējo kuģi. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

13.   Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai.

14.   Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Eiropas Savienības delegāciju Gabonā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

15.   Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2.   IEDAĻA

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

1.   Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu.

2.   Licences maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir EUR 35 par Santomes un Prinsipi zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3.   Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 6 125 par katru tunzivju seineri – summa, kas vienāda ar maksu par 175 tonnām nozvejotu zivju gadā,

—	EUR 2 275 par katru kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām – summa, kas vienāda ar maksu par 65 tonnām nozvejotu zivju gadā.

4.   Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas gadā n + 1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de recherche pour le développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto Português de Investigaçao Maritima).

5.   Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un kuģu īpašniekiem.

6.   Visus papildu maksājumus par nozvejotajiem daudzumiem (kas tunzivju seineriem pārsniedz 175 tonnas, bet kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām – 65 tonnas) kuģu īpašnieki vēlākais trīs (3) mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas gadā n + 1 samaksā kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas – EUR 35 par tonnu – ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētajā kontā.

7.   Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II   NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

1.   Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām), kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

2.   Santomes un Prinsipi Ekskluzīvās ekonomiskās zonas koordinātas ir norādītas 3. papildinājumā.

3.   Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un kas norobežota ar 3. papildinājumā noteiktajām koordinātām, ir aizliegta (bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība.

III   NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN PĀRRAUDZĪBA

1.   IEDAĻA

Nozvejas reģistrēšana

1.   Visiem kuģiem, kam atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 5. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda:

1.1.	Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, katru dienu aizpilda zvejas žurnālu (2. papildinājums) par katru zvejas reisu, ko tie veic Santomes un Prinsipi ūdeņos. Zvejas žurnālu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta.

1.2.	Kuģu kapteiņi zvejas žurnāla kopijas nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, kā arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā norādītajiem zinātniskajiem institūtiem.

2.   Par laikposmiem, kuros kuģis neatrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, tam kuģa žurnālā jāizdara atzīme “Ārpus Santomes un Prinsipi EEZ”.

3.   Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

4.   Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos. Par to tūlīt informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

5.   Nozvejas deklarācijā norāda nozvejas, ko kuģis guvis katrā atsevišķā reisā. Deklarācijas nosūta Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijai elektroniskā veidā ar kopiju Eiropas Komisijai katra reisa beigās un jebkurā gadījumā – pirms kuģis iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Abi saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim saņemšanas apstiprinājumus ar savstarpējām kopijām.

6.   To deklarāciju oriģinālus uz fiziskiem datu nesējiem, kuras elektroniski nosūtītas zvejas atļaujas ikgadējā derīguma termiņa laikā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, iesniedz Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijai 45 dienās pēc pēdējā minētā termiņa laikā veiktā reisa. Vienlaikus kopijas uz fiziskiem datu nesējiem nosūta arī Eiropas Komisijai.

7.   Abas Puses apņemas ieviest nozvejas datu sistēmu, kura balstītos tikai uz elektronisku apmaiņu ar visu iepriekš minēto informāciju: tāpēc Puses apsver iespēju nozvejas deklarācijas papīra veidlapas pēc iespējas drīzāk aizstāt ar elektroniskā formātā sagatavotām veidlapām.

8.   Ja pēc nozvejas deklarāciju elektroniskās sistēmas ieviešanas rodas tehniskas problēmas, nozvejas deklarācijas iesniedz saskaņā ar 5. un 6. punktu un tik ilgi, kamēr sistēmas darbība nav atjaunota.

2.   IEDAĻA

Nozvejas paziņošana, ieejot Santomes un Prinsipi ūdeņos un izejot no tiem

1.   Šajā pielikumā tāda Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums, kurš veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, ir:

—	laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—	laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, vai

—	laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi ūdeņos līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī Santomē un Prinsipi.

2.   Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, vismaz trīs (3) stundas iepriekš paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm par plānotu ieiešanu Santomes un Prinsipi ūdeņos vai iziešanu no tiem.

3.   Paziņojot par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ un/vai iziešanu no tās, kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturēto nozveju, neskarot 2. iedaļas noteikumus. Šos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā nosūta pa e-pastu vai pa faksu. Tomēr Santomes un Prinsipi iestādes var atbrīvot no šā pienākuma tos kuģus zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuriem nav iepriekš norādītā tehniskā aprīkojuma, un atļaut tiem šo informāciju paziņot, izmantojot radiosakarus. Paziņojot informāciju, priekšroka dodama e-pastam (dpescas1@cstome.net) vai faksam (+239 2222828), vai, ja tādu nav, radiosakariem (izsaukuma kods: pirms pusdienas, no 8.00 līdz 10.00, frekvence – 12,00 Hz, pēcpusdienā, no 14.00 līdz 17.00, frekvence – 8,634 Hz).

4.   Kuģi, ko pieķer zvejojot, iepriekš nebrīdinot Santomes un Prinsipi kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attieksies valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

5.   Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī e-pasta adreses, attiecīgos faksa un tālruņa numurus, kā arī radiosakaru frekvenci.

3.   IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī

1.   Eiropas Savienības kuģiem, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos un pārkrauj nozveju citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, šī darbība ir jāveic, noenkurojoties Santomes un Prinsipi ostās.

1.1.

Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš ir jāpaziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm šāda informācija: — pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds, — kravas kuģu vārds, — pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu, kā arī nozvejas gūšanas zonu, — pārkraušanas diena, — izkrautās nozvejas saņēmējs.

2.   Pārkraušana atļauta tikai šādās zonās: Fernão Dias, Neves, Ana Chaves.

3.   Pārkraušanu uzskata par došanos projām no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Tātad kuģiem ir jāiesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

4.   Jebkura lomu pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar iepriekšējos punktos minētajiem nosacījumiem, Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Santomes un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4.   IEDAĻA

Satelītnovērošana

Eiropas Savienības kuģus, kas veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, ievērojot nediskriminēšanas principu, cita starpā uzrauga, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1.	Satelītnovērošanas vajadzībām kuģu īpašnieku pārstāvjiem vai aģentiem, kā arī karoga valstu Zvejas uzraudzības centriem Santomes un Prinsipi iestādes paziņo Santomes un Prinsipi zvejas zonas robežu ģeogrāfiskās koordinātas.

2.

Pamatojoties uz 4. papildinājumā ievietoto paraugu, Puses apmainās ar informāciju par https adresēm un par specifikācijām, ko izmanto elektroniskajā saziņā starp Pušu Zvejas uzraudzības centriem, saskaņā ar 4. un 6. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses, ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp Zvejas uzraudzības centriem.

3.	Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m un ticamības intervālam jābūt 99 %.

4.

Tiklīdz kāds Eiropas Savienības kuģis, kas saskaņā ar šo protokolu zvejo Santomes un Prinsipi ūdeņos un kas ir pakļauts satelītnovērošanai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, iebrauc Santomes un Prinsipi zvejas zonā, karoga valsts kontroles centrs šādus atrašanās vietas ziņojumus nekavējoties nosūta Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centram ar maksimālo biežumu divas stundas. Šo ziņojumu nosaukums ir “Atrašanās vietas ziņojums”.

5.	Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu, bez jebkāda papildu protokola. Šos ziņojumus sūta reāllaikā un 4. papildinājuma tabulā norādītajā formātā. 5.1. Darbojoties Santomes un Prinsipi ūdeņos, kuģim ir aizliegts izslēgt satelītnovērošanas iekārtu.

6.

Uz zvejas kuģa uzstādītās pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtas tehniskas problēmas vai disfunkcijas gadījumā minētā kuģa kapteinis vajadzīgajā laikā nosūta 4. punktā norādīto informāciju attiecīgās karoga valsts Zvejas uzraudzības centram. Šādos gadījumos būs nepieciešams izsūtīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc 24 stundām, kamēr kuģis atradīsies Santomes un Prinsipi ūdeņos. 6.1. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo 24 stundu laikā katru stundu ir atzīmējis kuģa kapteinis. 6.2. Karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs vai zvejas kuģis pats nekavējoties nosūta šo ziņojumu Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centram. 6.3. Vajadzības vai šaubu gadījumā Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes var pieprasīt karoga valsts Zvejas uzraudzības centram papildu informāciju par konkrētu kuģi.

7.	Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis būs noslēdzis savu zvejas reisu, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā mēneša laikā. Pēc šā termiņa beigām konkrētais kuģis vairs nevarēs uzsākt jaunu zvejas reisu pirms aprīkojuma salabošanas vai nomaiņas.

8.

Satelītnovērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja. Sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā. 8.1. Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka: — dati netiek sagrozīti, — satelītnovērošanas iekārtu antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu, — nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām, — kuģa satelītnovērošanas iekārta nav aizvākta no kuģa vai vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta, — par ikvienu kuģa satelītnovērošanas iekārtas nomaiņu tūlīt paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm. 8.2. Par ikvienu iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini un īpašnieku var saukt pie atbildības saskaņā ar Santomes un Prinsipi likumiem un noteikumiem, ja vien kuģis darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos.

9.	Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Santomes un Prinsipi ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centru un piemēro 6. punktā noteikto procedūru.

10.

Attiecīgie karoga valstu Zvejas uzraudzības centri un Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centrs sadarbojas, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi. Ja Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centrs noteiks, ka karoga valsts nepaziņo paredzēto informāciju saskaņā ar 4. punktu, par to nekavējoties informē otro Pusi. Saņemot šo informāciju, otra Puse 24 stundu laikā sniedz atbildi, kurā Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centru informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide, un norāda saprātīgu termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta šo noteikumu ievērošana. Ja pēc norādītā termiņa datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, abas Puses šādas problēmas risina rakstiski vai saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu.

11.

Novērošanas dati, ko paziņos otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, būs paredzēti vienīgi Santomes un Prinsipi iestāžu veiktajai tās Eiropas Savienības flotes daļas kontrolei un uzraudzībai, kas zvejo saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot trešām personām.

12.	Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13.

Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, jo īpaši izvērtēt visus uz atsevišķiem kuģiem reģistrētus disfunkcijas vai darbības traucējumu gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās paziņo karoga dalībvalstij.

14.	Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā.

IV   NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.   Tunzivju zvejas kuģu un kuģu zvejai ar dreifējošām āķu jedām īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

2.   Kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi.

3.   Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti iesniegtā pieredzējušu un kvalificētu jūrnieku sarakstā, kas pieejams pie Santomes un Prinsipi aģentiem līdzparakstītājiem.

4.   Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5.   Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.   Santomes un Prinsipi un ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod Darba ministrijai, Zivsaimniecības ministrijai un šo līgumu parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku pārstāvi (pārstāvjiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošo likumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7.   Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

8.   Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9.   Ja Santomes un Prinsipi vai ĀKK valstu jūrnieki netiek uzņemti citu iemeslu dēļ nekā iepriekšējā punktā minētais, attiecīgo kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par katru reisa dienu Santomes un Prinsipi ūdeņos vienotas likmes summa, kas noteikta EUR 20 dienā par katru kuģi. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

10.   Minēto summu izmanto ĀKK jūrnieku/zvejnieku apmācībai un to iemaksā Santomes un Prinsipi iestāžu norādītā kontā.

V   NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.   Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, uzņem uz kuģa Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijas norīkotus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1.1.	Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības kuģi uzņem tās izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi ūdeņos nozvejotos daudzumus.

1.2.

Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.	Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2.   Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Vienlaikus pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3.   Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4.   Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka izvēlētā ostā. Uzņemšanu uz kuģa īsteno pirmā reisa sākumā Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos pēc norādīto kuģu saraksta paziņošanas.

5.   Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāju uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

6.   Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas nav Santome un Prinsipi, ceļa izdevumus viņiem sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, dodas prom no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos dzimtenē pēc iespējas ātrāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

7.   Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8.   Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.	novērot kuģu zvejas darbības;

8.2.	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3.	atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.4.	pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos;

8.5.	pārbaudīt piezvejas procentuālo apmēru un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu daudzumu;

8.6.	paziņot nozvejas datus (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri atrodas uz kuģa) savai kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

9.   Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10.   Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11.   Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju;

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12.   Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13.   Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14.   Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

VI   NODAĻA

KONTROLE

Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām.

1.   Kuģu saraksts

1.1.	Eiropas Savienība uztur pastāvīgi atjauninātu to kuģu sarakstu, kuriem ir izdota zvejas atļauja (zvejas licence) saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu tūlīt pēc sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts, paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm, kas atbild par zvejas kontroli.

2.   Kontroles procedūras

2.1.	Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejojošo Eiropas Savienības kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Santomes un Prinsipi amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar šīm personām viņu pienākumu pildīšanā.

2.2.	Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

2.3.	Pēc katras inspekcijas un kontroles kuģa kapteinis un Eiropas Komisijas delegācija Gabonā saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.4.	Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras, neskarot Santomes un Prinsipi tiesības, kontrole jāveic tādā veidā, lai varētu identificēt inspekcijas platformu un inspektorus kā Santomes un Prinsipi pilnvarotas amatpersonas.

2.5.	Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas pārkraušanu citā kuģī veic Santomes un Prinsipi zonās, kuras uzskatītas III nodaļas 3. iedaļas 2. punktā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Santomes un Prinsipi inspektori

VII   NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.1.	Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē kuģa karoga valsti un Eiropas Komisiju ik reizi, kad inspekcijā konstatēts, ka Eiropas Savienības kuģis izdarījis pārkāpumu.

1.2.	Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kas likuši izdarīt šādu konstatējumu.

2.   Inspekcijas protokols

2.1.	Pēc tam, kad konstatējums ir reģistrēts protokolā, ko sastādījusi Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde, kuģa kapteinim ir jāparaksta šis dokuments.

2.2.	Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

2.3.	Kapteinim kuģis jāieved Santomes un Prinsipi iestāžu norādītā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde var atļaut uzraudzības apskatei pakļautajam kuģim turpināt zveju.

3.   Konsultatīvā sanāksme pārkāpuma gadījumā

3.1.

Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darbdienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek konsultatīva sanāksme starp Eiropas Komisiju un Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm; sanāksmē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

3.2.	Šajā sanāksmē Puses apmainās ar visiem būtiskajiem dokumentiem vai visu derīgo informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

4.   Izlīgums

4.1.	Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot, izņemot gadījumus, kas paredzēti krimināllikumā. Izlīgums jāpanāk vēlākais trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

4.2.	Izlīguma procedūras gadījumā piemērojamo soda naudas summu nosaka saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem.

4.3.

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām un soda naudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

4.4.	Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto drošības naudu, Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

4.5.	Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja: — ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja — ir iemaksāta 4.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

---

(1)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.