Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32010R0892

    Komisijas Regula (ES) Nr. 892/2010 ( 2010. gada 8. oktobris ) par konkrētu produktu statusu attiecībā uz barības piedevām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 266, 9.10.2010, p. 6–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/892/oj

    9.10.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 266/6

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 892/2010

    (2010. gada 8. oktobris)

    par konkrētu produktu statusu attiecībā uz barības piedevām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Par dažām vielām, mikroorganismiem vai preparātiem (turpmāk – produkti) nav droši zināms, vai tās ir barības piedevas. Tas nav zināms par dažiem produktiem, kurus atļauts izmantot kā barības piedevas, kas iekļautas lopbarības piedevu reģistrā, un kuri ir arī iekļauti barības sastāvdaļu reģistrā, kas paredzēts 24. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (2), par dažiem produktiem, kurus nav atļauts izmantot kā barības piedevas un kuri nav iekļauti barības sastāvdaļu reģistrā, un dažiem produktiem, kurus atļauts izmantot kā barības piedevas, bet kurus varētu iekļaut barības sastāvdaļu reģistrā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 767/2009 paredzētajiem nosacījumiem.

    (2)

    Lai šādu produktu statuss būtu konsekvents, lai atvieglotu valstu kompetento kontroles iestāžu darbu un lai atvieglotu slogu ieinteresētajām personām, attiecībā uz konkrētiem produktiem ir nepieciešams pieņemt regulu, ar kuru nosaka, kuri no minētajiem produktiem nav barības piedevas.

    (3)

    Nosakot šo statusu, jāņem vērā visas attiecīgo produktu īpašības.

    (4)

    Salīdzinot to produktu īpašības, kuri ir iekļauti lopbarības piedevu reģistrā, ar to produktu īpašībām, kuri ir minēti barības sastāvdaļu reģistrā, var izcelt vairākus kritērijus produktu klasificēšanai kā barības sastāvdaļas, barības piedevas vai citus produktus. Šādai diferencēšanai noderīgi kritēriji, cita starpā, ir ražošanas un apstrādes metodes, standartizācijas līmenis, homogenizācija, tīrība, ķīmiskā definīcija un produktu izmantošanas režīms. Lai nodrošinātu konsekvenci, produkti ar līdzīgām īpašībām jāklasificē pēc analoģijas. Produktiem, par kuriem bija šaubas, vai tie ir barības piedevas, veica pārbaudi, ņemot vērā iepriekš minētos kritērijus.

    (5)

    Pamatojoties uz minēto pārbaudi, pielikumā iekļautie produkti nav jāuzskata par barības piedevām Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā.

    (6)

    Attiecībā uz tādu produktu marķēšanu, kurus atļauts izmantot kā barības piedevas, un barības sastāvdaļām un barības maisījumiem, kuru sastāvā ir minētie produkti, jānosaka pārejas laiks, lai barības apritē iesaistītie uzņēmēji varētu pielāgoties. Turklāt minētie produkti jāsvītro no lopbarības piedevu reģistra.

    (7)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Pielikumā minētās vielas, mikroorganismi un preparāti (turpmāk – produkti) nav barības piedevas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā.

    2. pants

    Pielikuma 1. daļā minētos produktus turpmāk neuzskata par atļautām barības piedevām Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā.

    3. pants

    Pielikuma 1. daļā minētos produktus, kuri ir marķēti kā barības piedevas un premiksi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, var laist tirgū līdz 2013. gada 9. oktobrim, un tie var palikt tirgū, līdz beidzas krājumi. Tas pats attiecas uz barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, kuru marķējumā šie produkti ir minēti kā barības piedevas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2009.

    4. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2010. gada 8. oktobrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO

    (1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

    (2)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

    PIELIKUMS

    Produkti, kuri nav barības piedevas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā

    1.   DAĻA

    Produkti, kurus atļauts izmantot kā barības piedevas

    1.1.

    Kalcija karbonāts

    1.2.

    Nātrija dihidrogēnortofosfāts

    1.3.

    Dinātrija hidrogēnortofosfāts

    1.4.

    Trinātrija ortofosfāts

    1.5.

    Nātrija sulfāts

    1.6.

    Kalcija tetrahidrogēndiortofosfāts

    1.7.

    Kalcija hidrogēnortofosfāts

    1.8.

    Tetranātrija difosfāts

    1.9.

    Pentanātrija trifosfāts

    1.10.

    Dikalcija difosfāts

    1.11.

    Kalcija sulfāta dihidrāts

    1.12.

    Nātrija karbonāts

    1.13.

    Nātrija hidrogēnkarbonāts

    1.14.

    Pārtikas taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi ar vismaz četriem oglekļa atomiem/stearātiem

    1.15.

    Taukskābju mono- un diglicerīdi ar vismaz četriem oglekļa atomiem

    1.16.

    Pārtikas taukskābju mono- un diglicerīdi ar vismaz četriem oglekļa atomiem, kas esterificēti ar šādām skābēm: etiķskābi, pienskābi, citronskābi, mono- un diacetilvīnskābi

    1.17.

    Glicerīns

    1.18.

    Propān-1,2-diols

    1.19.

    Pektīni

    2.   DAĻA

    Produkti, kurus nav atļauts izmantot kā barības piedevas

    2.1.

    Kālija hlorīds

    2.2.

    Kalcija hlorīds

    2.3.

    Kalcija–nātrija fosfāts

    2.4.

    Nātrija–magnija fosfāts

    2.5.

    Metilsulfonilmetāns (MSM)

    2.6.

    Parastais grauzdētais cukurs

    2.7.

    Glikozamīns, hitozamīns (aminocukurs (monosaharīds), kas ir polisaharīdu hitozāna un hitīna struktūras sastāvdaļa, ko iegūst, piemēram, vēžveidīgo vai citu posmkāju ektoskeleta hidrolīzē vai graudu, piemēram, kukurūzas vai kviešu, fermentācijā)

    2.8.

    Hondroitīna sulfāts (polisaharīds ar atkārtotām grupām, kas sastāv no aminocukura un D-glikuronskābes, hondroitīna sulfāta esteri ir galvenā skrimšļu, cīpslu un kaulu struktūras sastāvdaļa)

    2.9.

    Hialuronskābe (glikozamīnglikāns (polisaharīds) ar atkārtotām grupām, kas sastāv no aminocukura (N-acetil-D-glikozamīna) un D-glikuronskābes, kura ir ādā, sinoviālajā šķidrumā un nabas saitē, ko iegūst, piemēram, no dzīvnieku audiem vai bakteriālā fermentācijā)

    2.10.

    Olu pulveris (kaltētas olas bez čaumalām vai kaltēta albumīna un kaltēta olas dzeltenuma maisījums)

    2.11.

    Laktuloze (disaharīds (4-O-D-galaktopiranozil-D-fruktoze), ko iegūst no laktozes, izomerizējot glikozi par fruktozi. Dabīgi sastopama termiski apstrādātā pienā un piena produktos)

    2.12.

    Augu sterīni (fitosterīni ir steroīdu spirtu grupa; tie ir dabīgi sastopami augos nelielos daudzumos un var būt kā brīvi sterīni vai esterificēti ar taukskābēm)

    2.13.

    Samteņu ziedu milti (milti no samaltiem kaltētiem Tagetes sp. ziediem)

    2.14.

    Paprikas milti (milti no samaltiem kaltētiem Capsicum sp. augļiem)

    2.15.

    Hlorellas suspensija vai milti (dzīvu Chlorella sp. suspensija ūdenī vai kaltētu un samaltu Chlorella sp. milti)

    2.16.

    Aļģu milti (tādu kaltētu un samaltu mikroaļģu, piemēram, Schizochytrium sp., milti, kuru šūnas ir inaktivētas)

    2.17.

    Fermentācijas produkti un blakusprodukti (fermentētas barības sastāvdaļas pēc fermentatīvā mikroorganisma inaktivēšanas un fermentācijas blakusprodukts (kaltēts un samalts cietās vai šķidrās fermentācijas blakusprodukts) pēc aktīvās sastāvdaļas ekstrakcijas vai aktivitātes, mikroorganisma inaktivēšanas un kad produktā palicis tikai aktīvās(-o) sastāvdaļas(-u) atlieku saturs vai aktivitāte)
    Top