EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0108

Komisijas Regula (ES) Nr. 108/2010 ( 2010. gada 8. februāris ), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

OV L 36, 9.2.2010, p. 4–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32014R0807

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/108/oj

9.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/4


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 108/2010

(2010. gada 8. februāris),

ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1) un jo īpaši tās 91. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 izveidoja vienotu tiesisko regulējumu atbalstam lauku attīstībai no ELFLA visā Kopienā. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006 (2) minēto regulējumu papildināja, ieviešot sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. panta 2. punktā ir noteikts, ka maksājumiem, kas ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3), paredz sīki izstrādātus noteikumus, tostarp maksimālo atbalsta summu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 7. punktu dalībvalstīm pasākumu programma katram upju baseinu apgabalam ir jāsagatavo līdz 2009. gada 22. decembrim. Saskaņā ar minētās direktīvas 11. panta 2. punktu šajos pasākumos jāietver pamatpasākumi, tostarp pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Savienības tiesību aktus ūdens resursu aizsardzībai, kā noteikts minētās direktīvas 11. panta 3. punktā, un vajadzības gadījumā papildpasākumi, kuri, kā noteikts 11. panta 4. punktā, var būt jebkāda veida pasākumi, kas uzskaitīti minētās direktīvas VI pielikuma B daļā, vai citi minētajā pielikumā neuzskaitīti pasākumi. Kaut arī brīvprātīgiem pasākumiem un dažiem obligātiem pasākumiem var būt paredzēts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. un 39. pantu, ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi minētās regulas 38. panta 2. punkta īstenošanai, lai aptvertu citus obligātus pasākumus.

(4)

Lai izvairītos no pārklāšanās starp Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minēto atbalstu standartu ievērošanai, no vienas puses, kura mērķis ir kompensēt pagaidu nelabvēlīgos faktorus, kas saņēmējam radīti, nosakot pienākumu pielāgot darbību atbilstīgi Savienības standartiem dažās jomās, un saskaņā ar minētās regulas 38. pantu veikto maksājumu, kurš ir saistīts ar Direktīvu 2000/60/EK, no otras puses, un kura mērķis ir kompensēt pastāvīgus nelabvēlīgus faktorus, kas saņēmējam radīti, nosakot pienākumu ievērot konkrētas prasības, lai izpildītu minētās direktīvas vides aizsardzības mērķus, ir jāparedz noteikums, ar kuru nošķir attiecīgos darbību veidus.

(5)

Direktīvā 2000/60/EK ir paredzēti vienoti principi un sistēma Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā. Savienības tiesību akti par ūdens resursiem tiek saskaņoti atbilstīgi minētajai direktīvai, ar kuru tika atceltas un aizstātas vairākas ūdens resursu direktīvas un kuras “pasākumu programmās” ir ietverti pasākumi, kas ir paredzēti aizvien spēkā esošajās iepriekšējās ūdens resursu direktīvās, kā arī papildu pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu pašas Direktīvas 2000/60/EK mērķus. Ņemot vērā to, ka daļa prasību, kas oficiāli ir saistītas ar Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu, pēc būtības izriet no citiem Savienības tiesību aktiem par ūdens resursu aizsardzību un ka dalībvalstis šīs prasības ir izpildījušas vai tām jau ir jābūt izpildītām, izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas šobrīd, iespējams, rodas minēto prasību piemērošanas dēļ, nav jāuzskata par atbilstīgiem kompensācijas saņemšanai. Turklāt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 9. punktā ir paredzēts, ka, piemērojot jaunus minētās direktīvas noteikumus, ir jāgarantē vismaz tāds pats aizsardzības līmenis, kādu nodrošina spēkā esošie Kopienas tiesību akti. Tādējādi, šķiet, ir atbilstīgi un piemēroti noteikt, ka kompensācija nav jāmaksā par izmaksām un neiegūtiem ienākumiem saistībā ar prasībām, kas ir saistītas ar Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu un izriet no citiem Savienības tiesību aktiem par ūdens resursu aizsardzību, un ka atbalstu var sniegt tikai tādu prasību gadījumā, kuras pārsniedz aizsardzības līmeni, kas paredzēts minētās direktīvas pieņemšanas laikā spēkā esošajos Savienības tiesību aktos.

(6)

Turklāt daļa tiesību aktu, kas ir saistīti ar Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu, jau ir iekļauti savstarpējās atbilstības sistēmā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantu veikto maksājumu saņēmējiem ir jāievēro likumā noteiktās pārvaldības prasības un jāuztur labs lauksaimniecības un vides stāvoklis, kā tas attiecīgi paredzēts 5. un 6. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (4), kurā ir paredzēti kopēji noteikumi tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī ir izveidotas dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un minētās regulas II un III pielikumā. Tādējādi kompensācija nav jāpiešķir saistībā ar prasībām, kas ir saistītas ar Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu, jo arī tās ir savstarpējās atbilstības prasības.

(7)

Īstenojot Direktīvu 2000/60/EK, var ieviest dažāda līmeņa ierobežojumus lauksaimniekiem. Pastāvīgu kompensāciju jāpiešķir tikai būtisku nelabvēlīgu faktoru gadījumā.

(8)

Jānosaka maksimālā atbalsta summa. Turklāt jānosaka pastāvīgā atbalsta minimālā summa, lai atspoguļotu to, ka kompensācija ir jāpiešķir tikai būtisku nelabvēlīgu faktoru gadījumā, un jāparedz noteikums par maksimālās summas pārsniegšanu, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

(9)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1974/2006.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1974/2006 groza šādi.

1.

Pēc regulas 26. panta iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants

1.   Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (5) īstenošanu darbību veidi, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantu, nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar minētās regulas 31. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. panta 1. punktā paredzēto atbalstu, kas ir saistīts ar Direktīvu 2000/60/EK, sniedz tikai attiecībā uz izmaksām un neiegūtajiem ienākumiem, ko rada nelabvēlīgi faktori, kuri ir saistīti ar konkrētām prasībām, kas:

a)

tika ieviestas ar Direktīvu 2000/60/EK, ir saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu pasākumu programmām, lai izpildītu minētās direktīvas vides aizsardzības mērķus, un pārsniedz pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu citus Savienības tiesību aktus par ūdens resursu aizsardzību;

b)

pārsniedz likumā noteiktās pārvaldības prasības un prasības par labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (6) 5. un 6. pantā un minētās regulas II un III pielikumā;

c)

pārsniedz aizsardzības līmeni, kas paredzēts Direktīvas 2000/60/EK pieņemšanas laikā spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, kā noteikts Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 9. punktā; un

d)

paredz būtiskas izmaiņas saistībā ar zemes izmantojuma veidu un/vai būtiskus lauksaimniecības prakses ierobežojumus, kuri rada būtisku ienākumu samazinājumu.

3.   Saistībā ar ikgadējo atbalsta summu piemēro šādus nosacījumus:

a)

atbalsta minimālā summa ir EUR 50 par katru izmantotās lauksaimniecības zemes platības (turpmāk “ILZP”) hektāru,

b)

atbalsta maksimālā summa nepārsniedz EUR 200 par ILZP hektāru.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) punkta:

a)

atbalsta sākotnējā maksimālā summa uz laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, nepārsniedz EUR 500 par ILZP hektāru;

b)

maksimālās summas drīkst palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

2.

Regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 8. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

(3)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(4)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(5)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(6)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.”


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikuma 5.3.2.1.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.3.2.1.3    Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK:

teritorijas, kas izraudzītas Direktīvas 79/409/EEK, Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2000/60/EK īstenošanai, un saistības lauksaimniekiem, kuras izriet no atbilstīgiem valsts/reģionālās pārvaldības noteikumiem; visām saistībām, kas attiecas uz Direktīvu 2000/60/EK – skaidrojums par vides aizsardzības mērķi (piem., aizsargāt ūdensteci no piesārņojuma ar pesticīdiem) un tā saistību ar Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem mērķiem (atsauce uz attiecīgo 11. panta 3. punkta vai 11. panta 4. punkta apakšpunktu vai daļu),

kompensācijai, kas saistīta ar Direktīvu 2000/60/EK:

i)

norāde uz attiecīgām konkrētām prasībām, kuras ieviestas ar Direktīvu 2000/60/EK, saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu pasākumu programmām, lai izpildītu Direktīvas 2000/60/EK vides aizsardzības mērķus; un

ii)

atbilstīgi pierādījumi, ka paredzētā kompensācija nesedz izmaksas un neiegūtos ienākumus, ko rada nelabvēlīgi faktori, kas ir saistīti ar citiem Savienības tiesību aktiem par ūdens resursu aizsardzību un ar likumā noteiktām pārvaldības prasībām un labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 5. un 6. pantā,

apraksts par metodoloģiju un agronomiskajiem pieņēmumiem, kas izmantoti par atskaites punktu aprēķiniem, ar kuriem pamato papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas radušies no nelabvēlīgiem faktoriem attiecīgajā teritorijā saistībā ar Direktīvas 79/409/EEK, Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu,

atbalsta summas.”


Top