28.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/24

(1)

Ekonomikas un monetārās savienības (“EMS”) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Ar Lēmumu 98/317/EK (1) Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, nolēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu.

(2)

Ar Lēmumu 2000/427/EK (2) Padome nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. Ar Lēmumu 2006/495/EK (3) Padome nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. Ar Lēmumu 2007/503/EK (4) un 2007/504/EK (5) Padome nolēma, ka attiecīgi Kipra un Malta ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 2008. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. Ar Lēmumu 2008/608/EK (6) Padome nolēma, ka Slovākija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu vienoto valūtu 2009. gada 1. janvārī.

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste informēja Padomi, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Šis paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija ir informējusi Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu uzsākta Līguma 140. panta 2. punktā minētā procedūra.

(4)

Ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir noteikts izņēmuma statuss atbilstīgi Līguma 139. panta 1. punktam. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantu Čehijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai un Polijai ir izņēmuma statuss atbilstīgi Līguma 139. panta 1. punktam. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 139. panta 1. punktam.

(5)

Eiropas Centrālā banka (“ECB”) tika nodibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, kura izveide tika saskaņota Eiropadomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (7). Kārtība, kādā ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas kursa mehānisms (ERM II), tika formulēta 2006. gada 16. marta Līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (8).

(6)

Līguma 140. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā tiek atcelts attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statuss. Vismaz reizi divos gados vai arī pēc dalībvalsts ar izņēmuma statusu pieprasījuma Komisija un ECB sniedz ziņojumus Padomei atbilstīgi Līguma 140. panta 1. punktā noteiktajai kārtībai. 2010. gada maijā Komisija un ECB pieņēma jaunākos periodiskos konverģences ziņojumus.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp valstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 130. un 131. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (“ECBS un ECB statūti”). Komisija un ECB savos ziņojumos sniedz detalizētu novērtējumu par Igaunijas tiesību aktu atbilstību Līguma 130. un 131. pantam un ECBS un ECB statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu 13. protokolā par konverģences kritērijiem (“protokols”) Līguma 140. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs ir tas, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un vienā gadā pirms novērtējuma vidējais inflācijas līmenis nepārsniedz 1,5 procentu punktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu atbilstību cenu stabilitātes kritērijam, inflācija tiek mērīta, izmantojot saskaņotus patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (9). Lai izvērtētu cenu stabilitāti, dalībvalsts inflācija tiek vērtēta, skatot izmaiņas 12 mēnešu indeksu vidējā aritmētiskajā attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēnešu vidējo aritmētisko indeksu, rezultātu izsakot procentos. Komisijas un ECB ziņojumos tika ņemta vērā atsauces vērtība, kuru aprēķināja, triju dalībvalstu ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā inflācijas līmeņu vidējā aritmētiskā rezultātam pievienojot 1,5 procentu punktus.

Aprēķinātā inflācijas atsauces vērtība par viena gada periodu, kas noslēdzās 2010. gada martā, ir 1 procents, un trīs dalībvalstis ar labākajiem darbības rādītājiem attiecībā uz cenu stabilitāti ir Portugāle, Igaunija un Beļģija, to inflācijas rādītājs ir attiecīgi – 0,8 procenti, – 0,7 procenti un – 0,1 procents. Pašreizējos ekonomikas apstākļos, kurus raksturo dziļa vispārējā lejupslīde, virknei valstu saskaroties ar negatīviem inflācijas rādītājiem, šķiet pamatoti no dalībvalstīm ar labākajiem rādītajiem izslēgt valstis, kuru vidējais inflācijas līmenis ievērojami atšķiras no euro zonas vidējā rādītāja (0,3 % 2010. gada martā), tādējādi ievērojot 2004. gada konverģences ziņojuma precedentu, tā kā šo valstu rādītāji pēc būtības nevar tikt uzskatīti par labākajiem attiecībā uz cenu stabilitāti un to iekļaušana būtiski ietekmētu atsauces vērtību un attiecīgi arī kritērija godīgumu. 2010. gada martā tādējādi tiek izslēgta Īrija, kas ir vienīgā valsts, kuras 12 mēnešu vidējais inflācijas līmenis (– 2,3 % 2010. gada martā) ievērojami atšķīrās no euro zonas un citu dalībvalstu inflācijas līmeņa, galvenokārt atspoguļojot dziļo ekonomikas lejupslīdi.

(9)

Saskaņā ar protokola 2. pantu valsts budžeta stabilitātes kritērijs, kas minēts Līguma 140. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, ir tas, ka novērtējuma brīdī uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi Līguma 126. panta 6. punktam pieņemtais Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu.

(10)

Saskaņā ar protokola 3. pantu kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kas minēts Līguma 140. panta 1. punkta trešajā ievilkumā, ir tāds, ka dalībvalsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez lielām grūtībām ir ievērojusi paredzētās normālās svārstību robežas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā. Proti, dalībvalsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas oficiālo maiņas kursu attiecībā pret euro. Kopš 1999. gada 1. janvāraERM II nodrošina shēmu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Vērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB ir analizējusi divu gadu periodu, kas noslēdzās 2010. gada 23. aprīlī.

(11)

Saskaņā ar protokola 4. pantu procentu likmju konverģences kritērijs, kas minēts Līguma 140. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā, ir tāds, ka dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniedz ne vairāk kā 2 procentu punktus likmes, augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu procentu likmju konverģenci, salīdzināšanai tika izmantotas 10 gadu valdības standarta obligāciju procentu likmes. Igaunijai, kas bija viena no dalībvalstīm ar labāko darbības rādītāju attiecībā uz cenu stabilitāti 2010. gada martā, nav saskaņotas valdības ilgtermiņa standarta obligācijas vai līdzīga vērtspapīra, ko varētu izmantot atsauces vērtības aprēķināšanai. Tādējādi, lai, ievērojot protokola tekstu (proti, “augstākais trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā”), izvērtētu atbilstību procentu likmju kritērijam, Komisija un ECB savos ziņojumos izmantoja atsauces vērtību, ko aprēķināja, balstoties uz abu pārējo dalībvalstu ar labāko darbības rādītāju attiecībā uz cenu stabilitāti nominālo ilgtermiņa procentu likmju vidējo aritmētisko rādītāju, kam pieskaitīti 2 procentu punkti. Saskaņā ar minēto atsauces vērtība par viena gada periodu, kas noslēdzās 2010. gada martā, bija 6,0 procenti, kas ir Portugāles (4,2 %) un Beļģijas (3,8 %) procentu likmju vidējā vērtība, plus 2 procentu punkti.

(12)

Saskaņā ar protokola 5. pantu datus, kas izmantojami, lai izvērtētu atbilstību konverģences kritērijiem, sniedz Komisija. Komisija nodrošināja datus, kas izmantoti šā lēmuma sagatavošanai. Komisija sagatavoja budžeta datus pēc dalībvalstu ziņojumu iesniegšanas termiņa 2010. gada 1. aprīlī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (10).

(13)

Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Igaunijas panākumiem, pildot savas saistības attiecībā uz EMS izveidi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus: