5.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/1

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 1017/68 (1968. gada 19. jūlijs), ar ko konkurences noteikumus attiecina uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Konkurences noteikumi dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem ir daļa no kopējās transporta politikas un vispārīgās ekonomikas politikas.

(3)

Konkurences noteikumiem šajās nozarēs būtu jāņem vērā transporta īpašās iezīmes.

(4)

Transporta konkurences noteikumi atšķiras no vispārīgajiem konkurences noteikumiem, uzņēmumiem jādod iespēja noskaidrot, kuri noteikumi piemērojami katrā konkrētā gadījumā.

(5)

Konkurences noteikumu sistēmai attiecībā uz pārvadājumiem būtu vienādi jāattiecas uz transporta aprīkojuma kopīgu finansēšanu vai iegādi dažu uzņēmumu grupu kopīgai darbībai, kā arī uz konkrētām darbībām saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu papildpakalpojumu sniedzējiem.

(6)

Lai nodrošinātu, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta vai konkurence iekšējā tirgū netiek izkropļota, attiecībā uz iepriekšminētajiem trīs pārvadājumu veidiem principā ir jāaizliedz visi nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, un visi dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi iekšējā tirgū, kam varētu būt šādas sekas.

(7)

Dažus nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību veidus, kuru mērķis ir tikai ieviest tehniskus uzlabojumus vai panākt tehnisku sadarbību, var atbrīvot no ierobežojošo nolīgumu aizlieguma, ja tie veicina ražīguma uzlabošanu. Ņemot vērā šīs regulas piemērošanas gaitā gūto pieredzi, Padome var pēc Komisijas priekšlikuma grozīt šo nolīgumu veidu sarakstu.

(8)

Lai varētu veicināt uzlabojumus dažreiz pārāk izkaisītajā autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozaru struktūrā, vajadzētu atbrīvot no ierobežojošo nolīgumu aizlieguma arī tos nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, kas paredz uzņēmumu grupu veidošanos un darbību šajās divās pārvadājumu nozarēs, kuras vērstas uz pārvadājumu veikšanu, tostarp transporta aprīkojuma kopīgu finansēšanu vai iegādi pakalpojumu kopīgai sniegšanai. Šādus vispārējus atbrīvojumus var piešķirt tikai ar nosacījumu, ka grupas kopējā pārvadājumu jauda nepārsniedz noteiktu maksimumu un ka atsevišķu grupā ietilpstošu uzņēmumu pārvadājumu jauda nepārsniedz konkrētas robežas, kas noteiktas tā, lai neviens uzņēmums nevarētu iegūt dominējošu stāvokli grupā. Komisijai tomēr jābūt pilnvarotai iejaukties, ja atsevišķos gadījumos šādi nolīgumi radītu sekas, kas ir pretrunā nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ierobežojošs nolīgums var tikt atzīts par likumīgu, un tā būtu atbrīvojuma ļaunprātīga izmantošana. Fakts, ka grupas kopējā pārvadājumu jauda ir lielāka par noteikto maksimumu vai ka atbrīvojums nevar tikt pieprasīts atsevišķa grupas uzņēmuma pārvadājumu jaudas dēļ, tomēr pats par sevi neliedz šādai grupai izveidot likumīgu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību, ja tas atbilst šajā regulā minētajiem nosacījumiem.

(9)

Vispirms uzņēmumiem pašiem jāizvērtē, vai to nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību dominējošās sekas būs konkurences ierobežošana vai ekonomisks ieguvums, kas pieņemams kā šāda ierobežojuma attaisnojums, un attiecīgi jāizlemj, pašiem uzņemoties atbildību par savu lēmumu, par šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību likumību vai nelikumību.

(10)

Tādējādi uzņēmumiem būtu jāļauj noslēgt vai izmantot nolīgumus, tos nedeklarējot. Tas pakļauj šos nolīgumus riskam tikt anulētiem ar atpakaļejošu datumu pārbaudes rezultātā, kas veikta pēc sūdzības vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas, bet nekavē deklarēt tos par likumīgiem ar atpakaļejošu datumu šādas izvērtēšanas gadījumā,

a)

aprīkojuma, transporta aprīkojuma, transportlīdzekļu vai stacionāru iekārtu standartizēšanu;

b)

personāla, aprīkojuma, transportlīdzekļu vai stacionāru iekārtu apmaiņu vai kopīgu izmantošanu, lai sniegtu pārvadājumu pakalpojumus;

c)

secīgu, savstarpēji papildinošu, aizvietojošu vai kombinētu pārvadājumu darbību organizāciju un veikšanu, un likmju, kurās ietverti visi pakalpojumi, un nosacījumu noteikšanu un piemērošanu šādām darbībām, tostarp īpašo konkurējošo likmju noteikšanu un piemērošanu;

d)

no ekspluatācijas viedokļa racionālāko maršrutu viena veida pārvadājumam;

e)

pārvadājumu grafiku koordināciju savienotiem maršrutiem;

f)

atsevišķu sūtījumu grupēšanu;

g)

vienotu normu ieviešanu tarifu struktūrai un to piemērošanas nosacījumiem, ar noteikumu, ka šīs normas neparedz pārvadājumu likmes un nosacījumus.

a)

autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu uzņēmumu grupu dibināšana un darbība nolūkā sniegt pārvadājumu pakalpojumus;

b)

transporta aprīkojuma vai piederumu kopīga finansēšana vai iegāde, ja šīs darbības ir tieši saistītas ar pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un ir nepieciešamas iepriekšminēto grupu kopīgām darbībām;

i)

10 000 metriskās tonnas autopārvadājumu gadījumā;

ii)

500 000 metriskās tonnas iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumā.