30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/19

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija nodrošināt jo īpaši to, lai situācija ekonomikā un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu Komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, ir secinājusi, ka Francijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Franciju 2009. gada 24. martā (3).

(6)

Līguma 104. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Francijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir pieņemti tālāk minētie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar informāciju, ko Francijas iestādes paziņoja 2009. gada 6. februārī, kopējais valsts deficīts Francijā sasniedza 3,2 % no IKP 2008. gadā (4), tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. Saskaņā ar 104. panta 3. punktu sastādītajā Komisijas ziņojumā pausts uzskats, ka deficīts bijis tuvu atsauces vērtībai 3 % no IKP, tomēr nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Tiek lēsts, ka IKP pieaugums 2008. gadā sasniedza 0,7 % no IKP, pēc 2,2 % 2007. gadā. Nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta tikai uz laiku. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi valsts budžeta deficīts sasniegs 5,4 % no IKP 2009. gadā un, politikai nemainoties, tas tikai mazliet samazināsies līdz 5 % 2010. gadā, jo atveseļošanas plāns vairs neietekmēs budžetu. Tādējādi Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi 104. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Francijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,