9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/1

(1)

Lisabonas Programmā par izaugsmi un nodarbinātību ir uzsvērta vajadzība veidot apstākļus, kas mudinātu Eiropā izdarīt ieguldījumus zināšanās un inovācijās, lai vairotu konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.

(2)

Par spēcīga Eiropas rūpniecības, konkurences un inovāciju pamata uzturēšanu pirmām kārtām atbild dalībvalstis. Taču ar inovācijām saistīto risināmo uzdevumu raksturs un apmērs Eiropas Savienībā liek rīkoties arī Kopienas līmenī.

(3)

Kopienai būtu jāsniedz atbalsts, veicinot inovācijas, jo īpaši ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Mūžizglītības programmu un struktūrfondiem.

(4)

Būtu jāizveido jauna Kopienas līmeņa ierosme, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (turpmāk “EIT”), kas papildinātu Kopienas un valstu pastāvošo politiku un iniciatīvas, veicinot zinību triādes – augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju – integrāciju visā Eiropas Savienībā.

(5)

Eiropadome 2006. gada 15. un 16. jūnija sanāksmē aicināja Komisiju sagatavot oficiālu priekšlikumu par EIT izveidi un iepazīstināt ar to 2006. gada rudenī.

(6)

EIT mērķim galvenokārt vajadzētu būt šādam: sekmēt Kopienas un dalībvalstu novatoriskās spējas, iesaistot pašiem augstākajiem standartiem atbilstīgas darbības inovāciju, pētniecības un augstākās izglītības jomā. To darot, EIT būtu jāveicina un jāuzlabo tīklu veidošana un sadarbība, kā arī jāizveido sinerģijas inovācijas kopienām Eiropā.

(7)

EIT darbībām būtu jāsaistās ar Eiropas jaunradei stratēģiskiem ilgtermiņa uzdevumiem, jo īpaši pārnozaru un/vai starpnozaru jomās, tostarp Eiropas līmenī jau noteiktajiem uzdevumiem. Tā darot, EIT būtu regulāri jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(8)

EIT par prioritāru būtu jāuzskata uzņēmējdarbības konteksta piešķiršana tā darbībām augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā un to komerciāla izmantošana, kā arī atbalsts jaundibinātu uzņēmumu, atdalījušos uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidei.

(9)

EIT vajadzētu galvenokārt darboties kā uz izcilību virzītai, autonomai partnerībai starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm saistībā ar ilgtspējīgiem un ilgtermiņa pašfinansējuma stratēģiskiem tīkliem inovāciju procesā. Šādu partnerību atlase būtu jāveic EIT valdei, pamatojoties uz pārskatāmu un uz izcilību balstītu procesu, un tās būtu jānorāda kā zināšanu un inovāciju kopienas (turpmāk “ZIK”). Valdei vajadzētu arī vadīt EIT darbību un izvērtēt ZIK darbību. EIT valdē vajadzētu būt līdzsvaroti pārstāvētai pieredzei uzņēmējdarbībā un augstākās izglītības un/vai pētniecības jomā, kā arī inovāciju nozarē.

(10)

Lai sekmētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un vairotu tās pievilcību starptautiskajā arēnā un inovācijas spējas, EIT un ZIK būtu jāvar piesaistīt partnerorganizācijas, pētniekus un studentus no visas pasaules, arī veicinot to mobilitāti, kā arī sadarboties ar trešo valstu organizācijām.

(11)

EIT un ZIK attiecību pamatā vajadzētu būt līgumiskām attiecībām, kurās būs noteiktas ZIK tiesības un pienākumi, ar kurām nodrošina pietiekamu koordināciju un izveido ZIK darbības un tās rezultātu pārraudzības un izvērtēšanas mehānismu.

(12)

Ir jāatbalsta augstākā izglītība, kas ir būtiska plašās inovāciju stratēģijas sastāvdaļa, kuras bieži vien tajā pietrūkst. Līgumā starp EIT un ZIK būtu jānosaka, ka ar ZIK starpniecību piešķirtie grādi un diplomi būtu jāpiešķir iesaistītajām augstākas izglītības iestādēm, kuras būtu jāmudina tos apzīmēt arī kā EIT grādus un diplomus. EIT darbībām un darbam būtu jāpalīdz veicināt mobilitāti Eiropas pētniecības telpā un augstākās izglītības telpā, kā arī jāsekmē to dotāciju pārvedamība, ko piešķir pētniekiem un studentiem saistībā ar ZIK. Visas šīs darbības būtu jāveic, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (4).

(13)

EIT vajadzētu noteikt skaidras un pārskatāmas intelektuālā īpašuma pārvaldības pamatnostādnes, kam būtu jāveicina intelektuālā īpašuma izmantošana pareizos apstākļos. Pamatnostādnēs būtu jāparedz, ka pienācīgi ņem vērā dažādu ZIK partnerorganizāciju ieguldījumus neatkarīgi no to lieluma. Ja darbības finansē saskaņā ar Kopienas pamatprogrammām pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, būtu jāpiemēro minēto programmu noteikumi.

(14)

Būtu vajadzīgi attiecīgi noteikumi, kas garantētu EIT atbildību un pārskatāmību. Attiecīgi noteikumi, kas reglamentē EIT darbību, būtu jāparedz EIT statūtos.

(15)

EIT vajadzētu būt juridiskas personas statusam, un, lai garantētu EIT darbības autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpārvalda pašam savs budžets, kura ieņēmumos vajadzētu iekļaut Kopienas iemaksas.

(16)

EIT būtu jācenšas piesaistīt arvien vairāk finansiālu iemaksu no privātā sektora un no ienākumiem, ko rada paša EIT darbības. Tādēļ tiek gaidīts, ka rūpniecības, finanšu un pakalpojumu nozares sniegs ievērojamu ieguldījumu EIT budžetā un jo īpaši ZIK budžetā. ZIK vajadzētu censties palielināt privātā sektora ieguldījuma daļu. ZIK un to partnerorganizācijām būtu jāpopularizē tas, ka to darbības ir veiktas saistībā ar EIT un ka tās saņem finansiālu ieguldījumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(17)

Kopienas ieguldījumam EIT būtu jāfinansē izmaksas, ko rada EIT un ZIK izveides, administratīvas un sadarbības darbības. Lai novērstu finansējuma dublēšanu, šīm darbībām nevajadzētu vienlaikus saņemt finansējumu no citām Kopienas programmām, piemēram, Pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, Mūžizglītības programmas un struktūrfondiem. Turklāt, ja ZIK vai to partnerorganizācijas piesakās tieši uz Kopienas palīdzību no minētajām programmām vai līdzekļiem, to pieteikumi būtu jāizskata, nedodot tiem priekšroku attiecībā uz citiem pieteikumiem.

(18)

Attiecībā uz Kopienas subsīdijām un citām dotācijām no Eiropas Savienības vispārējā budžeta būtu jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(19)

Ar šo regulu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(20)

EIT ir Kopienu izveidota struktūra Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punkta nozīmē, un tam būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi. Tādējādi uz EIT būtu jāattiecina Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (7).

(21)

EIT būtu jāsagatavo gada ziņojums, tajā izklāstot iepriekšējā kalendāra gadā veikto darbu un kārtējo trīsgadu darba programmu ar tajā plānotajām ierosmēm, kā arī EIT reakciju iekšējiem un ārējiem notikumiem zinātnes, tehnoloģiju, augstākas izglītības, inovāciju un citās attiecīgās jomās. Šos dokumentus vajadzētu informatīvos nolūkos nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu būt tiesībām sniegt atzinumu par EIT pirmās trīsgadu darba programmas projektu.

(22)

EIT stratēģiskas ilgtermiņa prioritāšu jomas un finansiālās vajadzības septiņu gadu laikposmam būtu jāizklāsta Stratēģiskajā inovāciju programmā (turpmāk “SIP”). Ņemot vērā SIP nozīmīgumu Kopienas inovāciju politikai un tās saistīto sociālekonomiskās ietekmes politisko nozīmi Kopienā, SIP būtu jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko sagatavo, pamatojoties uz EIT iesniegtu projektu.

(23)

Komisijai ir lietderīgi uzsākt neatkarīgu ārēju izvērtēšanu par EIT darbību, jo īpaši, lai sagatavotu SIP. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi šo regulu grozīt.

(24)

EIT ilgtermiņa attīstības nolūkos ir lietderīgi to veidot pakāpeniski, posmu pēc posma. Lai pienācīgi izvērtētu EIT un ZIK darbību un, vajadzības gadījumā, lai veiktu uzlabojumus, ir nepieciešams sākuma posms, kurā iesaistīts ierobežots skaits ZIK. Astoņpadsmit mēnešos pēc valdes izveides tai būtu jāizraugās divas vai trīs ZIK jomās, kas palīdz Eiropas Savienībai risināt gan pašreizējās, gan turpmākas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņu un neizsīkstošo energoresursu jomā un nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Turpmāku ZIK atlase un noteikšana būtu jāveic vienīgi pēc pirmās SIP pieņemšanas, kurā vajadzētu sīki izklāstīt arī EIT darbības nosacījumus, lai izvērtētu ilgtermiņa perspektīvu.

(25)

Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķi – proti, izveidot EIT – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un starpvalstu rakstura dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

1)

“inovācijas” ir process, tostarp tā rezultāts, kurā jaunas idejas reaģē uz sabiedrības vai tautsaimniecības pieprasījumu un rada jaunus izstrādājumus, pakalpojumus vai uzņēmējdarbības un organizāciju modeļus, kas tiek sekmīgi ieviesti esošajā tirgū vai spēj radīt jaunu tirgu;

2)

“zināšanu un inovāciju kopiena” (ZIK) ir augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto pušu autonoma partnerība inovāciju procesā saistībā ar stratēģisku tīklu, kura pamatā ir kopīga vidēja un ilgtermiņa inovāciju plānošana, lai sasniegtu EIT uzdevumus neatkarīgi no tā konkrētās juridiskās formas;

3)

“iesaistītā valsts” ir vai nu Eiropas Savienības dalībvalsts vai kāda cita valsts, kura ir ar Kopienu noslēgusi nolīgumu par EIT;

4)

“trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav iesaistītā valsts;

5)

“partnerorganizācija” ir organizācija, kas ir kādas ZIK locekle, un tā var jo īpaši būt arī: augstākās izglītības iestāde, pētniecības organizācija, publisks vai privāts uzņēmums, finanšu iestāde, reģionāla vai vietēja iestāde, fonds;

6)

“pētniecības organizācija” ir publiska vai privāta juridiska persona, kuras viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pētniecība vai tehnoloģiju attīstība;

7)

“augstākās izglītības iestāde” ir augstskola vai jebkura veida augstākās izglītības iestāde, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai praksei dod iespēju iegūt zinātniskos grādus un diplomus maģistra un doktora līmenī, neatkarīgi no tās nosaukuma valsts sistēmā;

8)

“zinātniskie grādi un diplomi” ir kvalifikācijas, kuru rezultātā piešķir maģistra vai doktora grādu, ko piešķir iesaistītās augstākās izglītības iestādes un kas piešķirti saistībā ar ZIK augstākās izglītības pasākumiem;

9)

“stratēģiska inovāciju programma” (SIP) ir politikas dokuments, kurā izklāstītas EIT turpmāko ierosmju prioritātes jomas, tostarp septiņu gadu laikposmam plānotās darbības augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā.

a)

valde, kurā ir augsta līmeņa locekļi ar pieredzi augstākajā izglītībā, pētniecībā, inovācijās un uzņēmējdarbībā. Valde atbild par EIT darba vadīšanu, ZIK atlasi, noteikšanu un izvērtēšanu, kā arī visiem citiem stratēģiskiem lēmumiem;

b)

Izpildu komiteja, kas pārrauga EIT darbību un pieņem nepieciešamos lēmumus valdes sanāksmju starplaikā;

c)

direktors, kas valdes priekšā atbild par EIT administratīvo un finansiālo pārvaldību un juridiski pārstāv EIT;

d)

iekšējās revīzijas struktūra, kas konsultē valdi un direktoru par finansiālās un administratīvās pārvaldības jautājumiem un EIT kontroles struktūrām, par finanšu sakaru organizēšanu ar ZIK un par citiem tematiem, ko lūdz valde.

a)

nosaka savas prioritārās jomas;

b)

vairo izpratni potenciālo partnerorganizāciju vidū un sekmē to dalību EIT darbībās;

c)

izvēlas un nosaka ZIK prioritārās jomas saskaņā ar 7. pantu, un ar līgumu nosaka ZIK tiesības un pienākumus; sniedz tām piemērotu atbalstu; piemēro attiecīgus kvalitātes kontroles pasākumus; nepārtraukti pārrauga un regulāri izvērtē to darbību; un nodrošina piemērotu koordinācijas līmeni to starpā;

d)

piesaista finanšu līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem un izmanto savus resursus saskaņā ar šo regulu. EIT īpaši tiecas ievērojamu un arvien lielāku sava budžeta daļu iegūt no privātiem avotiem un no ienākumiem, ko rada paša EIT darbības;

e)

sekmē tādu grādu un diplomu atzīšanu dalībvalstīs, kurus piešķīrušas augstākās izglītības iestādes, kas ir partnerorganizācijas, un kurus var apzīmēt par EIT grādiem un diplomiem;

f)

veicina paraugprakses izplatīšanu par to, kā integrēt zinību triādi, lai izveidotu vispārēju inovāciju un zināšanu nodošanas kultūru;

g)

cenšas kļūt par pasaules mēroga struktūru attiecībā uz izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

h)

nodrošina papildināmību un sinerģiju starp EIT darbību un citām Kopienas programmām.

a)

veic ar inovācijām saistītas darbības un ieguldījumus ar Eiropas pievienoto vērtību, pilnīgi integrējot augstākās izglītības un pētniecības aspektus, lai sasniegtu kritisko masu, un veicinot rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;

b)

veic vadošu un uz inovācijām vērstu pētniecību galvenajās ekonomisko un sociālo interešu jomās, pamatojoties uz Eiropas un valstu pētījumu rezultātiem, kas var stiprināt Eiropas konkurētspēju starptautiskā mērogā;

c)

veic izglības un apmācības darbības maģistratūras un doktorantūras līmenī jomās, kas var nodrošināt atbilstību Eiropas sociālekonomiskajām vajadzībām nākotnē un sekmē ar inovācijām saistītu prasmju attīstību un vadības un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidi, un pētnieku un studentu mobilitāti;

d)

izplata paraugpraksi inovāciju nozarē, vēršot uzmanību uz augstākās izglītības, pētniecības, uzņēmējdarbības, tostarp pakalpojumu un finanšu sektora, sadarbības izveidi.

a)

partnerības esošās un potenciālās inovācijas spējas, kā arī tās izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

b)

partnerības spēju sasniegt SIP mērķus;

c)

partnerības spējas nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa pašfinansējumu, tostarp privātā sektora, rūpniecības un pakalpojumu nozares būtisku un pieaugošu ieguldījumu;

d)

tādu organizāciju dalību partnerībā, kuras aktīvi darbojas augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju zinību triādē;

e)

uzskatāmu intelektuālā īpašuma pārvaldības plānu, kas piemērots attiecīgajai nozarei un saskan ar EIT principiem un intelektuālā īpašuma pārvaldīšanas pamatnostādnēm, tostarp to, kādā veidā ir ņemti vērā dažādu partnerorganizāciju ieguldījumi;

f)

pasākumus privātā sektora, tostarp finanšu sektora, un jo īpaši MVU, iesaistīšanas un sadarbības atbalstam, kā arī jaundibināto uzņēmumu, no pētniecības iestādēm atdalījušos uzņēmumu un MVU atbalstam, ņemot vērā ZIK darbību rezultātu komerciālo izmantošanu;

g)

gatavību sadarboties ar citām organizācijām un tīkliem ārpus ZIK – paraugprakses un izcilu sasniegumu apmaiņai.

a)

piešķirt kopīgus vai daudzkāršus zinātniskus grādus un diplomus, kas atspoguļo ZIK integrēto būtību. Tomēr tos var piešķirt arī tikai viena augstākās izglītības iestāde;

b)

ņemt vērā:

a)

no uzņēmēju vai privātu organizāciju iemaksām, kas veido būtisku finansējuma avotu;

b)

no Eiropas Savienības vispārējā budžeta iemaksām;

c)

no iesaistīto valstu, trešo valstu vai to publisko iestāžu obligātām vai brīvprātīgām iemaksām;

d)

no privātpersonu, iestāžu, fondu vai citu valsts struktūru novēlējumiem, dāvinājumiem un iemaksām;

e)

ar ieņēmumiem no pašu ZIK darbības un honorāriem saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

f)

ar ieņēmumiem no EIT darbības peļņas vai kapitāla ieguldījumiem, tostarp EIT fonda pārvaldītiem;

g)

no starptautisku struktūru vai iestāžu iemaksām;

h)

no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem un iemaksām, tostarp iespējām izmantot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, saskaņā ar atbilstības kritērijiem un atlases procedūru.

a)

kārtējo trīsgadu darba programmu, kuras pamatā ir SIP, kad tā ir pieņemta, un kurā ir pārskats par galvenajām prioritātēm un plānotajām ierosmēm, tostarp finansiālo vajadzību un avotu aplēsi. EIT informatīvos nolūkos iesniedz darba programmu Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai;

b)

katru gadu līdz 30. jūnijam – gada ziņojumu. Ziņojumā apraksta EIT iepriekšējā kalendāra gada darbību un izvērtē rezultātus attiecībā uz mērķiem un plānoto grafiku, ar veiktajām darbībām saistītos riskus, līdzekļu izmantojumu un EIT vispārējo darbību.

a)

sīku EIT darbības aprakstu un darba uzdevumu;

b)

valdes un ZIK sadarbības noteikumus;

c)

ZIK finansēšanas noteikumus.