PIELIKUMS

ES atbalsts SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   Apraksts

Teroristu uzbrukumu skaits ES dalībvalstīs un citur pasaulē pēdējos gados nesamazinās. Starptautiskā sabiedrība dažādos forumos ir atzinusi, ka tādu secīgu kodolterorisma aktu risks, kuros izmanto kodolmateriālus vai citus radioaktīvus materiālus, joprojām ir augsts. Turklāt nesenie ziņojumi par nelegālo tirdzniecību – arī ietverot īpaši jūtīgus kodolmateriālus – norāda uz pastāvīgu risku, ka teroristu rīcībā varētu nonākt tādi materiāli.

Starptautiskās sabiedrības reakcija uz tādiem apdraudējumiem ir bijusi nepārprotama, un ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nonākšanu noziedznieku un teroristu rokās. Īpašu uzmanību situācijai Āzijā pievērsa Seminārā par kodoldrošības stiprināšanu Āzijas valstīs, kas notika Tokijā 2006. gada novembrī un kur SAEA tika aicināta pastiprināt sadarbību ar minētā reģiona valstīm, lai valstu tiesību aktos un atbilstīgi pastāvošajām valstu sistēmām un funkcijām nodrošinātu pieņemamu drošības līmeni attiecībā uz visiem kodolmateriāliem. Starptautiskajiem centieniem tika dots papildu stimuls, kad 2006. gada jūlijā uzsāka Globālo iniciatīvu cīņai pret kodolterorismu.

SAEA pārbaudes joprojām ir neaizstājams līdzeklis, lai saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas pasākumiem veicinātu uzticību dalībvalstu starpā un lai sekmētu kodolmateriālu izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem.

Nesenu starptautisko notikumu rezultātā radies jauns un stiprināts tādu starptautisku juridisku instrumentu kopums, kas ir saistīti ar kodoldrošību un pārbaudi: Līgumslēdzējas valstis 2005. gada jūlijā pieņēma grozījumus Konvencijā par kodolmateriālu fizisko aizsardzību; No 2005. gada septembra ir iespējams parakstīt Konvenciju par kodolterorisma novēršanu; un 2004. gada aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kurā izskatīti masu iznīcināšanas ieroču un nevalstisko dalībnieku jautājumi. ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1373 (2001) visas valstis aicinātas cik ātri vien iespējams kļūt par attiecīgu ar terorismu saistītu starptautisku konvenciju un protokolu līgumslēdzējām pusēm.

Līdz šim 80 valstis ir uzņēmušās politiskas saistības, lai īstenotu Rīcības kodeksu par radioaktīvo avotu drošību un aizsardzību (1). Turklāt 2005. gadā SAEA Vispārējā konference un valde pieņēma vairākas rezolūcijas un lēmumus, lai stiprinātu SAEA drošības pasākumu sistēmu (2).

Šo starptautisko instrumentu īstenošanu valstīs cita starpā var ievērojami atvieglot ar palīdzību, kas paredzēta SAEA Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam, kuru SAEA valde apstiprināja 2005. gada septembrī (3). Tas ir turpinājums 2003.–2005. gada darbības plānam aizsardzībai pret kodolterorismu (4). Kodoldrošības plānā ietvertas trīs darbības jomas: 1) vajadzību novērtējums, analīze un saskaņošana, 2) novēršana un 3) atklāšana un reaģēšana. Tajā iekļauta arī daļa, ko dēvē par “Kodoldrošības atbalsta darbības”, kurā izklāstītas darbības, ko sākotnēji identificēja kā tādas, kas veicinātu drošības un drošības pasākumu mērķu sasniegšanu, taču tās atzītas arī saistībā ar ieguldījumu kodoldrošības jomā.

Starptautiskie drošības pasākumi, ko īsteno SAEA, ir galvenie līdzekļi, lai pārbaudītu to, kā valstis ievēro konkrētās neizplatīšanas saistības un pienākumus. Ļoti svarīgi ir tas, lai būtu pieņemti valstu tiesību akti, kas vajadzīgi, lai īstenotu visaptverošu drošības pasākumu nolīgumu ar SAEA un attiecīgos gadījumos tā papildprotokolu (5). Īstenošanai ir vajadzīgs, lai katra valsts, kas parakstījusi šādus nolīgumus, uzturētu efektīvu Kodolmateriālu uzskaites un kontroles valsts sistēmu (SSAC). SAEA valde 2005. gada septembrī lūdza, lai SAEA sekretariāts ar pieejamajiem resursiem palīdzētu izveidot un uzturēt šādas SSAC valstīm, kuru vispārējiem drošības nolīgumiem bija pievienoti mazo daudzumu protokoli, tostarp tām valstīm, kas nav aģentūras dalībvalstis.

Kodoldrošības plānā 2006. gadam paredzēti līdzīgi mērķi dažiem elementiem ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Tie gan īstermiņā, gan ilgtermiņā paredz vispusīgu pieeju kodoldrošības jautājumiem, tostarp kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu regulatīvās kontroles, uzskaiti un aizsardzību, šos materiālus “no šūpuļa līdz kapam” izmantojot, uzglabājot un transportējot. Taču attiecībā uz gadījumiem, kad aizsardzība izrādās nepietiekama, ir jāparedz rezerves pasākumi, lai atklātu zādzību vai mēģinājumus slepus izvest materiālus pāri starptautiskām robežām un novērstu iespējamās ļaunprātīgās darbības, kas saistītas ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem.

SAEA gatavojas pabeigt īstenot Padomes Vienoto rīcību 2004/495/KĀDP un īsteno Padomes Vienoto rīcību 2005/574/KĀDP, kā arī Padomes Vienoto rīcību 2006/418/KĀDP, kuras visas attiecas uz atbalstu SAEA darbībām kodoldrošības un pārbaudes jomās, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Izmantojot ES attiecīgās iemaksas, SAEA ir uzsākusi nozīmīgas darbības, lai palīdzētu saņēmējvalstīm Kaukāzā, Vidusāzijā, Dienvidaustrumeiropā un Balkānos, Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā un Āfrikā stiprināt kodoldrošību un īstenot starptautiskos drošības pasākumus šajās valstīs.

Atbalsts šādiem centieniem joprojām ir ļoti pieprasīts SAEA dalībvalstīs, kā arī valstīs, kas nav SAEA dalībvalstis. Valstis, kam ir tiesības saņemt atbalstu:

Dienvidaustrumeiropā: Turcija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija, Melnkalne, Moldovas Republika un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika;

Vidusāzijas reģionā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna;

Kaukāza reģionā: Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija;

Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā: Izraēla, Jordānija, Libāna un Sīrijas Arābu Republika;

Āfrikā (6): Alžīrija, Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundija, Zaļais Rags, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrika, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo (Brazavilla), Kongo Demokrātiskā Republika, Lesoto, Libērija, Lībijas Arābu Džamahīrija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Maroka, Mauritānija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Seišelu salas, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Svazilenda, Tanzānija, Togo, Tunisija, Uganda, Zaļā Raga salas, Zambija, Ziloņkaula Krasts, Zimbabve;

Dienviaustrumāzijas reģionā: Bangladeša, Birma (Mjanma), Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Singapūra, Taizeme, Vjetnama.

Turpināsies darbs Dienvidaustrumeiropā, Vidusāzijā, Kaukāzā, Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā, un Āfrikā, pamatojoties uz spēkā esošajām vienotajām rīcībām un vajadzību atjaunotu novērtējumu, ko veic kā minēto vienoto rīcību daļu. Vēl citu Dienvidaustrumāzijas valstu, kas saņems atbalstu, galīgo izvēli veiks, pamatojoties vajadzību novērtējuma posmu, kas ietvers galvenajās mītnēs veiktu esošās informācijas izvērtējumu, ko vajadzības gadījumā papildinās ar darba braucieniem izvērtējuma veikšanai. Katra projekta atbalsta pasākumi būs virzīti uz valstīm, kam katrā atsevišķā projekta jomā visvairāk būs vajadzīga palīdzība.

Lai iegūtu vajadzību izvērtējumu, atzītu ekspertu grupa novērtēs katrā valstīs jau esošās kodoldrošības sistēmas faktisko stāvokli, un sniegs ieteikumus par uzlabojumiem. Ieteikumus izmantos par pamatu, lai noteiktu turpmākos palīdzības pasākumus, aptverot faktisko stāvokli un vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz tādu ļaunprātīgu darbību profilaksi, atklāšanu un novēršanu, kas saistītas ar kodoliekārtām un kodolmateriāliem, un citiem radioaktīviem materiāliem, tostarp materiāliem, ko izmanto citur kā kodolnozarē. Lai noteiktu, uz kādām valstīm attiecināt katru atsevišķu projektu, ko finansē no budžeta, kas pieejams ES atbalsta rezultātā, definēs prioritātes. Cilvēkresursu attīstīšanu īstenos kā daļu no SAEA izveidotās mācību programmas, kura lielā mērā ir balstīta uz reģionālu pieeju. Atkarībā no pieejamajiem finanšu resursiem atbalstīs ekspertu līdzdalību, kuri pārstāvēs pēc iespējas lielāku to valstu skaitu, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

Līdz ar to izvēlētajās valstīs īstenos projektus trīs jomās:

1.   Palīdzība tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā

Lielu daļu kodoldrošības tiesiskā pamata veido starptautiskie instrumenti un atzīti principi (līgumi, konvencijas, nolīgumi, normas, SAEA standarti, rīcības kodeksi un norādījumu dokumenti, ka arī rekomendācijas), ko īsteno valsts iestādes, lai kontrolētu kodolmateriālus un citus radioaktīvus avotus. Šis plašais normu klāsts (daudzas no normām izstrādātas SAEA aizbildnībā) veido pamatu, lai droši lietotu kodolmateriālus, citas radioaktīvas vielas un ar tām saistītas iekārtas – gan tās, uz kurām attiecas lielas kodolprogrammas, gan tās, kurās veic tikai ierobežotus pasākumus saistībā ar kodolmateriāliem.

Veiksmīga kodoldrošības režīma nosacījums ir pienācīgu valsts tiesību aktu esamība un reglamentējoša kontroles infrastruktūra. Īstenošanas tiesību aktos valstij būtu jāparedz principu un vispārīgu noteikumu sistēma, kas dotu iespēju pilnvarotām valsts organizācijām pildīt vajadzīgās regulatīvās funkcijas un kura reglamentētu attiecīgajās reglamentētajās darbībās iesaistītās personas. Daudzās valstīs šādi tiesību akti ir nepiemēroti un reglamentējošās infrastruktūras vai nu nav, vai tā ir nepiemērota. Šādi trūkumi, kopā ar neefektīvu reglamentējošās kontroles infrastruktūru novājina globālās drošības režīmu. Tāpēc vajadzētu stiprināt vai izveidot pienācīgu valsts tiesību aktu un reglamentēšanas sistēmu un efektīvi piemērot attiecīgus pasākumus.

Radioaktīvos materiālus bieži izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika, piemēram, medicīnā vai rūpniecībā. Daži no šiem avotiem ir ļoti radioaktīvi un ietilpst 1.–3. kategorijā, kā tas ir paredzēts SAEA dokumentā “Radioaktīvo avotu klasifikācija”. Ja šie avoti netiek atbilstīgi kontrolēti un aizsargāti, tie var nonākt nepareizās rokās, un tos var izmantot ļaunprātīgām darbībām. Radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošai infrastruktūrai ir jābūt efektīvai un ir jādarbojas pareizi saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības kodeksu, saistītiem importa/eksporta norādījumiem un paraugprakses piemēriem.

Drošības pasākumu nolīgumu un papildprotokolu noslēgšana ar SAEA ir efektīvs pasākums, kas veicina stingru valsts un starptautisko kodolmateriālu un ar tiem saistīto tehnoloģiju kontroli. Ir svarīgi, lai īstenošanas tiesību aktos valsts skaidri apzinātu ar kodoldrošību saistītās darbības, infrastruktūru, iekārtas un materiālus, kam piemēros drošības pasākumus. Turklāt valstīm, kas noslēgušas papildprotokolu, ir jānodrošina īstenošanas tiesību aktu papildinājums, lai attiecīgai valstij dotu iespēju izpildīt saskaņā ar papildprotokola uzliktos papildu pienākumus. Jo īpaši būtu jāpārskata valsts tiesību akti, lai paplašinātu pienākumus un pilnvaras regulējošai struktūrai, kas norīkota īstenot un piemērot noslēgtos drošības pasākumu nolīgumus.

Kļūstot par CPPNM līgumslēdzējām pusēm, ratificējot grozījumu CPPNM un kļūstot par Kodolterorisma Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, valstis arī uzņemas saistības ar kodoldrošību saistītu starptautisko normu izpildē. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes Rezolūcija 1540 (2004) liek visām valstīm izveidot vietējās kontroles, tostarp piemērotu to materiālu kontroli, kas saistīti ar kodolieročiem.

Valstu saistības, kas ietvertas minētajos starptautiskajos instrumentos kodoldrošības jomā, ir radījušas stāvokli, ka salīdzina saistības, kas attiecas uz kodolmateriālu un kodoliekārtu, kā arī citu radioaktīvu avotu drošību. Šajās saistībās ietverti pasākumi, lai izveidotu radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošu infrastruktūru; uzskaites un kontroles sistēmu; fiziskas aizsardzības pasākumus; importa un eksporta kontroli, kā arī nelikumīgu darbību kriminalizāciju.

2.   Kodolmateriālu citu radioaktīvu materiālu drošības un kontroles stiprināšana

Materiāli, ko izmanto vai uzglabā kodoliekārtās un kodolmateriālu atrašanās vietās, ir atbilstīgi jāuzskaita un jāaizsargā, lai novērstu zādzību vai sabotāžu. Ar efektīvas reglamentējošas sistēmas palīdzību būtu jāidentificē elementi, kas jāievieš attiecīgi valsts līmenī un operatoru līmenī.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai spēcīgi, riskam pakļauti radioaktīvi avoti, ko izmanto ārpus kodolenerģētikas jomas, to izmantošanas vai uzglabāšanas procesā tiktu fiziski pasargāti no ļaunprātīgām darbībām, un, kad tie vairs nav vajadzīgi, jādemontē un jāglabā vai jāapglabā kā radioaktīvie atkritumi drošā glabātuvē.

Visām valstīm, kuras ir noslēgušas vispārējus drošības nolīgumus, ir jāizveido un jāuztur valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēma (SSAC), uz ko attiecas drošības pasākumi. Tomēr SAEA lēš, ka daudzās valstīs, kas ir šādu nolīgumu līgumslēdzējas puses, šādu sistēmu trūkst vai tās ir nepiemērotas. Šāds stāvoklis īpaši raksturīgs apmēram 120 valstīs, kuras nelieto kodoliekārtas.

3.   Valstu spēju stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nesankcionētu saņemšanu, sagādi, izmantošanu, pārvešanu vai apglabāšanu neatkarīgi no tā, vai to veic ar nodomu vai bez tā un vai tā ietver starptautisku robežu šķērsošanu vai nē.

Teroristu izgatavotas neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīces vai radiācijas izplatīšanas ierīces nav iespējams izgatavot bez materiāliem, kas iegūti nelikumīgas tirdzniecības ceļā. Turklāt ar nelikumīgas tirdzniecības palīdzību var iegūt arī attiecīgas iekārtas un tehnoloģijas, lai ražotu bīstamus materiālus, ko izmanto neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīču izgatavošanai. Var uzskatīt, ka materiālu vai tehnoloģiju aprite pār valstu robežām ir vajadzīga, lai materiāli sasniegtu savu galamērķi. Lai apkarotu radioaktīvu materiālu nelikumīgu tirdzniecību, valstīm tādējādi vajag ieviest reglamentējošas sistēmas, kā arī tehnoloģiskas sistēmas (tostarp lietotājiem draudzīgus instrumentus), un padarīt procedūras un informāciju pieejamu robežkontroles punktos, lai atklātu mēģinājumus slepeni ievest vai izvest radioaktīvus materiālus (tostarp skaldāmos radioaktīvos materiālus) vai bīstamu iekārtu un tehnoloģiju nelikumīgas tirdzniecības mēģinājumus.

Tāpat ir vajadzīgi iedarbīgi pasākumi, lai novērstu šādas darbības, kā arī jebkādu radioaktīvu materiālu nelikumīgu iegūšanu. Tiesību aizsardzības iestāžu (muitas, policijas, utt.) personāls bieži vien nav apmācīts rīkoties ar uztveršanas iekārtām, un tādējādi tas var nepazīt apdraudētās iekārtas un tehnoloģijas. Tādēļ būtiskas ir šo darbinieku mācības, lai veiksmīgi noritētu to pasākumu īstenošana, kuri ieviesti radioaktīvu materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanai. Dažādu kategoriju darbiniekiem būtu jānodrošina atšķirīgas mācības par to, kā lietot uztveršanas instrumentus kā saprast šo instrumentu rādījumu, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu par turpmākiem pasākumiem.

Atbalsts šajā jomā ir ļoti vajadzīgs, jo radusies lielāka izpratne par iespējamajiem draudiem, kā arī iekārtu un metodoloģijas pieejamību, lai uzlabotu robežu uzraudzības spējas.

2.   Mērķi

Vispārējais mērķis: nostiprināt kodoldrošību izraudzītajās valstīs.

2.1.   Izvērtēšanas fāze: Starptautisko kodoldrošības misiju finansēšana

Izvērtēšanu veiks SAEA, lai noteiktu vajadzības, kas saistītas ar kodoldrošības nostiprināšanu katrā no tām valstīm, kas minētas 1. punktā un kurās izvērtēšana nav pabeigta. Citās iesaistītajās valstīs atjauninās agrāk veiktu izvērtēšanu. Vajadzības gadījumā izvērtēšana aptvers kodolenerģētikas un citu jomu fizisko aizsardzību, esošos pasākumus kodolmateriālu nelegālas tirdzniecības apkarošanā, kā arī vajadzīgo tiesību un reglamentējošo infrastruktūru. Kopējos izvērtēšanas rezultātus izmantos, lai izvēlētos valstis, kurās īstenos projektus.

Minētie projekti palīdzēs:

—

katrā valstī veikt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzības stāvokļa novērtēšanu, kā arī citu kodolieroču vai kodolpētīšanas iekārtu kompleksu vai šādu materiālu izmantošanas vai uzglabāšanas vietas aizsardzības novērtēšanu. Apzināt tās iekārtas un vietas, kur atrodas šādi materiāli un kuras izvēlēsies, lai tur veiktu turpmākus uzlabojumus un atbalsta pasākumus,

—

katrā valstī novērtēt vajadzību uzlabot radioaktīvo avotu drošību. Apzināt tās nepilnības un neatbilstības starptautiskajiem standartiem un Rīcības kodeksam, kuru novēršanai nepieciešami reglamentējošās infrastruktūras uzlabojumi, un noteikt vajadzību nodrošināt papildu aizsardzību spēcīgiem, riskam pakļautiem avotiem. Novērtējuma gaitā noteikt arī īpašās ierīces, kas vajadzīgas aizsardzības nodrošināšanai,

—	katrā valstī novērtēt pašreizējo spēju cīnīties ar nelikumīgu tirdzniecību un noteikt, vai vajadzīgi uzlabojumi,

—	katrā valstī novērtēt SSAC stāvokli un noteikt, vai vajadzīgi uzlabojumi.

2.2.   Konkrētu darbību īstenošana, kas novērtēšanas fāzē definētas kā prioritāras.

1. projekts:   Palīdzība tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā

Projekta mērķis:

—	stiprināt ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem saistītu valsts tiesisko un reglamentējošo infrastruktūru, ņemot vērā attiecīgus starptautiskus instrumentus un atzītus principus kodoldrošības jomā, kā arī esošo sinerģiju ar valsts radiācijas drošības sistēmām,

—	stiprināt valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu drošības kontroles nolīgumus un papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar aģentūru,

—	stiprināt valstu radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošo infrastruktūru.

Projekta rezultāti:

—	vispusīgu, saskaņotu un efektīvu valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana, lai sekmētu saskaņotākas, stiprākas un vispārīgākas kodoldrošības sistēmas izveidi,

—	to valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana (attiecīgajā valsts valodā), kas vajadzīgi, lai dotu valstij iespēju izpildīt saskaņā ar aģentūras drošības nolīgumiem un papildprotokoliem uzliktās saistības,

—	valstu radiācijas drošību un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošo infrastruktūru izveide/atjaunošana, nodrošinot konsultāciju pakalpojumus, iekārtas un apmācību saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Rīcības kodeksa par radioaktīvo avotu drošību un aizsardzību pamatnostādnēm, un labāko praksi.

2. projekts   Kodolmateriālu citu radioaktīvu materiālu drošības un kontroles stiprināšana

Projekta mērķis:

—	izvēlētajās valstīs stiprināt kodoliekārtu un kodolmateriālu, un citu radioaktīvu materiālu, ko izmanto kodolnozarēs, fizisku aizsardzību,

—	izvēlētajās valstīs stiprināt radioaktīvo materiālu, ko izmanto citur kā kodolnozarēs, fizisko aizsardzību un kontroli,

—	stiprināt SSAC, lai īstenotu drošības pasākumu nolīgumus un papildprotokolus, tostarp valstīs ar “mazu daudzumu protokoliem”.

Projekta rezultāti:

—	atjaunināta kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzība izraudzītajās kodoliekārtās un vietās,

—	izvēlētajās valstīs aizsargāti vai vajadzības gadījumā demontēti un uz drošu glabātuvi pārvietoti citur kā kodolnozarēs izmantotie riskam pakļautie radioaktīvie avoti,

—	ar fizisko aizsardzību saistītās valsts reglamentējošās infrastruktūras uzlabošana ar ekspertu palīdzību,

—	efektīvu SSAC izveidošana un uzturēšana, lai varētu īstenot drošības pasākumu nolīgumus un papildprotokolus, tostarp valstīs ar “mazu daudzumu protokoliem”,

—	personāla mācības valstīs, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

3. projekts   Valstu spēju stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Projekta mērķis:

—	izvēlētajās valstīs stiprināt valsts spējas nelikumīgas tirdzniecības atklāšanā un novēršanā.

Projekta rezultāti:

—

pilnīgākas informācijas par kodolmateriālu nelikumīgu tirdzniecību nodrošināšana un analīze, izmantojot gan publiskus avotus, gan valstu oficiālos informācijas avotus, lai uzlabotu zināšanas par šādu nelikumīgu tirdzniecību un ar to saistītiem apstākļiem. Šāda informācija atvieglos dažādu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai paredzēto pasākumu prioritātes noteikšanu,

—	valstu programmu izveidošana ar ekspertu palīdzību, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību un uzlabotu radioaktīvo materiālu, bīstama kodolaprīkojuma un kodoltehnoloģiju pārrobežu kustības kontroles valsts līmeņa koordināciju izvēlētajās valstīs,

—	robežu uzraudzības iekārtu uzlabošana izvēlētajos robežpunktos,

—	tiesībsargājošo iestāžu darbinieku mācības valstīs, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

3.   Termiņš

Izvērtēšanu veiks trīs mēnešos pēc tam, kad stājies spēkā finansēšanas nolīgums starp Komisiju un SAEA. Visus trīs projektus īstenos paralēli turpmākajos 12 mēnešos.

Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 15 mēneši.

4.   Palīdzības saņēmēji

Saņēmēji ir valstis, kurās veiks novērtēšanu un īstenos turpmākos projektus. To iestādēm sniegs palīdzību, lai noteiktu vājos punktus, un tām sniegs atbalstu, lai rastu risinājumus un palielinātu drošību. Saņēmēju valstu galīgo izvēli un vajadzības, kas jārisina izvēlētajās valstīs nosaka, savstarpēji apspriežoties īstenotājstruktūrai un prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP, kompetentajā Padomes darba grupā cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju. Šie lēmumi vajadzības gadījumā pamatojas uz priekšlikumiem, ar ko nāk klajā īstenotājstruktūra atbilstīgi 2. panta 1. punktam.

5.   Īstenotājstruktūra

Projektu īstenošana ir uzticēta SAEA. Starptautiskās kodoldrošības misijas veiks SAEA un dalībvalstu eksperti saskaņā ar SAEA misiju darbības standartmodeli. Trīs projektu īstenošanu veiks tieši SAEA darbinieki un/vai atlasīti eksperti vai apakšuzņēmēji no SAEA dalībvalstīm. Ja projektu īstenošanu uztic apakšuzņēmējiem, jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu nodrošināšanu, ko SAEA veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, veic atbilstīgi finansēšanas nolīgumam ar SAEA.

6.   Trešo personu dalībnieki

Šos projektus 100 % apjomā finansē ar šo vienoto rīcību. Ekspertus no SAEA dalībvalstīm var uzskatīt par trešo personu dalībniekiem. Viņi strādās saskaņā ar SAEA ekspertu darbības standartnoteikumiem.

7.   Īpaši nosacījumi saistībā ar līgumiem un iepirkumiem

Dažos gadījumos, lai uzlabotu to kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu, piemēram, radioaktīvu avotu drošības pasākumus, ko sākotnēji piegādāja Krievijas Federācija, preču, darba un pakalpojumu iepirkuma līgumus varētu piedāvāt Krievijas Federācijas piegādātājiem, kuri pārzina Krievijas tehnoloģiju.

8.   Vajadzīgo līdzekļu tāme

Ar ES ieguldījumu finansēs trīs projektu novērtēšanu un īstenošanu, kā aprakstīts 2.2. punktā. Paredzētās izmaksas ir šādas:

Kodoldrošības novērtēšana, tostarp misijas	EUR 160 000
1. projekts	EUR 1 340 000
2. projekts	EUR 3 400 000
3. projekts	EUR 3 050 000

Papildus ir paredzēta rezerve neparedzētiem izdevumiem 3 % apjomā no atbilstīgajiem izdevumiem (ar kopējo summu EUR 250 000).

9.   Finanšu atsauces summa projekta izmaksu segšanai

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 7 703 000.

---

(1)  GOV/2003/49-GC(47)/9. Arī dokumentā: “Pasākumi, lai stiprinātu starptautisku sadarbību kodoldrošības, radiācijas un transporta drošības vadībā un atkritumu pārstrādes apsaimniekošanā: tādas efektīvas un ilgtspējīgas valsts reglamentējošas infrastruktūras veicināšana, ar ko kontrolēt radiācijas avotus” (GOV/2004/52-GC(48)/15) – šajā dokumentā ir daļas, kas ir būtiskas SAEA un ES sadarbībai saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Šīs darbības ir atspoguļotas arī “Kodoldrošības atbalsta darbības” SAEA Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam.

(2)  Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valde 2005. gada septembrī nolēma, ka nolūkā stiprināt drošības pasākumu sistēmu, tā dēvēto “mazo daudzumu protokolu” (SQP) Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) drošības pasākumu nolīgumos vajadzētu saglabāt kā aģentūras drošības pasākumu daļu, uz to attiektos grozījumi standarta tekstā un izmaiņas SQP kritērijos; SAEA Vispārējā konferencē 2005. gadā pieņēma rezolūciju, kurā, inter alia, norādīja, ka gadījumā, ja tā ir valsts, kas noslēgusi vispārējo drošības pasākumu nolīgumu, ko papildina spēkā esošs papildu protokols, šie pasākumi nozīmē pastiprinātu pārbaudes standartu attiecībā uz šo valsti.

(3)  GOV/2005/50-GC(49)/17.

(4)  GOV/2002/10.

(5)  Skatīt SAEA publicēto Aģentūras Rīcības plānu drošības pasākumu nolīgumu un papildprotokola noslēgšanas veicināšanai.

(6)  Ir paredzēts, ka kopumā 20–25 Āfrikas valstis dažādos projektos saņems atbalstu kodoldrošības uzlabošanai. Vēl citas valstis var iesaistīt reģionāla mēroga mācību pasākumos.