1.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/18

(1)

Itālijas iestādes 2001. gada 27. novembra vēstulē, kas 2001. gada 3. decembrī reģistrēta ģenerālsekretariātā, atbilstīgi EK Līguma 88. panta 3. punktam paziņoja Komisijai par īpašiem noteikumiem transporta nozarē, kuri pieņemti ar Trento autonomās provinces 1999. gada 13. decembra Likumu Nr. 6 (še turpmāk – provinces likums Nr. 6/99). Komisijas ģenerālsekretariāts paziņojumu reģistrēja ar numuru N 833/01.

(2)

Tā kā paziņojums bija nepilnīgs, Komisija 2002. gada 1. februāra vēstulē D(02) 1665 pieprasīja papildu informāciju. Atbildi saņēma ar ierakstītu vēstuli 2002. gada 5. aprīlī. Komisijas un Trento autonomās provinces pārstāvji tikās 2002. gada 11. martā. Komisija 2002. gada 12. aprīlī nosūtīja Itālijas iestādēm vēstuli, kurā pieprasīja papildu informāciju. Atbilde uz šo pieprasījumu tika saņemta ar 2002. gada 17. maija vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 28. maijā ar numuru SG A/5459. Komisijas un Trento autonomās provinces pārstāvju otrā tikšanās notika 2002. gada 30. maijā.

(3)

Komisija 2002. gada 24. jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu (2) par lielāko daļu pasākumu, kas bija iekļauti provinces likumā Nr. 6/99 “Īpaši noteikumi transporta nozarē” (3), kuru mērķis bija veicināt preču autopārvadājumu pārcelšanu uz citiem transporta veidiem. Tomēr par vienu no shēmā iekļautajiem pasākumiem uzsāka pārbaudes procedūru, respektīvi par atbalstu dzelzceļa vagonu un jauna vai atjaunota ritošā sastāva iegādei, procedūra reģistrēta ar numuru C 52/02.

(4)

Komisijas 2002. gada 24. jūlija lēmumu par procedūras uzsākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt savas piezīmes.

(5)

Itālija iesniedza piezīmes ar 2002. gada 4. septembra vēstuli. Komisija no ieinteresētajām pusēm piezīmes nesaņēma.

(6)

Itālijas iestādes 2003. gada 7. februārī paziņoja par jaunu atbalsta shēmu ar nosaukumu “Atbalsta piešķiršana kombinētajam transportam”, kuras mērķis ir veicināt kombinēto transportu Trento autonomajā provincē. Šo atbalsta shēmu reģistrēja ar numuru N 64/03, un to apstiprināja ar Komisijas 2003. gada 1. oktobra lēmumu (5).

(7)

Trento autonomā province ar 2005. gada 8. aprīļa vēstuli un Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ar 2005. gada 13. jūnijā reģistrētu vēstuli nosūtīja papildu paskaidrojumus.

(8)

Atbalsta pasākums, par kuru uzsāka pārbaudes procedūru, attiecās uz atbalstu dzelzceļu vagonu un jauna vai atjaunota ritošā sastāva iegādi, savukārt par pārējiem pasākumiem, kas bija iekļauti vispārējā shēmā, lai veicinātu preču autopārvadājumu pārcelšanu uz citiem transporta veidiem, iebildumu nebija.

(9)

Vispārējās shēmas mērķis ir samazināt kravu autopārvadājumu ietekmi uz vidi, atbalstot tādu transporta līdzekļu iegādi, kas ir aprīkoti ar tehnoloģijām, kuras mazina vides piesārņojumu un pārsniedz obligātos ekoloģiskos standartus. Tajā paredzēts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem un apvienībām, kas veic kravu autopārvadājumus trešo pušu uzdevumā, un kas veic kombinēto transportu vai nodarbojas ar dzelzceļa vai sauszemes transportu, kas kaut kādā veidā ir saistīts ar kombinēto dzelzceļa–autopārvadājumu transportu vai preču vai pasažieru pārvadāšanu.

(10)

Pārbaudāmajā pasākumā bija noteikts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas Trento autonomajā provincē, maksimāli 25 % apjomā dzelzceļa vagonu un jauna vai atjaunota ritošā sastāva iegādei (provinces likuma Nr. 6/99 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts).

(11)

Veikusi paziņotā projekta sākotnējo pārbaudi, Komisija pieņēma lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru un pieprasīt Itālijas iestāžu paskaidrojumus.

(12)

Jo īpaši Komisija izteica bažas par pasākuma atbilstību 4. panta 2. un 5. punktam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (6), ar kuru atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz dzelzceļa vagoniem ir noteikts līdz 15 % apmērā maziem uzņēmumiem un 7,5 % apmērā vidējiem uzņēmumiem.

(13)

Komisija šaubās par to, vai paziņotā atbalsta intensitāte (25 %) varētu atbilst maksimālajai atbalsta intensitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 70/2001 4. panta 2. punktā. Neatbilstība Regulā (EK) Nr. 70/2001 norādītajiem robežlielumiem bija vienīgais iemesls, lai uzsāktu pārbaudes procedūru.

(14)

Komisija no ieinteresētajām pusēm piezīmes nesaņēma.

(15)

Itālijas iestādes ar 2004. gada 4. septembra vēstuli, ko nosūtīja ar Itālijas Pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību, paziņoja par nodomu piešķirt atbalstu līdz 15 % apmērā maziem uzņēmumiem un 7,5 % apmērā vidējiem uzņēmumiem no izdevumiem par dzelzceļa vagonu un jauna vai atjaunota ritošā sastāva iegādi.

(16)

Itālijas iestādes bija paredzējušas apvienot šo atbalstu ar 25 % izpirkumnomas, amortizācijas vai iznomāšanas izmaksu finansēšanu ne ilgāk kā trīs gadus saistībā ar īpašiem zemās grīdas dzelzceļa vagoniem, kas paredzēti saistītajiem kombinētā transporta pakalpojumiem.

(17)

Uzņēmumiem, kas saņem subsīdijas, ir jāsedz tie izdevumi, uz kuriem neattiecas valsts atbalsts. Trento province pieprasīs, lai saņēmēji nodrošina, ka viņu piemērotie tarifi ir publiski un nediskriminējoši, t.i., visiem lietotājiem un visos maršruta posmos tie ir vienādi.

(18)

Kompetentās iestādes apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka trūkst vairākveidu transporta struktūras, Trento province ir paredzējusi rindas kārtībā un, kamēr būs izbeidzies attiecīgais budžets, finansēt visas uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir iegādāties zemās grīdas dzelzceļa vagonus. Tomēr, ja budžets izrādītos nepietiekams, tā patur tiesības publicēt publisku uzaicinājumu pieteikties uz atbalstu, dodot priekšroku tām darbībām, kuras ietver visvairāk pārkraušanas darbības no autotransporta uz dzelzceļa transportu vagonos, kas dodas ceļā no pārkraušanas vietām, kas atrodas provincē.

(19)

Tomēr jānorāda, ka šis pēdējais pasākums nebija iekļauts sākotnējā paziņojumā. Turklāt 2005. gada 8. aprīlī Trento autonomā province apgalvoja, ka šis pasākums nekad nav īstenots, un tā vairs nav paredzējusi šo pasākumu īstenot.

(20)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu jebkurš dalībvalsts piešķirtais atbalsts, kas traucē vai varētu traucēt konkurenci, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas skar tirdzniecību dalībvalstu starpā, ja vien Līgumā nav paredzēts citādi.

(21)

Saskaņā ar ierosināto pasākumu izvēlētie saņēmēji (mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas Trento autonomajā provincē) saņemtu valsts atbalstu dzelzceļa vagonu un ritošā sastāva iegādei, kamēr citi Itālijas vai citu dalībvalstu uzņēmumi, kas darbojas šajā jomā, nesaņem šādu atbalstu. Tādējādi pasākums pastiprina saņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem, kas darbojas tirdzniecībā Kopienā.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka paziņotais atbalsta pasākums ietver atbalstu 87. panta 1. punkta nozīmē, un šā iemesla dēļ principā ir aizliegts.

(23)

Pēc pārbaudes procedūras uzsākšanas, Itālijas iestādes piekrita samazināt plānoto atbalsta intensitāti dzelzceļa vagonu un jauna vai atjaunota ritošā sastāva iegādei no 25 % uz 15 % mazajiem uzņēmumiem un uz 7,5 % vidējiem uzņēmumiem. Atbalsta pasākums attiecas tikai uz finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(24)

Tādēļ atbalsta pasākumu var uzskatīt par atbilstošu 4. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 70/2001.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija atzīst, ka šis pasākums atbilst Līguma noteikumiem.