30.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 403/9

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1922/2006

(2006. gada 20. decembris)

par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā ir paredzēts aizliegums jebkāda veida diskriminācijai dzimuma dēļ un noteikts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība jānodrošina visās jomās.

(2)

Līguma 2. pantā paredzēts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Kopienas pamatuzdevumiem. Līdzīgi Līguma 3. panta 2. punktā ir prasīts, lai Kopiena tiektos uz nevienlīdzības izskaušanu un visās savās darbībās aktīvi veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu līdztiesības dimensijas integrēšanu visās Kopienas politikas jomās.

(3)	Ar Līguma 13. pantu Padome ir pilnvarota attiecīgi rīkoties, lai visās Kopienas kompetences jomās apkarotu diskrimināciju, inter alia, dzimuma dēļ.

(4)

Princips, kas paredz vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, ir iekļauts Līguma 141. pantā, un jau pastāv visaptverošs tiesību aktu kopums par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai un attiecībā uz darba apstākļiem, tostarp vienādu darba samaksu.

(5)

Komisijas pirmajā gadskārtējā ziņojumā 2004. gada pavasara Eiropadomei par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir secināts, ka vairumā politikas jomu pastāv būtisks dzimumu līdztiesības trūkums, ka vīriešu un sieviešu līdztiesības trūkums ir daudzpusēja parādība, kas jārisina ar visaptverošu politikas pasākumu kopumu, un ka ir vajadzīgi pastiprināti centieni, lai sasniegtu Lisabonas Stratēģijas mērķus.

(6)	Eiropadomes Nicas sanāksme 2000. gada 7.-9. decembrī aicināja “panākt lielāku izpratni, apvienot resursus un apmainīties ar pieredzi, jo īpaši izveidojot Eiropas Dzimumu jautājumu institūtu”.

(7)

Komisijas uzdevumā veiktajā priekšizpētē (3) secināts, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta nepārprotams pienākums ir veikt dažus uzdevumus, kurus pastāvošās iestādes pašlaik neveic, jo īpaši tādās jomās kā pētniecības datu un informācijas koordinēšana, centralizēšana un izplatīšana, sadarbības tīklu veidošana, dzimumu līdztiesības principa popularizēšana, dzimumu perspektīvas uzsvēršana un instrumentu izstrādāšana dzimumu līdztiesības labākai integrēšanai visās Kopienas politikas jomās.

(8)	Eiropas Parlaments 2004. gada 10. marta Rezolūcijā par Eiropas Savienības politiku par dzimumu līdztiesību (4) mudināja Komisiju paātrināt centienus, kuru rezultātā tiktu izveidots institūts.

(9)	Nodarbinātības, sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības Padome 2004. gada 1. un 2. jūnijā un Eiropadomes sanāksme 2004. gada 17. un 18. jūnijā atbalstīja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, un Eiropadome lūdza Komisiju iesniegt konkrētu priekšlikumu.

(10)

Lai Kopiena spētu efektīvi veicināt un īstenot dzimumu līdztiesības politiku, jo īpaši paplašinātā Savienībā, ir vajadzīgs apkopot, analizēt un izplatīt objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datus par vīriešu un sieviešu līdztiesību, izstrādāt atbilstīgus instrumentus, lai izskaustu jebkādu diskrimināciju dzimuma dēļ un lai dzimumu perspektīvu integrētu visās Kopienas politikas jomās, veicināt dialogu starp ieinteresētām pusēm un padziļināt ES pilsoņu izpratni. Tādēļ ir lietderīgi izveidot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, kas palīdzētu Kopienas iestādēm un dalībvalstīm pildīt minētos uzdevumus.

(11)	Dzimumu līdztiesību nevar panākt vienīgi ar diskriminācijas apkarošanas politiku, bet tai nepieciešami arī pasākumi, kas veicinātu vīriešu un sieviešu harmonisku līdzāspastāvēšanu un līdzsvarotu dalību sabiedriskajos procesos; Institūtam būtu jāsekmē šā mērķa sasniegšana.

(12)	Ņemot vērā to, cik būtiski ir Eiropas sabiedrībā visos dzīves aspektos likvidēt dzimumu stereotipus un nodrošināt sievietēm un vīriešiem pozitīvus piemērus, kam līdzināties, Institūta uzdevumos būtu jāiekļauj arī darbības šo mērķu sasniegšanai.

(13)

Lai veicinātu salīdzināmu un uzticamu datu savākšanu Eiropas līmenī, ir svarīgi sadarboties ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un attiecīgajām statistikas struktūrām, jo īpaši Eurostat. Tā kā informācija par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir būtiska visos Kopienas līmeņos — vietējā, reģionālā, valsts un Kopienas līmenī, būtu lietderīgi, ka šāda informācija būtu pieejama dalībvalstu iestādēm, lai palīdzētu tām savās kompetences jomās izstrādāt politiku un pasākumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

(14)

Institūtam būtu jāstrādā iespējami ciešā sadarbībā ar visām Kopienas programmām un struktūrām, lai izvairītos no dublēšanas un nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku resursu izmantošanu, jo īpaši to attiecinot uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (5), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (6), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (7) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (8).

(15)

Institūtam būtu jāattīsta sadarbība un dialogs ar nevalstiskām organizācijām un vienlīdzīgu iespēju sekmēšanas organizācijām, pētniecības centriem, sociālajiem partneriem un citām attiecīgām struktūrām, kas aktīvi iesaistās līdztiesības panākšanā valsts un Eiropas līmenī, kā arī trešās valstīs. Lai darbs būtu efektīvāks, Institūtam būtu lietderīgi izveidot un koordinēt elektronisku Eiropas Dzimumu līdztiesības sadarbības tīklu ar šādām struktūrām un ekspertiem dalībvalstīs.

(16)	Lai nodrošinātu nepieciešamo līdzsvaru dalībvalstu starpā un valdes locekļu nepārtrauktību, Padomes pārstāvjus ieceļ katram amata pilnvaru termiņam saskaņā ar Padomes prezidentvalstu rotācijas secību, sākot no 2007. gada.

(17)	Saskaņā ar Līguma 3. panta 2. punktu ir lietderīgi veicināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu dalību valdē.

(18)	Veicot savus uzdevumus, institūtam vajadzētu būt maksimāli neatkarīgam.

(19)	Institūtam būtu jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (9), un par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 45/2001 (10).

(20)	Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam piemēro Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (11).

(21)

Institūta līgumiskajai atbildībai, kuru reglamentē tiesību akti, kas piemērojami Institūta noslēgtajiem līgumiem, vajadzētu būt Tiesas kompetencē saskaņā ar jebkādu šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta attiecīgajā līgumā. Tāpat Tiesas kompetencē vajadzētu būt domstarpībām attiecībā uz kompensāciju par jebkādu kaitējumu, kas izriet no Institūta ārpuslīgumiskās atbildības.

(22)	Būtu jāveic neatkarīga ārēja izvērtēšana, lai apzinātu Institūta ietekmi, iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt tā uzdevumus un turpmāko pārskatīšanu grafiku.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, sekmēt un stiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, visās Kopienas politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī veicināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību, sniedzot tehnisko palīdzību Kopienas iestādēm un dalībvalstu iestādēm — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Līguma 13. panta 2. punktā ir ļauts pieņemt Kopienas pasākumus, lai atbalstītu un veicinātu mērķi apkarot diskrimināciju dzimuma dēļ arī ārpus nodarbinātības jomas. Līguma 141. panta 3. punkts ir specifiskā juridiskā bāze pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos tiek piemērots princips, kurš paredz vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm un vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tādēļ 13. panta 2. punkts un 141. panta 3. punkts kopā ir atbilstīga juridiskā bāze šīs regulas pieņemšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Institūta izveide

Ar šo tiek izveidots Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (turpmāk — “Institūts”).

2. pants

Mērķi

Institūta vispārīgie mērķi ir sekmēt un stiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, visās Kopienas politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī veicināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību, sniedzot tehnisko palīdzību Kopienas iestādēm, jo īpaši Komisijai, un dalībvalstu iestādēm, kā izklāstīts 3. pantā.

3. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, Institūts:

a)

apkopo, analizē un izplata attiecīgu objektīvu, salīdzināmu un uzticamu informāciju par dzimumu līdztiesību, tostarp izpētes rezultātus un labas prakses piemērus, ko tai darījušas zināmus dalībvalstis, Kopienas iestādes, pētniecības centri, līdztiesības struktūras attiecīgajās valstīs, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, attiecīgās trešās valstis un starptautiskās organizācijas, un iesaka jomas turpmākai izpētei;

b)	izstrādā metodes, lai uzlabotu datu objektivitāti, salīdzināmību un uzticamību Eiropas līmenī, paredzot kritērijus, kas uzlabos informācijas konsekvenci un, apkopojot datus, ņems vērā dzimumu aspektus;

c)	izstrādā, analizē, izvērtē un izplata metodoloģiskus līdzekļus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Kopienas politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās Kopienas iestādēs un struktūrās;

d)	veic apsekojumus par stāvokli Eiropā dzimumu līdztiesības jomā;

e)

lai atbalstītu un sekmētu pētniecību, uzlabotu pieejamo resursu izmantošanu un veicinātu informācijas apmaiņu un izplatīšanu, izveido un koordinē Eiropas Dzimumu līdztiesības sadarbības tīklu, iesaistot centrus, struktūras, organizācijas un ekspertus, kas nodarbojas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju;

f)	organizē ad hoc ekspertu sanāksmes, lai atbalstītu Institūta pētniecības darbu, veicinātu informācijas apmaiņu pētnieku starpā un sekmētu dzimumu perspektīvas iekļaušanu viņu veiktajos pētījumos;

g)	lai paplašinātu ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kopā ar atbilstīgiem partneriem rīko Eiropas līmeņa konferences, kampaņas un sanāksmes un iesniedz secinājumus un rezultātus Komisijai;

h)	izplata informāciju par pozitīviem piemēriem visos dzīves aspektos saistībā ar sieviešu un vīriešu lomām, kuras nav stereotipi, un sniedz savus secinājumus un ierosmes, kuru mērķis ir publiskot un turpmāk izmantot šādus panākumu piemērus;

i)	attīsta dialogu un sadarbību ar nevalstiskām organizācijām un vienlīdzīgu iespēju sekmēšanas organizācijām, universitātēm un ekspertiem, pētniecības centriem, sociālajiem partneriem un citām attiecīgām struktūrām, kas aktīvi iesaistās līdztiesības panākšanā valsts un Eiropas līmenī;

j)	sagatavo dokumentācijas avotus, kas pieejami sabiedrībai;

k)	publiskām un privātām organizācijām dara pieejamu informāciju par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju; un

l)	sniedz Kopienas iestādēm informāciju par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju valstīs, kas pievienojas, un kandidātvalstīs.

2.   Institūts par darbībām publicē gada ziņojumu.

4. pants

Darbības jomas un darba metodes

1.   Institūts veic savus uzdevumus atbilstīgi Kopienas kompetences jomām, kā arī ņemot vērā pieņemtos mērķus un prioritārās jomas, kas noteiktas Institūta gada programmā un atbilstīgi ievērojot pieejamos budžeta līdzekļus.

2.   Institūta darba programma ir atbilstīga Kopienas prioritātēm dzimumu līdztiesības jomā un Komisijas darba programmai, tostarp tās statistikas un pētniecības darbam.

3.   Lai izvairītos no dublēšanas un nodrošinātu vislabāko iespējamo resursu izmantošanu, Institūts savās darbībās ņem vērā no ikviena avota iegūtu pastāvošu informāciju un jo īpaši darbības, ko jau veikušas Kopienas iestādes un citas iestādes, struktūras un kompetentās valstu un starptautiskās organizācijas, un cieši sadarbojas ar Komisijas kompetentajiem dienestiem, tostarp Eurostat. Institūts nodrošina atbilstīgu koordināciju ar visām attiecīgajām Kopienas aģentūrām un Savienības struktūrām, kuras vajadzības gadījumā nosaka saprašanās memorandā.

4.   Institūts nodrošina, lai izplatītā informācija būtu saprotama tiešajiem lietotājiem.

5.   Institūts var iesaistīties līgumattiecībās, jo īpaši slēdzot apakšlīgumus ar citām organizācijām, lai veiktu tos uzdevumus, ko Institūts var tām uzticēt.

5. pants

Tiesībsubjektība, tiesībspēja un rīcībspēja

Institūts ir tiesību subjekts. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas var jo īpaši iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

6. pants

Institūta neatkarība

Institūts savas darbības veic neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

7. pants

Piekļuve dokumentiem

1.   Institūta rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Valde sešos mēnešos pēc Institūta izveidošanas pieņem pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Institūts pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti, attiecīgi, Līguma 195. un 230. pantā.

4.   Institūta veiktai datu apstrādei piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

8. pants

Sadarbība ar organizācijām valsts un Eiropas līmenī, starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm

1.   Lai palīdzētu veikt tā uzdevumus, Institūts sadarbojas ar organizācijām un ekspertiem dalībvalstīs, piemēram, ar līdztiesības struktūrām, pētniecības centriem, universitātēm, nevalstiskām organizācijām, sociālajiem partneriem, kā arī ar attiecīgajām organizācijām Eiropas vai starptautiskajā līmenī un trešās valstīs.

2.   Ja tā uzdevumu efektīvai veikšanai Institūtam ir nepieciešami nolīgumi ar starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm, Kopiena saskaņā ar Līguma 300. pantā noteikto procedūru Institūta interesēs slēdz šādus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm. Šis noteikums neliedz īstenot ad hoc sadarbību ar šādām organizācijām vai trešām valstīm.

9. pants

Institūta struktūra

Institūtam ir:

a)

valde;

b)	ekspertu forums;

c)	direktors un viņa darbinieki.

10. pants

Valde

1.   Valdē ir:

a)	astoņpadsmit pārstāvji, ko ieceļ Padome, balstoties uz priekšlikumu, ko iesniedz katra attiecīgā dalībvalsts;

b)	viens loceklis, kas pārstāv Komisiju un ko ieceļ Komisija.

2.   Valdes locekļus ieceļ tā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un plašas attiecīgās un daudzdisciplīnu zināšanas dzimumu līdztiesības jomā.

Padome un Komisija tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

Vietniekus, kuri pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā, ieceļ, izmantojot to pašu procedūru.

Valdes locekļu un vietnieku sarakstu Padome publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Institūta tīmekļa vietnē un citās attiecīgās tīmekļa vietnēs.

3.   Amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Katram amata pilnvaru termiņam Padomes ieceltie locekļi pārstāv astoņpadsmit dalībvalstis prezidentvalstu rotācijas secībā, un katra attiecīgā dalībvalsts nominē vienu locekli.

4.   Valde uz trīs gadiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

5.   Katram 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam valdes loceklim vai — viņa prombūtnē — viņa vietniekam ir viena balss.

6.   Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi Institūta darbībai. Tā jo īpaši:

a)

pamatojoties uz projektu, ko izstrādājis 12. pantā minētais direktors, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar budžetu un pieejamajiem resursiem pieņem gada darba programmu un vidēja termiņa darba programmu, kas aptver trīs gadu periodu; programmas pēc vajadzības var pārskatīt; pirmo gada darba programmu pieņem ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc direktora iecelšanas;

b)

pieņem 3. panta 2. punktā minēto gada ziņojumu, jo īpaši sasniegtos rezultātus salīdzinot ar gada darba programmas mērķiem; ziņojumu, vēlākais, līdz 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un publicē Institūta tīmekļa vietnē;

c)	īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz direktoru un viņu ieceļ vai atbrīvo no amata saskaņā ar 12. pantu; un

d)	pieņem Institūta gada budžeta projektu un galīgo budžetu.

7.   Valde pieņem Institūta iekšējos noteikumus, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sagatavojis direktors.

8.   Valde pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētājam ir izšķirošā balss. Šā panta 6. punktā un 12. panta 1. punktā minētajos gadījumos lēmumus pieņem ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

9.   Valde pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sagatavojis direktors.

10.   Priekšsēdētājs valdi sasauc vismaz vienu reizi gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc savas ierosmes vai pēc vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

11.   Institūts katru gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta lēmējinstitūcija”) visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

12.   Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Profesionālās izglītības attīstības centra un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktorus pēc vajadzības var uzaicināt uz valdes sanāksmēm kā novērotājus, lai koordinētu attiecīgās darba programmas saistībā ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

11. pants

Ekspertu forums

1.   Ekspertu forumā ir locekļi no kompetentām iestādēm, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, ievērojot principu, ka katra dalībvalsts izvirza vienu pārstāvi, divi locekļi pārstāv citas attiecīgas organizācijas, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, un tos izvirza Eiropas Parlaments, kā arī trīs locekļi, ko izvirza Komisija un kas pārstāv ieinteresētās puses Eiropas līmenī, pa vienam pārstāvim no:

a)	atbilstīgas nevalstiskas organizācijas Kopienas līmenī, kurai ir pamatota interese dot ieguldījumu cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas veicināšanā;

b)	darba devēju organizācijām Kopienas līmenī; un

c)	darba ņēmēju organizācijām Kopienas līmenī.

Dalībvalstis un Komisija tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību ekspertu forumā.

Locekļus var aizstāt vietnieki, kurus ieceļ tajā pašā laikā.

2.   Ekspertu foruma locekļi nav valdes locekļi.

3.   Ekspertu forums atbalsta direktoru tā centienos nodrošināt Institūta darbību izcilību un neatkarību.

4.   Ekspertu forums ir mehānisms informācijas apmaiņai attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem un zināšanu apkopošanai. Tas nodrošina ciešu sadarbību starp Institūtu un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs.

5.   Ekspertu forumu vada direktors vai — viņa prombūtnes laikā — vietnieks no Institūta. Ekspertu forums sanāk regulāri vismaz vienu reizi gadā pēc direktora uzaicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tā locekļu pieprasījuma. Tā darba procedūras precizē Institūta iekšējos noteikumos, un tās dara publiski pieejamas.

6.   Komisijas struktūrvienību pārstāvji piedalās ekspertu foruma darbā.

7.   Institūts nodrošina ekspertu forumam vajadzīgo tehnisko un materiāltehnisko atbalstu un nodrošina sekretariāta pakalpojumus tā sanāksmēm.

8.   Direktors var uzaicināt ekspertus vai attiecīgo ekonomikas nozaru, darba devēju, arodbiedrību, profesionālo vai pētniecības iestāžu vai nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar atzītu pieredzi disciplīnās, kas attiecas uz Institūta darbu, lai sadarbotos īpašos uzdevumos un piedalītos attiecīgajās ekspertu foruma darbībās.

12. pants

Direktors

1.   Institūtu vada direktors, ko ieceļ valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, kuru ierosina Komisija pēc atklāta konkursa, iepriekš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicējot uzaicinājumu izteikt interesi. Pirms iecelšanas valdes izraudzītam kandidātam lūdz sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta attiecīgajā komitejā vai attiecīgajās komitejās un atbildēt uz locekļu jautājumiem.

2.   Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pēc Komisijas priekšlikuma un pēc izvērtēšanas minēto termiņu var vienreiz pagarināt par laikposmu, kas nepārsniedz 5 gadus. Izvērtēšanā Komisija jo īpaši apsver:

a)	rezultātus, kas sasniegti pirmajā amata pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b)	Institūta uzdevumus un vajadzības nākamajos gados.

3.   Direktors valdes pārraudzībā ir atbildīgs par:

a)	3. pantā minēto uzdevumu veikšanu;

b)	Institūta gada un vidēja termiņa darbības programmu sagatavošanu un īstenošanu;

c)	valdes un ekspertu foruma sanāksmju sagatavošanu;

d)	3. panta 2. punktā minētā gada ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu;

e)	visiem ar personālu saistītiem jautājumiem un jo īpaši 13. panta 3. punktā paredzēto pilnvaru īstenošanu;

f)	ikdienas administratīvo vadību; un

g)	efektīvu uzraudzības un izvērtēšanas procedūru īstenošanu attiecībā uz Institūta veikumu, salīdzinot ar mērķiem, saskaņā ar profesionāli atzītiem standartiem. Direktors katru gadu valdei ziņo par uzraudzības sistēmas rezultātiem.

4.   Direktors par savām darbībām atskaitās valdei un piedalās tās sanāksmēs bez balsstiesībām. Tāpat direktoru var ziņojuma sniegšanai uzaicināt uz Eiropas Parlamentu, izskatot svarīgus jautājumus, kas saistīti ar Institūta darbībām.

5.   Direktors ir Institūta juridiskais pārstāvis.

13. pants

Personāls

1.   Institūta darbiniekiem piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti Regulā (EEK, EOTK, Euratom) Nr. 259/68 (12), un noteikumus, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas ar mērķi piemērot minētos Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar režīmu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 110. pantā. Valde var pieņemt noteikumus, lai norīkotus dalībvalstu ekspertus varētu nodarbināt Institūtā.

3.   Institūts attiecībā uz saviem darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai.

14. pants

Budžeta sagatavošana

1.   Visu Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un to atspoguļo Institūta budžetā.

2.   Budžetā ietvertie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus līdzekļus, Institūta ieņēmumus veido:

a)	Kopienas subsīdija, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)	maksājumi, ko saņem par sniegtajiem pakalpojumiem;

c)	finanšu iemaksas no 8. pantā minētajām organizācijām vai trešām valstīm; un

d)	dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.

4.   Institūta izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izdevumus.

5.   Valde katru gadu, pamatojoties uz direktora sagatavotu projektu, izstrādā Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu, valde, vēlākais, līdz 31. martam nosūta Komisijai.

6.   Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

7.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Institūta subsīdijas apropriācijas un pieņem Institūta štatu sarakstu.

9.   Institūta budžetu pieņem valde. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Valde cik iespējams drīz paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par nodomu īstenot kādu projektu, kuram var būt būtiska finansiāla ietekme uz Institūta budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem saistībā ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par to informē Komisiju.

Ja kāda budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta valdei sešās nedēļās no projekta paziņošanas dienas.

15. pants

Budžeta izpilde

1.   Direktors izpilda Institūta budžetu.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam Institūta grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskos pārskatus, kopā ar ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis Institūta provizoriskos pārskatus nosūta Revīzijas palātai kopā ar 2. punktā minēto ziņojumu. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Institūta provizoriskajiem pārskatiem, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantā, direktors uz savu atbildību sagatavo Institūta pārskatus galīgā variantā un iesniedz tos Valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Institūta pārskatiem galīgajā variantā.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. jūlijam direktors galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Vēlākais, līdz 30. septembrim direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Direktors šo atbildi nosūta arī valdei.

9.   Direktors pēc attiecīga lūguma sniedz Eiropas Parlamentam jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot attiecīgā finanšu gada procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktā.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par N gada budžeta izpildi.

11.   Finanšu noteikumus, kas piemērojami Institūtam, pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētajos noteikumos nevar atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, izņemot ja tas īpaši nepieciešams Institūta darbības vajadzībām un ar Komisijas iepriekšēju atļauju.

16. pants

Valodas

1.   Uz Institūtu attiecas Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (13).

2.   Institūta darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus parasti sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (14).

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Institūtu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

18. pants

Atbildība

1.   Institūta līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

Tiesai ir jurisdikcija atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulai, kas ietverta Institūta noslēgtajos līgumos.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību Institūts saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kompensē jebkādu kaitējumu, ko rada Institūts vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības attiecībā uz kompensāciju par šādiem kaitējumiem.

19. pants

Trešo valstu dalība

1.   Institūts ir atvērts to valstu dalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, pamatojoties uz kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz ko attiecas šī regula.

2.   Saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā noteikumi, ar ko jo īpaši nosaka to, kādā jomā, apjomā un veidā minētās valstis piedalās Institūta darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Institūta iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie nolīgumi visos gadījumos ir saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

20. pants

Izvērtēšana

1.   Līdz 2010. gada 18. janvāris Institūts pasūta neatkarīgu ārējo izvērtējumu par savu veikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde, vienojoties ar Komisiju. Izvērtējumā izskata Institūta ietekmi dzimumu līdztiesības veicināšanā un iekļauj sinerģijas iedarbības analīzi. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Institūta uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Institūta uzdevumus. Izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto pušu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmāko izvērtējumu grafiku, ņemot vērā 1. punktā minētā izvērtējuma ziņojuma rezultātus.

21. pants

Pārskata klauzula

Valde izskata 20. pantā minētā izvērtējuma secinājumus un sniedz Komisijai ieteikumus, kas var būt vajadzīgi attiecībā uz izmaiņām Institūtā, tā darba praksē un uzdevumu jomā. Komisija izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos publiski pieejamus. Pēc izvērtējuma ziņojuma un ieteikumu izskatīšanas Komisija var iesniegt priekšlikumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem attiecībā uz šo regulu.

22. pants

Administratīvā kontrole

Uz Institūta darbībām saskaņā ar Līguma 195. pantu attiecas ombuda uzraudzība.

23. pants

Institūta darbības sākšana

Institūts sāk darbību, cik ātri vien iespējams, un noteikti ne vēlāk kā 2008. gada 19. janvāris.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 24, 31.1.2006., 29. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 18. septembra Kopējā nostāja (OV C 295 E, 5.12.2006., 57. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums.

(3)  Eiropas Komisijas Priekšizpēte attiecībā uz Eiropas Dzimumu institūtu (veica PLS Ramboll Management, DK, 2002.)

(4)  OV C 102 E, 28.4.2004., 638. lpp.

(5)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1111/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EEK) No 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2051/2004 (OV L 355, 1.12.2004., 1. lpp.).

(8)  Dalībvalstis, 2003. gada decembrī tiekoties Eiropadomē, lūdza Komisiju sagatavot priekšlikumu par cilvēktiesību aģentūru, paplašinot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaras.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(12)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(13)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 920/2005 (OV L 156,18.6.2005., 3. lpp.).

---