29.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/4

(1)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. pantu 2005. gada 30. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicētajā paziņojumā (“paziņojums par uzsākšanu”) informēja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Malaizijas un Taizemes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importu Kopienā.

(2)

Procedūru uzsāka, pamatojoties uz sūdzību, ko 2005. gada 17. maijā iesniedza 29 Kopienas plastikāta maisu un maisiņu ražotāji, kas pārstāv nozīmīgu daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 25 %) no kopējās plastikāta maisu un maisiņu produkcijas Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā produkta dempingu un par tā rezultātā nodarītiem būtiskiem zaudējumiem, un tas tika uzskatīts par pietiekamu pamatojumu procedūras sākšanai.

(3)

Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem – Kopienas ražotājiem – to apvienībai, citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī zināmajām iesaistītajām lietotāju apvienībām, kā arī eksportējošo valstu pārstāvjiem par procedūras uzsākšanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja iesniegt viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā laikā.

(4)

Ņemot vērā zināmo ražotāju eksportētāju lielo skaitu ĶTR, Malaizijā un Taizemē, kā arī zināmo Kopienas ražotāju un importētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta izlases veida pārbaude, lai noteiktu dempingu un zaudējumus (papildu informāciju par izlases veida pārbaudi skatīt turpmāk).

(5)

Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un iestādēm, lai tie, ja to vēlētos, varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piešķiršanu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu 108 uzņēmumi un uzņēmumu grupas pieprasīja TER. Visi šie iepriekšminētie uzņēmumi un grupas pieprasīja arī IR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta to neatbilstība TER saņemšanas nosacījumiem. Trīs uzņēmumi pieprasīja tikai IR.

(6)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām pusēm un visiem citiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā. Papildu atbildēm, ko saņēma no eksportētāju, importētāju un Kopienas ražošanas nozares izlases veidā izvēlētajām pusēm, atbildes uz anketām tika saņemtas arī no diviem Kopienas mazumtirgotājiem.

(7)

Vairākas puses iesniedza viedokli rakstiski. Tika uzklausītas visas puses, kuras noteiktajā termiņā to pieprasīja un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai sākotnēji konstatētu dempingu, tā radītos zaudējumus un Kopienas intereses, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Zaudējumu izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. martam (“aplūkojamais periods”).

(10)

Kā minēts iepriekš, ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, Malaizijā un Taizemē, paziņojumā par uzsākšanu tika izteikts priekšlikums saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu veikt pārbaudi izlases veidā.

(11)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā un, ja tā ir, tad izraudzīties atlasi, ražotāji eksportētāji tika aicināti paziņot par sevi 15 dienu laikā kopš izmeklēšanas uzsākšanas dienas un sniegt galveno informāciju par savu eksporta pārdošanas apjomu un pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, kā arī visu ar tiem saistīto uzņēmumu, kas ražo un/vai pārdod minēto ražojumu, nosaukumus un darbību. Tika veikta apspriede arī ar ĶTR, Malaizijas un Taizemes iestādēm.

(12)

Pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā sniedza 108 uzņēmumi un uzņēmumu grupas no ĶTR, 36 uzņēmumi no Malaizijas un 17 no Taizemes. Tomēr tikai 104 uzņēmumi un grupas no ĶTR, 31 uzņēmums no Malaizijas un 14 uzņēmumi no Taizemes ziņoja par uz Kopienu veikto eksportu izmeklēšanas periodā.

(13)

Ražotāji eksportētāji, kuri izmeklēšanas periodā eksportēja minēto ražojumu uz Kopienu un izteica vēlēšanos piedalīties atlasē, tika uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un tika ņemti vērā atlasē.

(14)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāvēja apmēram 95 % attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Kopienu no ĶTR, 96 % Malaizijas un 88 % Taizemes kopējā eksporta apjoma.

(15)

Pārējie uzņēmumi bija vai nu tirgotāji, vai ražotāji eksportētāji, kuri neeksportēja uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Tādēļ šiem uzņēmumiem dempinga starpība noteikta netiks.

(16)

Ražotāji eksportētāji, kas nepaziņoja par sevi iepriekš noteiktajā laikposmā, tika uzskatīti par uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, atlasot uzņēmumus, tika ņemti vērā šādi kritēriji: ražotāja eksportētāja lielums attiecībā uz eksporta pārdošanas apjomu Kopienā, kā arī ražotāja eksportētāja lielums attiecībā uz pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Tika uzskatīts, ka turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ atlasē būtu jāiekļauj pietiekams skaits uzņēmumu, kas pārdod ražojumus iekšzemes tirgū. Tādēļ atlasē tika iekļauti daži lielākie eksportējošie uzņēmumi, kuriem ir reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū.

(18)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija sākotnēji izraudzījās atlasei desmit Ķīnas ražotājus eksportētājus, sešus Malaizijas ražotājus eksportētājus un sešus Taizemes ražotājus eksportētājus. Izraudzītie uzņēmumi pārstāvēja apmēram 52 %, 62 % un 71 % minētā ražojuma eksporta uz Kopienu attiecīgi no ĶTR, Malaizijas un Taizemes.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un attiecīgo valstu iestādēm tika dota iespēja izteikt apsvērumus par veikto atlasi.

(20)

Vairāki Ķīnas eksportētāji argumentēja, ka viņus vajadzējis iekļaut atlasē īpašu apstākļu dēļ, kas pastāv attiecībā uz to uzņēmumiem, piemēram: ražojumu veidi, uzņēmējdarbības modelis, izmaksu struktūra vai saistība ar Honkongas vai ES uzņēmumu grupām. Tomēr tas būtu nepraktiski, un arī pamatregula neprasa veikt atlasi, iekļaujot tajā iepriekšminētos faktorus, ņemot vērā atlases izveidošanai pieejamo informāciju un laiku. Turklāt pamatregula atļauj ierobežot izmeklēšanu līdz lielākajam reprezentatīvajam eksporta apjomam, kādu faktiski ir iespējams izmeklēt pieejamajā laikā.

(21)

Viens Ķīnas eksportētājs argumentēja, ka Komisijai saskaņā ar PTO Antidempinga nolīgumu būtu bijis vienkārši jāatlasa eksportētāji, kuru eksporta pārdošanas apjomi uz Kopienu ir vislielākie, neņemot vērā pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Antidempinga nolīguma 6.10 pants inter alia paredz, ka eksportētājus var atlasīt, pamatojoties uz “vislielāko procentuālo eksporta apjomu no attiecīgās valsts, ko var reāli izmeklēt”. Šī Antidempinga nolīguma 6.10 panta interpretācija ir jānoraida. Pirmkārt, antidempinga nolīguma 6.10 panta formulējumā nav nekā, kas izslēgtu iespēju atlasīt eksportētājus, kuriem ir reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. Otrkārt, ražotāju eksportētāju atlases mērķis ir vākt cik vien iespējams reprezentatīvus datus, uz kā pamata aprēķināt dempinga starpību. Šajā ziņā ir būtiski atlasē iekļaut uzņēmumus, kuri attiecīgo ražojumu pārdod iekšzemes tirgū, lai varētu noteikt normālo vērtību, PV&A izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punktu. Uzņēmumiem, kurus atzīst par atbilstīgiem TER kritērijiem, būtu problemātiski noteikt normālo vērtību bez pietiekama informācijas daudzuma par šādu PV&A un peļņu. Vislielākajā eksporta apjomā, kuru var faktiski izmeklēt, tādējādi būtu jāiekļauj arī vismaz pietiekams skaits uzņēmumu, kam IP ir bijis pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Tā rezultātā saskaņā ar antidempinga nolīguma 6.10 pantu un pamatregulas 17. pantu ir atlasīti tikai lielākie eksportējošie uzņēmumi, kas veidoja arī lielāko daļu pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū.

(22)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Wuxi Jiayihe Packaging Co., Ltd un Wuxi Bestpac Packaging Co., Ltd kļūdas dēļ ir deklarējuši lielu minētā ražojuma eksporta apjomu uz EK, ko paši nav saražojuši, bet tikai pārstrādājuši citu ražotāju eksportētāju vajadzībām. Ņemot vērā nelielo reālo pašu ražotā minētā ražojuma pārdošanas apjomu, uzņēmumu izslēdza no Ķīnas uzņēmumu atlases. Tomēr, ņemot vērā to, ka uzņēmums jau ir apskatīts, tam veiks individuālu pārbaudi.

(23)

Malaizijas Plastikāta izstrādājumu ražotāju apvienība norādīja, ka viens no neatlasītajiem uzņēmumiem nav paziņojis par ar to saistīta uzņēmuma plastikāta maisiņu pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū un ka šis uzņēmums būtu bijis jāiekļauj atlasē. Tā kā informācija par šo kļūdu ziņojumā tika saņemta savlaicīgi, Komisija piekrita iekļaut uzņēmumu atlasē, aizstājot vienu no iepriekš atlasītajiem uzņēmumiem, kuram bija mazāks eksporta pārdošanas apjoms.

(24)

Sākotnēji atlasītajiem 22 uzņēmumiem tika nosūtītas aizpildāmas anketas, un atbildes no visiem tika saņemtas noteiktajā termiņā, izņemot no viena Taizemes uzņēmuma, kurš bija atlasīts, bet pēc tam pārtrauca sadarbību.

(25)

Ņemot vērā iesaistīto valstu un pušu lielo skaitu un laika ierobežojumus, Komisija secināja, ka nevar veikt ražotāju eksportētāju individuālu izskatīšanu ar mērķi piemērot pamatregulas 9. panta 6. punktu un 17. panta 3. punktu, jo tas radītu nepamatotu slogu un neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu. Komisija attiecīgi informēja visus ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās, ka tā neparedz veikt individuālas izskatīšanas pēc pieprasījuma. Turklāt paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā 40 dienu termiņā šādi pieprasījumi netika saņemti.

(26)

Būtu jāpiezīmē, ka viens uzņēmums Ķīnā, kas netika atlasīts, bet sadarbojās izmeklēšanā, iesniedza pieprasījumu mainīt nosaukumu no Jiangmen Xiefeng Plastic Co., Ltd. uz Jiangmen Toptype Plastic Products Co., Ltd. Tika sniegti pierādījumi, ka tā bija vienas un tās pašas juridiskas personas nosaukuma maiņa un tādējādi nav notikušas nekādas citas izmaiņas uzņēmuma statusā, struktūrā vai īpašumtiesībās. Uzņēmuma nosaukums tika grozīts, un šīs regulas pielikumā ir tā jaunais nosaukums.

(27)

Ņemot vērā lielo Kopienas ražotāju skaitu, tika izteikts priekšlikums saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu veikt pārbaudi izlases veidā. Šajā nolūkā Komisija pieprasīja Kopienas ražotājiem sniegt informāciju par līdzīgo ražojumu ražošanu un pārdošanu.

(28)

Paziņojumā par uzsākšanu pieprasīto informāciju sniedza 34 Kopienas ražotāji. Kopā atlasīja piecus uzņēmumus (trīs Francijā un divus Spānijā) – tie veidoja Kopienas lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu (apmēram 18 %), ko faktiski varēja pārbaudīt atvēlētajā laikā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar Kopienas ražotāju apvienību, un tai nebija iebildumu. Visi atlasītie Kopienas ražotāji sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajos termiņos. Turklāt atlikušie sūdzības iesniedzēji ražotāji un ražotāji, kas atbalstīja izmeklēšanu, no Beļģijas, Dānijas, Francijas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Spānijas un Apvienotās Karalistes pienācīgi sniedza konkrētus vispārīgos datus nodarīto zaudējumu analīzei.

(29)

Ņemot vērā Kopienas importētāju lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu tika paredzēta izlases veida pārbaude. Šim nolūkam Komisija pieprasīja importētājiem sniegt informāciju par attiecīgā ražojuma ražošanu un tirdzniecību.

(30)

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija iekļāva atlasē piecus importētājus trīs dalībvalstīs – divus Francijā, vienu Vācijā, un divus Apvienotajā Karalistē. Tika organizētas konsultācijas ar divām zināmām importētāju apvienībām. Šie importētāji veidoja lielāko pietiekamo apjomu no zināmo Kopienas importētāju pārdošanas apjoma (apmēram 9 %), ko faktiski varēja izmeklēt atvēlētajā laikā. Divi importētāji sadarbojās pilnībā un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(31)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika plānots ieteikt uzlikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu ĶTR un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam un pārtraukt procedūru attiecībā uz Malaizijas izcelsmes importu. Tām arī tika atvēlēts laiks, kurā tās varēja formulēt savus apsvērumus pēc būtisko faktu un apsvērumu izziņošanas, uz kā pamata tiek piemēroti galīgie pasākumi.

(32)

Ieinteresēto pušu iesniegtās mutvārdu un rakstveida atsauksmes izskatīja un vajadzības gadījumā konstatējumi tika atbilstīgi laboti.

(33)

Plastikāta maisus un maisiņus, kurus izgatavo no polietilēna, parasti mazumtirdzniecības uzņēmumi izsniedz patērētājiem, kas tos izmanto galvenokārt iegādāto preču pārvešanai, pārtikas iesaiņošanai vai mājsaimniecības atkritumu likvidēšanai.

(34)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR, Malaizijas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisi un maisiņi, kuri pēc svara satur vismaz 20 % polietilēna un kuru biezums nepārsniedz 100 mikrometru (“plastikāta maisiņi”). Attiecīgo ražojumu klasificē ar KN kodiem ex 3923 21 00, ex 3923 29 10 un ex 3923 29 90.

(35)

Plastikāta maisiņus ražo no polietilēna polimēriem ar ekstrūzijas metodi nepārtrauktā cauruļveida formā, iepūšot gaisu, pēc tam sagriežot un pēc vajadzības sakausējot, apdrukājot un pievienojot rokturus un/vai aizdares sistēmas. Maisiņus var izgatavot no dažāda blīvuma polietilēna un jaukt ar cita veida sveķiem vai piedevām. Izmantotie materiāli ietekmē maisiņu īpašības, piemēram, stiprību, izturību vai noārdīšanos, kāda var būt vajadzīga dažādiem lietojumiem.

(36)

Izmeklēšanā ĶTR iestādes un vairāki importētāji un eksportētāji argumentēja, ka izmeklēšanas darbības joma bijusi pārāk plaša, jo tajā iekļauti tādi priekšmeti kā iepirkumu maisiņi, atkritumu maisiņi, maisiņi saldētavām, augļu un dārzeņu maisiņi un citi priekšmeti, kas, iespējams, atšķiras pēc to fiziskajām īpašībām, cenas, pārdošanas kanāliem, galīgā lietojuma un arī patērētāju skatījumā. Jo īpaši, viens eksportētājs un vairāki importētāji pieprasīja izslēgt no izmeklēšanas maisiņus ar rāvējslēdzēju (plēves maisiņus ar rāvējslēdzēja aizdares funkciju) sakarā ar iespējamām atšķirībām izejvielās, ražošanas procesā, izskatā, lietošanā, izplatīšanā, patērētāju attieksmē un cenā. Vēl kāds importētājs izteica līdzīgu apsvērumu par naudas maisiņiem, kuriem, kā tiek uzskatīts, ir dažas unikālas tehniskās un fiziskās īpašības un kurus ražo tikai ierobežots uzņēmumu skaits.

(37)

Kāds Malaizijas eksportētājs tāpat argumentēja, ka dažu tā eksportēto maisiņu iztukšošanas mehānisma patentēto īpatnību dēļ tie būtu jāizslēdz no izmeklēšanas darbības jomas, jo tiek uzskatīts, ka somas ar šīm īpatnībām Kopienas ražošanas nozare ražot nevar. Tomēr, lai gan šīs patentētās īpašības mērķis ir panākt funkcionālu pārākumu pār citiem maisiņiem, tā nenodrošina pietiekamu fizisko īpašību atšķirību, lai šos maisiņus uzskatītu par atsevišķu ražojumu. Patiesībā tie ir savstarpēji aizstājami ar citiem pārnēsāšanai paredzētiem maisiņiem – ar līdzīgām patentētām sistēmām vai bez tām.

(38)

Lai arī tiek atzīts, ka pastāv dažādi plastikāta maisiņu veidi, kas ir paredzēti dažādam lietojumam, ietverot iepriekš minēto, izmeklēšanā noskaidrojās, ka visiem šiem plastikāta maisiņu veidiem, tostarp tiem, kuriem ir patentētas īpatnības, ir tās pašas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpašības, un tie pamatā ir elastīgi konteineri no polietilēna plēves izmantošanai preču iesaiņošanā un pārnēsāšanā. Plastmasas maisiņu izmantojums vienmēr ir viens un tas pats, var atšķirties tikai iesaiņojamo vai pārnēsājamo “preču” veids (piemēram, mazumtirdzniecības preces, pārtikas produkti, atkritumi). Attiecībā uz to būtu jāatzīmē, ka pamatregulā nav prasīts, lai izmeklēšana attiektos uz produktiem, kas ir identiski visos aspektos, tas ir, attiecībā uz to ražošanas procesu, cenu, pārdošanas kanāliem, izmantošanu vai patērētāju uztveri. Komisijas pastāvīgā prakse drīzāk ir noteikt, ka ražojumu veidu uzskatīšanai par vienu ražojumu pietiek ar to, ka tiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības.

(39)

Tādēļ visus dažādos ĶTR, Malaizijas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisiņu veidus, ko klasificē ar KN kodiem ex 3923 21 00, ex 3923 29 10 un ex 3923 29 90, šajā izmeklēšanā uzskata par vienu ražojumu.

(40)

Komisija atklāja, ka plastikāta maisiņiem, kas ražoti ĶTR, Malaizijā (kas tika izvēlēta arī kā analogā valsts) un Taizemē un tirgoti attiecīgos iekšzemes tirgos, un tiem, kurus no attiecīgajām valstīm eksportē Kopienā, kā arī tiem, kurus ražo un Kopienā tirgo Kopienas ražošanas nozare, ir tās pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojums. Tādēļ tiek secināts, ka tie visi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(41)

Turpmāk izklāstīto vispārīgo metodiku piemēroja visiem Malaizijas un Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, kā arī visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam tika piešķirts TER. Tādēļ konstatējumos par dempingu saistībā ar katru attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai konkrēti fakti par katru eksportētājvalsti.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem bija reprezentatīvs, t.i., vai šādas pārdošanas kopējais apjoms bija vienāds ar 5 % no atbilstīgā eksporta tirdzniecības apjoma uz Kopienu vai lielāks.

(43)

Pēc tam Komisija identificēja tos iekšzemē tirgotos ražojumu veidus, kurus tirgoja uzņēmumi ar pietiekamiem kopējiem pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem ražojumu veidiem. Izmantoja šādus kritērijus: lietoto izejvielu veidi, izmēri, krāsa, apdruka, aizdare, rokturi un plastikāta maisiņu izskats.

(44)

Konkrēta ražojumu veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par reprezentatīvu, ja šā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā veidoja 5 % vai vairāk no kopējā salīdzināmā ražojumu veida eksporta pārdošanas apjoma uz Kopienu.

(45)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra uzņēmuma katra plastikāta maisiņu veida iekšzemes pārdošanas apjomu katrā eksportētājā valstī, kas pārdots reprezentatīvā daudzumā, var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē. To konstatēja, nosakot katra eksportētā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā.

(46)

Ja ražojuma veida pārdošanas apjoms, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā šā veida pārdošanas apjoma un ja šā ražojuma tipa vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko iekšzemes tirgus cenu. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā veida pārdošanas apjoma cenām iekšzemes tirgū IP neatkarīgi no tā, vai pārdošana ir vai nav bijusi rentabla.

(47)

Ja ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms veidoja 80 % vai mazāk no šā veida kopējā pārdošanas apjoma, vai ja šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko iekšzemes tirgus cenu, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi no šā veida rentablās pārdošanas apjoma ar noteikumu, ka šīs pārdošanas apjoms veido 10 % vai vairāk no šā veida kopējā pārdošanas apjoma.

(48)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no šā veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šis konkrētais veids ir pārdots nepietiekamā daudzumā, lai iekšzemes tirgus cena varētu būt atbilstīgs pamats normālās vērtības noteikšanai.

(49)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja tirgota konkrēta ražojumu veida iekšzemes cenas, bija jāizmanto cita metode. Šajā sakarā Komisija lietoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(50)

Salikto normālo vērtību aprēķināja, katra eksportētāja eksportētā ražojuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot un, ja nepieciešams, koriģējot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu.

(51)

Visos gadījumos PVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu. Šajā nolūkā Komisija pārbaudīja, vai datus par radītajām PVA izmaksām un gūto peļņu katram attiecīgajam ražotājam eksportētājam var uzskatīt par ticamiem.

(52)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(53)

Gadījumos, kad eksporta tirdzniecību veica ar saistītu Kopienas importētāju starpniecību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu salikto eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tika tālākpārdoti neatkarīgam pircējam, attiecīgi koriģējot to ar visām izmaksām, kas radušās laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, kā arī ņemot vērā PVA izmaksas samērīgā apjomā un samērīgu peļņas normu. Šim nolūkam izmantoja saistīto importētāju pašu PVA izmaksas. Peļņas normu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās.

(54)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(55)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas godīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika atļautas pielaides korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Visiem ražotājiem eksportētājiem, kas piedalījās izmeklēšanā, attiecīgos un pamatotos gadījumos tika ņemtas vērā pielaides saistībā ar atšķirībām transportēšanas izmaksās, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības noteica, katram ražojuma veidam salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts iepriekš.

(57)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņoja par sevi, bet atlasei netika izraudzīti, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz atlasīto uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(58)

Nosakot dempinga starpību, Komisija saistītos ražotājus eksportētājus vai ražotājus eksportētājus, kas pieder vienai uzņēmumu grupai, parasti uzskata par vienu uzņēmumu un tādēļ nosaka tiem vienu dempinga starpību. Tas tā ir jo īpaši tāpēc, ka, aprēķinot individuālas dempinga starpības, varētu tikt veicināta antidempinga pasākumu apiešana, tos tādējādi padarot neefektīvus, ļaujot saistītiem ražotājiem eksportētājiem virzīt savu eksportu uz Kopienu ar tā uzņēmuma starpniecību, kuram ir viszemākā individuālā dempinga starpība.

(59)

Saskaņā ar šo praksi saistītos ražotājus eksportētājus, kas piederēja vienai un tai pašai uzņēmumu grupai, uzskatīja par vienu uzņēmumu un uz tiem attiecināja vienu dempinga starpību, kuru aprēķināja, pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu grupu ražotāju, kas sadarbojās, vidējo svērto dempinga starpību.

(60)

Lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, vispirms noteica līmeni, kādā uzņēmums nesadarbojās. Šajā nolūkā eksporta apjomu Kopienā, par kādu ziņoja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, salīdzināja ar attiecīgo Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistiku.

(61)

Tā kā sadarbošanās līmenis Malaizijā un Taizemē bija augsts (virs 85 %), tika uzskatīts par piemērotu visiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt atlikušo dempinga starpību tādā līmenī, kurš vienāds ar lielāko maksājumu, kāds uzlikts eksportētājam, kas sadarbojās.

(62)

Attiecībā uz Ķīnu būtu jāatzīmē – lai gan kopumā sadarbības līmenis bija augsts, trīs ražotāji eksportētāji, kā aprakstīts turpmāk, sniedza nepareizu un maldinošu informāciju un tādēļ tika atzīti par tādiem, kas nesadarbojas, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tā kā šie uzņēmumi tīši nesadarbojās, atlikusī dempinga starpība visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, pamatojās uz pieejamajiem faktiem. Tādēļ tika uzskatīts par piemērotu noteikt tādu atlikušo dempinga starpību, kāda ir augstākā noteiktā dempinga starpība reprezentatīviem veidiem tiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet kam nav piešķirts TER vai IR. Nebija nekādu norāžu, ka ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, būtu nodarbojušies ar dempingu zemākā līmenī.

(63)

Trim uzņēmumiem bija kopumā reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Tomēr ņemot vērā iekšzemē pārdotu un atbilstīgu eksportētu ražojumu veidu trūkumu, šiem uzņēmumiem bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku. Arī tiem trim uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku.

(64)

Tiem trim uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, normālās vērtības noteikšanai un iekšzemes PVA noteikšanai uz iekšzemes pārdošanas apjomu pamata izmantoja to peļņu, kas bija gūta parastā tirdzniecības apritē.

(65)

Tiem trim uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, PVA izmaksu summu noteica, pamatojoties uz vidējām PVA izmaksām tiem trim uzņēmumiem, kuriem bija noiets iekšzemē.

(66)

Tā kā tikai vienam Malaizijas eksportētājam bija kopumā rentabls līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, lai noteiktu salikto normālo vērtību tiem trim uzņēmumiem, kuriem nebija noieta iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu izmantoja tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas iekšzemes tirdzniecības gūtās peļņas vidējo līmeni, kas bija 5,5 %.

(67)

Seši ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdošanu uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai ar saistītu Kopienas vai Indonēzijas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Gadījumos, kad eksporta pārdošanu veica ar saistītu Kopienas importētāju starpniecību, tika noteikta saliktā eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, kā iepriekš izklāstīts 53. apsvērumā.

(68)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenām, kā aprakstīts iepriekš 54. un 55. apsvērumā, vajadzības gadījumā veicot korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(69)

Caur Indonēziju virzītai tirdzniecībai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veica komisijas maksas korekciju 3,3 % apmērā. Komisijas maksas apjomu noteica, pamatojoties uz Indonēzijas uzņēmuma pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām kopā ar peļņas normu 3 % apmērā. Ņemot vērā to, ka Indonēzijas uzņēmuma peļņu ietekmēja tirdzniecība starp saistītiem uzņēmumiem, peļņas normu 3 % apmērā noteica, pamatojoties uz peļņu, ko guva nesaistītais tirgotājs.

(70)

Vēl kāds eksportētājs apgalvoja, ka būtu jākoriģē tā pārdošanas cenas Kopienā, lai ņemtu vērā faktu, ka šā eksportētāja jaunākajā (pēc IP) līgumā ar galīgo pircēju paredzēts cenu pieaugums, lai it kā kompensētu eksportētājam IP radušos zaudējumus izejvielu cenu pieauguma dēļ. Tā kā IP cenu pielāgojumi nav veikti un nav pierādījumu saistībai starp jauno līgumu un cenu attīstību pagātnē, šādu korekciju nevar piešķirt.

(71)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(72)

Komisija pārbaudīja, vai var pierādīt, ka valsts vienotais dempinga līmenis Malaizijai ir augstāks par minimālo 2 % līmeni, kā paredzēts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Tika uzskatīts, ka ir lietderīgi šim nolūkam ekstrapolēt atlases rezultātus, iekļaujot uzņēmumus, kuriem netika konstatēts dempings, lai noteiktu dempinga līmeni atlasē neiekļautajiem uzņēmumiem. Dempinga līmenis, kas izteikts procentos no atlases eksporta apjoma CIF vērtības, atlasē bija mazāks nekā 2 %. Tādēļ Malaizijai noteiktā kopējā dempinga starpība bija zemāka par minimālo līmeni. Šajos apstākļos procedūra attiecībā uz Malaizijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jāpārtrauc un nekādi maksājumi nebūtu jāuzliek.

(73)

Kopienas ražošanas nozare argumentēja, ka pamatregulas 9. panta 3. punkts neparedz noteikt valsts vienoto minimālo dempinga starpību.

(74)

Komisija noraidīja šādu interpretāciju. Pamatregulas 9. panta 3. punktā skaidri noteikts, ka procedūra ir jāpārtrauc, ja dempinga starpība ir mazāka nekā 2 %. Tā kā procedūru uzsāk pret valsti, tas attiecas tieši uz valsts vienoto starpību.

(75)

Kopienas ražošanas nozare argumentēja arī, ka pamatregulas 9. panta 6. punkts paredz neņemt vērā nulles un nelielās starpības, aprēķinot antidempinga maksājumu, ko piemēro ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas, bet nav atlasīti. Tomēr šis pants tikai nosaka maksimālo maksājumu, kas piemērojams šiem ražotājiem eksportētājiem gadījumā, ja maksājumi jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka Malaizijas ražotājiem eksportētājiem konstatētais dempings veido tikai nelielu kopējā Malaizijas eksporta daļu, tika uzskatīts, ka ir adekvāti – kā iepriekš minēts 72. apsvērumā – aprēķināt vienoto starpību, pamatojoties uz visas atlases rezultātu ekstrapolāciju.

(76)

Trim uzņēmumiem bija kopumā reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. Tomēr, ņemot vērā iekšzemē pārdotu un atbilstīgu eksportētu ražojumu veidu trūkumu, šiem uzņēmumiem bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku. Arī tiem trim uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku.

(77)

Šiem trim uzņēmumiem to iekšzemes PVA izmaksas noteica, pamatojoties uz to pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Tiem diviem uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, noteica PVA izmaksu summu, pamatojoties uz vidējām PVA izmaksām tiem trim uzņēmumiem, kuriem bija noiets iekšzemes tirgū.

(78)

Tiem diviem uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, izmantoja to peļņu, kas gūta parastā tirdzniecības apritē. Trešajam uzņēmumam, kuram bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, šā uzņēmuma paša gūto peļņu izmantot nevarēja, jo mazāk nekā 10 % tirdzniecības bija veikti parastā tirdzniecības apritē.

(79)

Tā kā nevienam Taizemes eksportētājam nebija kopumā rentablu iekšzemes pārdošanas apjomu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, lai noteiktu salikto dempinga starpību tiem diviem uzņēmumiem, kuriem nebija noieta iekšzemes tirgū, un uzņēmumam, kuram parastā tirdzniecības apritē bija realizēts mazāk nekā 10 % pārdošanas apjoma, izmantoja samērīgu peļņas normu, pamatojoties uz viena Taizemes uzņēmuma gūto peļņu no tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas pārdošanas iekšzemes tirgū.

(80)

Visi pieci ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādēļ eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu.

(81)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenām, kā aprakstīts iepriekš, vajadzības gadījumā veicot korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(82)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(83)

Antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta pirmo līdz sesto daļu attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem, kas atbilst 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Turpmāk tekstā ir šo kritēriju īss apkopojums, kas paredzēts tikai uzziņai:

(84)

108 no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un tika ņemti vērā atlasē, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam pieprasīja TER un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz jautājumiem TER pieprasījuma veidlapā ražotājiem eksportētājiem. Trīs uzņēmumi pieprasīja tikai IR un, kā noteikts, iesniedza daļēji aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu. Par desmit izmeklēšanā pārbaudītajiem uzņēmumiem Komisija ieguva visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja TER pieprasījuma veidlapās iesniegto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(85)

Tika secināts, ka septiņi no desmit izmeklēšanā iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pierādījuši, ka atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pieciem kritērijiem, tādēļ tiem būtu jāpiešķir TER, turpretī vienam ražotājam eksportētājam TER nebūtu jāpiešķir.

(86)

Turklāt atklājās, ka divi pārējie Ķīnas ražotāji eksportētāji, par kuriem tika veikta izmeklēšana, un viens ražotājs eksportētājs, kas nebija iekļauts atlasē, bija snieguši nepareizas un maldinošas ziņas pamatregulas 18. panta nozīmē.

(87)

Atbildēs tirgus ekonomikas režīma pieprasījuma veidlapā un antidempinga anketā divi ražotāji eksportētāji nebija paziņojuši par savu savstarpējo saistību, un viens no tiem iesniedza viltotus pierādījumus, lai daļēji slēptu pastāvošo saistību.

(88)

Tādēļ būtu jāatzīmē, ka Komisijas parastā prakse ir izpētīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tas ir jādara, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumu grupa novirza pārdošanu caur kādu no saistītajiem uzņēmumiem grupā, kuram ir individuāla maksājumu likme un TER, ja tiek uzlikti pasākumi. Tādēļ gadījumos, ja meitasuzņēmums vai kāds cits saistīts uzņēmums ir attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai pārdevējs, par visiem šiem uzņēmumiem ir jāziņo kā par saistītiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to, ka visi saistītie uzņēmumi saņem vienādu dempinga starpību, ja tiek uzlikti pasākumi. Turklāt visiem saistītiem uzņēmumiem, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā vai pārdošanā, ir jāsniedz atbilde uz TER pieprasījuma veidlapu, lai varētu izskatīt, vai tie arī atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Visiem saistītajiem ražotājiem ir jāatbild arī uz anketas jautājumiem.

(89)

Lai gan konkrētajā gadījumā abi uzņēmumi atsevišķi izpildīja prasību iesniegt TER pieprasījuma veidlapu, saistītie uzņēmumi mēģināja slēpt to saistību. Tā kā saistība netika norādīta, viens no abiem saistītajiem uzņēmumiem netika izmeklēts kopā ar otru, kurš tika izvēlēts atlasei, kā tas būtu bijis jādara. Tādējādi Komisijai iesniegtā informācija neļāva veikt pienācīgu izmeklēšanu par visiem saistītajiem grupas uzņēmumiem. Tā rezultātā nebija iespējams noteikt, ka grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(90)

Tādējādi gan ražotājs eksportētājs, par kuru tika veikta izmeklēšana, gan ar to saistītais uzņēmums – ražotājs, kas bija iesaistīts attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā – tika klasificēts kā ražotājs eksportētājs, kas nesadarbojās.

(91)

Par otru atlikušo uzņēmumu kļuva zināms, ka tas atbildē uz anketu tīšām iesniedzis nepareizu informāciju par eksporta pārdošanu, kā arī pārbaudes apmeklējuma laikā ir viltojis eksporta faktūrrēķinus, kā aprakstīts turpmāk 112. apsvērumā. Tika uzskatīts, ka, tā kā šis uzņēmums ticis klasificēts kā eksportētājs, kas nesadarbojas, nav jāveic nekāda noteikšana attiecībā uz tā TER prasību, jo šādos apstākļos šim uzņēmumam nav iespējams aprēķināt individuālu starpību.

(92)

Attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja komentēt iepriekš minētos konstatējumus.

(93)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas minēts 85. apsvērumā, nevarēja pierādīt, ka izpilda 1., 2. un 3. no iepriekš minētajiem kritērijiem, un tādēļ tam atteica TER. Šim uzņēmumam un ar to saistītajiem uzņēmumiem veiktajā izmeklēšanā noskaidrojās, ka šajā uzņēmumu grupā ietilpst divas ražotnes, no kurām viena ir Ķīnas uzņēmums, bet otra ir Honkongas mātesuzņēmuma Ķīnas filiāle. Uzņēmums nevarēja pierādīt, ka šīs filiāles vadību neietekmē Ķīnas valsts iestādes. Turklāt Ķīnas ražojošā uzņēmuma uzņēmējdarbības atļaujā noteikts obligātais minimālais izlaides procents, kas jāeksportē. Uzņēmums apgalvoja, ka tas no vietējām varas iestādēm varētu iegūt atļauju pārdot iekšzemes tirgū, t.i., iegūt neierobežotu uzņēmējdarbības atļauju. Tomēr tas nepamatoja apgalvojumu un nedz lūdza izslēgt acīmredzamo ierobežojumu no tā uzņēmējdarbības atļaujas, nedz grozīja savus statūtus, kuros arī iekļauta šī eksporta prasība. Līdz ar to tiek secināts, ka uzņēmums nav sniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka var brīvi un elastīgi veikt pārdošanu atbilstīgi tirgus signāliem, kas iekļautu spēju pārdot iekšzemes tirgū. Šā ierobežojuma pamatā ir valsts nozīmīga iejaukšanās, t.i., uzņēmējdarbības atļauja, kas aprobežo uzņēmuma darbības jomu tikai ar eksporta tirgu.

(94)

Iepriekšminētais nozīmē, ka uzņēmuma pieprasījums tam piešķirt individuālu režīmu (“IR”) arī tiek noraidīts, jo uzņēmums neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, proti, tam, ka tiek brīvi noteiktas eksporta cenas un daudzumi.

(95)

Attiecībā uz 2. kritēriju, ņemot vērā, ka Honkongas mātesuzņēmuma filiāle darbojas uz skaidras naudas pamata, uzskatāms, ka tās grāmatvedības uzskaite neatbilst uzkrājumu principam saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”). Turklāt dalījuma trūkums starp šīs filiāles darbībām un otra ražojošā uzņēmuma darbībām rada nopietnas šaubas par uzskaites precizitāti, jo īpaši saistībā ar abu uzņēmumu izmaksām. Tādēļ otro TER saņemšanas kritēriju nevar uzskatīt par izpildītu.

(96)

Attiecībā uz šīs filiāles zemes izmantošanas tiesībām un rūpnīcas ēku uzņēmums skaidri nepierādīja, kā tās iegūtas un vai uz tām attiecas amortizācija. Tādēļ TER saņemšanas trešo kritēriju nevar uzskatīt par izpildītu, ņemot vērā to, ka uzņēmums nav pierādījis, ka nav izkropļojumu, kas mantoti no iepriekšējās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām un rūpnīcu ēku iegūšanu.

(97)

Vēl viena Ķīnas ražotāja eksportētāja uzņēmējdarbības atļaujā un statūtos bija noteikums, ka 100 % uzņēmuma saražotā būtu jāeksportē. Uzņēmums kā tāds IP bija pakļauts eksportēšanas pienākumam, un Komisija sākotnēji secināja, ka tas nevarēja brīvi pieņemt uzņēmējdarbības lēmumus atbilstīgi tirgus signāliem un tādēļ nav izpildīts pirmais TER saņemšanas kritērijs. Tomēr šis uzņēmums iesniedza pierādījumus, ka šie ierobežojumi 2006. gada martā ir atcelti. Uzņēmums arī pamatoja savu lēmumu nepārdot iekšzemes tirgū laikposmā līdz IP un tā laikā, sniedzot pierādījumus, ka šis lēmums ticis pieņemts, ņemot vērā tikai uzņēmumu un tā izredzes tirgū, un tādēļ, neskatoties uz eksporta tirdzniecības prasību uzņēmējdarbības atļaujā, būtībā uzskatāms par valsts neietekmētu. Ņemot vērā to, ka uzņēmuma uzņēmējdarbības atļaujā vairs nav ietverta prasība veikt eksporta tirdzniecību un ka uzņēmums pamatoja apgalvojumu, ka acīmredzamais ierobežojums bijis novecojis jau pirms tā atcelšanas, uzņēmums atbilst pirmajam TER saņemšanas kritērijam.

(98)

Ķīnas valdība un vairāki eksportētāji argumentēja, ka Komisija pieņēmusi lēmumu par TER piešķiršanu tikai atlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tādējādi neizskatot TER pieprasījumu no apmēram 100 atlasē neiekļautiem uzņēmumiem. Pēc viņu domām Komisijai būtu pienākums par katru uzņēmumu atsevišķi saistībā ar to iesniegtajiem TER pieprasījumiem neatkarīgi no tā, vai eksportētājs ir vai nav iekļauts atlasē.

(99)

Vispirms jāatzīmē, ka šajā procedūrā Komisija saskārās ar nepieredzēti lielu skaitu ražotāju eksportētāju – vairāk nekā 100. Šādos apstākļos Komisijai bija jānodrošina iespēja veikt izmeklēšanu ar pieejamajiem resursiem, likumā noteiktajā laikposmā un neietekmējot TER pieprasījumu izvērtēšanas standartus.

(100)

Komisija uzskata, ka esošie noteikumi par atlasi (pamatregulas 17. pants) pilnībā aptver to uzņēmumu situāciju, kuri pieprasa TER. Sakarā ar atlases veikšanu eksportētājiem netiek nodrošināts individuāls izvērtējums ne tirgus ekonomikas valstīs, ne valstīs ar pārejas ekonomiku, un tiem piemēro atlases izmeklēšanā gūtos secinājumus.

(101)

Pamatregulas 17. pantā ir izklāstīta vispārīga metode, kā rīkoties, ja individuāla izmeklēšana nav iespējama sakarā ar iesaistīto uzņēmumu lielo skaitu, proti, jāizmanto reprezentatīva atlase. Nav iemesla, kādēļ šo metodi nevarētu piemērot arī tad, ja no lielā iesaistīto uzņēmumu skaita liela daļa pieprasa TER.

(102)

Jautājums par to, vai atlasē iekļautais uzņēmums ir pieprasījis un saņēmis TER/IR, vai nē, ir tehnisks jautājums un ir svarīgs tikai dempinga starpības noteikšanas metodei. Tas skar tikai datus dempinga aprēķināšanai – izmanto vai nu uzņēmuma paša datus, vai analogas valsts datus. Kā jebkurā atlasē tiek noteikta visu atlasīto uzņēmumu vidējā svērtā vērtība neatkarīgi no dempinga aprēķinos izmantotās metodes katram uzņēmumam, kad veikts TER/IR novērtējums. Tādējādi TER/IR nekavē parasto atlases metožu izmantošanu.

(103)

Atlases galvenais uzdevums ir līdzsvarot administratīvās vajadzības, lai lietu varētu izskatīt savlaicīgi un noteiktajos obligātajos termiņos, iespējami labi veicot individuālu analīzi. Šajā gadījumā TER pieprasījumu skaits bija tik ievērojams, ka pieprasījumu individuāla izskatīšana, kā tas reizēm tiek darīts citos gadījumos, administratīvi nebija iespējama. Tādēļ tika uzskatīts par saprātīgu rīcību visiem atlasē neiekļautajiem uzņēmumiem vienādi piemērot vidējo svērto starpību, kas iegūta no atlasē iekļautajiem uzņēmumiem, saskaņā ar 17. apsvērumā noteiktajiem kritērijiem, neizšķirot starp uzņēmumiem, kas ieguvuši TER/IR, un tiem, kas to nav ieguvuši.

(104)

Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja TER piešķiršanu 5 no iepriekš aprakstītajiem uzņēmumiem.

(105)

Kopienas ražošanas nozare argumentēja, ka viens no uzņēmumiem, kam piešķirts TER, plašās aprindās tiek uzskatīts par valsts uzņēmumu un ka šis uzņēmums līdz pat nesenai pagātnei ir bijis viens no lielākajām valsts īpašumā esošajām tirdzniecības uzņēmumu grupām, tādēļ pastāv iespēja, ka tam Ķīnā joprojām ir labvēlīgs stāvoklis un ka valsts to ietekmē. Kopienas ražošanas nozare norādīja arī, ka bijušā valsts uzņēmuma aktīvu nodošanai pašreizējam uzņēmumam ir iespējamas pārplūšanas sekas. Komisija pārbaudīja šā uzņēmuma īpašumtiesības un vadības struktūru un secināja, ka kopš 2002. gada to vada privāti investori un to neskar valsts iejaukšanās. Komisija pārbaudīja arī valsts uzņēmuma aktīvu nodošanu un pārliecinājās, ka tā ir notikusi tirgus ekonomikas apstākļos. Nav iesniegti pierādījumi, kas apstrīdētu šos secinājumus. Kopienas ražošanas nozare argumentēja arī, ka tāpēc, ka uzņēmums ir guvis labumu no eksporta subsīdijas, tam nebūtu jāpiešķir TER. Tomēr šīs subsīdijas apjoms un raksturs neattaisno TER noraidīšanu.

(106)

Attiecībā uz otru uzņēmumu, kuram piešķirts TER, Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka, tā kā tās eksporta produkciju galvenokārt ražo, pēc vienošanās izmantojot iepriekšminētā uzņēmuma iekārtas, arī šim uzņēmumam būtu jāatsaka TER. Tomēr, ņemot vērā to, ka ir konstatēts, ka pirmais minētais uzņēmums izpilda TER saņemšanas kritērijus, nav pamata uzskatīt, ka šis uzņēmums neizpilda kritērijus tāpēc, ka starp uzņēmumiem pastāv vienošanās izmantot otra uzņēmuma iekārtas.

(107)

Attiecībā uz trešo uzņēmumu, kuram piešķirts TER, Kopienas ražošanas nozare uzskatīja, ka fakts, ka uzņēmumam vēl nav bijis peļņas, nozīmē, ka tas nedarbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas nosacījumiem. Tomēr Komisija uzskatīja, ka tas darbības sākšanas posmā nav nenormāli un ir saderīgi ar tirgus ekonomikas nosacījumiem. Kopienas ražošanas nozare argumentēja arī, ka fakts, ka uzņēmuma uzņēmējdarbības atļaujā IP ir bijusi ietverta obligātā eksporta prasība, nav saderīga ar pirmo TER saņemšanas kritēriju. Komisija tomēr uzskata, ka tā nelīdzinājās IP spēkā esošam ierobežojumam. Pirmkārt, tāpēc, ka ierobežojums 2005. gada uzņēmējdarbības atļaujā tika atcelts, un, otrkārt, tāpēc, ka eksporta pārdošanas apjoma īpatsvars visu laiku bija būtiski virs vecajā uzņēmējdarbības atļaujā noteiktā sliekšņa, kas norāda, ka ierobežojums uzņēmējdarbības atļaujā bija jau novecojis. Visbeidzot Kopienas ražošanas nozare izteica argumentus, ka revidenta komentārs par šā trešā uzņēmuma izejvielu taksēšanu nozīmē, ka tās grāmatvedības uzskaite nav uzticama. Komisija tomēr uzskata, ka fakts, ka revidents ir izteicis šo piezīmi un ka uzņēmums ir veicis pasākumus, lai labotu situāciju, apstiprina, ka tā grāmatvedības uzskaitei tiek veikta neatkarīga revīzija un ka tā ir uzticama.

(108)

Attiecībā uz ceturto uzņēmumu, kuram piešķirts TER, Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka uzņēmuma nodarbinātības politikā bijusi valsts iejaukšanās, jo vietējā administrācija ir apstiprinājusi izmantoto darba līgumu. Tomēr apstiprināta tika līguma parauga struktūra, nevis tā konkrētie noteikumi. Šāda darbība pati par sevi netika uzskatīta par valsts iejaukšanos.

(109)

Visbeidzot, Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja TER piešķiršanu piektajam uzņēmumam, kura statūtos IP bija ietverts noteikums eksportēt visu saražoto. Tomēr šis uzņēmums pārdeva attiecīgo ražojumu Ķīnas iekšzemes tirgū gan pirms IP, gan tā laikā. Uzņēmums 2005. gadā no statūtiem izslēdza jebkādus ierobežojumus, un šādos apstākļos nav iemesla tam nepiešķirt TER.

(110)

Abi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas minēti no 87. līdz 90. apsvērumam un tika klasificēti kā tādi, kas nesadarbojas, iebilda Komisijas dienestu secinājumiem, ka tie būtu jāklasificē kā tādi, kas nesadarbojas, un ka tiem nevar piešķirt TER. Tomēr šie uzņēmumi nesniedza pārliecinošus paskaidrojumus vai elementus, kas apgāztu Komisijas rīcībā esošos pierādījumus, kuri tika savākti pārbaudēs uz vietas viena no šo uzņēmumu telpās. Tādēļ tika apliecināts, ka tie šajā procedūrā būtu jāklasificē kā ražotāji, kas nesadarbojas, un tiem attiecīgi nevar piešķirt TER.

(111)

Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un tika attiecīgi informētas tieši iesaistītās puses. Eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares norādītie galvenie argumenti jau ir apskatīti iepriekš.

(112)

Komisija saņēma vairākus apgalvojumus par 86. apsvēruma beigās minēto uzņēmumu, kas bija pretrunā ar informāciju, kuru Komisija saņēma izmeklēšanā uz vietas, un šā uzņēmuma TER pieprasījumā un anketas atbildē sniegto informāciju. Šie apgalvojumi tika pārbaudīti un patiesi atklājās, ka pārbaudes laikā uz vietas iesniegtie eksporta faktūrrēķini, iespējams, ir izmainīti, lai norādītu ievērojami augstāku eksporta cenu.

(113)

Ar pierādījumiem tika iepazīstināts uzņēmums, kas apstrīdēja to, ka ar šo pietiek, lai uzņēmumu uzskatītu par tādu, kas nesadarbojas izmeklēšanā atbilstīgi pamatregulas 18. pantam. Tomēr tas nespēja paskaidrot starpību starp šiem dokumentiem, un tādējādi tika apstiprināts, ka šis uzņēmums šajā procedūrā uzskatāms par tādu, kas nesadarbojas. Ņemot vērā nesadarbošanās veidu, tas ir, nepareizas informācijas iesniegšanu un dokumentu viltošanu, kā arī laiku, kad tas tika atklāts, tas ir, pašās izmeklēšanas beigās, šā uzņēmuma iesniegtā informācija pilnībā jānoraida, jo nav izslēgts, ka šādas pat darbības notikušas arī ar citu iesniegto informāciju un dokumentiem.

(114)

No septiņiem uzņēmumiem, kuriem piešķīra TER, trim bija kopumā reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. Tomēr ņemot vērā iekšzemē pārdotu un atbilstīgu eksportētu ražojumu veidu trūkumu, šiem uzņēmumiem bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku. Arī pārējiem četriem uzņēmumiem, kuriem nebija pietiekamu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku.

(115)

Tiem trim uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšējā tirgū, izmantoja to peļņu, kas gūta parastā tirdzniecības apritē, kā arī iekšzemes PVA izmaksas, kas pamatojas uz to iekšzemes pārdošanas apjomu.

(116)

Pārējiem četriem uzņēmumiem, kuriem piešķīra TER, bet kuriem nebija reprezentatīva pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, PVA izmaksu summu noteica, pamatojoties uz vidējām PVA izmaksām tiem trim uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū.

(117)

Tā kā tikai vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam ar TER bija kopumā rentabls līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu nosakot salikto normālo vērtību tiem četriem uzņēmumiem, kuriem nebija pietiekamu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, izmantoja samērīgu peļņas normu, kas pamatojās uz šā viena uzņēmuma tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas pārdevumiem iekšzemes tirgū.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīs, kurās ekonomika ir pārejas posmā, normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(119)

Paziņojumā par uzsākšanu kā atbilstīgu analogo valsti ĶTR normālās vērtības noteikšanai ieteica Amerikas Savienotās Valstis. Komisija aicināja visas ieinteresētās puses komentēt šo ieteikumu.

(120)

Dažādas ieinteresētās puses iesniedza komentārus, kuros kā analogo valsti ieteica Malaiziju, Taizemi, Indonēziju vai Indiju. Saistībā ar Malaizijas un Taizemes ražotājiem jau bija pieejama informācija no to sadarbības izmeklēšanā. Turklāt notika saziņa ar citiem zināmiem uzņēmumiem Savienotajās Valstīs, Indonēzijā un Indijā ar mērķi noteikt, vai šīs valstis var izmantot kā analogās valstis. Vēlēšanos sadarboties izrādīja tikai viens uzņēmums Savienotajās Valstīs un divi uzņēmumi Indijā, taču neviens no šiem ražotājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(121)

Tā kā uzņēmumi citās iespējamās analogajās valstīs nesadarbojās, tika izskatīta Malaizijas piemērotība. Tika konstatēts, ka Malaizijai ir reprezentatīvs iekšzemes tirgus, kur ražo un pārdod plašu klāstu attiecīgā ražojuma veidu un kur liels piegādātāju skaits nodrošina pietiekamu konkurences līmeni. Izmeklēšanā konstatēja, ka trīs atlasē iekļautie Malaizijas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, iekšzemes tirgū pārdeva nozīmīgu apjomu.

(122)

Pēc Komisijas informācijas dokumenta izziņošanas, kurā kā analogo valsti piedāvāja Malaiziju, Kopienas ražošanas nozare argumentēja, ka Komisijai kā analogā valsts būtu jāizmanto ASV, ņemot vērā Malaizijas nelielo iekšzemes tirgu un spēkā esošos augstos ievedmuitas nodokļus salīdzinājumā ar Savienotajām Valstīm.

(123)

Šo argumentu noraidīja, ņemot vērā nozīmīgo attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu iekšējā tirgū. Turklāt tika konstatēts, ka, lai gan Malaizijā bija augsti ievedmuitas nodokļi (30 %), imports no ASEAN valstīm, kas bija nozīmīgs, guva labumu no preferenciālās likmes (5 %), kas ir līdzīga ASV nodokļiem. Būtu arī jāpiezīmē, ka, neskatoties uz Komisijas centieniem, neviens attiecīgā ražojuma ražotājs no ASV nesadarbojās.

(124)

Tā kā ASV, Indijas un Indonēzijas uzņēmumi nesadarbojās, bet Malaizijai nekonstatēja tirdzniecību par dempinga cenām, kā ĶTR analogo valsti izlēma izmantot Malaiziju.

(125)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bet kam netika piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kuru saņēma no analogās valsts ražotāja, t.i., pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām Malaizijas iekšējā tirgus cenām par ražojumu veidiem, kurus, kā konstatēts, pārdod parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku. Vajadzības gadījumā šīs cenas koriģēja, lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu ar ražojumu veidiem, kādus Kopienā eksportēja attiecīgais Ķīnas ražotājs.

(126)

Rezultātā normālo vērtību noteica kā sadarbībā iesaistīto Malaizijas ražotāju, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi, vidējo svērto pārdošanas cenu iekšējā tirgū nesaistītiem pircējiem.

(127)

Ķīnas ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai ar Honkongas un Kopienas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Eksporta cenas noteica, izmantojot iepriekš izklāstīto vispārējo metodiku. Tirdzniecībai, ko virzīja ar saistītu Honkongas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, veica korekciju par komisijas maksājumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ja atklājās, ka šie saistītie pārdošanas uzņēmumi pilda brokeru funkcijas. Komisijas maksas summu pamatoja uz tirdzniecības uzņēmuma PVA izmaksām un, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no nesaistītiem Honkongas tirgotājiem, tika izmantota 3 % liela peļņas norma.

(128)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenām, kā aprakstīts iepriekš, vajadzības gadījumā veicot korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(129)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu atbilstīgi cenu līmeņu atšķirībām starp eksporta tirdzniecību un daļu iekšzemes tirdzniecības. Tomēr uzņēmuma pieprasīto apjomu nevarēja atbalstīt ar atbilstīgu cenu līmeņu atšķirību vietējā tirgū, un korekciju nevarēja piešķirt.

(130)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(131)

Kā redzams, lai aprēķinātu vidējo dempinga starpību visai atlasei, dempinga starpība tika aprēķināta uzņēmumam, kas sadarbojās, bija iekļauts atlasē, bet kam netika piešķirts TER vai IR. Tomēr šis uzņēmums nesaņems individuālu maksājuma likmi, kā aprakstīts turpmāk 227. apsvērumā, jo tam netika piešķirts TER vai IR.

(132)

Attiecīgo ražojumu Kopienā ražo simtiem uzņēmumu. Ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota, un tajā galvenokārt ietilpst mazie un vidējie uzņēmumi.

(133)

Aprēķinot Kopienas produkciju IP, par sākumpunktu tika ņemts aprēķinātais Kopienas patēriņš, kas aprēķināts, kā norādīts turpmāk 158. un 159. apsvērumā. Eiropas Kopienu Statistikas biroja reģistrēto importu Kopienā atņēma no patēriņa skaitļa. Iegūto produkcijas skaitli pēc vajadzības koriģēja, pamatojoties uz valstu ražotāju apvienību iesniegto informāciju. Pēc tam no šā daudzuma atņēma ražošanas daudzumu uzņēmumiem, kas netika iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā, kā minēts turpmāk 153. apsvērumā. Aprēķina rezultātā iegūtā Kopienas kopējā produkcija bija 1 175 000 tonnas.

(134)

Daži ražotāji eksportētāji, importētāji un mazumtirgotāji argumentēja, ka Kopienas ražošanas nozares produkcijas īpatsvars kopējā Kopienas produkcijā bija mazāks par 25 %, un tādēļ šī procedūra būtu jāpārtrauc nepietiekama pamatojuma dēļ. Šā iesnieguma pamatā bija arguments, ka saskaņā ar liela komerciāla tirgus informācijas sniedzēja AMI  (3) datiem ekstrudētas polietilēna plēves aprēķinātais daudzums, ko izmanto līdzīgā ražojuma ražošanā, būtu lielāks nekā Kopienas produkcijas skaitlis, kurš izmantots pamatojuma novērtējumā.

(135)

AMI sniedz zināmu informāciju par polietilēna plēves ražošanas nozari šajos divos ziņojumos, uz kuriem atsaukušās konkrētas puses:

(136)

Pēc Komisijas pieprasījuma AMI atļāva izmantot izrakstus no iepriekšminētajiem ziņojumiem. Būtu jāpiezīmē, ka šo ziņojumu “Izdevēja paziņojumā”AMI norāda, ka “neuzņemas nekādu juridisku atbildību par kļūdām vai izlaidumiem šajā informācijā, neatkarīgi no tā, vai šādas kļūdas vai izlaidumi radušies nevērības, nejaušības vai kāda cita iemesla dēļ, un neuzņemas nekādu atbildību par jebkuru minēto firmu un uzņēmumu stāvokli”. Turklāt atļauju atveidot iepriekšminētajos ziņojumos ietverto informāciju ieguva tikai ar šādu konkrētu atrunu: “[AMI] nav atbildīgs par jebkādu mūsu informācijas nepareizu interpretāciju no jebkuras ražošanas nozares kontaktpersonas puses, kas ir saistījusies ar [Komisiju], vai [AMI] datu interpretāciju no Eiropas Komisijas puses”.

(137)

Būtu arī jāpiezīmē, ka, lai arī AMI divos iepriekšminētajos ziņojumos sniedz zināmu informāciju par polietilēna plēves ražošanas nozari, tas nesniedz nekādus aprēķinus par izmeklēšanai pakļautā ražojuma tirgus apjomu Kopienā kā tādu. AMI ziņojumā lēsti šādi ekstrudētas polietilēna plēves lietojumi galīgam patēriņam (4):

(138)

AMI ziņojumos (5) nav definētas precīzas aprēķina metodes produkcijas daudzuma vai izejvielu patēriņa aprēķināšanai. Ziņojumos tiek lēsts, ka polietilēna patēriņš plēves ekstrūzijai Eiropā, kā noteikts turpmāk 139. apsvērumā, 2004. gadā esot bijis 7 699 000 tonnu. Pieminot produkciju, AMI atsaucas uz datiem par ražošanas procesā izlietotajiem materiāliem, kas, kā parādīts izmeklēšanā, parasti ir polietilēna daudzums, kas pārstrādāts ar ekstrūderi. Maisu un maisiņu ražošanā šajā apstrādātajā daudzumā ietilptu rūpniecisko atkritumu daudzumi (atgriezumi, ražošanas sākumposma atkritumi un cita zemas kvalitātes ekstrudēta plēve), kurus procesā lietderīgi pārstrādā. Tādēļ, atkārtoti pārstrādājot šos atkritumus, tos pieskaita divreiz, jo zināms daudzums sākotnēji neapstrādāto izejvielu ekstrūzijas procesam tiek pakļauts vairāk nekā vienu reizi.

(139)

AMI visus produkcijas daudzumus izsaka kā galīgā lietojuma procentuālos daudzumus polietilēna patēriņam plēves ekstrūzijai Eiropā. Ziņojums ģeogrāfiskā ziņā aptver Franciju, Vāciju, Itāliju, Apvienoto Karalisti, Beniluksa valstis (Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu), Skandināviju (Dāniju, Somiju, Norvēģiju un Zviedriju), Spāniju, citas Rietumeiropas valstis (Austriju, Īriju, Grieķiju, Portugāli, Šveici) un Viduseiropas valstis (Poliju, Ungāriju, Rumāniju, Čehiju un Slovākiju) (6). Ziņojums neaptver tādas dalībvalstis kā Igauniju, Latviju, Lietuvu, Maltu un Kipru, bet aptver Šveici, Norvēģiju un Rumāniju, kas neietilpst šajā izmeklēšanā.

(140)

Tā kā AMI dati ir par ģeogrāfisku reģionu, kas atšķiras no Kopienas, vispirms bija jānosaka polietilēna patēriņš plēves ekstrūzijai Kopienā. Šajā sakarā divi Kopienas polietilēna sveķu piegādātāji iesniedza informāciju, ka polietilēna sveķu patēriņš plēves ekstrūzijai Kopienā 2004. gadā bija no 6 100 000 līdz 6 500 000 tonnām. Tādēļ turpmāk minētie daudzumi ir aprēķināti, izmantojot šo patēriņa intervālu.

(141)

Puses, kas minētas 134. apsvērumā, argumentēja, ka no iepriekš 137. apsvērumā uzskaitītajām kategorijām izmeklēšanai pakļautajā ražojumā daļēji vai pilnībā būtu jāiekļauj arī vi), viii), ix) un x) kategorija.

(142)

Ir skaidrs, ka kategorija “iepirkumu maisiņi” pieder pie izmeklēšanai pakļautā ražojuma, pamatojoties uz tās fiziskajām īpašībām, kas veido 8,3 % (t. i., no 506 300 līdz 539 500 tonnām) no galīgā lietojuma. Tomēr ir iespējams, ka daļa atkritumu maisu, kas kopā veido 5,8 % (t.i., no 353 800 līdz 377 000 tonnu) galīgā patēriņa, neietilpst šajā definīcijā, jo pie atkritumu maisiem, iespējams, pieder maisi, kuru biezums pārsniedz 100 mikronu, un tādēļ daļa no šīs kategorijas būtu jāizslēdz no definīcijas.

(143)

Dažas puses apgalvoja, ka līdz 65 % no kategorijas, ko sauc “plēve uz ruļļa” un kas veido 15,3 % (7) kopējā galīgā patēriņa, ietilpst izmeklēšanai pakļautā ražojuma definīcijā. Te jāatgādina, ka AMI paši norāda, ka šajā kategorijā ietilpst lietojumi “piemēram, veļas plēve, higiēniskā plēve, salvešu iepakojums un parasta virsmas aizsardzībai paredzēta plēve”. Jāpiezīmē, ka pieminētais galīgais lietojums tiek definēts kā “plēve” un tādēļ neietilpst maisiņu un maisu kategorijā. Turklāt izmeklēšanā uz vietas veiktās pārbaudēs piecu Kopienas ražotāju telpās divās valstīs atklājās, ka no ārpuses ekstrudētu plēvi uz ruļļa neizmanto līdzīga ražojuma ražošanā. Turklāt 21 ražotāja eksportētāja telpās veiktās pārbaudes trijās attiecīgajās valstīs neapstiprināja apgalvojumu, ka no ārpuses ekstrudētu plēvi uz ruļļa izmantotu attiecīgā ražojuma ražošanā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, bija jānoraida arguments, ka liela daļa kategorijas “plēve uz ruļļa” būtu jāieskaita attiecīgā ražojuma produkcijā Kopienā.

(144)

Tāpat dažas puses apgalvoja, ka galīgais pielietojums, kas definēts kā “citi maisiņi/maisi” un kas veido 11,9 % (8) kopējā galīgā lietojuma, būtu jāiekļauj Kopienas produkcijas daudzumā. Jāpiezīmē, ka šīs puses šo apgalvojumu nebalstīja uz skaitļiem. Šo kategoriju “AMI Eiropas polietilēna ražošanas nozares rokasgrāmatā” pie valstu produkciju daudzumiem min kā “pārējo plēvi” un šajā līmenī nedefinē kā maisus vai maisiņus. Kamēr nav skaidrs, kādus ražojumus AMI iekļauj kategorijā “citi maisi un maisiņi”, no aprēķina būtu jāizslēdz vismaz visi ražojumi, kas neatbilst ražojuma aprakstam. Šajā sakarā pēc konkrētas puses domām pie citu “maisu un maisiņu” kategorijas pieder arī plēve, ko izmanto pārtikas “FFS iepakošanai” jeb “iepakošanu veidojot, aizpildot un noslēdzot”, kas ir iepakošanas veids, kur maisiņu apvienotā procesā izveido, piepilda un noslēdz. FFS iepakošanas iekārtas parasti ir pilnībā automātiskas. Šo ražojumu nepārdod kā maisiņus vai maisus, un šā ražojuma importu neklasificē ar KN kodiem 3923 21 00, 3923 29 10 un 3923 29 90. Ņemot vērā to, ka ieinteresēto pušu aplēses par izmeklēšanai pakļautā ražojuma īpatsvaru šajā grupā svārstījās no 15 % līdz 100 % un nebija pamatotas, nebija iespējams veikt precīzas aplēses, kādu šīs grupas īpatsvaru uzskatīt par izmeklēšanai pakļauto ražojumu. Tādēļ, ņemot vērā faktu, ka šajā sakarā nebija pamatotas informācijas, uzskatīja, ka ir adekvāti iekļaut aprēķinos 50 % šā ražojuma kategorijas. Rezultātā šīs grupas produkcija būtu intervālā no 363 000 līdz 387 000 tonnām.

(145)

Konkrētas puses apgalvoja, ka līdzīga ražojuma ražošanā izmanto līdz 1 miljonam tonnu otrreiz pārstrādāta materiāla. Saskaņā ar AMI datiem patiešām aptuveni 1 miljonu tonnu (9) pārstrādāta materiāla izmanto polietilēna ekstrūzijā. AMI neprecizē, tieši kādā ražojumu kategorijā šo lietojumu var iedalīt. Turklāt pārbaudēs uz vietas atklājās, ka tirgū pastāv ļoti ierobežots pēc izlietošanas pārstrādāta materiāla piedāvājums, turpretī ražošanas procesā radušos rūpnieciskos atkritumus efektīvi pārstrādā otrreiz. Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka rūpnieciskie atkritumi jau vienreiz ir iekļauti produkcijas daudzumā kā nepārstrādāts materiāls, un tādējādi, iekļaujot produkcijā šo daudzumu, tas būtu uzskaitīts divreiz. Izmeklēšanā tika atklāts, ka pēc izlietošanas otrreiz pārstrādātu materiālu galvenokārt izmanto atkritumu maisu ražošanā. Dažas puses argumentēja, ka pēc izlietošanas otrreiz pārstrādāts materiāls veido līdz 25 % šīs līdzīgā ražojuma kategorijas izejvielas. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām pusēm, tas varētu veidot līdz 20 % šo maisiņu ražošanā izmantoto materiālu. Tā kā šis daudzums nav iekļauts AMI šā ražojuma galīgā lietojuma aplēsēs, šo daudzumu var iekļaut šīs produkcijas aplēsēs. Tādēļ veica atbilstīgu 20 % lielu atkritumu maisu daudzuma korekciju, kā rezultātā ieguva attiecīgā ražojuma produkcijas papildu daudzumu, kas bija no 88 000 līdz 94 000 tonnām.

(146)

Iegūtais kopējais produkcijas daudzums, pamatojoties uz apsvērumiem, kas aprakstīti no 135. līdz 145. apsvērumam, ir no 1 311 000 līdz 1 398 000 tonnām izmeklēšanai pakļautā ražojuma. Tomēr šajā aplēsē iekļauti visi atkritumu maisi, un būtu jāatgādina, ka daži atkritumu maisi var būt biezāki nekā 100 mikronu, un tādēļ neietilpst ražojuma definīcijā. Tādēļ šis daudzums drīzāk ir pārvērtēts produkcijas novērtējums.

(147)

Lai iegūtu Kopienas produkciju, no iepriekšminētajiem daudzumiem būtu jāatņem to uzņēmumu produkcija, kas nav iekļauti Kopienas ražošanas nozarē un kas atbilst 119 000 tonnām. Tā rezultātā Kopienas produkcija ir no 1 193 000 līdz 1 279 000 tonnām saražotā izmeklēšanai pakļautā ražojuma. Kopienas produkcija, kas, uzsākot procedūru, lēsta 1 240 000 tonnu apmērā, ietilpst šajās robežās, un pamatojumam vajadzīgais 25 % slieksnis līdz šā intervāla augšējai robežai ir izpildīts.

(148)

Iepriekš minētā analīze skaidri parāda, ka iepriekš 134. apsvērumā minētā informācija, uz ko atsaukušās dažas puses, nav tāda, lai atspēkotu Komisijas sagatavoto izmeklēšanai pakļautā ražojuma Kopienas produkcijas aplēsi, kas minēta turpmāk 150. apsvērumā.

(149)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, šo pušu izteiktie argumenti par pamatojuma trūkumu bija jānoraida.

(150)

Procedūras uzsākšanas brīdī 29 sūdzības iesniedzēju Kopienas ražotāju uzkrātā produkcija veidoja 331 500 tonnas, t.i., 26,7 % no Kopienas kopējās produkcijas, kas procedūras uzsākšanas brīdī bija 1 240 000 tonnas. To Kopienas ražotāju uzkrātā produkcija, kuri bija pret procedūru, bija mazāk par pusi no iepriekšminētā procedūras atbalstītāju produkcijas apjoma.

(151)

Turklāt jāatzīmē, ka vēl 21 uzņēmums ar kopējo produkciju 302 000 tonnas atbalstīja sūdzību procedūras uzsākšanas posmā. Tādējādi kopumā sūdzību atbalstīja Kopienas ražotāji, kas pārstāvēja vairāk nekā 50 % no visas Kopienas produkcijas, kas ir 1 240 000 tonnas.

(152)

Izmeklēšanas gaitā pieci no sūdzības iesniedzējiem Kopienas ražotājiem nesadarbojās tās veikšanā. Tajā pašā laikā septiņi citi ražotāji, kas atbalstīja procedūru, sadarbojās izmeklēšanā.

(153)

Trīs citus sadarbībā iesaistītos uzņēmumus izslēdza no Kopienas ražošanas nozares, un to produkciju tādēļ neiekļāva Kopienas ražošanas nozares produkcijā, jo viens uzņēmums importēja nozīmīgu daudzumu no ar to saistīta importētāja Ķīnā, bet divi citi uzņēmumi importēja no attiecīgajām valstīm nozīmīgus daudzumus salīdzinājumā ar savu ražošanu Kopienā. Arī ceturto uzņēmumu, kas bija pret procedūru un nesadarbojās izmeklēšanā kā Kopienas ražotājs, izslēdza no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, jo tam bija saistīts ražotājs eksportētājs vienā no attiecīgajām valstīm un tas Kopienā importēja nozīmīgus attiecīgā ražojuma apjomus salīdzinājumā ar savu ražošanu Kopienā.

(154)

Konkrētas puses apgalvoja, ka uzņēmums, kas bija pret procedūru – British Polyethylene Industries plc (“BPI”), ticis izslēgts no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un līdz ar to no kopējās Kopienas produkcijas, turpretī cits uzņēmums, kurš atbalstīja procedūru, Cedo Ltd, ir iekļauts, kaut gan abi uzņēmumi bija līdzīgā stāvoklī, jo tiem bija ražošana gan Kopienā, gan attiecīgajās valstīs. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka attieksmei pret abiem uzņēmumiem bija vienāds pamats un abi uzņēmumi tika izslēgti, pamatojoties uz iepriekš 153. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem.

(155)

Konkrētas puses argumentēja, ka divus no atlasītajiem Kopienas ražotājiem būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, jo tie importē ievērojamus daudzumus ĶTR un Taizemes izcelsmes attiecīgā produkta. Te vispirms būtu jāatzīmē, ka, lai arī patiešām parasti importējošus Kopienas ražotājus izslēdz no Kopienas ražošanas nozares, ja tie tiek vai nu pasargāti no dempinga, vai arī gūst no tā labumu, tomēr tos neizslēdz, ja tiek atklāts, ka Kopienas ražotāji bijuši spiesti īslaicīgi un ļoti ierobežotā mērā veikt importu sakarā ar pazeminātām cenām Kopienas tirgū. Šajā gadījumā šo abu uzņēmumu kopējais importa apjoms IP bija attiecīgi 1 % un 0,1 % no to kopējās ražošanas. Ņemot vērā šos nelielos apjomus, abus Kopienas ražotājus var uzskatīt par daļu no Kopienas ražošanas nozares definīcijas pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ šī argumentācija tika noraidīta.

(156)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Kopienas ražošanas nozare sastāv no 24 Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, un septiņiem citiem ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. Šie uzņēmumi kopumā veido apmēram 358 000 tonnas vai 31 % no Kopienas produkcijas izmeklēšanas laikā.

(157)

Jānorāda, ka deviņi citi uzņēmumi, kas veido 57 000 tonnas produkcijas, izteica atbalstu izmeklēšanai, tomēr šie uzņēmumi pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā, un tādēļ netika iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(158)

Acīmredzamo Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz datiem, kas uzskaitīti sūdzības iesniedzēja iesniegtajā sūdzībā. Par pamatu ņēma sūdzības iesniedzēja tirgus informāciju par dažādiem tirgiem un no divu komerciālu aģentūru sniegtās tirgus informācijas gūtos datus. Informāciju, ko ievāca par Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Spānijas tirgiem, pēc tam izmantoja, lai ekstrapolētu Kopienas patēriņu pārējās dalībvalstīs.

(159)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, Kopienas patēriņš aplūkojamajā periodā pieauga par 6 %, t.i., no 1 582 000 tonnām 2001. gadā līdz 1 674 000 tonnām IP. Detalizēti dati, kas izteikti tonnās, ir šādi:

(160)

Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes plastmasas maisu un maisiņu imports būtu jānovērtē kopā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Šajā pantā noteikts, ka importa ietekmi no divām vai vairākām valstīm, kas vienlaicīgi pakļautas antidempinga izmeklēšanai, jānovērtē kopā tikai, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci un importēto preču un līdzīgu Kopienas preču konkurenci.

(161)

Tā kā tika konstatēts, ka kopējā dempinga starpība Malaizijai bija zem 2 %, t.i., zem minimālā apjoma, importu no Malaizijas izslēdza no novērtējuma kopumā. Šai sakarā dempinga starpības, ko konstatēja saistībā ar ĶTR un Taizemes izcelsmes importu, bija virs minimālā 2 % līmeņa, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Turklāt tā kā IP laikā imports no ĶTR veidoja 14,4 % lielu tirgus daļu, bet imports no Taizemes – 4 % lielu tirgus daļu, importa apjoms no ĶTR un Taizemes nebija nenozīmīgs.

(162)

Attiecībā uz konkurences apstākļiem, izmeklēšanā tika atklāts, ka no ĶTR un Taizemes importētie ražojumi bija vienādi pēc visām galvenajām fiziskajām īpašībām. Turklāt uz šā pamata no ĶTR un Taizemes importētie plastikāta maisi un maisiņi bija savstarpēji aizstājami un tos aplūkojamajā periodā tirgoja Kopienā salīdzināmos realizācijas ceļos un līdzīgos tirdzniecības apstākļos. Importam no abām valstīm bija līdzīgas cenu un apjomu tendences, un abiem bija nozīmīgs cenu pazeminājuma līmenis. Turklāt jāatgādina, ka importētais ražojums tika atzīts par vienādu ar Kopienā ražotiem plastikāta maisiem un tas kā tāds konkurē ar tiem tādos pašos konkurences apstākļos.

(163)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatīja, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti un ka tādēļ importu no ĶTR un Taizemes būtu jāizmeklē kopā.

(164)

Attiecīgā ražojuma ĶTR un Taizemes izcelsmes importa apjoms par dempinga cenām, kā uzskaitījis Eiropas Kopienu Statistikas birojs, pieauga no aptuveni 219 000 tonnām 2001. gadā līdz 307 000 tonnām IP, veidojot 40 % lielu pieaugumu. Krasais importa pieaugums attiecīgajā laikposmā aptvēra 96 % patēriņa pieauguma Kopienas tirgū tajā pašā laikposmā.

(165)

Visu attiecīgā ražojuma importu deklarēja ar KN kodu ex 3923 21 00 (etilēna polimēru maisi un maisiņi). Importu, ko deklarēja ar KN kodiem ex 3923 29 10 (polivinilhlorīda maisi un maisiņi) un ex 3923 29 90 (citu plastmasu maisi un maisiņi) neiekļāva aprēķinā, jo saskaņā ar pieejamo informāciju, nebija tādas maisu un maisiņu produkcijas, kur polietilēns pēc svara nebūtu pārsvarā, un līdz ar to pašlaik nav attiecīgā ražojuma importa, ko deklarētu ar šiem KN kodiem.

(166)

Aplūkojamajā periodā ĶTR un Taizemes importa par dempinga cenām tirgus daļa Kopienas tirgū pieauga par 33 % – no 13,8 % 2001. gadā līdz 18,3 % IP.

(167)

Turpmāk doto informāciju par cenām ieguva no Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, pamatojoties uz importa apjomiem, ko konstatēja, izmantojot iepriekš aprakstīto metodiku. Šī informācija rāda, ka laikā no 2001. gada līdz IP vidējās ĶTR un Taizemes izcelsmes CIF importa cenas samazinājās par 14 %. Viszemāko atzīmi cenas sasniedza 2003. gadā un līdz IP nedaudz palielinājās. Tomēr tās nesasniedza 2001. un 2002. gada cenu līmeni un saglabājās zemas.

(168)

Lai noteiktu attiecīgā importa cenu samazinājumu, Komisija, veicot analīzi, ņēma vērā informāciju, kas izmeklēšanas gaitā saņemta no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un atlasītajiem Kopienas ražotājiem. Šajā analīzē pēc ražojuma veida salīdzināja ražotāju eksportētāju faktiskās CIF cenas pie Kopienas robežas, koriģējot šo cenu, ņemot vērā jebkādas izmaksas pēc importēšanas ar atbilstīgo vidējo svērto pārdošanas cenu neatkarīgiem Kopienas ražošanas nozares pircējiem, pielāgojot to rūpnīcas cenai.

(169)

Salīdzinājumā atklājās, ka IP, pamatojoties uz anketā definētajiem ražojumu veidiem pēc vidējās svērtās cenas, attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgos ražojumus Kopienā tirgoja par cenām, kas, izsakot procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām, Taizemei un ĶTR bija no 4,1 % līdz 37,9 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(170)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam, par dempinga cenām veiktā importa ietekmes uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari izvērtējums ietvēra visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo Kopienas nozares stāvokli aplūkojamajā periodā. Šo analīzi veica iepriekšminētajiem atlasītajiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz to, ražošanas nozares darbība, ko mēra ar tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, peļņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, ir noteikta, pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza atlasītie uzņēmumi. Tomēr, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par Kopienas ražošanas nozares stāvokli, turpmāk ir sniegta arī informācija par tiem rādītājiem, par ko bija pieejama uzticama informācija par Kopienas ražošanas nozari kopumā. Tādēļ ar zaudējumiem saistītie faktori, tādi kā tirgus daļa, pārdošanas apjoms, nodarbinātība, ražošanas jauda, krājumi un ražošana ir noteikti visai Kopienas ražošanas nozarei.

(171)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda aplūkojamajā periodā pieauga par 66 000 tonnām jeb par 17 %. Tajā pašā laikposmā produkcija pieauga tikai par 9 %. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošanas koeficients samazinājās par 6 %.

(172)

Seši atlasē neiekļautie ražotāji nevarēja nodrošināt konsekventu informāciju par saviem krājumiem, jo to krājumu uzskaites vadības sistēmas sniedza nepietiekamu informāciju par līdzīgo ražojumu. Tādēļ šo uzņēmumu dati bija jāizslēdz no krājumu analīzes par aplūkojamo periodu. Šīs analīzes pamatā ir informācija, ko sniedza atlasītie ražotāji un 20 atlasē neiekļauti ražotāji.

(173)

IP gatavās produkcijas krājumi veidoja apmēram 8 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Kopienas ražošanas nozares krājumu apjoms gada beigās vispirms 2003. gadā pieauga par 11 %, bet pēc tam 2004. gadā kritās par 7 procentu punktiem, līdz IP salīdzinājumā ar 2001. gadu pieauga par 20 procentu punktiem.

(174)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms aplūkojamajā periodā pieauga par 10 %. Augstāko līmeni tas sasniedza 2004. gadā, bet pēc tam IP nedaudz samazinājās. Kopējais proporcionālais pieaugums bija augstāks nekā kopējā patēriņa pieaugums, kas bija 6 %.

(175)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa aplūkojamajā periodā pieauga par 4 %. Pēc pirmā pieauguma 5 % apmērā no 2001. līdz 2002. gadam tā saglabājās nemainīga līdz 2004. gadam, bet IP nedaudz samazinājās. Tajā pašā laikā Kopienas patēriņš aplūkojamajā periodā pieauga par 6 %. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare varēja gūt labumu no tirgus daļas pieauguma no 2001. gada līdz IP.

(176)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē aplūkojamajā periodā samazinājās par 1 %. Tajā pašā laikposmā tās ražīgums, ko mēra produkcijā uz vienu nodarbināto personu gadā, pieauga par 10 %.

(177)

Aplūkojamajā periodā kopējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku gadā pieauga par 7 %. Pēc 8 % pieauguma no 2001. līdz 2004. gadam vidējā alga no 2004. gada līdz IP samazinājās par 1 %.

(178)

Atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējā neto pārdošanas cena samazinājās no 1,50 euro par kg 2001. gadā līdz 1,47 euro par kg IP. Cenas vispirms samazinājās 2002. gadā par 4 %, bet 2003. gadā – vēl par 2 %. No 2003. līdz 2004. gadam bija vērojams neliels pieaugums 0,7 % apmērā, kas turpinājās un IP bija 3,5 %. Šīs diezgan stabilās cenu svārstības būtu jāskata, ņemot vērā izejvielu cenas, kas ir ievērojami pieaugušas, t.i., par 23 %.

(179)

Aplūkojamajā periodā atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju tirdzniecības rentabilitāte nesaistītiem pircējiem Kopienā kritās par 82 %. Kopienas ražošanas nozare 2001. un 2002. gadā vēl sasniedza ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni. Tomēr no 2002. gada līdz IP rentabilitāte pastāvīgi un strauji samazinājās, IP sasniedzot tikai 1,1 %, bet vairāki no atlasītajiem uzņēmumiem piedzīvoja zaudējumus.

(180)

Kopienas ražošanas nozares gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā aplūkojamajā periodā samazinājās par 30 % no apmēram 16 miljoniem euro līdz mazāk nekā 12 miljoniem euro.

(181)

Rentabilitātes samazināšanās dēļ strauji samazinājās atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju ienākums no ieguldījumiem, kas izsaka to rezultātus pirms nodokļu nomaksas kā procentu no vidējās sākuma un noslēguma tīras tādu aktīvu uzskaites vērtības, ko izmanto līdzīga ražojuma ražošanā. Lai gan ienākums no ieguldījumiem no 2001. līdz 2002. gadam saglabājās stabils, pēc tam tas IP krasi samazinājās līdz 6 %, no 2001. gada līdz IP veidojot samazināšanos kopā par 84 %.

(182)

Atlasītie Kopienas ražošanas nozares ražotāji aplūkojamajā periodā piedzīvoja neto naudas līdzekļu pieplūdumu no pamatdarbības. Tomēr, izsakot to procentos no apgrozījuma, šim naudas pieplūdumam procentuālā izteiksmē bija vērojams ievērojams kritums, jo īpaši IP līdz ar rentabilitātes kritumu.

(183)

Lielu daļu Kopienas ražošanas nozares veido mazie vai vidējie uzņēmumi. Tā rezultātā zināmā mērā samazinājās Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu aplūkojamajā periodā, jo īpaši tā vēlākā daļā, kad rentabilitāte bija ārkārtīgi zema.

(184)

Kopienas ražošanas nozarei nebija jāatgūstas no zaudējumus radošas dempinga vai subsīdiju ietekmes pagātnē.

(185)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā ĶTR un Taizemes importa apjomu un cenas, šī ietekme ir ievērojama.

(186)

Iepriekšminēto faktoru izmeklēšanā atklājās, ka no 2001. gada līdz IP strauji pieauga importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa. Faktiski tā apjoms aplūkojamajā periodā pieauga par 40 %, un IP tas sasniedza 18,3 % lielu tirgus daļu. Jāpiezīmē, ka IP tas bija aptuveni 57 % attiecīgā ražojuma importa Kopienā. Turklāt IP laikā attiecīgā ražojuma importu pārdeva par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas (par 4,1 % līdz 37,9 %). Tā rezultātā tika samazinātas Kopienas ražošanas nozares cenas, un tās sasniedza līmeni, kas bija tuvs bezzaudējumu punktam.

(187)

Aplūkojamajā periodā konstatēja Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja krasu rentabilitātes samazināšanos par 5,2 procentu punktiem, IP gandrīz sasniedzot bezzaudējumu punktu. Tās ienākums no ieguldījumiem tajā pašā laikā samazinājās par 31 procentu punktu, un naudas plūsma būtiski samazinājās par 69 %. Turklāt tās jaudas izmantojums samazinājās par 5 %, pārdošanas cenas samazinājās par 2 %, nodarbinātība par 1 %, krājumu apjoms gada beigās palielinājās par 20 %, tās ieguldījumi samazinājās par 30 %, un pakāpeniski samazinājās tās spēja piesaistīt kapitālu.

(188)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda aplūkojamajā periodā zināmā mērā palielinājās. Tomēr tas jāskata saistībā ar Kopienas kopējo produkciju, kas cieta no vairāku uzņēmumu slēgšanas, kuru ražošanas jauda bija vairāk nekā 140 000 tonnu. Kopienas ražošanas nozare palielināja savu jaudu, iegūstot ražošanas fondus no šiem slēgtajiem uzņēmumiem.

(189)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare ir sarežģītā ekonomiskā un finansiālā stāvoklī un ka tai ir nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(190)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai Taizemes un ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir nodarījis Kopienas nozarei zaudējumus tādā līmenī, ka tos var uzskatīt par būtiskiem. Pārbaudīja arī citus zināmus faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām un kas vienlaikus varēja nodarīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka iespējamos zaudējumus, kas nodarīti šo faktoru iedarbības rezultātā, nepiedēvētu importam par dempinga cenām.

(191)

No 2001. gada līdz IP ĶTR un Taizemes izcelsmes importa apjoms palielinājās par 40 %. Tajā pašā laikā šī importa tirgus daļa palielinājās no 13,8 % 2001. gadā līdz 18,3 % IP. Aplūkojamajā periodā šo valstu importa cenas būtiski samazinājās, un IP laikā bija par 4,1 % līdz 37,9 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(192)

Šis cenu samazinājums vidēji rodas tādu cenu dēļ, kas nesedz visas tirdzniecības ķēdes izmaksas.

(193)

Ievērojamais importa pieaugums par ļoti zemām un dempinga cenām un tā tirgus daļas pieaugums aplūkojamajā periodā sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā laikā, jo īpaši attiecībā uz rentabilitāti, pārdošanas cenām, krājumu apjomu gada beigās, ieguldījumiem, jaudas izmantojumu, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu, kā arī ienākumu no ieguldījumiem.

(194)

Tādēļ jāsecina, ka attiecīgā importa radītajai ietekmei bija noteicoša nozīme Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošajā stāvoklī.

(195)

Attiecībā uz citu Kopienas ražotāju pārdošanas apjomiem tiek secināts, ka apjoma ziņā tie no 2001. gada līdz IP samazinājās par 7,1 %, un to tirgus daļa tajā pašā laikā samazinājās par 7,8 %. Netika atrastas nekādas norādes par to, ka citu Kopienas ražotāju cenas būtu zemākas nekā sadarbībā iesaistīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas vai ka to stāvoklis kopumā būtu citāds. Tādēļ jāsecina, ka citu Kopienas ražotāju ražotie un pārdotie ražojumi neveicināja zaudējumus, kas bija radušies Kopienas ražošanas nozarei.

(196)

Saskaņā ar informāciju, kas gūta no Eiropas Kopienu statistikas biroja, citu trešu valstu (piem., Malaizijas, Turcijas, Indijas un Indonēzijas) izcelsmes importa apjoms aplūkojamajā periodā pieauga par 22 % un IP sasniedza aptuveni 231 000 tonnu lielu līmeni. Tas atbilst 13,8 % lielai tirgus daļai. Tajā pašā laikposmā šā importa cenas samazinājās par 11 % (no 1,66 euro/kg 2001. gadā līdz 1,48 euro/kg IP). Tomēr jāpiezīmē, ka šā importa vidējā cena IP bija lielāka nekā ĶTR un Taizemes izcelsmes importa cena un pat nedaudz augstāka nekā Kopienas ražošanas nozares ražotāju cena. Tādēļ jāsecina, ka importam no citām trešām valstīm nav bijis būtiskas nozīmes Kopienas ražošanas nozarei nodarītajos zaudējumos.

(197)

Dažas puses apgalvoja, ka polietilēna cena Āzijā vēsturiski ir bijusi zemāka par tā cenu ES. Tomēr polietilēna cenu attīstība atklāj, ka izejvielu cenas Āzijā svārstījās gan zem, gan virs atbilstīgajām cenām Eiropā aplūkojamajā periodā. Pamatojoties uz šo pušu uzrādītajiem datiem par stāvokli ĶTR, vidējā izejvielu cenu starpība ĶTR salīdzinājumā ar ES no 2001. līdz 2004. gadam samazinājās no 20,3 % līdz 12,3 %, kamēr tai pat laikā vidējā galaprodukta cenu starpība pieauga no 0,7 % līdz 14,8 %. Tā kā izejvielu cenu izmaiņu rezultātā galaprodukta cenu starpībām būtu jāsamazinās, nevis jāpieaug, izmeklēšanā atklāja, ka nav loģiskas saistības starp izejvielu cenu izmaiņām un uz Kopienu eksportētā galaprodukta cenu. Gluži pretēji, Kopienas ražošanas nozare 2001. gadā bija salīdzinoši labā situācijā, lai gan cenu starpība bija vislielākā, bet 2004. gadā un IP, kad cenu starpība bija daudz mazāka, bija vērojami zaudējumi. Tādēļ jāsecina, ka nevar uzskatīt, ka izejvielu cenu starpībām ir bijusi svarīga nozīme Kopienas ražotāju būtiskajos zaudējumos.

(198)

Dažas puses arī apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei radušos zaudējumus neradīja imports par dempinga cenām, bet polietilēna cenu pieaugums Kopienā aplūkojamajā periodā. Šajā nolūkā jāpiebilst, ka polietilēna cenas vidēji aplūkojamajā periodā tiešām ir palielinājušās. Taču Kopienas ražošanas nozare nevarēja attiecīgi palielināt atbilstīgās pārdošanas cenas. Šādu cenu neelastīgumu radīja vienlaicīgais ĶTR un Taizemes izcelsmes importa pieplūdums par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, un vidēji nesedza pat ražošanas izmaksas ĶTR un Taizemē. Šādos apstākļos jāsecina, ka šis imports par dempinga cenām ir sagādājis Kopienas ražošanas nozarei lielas grūtības un tā rezultātā tai nav bijis iespējas kompensēt izejvielu cenu pieaugumu, atbilstīgi palielinot pārdošanas cenas.

(199)

Visbeidzot jāatgādina, ka cēloniskās saites izmeklēšanas kontekstā jāpārbauda, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjomu ziņā) ir nodarījis būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei vai arī šādi būtiski zaudējumi ir radušies citu faktoru dēļ. Šai sakarā attiecībā uz cenām pamatregulas 3. panta 6. punktā minēts, ka jāparāda, ka zaudējumus rada cenas līmenis, kāds ir importam par dempinga cenām. Tādēļ tas atsaucas tikai uz cenu līmeņu atšķirību importam par dempinga cenām no Kopienas ražošanas nozares cenām. Tātad netiek prasīts analizēt faktorus, kas ietekmē importa cenu līmeni, piemēram, darbaspēka izmaksu līmeni, izejvielu cenu līmeni vai PVA izmaksu līmeni.

(200)

Iepriekšminēto apstiprina arī pamatregulas 3. panta 7. punkta formulējums, kurā minēti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām. Šajā pantā minētais citu zināmo faktoru saraksts neatsaucas ne uz vienu faktoru, kas ietekmē cenu līmeni, kāds bijis importam par dempinga cenām. Kopumā, ja eksports tiek veikts par dempinga cenām, pat ja tas ir noticis izejvielu cenu izdevīgu izmaiņu dēļ, ir grūti saprast, kā šādu izejvielu cenu izdevīgas izmaiņas var būt vēl viens zaudējumus radošs faktors.

(201)

Tādējādi analīze attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē cenu līmeni, kāds ir importam par dempinga cenām, neatkarīgi no tā, vai šis faktors ir cenu atšķirības vai cits, nevar būt neapstrīdama, un šāda analīze pārsniegtu pamatregulas prasības. Tāpat uz šā pamata tiek noraidīti argumenti par izejvielu cenām.

(202)

Kopienas ražošanas nozares stāvoklis, kurā tai rodas zaudējumi, sakrīt ar strauju importa pieaugumu no ĶTR un Taizemes un nozīmīgu cenu samazinājumu šim importam.

(203)

Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm, ņemot vērā to tirgus daļu, kas IP bija zemāka nekā attiecīgajam importam, un jo īpaši ņemot vērā vidējo cenu, kas šim importam bija augstāka nekā Kopienas ražošanas nozarei, tiek secināts, ka šo citu faktoru ietekmei nevar būt bijusi būtiska loma Kopienas ražošanas nozarei radītajos zaudējumos. Turklāt izejvielu atšķirīgo cenu Kopienā un attiecīgajās valstīs ietekme uz Kopienas ražošanas nozares negatīvajām tendencēm rentabilitātes un rezultātu ziņā un tirgus daļas samazināšanā bija nenozīmīga, un faktiski tai vajadzētu pozitīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(204)

Ieinteresētās puses neminēja un izmeklēšanas gaitā neatklāja nevienu citu faktoru, kas tajā pašā laikā varētu būt radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(205)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, kurā ir atbilstīgi izcelta un nošķirta visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli no ietekmes, kāda ir zaudējumus radošajam importam par dempinga cenām, izmeklēšana apstiprināja, ka šie citi faktori kā tādi nemaina faktu, ka novērtētie zaudējumi jāskaidro ar importu par dempinga cenām.

(206)

Tādēļ jāsecina, ka ĶTR un Taizemes izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis Kopienas ražošanas nozarei būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(207)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neskatoties uz secinājumu par zaudējumus radošu dempingu, pastāv neapstrīdami iemesli secināt, ka pieņemt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Kopienas interesēs. Tika apsvērta iespējamo pasākumu ietekme uz visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, kā arī sekas, kādas būtu, neveicot pasākumus.

(208)

Paredzams, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmāki izkropļojumi un atjaunota godīga konkurence tirgū. Kopienas ražošanas nozare ir konkurētspējīga un dzīvotspējīga nozare, ko apliecina tās stāvoklis 2001. gadā, kad tā bija salīdzinoši spēcīga, neskatoties uz spēcīgu konkurenci visā pasaulē. Tādējādi, piemērojot pasākumus, tai ļautu palielināt tirgus daļu un pārdošanas cenas un līdz ar to sasniegt saprātīgu peļņas līmeni, ar ko pietiek, lai uzlabotu ražošanas nozares finansiālo stāvokli. Tas ļaus tai arī turpināt veikt ieguldījumus ražotnēs, tādējādi garantējot Kopienas ražošanas nozares izdzīvošanu.

(209)

No otras puses, ja antidempinga pasākumus nepiemērotu, ir iespējams, ka jau tā neapmierinošais Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties. Tā nespētu veikt vajadzīgos ieguldījumus, lai efektīvi konkurētu ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām trešajām valstīm. Tas tuvākā nākotnē piespiestu dažus uzņēmumus apturēt ražošanu un atlaist darbiniekus. Riskam būtu pakļautas 3 300 tiešas darbavietas Kopienas ražošanas nozares uzņēmumos, kuri sadarbojās. Kopumā maisu un maisiņu ražošana Kopienā ietver apmēram 12 000 darbavietu, kuras galvenokārt ir mazajos un vidējos uzņēmumos. Ar Kopienas ražošanas slēgšanu Kopiena kļūs atkarīgāka no piegādātājiem ārpus Kopienas.

(210)

Attiecīgi jāsecina, ka antidempinga pasākumi ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no zaudējumus radošā dempinga ietekmes un ka tādēļ tos piemērot ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(211)

Komisija nosūtīja anketas četriem atlasītajiem importētājiem/tirgotājiem, kas veido 9 % kopējās importa tirdzniecības no attiecīgajām valstīm. Taču uz anketas jautājumiem atbildēja tikai divi importētāji/tirgotāji, kas atbilst 3 % kopējā attiecīgo valstu importa. Nesaistītie importētāji, kas sadarbojās, izteica viedokli, ka ja pasākumus piemērotu, augtu attiecīgā ražojuma pārdošanas cena un ka patērētājiem par attiecīgo ražojumu būtu jāmaksā vairāk, un tādējādi maksājuma ietekme tiktu pārnesta uz patērētājiem. Tādēļ šajā ziņā nesaistītie importētāji izjustu ierobežotu negatīvu ietekmi.

(212)

Attiecīgo ražojumu lielā mērā izplata mazumtirdzniecības uzņēmumi. Dažus šā ražojuma veidus, piemēram, pārtikas preču maisiņus un iepirkumu maisiņus dažās Kopienas valstīs patērētājiem izsniedz par brīvu, turpretī dažus citus veidus, piemēram, maisiņus saldētavām, maisiņus bērnu autiņiem un atkritumu maisus, patērētājiem pārdod. Jāpiebilst, ka šobrīd patērētājiem dažās dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē nav jāmaksā par vienreizējās lietošanas iepirkumu maisiņiem.

(213)

Izmeklēšanā atklājās, ka apgalvojumi par antidempinga maksājuma finansiālo ietekmi uz dažādiem uzņēmējiem, īpaši mazumtirdzniecības nozarē, ir ievērojami pārspīlēti. Daži mazumtirgotāji izteicās, ka 10 % liels maksājums radītu 220 miljonu euro lielas papildu izmaksas gadā mazumtirdzniecības nozarē vien. Pamatojoties uz izmeklēšanu, tā kā attiecīgā importa kopējā muitas vērtība ir apmēram 375 miljoni euro, vidēji 10 % liela maksājuma maksimālā ietekme Kopienā būtu 38 miljoni euro gadā. Turklāt, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no diviem mazumtirgotājiem, attiecīgā ražojuma iegādes vidēji bija mazāk nekā 0,1 % šo mazumtirgotāju apgrozījuma. Tādēļ iepriekšminētā līmeņa antidempinga maksājuma ietekmes rezultātā mazumtirgotāju izmaksas palielinātos minimāli. Turklāt daļa šo papildu izmaksu izlīdzinātos dažādos piegādes ķēdes līmeņos. Tādēļ šis mazumtirgotāju arguments tika noraidīts.

(214)

Tie paši mazumtirgotāji apgalvoja, ka EK ražošanas nozarē ne tikai nav dažu attiecīgā ražojumu veidu piedāvājuma, bet arī ka EK ražošanas nozarei nebūtu pietiekami daudz jaudas, lai apmierinātu Kopienas pieprasījumu kopumā. Te vispirms attiecībā uz maisu un maisiņu piedāvājumu būtu jāpiebilst, ka antidempinga pasākumu piemērošana neapturētu ražojuma piedāvājumu no attiecīgajām valstīm, bet tikai atjaunotu tirgū vienādus apstākļus. Maisu un maisiņu imports joprojām nodrošinās daļu Kopienas tirgus piedāvājuma. Turklāt Kopienas ražošanas nozarei ir tāda pašreizējā ražošanas jauda, kas apmierinātu jebkādu pieprasījuma pieaugumu. Jebkurā gadījumā joprojām ir iespējams arī visu plastikāta maisu un maisiņu turpmāks piedāvājums no trešām valstīm, kam nepiemēro antidempinga pasākumus. Tādēļ šie argumenti tika noraidīti.

(215)

Mazumtirgotājus pārstāvoša apvienība, kas vāc līdzekļus labdarības mērķiem, apgalvoja, ka jebkāds maksājums nesamērīgi kaitētu to līdzekļu vākšanas darbībām, jo tā iepirka maisiņus, kurus izdalīja saviem klientiem par brīvu. Tā apgalvoja arī, ka, uzliekot antidempinga maksājumu, tā skartu arī maisiņus, ko izmanto atkārtoti izlietojamo priekšmetu savākšanai labdarības mērķiem. Šai sakarā jāpiebilst, ka šim līdzekļu vākšanas veidam, pat ja to veic labdarības mērķiem, ir komerciāls pamats. Tādēļ tas ir pakļauts tādam pašam riskam kā jebkura cita komercdarbība, un to būtu jāvērtē uz tāda paša pamata. Maksājuma ietekme uz šiem mazumtirgotājiem būtiski neatšķirtos no ietekmes uz jebkuriem citiem mazumtirgotājiem. Tādēļ šis arguments tika noraidīts.

(216)

Paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā neviena patērētāju apvienība par sevi nepaziņoja.

(217)

Daži importētāji argumentēja, ka pasākumu piemērošanas rezultātā pieaugtu cenas, par kādām ražojumu pārdod gala patērētājam, jo pārdošanas cenu līmeni pielāgotu saskaņā ar maksājumiem.

(218)

Tomēr, kā minēts iepriekš, daži mazumtirgotāji izsniedz klientiem ražojuma daļas par brīvu. Ja šie mazumtirgotāji nemainīs savu iesakņojušos praksi, patērētāji šajos gadījumos nejutīs piemērotā antidempinga pasākuma ietekmi.

(219)

Vidējais maksājums 10 % apmērā palielinātu katra importētā maisiņa cenu vidēji par 0,086 centiem, un katra Kopienā pārdotā maisiņa cenu par 0,016 centiem (hipotētiski pieņemot, ka maisiņa svars ir 7 g). Šis pieaugums būtu nenozīmīgs, pat ja to segtu tikai patērētāji. Faktiski patērētāju segtā maksājuma ietekme būtu vēl mazāka, jo šī izmaksa izlīdzinātos dažādajos piegādes ķēdes līmeņos.

(220)

Attiecībā uz iespējamo pasākumu ietekmi uz konkurenci Kopienā, attiecīgie ražotāji eksportētāji varēs turpināt pārdot dažus plastikāta maisiņus un maisus, jo tiem ir stabils stāvoklis tirgū. Šis fakts, kā arī lielais ražotāju skaits Kopienā un imports no citām trešām valstīm nodrošinās, ka lietotājiem un mazumtirgotājiem joprojām būs iespēja izvēlēties attiecīgo ražojumu par pieņemamām cenām no dažādiem piegādātājiem.

(221)

Tādējādi tirgū būs nozīmīgs dalībnieku daudzums, kuri spēs apmierināt pieprasījumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tādēļ tiek secināts, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas visticamāk saglabāsies liela konkurence.

(222)

Pasākumu piemērošana konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam nepārprotami būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs. Tā ļautu Kopienas ražošanas nozarei augt un atgūties no zaudējumiem, ko nodarījis imports par dempinga cenām. Ja pasākumus tomēr nepiemēros, iespējams, ka Kopienas ražošana turpinās samazināties un vairāk uzņēmēju pārtrauks darbību. Turklāt importētāji un mazumtirgotāji netiks būtiski ietekmēti, jo tirgū joprojām būs pieejami maisi un maisiņi par godīgām cenām, tostarp imports no citām trešām valstīm.

(223)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka nav neapstrīdamu iemeslu neuzlikt antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam.

(224)

Ņemot vērā attiecībā uz dempingu, nodarītajiem zaudējumiem un Kopienas interesēm izdarītos secinājumus un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jāuzliek galīgi antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes importu, lai neļautu importam par dempinga cenām nodarīt turpmākus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(225)

Pasākumi būtu jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu šā importa radītos zaudējumus, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma apjomu, kāds vajadzīgs, lai novērstu zaudējumus radošā dempinga sekas, tika ņemts vērā, ka jebkuriem pasākumiem būtu jāļauj Kopienai segt tās ražošanas izmaksas un kopumā gūt no līdzīgā ražojuma pārdošanas Kopienā tādu peļņu pirms nodokļiem, ko varētu samērīgi gūt šāda veida ražošanas nozare normālos konkurences apstākļos, t.i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šajā aprēķinā lietotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 6 % no līdzīgā ražojuma tirdzniecības apgrozījuma, kas atbilst drošam peļņas līmenim, kas attiecināms uz ražošanas nozari normālos konkurences apstākļos, kādu ražošanas nozare sasniedza, pirms sākās importa pieplūdums par dempinga cenām.

(226)

Šajā regulā precizētās individuālās antidempinga maksājumu likmes uzņēmumiem tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādēļ tās ataino stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts šajā izmeklēšanā. Šīs maksājumu likmes tādējādi ir piemērojamas tikai importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražo šie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas.

(227)

Kā uzskata kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs, kam netika piešķirts TER un IR, šim uzņēmumam nevajadzētu saņemt individuālu antidempinga maksājuma likmi, neskatoties uz to, ka tam ir aprēķināta dempinga starpība, kā izskaidrots iepriekš 131. apsvērumā. Šā uzņēmuma, kas ir ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojas, ražojumu importam tādēļ būtu jāpiemēro vidējā maksājuma likme, kas noteikta eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti atlasēs, kā aprakstīts 228. apsvērumā.

(228)

Katrai valstij maksājumu likmes atlasēs neiekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir vidējās svērtās dempinga starpības, kas noteiktas atlasītajiem uzņēmumiem, kā minēts 54. apsvērumā. Importētie ražojumi, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā vai tās pielikumos, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(229)

Jebkādas prasības piemērot individuālas uzņēmuma antidempinga maksājumu likmes (piem., pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienības darbības sākšanas) nekavējoties būtu jānosūta Komisijai ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādam izmaiņām uzņēmuma darbībās, kas attiecas uz ražošanu, iekšzemes tirdzniecību un eksporta tirdzniecību, saistībā, piem., ar minēto nosaukuma maiņu vai minētām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālus maksājumus. Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam jauna eksportētāja izskatīšanu, lai noteiktu individuālu dempinga starpību, šajā procedūrā uzsākt nevar, jo ĶTR, Malaizijas un Taizemes ražotājiem eksportētājiem piemērota atlase. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp kādu jaunu ražotāju eksportētāju un uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti atlasēs, tiek uzskatīts, ka būtu jāparedz noteikumi, ar ko uzliek šiem pēdējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu visiem jaunajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri var pierādīt, ka tiem pienākas izskatīšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu.

(230)

Jebkāda prasība pievienot jaunu ĶTR vai Taizemes ražotāju eksportētāju regulas I vai II pielikumā izklāstītajiem sarakstiem nekavējoties būtu jāadresē Komisijai ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši ar pierādījumiem, ka attiecīgais uzņēmums izpilda visus regulas 2. pantā noteiktos kritērijus. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot I un II pielikumā esošos uzņēmumu sarakstus, kam piemēro vidējo atlases likmi.

(231)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus, piedāvātās antidempinga maksājuma likmes ir šādas:

—

izmeklēšanas periodā (no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) nav eksportējis uz Kopienu 1. panta 1. punktā aprakstītos ražojumus,

—

nav saistīts ar ĶTR un Taizemes eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas ar šo regulu piemērotie antidempinga pasākumi, un

—

pēc izmeklēšanas perioda, uz kā pamata ir noteikti pasākumi, faktiski ir eksportējis uz Kopienu attiecīgos ražojumus, vai ir uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu daudzumu,