21.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/15

(1)

Komisija 2005. gada 29. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 145/2005 (2005. gada 28. janvāris), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam (2) (turpmāk – “pagaidu regula”), piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu bārija karbonāta importam Kopienā no Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – “ĶTR”).

(2)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika piemēroti minētie antidempinga pagaidu pasākumi, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu atzinumu. Ieinteresētās personas neiesniedza prasību tikt uzklausītām.

(3)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajam atzinumam. Pārbaudes tika veiktas šādu uzņēmumu telpās:

(4)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu noteiktam bārija karbonāta importam no ĶTR un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām personām arī atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt viedokli attiecībā uz sniegtajiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem.

(5)

Tika izvērtētas ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi laboti.

(6)

Tā kā par pagaidu regulas 11. līdz 12. apsvērumā noteikto “attiecīgo ražojumu” un “līdzīgo ražojumu” netika saņemti jauni apsvērumi, ar šo apstiprina minēto apsvērumu saturu.

(7)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13. līdz 23. apsvēruma saturu attiecībā uz atsevišķu režīmu.

(8)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina regulas projekta 24. līdz 29. apsvēruma saturu attiecībā uz atsevišķu režīmu.

(9)

Attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju, nosakot, vai pārdošana vietējā tirgū tika veikta ierastajā tirdzniecības kārtībā, un nosakot noteiktu produktu kategoriju standarta vērtību, tika izmantotas neadekvātas finansēšanas izmaksas, lai aprēķinātu pagaidu dempinga starpību. Tāpēc, aprēķinot galīgo dempinga starpību, tika veiktas nepieciešamās korekcijas.

(10)

Citiem ražotājiem eksportētājiem atkritumu pārdošanas vērtību pagaidām atskaitīja no ražošanas izmaksām. Tomēr pēc attiecīgās informācijas pārskatīšanas nebija skaidrs, vai attiecībā uz atkritumiem runa ir par atskaitāmu daudzumu. Šajā saistībā un balstoties uz pieejamo informāciju, izrādījās, ka “atkritumiem” faktiski bija ievērojama atsevišķa komerciālā vērtība. Turklāt nav saglabāti nekādi krājumi, tādēļ nav iespējams pienācīgi noteikt attiecīgo ražojumu daudzumu. Visbeidzot pat gadījumā, ja šis daudzums bija jāietur, uzņēmums visu summu attiecināja uz noteikto produktu, lai gan tas arī ietekmēja pārējos šā uzņēmuma ražotos produktus. Tāpēc noslēguma posmā atvieglojumi atkritumiem bija mainīti. Tam pašam ražotājam eksportētājam koriģēja blakus produktu vērtību.

(11)

Attiecīgais ražotājs eksportētājs apstrīdēja minēto pieeju un apgalvoja, ka atkritumi sārņu un kaļķu veidā ir atbrīvoti sadarbībā ar tuvējo rūpnīcu tādā veidā, kas samazināja to kopējās izmaksas. Jāpiezīmē, ka minētais ražotājs aptaujā arī apgalvoja, ka tirdzniecību uzskata par “blakusproduktu” tirdzniecību. Šajā saistībā tika atkārtots, ka pārdotā attiecīgā produkta daudzumu nevar noteikt izmeklēšanā. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka tirdzniecībā ar tuvējo rūpnīcu pārdeva vienīgi H2S blakusproduktus. Tādēļ tika uzskatīts, ka iesniegta pretrunīga informācija, kuru nevar precizēt pēc galīgās paziņošanas. Otrkārt, šis ražotājs apgalvoja, ka H2S blakusproduktu vērtībai, kas ieturēta no ražošanas izmaksām, vajadzētu būt augstākai. Taču izmeklēšanas gaitā savāktie pierādījumi parāda, ka apgalvojumi bija pārspīlēti un tādēļ tie jānoraida.

(12)

Papildus izdarītajai koriģēšanai, kā tas noteikts šīs regulas 9. un 10. apsvērumā un ja nav turpmākie komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 43. līdz 59. apsvēruma saturu attiecībā uz normālo vērtību.

(13)

Viena uzņēmējsabiedrība iebilda pret Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izmantošanu kā analogo valsti pagaidu regulas 12. apsvēruma nozīmē. Ieinteresētā persona nepamatoja savu prasību, kā arī nesniedza nekādus pierādījumus, taču diezgan vispārīgi norādīja uz iespējamo konkurences trūkumu ASV tirgū tur spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ. Taču ir norādīts, ka pagaidu atzinuma vajadzībām konkurences līmenis ASV vietējā tirgū tika pārbaudīts. Kā minēts pagaidu regulas 37. apsvērumā, tika konstatēts, ka konkurences līmenis ASV tirgū tiešām ir pietiekošs.

(14)

Viens nesaistītais importētājs iebilda pret ASV izmantošanu kā analogo valsti, jo ASV ražotājs, kura dati tika izmantoti normālās vērtības noteikšanai, bija saistīts ar Kopienas ražotāju. Jāpiezīmē, ka izmeklēšanas laikposmā (“IP”) šādas attiecības nepastāvēja. Turklāt importētājs nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus, ka šīs attiecības, kuras sākās tikai pēc IP, ietekmēja ASV vietējās izmaksas vai cenas IP laikā. Nesaistītā importētāja iebildumi tādēļ tika noraidīti.

(15)

Minēto iemeslu dēļ ASV kā analogās valsts izvēle ir apstiprināta.

(16)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60. apsvēruma saturu attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu.

(17)

Ražotāji eksportētāji norādīja, ka, aprēķinot dempinga pagaidu starpību, okeāna pārvadājuma frakts un apdrošināšanas izmaksas bija kļūdaini atskaitītas no eksporta preču pārdošanas darījumiem, kuru pamatā bija franko uz kuģa klāja (FOB) un cena un frakts (CFR), tomēr šo darījumu pārdošanas cena neietvēra šādas izmaksas. Eksporta pārdošanas darījumi tika attiecīgi koriģēti.

(18)

Turklāt tika konstatēts, ka viens ražotājs eksportētājs nepaziņoja tirgotājiem par attiecīgā eksporta pārdošanas komisijas maksu Kopienā. Eksporta cenas tika attiecīgi koriģētas.

(19)

Papildus korekcijām, kas izdarītas saskaņā šīs regulas 9., 10. un 18. apsvērumu, un tā kā nav komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 61. līdz 66. apsvēruma saturu attiecībā uz normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu.

(20)

Ņemot vērā iepriekšminētās korekcijas, galīgi noteiktās dempinga starpības, izteiktas procentos no cenas, apdrošināšanas un frakta (CIF) Kopienas robežpiegādes cenas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(21)

Ņemot vērā to, ka nav saņemti nekādi citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72. līdz 74. apsvēruma saturu attiecībā uz līdzīgu produktu.

(22)

Pēc pagaidu secinājumiem viens ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares noteiktās cenas tās produktiem ir augstākas tādēļ, ka tās produkti ir ķīmiski aktīvāki. Prasību koriģēt cenas Kopienas ražošanas nozarē atšķirīgas ķīmiskās aktivitātes dēļ pagaidām atcēla, kā norādīts pagaidu regulas 80. apsvērumā.

(23)

Lai gan prasība nebija pietiekoši pamatota ar jaunu informāciju, jautājumu izskatīja, jo ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atšķirīgu ķīmisko aktivitāti, kas esot iespējama īpašība visās bārija karbonāta produktu grupās, nedrīkst novērtēt vienīgi attiecībā uz produktu grupām ar visaugstāko ķīmisko aktivitāti, kuras pārdod Kopienas ražošanas nozarē, kā tas tika darīts pagaidu posmā.

(24)

Tā kā ķīmiskā aktivitāte ir bārija karbonāta īpašība, kas nav uzrādīta ražotāju produkcijas specifikācijas lapās, bet var būt noteikta, balstoties uz daļiņu lielumu un “attiecīgā produkta” blīvumu, dažādās galapatēriņa nozarēs, saņemot produktus, ir pieņemts veikts pārbaudes testus, lai pārbaudītu to īpašības. Tas, ka tiešie patērētāji tādās nozarēs kā ķieģeļu un flīžu ražošana, kur ķīmiskā aktivitāte ir būtiska, palielina bārija karbonāta daudzumu, kas tiem parasti ir nepieciešams ražošanas procesam, kad tie izmanto no ĶTR importētos produktus, pretēji gadījumam, ja produkts izgatavots Kopienas ražošanas nozarē, norāda uz to, ka tiešie patērētāji uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares bārija karbonātam ir augstāka ķīmiskā aktivitāte. Turklāt Kopienas tirgū pārdoto produktu turpmākā analīze parādīja, ka papildus produktu grupām ar vislielāko ķīmisko aktivitāti, kas atbilst mazāk nekā 5 % no to pārdošanas apjomiem EK, kā noteikts pagaidu regulas 80. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare patiesībā pārdeva papildu produktu grupas ar ievērojami augstu ķīmisko aktivitāti, kas ir vēl apmēram 20 % no to kopējā pārdošanas apjoma Kopienā. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas bilance ir aprēķināta, ņemot vērā pārdotās produktu grupas ar zemāku ķīmisko aktivitāti. Tāpēc tika secināts, ka, ievērojot šos apstākļus un pretēji pagaidu regulas 80. apsvēruma saturam, koriģēšana atšķirīgas ķīmiskās aktivitātes dēļ ir pamatota.

(25)

Lai izpētītu pārlieku lielu cenu samazinājumu, pārdošanas cena Kopienas ražošanas nozares bārija karbonāta produktu grupām ar augstu ķīmisko aktivitāti tika samazināta par 14 %. Šīs koriģēšanas pamatā bija cenu atšķirības starp produktu grupām ar augstāku un zemāku ķīmisko aktivitāti, kuras pārdevusi Kopienas ražošanas nozare. Salīdzināšana parādīja – IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā ĶTR izcelsmes produkta cenas, izsakot procentos, bija no 20 % līdz 26 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(26)

Papildus korekcijām, kas noteiktas šīs regulas 25. apsvērumā, un tā kā nav citu komentāru, ar šo apstiprina pagaidu regulas 75. līdz 81. apsvēruma saturu attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm.

(27)

Viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, norādīja, ka pagaidu regulas 84. līdz 94. apsvērumā analizētie ekonomiskie rādītāji neuzrāda būtisku kaitējumu. Taču netika sniegta jauna svarīga informācija vai pierādījumi, kā rezultātā būtu atkārtoti jāvērtē šie rādītāji un attiecīgi jāmaina pagaidu posmā izdarītie secinājumi.

(28)

Šis apgalvojums tika izklāstīts pēc galīgās atklāšanas, jo īpaši attiecībā uz produkta attīstību, jaudas izmantojumu, tirgus daļu, krājumiem un nodarbinātību. Kā jau tas izskaidrots pagaidu regulas 84. līdz 88. apsvērumā, rādītāji skaidri norāda negatīvu attīstību, kas liecina par Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(29)

Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 87. apsvēruma saturu attiecībā uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē un secinājumus par kaitējumu.

(30)

Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 100. apsvēruma saturu.

(31)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, atkārtoti norādīja, ka kaitējumu varēja radīt arī imports no citām trešām valstīm, kurš ievērojami palielinājās izmeklēšanas laikposmā, jo īpaši imports no Indijas un Brazīlijas. Ņemot vērā nelielo importa apjomu attiecībā uz Indiju, to nevar uzskatīt par atbilstošu piegādes avotu 2000. līdz 2003. gada analīzes laikposmā. Faktiski Indijas importa tirgus daļa izmeklēšanas laikposmā bija mazāka par 1 % un pirms tam praktiski neeksistēja. Ciktāl tas attiecas uz Brazīliju, importa apjoms bija ierobežots, gan salīdzinot ar importu no ĶTR, gan kopējo importu visa attiecīgajā laikposmā. Tāpēc tika secināts, ka šis imports nav izjaucis cēloņsakarību, kā tas norādīts pagaidu regulas 103. apsvērumā.

(32)

Viens eksportētājs un virkne importētāju un izmantotāju iebilda, ka Kopienas ražošanas nozare bija dominējošā stāvoklī Kopienas bārija karbonāta tirgū un ka šis iemesls ļāva nozarei paaugstināt cenas Kopienā. Eksportētājs uzsvēra faktu, ka par grupu, kurā ir vienīgais Kopienas ražotājs, agrāk ir notikusi izmeklēšana attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

(33)

Pirmkārt, ir jāpiebilst, ka no 2000. gada līdz 2003. gadam Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa vidēji bija 10 procentu punktiem lielāka nekā Ķīnas ražotāju eksportētāju, taču izmeklēšanas laikposmā tā bija salīdzināma ar importu no ĶTR. Tādēļ nevar secināt, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā laikposmā bija dominējošā stāvoklī, ņemot vērā tās tirgus daļas samazinājumu attiecībā pret importu no ĶTR un vienādas tirgus daļas importu no ĶTR IP laikā. Jebkurā gadījumā neviena no ieinteresētajām personām nesniedza pierādījumus, lai pamatotu Komisijas ražošanas nozares iespējamo ļaunprātīgo dominējošā stāvokļa izmantošanu attiecībā uz “līdzīgu produktu”. Pat gadījumos, kuros uzņēmums ir vienīgais ražotājs attiecīgajā tirgū, šis vienīgais fakts nevar tikt ņemts kā rādītājs, ka šis ražotājs ir ļaunprātīgi izmantojis savu tirgus pozīciju, mākslīgi palielinot cenas šajā tirgū. Turklāt, ja Kopienas ražošanas nozare tiešām bija dominējošā stāvoklī, turklāt ļaunprātīgi izmantoja to, būtu grūti saprotams, kā Kopienas ražošanas cenas varēja samazināties par 7 %, kā norādīts pagaidu regulas 86. apsvērumā, kamēr Ķīnas eksportētāji tik ievērojami palielināja savu tirgus daļu. Turklāt to, ka Kopienas ražotāji ļaunprātīgi izmantojuši iespējamo dominējošo stāvokli, nevar secināt, balstoties vienīgi uz tādu izmeklēšanu, kas neattiecas uz līdzīgu produktu, vai agrāku izmeklēšanu attiecībā uz kādu tās pašas grupas uzņēmumu. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(34)

Attiecībā uz informāciju, kas iekļauta pagaidu regulas 110. un 111. apsvērumā, vairāki patērētāji un importētāji iebilda, ka ar galīgo pasākumu piemērošanu sodītu tos ķieģeļu un flīžu ražotājus, kuri labprātāk izmanto ūdenī suspendētā bārija karbonātu (ūdens maisījums) nekā bārija karbonātu pulvera formā, ko piedāvā Kopienas ražošanas nozare. Minētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nepārdod ūdens maisījumu un atsakās piegādāt bārija karbonāta pulveri importētājiem, kuri ražo ūdens maisījumu. Pretēji šim apgalvojumam tika apstiprināts, ka Kopienas ražošanas nozare piegādāja bārija karbonātu vismaz vienam importētājam, kurš no tā ražoja ūdens maisījumu. Tādējādi ir alternatīvi piegādes avoti ūdens maisījumam, kurš ražots no Kopienas ražošanas nozares bārija karbonāta. Turklāt, kā minēts šīs regulas 43. apsvērumā, antidempinga pasākumu piemērošanas mērķis nav apturēt ĶTR produktu iekļūšanu Kopienas tirgū, bet drīzāk atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saglabāt Kopienā alternatīvus piegādes avotus.

(35)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā nav jebkādu lietotāju vai importētāju pamatotu pierādījumu, lai pamatotu to preferences ūdens maisījumam vai bārija karbonātam, kas importēts no ĶTR, Kopienas ražošanas nozares piedāvātajam konkurējošajam produktam, iebildums ir noraidīts.

(36)

Pamatojoties uz iepriekšējiem apsvērumiem un citiem elementiem, kas iekļauti pagaidu regulas 98. līdz 111. apsvērumā, tika nolemts, ka imports no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(37)

Divas asociācijas, kas pārstāv tiešos patērētājus, daži importētāji un paši tiešie patērētāji izklāstīja savu viedokli par to, ka jebkādu pasākumu ieviešana samazinās vispārējo konkurenci Kopienas tirgū tieši šim produktam un tādēļ neizbēgami izraisītu cenu pieaugumu, kas samazinās to konkurētspējas līmeni. Šīs ieinteresētās personas nesniedz nekādus papildu pierādījumus, lai pamatotu savu prasību.

(38)

Turklāt divdesmit patērētāji, kuri nav sevi pieteikuši Komisijai pirms pagaidu pasākumu ieviešanas, iesniedza lūgumu pret galīgo antidempinga maksājumu ieviešanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli, lai pamatotu savas prasības, taču tās to neizdarīja. Tomēr to argumenti tika tālāk pārbaudīti, izskatot datus, kurus jau pirms pagaidu pasākumu piemērošanas iesniedza viens importētājs, kurš sadarbojās, un divi patērētāji, kuri sadarbojās.

(39)

Patiešām, pēc papildu pārbaudes vizītēm uzņēmējsabiedrībā, kas darbojas keramikas (frite) nozarē, un vēl vienā, kas darbojas ķieģeļu un flīžu nozarē (abas uzņēmējsabiedrības kopā pārstāv vairāk nekā 20 % bārija karbonāta importa no ĶTR saskaņā ar informāciju, ko sniedza lietotāji, kuri sadarbojas), ir noskaidrots, kā minēts pagaidu regulas 127. apsvērumā, ka bārija karbonāta daļa lietotāju kopējās ražošanas izmaksās vidēji ir zem 8 %.

(40)

Saskaņā ar pagaidu regulas 128. apsvēruma konstatējumiem tika secināts, ka, ņemot vērā pasākumu apjomu un to, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti no eksportētājiem, kam nepiemēro muitas nodevas, līdzīga produkta cenas jebkāda pieauguma ietekme uz patērētājiem šķiet minimāla.

(41)

Līdz to galīgai paziņošanai divas lietotāju asociācijas un viens eksportējošs ražotājs apgalvoja, ka galīgo pasākumu iespējamā ietekme uz lietotājiem būtu lielāka, nekā minēts šīs regulas 39. un 40. apsvērumā. Šajā sakarā jāatzīmē, ka secinājumi pamatojas uz pārbaudītiem lietotāju, kuri sadarbojas, datiem. Minētās prasības balstījās uz informāciju no uzņēmējsabiedrībām, kuras nesadarbojās izmeklēšanā un kuras nevar pārbaudīt. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(42)

Iepriekš minētais eksportētājs ražotājs apgalvoja, ka pētījumiem tika izmantoti tikai daži lietotāji, kas nepārstāv visu tirgu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka pārbaudīto lietotāju skaits gan pagaidu, gan galīgajā fāzē pārstāv vairāk nekā 90 % bārija karbonāta importa no ĶTR, ko IP veikuši patērētāji, kuri sadarbojas. Tādēļ atzinumu pamatotība tiek uzskatīta par atbilstošu un prasība tika noraidīta.

(43)

Turklāt jāatgādina, ka antidempinga pasākuma mērķis nav apturēt ĶTR produktu importu Kopienā, bet gan atjaunot taisnīgus konkurences apstākļus, ko bija izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Tādējādi pasākumi nodrošinās vienīgā Kopienas ražotāja darbības turpināšanu un veicinās vispārēju konkurētspēju Kopienas tirgū.

(44)

Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija un argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 114. līdz 132. apsvēruma saturu.

(45)

Pēc pagaidu atzinumu izziņošanas kāds eksportētājs apgalvoja, ka peļņas lielums 7,2 % apmērā, kas atbilst peļņai, kādu varētu gūt Kopienas ražošanas nozare bez kaitējoša dempinga no ĶTR, nav reāls, jo, ņemot vērā vienīgā Kopienas ražotāja dominējošo stāvokli, tā peļņa kādreiz bijusi mākslīgi augsta.

(46)

Kā jau minēts šīs regulas 33. apsvērumā, fakts, ka noteiktā laika posmā ir bijis tikai viens Kopienas ražotājs, nenozīmē, ka šim ražotājam ir dominējošs stāvoklis tirgū un ka tas to ļaunprātīgi izmantotu, piemēram, lai no savas darbības gūtu nenormāli augstu peļņas normu. Kā izskaidrots pagaidu regulas 135. apsvērumā, peļņas norma 7,2 % apmērā tika aprēķināta kā “līdzīga produkta” vidējā peļņas norma no 1996. līdz 1998. gadam. Tika ņemti vērā Kopienas ražošanas nozares peļņas līmeņi, kad tā necieta no kaitējoša dempinga, proti, pirms kaitējuma novērtējuma analīzes laikposma. Tā kā minētais eksportētājs nav sniedzis pierādījumus, kas atklātu, ka augstāk minētā peļņa būtu uzskatāma par pārāk augstu, prasība tiek noraidīta un ar šo apstiprina pagaidu regulas 135. apsvēruma saturu attiecībā uz zaudējuma apmēra aprēķināšanu.

(47)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ĶTR izcelsmes importam jāpiemēro galīgas antidempinga maksājuma zemāko dempinga un kaitējuma līmeņu apmērā saskaņā ar “mazāka nodokļa” noteikumu. Šajā gadījumā individuālas nodevu likmes, kā arī vispārējs valsts maksājums attiecīgi jānosaka atklāto dempinga līmeņu apmērā.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likmes ir šādas:

(48)

Attiecībā uz pasākumu formu nav saņemti komentāri, un tādēļ ar šo apstiprina nodevas piemērošanu kā noteiktu summu par tonnu, kā norādīts pagaidu regulas 138. apsvērumā.

(49)

Pēc galīgo secinājumu izziņošanas divi eksportētāji ražotāji izrādīja interesi par cenu saistību piedāvāšanu. Tomēr attiecībā uz vienu, kuram nepiešķīra ne TER, ne AR, Komisijas prakse neparedz šādos gadījumos pieņemt cenu saistības, jo uz dempingu nevar attiecināt individuālu noteikšanu. Uz šā pamata piedāvājumu nevarēja izskatīt. Otrs eksportētājs, kuram piešķīra TER, atsauca savu piedāvājumu.

(50)

Ņemot vērā dempinga starpības apjomu, kas konstatēts ĶTR ražotājiem eksportētājiem, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskata par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts pagaidu regulā, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā pagaidu nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apjomu.

(51)

Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas atzinumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šīs regulas 1. pantā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(52)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrvienībās. Vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem.

(53)

“Attiecīgais produkts” ir aizvietojams, kā paskaidrots iepriekš, un nav marķēts ar zīmolu. Atsevišķo maksājumu likmju atšķirības ir ievērojamas, un ir vairāki eksportētāji ražotāji. Visi šie elementi var veicināt mēģinājumus pārkārtot eksporta plūsmas caur citiem kanāliem, izmantojot eksportētājus, kuri izmanto zemākas nodokļu likmes.

(54)

Rezultātā, ja kādas uzņēmējsabiedrības, kurai piemērotas zemākas atsevišķā maksājuma likmes, eksports pieaug pēc apjoma par vairāk nekā 30 %, atsevišķus pasākumus var uzskatīt par tādiem, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret atklāto kaitējošo dempingu. Līdz ar to, un ja izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi, var uzsākt izmeklēšanu, lai attiecīgi koriģētu šo pasākumu formu un apjomu,

a)

nodrošinātās summas, kuras pārsniedz galīgā antidempinga maksājumu likmi, atbrīvo;

b)

ja galīgie maksājumi ir augstāki nekā pagaidu maksājumi, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājuma līmenī.