30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/48

(1)

Ar 2001. gada 14. decembra vēstuli Komisija lūdza Spānijas iestādēm informāciju par atbalsta shēmu olīvu izspaidu eļļas ražošanas uzņēmumiem.

(2)

Ar 2002. gada 4. janvāra vēstuli Spānijas iestādes paziņoja Komisijai par atbalsta shēmu olīvu izspaidu eļļas ražošanas uzņēmumiem, kas minēta lēmumā par Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu.

(3)

Atbalsta shēma jau bija pieņemta, tādēļ tā tika pārcelta uz tādu atbalstu sarakstu, par kuriem nav paziņots (atbalsts Nr. NN 14/02).

(4)

Ar 2002. gada 12. marta vēstuli Komisija informēja Spāniju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalsta shēmu.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par attiecīgajiem pasākumiem.

(6)

Ar 2002. gada 15. aprīļa vēstuli Spānija nosūtīja vairākus apsvērumus. Ar 2004. gada 2. aprīļa vēstuli Spānija nosūtīja papildu informāciju.

(7)

Komisija nav saņēmusi apsvērumus no ieinteresētajām pusēm.

(8)

Nosaukums, shēma: atbalsta shēma olīvu izspaidu eļļas ražošanas uzņēmumiem.

(9)

Budžets: maksimālais paredzētais budžets ir EUR 1 202 024,21.

(10)

Ilgums: viens gads.

(11)

Saņēmēji: olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumi.

(12)

Pasākuma mērķis: finansēt nozares ražošanas procesu pielāgošanu jaunajām prasībām, kas paredzētas ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā, ar ko nosaka ierobežojumus atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumam olīvu izspaidu eļļā (3), kā arī nodrošināt eļļas spiestuvju normālu darbību 2001./2002. gada sezonā.

(13)

Pasākuma iespējamās sekas: konkurences izkropļojumi, veicinot noteiktu olīveļļas produktu ražošanu, un attiecīgās kopējā tirgus organizācijas nosacījumu pārkāpumi.

(14)

Atbalsta intensitāte, kompensējamās izmaksas, uzkrājumi: aizdevumu procentu likmes subsīdijas un subsīdijas attiecībā uz galvojumiem par šiem aizdevumiem. Aizdevumu summas lielums katram saņēmējam var būt atšķirīgs.

(15)

Turpmāk uzskaitīti iemesli, kāpēc uzsākta šī procedūra.

(16)

Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 2001. gada 14. novembra rīkojumā, ar ko izveido kredītlīniju olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem (4), paredzēti aizdevumi par kopējo maksimālo summu 5 000 miljoni pesetu (EUR 30 050 000), kuru procentu likmes subsidētu Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija (turpmāk – “M.A.P.A.”), kas var noteikt arī subsīdijas attiecībā uz galvojumiem par šiem aizdevumiem.

(17)

Aizdevumi ir paredzēti, lai finansētu nozares ražošanas procesu pielāgošanu jaunajām prasībām, kas paredzētas ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā, un lai nodrošinātu eļļas spiestuvju normālu darbību 2001./2002. gada sezonā.

(18)

Maksimālā viena aizdevuma summa ir norādīta dokumentā par tiesību atzīšanu, ko izdevusi M.A.P.A. ar Olīveļļas aģentūras starpniecību. Šajā nolūkā tiek ņemti vērā garantētie eļļas krājumi visās rūpnieciskās ražošanas fāzēs katrā uzņēmumā 2001. gada 3. jūlijā, eļļas daudzums, kas piegādāts iepildīšanas uzņēmumiem tālākai izplatīšanai tirdzniecībā no minētā datuma līdz dienai, kad stājas spēkā M.A.P.A.2001. gada 14. novembra rīkojums, un parastā maksimālā cena 125 pesetas (EUR 0,761266) par kilogramu krājumā.

(19)

Atbalsta saņēmējiem jāpielāgo vai jāsāk pielāgot savus ražošanas procesus jaunajām prasībām pirms pirmā procentu apmaksas termiņa, un ražošanas apjomam 2001./2002. gada sezonā jābūt tādam pašam kā trijās iepriekšējās sezonās.

(20)

Maksimālais aizdevumu apjoms dažādiem sektoriem ir šāds:

(21)

Valsts kredītinstitūts (Instituto de Crédito Oficial (ICO)) ar finanšu iestāžu starpniecību piedāvā aizdevumus ar šādiem nosacījumiem:

(22)

M.A.P.A. var noteikt arī subsīdijas attiecībā uz galvojumiem, ko šajā gadījumā piešķīrusi Valsts lauksaimniecības garantiju sabiedrība, ja tas ir nepieciešams aizdevumu saņemšanai. Galvojumu subsīdijas paredzētas, lai apmaksātu pārvaldes izdevumus, kuru summa nepārsniedz 1 % no tā aizdevuma atlikuma, attiecībā uz kuru izsniegts galvojums.

(23)

Uzsākot šo procedūru, Komisija ņēma vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus.

(24)

Aizdevumu procentu likmes subsīdija ir atbalsts, ko valsts piešķir olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem. Bez tam atsevišķi uzņēmumi saņem arī citu valsts piešķirtu atbalstu, ko veido attiecībā uz šiem subsidētajiem aizdevumiem piešķirto galvojumu pārvaldes izdevumu daļas apmaksa.

(25)

Aizdevumi daļēji ir paredzēti, lai finansētu nozares ražošanas procesu pielāgošanu jaunajām normām un prasībām, kas noteiktas ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā. Tomēr subsidēto aizdevumu summa un atbalsta summa nav piesaistīta ražošanas procesu pielāgošanas izmaksām. Tiešām maksimālā viena aizdevuma summa vienam saņēmējam ir norādīta dokumentā par tiesību atzīšanu, ko izdevusi M.A.P.A. ar Olīveļļas aģentūras starpniecību. Šajā nolūkā tiek ņemti vērā garantētie eļļas krājumi visās rūpnieciskās ražošanas fāzēs katrā uzņēmumā 2001. gada 3. jūlijā un eļļas daudzums, kas piegādāts iepildīšanas uzņēmumiem tālākai izplatīšanai tirdzniecībā. Šobrīd Komisijas rīcībā nav informācijas, kas norādītu, ka šis atbalsts bija piesaistīts ieguldījumiem, kas saistīti ar attaisnotiem izdevumiem, kas minēti Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (5).

(26)

Tāpēc, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija uzskata, ka atbalsts, kas paredzēts kā aizdevuma procentu likmju subsīdijas un kā galvojumu izmaksu daļējas subsīdijas, ir valsts atbalsts, kas paredzēts, lai uzlabotu ražotāju finansiālo stāvokli, tomēr nekādā veidā neveicinot nozares attīstību (3.5. punkts Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē). Tādēļ šobrīd šķiet, ka piešķirtais atbalsts ir darbības atbalsts, kas nav savienojams ar kopējo tirgu. Šādam atbalstam nav nekādas ilgstošas ietekmes uz nozares attīstību, un tā tūlītējā ietekme izzūd līdz ar pašu pasākumu (skatīt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 1995. gada 8. jūnija spriedumu Lietā T-459/93, Siemens SA pret Komisiju  (6). Šāda atbalsta tiešas sekas ir šo produktu ražošanas un tirdzniecības iespēju uzlabošanās attiecīgā atbalsta saņēmējiem salīdzinājumā ar citiem nozares pārstāvjiem (valsts teritorijā un citās dalībvalstīs), kuri nesaņem pielīdzināmus atbalstus.

(27)

Bez tam šis atbalsts olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem attiecas uz vienu ražojumu veidu – olīveļļu, uz ko attiecas kopīga tirgus organizācija saskaņā ar Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (7), – un pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, ciktāl dalībvalstis var iejaukties šīs organizācijas darbībā, kas ir vienīgi Kopienas kompetencē. Kopienu Tiesa ir atkārtoti spriedusi (cita starpā skatīt 1979. gada 26. jūnija spriedumu Lietā 177/78 – Pigs and Bacon Commission pret McCarren and Company Limited  (8)), ka kopīgas tirgus organizācijas jāuzskata par pilnīgām un visaptverošām sistēmām, kas izslēdz to, ka dalībvalstis pašas varētu pieņemt izņēmumus vai pretrunīgus pasākumus. Tādēļ šobrīd šķiet, ka šis atbalsts uzskatāms par kopīgas tirgus organizācijas noteikumu pārkāpumu un līdz ar to neatbilst Kopienas noteikumiem.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija procedūras sākuma fāzē uzskatīja, ka minētais atbalsts, šķiet, ir darbības atbalsts, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, un nešķiet, ka uz to varētu attiecināt kādu no izņēmumiem, kas paredzēti Līguma 87. panta 3. punktā, un tādēļ nolēma attiecībā uz šo atbalstu uzsākt procedūru, kas noteikta Līguma 88. panta 2. punktā.

(29)

Ar 2002. gada 15. aprīļa vēstuli Spānija darīja zināmus šādus argumentus.

(30)

Spānijas valdība ar Veselības un patērētāju lietu ministrijas starpniecību 2001. gada 3. jūlijā nolēma pārtraukt apriti attiecībā uz visām olīvu izspaidu eļļas partijām, kas tobrīd bija Spānijas tirgū dažādos pārtikas aprites posmos.

(31)

Tika nolemts pārtraukt olīveļļas apriti un aizliegt pārdot iedzīvotājiem olīveļļu tikai un vienīgi tāpēc, lai aizsargātu patērētāju intereses, jo iepriekšējās dienās dažādās kvalitātes pārbaudēs, ko dažādas iestādes veica, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas sanitārās prasības, tika atklāts, ka vismaz daļa olīvu izspaidu eļļas, kas tobrīd bija tirdzniecībā, saturēja atsevišķus piemaisījumus no policiklisko aromātisko ogļūdeņražu grupas tādā koncentrācijā, kas varētu apdraudēt patērētājus.

(32)

Tāpēc Spānijas valdība ar ministru prezidenta starpniecību publicēja 2001. gada 25. jūlija rīkojumu, ar ko nosaka ierobežojumus atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumam minētajā eļļā, un šajā rīkojumā izstrādāti arī olīvu izspaidu eļļas ražošanas procesa standartizēti noteikumi.

(33)

Olīvu izspaidu eļļas daudzums, uz ko šie ierobežojumi attiecās, bija apmēram 30 000 tonnu 56 ekstrakcijas uzņēmumos, kas darbojās Spānijā, vēl 12 000 tonnu tika uzglabātas septiņos rafinēšanas uzņēmumos, un vēl 8 000 tonnu atradās 150 iepildīšanas uzņēmumos, kas atradās Spānijā.

(34)

M.A.P.A. apzinājās, cik lielas grūtības nozarei rada šīs 50 000 tonnas olīvu eļļas, kuras aprite apturēta olīveļļas ražošanas sezonas laikā, un, aprēķinot, ka tā gada sezonas raža varētu pārsniegt miljonu tonnu, no tās iegūtā izspaidu eļļa varētu pārsniegt 80 000 tonnu. Tas nozīmēja, ka 2002. gada sākumā varētu būt apmēram 130 000 tonnu izspaidu eļļas, kurai būtu ierobežotas iespējas atrast tirgu.

(35)

Spānijā izspaidu eļļas ekstrakcijas uzņēmumu pienākums ir izņemt no eļļas spiestuvēm eļļas ražošanas blakusproduktus – izspaidas un blakusproduktus, ko sauc par alperujos, – tāpēc, ņemot vērā krīzi, radās šaubas, ka eļļas ekstrakcijas uzņēmumi izvedīs izspaidas un citus blakusproduktus no eļļas spiestuvēm uz savām iekārtām, lai iegūtu izspaidu eļļu. Pastāvēja iespēja, ka radīsies neaprēķināma apmēra vides krīze, jo eļļas spiestuvēm nebija iespēju ne uzglabāt blakusproduktus neierobežotu laiku, ne arī veikt to sanāciju.

(36)

Izņemot blakusproduktus no eļļas spiestuvēm, izspaidu eļļas ekstrakcijas uzņēmumi pilnībā atrisināja vides problēmas, kas varētu rasties olīveļļas iegūšanas procesā. Tāpat arī ķēdei: izspaidu eļļas ekstrakcija – rafinēšana – iepildīšana – izplatīšana ir izšķiroša nozīme šajā tautsaimniecības nozarē (10 % no Spānijas lauksaimniecības gala produkcijas).

(37)

Pasivitāte olīveļļas apritē varētu paralizēt visu nozari, padarot neiespējamu jaunās sezonas finansēšanu, ņemot vērā to, ka maksājumu saistības, kas izriet no iepriekšējā finansējuma, daļēji netiktu pildītas, un līdz ar to finanšu iestādes nebūtu noskaņotas finansēt jauno sezonu.

(38)

Valdības mērķis bija veicināt situāciju, kad tie ražošanas procesa dalībnieki, kuri sakarā ar sanitāro trauksmi nevarētu rēķināties ar parastajiem ienākumiem no eļļas tirdzniecības, varētu veikt attiecīgos maksājumus par iepriekšējo sezonu un atgūt kredītspēju kredītiestādē pirms jaunās sezonas sākuma, kā arī veicināt tādu ražošanas procesu, kas nodrošinātu pilnīgas sanitārās garantijas, un atgūt patērētāju uzticību.

(39)

Tā bija ārkārtas situācija, ko izraisīja aprites apturēšana vienā tirgus daļā, ko Spānijas administrācija veica sakarā ar pārtikas drošību, lai gan ne Kopienas, ne Spānijas tiesību aktos nebija noteikts atrasto vielu maksimālais pieļaujamais līmenis. Tas bija samērā nenozīmīgs profilaktisks līdzeklis, lai novērstu ārkārtēju situāciju, piemēram, tirgus darbības apturēšanu, kas varētu radīt ārkārtīgi nopietnas sekas visai Spānijas eļļas ražotāju nozarei.

(40)

Šis atbalsts tika piešķirts saņēmējiem pēc vairāku saistību uzņemšanās. Pirmā prasība bija sākt pielāgot savu ražošanas procesu jaunajām Spānijas tiesību aktu prasībām attiecībā uz pieļaujamo robežu atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu klātbūtnei olīvu izspaidu eļļā, ko agrāk neierobežoja ne Kopienas, ne Spānijas tiesību aktu noteikumi. Otra prasība bija atbalsta saņēmēju apņemšanās 2001./2002. gada sezonā sasniegt tādu ražošanas līmeni, kas atbilstu trim iepriekšējām sezonām. Tādā veidā tika nodrošināta izspaidu apstrādes nozares attīstība un kaitīgo atkritumu izņemšana.

(41)

Šā atbalsta mērķis nebija tikai vienkārša ražotāju finansiālā stāvokļa uzlabošana, neko nedarot nozares attīstības labā. Šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo ietver veicinošus pasākumus, kas izvirza prasības atbalsta saņēmējiem. Turklāt nav pareizi apgalvot, ka piešķiršanā tiek ņemta vērā tikai cena, daudzums, ražošanas vienība vai ražošanas līdzekļu vienība. Lai noteiktu aizdevuma apmēru, par pamatu tiek ņemtas arī vairākas obligāti pildāmas prasības, nevis tikai kvantitatīvie lielumi.

(42)

Komisijas paziņojumā par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumu veidā ar procentu likmes subsīdijām lauksaimniecības nozarē (“pārvaldes kredīti”) (9) tiek atzīts, ka Kopienas lauksaimniecība atrodas nelabvēlīgākā stāvoklī nekā citas nozares, vērtējot gan nepieciešamību saņemt īstermiņa aizdevumus, gan iespējas tos finansēt. Šos aizdevumus nevajadzētu izmantot, lai sniegtu selektīvu atbalstu noteiktām nozarēm vai lauksaimniecības nozares uzņēmējiem ar iemesliem, kas nav noteikti saistīti ar šīm grūtībām. Tomēr valsts atbalsts tādiem aizdevumiem var izslēgt citas saimnieciskās darbības vai uzņēmējus, kam pēc ieinteresētās dalībvalsts vērtējuma ir mazākas grūtības saņemt īstermiņa aizdevumu.

(43)

Visbeidzot, Spānija uzskata, ka:

(44)

Ar 2004. gada 2. aprīļa vēstuli Spānija nosūtīja arī papildu informāciju. Saskaņā ar šo informāciju aprites apturēšana tirgū, izziņojot sanitāro trauksmi, un valsts iestāžu veikta jaunu noteikumu pieņemšana lika izņemt no tirgus olīvu izspaidu eļļu. Nozares iepildīšanas uzņēmumiem tika lūgts veikt jaunu rafinēšanu, lai likvidētu eļļā atrastos policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, no jauna iepildīt eļļu un uzlīmēt etiķetes, lai produktu varētu laist tirgū.

(45)

Tika aplēsts, ka apmēram 50 000 tonnu olīvu izspaidu eļļas publiski tika paziņotas par bojātām. Tā kā maksimālais aprēķinātais budžets bija EUR 1 202 024,21, vienai tonnai paredzētais atbalsts bija EUR 24. Tā kā olīvu izspaidu eļļas vienas tonnas cena ir EUR 600, atbalsta summa atbilst 4 % no eļļas izmaksām.

(46)

Izmaksas, kas bija nepieciešamas, lai nozarē veiktu eļļas izņemšanu no apgrozības, izliešanu no iepakojuma, atkārtotu apstrādi un iepildīšanu, lai varētu to laist tirgū, bija ļoti lielas un radīja šīs nozares rūpniecībai ievērojamus zaudējumus. Šīs izmaksas daudzkārt pārsniedz piešķirtā atbalsta summu.

(47)

Aizdevumu procentu likmes subsidēšana ir valsts atbalsts olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem. Bez tam daži no šiem uzņēmumiem saņēma valsts atbalstu, kas izpaudās kā šo subsidēto aizdevumu galvojumu pārvaldes izdevumu daļas apmaksa. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šos pasākumus var uzskatīt par valsts piešķirtu selektīvu atbalstu.

(48)

Līguma 87. un 88. pants attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti tā I pielikumā un ir pakļauti kopīgai tirgus organizācijai. Olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumi ir saistīti ar vienu kopīgai tirgus organizācijai pakļautu produktu – olīveļļu. Tāpēc 87. un 88. pants attiecināms uz šo atbalstu.

(49)

Saskaņā ar 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs atbalsts, kas ietekmē tirdzniecības apmaiņu starp dalībvalstīm un ko piešķir valsts vai ar valsts fondu starpniecību jebkādā veidā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus noteiktiem uzņēmumiem vai ražojumiem.

(50)

Tādā gadījumā atbalsts tā saņēmējam rada priekšrocības, kas samazina izdevumus, kuri parasti ietekmē tā budžetu. Atbalstu piešķir valsts vai ar valsts līdzekļu starpniecību. Atbalsts ir īpašs vai selektīvs tādā nozīmē, ka atbalsta noteiktu uzņēmumu vai ražojumu, konkrētajā gadījumā – olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumus.

(51)

Lai ietilptu 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, atbalstam bez tam jāietekmē arī konkurence un tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šis kritērijs nosaka, ka atbalsta saņēmējam jāveic saimnieciska darbība. Tiesu praksē saistībā ar šo noteikumu tiek uzskatīts, ka tirdznieciskā apmaiņa tiek ietekmēta tad, ja atbalsta saņēmējs uzņēmums veic saimniecisku darbību, kas ir tirdznieciskās apmaiņas starp dalībvalstīm objekts. Tikai tāpēc, ka atbalsts pastiprina uzņēmuma pozīcijas attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem starpvalstu tirdzniecībā, var uzskatīt, ka savstarpējā tirdznieciskā apmaiņa tiek ietekmēta.

(52)

Šajā gadījumā atbalsta saņēmēji veic saimniecisku darbību – olīvu izspaidu eļļas ekstrakciju, rafinēšanu un iepildīšanu, kas ir dalībvalstu tirdznieciskās apmaiņas objekts. Spānija uz Kopienu 2000. gadā eksportēja olīvu izspaidu eļļu par EUR 7 160 250, bet importēja tikai par EUR 2 941 310 (10).

(53)

Patiešām, uzņēmumi atbalsta saņēmēji darbojas nozarē, kas ir īpaši pakļauta konkurencei. Tāpēc noteikti jāuzsver, ka olīveļļas nozarē pastāv intensīva konkurence starp dalībvalstu ražotājiem, kuru ražojumi ir starpvalstu apmaiņas objekts. Spānijas ražotāji pilnvērtīgi piedalās šajā konkurencē, piegādājot ievērojamus lauksaimniecības produktu daudzumus citām dalībvalstīm.

(54)

Līdz ar to šis atbalsts var ietekmēt tirdzniecības apmaiņu ar olīveļļu starp dalībvalstīm, kā tas notiek, ja atbalsts rada labvēlīgāku situāciju ražotājiem, kas darbojas kādā dalībvalstī, kaitējot ražotājiem citās dalībvalstīs. Minētie pasākumi tieši un nekavējoties ietekmē olīvu izspaidu eļļas ražošanas izmaksas Spānijā. Līdz ar to tie ir iemesls ekonomiskām priekšrocībām salīdzinājumā ar citu dalībvalstu ražotājiem, kuriem nav pieejams pielīdzināms atbalsts. Tādēļ tiek izkropļota vai apdraudēta konkurence.

(55)

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, minētais atbalsts uzskatāms par valsts atbalstu, kas atbilst 87. panta 1. punkta nosacījumiem. Tomēr ir daži izņēmumi attiecībā uz 87. panta 1. punktā izklāstītajiem nesaderības principiem.

(56)

Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka ar kopējo tirgu ir saderīgs atbalsts, kas paredzēts, lai mazinātu zaudējumus, ko nodara dabas katastrofas vai citi ārkārtas apstākļi. Spānija pamatoja šo atbalstu, atgādinot, ka tas bija paredzēts, lai mazinātu ārkārtas apstākļu nodarītos zaudējumus.

(57)

Pēc Spānijas uzskatiem, tas bija ārkārtas gadījums, kas izrietēja no tirgus darbības apturēšanas, ko veica Spānijas iestādes pārtikas drošības apsvērumu dēļ, un uz kuru varēja attiecināt 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto saderību.

(58)

Attiecībā uz izņēmumiem galvenajā principā par valsts atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu saskaņā ar 87. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka strikti jāinterpretē jēdziens “ārkārtas gadījums”, kas minēts 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Līdz šim Komisija bija pieņēmusi, ka ārkārtas gadījumi ir kari, iekšējas nekārtības vai streiki un zināmā mērā, kā arī atkarībā no apjomiem – kodolavārijas vai rūpnieciska rakstura negadījumi un ugunsgrēki, kas radījuši lielus zaudējumus. Tā kā ir grūti paredzēt šādus gadījumus, Komisija nosaka šādu atbalstu saderību, analizējot ikvienu gadījumu un balstoties uz iepriekšējo pieredzi attiecīgajā jomā (11.2.1. punkts Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē).

(59)

Šajā gadījumā atbalsta piešķiršanas iemesls, kā uzskatīja Spānijas iestādes, bija olīvu izspaidu eļļas tirgus darbības apturēšana, ko veica Spānijas iestādes pārtikas drošības apsvērumu dēļ pēc valsts iestāžu iejaukšanās. Bez tam Spānija nav pierādījusi, ka tirgus darbības apturēšana ir uzskatāma par ārkārtas gadījumu, kas paredzēts Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

(60)

Līdz ar to šo atbalstu nevar uzskatīt par izņēmumu saskaņā ar 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu kā atbalstu, kas paredzēts, lai mazinātu zaudējumus, ko radījis ārkārtas gadījums.

(61)

Izņēmumus, kas noteikti 87. panta 3. punktā, var piemērot, ja Komisija nosaka, ka atbalsts ir nepieciešams, lai īstenotu kādu no izvirzītajiem mērķiem. Attiecināt šo izņēmumu uz atbalstu, kas neatbilst šim nosacījumam, nozīmētu to pašu, ko atļaut pārkāpt tirdzniecisko apmaiņu starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci, pamatojot to ar kopīgām interesēm un līdz ar to piešķirot nepelnītu atbalstu ražotājiem atsevišķās dalībvalstīs.

(62)

Komisija uzskata, ka minētais atbalsts nav uzskatāms par reģionālu atbalstu, lai piesaistītu jaunus ieguldījumus vai radītu darba vietas, ne arī lai horizontālā veidā kompensētu infrastruktūras trūkumus saistībā ar reģiona ražotājiem, bet gan par atbalstu lauksaimniecības nozarei. Līdz ar to runa ir par atbalsta izteikto nozares raksturu, kas jāvērtē saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(63)

Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka ar kopējo tirgu var būt saderīgs atbalsts, kas paredzēts, lai veicinātu noteikta darbības virziena vai noteiktu ekonomisko reģionu attīstību, ja vien netiek ietekmēti nosacījumi par savstarpējo apmaiņu, kaitējot kopīgām interesēm.

(64)

Ražošanas procesa pielāgošana jaunajām normām un noteikumiem, kas paredzēti ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā ir viens no nosacījumiem, lai varētu saņemt šo atbalstu. Tomēr ne subsidēto aizdevumu summa, ne atbalsta summa nav ieskaitīta ražošanas procesa pielāgošanas izdevumos. Patiešām maksimālā viena aizdevuma summa ir tā, kas norādīta M.A.P.A. izdotajos tiesību apliecinājumos, kas izsniegti ar Olīveļļas aģentūras starpniecību, un kas pamatojas uz garantētajiem eļļas krājumiem visās rūpnieciskās ražošanas fāzēs 2001. gada 3. jūlijā un eļļas apjomu, kas nodots iepildīšanas uzņēmumiem tālākai izplatīšanai tirdzniecībā. Spānijas iestādes nav nodrošinājušas informāciju, kas pierāda, ka atbalsts tika piesaistīts ieguldījumiem, kas saistīti ar attaisnotiem izdevumiem, kas minēti Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē. Turklāt, pieņemot, ka šis atbalsts tika piesaistīts ieguldījumiem, Spānija nav nodrošinājusi nekādu informāciju, kas ļautu pārbaudīt, vai šis atbalsts atbilst minētajās Pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem.

(65)

Savās piezīmēs Spānija atsaucas uz Komisijas paziņojumu par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumu veidā ar procentu likmes subsīdijām lauksaimniecības nozarē (“pārvaldes kredīti”), bet nav nodrošinājusi nekādu informāciju, kas ļautu pārbaudīt, vai šis atbalsts atbilst minētajā paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem.

(66)

Jāuzsver, ka šis atbalsts jāsniedz visiem lauksaimniecības nozares uzņēmējiem vienlīdzīgi. Ja tiek izslēgtas noteiktas darbības un uzņēmēji, dalībvalstij jāpierāda, ka visos gadījumos izņēmumi ir atbilstoši pamatoti. Šajā ziņā Spānija nav nodrošinājusi nekādu informāciju. Līdz ar to šis atbalsts neatbilst minētajā paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem.

(67)

Spānija savā 2004. gada 2. aprīļa vēstulē paskaidroja, ka lēmumu par tirgus darbības apturēšanu, izziņojot sanitāro trauksmi, 2001. gada 3. jūlijā Spānijas valdība pieņēma pārtikas drošības iemeslu dēļ. Tāpēc ražotāji bija spiesti izņemt no tirgus olīvu izspaidu eļļu un nosūtīt to iepildīšanas uzņēmumiem, lai veiktu jaunu rafinēšanu, likvidējot eļļā atrastos policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, no jauna iepildītu eļļu un uzlīmētu etiķetes, lai produktu varētu laist tirgū.

(68)

Šīs nozares ražotāju izmaksas, kas saistītas ar eļļas izņemšanu no apgrozības, izliešanu no iepakojuma, atkārtotu rafinēšanu, iepildīšanu un etiķešu uzlīmēšanu, kas bija nepieciešama tās laišanai apgrozībā, bija daudzkārt lielākas par piešķirtā atbalsta summu.

(69)

Sanitārā trauksme tika izziņota pēc tam, kad analīzēs, ko veica dažādas kontroles iestādes, atklāja, ka olīvu izspaidu eļļā ir augsts policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturs, tostarp benzopirēns, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par kancerogēnu vielu. Tā kā šajā jomā nebija attiecīgu tiesību aktu, ministru prezidents izdeva rīkojumu, ar ko nosaka ierobežojumus atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumam olīvu izspaidu eļļā.

(70)

Atbilstīgi vispārējai kārtībai Komisija uzskata, ka par Kopienas vai valsts tiesību aktos paredzēto prasību izpildi, lai nodrošinātu eļļas kvalitāti un drošību, atbildīgi ir attiecīgie uzņēmumi. Zaudējumi, kas radušies tāpēc, ka nācies atkārtoti rafinēt olīveļļu, lai to varētu atkārtoti laist tirgū, jo iepriekš tā neatbilda spēkā esošajām prasībām, jāuzskata par risku, kas jāuzņemas attiecīgās nozares uzņēmumiem. Tāpēc Komisija nevar uzskatīt, ka atbalsta piešķiršana šo zaudējumu kompensēšanai atbilst kopīgām interesēm.

(71)

Bez šaubām šajā gadījumā Komisija ir ņēmusi vērā to, ka līdz 2001. gada jūlijam ne Kopienas, ne valstu tiesību aktos nebija noteiktas pieļaujamās robežas atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu klātbūtnei olīvu izspaidu eļļā. Šādos apstākļos atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu klātbūtne olīvu izspaidu eļļā netika regulāri kontrolēta, un šīs pārbaudes nebija iekļautas parastajās pārbaudēs, kas tika veiktas attiecīgajā nozarē. Tas, ka zaudējumi, kas radās saistībā ar eļļas izņemšanu no apgrozības, izliešanu no iepakojuma, atkārtotu rafinēšanu, iepildīšanu un etiķešu uzlīmēšanu, kas nepieciešama eļļas atkārtotai laišanai apgrozībā, skāra lielāko daļu attiecīgās nozares uzņēmumu, liek uzskatīt, ka šajā gadījumā radušies zaudējumi pārsniedz uzņēmumu parasto risku robežas.

(72)

Var ievērot analoģiju ar 11.4. punktu Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē. Saskaņā ar to Komisija pieļauj atbalstu līdz 100 % apmērā no faktiskajiem izdevumiem, lai cīnītos ar dzīvnieku un augu slimībām, un tā ir daļa no programmas, kas pieņemta Kopienas, valsts vai reģionālā līmenī un paredzēta, lai novērstu, kontrolētu vai izskaustu slimības. Tāpēc jābūt attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgās valsts iestāžu iesaistīšanos cīņā ar slimībām. Atbalsta pasākumu objekts var būt tikai tādas slimības, kas izraisa bažas valsts iestādēm, nevis pasākumi, kuri pamatoti būtu jāveic pašiem lauksaimniekiem. Atbalsta mērķis var būt slimības novēršana, zaudējumu segšana vai abu kombinācija. Aplūkojamā gadījumā, rodoties problēmai, nebija nekādu valsts vai Kopienas noteikumu, bet 2001. gada jūlijā steidzamā kārtā pieņemtie noteikumi, kuros noteiktas pieļaujamās robežas atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu klātbūtnei olīvu izspaidu eļļā, skaidri apliecināja sabiedrības ieinteresētību šīs problēmas risināšanā.

(73)

Šādā kontekstā Komisija, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atļāva atbalstu, lai iznīcinātu dzīvnieku barību, kas piesārņota ar dioksīnu (atbalsts Nr. NN 105/1998). Šis atbalsts aprobežojās ar izdevumiem par piesārņoto citrusaugļu un dzīvnieku barības transportu un iznīcināšanu tādā veidā, lai tiktu ievērotas vides un veselības aizsardzības prasības. Līdz šim Kopienas tiesību aktos nebija noteiktas maksimālās robežas dioksīna klātbūtnei materiālos, kas tiek izmantoti dzīvnieku barības gatavošanai.

(74)

Saskaņā ar iepriekš izklāstīto Komisija uzskata, ka šis atbalsts veicina ekonomisko attīstību olīvu izspaidu eļļas nozarē. Turklāt, tā kā nozares uzņēmumiem izdevumi, kas radās, izņemot no tirgus olīvu izspaidu eļļu un to nosūtot iepildīšanas uzņēmumiem, lai veiktu jaunu rafinēšanu, likvidējot eļļā atrastos policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, no jauna iepildītu eļļu un uzlīmētu etiķetes, bija lielāki par piešķirtā atbalsta summu, Komisija uzskata, ka atbalsta piešķiršana nav ietekmējusi savstarpējās apmaiņas nosacījumus, kaitējot kopīgām interesēm.

(75)

Komisija secina, ka Spānija nelikumīgi piešķīrusi minēto atbalstu, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punkta nosacījumus. Atbalsta piešķiršana nebija likumīga, jo tā notika, pirms Komisija bija izteikusi savu viedokli par atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Tomēr šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to var attiecināt izņēmumu, kas paredzēts Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, jo šie pasākumi bija domāti nozares attīstībai,