(1)

Komisija ar Lēmumu Nr. 303/96/EOTK (2), ieviesa galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes konkrēta veida elektriskām loksnēm ar orientētu graudu (“sākotnējā izmeklēšana”). Noteiktā antidempinga maksājuma likme bija 40,1 %. Piedāvātās saistības attiecībā uz šādu importu tika pieņemtas ar šo pašu Komisijas lēmumu.

(2)

Attiecīgi pēc Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācijas (Eurofer) pieprasījuma iesniegšanas Kopienas elektrisko lokšņu ar orientētu graudu rūpniecības nozares labā, Komisija uzsāka termiņa izbeigšanas pārbaudi saskaņā ar Komisijas Lēmuma Nr. 2277/96/EOTK (3) (“Pamatlēmums”) 11. panta 2. punktu. Tajā pašā laikā Komisija pēc savas iniciatīvas uzsāka arī izmeklēšanu saskaņā ar Pamatlēmuma 11. panta 3. punktu, lai pārbaudītu pasākumu veida lietderību (4).

(3)

Paturot prātā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņa beigas, 2002. gada 23. jūliju, Padome ar Regulu (EK) Nr. 963/2002 (5), nolēma, ka antidempinga procedūras, kuras uzsāka atbilstīgi Pamatlēmumam un kuras ir vēl spēkā, ir jāturpina un jāreglamentē ar Pamatregulas noteikumiem, kas stājas spēkā no 2002. gada 24. jūlija. Līdzīgi jebkurus citus antidempinga pasākumus, kas izriet no antidempinga izmeklēšanas, no 2002. gada 24. jūlija reglamentē ar Pamatregulas noteikumiem.

(4)

Termiņa beigu pārbaudes rezultātā, kas minēts 2. apsvērumā, Padome 2003. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 151/2003 (6), apstiprināja galīgo antidempinga maksājumu, ko ieviesa ar Komisijas Lēmumu Nr. 303/96/EOTK. Tomēr starpposma pārbaude, kas ir ierobežota noteikt tikai pasākumu formu, palika atvērta termiņa beigu pārbaudes nobeigumā.

(5)

Komisija saņēma divus daļējas starpposma pārbaudes pieprasījumus, ievērojot Pamatlēmuma 11. panta 3. punktu, kurus atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 963/2002 1. panta 3. punktam izskatīja saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(6)

Minētos pieprasījumus iesniedza “OOO VIZ – STAL” (VIZ STAL) un “Novolipetsk Iron and Steel Corporation” (“NLMK”) (VIZ STAL un NLMK še un turpmāk ir “iesniedzēji”), no kuriem abi ir Krievijas ražotāji, kas eksportē. Abi pieprasījumi tika iesniegti, pamatojoties uz to, ka iesniedzēji izpildīja visas prasības, lai varētu saņemt tirgus ekonomikas statusu, un ka to dempinga starpība bija ievērojami kritusies. Attiecīgi viņi apgalvoja, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, ilgāk nav nepieciešama.

(7)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, konstatējot, ka ir pietiekams pamatojums uzsākt pārskatu, Komisija 2002. gada augustā uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu attiecībā uz VIZ STAL (7), un pēc tam 2002. gada oktobrī tā uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu attiecībā uz NLMK (8). Abas pārbaudes bija ierobežotas noteikt dempingu.

(8)

Komisija oficiāli informēja iesniedzējus, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjus par pārbaudes sākšanu un visām ieinteresētajām pusēm deva iespēju paust savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārbaudes sākšanu.

(9)

Iesniedzēji pauda savu viedokli rakstiski. Visām pusēm, kas iesniedza pieprasījumu, tika piešķirtas tiesības uz uzklausīšanu.

(10)

Komisija iesniedzējiem un vienam saistītam importētājam Kopienā nosūtīja anketas, uz ko viņi atbildēja termiņā, kurš noteikts paziņojumā par pārbaudes sākšanu.

(11)

Turklāt Komisija abiem iesniedzējiem nosūtīja pieteikuma veidlapu tirgus ekonomikas statusa saņemšanai saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(12)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu. Pārbaudes veica turpmāk norādītajos uzņēmumos.

Dempinga izmeklēšanu veica laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas laikposms” vai “IP”).

(13)

Kā minēts iepriekš 2. apsvērumā, Komisija pēc savas iniciatīvas nolēma sākt starpposma pārbaudi, lai noskaidrotu spēkā esošo pasākumu veida lietderību (“ex-officio” pārskats). Šajā sakarā tika uzskatīts, ka saistību novērošanas procesā ir konstatētas pasākumu īstenošanas problēmas, kas iespaido pasākumu korektīvo ietekmi. Šīs lietas izskatīšanas sākšana un daļa no izmeklēšanas attiecībā uz šo pārbaudi tika veikta vienlaicīgi ar pasākumu izbeigšanas pārbaudi, ar ko tika noslēgta esošo pasākumu ieviešana ar Padomes Regulu (EK) Nr. 151/2003. Komisija oficiāli informēja par abu izmeklēšanu sākšanu Kopienas rūpniecības nozari, importētājus, piegādātājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjus, un deva ieinteresētajām pusēm iespēju paust savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārbaudes sākšanu.

(14)

Kā minēts Regulas (EK) Nr. 151/2003 6. apsvērumā, iepriekšminēto izmeklēšanu laikā Komisija saņēma divus pieprasījumus no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, no VIZ STAL un NLMK, kuros tika lūgts uzsākt starpposma pārbaudes, kas ir ierobežoti noteikt dempingu, kā tas ir noteikts regulas 6. apsvērumā. Tā kā abās pārbaudēs vajadzēja izmeklēt dempinga aspektus, kas varēja ietekmēt pasākumu līmeni attiecībā pret ex–officio pārbaudi, tika uzskatīts par lietderīgu noslēgt šo pārbaudi līdz ar starpposma pārbaudēm, kas ir ierobežotas noteikt dempingu, lai varētu ņemt vērā attiecīgo ražotāju eksportētāju iespējami jaunos ekonomiskos apstākļus.

(15)

Sakarā ar to, ka šajās trīs pārbaudēs tika aplūkoti vieni un tie paši antidempinga pasākumi, veiksmīgas administrācijas labad tika uzskatīts par lietderīgu tās noslēgt vienlaikus.

(16)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, tas ir, Krievijas izcelsmes auksti velmētas elektrotehniskā silīcijtērauda loksnes un sloksnes ar orientētu graudu ar platumu virs 500 mm (“GOES” jeb “attiecīgais ražojums”), KN koda 7225 11 00 un bijušā koda ex 7226 11 00 (jauns KN kods kopš 1.1.2004) robežās. Šo ražojumu izmanto elektromagnētiskās ierīcēs un tādās iekārtās kā spēka un sadales transformatori.

(17)

GOES diezgan sarežģītajā ražošanas procesā graudu daļiņas tiek orientētas vienādi loksnes vai sloksnes griešanās virzienā, lai veicinātu ļoti efektīvu magnētiskā lauka rašanos. Attiecīgajam ražojumam jāatbilst specifikācijām, kuras nosaka magnētiskā indukcija, uzkrāšanas koeficients, kā arī atkārtotas uzmagnetizēšanas zudumu pieļaujamais līmenis. Parasti ražojuma abas puses pārklāj ar plānu izolējošu pārklājumu.

(18)

Tika konstatēts, ka Krievijā ražotajiem un pārdotajiem GOES ražojumiem bija tādi paši fiziskie un tehniskie rādītāji kā Krievijā ražotajiem un uz Kopienu eksportētajiem GOES ražojumiem. Tāpēc Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem.

(19)

Padome Regulā (EK) Nr. 1972/2002 (9), atzina, ka ir lietderīgi atļaut ieviest Krievijas eksportētājiem un ražotājiem parasto vērtību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punkta noteikumiem, un ar to attiecīgi grozīja Pamatregulu. Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) 1972/2002 2. pantu šo grozījumu piemēro tikai tām izmeklēšanām, kas ir uzsāktas pēc regulas stāšanās spēkā, t.i. no 2002. gada 8. novembra. Attiecīgi, tā kā abi iesniedzēju pieprasītās starpposma pārbaudes tika sāktas pirms šīs dienas, minēto grozījumu nevar piemērot pašreizējai izmeklēšanai. Šajā sakarā visas turpmākās atsauces uz Pamatregulu saprot kā atsauces uz spēkā esošo regulu pirms minētā grozījuma veikšanas.

(20)

Ievērojot Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, parasto vērtību var noteikt saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tikai tādā gadījumā, ja iesniedzēji atbilst Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t.i., ja viņu attiecīgo līdzīgo ražojumu ražošanā un tirdzniecībā valda tirgus ekonomikas apstākļi.

(21)

Pieteikuma veidlapas tirgus ekonomikas statusa saņemšanai tika iesniegtas pirms tā termiņa beigām, kas noteikts abu iesniedzēju paziņojumā par pārbaudes sākšanu.

(22)

Tika konstatēts, ka abi iesniedzēji lēmumus attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem bija pieņēmuši atbilstīgi tirgus signāliem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un nozīmīgāko ieguldījumu izmaksas atspoguļoja tirgus situāciju. Uzņēmumos tika veikta viena oficiāla grāmatvedība, kuru pārbaudīja neatkarīgi auditori saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un kuru piemēroja visām vajadzībām. Ražošanas izmaksas un iesniedzēju finanšu situāciju neietekmēja bijušās sistēmas, kas nebija tirgus ekonomikas sistēma, pārņemta pieredze. Uz abiem uzņēmumiem attiecās bankrota un īpašuma likums, kas uzņēmumu funkcionēšanai garantē juridisku drošību un stabilitāti. Visbeidzot, valūtas maiņas kurss tika noteikts atbilstīgi tirgus vērtībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji ir izpildīti.

(23)

Komisija informēja iesniedzējus un Kopienas rūpniecības nozari par iepriekš minētajiem konstatētajiem faktiem un deva tiem iespēju paust savu viedokli. Ieinteresētās puses savus viedokļus nepauda. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika nolemts abiem iesniedzējiem piešķirt tirgus ekonomikas statusu.

(24)

Lai arī šis iesniedzējs pieprasīja tā brīža starpposma pārbaudes sākšanu, tas nenodrošināja Komisiju ar dempinga starpības aprēķināšanai nepieciešamo informāciju. Jo īpaši uz vietas veiktās izmeklēšanas laikā nebija iespējams pārbaudīt ražošanas izmaksas. Pie tam aptaujas anketā uzrādītajai informācijai nebija pietiekami apstiprinošu pierādījumu, un pieeja būtiskai informācijai tika liegta. Dažās iestādēs tika sniegta maldinoša informācija. Piemēram, NLMK atzina, ka aptaujas anketā par 2001. finanšu gadu, kas sakrīt ar izmeklēšanas laikposmu, kura 6 mēneši sakrīt ar laikposmu, kad tika veikta izmeklēšana, ražošanas izmaksas bija novērtētas par zemu, t.i., aptuveni par 50 % zemāk. Uzņēmums nevarēja pamatot un apstiprināt aptaujas anketā norādīto ražošanas izmaksu patieso apmēru. Šādā situācijā aptaujas anketu nevarēja pienācīgi pārbaudīt, un tajā uzrādītās ziņas netika uzskatītas par ticamām.

(25)

NLMK tika informēts par to, ka iesniegtā informācija nebija pārbaudāma un tādēļ nebija izmantojama. Iesniedzējam tika dota iespēja izteikt tālākus paskaidrojumus. Papildus tika dota iespēja pieteikties uz noklausīšanos šajā sakarā. Tomēr NLMK noteiktajā termiņā nenāca klajā ar apmierinošu paskaidrojumu.

(26)

Tādējādi NLMK atzina pastāvošās problēmas, jo īpaši, saistībā ar izmaksu pārbaudēm, taču apgalvoja, ka, lai noteiktu tās ražošanas izmaksas, ir jāizmanto citas izmeklēšanas laikā gūti dati par līdzīgu ražojumu. NLMK atsaucās uz antidempinga izmeklēšanu, kas tika uzsākta 2002. gada maijā (10) attiecībā uz, cita starpā, Krievijas izcelsmes noteikta veida elektriskām loksnēm un sloksnēm ar orientētu graudu (plakani velmēti ražojumi), kuru platums nepārsniedz 500 mm (mazie “GOES”). NLMK piedalījās šajā izmeklēšanā un iesniedza aptaujas anketu. Tādēļ NLMK uzstāja, ka tieši šajā izmeklēšanā uzrādītā informācija par ražošanas izmaksām jāizmanto izmaksu noteikšanai pašreizējā pārskatā. NLMK atzīmēja, ka, tā kā abi ražojumi, t.i., mazie “GOES” un attiecīgais ražojums, ir līdzīgi, izmaksas būtu praktiski vienādas.

(27)

Tomēr izmeklēšana attiecībā uz mazajiem “GOES” un pašreizējo starpposma pārskatu attiecas uz dažādiem ražojumiem, un tiem ir dažādi izmeklēšanas laikposmi (“IP”). Taču pat tad, ja šo abu ražojumu ražošanas izmaksas abās izmeklēšanās būtu praktiski vienādas, kas gan nav vēl apstiprināts, ir jāpiezīmē, ka izmaksas un cenas, kas attiecas uz dažādiem laikposmiem, nav automātiski salīdzināmas. Pie tam izmeklēšana attiecībā uz mazajiem “GOES” tika noslēgta 2003. gada februārī sakarā ar to, ka Kopienas rūpniecības nozares pārstāvji atsauca savu sūdzību (11). Tādējādi netika pieņemti nekādi galīgi secinājumi vai atzinumi, kurus varētu izmantot pašreizējā pārskatā. Tādēļ tika nolemts, ka “GOES” izmeklēšanas laikā iegūtā informācija nav piemērots pamats parastās vērtības noteikšanai pašreizējā izmeklēšanā. Tādēļ NLMK prasība tika noraidīta.

(28)

Pēc šādas informācijas nodošanas atklātībai NLMK izteica pretenziju, ka attiecībā pret to ir pastāvējusi diskriminācija salīdzinājumā ar VIZ STAL un ka tā izmaksas vajadzēja noteikt, pamatojoties uz alternatīviem avotiem, nevis kopumā noraidot tā pārbaudes pieprasījumu. NLMK ierosināja, ka vajadzētu izmantot VIZ STAL vai Kopienas rūpniecības nozares izmaksas.

(29)

Šis iebildums bija nepamatots. Atšķirībā no NLMK, VIZ STAL aptaujas anketu varēja pilnībā pārbaudīt un korekcijas tajā tika veiktas, pamatojoties uz VIZ STAL pašu pārbaudītiem datiem (skatīt 40. un 56. apsvērumu). Gadījumos, kad VIZ STAL dati tika aizvietoti ar informāciju no citiem avotiem, tas tika darīts nevis nepārbaudītu datu dēļ, bet 41. līdz 49. apsvērumā un 57. līdz 60. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ.

(30)

Jāpiezīmē arī, ka pašreizējās starpposma pārbaudes mērķis bija noteikt to, vai bija ievērojami mainījušies ražotāja eksportētāja individuālie apstākļi. Starpposma pārbaude tika sākta pēc NLMK iniciatīvas. Šajā sakarā ir jāpiezīmē, ka vispirms apgalvot, ka individuālie apstākļi ir mainījušies un pēc tam, kad to nevar pierādīt, apgalvot, ka šāda noteikšana ir jāveic, pamatojoties uz citu uzņēmumu datiem, ir pretrunīgi. Izmaksu un parastās vērtības noteikšana attiecībā uz dempingu ir nozīmīga uzņēmuma individuālo apstākļu novērtēšanas daļa, un šo datu pilnīga nomaiņa varētu radīt nederīgu rezultātu ieguvi šādā situācijā.

(31)

Iepriekš minētā dēļ uzņēmums nevarēja apliecināt, ka sākotnējā izmeklēšanā noteiktie apstākļi attiecībā uz dempinga starpību ir mainījušies tā, kā tika apgalvots. Tādēļ starpposma pārbaude attiecībā uz NLMK bija jānoslēdz, un sākotnējā izmeklēšanā konstatētā antidempinga starpība, t.i., 40,1 %, ir jāsaglabā.

(32)

Pamatojoties uz to, dempinga starpība, kas ir izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir šāda:

(33)

Attiecībā uz VIZ STAL vispirms tika noteikts, vai tā kopējo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu Kopienā. Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 2. punktu un tā kā VIZ STAL kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū par 5 % pārsniedza tā kopējo eksporta apjomu Kopienā, par reprezentatīvu tika atzīts līdzīga ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū.

(34)

Pēc tam tika noteikti tie “GOES” veidi, ko iesniedzēji pārdod vietējā tirgū un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek eksportēti uz Kopienu.

(35)

Katram ražojuma veidam, ko iesniedzējs pārdod vietējā tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek eksportēti uz Kopienu, tika noteikts, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvi atbilstīgi Pamatregulas 2. panta 2. punktam. Noteikta veida GOES pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējais šā veida ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū izmeklēšanas laikposmā veidoja 5 % vai vairāk no kopējā tā salīdzināmā ražojuma pārdošanas apjoma, kas tiek eksportēts uz Kopienu.

(36)

Tika veikta arī pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojuma veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū var tikt uzskatīti par tādiem, kas ir veikti parastā tirdzniecības režīmā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 4. punktu, un pārbaudē tika noteikts, cik liela peļņa bija iegūta tirdzniecībā ar neatkarīgiem klientiem. Pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par peļņu nesošiem, ja pārdošanas neto vērtība bija vienāda vai lielāka par katra veida ražojuma aprēķinātām ražošanas izmaksām (“peļņu nesoša pārdošana”). Gadījumos, ja kāda ražojuma veida pārdošanas apjomi, kas bija pārdoti par pārdošanas neto cenu, kas ir vienāda vai lielāka par aprēķinātām ražošanas izmaksām, veido vairāk nekā 80 % no kopējā šā ražojuma veida pārdošanas apjoma, un tajos gadījumos, ja vidējā, svērtā pārdošanas cena šim ražojuma veidam bija vienāda vai lielāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, parasto vērtību noteica, balstoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķināja kā IP laikā veiktās šā ražojuma veida pārdošanas vietējā tirgū vidējo, svērto cenu, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana nesa vai nenesa peļņu. Gadījumos, ja ražojuma veida peļņu nesošas pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk, bet 10 % vai vairāk no kopējā šā ražojuma veida pārdošanas apjoma, parasto vērtību veidoja, balstoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķināja kā vidējo, svērto tikai peļņu nesošas pārdošanas cenu.

(37)

Gadījumos, ja kāda ražojuma veida peļņu nesošas pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no kopēja pārdošanas apjoma vietējā tirgū, tika pieņemts, ka šis ražojuma veids bija pārdots nepietiekamā daudzumā par vietējā tirgus cenu, lai nodrošinātu atbilstīgu pamatu parastās vērtības izveidei.

(38)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka kopējā attiecīgā ražojuma pārdošana vietējā tirgū netika veikta parastajā tirdzniecības režīmā Pamatregulas 2. panta 1. punkta izpratnē.

(39)

Ikreiz, kad nevarēja izmantot noteikta ražojuma veida vietējā tirgus cenu, lai noteiktu parasto vērtību, parastā vērtība bija jāizveido. Tādēļ tika pārbaudīts, vai ražošanas izmaksas izcelsmes valstī vai citu ražotāju vietējā tirgus cenas izcelsmes valstī var tikt izmantotas kā pamats parastās vērtības izveidei saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu un 2. panta 3. punktu.

(40)

Attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas, par ko ziņoja VIZ STAL, bija jākoriģē, ņemot vērā dažādās ražošanas izmaksas dažādiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tika konstatēts, ka noteiktas ražojuma iezīmes tiešām ietekmē atsevišķu ražojumu veidu izmaksas un cenas. Tādēļ VIZ STAL iesniegto informāciju par ražošanas izmaksām nevarēja izmantot un bija jāiegūst dati no faktiem, kas bija pieejami. Tā kā neviena cita lietderīga metode nebija pieejama, tika nolemts, ka atšķirībai starp dažādu “GOES” veidu ražošanas izmaksām ir jābūt tādā pašā proporcijā kā šo ražojuma veidu pārdošanas cenu atšķirībām. Tādējādi katra “GOES” veida ražošanas izmaksas tika novērtētas, pamatojoties uz cenu atšķirību starp noteikta “GOES” ražojuma veida vietējā tirgus pārdošanas vidējo cenu un vidējo visu veidu ražojumu vietējā tirgus pārdošanas cenu.

(41)

Turklāt tiek atzīmēts, ka VIZ STAL noslēdza ilgtermiņa nolīgumu ar tā izejmateriālu piegādātāju, un tas bija spēkā IP laikā. No šī piegādātāja pirktie izejmateriāli bija karsti velmētas stīpas (“HRB”). Saskaņā ar šo nolīgumu piegādātājam bija ekskluzīvas tiesības piegādāt izejmateriālus šim ražotājam eksportētājam IP laikā. Atbilstīgi ražotāja eksportētāja sniegtajām specifikācijām piegādātājs ražoja HRB pēc pasūtījuma. Ražotājam eksportētājam bija saistības iegādāties visu tā piegādātāja saražoto HRB apjomu, pat ja tas neatbilda noteiktajiem standartiem. Iepirkuma cenas bija jau iepriekš noteiktas un garantētas, neatkarīgi no piegādāto izejmateriālu kvalitātes. Pie tam tika konstatēts, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja nodarbinātie tehniķi veica regulāras kvalitātes pārbaudes piegādātāja telpās.

(42)

Lai arī izmeklēšanas gaitā netika atklātas tiešas akciju vai kontroltiesību saistības starp šiem diviem uzņēmumiem, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, nācās secināt, ka ražotājs eksportētājs un tā piegādātājs bija savstarpēji cieši saistīti. Tādējādi saistības starp VIZ STAL un tā piegādātāju neaprobežojās tikai ar pārdošanas jomu un ietvēra sevī vairāk nekā tikai tirdzniecības darījumu. Jo īpaši jāatzīmē, ka VIZ STAL kontrolēja tā piegādātāja HRB ražošanu tā ražotnē, kas norādīja, ka šie uzņēmumi ir saistīti HRB ražošanas līmenī. Tādējādi VIZ STAL un tā piegādātāja attiecības bija gan pārdošanas attiecības, gan ražošanas attiecības, t.i., tās sevī ietvēra daudz vairāk nekā tikai pircēja/ pārdevēja attiecības.

(43)

Pamatojoties uz iepriekš minēto nolīgumu, tika secināts, ka VIZ STAL nevarēja brīvi iegūt izejmateriālus no citiem piegādātājiem IP laikā, jo tas bija atkarīgs tikai no viena piegādātāja. Tādējādi VIZ STAL bija spiesta iegādāties HRB ar zemāku kvalitāti arī tad, ja izejmateriāli neatbilda noteiktajiem attiecīgā ražojuma ražošanas standartiemTurklāt HRB cenas nevarēja pielāgot atbilstīgi izgatavotā ražojuma kvalitātei, jo tās bija jau noteiktas iepriekš. No otras puses, VIZ STAL piegādātājs nevarēja apgādāt citus klientus ar HRB, jo tam bija saistības ar VIZ STAL ražot noteiktas kvalitātes ražojumus tikai šim uzņēmumam.

(44)

Attiecīgi tika izmeklēts, vai šo abu pušu noteiktā cena bija ticama. Šajā sakarā tika uzskatīts, ka iepirkuma cenas starp VIZ STAL un tā piegādātāju, kas bija noteiktas savstarpēji noslēgtā ilgtermiņa nolīgumā, IP laikā bija izveidotas mākslīgā līmenī. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka HRB cenas tika spēji mainītas un tad saglabātas vienā līmenī visa IP laikā neatkarīgi no iepirktā ražojuma kvalitātes vai citiem tirgus nosacījumiem, kā, piemēram, enerģijas cenas izmaiņām, kas ir viens no svarīgākajiem komponentiem, ko izmanto HRB ražošanā. Tika arī uzskatīts, ka kā jau minēts 42. un 43. apsvērumā, VIZ STAL un tā piegādātājam bija vairāk nekā tikai pircēja/ pārdevēja attiecības. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka ar HRB iepirkuma cenām saistītās izmaksas nebija pamatoti atainotas VIZ STAL pārskatos Pamatregulas 2. panta 5. punkta izpratnē un tādēļ tās bija jākoriģē.

(45)

Pēc šādas informācijas nodošanas atklātībai VIZ STAL apgalvoja, ka tas ir pilnīgi neatkarīgs no sava HRB piegādātāja un ka abas puses var brīvi izvēlēties savus uzņēmējdarbības partnerus attiecībā uz HRB. Tomēr šis apgalvojums bija pretrunā ar izmeklēšanas laikā iegūto informāciju un tādēļ tas bija jānoraida. VIZ STAL arī apgalvoja, ka šāda veida līgumsaistības ir izplatītas šajā rūpniecības nozarē. Šis iebildums netika pamatots ne ar kādiem pierādījumiem, un to nevarēja apstiprināt ar tā brīža izmeklēšanā gūto informāciju. Jebkurā gadījumā šādu saistību esamība tika uzskatīta par nenozīmīgu attiecīgajā kontekstā. Pie tam, izmeklējot šādas saistības un to ietekmi uz attiecīgā ražojuma cenām un ar to saistītajām izmaksām, būtu jāpārbauda katrs gadījums atsevišķi.

(46)

VIZ STAL nepiekrita Komisijas secinājumam, ka HRB iepirkuma cenas nebija saistītas ar tirgus parastajām svārstībām, apgalvojot, ka iepirktajam ražojumam bija īpaša kvalitāte un salīdzinājumā ar citiem HRB veidiem to ietekmēja īpaši tirgus apstākļi. Tika arī apgalvots, ka HRB cenu attīstības modelis, ko izmanto “GOES” ražošanai Kopienā, ir līdzīgs Krievijas modelim. Pie tam VIZ STAL apgalvoja, ka ir nepiemēroti salīdzināt HRB cenas ar enerģijas cenām, jo īpaši dabīgās gāzes cenām, jo VIZ STAL piegādātājs kā pamata izejmateriālus lieto ogles. VIZ STAL kopumā apstrīdēja jebkuru saikni starp enerģijas cenu attīstību un tērauda ražojumu cenām.

(47)

Lai arī pirms operatīvās pārbaudes tika pieprasīts detalizēts ražojuma apraksts par IP laikā iepirktajiem HRB veidiem, informācija par kvalitātes un tirgus apstākļu atšķirībām starp dažādiem HRB veidiem netika nodrošināta ne aptaujas anketā, ne uz vietas veiktajā pārbaudē. Informāciju, ko VIZ STAL iesniedza pēc operatīvās pārbaudes, t.i., ievērojami pēc paziņojumā par pārskata uzsākšanu noteiktā termiņa, vairs nevarēja pārbaudīt, un tādēļ tā bija jānoraida. Jebkurā gadījumā tiek atzīmēts, ka HRB cenas Kopienā ietekmēja ievērojamas svārstības IP laikā un ka ievērojamas cenu svārstības bija vērojamas arī citiem HRB veidiem pasaules tirgū. Šie novērojumi norādīja, ka Krievijas vietējā tirgū noteiktā HRB cena nevis atbilda tirgus parastajām svārstībām, bet to ietekmēja attiecības starp VIZ STAL un tā piegādātāju.

(48)

Attiecībā uz enerģijas cenām ir jāatzīmē, ka VIZ STAL piegādātājs neiesniedza aptaujas anketu un tas vispār netika pārbaudīts izmeklēšanas laikā. Tāpat VIZ STAL neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu tā iebildumu. Tādēļ pašreizējā izmeklēšanā nevarēja pierādīt, ka VIZ STAL piegādātājs patiešām izmantoja ogles kā pamata ieguldījumu HRB ražošanai. Tāpat VIZ STAL nenodrošināja nekādus pierādījumus tam, ka enerģijas un tērauda cenu svārstības nav savstarpēji saistītas. Tādējādi var pamatoti sagaidīt, ka enerģijas cenu svārstības normālos brīva tirgus apstākļos var ietekmēt HRB cenas.

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegtās HRB cenas netika uzskatītas par ticamām. Tādējādi HRB izmaksas bija jākoriģē. Sekojoši Komisijai bija jānosaka HRB cenas attiecībā uz šo iesniedzēju, pamatojoties uz citu ražotāju vai eksportētāju izmaksām tajā pašā valstī, vai gadījumos, ja šāda informācija nebija pieejama vai nebija izmantojama, pamatojoties uz citiem lietderīgiem datiem. Kā minēts 24. līdz 31. apsvērumā, nevarēja noteikt izmaksas, to skaitā otra zināmā Krievijas HRB ražotāja izmaksas. Tā kā neviens cits attiecīgā ražojuma ražotājs vai jebkādi citi HRB ražotāji Krievijā Komisijai nebija zināmi, HRB izmaksas attiecībā uz VIZ STAL bija jānosaka, pamatojoties uz jebkuru citu lietderīgu informāciju. Tā kā nekādas citas pamatotas informācijas nebija, iesniedzēja ražošanas izmaksas varēja noteikt, pamatojoties tikai uz HRB cenām Kopienā.

(50)

Pēc šādas informācijas nodošanas atklātībai VIZ STAL apgalvoja, ka HRB cenas Kopienā ir jākoriģē atbilstīgi atšķirībām fiziskajos rādītājos, ražošanas procesos, transporta izmaksās un pārdošanas nosacījumos.

(51)

Fiziskie rādītāji, izņemot Krievijā ražotus augstas kvalitātes HRB veidus, tika ņemti vērā, nosakot vidējo HRB cenu Kopienā. Tādēļ tālākas korekcijas vairs nebija nepieciešamas.

(52)

Attiecībā uz atšķirīgajiem Krievijā un Kopienā izmantotajiem ražošanas procesiem, VIZ STAL apgalvoja, ka Kopienā izmantotām tehnoloģijām bija vajadzīgs lielāks enerģijas patēriņš, tās radīja vairāk atkritumus un tām bija augstāki ražošanas rādītāji. Tomēr, lai arī Kopienā pielietotajam ražošanas procesam patiešām bija vajadzīgs lielāks enerģijas patēriņš, tika konstatēts, ka tas radīja ievērojami mazāk atkritumu. Tādēļ kopējā dažādu procesu efektivitāte tika uzskatīta par vienādu, un tām bija līdzīgas ražošanas izmaksas. Sekojoši nekādas korekcijas nebija nepieciešamas.

(53)

Attiecībā uz pārdošanas nosacījumiem VIZ STAL iebilda, ka Kopienas cenas ir “monopolistiskas”, taču tas nepaskaidroja, kādā veidā tas ietekmē cenu un cenu salīdzināšanu. Turklāt tika noteikts, ka abu tirgu pārdošanas nosacījumi bija līdzīgi, t.i., ka abos vietējos tirgos bija tikai viens HRB ražotājs. Tomēr Krievijā cenas turklāt ietekmēja attiecības starp attiecīgo ražotāju eksportētāju un tā piegādātāju. Sekojoši nekādas korekcijas nebija nepieciešamas.

(54)

Attiecībā uz transporta izmaksām nekādas korekcijas nebija nepieciešamas, jo Kopienas rūpniecības nozares cenas tika aprēķinātas, balstoties uz ražotāja noteikto cenu, t.i., neieskaitot transporta cenu.

(55)

Pēc šādas informācijas nodošanas atklātībai Kopienas rūpniecības nozares pārstāvji apgalvoja, ka enerģijas cenas (jo īpaši gāzes) Krievijas vietējā tirgū neveidojas, balstoties uz brīva tirgus apriti, un tas būtu jāņem vērā, nosakot VIZ STAL ražošanas izmaksas. Šajā kontekstā ir jāpiezīmē, ka Komisija deva Kopienas rūpniecības nozares pārstāvjiem iespēju izteikt viedokli par MES piešķiršanu diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem. Kopienas rūpniecības nozares pārstāvji neuzsvēra vajadzību īpaši pārbaudīt Krievijas gāzes cenu ietekmi, nosakot parasto vērtību (skatīt 23. apsvērumu). Lai arī Krievijas gāzes cenas nav vienādas visos reģionos un visiem patērētājiem, tik vēlā izmeklēšanas posmā nebija iespējams sīkāk pārbaudīt enerģijas cenu jautājumu. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā tika atklāts, ka VIZ STAL tiešais enerģijas patēriņš “GOES” ražošanai nebija ievērojams un tādējādi tikai nedaudz ietekmēja tā ražošanas izmaksas. Attiecībā uz HRB piegādātāju, kā jau minēts 48. apsvērumā, šis uzņēmums pašreizējā starpposma pārbaudē netika izmeklēts, un netika veikti nekādi secinājumi attiecībā uz piegādātāja pamata ieguldījumu izmaksu ticamību. Jebkurā gadījumā, tā kā VIZ STAL un tā piegādātāja savstarpēji noteiktā cena netika atzīta par ticamu un to aizvietoja ar Kopienas tirgum atbilstīgām cenām, jebkura cenu sagrozīšanas iespējamība attiecībā uz enerģijas piegādi bija novērsta.

(56)

Lai pilnībā noteiktu “GOES” ražošanas izmaksas, bija jānosaka pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (SG&A). VIZ STAL apgalvoja, ka atsevišķas izmaksas, kas radušās pirms IP, taču IP laikā ir piereģistrētas, ir uzskatāmas par grāmatvedības izmaksām un izslēdzamas no SG&A Tomēr netika uzrādīti nekādi pierādījumi tam, ka šādas izmaksas tiešām ir bijušas pirms IP. Attiecīgās izmaksas tiešām bija ievērojami augstākas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tādēļ šo izmaksu faktisko rašanos IP laikā nevar izslēgt.

(57)

Pie tam saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 5. punktu SG&A jāpievieno arī finanšu izmaksas. Šajā sakarā tika konstatēts, ka kāda saistīta puse bija piešķīrusi VIZ STAL bezprocentu aizdevumu ASV dolāros. Tā kā tādējādi SG&A netika pilnībā atspoguļotas visas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, tam tika pievienots normālu tirgus apstākļu finanšu izmaksu apjoms. Šajā sakarā saņemtajiem aizdevumiem tika piemērota procentu likme, kāda bija līdzīgiem aizdevumiem parastos tirgus apstākļos IP laikā. Tā kā trūka piemērotākas metodes, attiecīgajam ražojumam tika iedalīts kopējais procentu izmaksu apjoms, pamatojoties uz apgrozījumu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(58)

VIZ STAL iebilda pret SG&A korekcijām attiecībā uz finanšu izmaksām. VIZ STAL apgalvoja, ka puse, kas piešķīra minēto aizdevumu, bija VIZ STAL akciju lielākais īpašnieks un aizdevuma vietā varēja izvēlēties palielināt akciju kapitālu, tādējādi neizraisot nekādas finanšu izmaksas. Otrkārt, VIZ STAL apgalvoja, ka IP laikā ir veikta atmaksāšana un ka piemērotajai procentu likmei ir jābūt tādai, ko var noteikt aizdevuma piešķīrēja vietējā tirgū. Visbeidzot, VIZ STAL apgalvoja, ka procentu izmaksas (nominālā procentu likme) daļēji jau bija iekļautas SG&A un tās nebūtu jāieskaita divreiz. Attiecīgi būtu jāsamazina pieskaitītās finansu izmaksas.

(59)

Pirmais iebildums bija jānoraida, jo izmaksās ir jāatspoguļo visas izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, kā tas nebija 57. apsvērumā aprakstītajā gadījumā. Normālos tirgus apstākļos VIZ STAL būtu vajadzējis meklēt finansiālu atbalstu brīvā tirgū, un tas būtu radījis papildu finanšu izdevumus, kas būtu jāatspoguļo izmaksās. Tiek arī piezīmēts, ka aizdevumi un pašu kapitāls nav vienkārši aizvietotāji, jo tiem ir pilnīgi atšķirīgas sekas. Tādējādi aizdevumu atmaksā, taču akciju kapitālu neatmaksā.

(60)

Tika arī uzskatīts, ka vispiemērotākā procentu likme būtu aizdevēja vietējā tirgus likme, jo šāda likme visprecīzāk atspoguļotu ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītas izmaksas Krievijas vietējā tirgū, kuram arī tiek noteikta parastā vērtība. Jebkurā gadījumā VIZ STAL neiesniedza nekādas apstiprinošas liecības attiecībā uz piemērojamo procentu likmi aizdevēja piešķīrēja vietējā tirgū. VIZ STAL iesniedza papildu informāciju pēc šādas informācijas nodošanas atklātībai attiecībā uz apgrozāmo līdzekļu atmaksu, ko pēc tam vairs nebija iespējams pārbaudīt sakarā ar vēlo izmeklēšanas posmu, un tādēļ tā netika ņemta vērā. Turklāt netika iesniegti nekādi pierādījumi tam, ka procentu izmaksas daļēji jau ir iekļautas SG&A vai ka procentu maksājumus faktiski veica VIZ STAL. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(61)

Kopienas rūpniecības nozares pārstāvji apgalvoja, ka līdzekļu novērtēšanā un lietošanā jāņem vērā sagrozīšana, aprēķinot SG&A Tika arī apgalvots, ka SG&A izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Kopienā, jo īpaši sakarā ar augstākām izmaksām pēc pārdošanas, augstākām pētniecības un attīstības izmaksām un augstākām nepieciešamo komunikāciju un informāciju tehnoloģiju sistēmu izmaksām.

(62)

Kopienas rūpniecības nozares pārstāvji neiesniedza nekādas apliecinošas liecības attiecībā uz iepriekš minētajiem apgalvojumiem. Pie tam šie apgalvojumi tika izteikti vēlā izmeklēšanas posmā, un tādēļ tos nevarēja rūpīgi pārbaudīt. Tādēļ iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(63)

Pie tam tika pārbaudīts, vai parasto vērtību var noteikt, pamatojoties uz citu ražotāju cenām vietējā tirgū saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu. Tā kā par otru iesniedzēju, NLMK, nekāda ticama informācija attiecībā uz vietējā tirgus pārdošanas cenu nebija pieejama (kā paskaidrots 24. un 31. apsvērumā), un tā kā neviena cita sadarbības pārdevēja vai ražotāja, izņemot iesniedzējus, Krievijas vietējā tirgū nebija, Komisijai nebija pieejama nekāda informācija attiecībā uz vietējā tirgus pārdošanas cenām kādam citam ražotājam.

(64)

Tādēļ visos gadījumos, kad tika izmantota izveidotā parastā vērtība, šo parasto vērtību izveidoja, eksportējamo ražojumu ražošanas izmaksām pieskaitot pēc vajadzības koriģētu pamatotu apjomu no SG&A un pamatotu peļņas procentu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(65)

Šajā sakarā tika pārbaudīts, vai izveidotais SG&A un iesniedzēja peļņa vietējā tirgū (koriģēta saskaņā ar iepriekš minēto aprakstu) pamatojas uz patiesiem datiem. Tā kā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi vietējā tirgū var tikt uzskatīti par reprezentatīviem, faktiskās SG&A vietējā tirgus izmaksas var tikt uzskatītas par patiesām. Tomēr saistībā ar to, ka kopējais attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū netika panākts parastajā tirgus režīmā Pamatregulas izpratnē (skatīt 38. apsvērumu), vietējā tirgus peļņas procentus nevarēja noteikt saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu. Tā kā saskaņā ar šo izmeklēšanu informācija par citu eksportētāju vai ražotāju SG&A un peļņas starpību nebija pieejama, un tā kā VIZ STAL bez “GOES” nekādus citus ražojumus no tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas neražoja un nepārdeva, vietējā tirgus peļņas starpību noteica saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, t.i., pamatojoties uz jebkuru citu saprātīgu metodi. Tā kā nekādas pamatotākas informācijas nebija, vietējā tirgus peļņas starpību noteica 10 % apmērā no ražošanas izmaksām. Ņemot vērā, ka investīcijas Krievijā, kas joprojām tiek uzskatīta par jaunu tirgus ekonomikas valsti, kurā ir straujas izaugsmes iespējas un augstāka inflācija nekā valstīs ar attīstītāku ekonomiku un kurai tādējādi ir lielākas peļņas iespējas visās kapitāla investīcijās, noteiktā 10 % peļņas norma, kas tiek izmantota pašreizējā izmeklēšanā, tika uzskatīta par konservatīvu novērtējumu.

(66)

Lielā mērā VIZ STAL bija saistības Šveices kontrolakciju/tirdzniecības sabiedrības īpašumā un kontrolē. Viss eksports izmeklēšanas laikposmā notika ar Šveices sabiedrības starpniecību, kas to tālāk pārdeva saistītam importētājam Kopienā, kurš attiecīgo ražojumu pārdeva tālāk tiešajiem patērētājiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenas veidoja, izmantojot tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(67)

Visām izmaksām, kas radās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu saistītam importētājam Kopienā, tostarp SG&A izmaksām un samērīgai peļņas starpībai, tika veiktas korekcijas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(68)

Šajā kontekstā ir jāpiezīmē, ka, kā jau minēts 75. apsvērumā, korekcijas tika veiktas kredīta izmaksu eksporta cenai (t.i., finanšu izmaksām) tiem maksāšanas noteikumiem, ko saistītais importētājs piešķīra pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, kā to apgalvo VIZ STAL savā aptaujas anketā. No otras puses, veidojot eksporta cenas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu, korekcijas jāveic arī visām tām izmaksām, kas radušās laikposmā starp attiecīgā ražojuma importēšanu un tālākpārdošanu. Viena no pozīcijām, kura ir jākoriģē, ir saistītā importētāja saprātīga SG&A starpība. Tomēr dažkārt šajās SG&A izmaksās ir ietvertas finanšu izmaksas, kas radušās no iepriekš minētajiem maksāšanas noteikumiem. Tādējādi, lai izvairītos no finanšu izmaksu dubultas ieturēšanas, proti, (i) to finanšu izmaksu, kas radušās no iepriekšminētajiem maksāšanas noteikumiem un kas ieturētas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, un (ii) to finanšu izmaksu, kas ir daļa no saistītā importētāja SG&A, saistītajam importētājam tika dota iespēja iesniegt apstiprinošus pierādījumus tam, ka daļa no tā finanšu izmaksām radusies, finansējot maksāšanas noteikumus, kas piešķirti tā neatkarīgajiem pircējiem Kopienā. Tomēr saistītais importētājs neiesniedza pierādījumus, kas to apstiprinātu, un tādējādi saistītā importētāja SG&A izmaksas ir pilnībā jāietur no izveidotās eksporta cenas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(69)

Pēc šādas informācijas nodošanas atklātībai VIZ STAL apgalvoja, ka finanšu izmaksas, kas radās un tika ieturētas no eksporta cenas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, tika daļēji iekļautas saistītā importētāja SG&A, un ka izveidotās eksporta cenas aprēķins tādēļ ir jāpārskata, lai izvairītos no dubulta šo izmaksu ieturējuma. Tiek piezīmēts, ka šis apgalvojums pirmoreiz tika izteikts pēc informācijas nodošanas atklātībai un ka pat šajā brīdī netika iesniegti nekādi apstiprinoši pierādījumi, kas varētu pamatot VIZ STAL viedokli. Pie tam saistītā importētāja telpās veiktajā pārbaudē nevarēja apstiprināt, ka tā kredīta izmaksas, ko VIZ STAL piešķīra savam neatkarīgajam pircējam Kopienā, patiešām sedza saistītais importētājs un tās tādējādi bija iekļautas tā SG&A Tādēļ šī sūdzība tika noraidīta.

(70)

Attiecībā uz saistīto importētāju Kopienā izmeklēšanā tika atklāts, ka saistītajam importētājam radušās amortizācijas un lietošanas izmaksas netika uzrādītas. Tādējādi šīs izmaksas tika attiecīgi pievienotas kopējām SG&A izmaksām. Tad SG&A izmaksas ieturēja no tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu. Šajā kontekstā Komisija noraidīja VIZ STAL lietoto metodi, lai aprēķinātu sadales proporciju, ko izmanto SG&A izmaksu sadalei attiecīgajam ražojumam, no vienas puses, un “citiem ražojumiem”, no otras puses. VIZ STAL apgalvoja, ka tā saistītais importētājs rīkojās kā pārstāvis attiecībā uz dažu citu ražojumu darījumiem, saņemot par to komisijas atlīdzību. Saistītā importētāja ienākumus attiecībā uz šiem darījumiem veidoja tikai tā komisijas atlīdzība, kas bija gūta no “citiem ražojumiem”. Tādēļ ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, lai aprēķinātu sadales proporcijas, pamatojoties uz apgrozījumu, “citu ražojumu” pārdošanai jāizmanto hipotētiski pieņemts augstāks apgrozījuma rādītājs, nevis faktiskais zemais ieņēmumu rādītājs, kas ir piereģistrēts saistītā importētāja pārskatos. Tika apgalvots, ka hipotētiskajam apgrozījumam jāatbilst šo “citu ražojumu”, pārdošanas cenai Kopienā. Tā rezultātā sadalītās SG&A izmaksas “citiem ražojumiem” samazinātos, bet attiecīgajam ražojumam palielinātos. VIZ STAl apgalvoja, ka šī metode precīzāk atspoguļotu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma darījumiem, no vienas puses, un “citiem ražojumiem”, no otras puses.

(71)

Tomēr tika atklāts, ka saistītais importētājs veica pārstāvja funkcijas attiecībā uz “citiem ražojumiem”. Pārstāvja funkcijas pēc būtības ir ar mazāku administratīvu atbildību salīdzinājumā ar importētāja funkcijām. Tādējādi importētājs pērk un tālākpārdod ražojumus pats uz sava vārda, kas ir saistīts ne tikai ar augstāku administratīvu atbildību, bet arī lielāku risku. Pie tam importētājam parasti ir jāsagādā kapitāls preču iepirkšanai. Šie faktori parasti ir jāataino dažādās SG&A izmaksās, kas radušās starp importētāju un pārstāvi. Tomēr šī starpība netika atainota sadales metodē, ko izmantoja VIZ STAL, un tādējādi tika iegūti nepamatoti rezultāti.

(72)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka SG&A izmaksu sadale, kas veikta, pamatojoties uz faktisko apgrozījumu, ir vispiemērotākā metode dažādu iesaistīto ražojumu SG&A aprēķināšanai.

(73)

Tā kā trūka jebkādas citas ticamas informācijas, pamatota peļņas starpība tika noteikta 5 % apmērā. Tā tika pieņemta par atbilstīgu šādam uzņēmējdarbības veidam. Tādu pašu peļņas starpību izmantoja iepriekšējā izmeklēšanā, t.i., 2. apsvērumā minētajā pasākumu izbeigšanas pārskatīšanā.

(74)

Lai panāktu pareizu parastās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, kā tas noteikts iepriekš, ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(75)

VIZ STAL ziņoja par eksporta cenu korekciju veikšanu iekšzemes transportam un kravas pārvadājumu, muitas nodokļiem, apdrošināšanas izmaksām, dažādām nodevām, kredīta izmaksām, banku maksājumiem, importa un citām nodevām, zīmognodevu un sagriešanas izmaksām, un to piešķiršanu sakarā ar to, ka tās tika atzītas par saprātīgām, precīzām un apstiprinātām ar atbilstīgiem pierādījumiem.

(76)

Attiecībā uz VIZ STAL vidējā svērtā parastā vērtība atkarībā no ražojuma veida tika salīdzināta ar tā paša ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(77)

Salīdzinājuma procesā tika atklāts dempings. Dempinga starpība, kas ir izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir šāda:

(78)

Attiecībā uz VIZ STAL tika arī pārbaudīts, vai apstākļu maiņa attiecībā pret sākotnējo izmeklēšanu varētu tikt pamatoti uzskatīta par ilgtermiņa maiņu. Šajā sakarā tika analizētas uzņēmuma parastās vērtības iespējamās izmaiņas, kā arī eksporta cena. Īpaša uzmanība tika pievērsta “GOES” cenu līmenim vietējā un eksporta tirgū, “GOES” ražošanas izmaksām, ražošanas ietilpībai un izmantojamībai, kā arī eksporta apjomam uz Kopienu.

(79)

Vispirms tika konstatēts, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā iesniedzējs neveica savu darbību tirgus ekonomikas apstākļos. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 22. apsvērumā, tā brīža starpposma pārbaudes izmeklēšanas laikposmā iesniedzējs varēja apliecināt, ka tas atbilda Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, t.i., tam tika piešķirts MES. Tā rezultātā šī iesniedzēja parastā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko šis uzņēmums bija iesniedzis, nevis uz informāciju, ko iesnieguši līdzīgas valsts ražotāji.

(80)

VIZ STAL parastā vērtība balstījās gan uz vietējā tirgus pārdošanas cenām, gan uz izveidotās parastās vērtības. Attiecībā uz “GOES” vietējā tirgus pārdošanas cenām, varēja atzīt, ka izmeklēšanas laikposmā tās bija salīdzinoši stabilas. Tas bija saistīts ar stabilu vietējā tirgus pieprasījumu un patēriņu, kas tuvākajā laikā, iespējams, ievērojami nemainīsies, kā arī ar ierobežotu ražotāju un lietotāju skaitu. Tādējādi ir sagaidāms, ka vietējā tirgus “GOES” pārdošanas cenas nākotnē ievērojami nemainīsies.

(81)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām tiek atgādināts, ka izmaksas bija jākoriģē sakarā ar ieguldījumu cenām (HRB), kas nebija ticamas (skatīt 41. līdz 49. apsvērumu). VIZ STAL apgalvoja, ka attiecības ar tā piegādātāju pēc izmeklēšanas laikposma bija mainījušās, t.i., VIZ STAL plāno palielināt HRB ieguvi no citiem piegādātājiem, tostarp Kopienas piegādātājiem. Tika apsvērts, vai šis fakts varētu ietekmēt VIZ STAL ieguldījumu izmaksas un tādējādi arī ražošanas izmaksas. Tomēr tika konstatēts, ka jebkurš iespējamais HRB cenu kāpums diez vai ietekmēs šajā izmeklēšanā noteikto parasto vērtību. Tas ir saistīts ar faktu, ka parastā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz koriģētām ražošanas izmaksām, neņemot vērā ieguldījumu cenas, kas nebija ticamas. Visas faktiskās HRB iepirkuma cenas izmaiņas līdz tirgus vērtībai tādēļ jau ir iekļautas parastajā vērtībā, ko izmanto dempinga starpības noteikšanai. Sekojoši ir pamats pieņemt, ka šā iesniedzēja parastā vērtība tuvākajā nākotnē ievērojami nemainīsies.

(82)

Komisija pārbaudīja arī iespējamās VIZ STAL eksporta cenas izmaiņas, ko varētu radīt zemākas maksājuma likmes piemērošana. Šajā sakarā tika konstatēts, ka agrāk šā uzņēmuma eksports bija kvantitatīvi ierobežots sakarā ar sākotnējās izmeklēšanas laikā spēkā esošajām saistībām. Kā minēts 96. apsvērumā, tika konstatēts, ka šāda veida saistības vairs nav piemērotas. Sekojoši tika pārbaudīts, vai zemāka maksājuma likme bez kvantitatīviem importa ierobežojumiem izraisītu ievērojamu iesniedzēja “GOES” eksporta pieaugumu uz Kopienu, kas būtu veikts par zemākām eksporta cenām nekā norādītas IP. Šajā sakarā tika pieņemts, ka izmeklēšanas laikposmā iesniedzējs izmantoja savas spējas par 90 %. Pie tam izmeklēšanas laikā netika atklāti nekādi īpaši ieguldījumi, kas palielinātu iesniedzēja spējas. Tādēļ varēja pamatoti secināt, ka ražošanas apjoms paliks stabils un tuvākajā nākotnē ievērojami nepieaugs. Pie tam netika konstatēts neviens iemesls, kādēļ iesniedzējam būtu jāmaina lielākā daļa sava pašreizējā noieta tirgus uz Kopienas tirgu. Tādēļ tika secināts, ka šī uzņēmuma “GOES” eksporta apjoms uz Kopienu ievērojami nemainīsies.

(83)

Attiecībā uz eksporta cenām tiek atgādināts, ka spēkā esošās saistības lielākoties bija kvantitatīva rakstura, kas deva iespēju iesniedzējam relatīvi brīvi noteikt savas eksporta cenas noteiktam eksporta apjomam. Patiešām, minēto saistību līgumslēdzējām pusēm bija tikai jāievēro “Kopienas pamata cenu līmenis”. Noteiktais antidempinga maksājums bija piemērojama tikai tad, kad tika sasniegti kvantitatīvie griesti. Neatkarīgi no Komisijas iegūtās informācijas, kā tas aprakstīts 94. un 95. apsvērumā, lielo “GOES” eksporta apjoms no Krievijas IP laikā iekļāvās cenu labojuma kvantitatīvajos griestos. Tādēļ pašreizējās izmeklēšanas laikā eksporta cenā nebija iekļauts antidempinga maksājums, kas tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Sekojoši var secināt, ka šim uzņēmumam zemāka dempinga starpībai nebūtu tāda ietekme kā pašreizējo eksporta cenu ievērojamai pazemināšanai.

(84)

Saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 4. punktu maksājumi nevar pārsniegt noteikto dempinga starpību; tiem ir jābūt zemākiem par šo starpību, ja šāds samazinātas maksājums ir piemērots Kopienas rūpniecības nozares zaudējumu novēršanai. Ņemot vērā, ka pašreizējā starpposma pārbaude ir ierobežota pārbaudīt dempinga aspektus, noteiktais maksājuma līmenis nevar būt augstāks par sākotnējā izmeklēšanā atklātajiem zaudējumiem, kā tos apstiprinājusi 2. apsvērumā minētā termiņa beigu pārbaude.

(85)

Kā minēts Lēmuma Nr. 303/96/EOTK 29. apsvērumā, sākotnējā galīgā dempinga starpība bija lielāka par zaudējumu novēršanas līmeni, kas tika galīgi noteikts, un tādēļ galīgais antidempinga maksājums tika veidots, pamatojoties uz zemāku zaudējuma starpību, proti, 40,1 %. Tā kā šajā starpposma pārskatā konstatētā VIZ STAL dempinga starpība ir zemāka par šo līmeni, grozītais antidempinga maksājums ir jāveido, pamatojoties uz šo zemāko dempinga starpību, proti, 14,7 %.

(86)

No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz VIZ STAL un saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu, antidempinga maksājums, kas uzlikts ar Lēmumu Nr. 303/96/EOTK un apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 151/2003 par Krievijas izcelsmes “GOES” importu, ir jāgroza.

(87)

Attiecībā uz NLMK pašreizējā starpposma pārbaude ir jānoslēdz, un jāsaglabā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Lēmumu Nr. 303/96/EOTK un apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 151/2003.

(88)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskākajiem faktiem, uz kuru pamata tika ierosināts grozīt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz VIZ STAL un noslēgt starpposma pārbaudi attiecībā uz NLMK, un tām tika dota iespēja izteikt savu viedokli. Viedokļi tika izteikti un pēc vajadzības ņemti vērā. Pēc informācijas nodošanas atklātībai iesaistītajām pusēm arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli.

(89)

Kā minēts 2. apsvērumā, starpposma pārbaudi par pasākumu formu, ko piemēro Krievijas izcelsmes “GOES” importam, Komisija uzsāka pēc savas iniciatīvas, lai pārbaudītu to saistību piemērotību un efektivitāti, ko tā pieņēma ar Lēmumu Nr. 303/96/EOTK. Izmeklēšana tika veikta saistībā ar termiņa beigu pārbaudi, kuru noslēdza ar Regulu (EK) Nr. 151/2003, un starpposma pārbaudēm, kas bija ierobežotas noteikt dempingu saistībā ar iesniedzējiem.

(90)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka sākotnēji pieņemtās saistības būtībā bija kvantitatīva rakstura saistības, saskaņā ar kurām uzņēmumi apņēmās nodrošināt to, lai eksports uz Kopienu atbilstu vispārējiem apjoma ierobežojumiem.

(91)

Saskaņā ar Pamatregulas 8. panta 1. punktu, saistību mērķis ir novērst importa par dempinga cenām kaitīgo ietekmi. To panāk, ja eksportētājs paceļ cenas vai pārtrauc eksportu par dempinga cenām. Izmeklēšanas parādīja, ka sākotnēji pieņemto saistību veids, kas vienkārši ierobežoja importa apjomu Kopienā, nepanāca cenu celšanos līdz līmenim, kas novērstu kaitējumu, tādējādi atjaunojot taisnīgu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tādēļ šajā gadījumā saistības to pašreizējā veidā tika atzītas par nepiemērotu un neefektīvu līdzekli, lai novērstu dempinga kaitīgo ietekmi.

(92)

Sākotnējās saistības uzņēmās ne tikai pašreizējās starpposma pārbaudes iesniedzēji, bet arī viens Krievijas tirgotājs, kas eksportēja attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas veikšanas laikposmā, kā arī Krievijas iestādes, lai nodrošinātu attiecīgo saistību pienācīgu uzraudzību. Kā tas jau bija konstatēts 2. apsvērumā minētajā termiņa beigu pārbaudē, saistību līdzparakstītājs tirgotājs, proti, uzņēmums “VO Promsyrioimport” (Maskava) pārtrauca “GOES” eksportēšanu uz Kopienu pēc galīgā antidempinga maksājuma noteikšanas pirms 2000. gada janvāra. Tādēļ šo tirgotāju neuzskatīja par ieinteresēto pusi termiņa beigu pārbaudē, kā rezultātā galīgā antidempinga maksājuma piemērošana tika pagarināta līdz 2003. gada janvārim. Minētais tirgotājs arī nepieteicās un neapstiprināja savu interesi par “GOES” eksporta atsākšanu uz Kopienu, nedz arī pieprasīja, lai to uzskatītu par iespējamo ieinteresēto pusi notiekošajā antidempinga procesā.

(93)

Turklāt tika uzskatīts, ka, ņemot vērā apstākļu maiņu Krievijā, kas pa šo laiku tika pilnībā atzīta par valsti ar tirgus ekonomiku, garantijas, ko Krievijas iestādes var sniegt saistībā ar pienācīgu Krievijas ražotāju eksportētāju piedāvāto saistību uzraudzību saskaņā ar antidempinga izmeklēšanu, nav vairs nepieciešamas, ne arī atbilstīgas tās jaunajam statusam.

(94)

Visbeidzot, kā minēts paziņojumā par starpposma pārbaudes sākšanu, kas ierobežota noteikt pasākumu formu, tika konstatētas īstenošanas problēmas attiecībā uz saistību uzraudzīšanu, kā rezultātā tika ietekmēta pasākumu korektīvā ietekme. To apstiprināja pašreizējā izmeklēšana. Tādējādi tika konstatēts, ka abu ražotāju eksportētāju pārdošanas struktūra, kā arī izmantotie tirdzniecības kanāli neļauj tiem noteikt attiecīgā ražojuma galīgo mērķi. Tā rezultātā nebija iespējams noteikt, vai tiešām ražojumu atkal izveda vai laida brīvā apgrozībā Kopienā (skat. arī 95. apsvērumu). Tādēļ nebija iespējams noteikt, vai attiecīgo ražotāju eksportētāju iesniegtie ziņojumi atbilstīgi saistību prasībām bija pilnīgi un pareizi.

(95)

Šajā kontekstā ir jāatzīmē, ka kopš saistību pieņemšanas tika ieviesti divi dažādi eksporta licenču veidi, proti, A– tipa licences (eksports laišanai brīvā apgrozībā Kopienā) un B–tipa licences (eksports, kas domāts importēšanai Kopienā ar citu muitas režīmu noteikumiem). Ja attiecībā uz precēm, kuras eksportēja ar A–tipa licenci, bija jāievēro kvotas ierobežojumi, tad attiecībā uz precēm ar B–tipa licenci šādu kvantitatīvu ierobežojumu nebija. Saistītie importētāji, nespējot noteikt importēto ražojumu galīgo mērķi, nevarēja sniegt pietiekami izšķirošus pierādījumus tam, ka preces, kas izvestas no Krievijas ar B–tipa licenci, ir pēc tam atkal eksportētas. Turklāt, sadarbībā ar attiecīgajām muitas iestādēm tika konstatēts, ka daļa šo importēto preču tika deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, tādējādi apdraudot saistību efektivitāti. Uzņēmumu izmantotās procedūras izrādījās nepietiekamas, lai atbilstīgi piemērotu visus nosacījumus, kas paredzēti saistībās. Tādējādi nevar izslēgt iespējamu saistību nosacījumu apiešanas risku.

(96)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tika secināts, ka saistības to pašreizējā formā vairs nav piemērotas, jo īpaši attiecībā uz saistību efektīvu uzraudzību. Iesniedzējus, kā arī pārējos līgumslēdzējus, kas uzņēmās saistības, proti, uzņēmumu “VO Promsyrioimport” (Maskava) un Krievijas iestādes, informēja par Komisijas secinājumiem, un tiem deva iespēju iesniegt atbildes komentārus.

(97)

Viens no iesniedzējiem, NLMK, nepiekrita Komisijas konstatētajam attiecībā uz saistību piemērotību. Iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka (i) pastāvošā licencēšanas sistēma parādot jebkuru noteikumu apiešanu neiespējamu; (ii) importa apjomi, uz kuriem attiecas saistību noteiktie ierobežojumi, esot zem minimālā kaitējuma robežas un tādēļ nodrošinot dempinga kaitīgās ietekmes novēršanu; un (iii) izmaiņas līgumslēdzēju skaitā neesot pietiekams iemesls, lai atceltu pieņemtās saistības.

(98)

Argumenti, kas tika minēti attiecībā uz pašreizējo saistību īstenošanu, bija pretrunā ar Komisijas konstatētajiem faktiem (skat. 94. un 95. apsvērumu), un tiem nebija nekādu apstiprinošu pierādījumu. Tāpat nevar izslēgt, ka pastāv iespējams saistību nosacījumu apiešanas risks. No tā izriet, ka pašreizējās saistības pietiekoši nenodrošina to, lai dempinga kaitīgā ietekme būtu novērsta, un tādēļ tās uzskatāmas par nepiemērotām. Līgumslēdzēju skaita izmaiņas nav jāizceļ kā galvenais iemesls, bet tas ir jāskata vispārējās būtiskās apstākļu maiņas kontekstā, kas ir notikusi Krievijā kopš saistību pieņemšanas. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(99)

Visbeidzot, šis iesniedzējs arī apgalvoja, ka pašreizējā starpposma pārbaude par pasākumu formu ir jānoslēdz kopā ar citām starpposma pārbaudēm, kuras, iespējams, sāks sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos 2004. gada 1. maijā. Jāatzīmē, ka daļējā starpposma pārbaudē par pasākumiem attiecībā uz “GOES” importu no Krievijas, kuru sāka 2004. gada 20. martā (12), novērtēs no Kopienas interešu viedokļa, vai ir nepieciešams pielāgot spēkā esošos pasākumus, lai novērstu pēkšņu un pārāk negatīvu Eiropas Savienības paplašināšanās ietekmi uz ieinteresētajām pusēm, tostarp lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem. Līdz ar to starp šo starpposma pārbaudi, kas ierobežota noteikt pašreizējo pasākumu formu, un notiekošo daļējo starpposma pārbaudi sakarā ar paplašināšanos nav tiešas saistības. Tādēļ šis iebildums nav pieņemams.

(100)

No iepriekš minētā izriet, ka saistības to pašreizējā formā vairs nav piemērotas.

(101)

Sakarā ar būtisku faktu atklāšanu un būtiskiem apsvērumiem, uz kuru pamata tika secināts, ka spēkā esošais antidempinga starpības līmenis ir jāgroza pēc nepieciešamības un tādēļ, ka kvantitatīvās saistības to pašreizējā formā vairs nav piemērotas, NLMK piedāvāja saistības saskaņā ar Pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(102)

Tomēr šī uzņēmuma sadarbības līmenis izmeklēšanas gaitā, kā arī tā sniegtās informācijas precizitāte un ticamība bija neapmierinoša (skat. 24. apsvērumu). Tādēļ ir ļoti apšaubāms, ka šā uzņēmuma piedāvāto cenu labojumu būtu iespējams efektīvi uzraudzīt. Tādēļ NLMK piedāvāto saistību pieņemšana tika uzskatīta par nepraktisku Pamatregulas 8. panta 3. punkta nozīmē. Tādēļ tika secināts, ka saistības, kas piedāvātas pēc informācijas nodošanas atklātībai, nav jāpieņem.

(103)

Ieinteresētās puses par to attiecīgi informēja, un attiecīgajam iesniedzējam sīki izskaidroja iemeslus, kāpēc piedāvātās saistības nav pieņemamas. Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,