32004R0850

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004

(2004. gada 29. aprīlis)

par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

rīkojoties saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 251. pantā [3],

tā kā:

(1) Šī regula pamatā attiecas uz vides aizsardzību un cilvēka veselības aizsardzību. Tās juridiskais pamats ir Līguma 175. panta 1. punkts.

(2) Kopienai ir nopietnas bažas par noturīgu organisko piesārņotāju ilgstošu izplūdi vidē. Attiecīgās ķīmiskās vielas tiek transportētas pāri starptautiskajām robežām tālu no to avotiem, un tās ir noturīgas vidē, bioakumulējas caur barības ķēdi un apdraud cilvēka veselību un vidi. Tādēļ ir jāveic turpmāki pasākumi, lai no norādītajiem piesārņotājiem aizsargātu cilvēka veselību un vidi.

(3) Ņemot vērā Kopienas atbildību par vides aizsardzību, tā 1998. gada 24. jūnijā parakstīja 1979. gada Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu protokolu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk tekstā – "Protokols", un 2001. gada 22. maijā parakstīja Stokholmas Konvenciju par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk tekstā – "Konvencija".

(4) Kaut arī attiecībā uz noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ir pieņemti tiesību akti Kopienas līmenī, to galvenie trūkumi ir tādi, ka par pašreiz uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanas un lietošanas aizliegumu tiesību akti nepastāv vai tie ir nepilnīgi, ka nav satvara papildu organisko piesārņotāju vielu aizliegšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai un nav satvara tādu jaunu vielu ražošanas un lietošanas aizliegšanai, kurām piemīt noturīgu organisko piesārņotāju īpašības. Kopienas līmenī nav noteikti emisijas samazināšanas mērķlielumi kā tādi, un pašreizējās izplūžu uzskaites neietver visus noturīgu organisko piesārņotāju avotus.

(5) Lai nodrošinātu Protokolam un Konvencijai atbilstošo Kopienas saistību saskaņotu un efektīvu īstenošanu, ir jāizveido kopīgs tiesiskais pamats, ar ko veikt pasākumus, kas paredzēti jo īpaši tam, lai likvidētu ar nodomu iegūtu noturīgu organisko piesārņotāju ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu. Turklāt noturīgu organisko piesārņotāju īpašības ir jāņem vērā attiecīgu Kopienas vērtēšanas un atļauju shēmu satvarā.

(6) Ir jānodrošina koordinācija un saskanība, īstenojot Kopienas līmenī Roterdamas [4], Stokholmas un Bāzeles Konvencijas [5] un piedaloties Stratēģiskās pieejas starptautiskajai ķīmisko vielu pārzināšanai (SAICM) attīstīšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas satvarā.

(7) Turklāt, ņemot vērā, ka šīs regulas noteikumu pamatā ir Līgumā izklāstītais piesardzības princips, ievērojot Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principu un paturot prātā mērķi likvidēt, ja praktiski iespējams, noturīgu organisko piesārņotāju izplūdi vidē, dažos gadījumos ir lietderīgi noteikt stingrākus kontroles pasākumus par Protokolā un Konvencijā paredzētajiem.

(8) Nākotnē iecerētā REACH regula varētu būt piemērots instruments, ar ko īstenot vajadzīgos kontroles pasākumus uzskaitīto vielu ražošanā, laišanā tirgū un lietošanā un kontroles pasākumus par esošajām un jaunajām ķīmiskajām vielām un pesticīdiem, kam raksturīgas noturīgu organisko piesārņotāju īpašības. Tomēr, neskarot nākotnes REACH regulu un tā kā ir svarīgi iespējami drīz īstenot Protokolā un Konvencijā uzskaitīto vielu kontroles pasākumus, šai regulai attiecīgie pasākumi ir jāīsteno pašreiz.

(9) Kopienā lielākās daļas Protokolā vai Konvencijā uzskaitīto noturīgu organisko piesārņotāju laišana tirgū un lietošana jau ir pakāpeniski samazināta aizliegumu dēļ, kas noteikti Padomes 1978. gada 21. decembra Direktīvā 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir noteiktas aktīvās vielas [6], un Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvā 76/769/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem [7]. Tomēr, lai izpildītu Kopienas saistības saskaņā ar Protokolu un Konvenciju un lai samazinātu noturīgu organisko piesārņotāju izplūdi, ir nepieciešami un lietderīgi arī aizliegt minēto vielu ražošanu un līdz minimumam ierobežot izņēmumus, tā lai izņēmumus piemērotu tikai tad, ja viela pilda būtisku funkciju īpašā lietojumā.

(10) Vielu, uz ko attiecas Konvencija, izvešanu un lindāna izvešanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu [8].

(11) Uz heksahlorcikloheksāna (HCH), tostarp lindāna, ražošanu un lietošanu saskaņā ar Protokolu attiecas ierobežojumi, bet tas nav pilnīgi aizliegts. Minēto vielu vēl lieto dažās dalībvalstīs, tādēļ nav iespējams tūlīt aizliegt visus esošos lietošanas veidus. Tomēr, ņemot vērā HCH kaitīgās īpašības un iespējamo risku, kas saistīts ar vielas izplūdi vidē, tās ražošana un lietošana ir jāierobežo līdz minimumam un, pakāpeniski samazinot, galīgi jāizbeidz vēlākais līdz 2007. gada beigām.

(12) Novecojuši vai bezrūpīgi pārzināti noturīgu organisko piesārņotāju uzkrājumi var nopietni apdraudēt vidi un cilvēka veselību, piemēram, caur augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt noteikumus, kas pārsniedz Konvencijā paredzētos noteikumus. Ar aizliegto vielu krājumiem jārīkojas kā ar atkritumiem, bet par to vielu krājumiem, kuru ražošana vai lietošana vēl ir atļauta, ir jāpaziņo iestādēm, un tie ir pienācīgi jāuzrauga. Jo īpaši ar esošajiem krājumiem, kas sastāv no aizliegtiem noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem vai tos satur, ir jārīkojas kā ar atkritumiem iespējami drīz. Ja nākotnē aizliegs citas vielas, to krājumi arī būs nekavējoties jālikvidē un nedrīkstēs veidot jaunus krājumus. Ņemot vērā dažu jauno dalībvalstu īpašās problēmas, ir jāsniedz atbilstoša finansiāla un tehniska palīdzība ar esošajiem Kopienas finanšu instrumentiem, tādiem kā kohēzijas fondi un struktūrfondi.

(13) Atbilstīgi Komisijas Paziņojumam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dioksīniem, furāniem un polihlorbifeniliem (PHB) [9] un atbilstīgi Protokolam un Konvencijai noturīgu organisko piesārņotāju, kuri ir negribēti rūpniecisko procesu blakusprodukti, izplūdes ir jāidentificē un iespējami drīz jāsamazina ar galamērķi likvidēt, ja iespējams. Lai nepārtraukti un atbilstoši izmaksu lietderībai iespējami drīz samazinātu izplūdi, ir jāsagatavo un jāīsteno attiecīgie valstu rīcības plāni, kas attiecas uz visiem avotiem un pasākumiem, arī tiem, kuri paredzēti esošajos Kopienas tiesību aktos. Tālab Konvencijas satvarā jāizstrādā attiecīgi instrumenti.

(14) Atbilstīgi minētajam paziņojumam ir jāizveido programmas un mehānismi, lai nodrošinātu pietiekamus pārraudzības datus par dioksīnu, furānu un PHB klātbūtni vidē. Tomēr ir jānodrošina, lai būtu pieejami attiecīgie instrumenti un lai tos varētu izmanto ekonomiski un tehniski stabilos apstākļos.

(15) Saskaņā ar Konvenciju noturīgs organiskais piesārņotājs, kas ir atkritumos, ir jāiznīcina vai neatgriezeniski jāpārvērš vielās, kurām nepiemīt līdzīgas īpašības, ja vien citas darbības videi nav vēlamākas. Tā kā attiecībā uz minētajām vielām pašreizējie Kopienas tiesību akti par atkritumiem neparedz īpašus noteikumus, tie ir jānosaka šajā regulā. Lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, kopējās koncentrāciju robežas vielām atkritumos ir jānosaka pirms 2005. gada 31. decembra.

(16) Ir atzīts, ka atkritumus, kas sastāv no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, tos satur vai ir ar tiem piesārņoti, ir svarīgi identificēt un atdalīt pie rašanās avota, lai līdz minimumam samazinātu attiecīgo ķīmisko vielu izplatīšanos citos atkritumos. Ar Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem [10] ir izveidoti Kopienas noteikumi par bīstamo atkritumu pārzināšanu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai prasītu, ka iestādes un uzņēmumi, kuri apglabā, reģenerē, savāc vai transportē bīstamos atkritumus, nejauc dažādu kategoriju bīstamos atkritumus vai nejauc bīstamos atkritumus ar atkritumiem, kas nav bīstami.

(17) Konvencija paredz, ka katrai Pusei ir jāizveido Konvencijai atbilstošo saistību īstenošanas plāns. Dalībvalstīm jānodrošina iespējas sabiedrības līdzdalībai īstenošanas plānu izveidošanā. Tā kā Kopiena un dalībvalstis šajā ziņā dala kompetenci, īstenošanas plāni jāizveido gan valstu, gan Kopienas līmenī. Jāveicina sadarbība un informācijas apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstu iestādēm.

(18) Saskaņā ar Konvenciju un Protokolu informācija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ir jāsniedz citām Pusēm. Ir jāveicina arī informācijas apmaiņa ar trešām valstīm, kas nav šo nolīgumu puses.

(19) Jo īpaši jaunattīstības valstīs sabiedrībai bieži nav informācijas par apdraudējumu, ko noturīgi organiskie piesārņotāji rada tagadējās paaudzes un nākamo paaudžu veselībai un videi, tādēļ ir vajadzīga plaša informācija, lai palielinātu piesardzību un iegūtu atbalstu ierobežojumiem un aizliegumiem. Saskaņā ar Konvenciju attiecīgi ir jāveicina un jāatvieglo sabiedrības, īpaši vismazāk aizsargāto grupu, informēšanas programmas par minētajām vielām, kā arī strādājošo, zinātnieku, izglītības darbinieku, tehniskā un vadības personāla apmācība.

(20) Pēc pieprasījuma un pieejamo resursu robežās Komisijai un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, nodrošinot atbilstošu un savlaicīgu tehnisko palīdzību, kas paredzēta jo īpaši tam, lai stiprinātu jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu spēju īstenot Konvenciju. Tehniskajā palīdzībā jāiekļauj piemērotu alternatīvu ražojumu, metožu un stratēģiju attīstība un īstenošana, inter alia, DDT lietošanai slimību pārnēsātāju kontrolē, kuru atbilstoši Konvencijai var izmantot tikai saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem un pamatnostādnēm un tad, ja attiecīgajai valstij nav efektīvas un finansiāli pieejamas alternatīvas.

(21) Ir regulāri jānovērtē noturīgu organisko piesārņotāju izplūdes samazināšanas pasākumu efektivitāte. Tālab dalībvalstīm ir regulāri jāsniedz ziņojumi Komisijai, jo īpaši attiecībā uz izplūžu uzskaitēm, konstatētajiem krājumiem un ierobežoto vielu ražošanu un laišanu tirgū. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jāizveido kopēja dalībvalstu ziņojumu forma.

(22) Konvencija un Protokols nodrošina, ka to Puses var ierosināt starptautisku rīcību attiecībā uz citām vielām, tātad saskaņā ar šiem nolīgumiem var tikt uzskaitītas papildu vielas, un tādā gadījumā šī regula ir attiecīgi jāgroza. Turklāt ir jābūt iespējai grozīt šīs regulas pielikumos esošos ierakstus, inter alia, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(23) Ja šīs regulas pielikumus groza, lai Protokola vai Konvencijas sarakstos ieviestu papildu ar nodomu ražotu noturīgu organisko piesārņotāju, tad tikai izņēmuma gadījumos un pienācīgi pamatojot tas ir jāiekļauj nevis I protokolā, bet II protokolā.

(24) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanai [11].

(25) Lai nodrošinātu pārredzamību, objektivitāti un konsekvenci izpildes darbību līmenī, dalībvalstīm jāizstrādā normas par sodiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un preventīviem, jo nepildīšana var izraisīt kaitējumu cilvēka veselībai un videi. Informācija par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir attiecīgā gadījumā jādara zināma sabiedrībai.

(26) Tā kā šīs regulas mērķus, proti, aizsargāt no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem cilvēka veselību un vidi, dalībvalstis nevar apmierinoši sasniegt minēto piesārņotāju pārrobežu ietekmes dēļ un tos tādēļ var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas norādīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(27) Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīva 79/117/EEK jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Ņemot vērā jo īpaši piesardzības principu, šīs regulas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, aizliedzot, pakāpeniski izbeidzot pēc iespējas drīz vai ierobežojot tādu vielu ražošanu, laišanu tirgū un izmantošanu, uz kurām attiecas Stokholmas Konvencija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk tekstā – "Konvencija", vai 1979. gada Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu protokols par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk tekstā – "Protokols", un izveidojot noteikumus attiecībā uz atkritumiem, kas sastāv no kādas minētās vielas, to satur vai ir ar to piesārņoti.

2. Regulas 3. un 4. pantu nepiemēro atkritumiem, kas sastāv no kādas I vai II pielikumā minētās vielas, to satur vai ir ar to piesārņoti.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "laišana tirgū" nozīmē piegādāt vai darīt pieejamu trešajām personām par samaksu vai bez maksas. Ievešanu Kopienas muitas teritorijā arī uzskata par laišanu tirgū;

b) "izstrādājums" ir objekts, kurš sastāv no vienas vai vairākām vielām un/vai preparātiem un kuram ražošanas laikā piešķir konkrētu formu, virsmu vai dizainu, kas nosaka objekta galapatēriņa funkciju lielākā mērā nekā tā ķīmiskais sastāvs;

c) "viela" ir definēta Padomes Direktīvas 67/548/EEK [12] 2. pantā;

d) "preparāts" ir definēts Direktīvas 67/548/EEK 2. pantā;

e) "atkritumi" ir definēti Padomes Direktīvas 75/442/EEK [13] 1. panta a) punktā;

f) "apglabāšana" ir definēta Direktīvas 75/442/EEK 1. panta e) punktā;

g) "reģenerācija" ir definēta Direktīvas 75/442/EEK 1. panta f) punktā.

3. pants

Ražošanas, laišanas tirgū un lietošanas kontrole

1. Neatkarīgi no tā, vai vielas ir pašas par sevi, preparātos vai kā sastāvdaļas izstrādājumos, regulas I pielikumā uzskaitīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir aizliegta.

2. Neatkarīgi no tā, vai vielas ir pašas par sevi, preparātos vai kā sastāvdaļas izstrādājumos, regulas II pielikumā uzskaitīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir ierobežota saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Dalībvalstis un Komisija atbilstoši vērtēšanas un atļauju piešķiršanas shēmām attiecībā uz esošām un jaunām ķīmiskajām vielām un pesticīdiem saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem ņem vērā Konvencijas D pielikuma 1. punktā norādītos kritērijus un veic attiecīgus pasākumus, lai kontrolētu esošās ķīmiskās vielas un pesticīdus un novērstu jaunu ķīmisko vielu un pesticīdu, kas uzrāda noturīgu organisko piesārņotāju īpašības, ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu.

4. pants

Atbrīvojumi no kontroles pasākumiem

1. Regulas 3. pantu nepiemēro šādos gadījumos:

a) vielai, ko izmanto laboratorijas mēroga pētījumos vai kā references standartu;

b) vielai, kas vielās, preparātos vai izstrādājumos ir sastopama kā nejaušs mikropiesārņotājs.

2. Regulas 3. pantu sešus mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas nepiemēro attiecībā uz vielām, kas sastopamas kā sastāvdaļa izstrādājumos, kuri ražoti pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai tās spēkā stāšanās dienā.

Regulas 3. pantu nepiemēro gadījumā, ja viela sastopama kā sastāvdaļa izstrādājumos, kas jau ir lietošanā pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai tās spēkā stāšanās dienā.

Tomēr tūlīt pēc uzzināšanas par panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem izstrādājumiem dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju.

Kad vien Komisija ir šādi informēta vai citādi uzzina par tādiem izstrādājumiem, tā attiecīgā gadījumā nekavējoties paziņo Konvencijas sekretariātam.

3. Ja viela ir uzskaitīta I pielikuma A daļā vai II pielikuma A daļā, dalībvalsts, kas vēlas līdz attiecīgajā pielikumā noteiktajam termiņam atļaut minēto vielu ražot un lietot kā starpproduktu ierobežotas vietas noslēgtā sistēmā, attiecīgi informē Konvencijas sekretariātu.

Tomēr tādu paziņojumu var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) attiecīgajā pielikumā ir ierakstīta skaidri izteikta norāde uz to, ka tādu ražošanu un lietošanu var atļaut;

b) ražošanas process vielu pārvērš vienā vai vairākās citās vielās, kas neuzrāda noturīgu organisko piesārņotāju īpašības;

c) nav sagaidāms, ka vielas ražošanas vai lietošanas laikā uz cilvēkiem vai vidi iedarbosies nozīmīgi tās daudzumi, kas parādīts minētās noslēgtās sistēmas vērtējumā saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2001/59/EK [14].

Paziņojumu dara zināmu arī pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz sīkākus datus par attiecīgās vielas faktisko vai aplēsto kopējo ražošanu un lietošanu un par ierobežotas vietas noslēgtās sistēmas procesa būtību, norādot nepārveidotu un netīšu mikropiesārņojumu galaproduktā ar noturīga organiskā piesārņotāja izejvielu.

Punkta pirmajā daļā minētos termiņus var grozīt gadījumos, ja pēc attiecīgās dalībvalsts atkārtota paziņojuma Konvencijas sekretariātam ir dota skaidri vai klusuciešot izteikta piekrišana saskaņā ar Konvenciju vielas turpmākai ražošanai un lietošanai citā laika posmā.

5. pants

Krājumi

1. No I vai II pielikumā uzskaitītām vielām sastāvoša vai tās saturoša krājuma turētājs rīkojas ar minēto krājumu kā ar atkritumiem un saskaņā ar 7. pantu.

2. No I vai II pielikumā uzskaitītām vielām, kuras ir atļauts lietot, sastāvoša vai tās saturoša krājuma, lielāka par 50 kg, turētājs sniedz dalībvalsts, kurā krājums ir izveidots, kompetentajai iestādei informāciju par attiecīgā krājuma veidu un lielumu. Tādu informāciju sniedz 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas un I vai II pielikuma grozījumu stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu līdz termiņam, kas I vai II pielikumā norādīts ierobežotai lietošanai.

Turētājs apsaimnieko krājumu drošā, efektīvā un videi draudzīgā veidā.

3. Dalībvalstis uzrauga paziņoto krājumu lietošanu un apsaimniekošanu.

6. pants

Izplūžu ierobežošana, samazināšana līdz minimumam un likvidēšana

1. Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis saskaņā ar savām saistībām atbilstoši Konvencijai un Protokolam izveido un uztur uzskaites par III pielikumā minēto vielu izplūdēm gaisā, ūdenī un uz zemes.

2. Dalībvalsts kā daļu no sava valsts īstenošanas plāna, ievērojot 8. pantu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm savu rīcības plānu, kas izstrādāts saskaņā ar tās saistībām atbilstoši Konvencijai, par pasākumiem kopējo izplūžu identificēšanai, raksturošanai un samazināšanai līdz minimumam, lai tās iespējami drīz likvidētu, ja tas praktiski izdarāms.

Rīcības plāns iekļauj pasākumus attīstības veicināšanai un, ja tas šķiet lietderīgi, prasa lietot aizstājējus vai modificētus materiālus, produktus un procesus, lai novērstu III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanos un izplūdi.

3. Neskarot Padomes Direktīvu 1996/61/EK [15], dalībvalstis, apsverot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kas izmanto procesus, kuros izplūst III pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, prioritāri apsver alternatīvus procesus, tehnoloģijas vai praksi, kura ir līdzīgi lietderīga, bet kura izvairās no III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanās un izplūdes.

7. pants

Atkritumu apsaimniekošana

1. Atkritumu veidotāji un turētāji pieliek visas pieņemamās pūles, lai izvairītos, kur iespējams, no attiecīgo atkritumu piesārņošanas ar IV pielikumā uzskaitītajām vielām.

2. Neatkarīgi no Direktīvas 96/59/EK [16] atkritumus, kas sastāv no IV pielikumā uzskaitītajām vielām, tās satur vai ir ar tām piesārņoti, likvidē vai reģenerē bez liekas kavēšanās un saskaņā ar V pielikuma 1. daļu, lai nodrošinātu, ka noturīgā organiskā piesārņotāja saturs ir iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots tā, lai atlikušajiem atkritumiem un atliekām nebūtu noturīgu organisko piesārņotāju īpašību.

Veicot tādu likvidēšanu vai reģenerāciju, IV pielikumā uzskaitītās vielas var izolēt no atkritumiem ar nosacījumu, ka minēto vielu pēc tam likvidē saskaņā ar pirmo daļu.

3. Likvidēšanas vai reģenerācijas darbības, kas var novest pie IV pielikumā uzskaitīto vielu reģenerācijas, otrreizējas pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas, ir aizliegtas.

4. Atkāpjoties no 2. punkta:

a) atkritumus, kas satur IV pielikumā uzskaitītas vielas vai ir ar tām piesārņoti, var likvidēt citādi vai reģenerēt saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem ar nosacījumu, ka uzskaitīto vielu saturs atkritumos ir mazāks par koncentrāciju robežām, kas ir jānorāda IV pielikumā pirms 2005. gada 31. decembra saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru. Līdz laikam, kad koncentrāciju robežas norāda saskaņā ar tādu procedūru, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt vai piemērot koncentrāciju robežas vai īpašas tehniskās prasības attiecībā uz atkritumu, uz kuriem attiecas šīs apakšpunkts, likvidēšanu vai reģenerāciju;

b) dalībvalsts vai kompetentā iestāde, ko attiecīgā dalībvalsts izraudzījusies, izņēmuma gadījumos ar V pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem atkritumiem, kas satur IV pielikumā uzskaitītās vielas vai ir ar tām piesārņoti līdz koncentrāciju robežām, kuras ir jānorāda V pielikuma 2. daļā, var atļaut rīkoties citādi saskaņā ar V pielikuma 2. daļā minēto metodi ar nosacījumu, ka:

i) attiecīgais turētājs attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir apmierinoši parādījis, ka atkritumu atsārņošana no IV pielikumā uzskaitītajām vielām nav realizējama un ka noturīgu organisko piesārņotāju satura iznīcināšana vai neatgriezeniska pārveidošana, kas veikta saskaņā ar labāko vides aizsardzības praksi vai labāko pieejamo metodi, nav videi vēlamākā izvēle un kompetentā iestāde pēc tam ir atļāvusi alternatīvu darbību;

ii) minētā darbība ir saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un 6. punktā minētajos attiecīgajos papildu pasākumos paredzētajiem nosacījumiem; un

iii) attiecīgā dalībvalsts ir informējusi pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu atļauju un tās pamatojumu.

5. Panta 4. punkta b) apakšpunkta mērķiem koncentrāciju robežas V pielikuma 2. daļā noteiks pirms 2005. gada 31. decembra saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

Līdz laikam, kad šīs koncentrāciju robežas būs noteiktas:

a) kompetentā iestāde var pieņemt vai piemērot koncentrāciju robežas vai īpašas tehniskās prasības attiecībā uz atkritumiem, ar kuriem rīkojas saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu;

b) ja ar atkritumiem rīkojas saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgie turētāji sniedz kompetentajai iestādei informāciju par noturīgu organisko piesārņotāju saturu atkritumos.

6. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā tehnikas attīstību un attiecīgās starptautiskās pamatnostādnes un lēmumus un dalībvalsts vai minētās dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu un V pielikumu ieceltās kompetentās iestādes piešķirtās atļaujas, Komisija var veikt papildu pasākumus attiecībā uz šā panta īstenošanu. Komisija norāda iesniegšanas formu, kādā saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunkta iii) daļu dalībvalstis sniedz informāciju. Par šādiem pasākumiem lemj saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru.

7. Komisija pirms 2009. gada 31. decembra pārskata atkāpes 4. pantā, ņemot vērā starptautisko un tehnisko attīstību, jo īpaši attiecībā uz priekšrocībām saistībā ar vidi.

8. pants

Izpildes plāni

1. Gatavojot savus valsts izpildes plānus, dalībvalstis saskaņā ar savām valsts procedūrām sniedz sabiedrībai agras un efektīvas iespējas piedalīties šajā procesā.

2. Tikko kā dalībvalsts ir pieņēmusi izpildes plānu saskaņā ar savām saistībām atbilstoši Konvencijai, tā plānu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3. Gatavojot izpildes plānus, Komisija un dalībvalstis pēc vajadzības apmainās ar informāciju par saturu.

4. Komisija divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sagatavo Kopienas saistību izpildes plānu saskaņā ar Konvenciju.

Tikko kā Komisija ir pieņēmusi Kopienas izpildes plānu, tā plānu paziņo dalībvalstīm.

Komisija pēc vajadzības pārskata un atjaunina Kopienas izpildes plānu.

9. pants

Monitorings

Komisija un dalībvalstis ciešā sadarbībā izveido attiecīgas programmas un mehānismus atbilstoši pašreizējam stāvoklim, lai regulāri nodrošinātu salīdzināmus pārraudzības datus par dioksīnu, furānu un PHB klātbūtni vidē, kā norādīts III pielikumā. Izveidojot tādas programmas un mehānismus, pienācīgi ņem vērā attīstību atbilstoši Protokolam un Konvencijai.

10. pants

Informācijas apmaiņa

1. Komisija un dalībvalstis atvieglo un uzņemas informācijas apmaiņu Kopienā un ar trešām valstīm attiecībā uz noturīgu organisko piesārņotāju ražošanas, izmantošanas un izlaišanas samazināšanu, samazināšanu līdz minimumam vai likvidēšanu, kur tas ir iespējams, un attiecībā uz minēto vielu alternatīvām, norādot ar tādām alternatīvām saistīto risku un ekonomiskās un sociālās izmaksas.

2. Komisija un dalībvalstis attiecībā uz noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem pēc vajadzības veicina un atvieglo:

a) informētības programmas, tostarp attiecībā uz piesārņotāju ietekmi uz veselību un vidi un to alternatīvām un par to ražošanas, izmantošanas un izlaišanas samazināšanu vai likvidēšanu, jo īpaši

i) politikas un lēmumu veidotājiem;

ii) īpaši mazāk aizsargātām grupām;

b) informācijas sabiedrībai sniegšanu;

c) apmācību, iekļaujot strādājošos, zinātniekus, pedagogus un tehnisko un vadības personālu.

3. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai [17], informāciju par cilvēka un vides veselību un drošību neuzskata par konfidenciālu. Komisija un dalībvalstis, kas apmainās ar citu informāciju ar trešo valsti, aizsargā konfidenciālo informāciju, kā ir savstarpēji vienojušās.

11. pants

Tehniskā palīdzība

Saskaņā ar Konvencijas 12. un 13. pantu Komisija un dalībvalstis sadarbojas, sniedzot atbilstošu un laicīgu tehnisku un finansiālu palīdzību jaunattīstības valstīm un pārejas ekonomikas valstīm, lai pēc lūguma, pieejamo resursu robežās un ņemot vērā to īpašās vajadzības tām palīdzētu attīstīt un stiprināt spēju pilnīgi izpildīt savas saistības saskaņā ar Konvenciju. Tādu atbalstu var arī novadīt caur nevalstiskajām organizācijām.

12. pants

Ziņojumu sniegšana

1. Dalībvalstis reizi trijos gados nosūta Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, iekļaujot informāciju par pārkāpumiem un sodiem.

2. Dalībvalstis katru gadu sniedz Komisijai statistikas datus par faktisko vai aplēsto I vai II pielikumā uzskaitīto vielu kopējo ražošanu un laišanu tirgū.

3. Triju gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi katros trijos gados dalībvalstis sniedz Komisijai:

a) informācijas kopsavilkumu, kas apkopots no paziņojumiem par krājumiem, kuri saņemti saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b) informācijas kopsavilkumu, kas apkopots no izlaišanas uzskaitēm, kuras sastādītas saskaņā ar 6. panta 1. punktu;

c) informācijas kopsavilkumu, kas apkopots saskaņā ar 9. pantu, par III pielikumā norādīto dioksīnu, furānu un PHB klātbūtni vidē.

4. Attiecībā uz datiem un informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, Komisija iepriekš izveido kopēju formu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Attiecībā uz Konvencijā uzskaitītajām vielām Komisija intervālos, kas jānosaka Konvencijas Pušu konferencei, apkopo ziņojumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 2. punktu, un to paziņo Konvencijas sekretariātam.

6. Komisija reizi katros trijos gados apkopo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un to apvieno ar informāciju, kas jau pieejama Eiropas piesārņojošo vielu reģistra (EPER) sakarā, kā noteikts ar Komisijas Lēmumu 2000/479/EK [18], un emisiju uzskaitē CORINAIR Sadarbības programmā tāldarbīga pārrobežu gaisa piesārņojuma pārneses monitoringam un novērtēšanai Eiropā (EMEP), un ar dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, lai izveidotu apkopojošu ziņojumu. Minētais ziņojums iekļauj informāciju par atkāpju izmantošanu, kas minētas 7. panta 4. punktā. Tā nosūta apkopojošā ziņojuma kopsavilkumu Eiropas Parlamentam un Padomei un nekavējoties to dara pieejamu sabiedrībai.

13. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tos piemēro. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo par attiecīgajiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

14. pants

Pielikumu grozījumi

1. Ja viela ir uzskaitīta Konvencijā vai Protokolā, Komisija attiecīgā gadījumā atbilstoši groza I-III pielikumu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja viela ir uzskaitīta Konvencijā vai Protokolā, Komisija attiecīgā gadījumā groza IV pielikumu saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Pārlabojumus I-III pielikumā esošajos ierakstos, iekļaujot to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Pārlabojumus IV pielikumā esošajos ierakstos un V pielikuma pārlabojumus, iekļaujot to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

15. pants

Kompetentās iestādes

Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā prasītajiem administratīvajiem uzdevumiem. Vēlākais triju mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dalībvalsts informē Komisiju par šādu izraudzīšanos.

16. pants

Vispārējo jautājumu komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 67/548/EEK 29. pantu, visos jautājumos saskaņā ar šo regulu, izņemot tos, kas attiecas uz atkritumiem.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

17. pants

Atkritumu jautājumu komiteja

1. Jautājumos, kas saskaņā ar šo regulu attiecas uz atkritumiem, Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 75/442/EEK 18. pantu.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

18. pants

Direktīvas 79/117/EEK grozījumi

Direktīvas 79/117/EEK pielikuma B daļā "Noturīgi hlororganiskie savienojumi" 1.–8. punktu svītro.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2004. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. McDowell

[1] OV C

[2] OV C

[3] Eiropas Parlamenta 2004. gada 26. februāra Atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmums.

[4] Konvencija par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā.

[5] Konvencija par bīstamo atkritumu pārvietošanu pāri robežām un to likvidēšanu.

[6] OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.)

[7] OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/21/EK (OV L 57, 25.2.2004., 4. lpp.).

[8] OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1213/2003 (OV L 169, 8.7.2003., 27. lpp.).

[9] OV C 322, 17.11.2001., 2. lpp.

[10] OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[12] Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvu un administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu (OV P 196, 16.8.1967., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[13] Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[14] Komisijas 2001. gada 6. augusta Direktīva 2001/59/EK, ar ko 28. reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu (OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.).

[15] Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

[16] Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīva 96/59/EK par polihlordifenilu un polihlortrifenilu apglabāšanu (PCB/PCT) (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).

[17] OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

[18] Komisijas 2000. gada 17. jūlija Lēmums 2000/479/EK par Eiropas piesārņojošu vielu reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS AIZLIEGUMI

A daļa – Konvencijā un Protokolā uzskaitītās vielas

VIELA | CAS Nr. | EK Nr. | ĪPAŠS IZŅĒMUMS LIETOŠANAI PAR STARPPRODUKTU VAI CITA SPECIFIKĀCIJA |

Aldrīns | 309-00-2 | 206-215-8 | – |

Hlordāns | 57-74-9 | 200-349-0 | – |

Dieldrīns | 60-57-1 | 200-484-5 | – |

Endrīns | 72-20-8 | 200-775-7 | – |

Heptahlors | 76-44-8 | 200-962-3 | – |

Heksahlorbenzols | 118-74-1 | 200-273-9 | – |

Mirekss | 2385-85-5 | 219-196-6 | – |

Toksafēns | 8001-35-2 | 232-283-3 | – |

Polihlorbifenili (PHB) | 1336-36-3 un citi | 215-648-1 un citi | Neskarot Direktīvu 96/59/EK, izstrādājumus, ko jau lieto šīs regulas spēkā stāšanās laikā, ir atļauts lietot. |

DDT 1,1,1-trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns | 50-29-3 | 200-024-3 | Dalībvalstis var atļaut DDT esošo ražošanu un lietošanu kā starpproduktu ierobežotas vietas noslēgtā sistēmā dikofola ražošanai līdz 2014. gada 1. janvārim saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu. Komisija pārskatīs šo izņēmumu līdz 31.12.2008, ņemot vērā vērtēšanas iznākumu, ievērojot Direktīvu 91/414/EEK. |

VIELA | CAS Nr. | EK Nr. | ĪPAŠS IZŅĒMUMS LIETOŠANAI PAR STARPPRODUKTU VAI CITA SPECIFIKĀCIJA |

Hlordekons | 143-50-0 | 205-601-3 | — |

Heksabrombifenils | 36355-01-8 | 252-994-2 | — |

HCH, iekļaujot lindānu | 608-73-1,58-89-9 | 210-168-9, 200-401-2 | Kā atkāpi dalībvalstis var atļaut šādus lietošanas veidus a)līdz 1.09.2006:kokmateriālu, zāģmateriālu un baļķu profesionāla aizsargājoša un rūpnieciska apstrāde,pielietošana rūpnieciskās un dzīvojamās iekštelpās;b)līdz 31.12.2007:tehniskais HCH lietošanai par starpproduktu ķīmiskajā rūpniecībā,produkti, kuros vismaz 99 % HCH izomēra ir gamma forma (lindāns), ir ierobežotai lietošanai kā veselības aizsardzības un veterinārijas lokāls insekticīds. |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS IEROBEŽOJUMI

A daļa – Konvencijā un Protokolā uzskaitītās vielas

VIELA | CAS Nr. | EK Nr. | IEROBEŽOJUMU NOSACĪJUMI |

— | | | |

B daļa – Vielas, kas uzskaitītas tikai Protokolā

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS IZLAIŠANAS SAMAZINĀŠANAS NOTEIKUMI

VIELA (CAS Nr.) |

Polihlordibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PHDD/PHDF) |

Heksahlorbenzols (HHB) (CAS Nr. 118-74-1) |

Polihlorbifenili (PHB) |

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži PAH) |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS 7. PANTĀ NORĀDĪTIE ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS NOTEIKUMI

VIELA | CAS Nr. | EK Nr. | 7. PANTA 4. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀ KONCENTRĀCIJAS ROBEŽA ppm (miljondaļas) |

Aldrīns | 309-00-2 | 206-215-8 | |

Hlordāns | 57-74-9 | 200-349-0 | |

Dieldrīns | 60-57-1 | 200-484-5 | |

Endrīns | 72-20-8 | 200-775-7 | |

Heptahlors | 76-44-8 | 200-962-3 | |

Heksahlorbenzols | 118-74-1 | 200-273-9 | |

Mirekss | 2385-85-5 | 219-196-6 | |

Toksafēns | 8001-35-2 | 232-283-3 | |

Polihlorbifenili (PHB) | 1336-36-3 un citi | 215-648-1 | |

DDT 1,1,1–trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns | 50-29-3 | 200-024-3 | |

Hlordekons | 143-50-0 | 205-601-3 | |

Polihlordibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PHDD/PHDF) | | | |

HCH, iekļaujot lindānu | 608-73-1, 58-89-9 | 210-168-9, 200-401-2 | |

Heksabrombifenils | 36355-01-8 | 252-994-2 | |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. daļa Likvidēšana un reģenerācija saskaņā ar 7. panta 2. punktu

Šādas likvidēšanas un reģenerācijas darbības, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK IIA un IIB pielikumā, ir atļautas 7. panta 2. punkta nolūkiem, ja tās pielieto tā, lai nodrošinātu, ka noturīgu organisko piesārņotāju saturu iznīcina vai neatgriezeniski pārveido.

D9 | fizikāli ķīmiskā apstrāde, |

D10 | sadedzināšana uz zemes, un |

R1 | izmantošana galvenokārt par kurināmo vai citu līdzekli enerģijas radīšanai, izņemot PHB saturošus atkritumus. |

Iepriekšējās apstrādes darbības pirms iznīcināšanas vai neatgriezeniskas pārveidošanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu var izdarīt ar nosacījumu, ka IV pielikumā uzskaitīto vielu, kas ir izolēta no atkritumiem iepriekšējās apstrādes laikā, pēc tam likvidē saskaņā ar šā pielikuma šo daļu. Turklāt pārpakošanas un pagaidu glabāšanas darbības var veikt pirms minētās iepriekšējās apstrādes vai pirms iznīcināšanas vai neatgriezeniskas pārveidošanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu.

2. daļa Atkritumi un darbības, kam piemērojams 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Šādas darbības ir atļautas 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta nolūkos attiecībā uz norādītajiem atkritumiem, kas apzīmēti ar sešciparu kodu, kā klasificēts Komisijas Lēmumā 2000/532/EK [1].

Atkritumi, kas klasificēti Komisijas Lēmumā 2000/532/EK | IV pielikumā uzskaitīto vielu maksimālās koncentrācijas robežas | Darbība |

| |

10 | ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS | Pastāvīga glabāšana tikai drošos, dziļos, pazemes cieto iežu veidojumos,sāls raktuvēs vaibīstamo atkritumu izgāztuvēs (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kā nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 19 03 apakšnodaļā),ar ko ir jāievēro Padomes Direktīvas 1999/31/EK un Padomes Lēmuma 2003/33/EK noteikumi un ar ko ir parādīts, ka videi vēlamāka ir izraudzītā darbība. |

10 01 | Atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās sadedzināšanas iekārtās (izņemot 19. pozīcijā minētos) | |

10 01 14 | Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas | |

10 01 16 | Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas | |

10 02 | Atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā | |

10 02 07 | Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas | |

10 03 | Atkritumi, kas radušies alumīnija termometalurģijā | |

10 03 04 | Izdedži, kas radušies primārajā ražošanā | |

10 03 08 | Sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā ražošanā | |

10 03 09 | Melnie izdedži, kas radušies sekundārajā ražošanā | |

10 03 19 | Dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas | |

10 03 21 | Citas daļiņas un putekļi, kas satur bīstamas vielas (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām) | |

10 03 29 | Sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas | |

10 04 | Atkritumi, kas radušies svina termometalurģijā | |

10 04 01 | Izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā | |

10 04 02 | Izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā | |

10 04 04 | Dūmvadu gāzu putekļi | |

10 04 05 | Citas daļiņas un putekļi | |

10 04 06 | Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi | |

10 05 | Atkritumi, kas radušies cinka termometalurģijā | |

10 05 03 | Dūmvadu gāzu putekļi | |

10 05 05 | Cietie atkritumi, kas radušies gāzu attīrīšanā | |

10 06 | Atkritumi, kas radušies vara termometalurģijā | |

10 06 03 | Dūmvadu gāzu putekļi | |

10 06 06 | Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi | |

10 08 | Atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu termometalurģijā | |

10 08 08 | Sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā | |

10 08 15 | Dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas | |

10 09 | Atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā | |

10 09 09 | Dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas | |

16 | ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR | |

16 11 | Oderējuma un ugunsizturīgo materiālu atkritumi | |

16 11 01 | Metalurģiskajos procesos izmantotais oderējums un ugunsizturīgie materiāli uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas | |

16 11 03 | Cits metalurģiskajos procesos izmantotais oderējums un ugunsizturīgie materiāli, kas satur bīstamas vielas | |

17 | BŪVNIECĪBĀ UN ĒKU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (IESKAITOT NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZŅEMTU AUGSNI) | | Pastāvīga glabāšana tikai drošos, dziļos, pazemes cieto iežu veidojumos,sāls raktuvēs vaibīstamo atkritumu izgāztuvēs(ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kas nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 19 03 apakšnodaļā), ar ko ir jāievēro Direktīvas 1999/31/EK un Lēmuma 2003/33/EK noteikumi un ar ko ir parādīts, ka videi vēlamāka ir izraudzītā darbība. |

17 01 | Betons, ķieģeļi, flīzes un keramika | |

17 01 06 | Betona, ķieģeļu, flīžu un keramikas maisījumi vai to atsevišķas daļas, kas satur bīstamas vielas | |

17 05 | Augsne, iekļaujot izrakto augsni no piesārņotām vietām, akmeņus un bagarēšanas grunti | |

17 05 03 | Augsnes neorganiskā daļa un akmeņi, kas satur bīstamas vielas | |

17 09 | Citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi | |

17 09 02 | Būvdarbu un ēku nojaukšanas atkritumi, kas satur PHB, izņemot PHB saturošas iekārtas | |

17 09 03 | Citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas | |

19 | ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS | | Pastāvīga glabāšana tikai drošos, dziļos, pazemes cieto iežu veidojumos,sāls raktuvēs vaibīstamo atkritumu izgāztuvēs (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai stabilizēti, ja tas tehniski realizējams, kas nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 19 03 apakšnodaļā),ar ko ir jāievēro Direktīvas 1999/31/EK un Lēmuma 2003/33/EK noteikumi un ar ko ir parādīts, ka videi vēlamāka ir izraudzītā darbība. |

19 01 | Atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē | |

19 01 07 | Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi | |

19 01 11 | Smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas | |

19 01 13 | Vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas | |

19 01 15 | Sodrēji, kas satur bīstamas vielas | |

19 04 | Pārstikloti atkritumi un pārstiklošanas atkritumi | |

19 04 02 | Vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmvadu gāzu attīrīšanā | |

19 04 03 | Nepārstiklota cietā fāze | |

[1] Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK, kas aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar ko izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1.a pantu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar ko izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp.).

--------------------------------------------------