32003L0077

Komisijas Direktīva 2003/77/EK

(2003. gada 11. augusts),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/24/EK (2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK [1], un jo īpaši tās 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/24/EK (1997. gada 17. jūnijs) par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem [2], kas grozīta ar Direktīvu 2002/51/EK [3], un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1) Direktīva 97/24/EK ir viena no atsevišķām direktīvām, kas attiecas uz EK tipa apstiprināšanas procedūru, kura izveidota ar Padomes Direktīvu 92/61/EEK [4], ko atceļ no 2003. gada 9. novembra ar Direktīvu 2002/24/EK.

(2) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/51/EK (2002. gada 19. jūlijs) par divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto piesārņojošo vielu emisijas līmeņa samazināšanu, ar ko groza Direktīvu 97/24/EK (dokuments attiecas uz EEZ), ieviesa jaunas emisijas robežvērtības divriteņu motocikliem. Šādas robežvērtības piemēro divos posmos; pirmais posms ir spēkā no 2003. gada 1. aprīļa visu veidu transportlīdzekļiem un otrais posms ir spēkā no 2006. gada 1. janvāra jaunajiem modeļiem. Otrajā posmā divriteņu motociklu piesārņojošo vielu emisiju līmeņa mērīšanai izmanto parasto pilsētas testa ciklu, kas noteikts ANO/EEK Noteikumos Nr. 40 un ārpilsētas braukšanas ciklu, kas noteikts Padomes Direktīvā 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2002/80/EK [6].

(3) Ar Direktīvu 97/24/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/51/EK, precizēja I tipa testa ciklu, lai izmērītu piesārņojošo vielu emisijas no divriteņu un trīsriteņu mehāniskiem transportlīdzekļiem. Komisija šo testa ciklu izstrādā līdz galam ar Komitejas pielāgošanai tehnikas attīstībai, kas izveidota saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 70/156/EEK (turpmāk "komiteja"), starpniecību un piemēro no 2006. gada.

(4) Jāprecizē atsevišķi II tipa testa dati ikgadējām tehniskām apskatēm, ko paredz Direktīva 2002/51/EK un jānodrošina šo testa datu ierakstīšana Direktīvas 2002/24/EK VII pielikumā.

(5) Attiecīgi jāgroza Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK.

(6) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 97/24/EK 5. nodaļas II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Direktīvas 2002/24/EK VII pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

3. pants

1. Dalībvalstis līdz 2004. gada 4. septembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2004. gada 4. septembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis Komisijai paziņo tos savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 11. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Erkki Liikanen

[1] OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

[2] OV L 226, 18.8.1997., 1. lpp.

[3] OV L 252, 20.9.2002., 20. lpp.

[4] OV L 225, 10.8.1992., 72. lpp.

[5] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

[6] OV L 291, 28.10.2002., 20. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Direktīvas 97/24/EK 5. nodaļas II pielikumu groza šādi:

1. Pielikuma 2.2.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

"2.2.1.1. I tipa tests (izpūtēja vidējā emisiju līmeņa kontrole).

Transportlīdzekļu veidiem, kam pārbaudīta emisijas robežvērtība, kas dota 2.2.1.1.5 iedaļas tabulas A rindā:

- testā veic divus parastos pilsētas ciklus pirmapstrādei un četrus parastos pilsētas ciklus emisijas paraugu ņemšanai. Emisijas paraugu ņemšanu sāk uzreiz, kad tiek pabeigts pēdējais pirmapstrādes ciklu brīvgaitas periods un beidz, kad tiek pabeigts pēdējā parastā pilsētas cikla pēdējais brīvgaitas periods.

Transportlīdzekļu veidiem, kam pārbaudīta emisijas robežvērtība, kas dota 2.2.1.1.5. iedaļas tabulas B rindā:

- transportlīdzekļu veidiem, kuru motora darba tilpums ir mazāks par 150 cm3, testā veic sešus parastos pilsētas ciklus. Paraugu ņemšanu sāk pirms motora palaišanas vai tās laikā un pabeidz līdz ar pēdējā parastā pilsētas cikla noslēdzošā tukšgaitas perioda beigām,

- transportlīdzekļu veidiem, kuru motora darba tilpums ir 150 cm3 vai lielāks, testā veic sešus parastos pilsētas ciklus un vienu ārpilsētas ciklu. Paraugu ņemšanu sāk pirms motora palaišanas vai vienlaicīgi ar to un pabeidz līdz ar ārpilsētas cikla noslēdzošā tukšgaitas perioda beigām."

2. Pievieno šādu 2.2.1.1.7. iedaļu:

"2.2.1.1.7. Iegūtos datus ieraksta attiecīgajās dokumenta iedaļās, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK VII pielikumā."

3. Šādi aizstāj 2.2.1.2.4 iedaļu:

"2.2.1.2.4. Testa laikā jāpieraksta motora eļļas temperatūra (attiecas tikai uz četrtaktu motoriem)."

4. Šādi aizstāj 2.2.1.2.5. iedaļu:

"2.2.1.2.5. Iegūtie dati jāieraksta attiecīgajās dokumenta iedaļās, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK VII pielikumā."

5. Svītro zemsvītras piezīmi (*) 2.2.1.1.5. iedaļas tabulā.

6. Šādi aizstāj 1. papildinājuma nosaukumu:""

7. Iestarpina šādu 1.a papildinājumu:"

1.a papildinājums

I tipa tests (transportlīdzekļiem, kam pārbaudīta emisijas robežvērtība, kas dota šī pielikuma 2.2.1.1.5 iedaļas tabulas B rindā)

(piesārņojuma vidējās emisijas kontrole)

1. IEVADS

Procedūra I tipa testam, kas noteikts II pielikuma 2.2.1.1. iedaļā.

1.1. Motociklu vai triciklu novieto uz dinamometra stenda, kas aprīkots ar bremzēm un spararatu. Bez pārtraukuma veic I klases motociklu testu, kas sastāv no sešiem parastiem pilsētas cikliem un kopā ilgst 1170 sekundes, vai II klases motociklu testu, kas sastāv no sešiem parastiem pilsētas cikliem un vienu ārpilsētas ciklu, kuri kopā ilgst 1570 sekundes.

Testa laikā izplūdes gāzes tiek jauktas ar gaisu tā, lai maisījuma plūsmas apjoms paliek nemainīgs. Visa testa laikā maisījuma nepārtrauktā plūsma jāsapilda vienā vai vairākos maisos, lai pēc tam varētu noteikt oglekļa oksīda, nesadegušo ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un oglekļa dioksīda koncentrāciju (vidējās testa vērtības).

2. DARBĪBAS CIKLS UZ DINAMOMETRA STENDA

2.1. Cikla apraksts

Darbības cikli ar dinamometru ir norādīti 1. apakšpapildinājumā.

2.2. Cikla veikšanas vispārīgi nosacījumi

Ja ir nepieciešams noteikt, kā vislabāk aktivēt paātrinājuma un bremžu vadības ierīci, lai sasniegtu ciklu, kas līdzinātos teorētiskajam ciklam noteiktajās robežās, jāveic iepriekšēji testa cikli.

2.3. Pārnesumkārbas izmantošana

2.3.1. Pārnesumkārbas izmantošanu nosaka šādi:

2.3.1.1. Vienmērīgā ātrumā motora apgriezienu skaitam pēc iespējas jāpaliek starp 50 % un 90 % no maksimālā. Ja šo ātrumu var sasniegt ar vairākiem pārnesumiem, tad motoru pārbauda ar augstāko pārnesumu.

2.3.1.2. Veicot pilsētas ciklu, paātrināšanas laikā motors jāpārbauda, izmantojot pārnesumu, kurš ļauj sasniegt maksimālo paātrinājumu. Nākamo augstāko pārnesumu ieslēdz vēlākais tad, kad motora apgriezienu skaits ir sasniedzis 110 % no nominālās maksimālās jaudas. Kad motocikls vai tricikls sasniedz ātrumu 20 km/h ar pirmo pārnesumu vai 35 km/h ar otro pārnesumu, jāieslēdz nākamais augstākais pārnesums.

Šajos gadījumos nav atļauts pārslēgt citā augstākā pārnesumā. Ja paātrinājuma fāzē pārnesumus pārslēdz pie noteiktiem motocikla vai tricikla ātrumiem, tad turpmākā vienmērīgā ātruma fāze jāveic ar pārnesumu, kurš motociklam vai triciklam ieslēgts vienmērīgā ātruma fāzes sākumā, neatkarīgi no motora apgriezienu skaita.

2.3.1.3. Palēnināšanas laikā nākamais zemākais pārnesums jāieslēdz pirms motors sasniedz faktisko brīvgaitas ātrumu vai kad motora apgriezienu skaits ir samazinājies līdz 30 % no nominālās maksimālās jaudas, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Palēnināšanas laikā nedrīkst ieslēgt pirmo pārnesumu.

2.3.2. Motocikliem vai tricikliem, kas aprīkoti ar automātiskām pārnesumkārbām, testu veic ar ieslēgtu augstāko pārnesumu ("piedziņa"). Paātrinājumam jābūt iespējami vienmērīgam, lai transmisija pārslēgtu dažādus pārnesumus parastajā kārtībā. Piemēro 2.4. punktā minētās pielaides.

2.3.3. Veicot ārpilsētas ciklu, pārnesumkārbu lieto atbilstīgi ražotāja ieteikumiem.

Šī pielikuma 1. papildinājumā norādītos pārnesumu pārslēgšanas punktus nepiemēro; paātrinājums jāturpina visu periodu, kas apzīmēts ar taisnajām līnijām, kuras katra tukšgaitas perioda beigas savieno ar nākamā vienmērīga ātruma perioda sākumu. Piemēro 2.4. iedaļā minētās pielaides.

2.4. Pielaides

2.4.1. Visās fāzēs ir pieļauta pielaide ± 2 km/h. Ātruma pielaides, kas lielākas par noteiktajām, ir atļautas fāžu maiņu laikā ar noteikumu, ka pielaides jebkurā atsevišķā gadījumā nepārsniedz robežu par ilgāk kā 0,5 sekundēm, vienmēr ievērojot 6.5.2. un 6.6.3. iedaļas noteikumus.

2.4.2. Pieļaujamā pielaide ir ± 0,5 sekundes virs vai zem teorētiskā laika.

2.4.3. Ātruma un laika pielaides kombinē tā, kā norādīts 1. apakšpapildinājumā.

2.4.4. Ciklā nobrauktais attālums jāmēra ar pielaidi ± 2 procenti.

3. MOTOCIKLS VAI TRICIKLS UN DEGVIELA

3.1. Pārbaudāmais motocikls vai tricikls

3.1.1. Motociklam vai triciklam jābūt labā mehāniskā stāvoklī. Tam jābūt iepriekš piestrādātam, un tā nobraukumam pirms testa ir jābūt vismaz 1000 kilometru. Laboratorijas personāls drīkst lemt, vai pielaist motociklu vai triciklu, kura nobraukums pirms testa ir mazāks par 1000 kilometriem.

3.1.2. Izplūdes ierīcei nedrīkst būt noplūdes, kas samazinātu savākto gāzu daudzumu, kuram jābūt vienādam ar motora izdalīto gāzu daudzumu.

3.1.3. Lai pārliecinātos, ka karburāciju neietekmē nejauša gaisa iekļūšana, var pārbaudīt ieplūdes sistēmas hermētiskumu.

3.1.4. Motocikls vai tricikls jānoregulē tā, kā norādījis ražotājs.

3.1.5. Laboratorijā var pārbaudīt, vai motocikls vai tricikls atbilst ražotāja dotajiem darbības rādītājiem, ka to var izmantot normālai braukšanai un jo īpaši, ka to var iedarbināt aukstu un karstu.

3.2. Degviela

Testā jāizmanto standartdegviela, kā noteikts IV pielikumā. Ja motoru eļļo ar degvielas maisījumu, tad standartdegvielai jāpievieno eļļa, kuras kvalitāti un daudzumu izvēlas atbilstīgi ražotāja ieteikumiem.

4. TESTĀ LIETOJAMAIS APRĪKOJUMS

4.1. Dinamometrs

Galvenie dinamometra parametri ir šādi:

Saskare starp veltni un katra dzenošā riteņa riepu:

- veltņa diametrs ≥ 400 mm,

- jaudas absorbcijas līknes vienādojums: izmēģinājumu stendam jānodrošina motora jaudas reproducēšana no sākuma ātruma 12 km/h (ar pielaidi ± 15 %), motociklam vai triciklam braucot bezvējā pa līdzenu ceļu. Bremžu absorbētā jauda un stenda iekšējā berze jāaprēķina vai nu saskaņā ar 1. papildinājuma 4. apakšpapildinājuma 11. iedaļas noteikumiem, vai arī tās atbilst šādai formulai:

- K V3 ± 5 % no PV50

- Papildu inerces: 10 kg un 10 kg [1].

4.1.1. Faktiski nobraukto attālumu mēra ar apgriezienu skaitītāju, ko darbina bremžu un spararatu piedziņas veltnis.

4.2. Gāzu paraugu ņemšanas un to tilpuma mērīšanas iekārta

4.2.1. Diagrammā 1. papildinājuma 2. un 3. apakšpapildinājumā attēlots izplūdes gāzu savākšanas, koncentrācijas mazināšanas, paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas princips testa laikā.

4.2.2. Turpmākajās iedaļās aprakstītas testā izmantojamās iekārtas sastāvdaļas (norādīta katras sastāvdaļas abreviatūra, ko izmanto shēmās 1. papildinājuma 2. un 3. apakšpapildinājumā). Tehniskais dienests var atļaut izmantot citādu iekārtu, ja ar to iegūst līdzvērtīgus rezultātus.

4.2.2.1. Ierīce visu testa laikā radušos izplūdes gāzu savākšanai; parasti tā ir atvērta ierīce, kas saglabā atmosfēras spiedienu izplūdes caurulē(-s). Tomēr var arī izmantot slēgtu sistēmu ar noteikumu, ka pretspiediena nosacījumi ir izpildīti ar pielaidi ± 1,25 kPa. Gāzes jāsavāc tā, lai testā sasniegtās temperatūras ietekmē nenotiek kondensācija, kas var būtiski izmainīt izplūdes gāzu īpašības;

4.2.2.2. Caurule (Tu), kas savieno izplūdes gāzu savākšanas iekārtu un izplūdes gāzu paraugu ņemšanas sistēmu. Savienošanas caurule un gāzu savākšanas iekārta jāizgatavo no nerūsējoša tērauda vai cita materiāla, kas neietekmē savākto gāzu maisījuma sastāvu un iztur to temperatūru;

4.2.2.3. Siltummainis (Sc), ar ko testa norises laikā var ierobežot gāzu ar samazināto koncentrāciju temperatūras izmaiņas sūkņa ieplūdes daļā ± 5 °C robežās. Šis siltummainis jāaprīko ar iepriekšējas sasildīšanas sistēmu, lai pirms testa sākšanas uzsildītu gāzes līdz darba temperatūrai (ar pielaidi ± 5 °C).

4.2.2.4. Motora piedziņas gāzu pārvietošanas sūknis (P1) gāzu ar samazināto koncentrāciju iesūkšanai, kas var darboties ar dažādiem konstantiem ātrumiem. Sūknim jānodrošina pietiekama tilpuma konstanta plūsma, lai iesūktu visas izplūdes gāzes. Var izmantot arī ierīci ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli;

4.2.2.5. ierīce, ar ko var nepārtraukti reģistrēt sūknī ieplūstošās gāzes ar samazinātu koncentrāciju temperatūru.

4.2.2.6. Paraugu ņemšanas zonde (S3), kas no ārpuses ir pievienota gāzu savākšanas ierīcei un kurā testa norises laikā ar sūkni, filtru un plūsmas mērītāju var savākt gāzēm piemaisāmā gaisa konstantu paraugu.

4.2.2.7. Paraugu ņemšanas zonde (S2), kas atrodas pirms gāzu pārvietošanas sūkņa un vērsta pret gāzu un gaisa maisījuma plūsmu, lai testa norises laikā ņemtu maisījuma paraugu, kas plūst ar konstantu ātrumu, vajadzības gadījumā izmantojot filtru, plūsmas mērītāju un sūkni. Gāzu plūsmas minimālajam ātrumam divās iepriekš aprakstītās paraugu ņemšanas sistēmās jābūt vismaz 150 l/h.

4.2.2.8. Divi filtri (F2 un F3), kas novietoti aiz zondēm S2 un S3 un paredzēti apturēto cieto daļiņu atdalīšanai no maisos uzkrājamā parauga plūsmas. Jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka tie nemaina gāzu paraugu sastāvdaļu koncentrācijas.

4.2.2.9. Divi sūkņi (P2 un P3) paraugu ņemšanai no zondēm S2 un S3 un maisu Sa un Sb piepildīšanai.

4.2.2.10. Divi ar rokām regulējami vārsti (V2 un V3), kas attiecīgi uzstādīti kopā ar sūkņiem P2 un P3 tā, lai regulētu parauga plūsmu maisos.

4.2.2.11. Divi rotametri (R2 un R3), kas uzstādīti rindās "zonde, filtrs, sūknis, vārsts, maiss" (attiecīgi S2, F2, P2, V2, Sa un attiecīgi S3, F3, P3, V3, Sb) tā, lai jebkurā laikā var veikt plūsmas parauga vizuālas pārbaudes.

4.2.2.12. Hermētiski paraugu ņemšanas maisi gaisa un gāzu maisījuma savākšanai, kuru ietilpība ir pietiekama, lai nepārtrauktu paraugu ņemšanas normālu norisi. Paraugu ņemšanas maisiem jābūt automātiski noslēdzamiem tā, lai varētu ātri un stingri noslēgt vai nu paraugu ņemšanas kontūru, vai analīzes kontūru pārbaudes beigās.

4.2.2.13. Divi diferenciālspiediena manometri (g1 un g2), kas uzstādīti:

g1 : pirms sūkņa P1, lai mērītu spiediena starpību starp izplūdes gāzu un gaisa maisījumu un atmosfēru;

g2 : pirms un aiz sūkņa P1, lai mērītu gāzes plūsmas spiediena pieaugumu.

4.2.2.14. Apgriezienu skaitītājs rotācijas sūkņa P1 apgriezienu skaitīšanai.

4.2.2.15. T-veida vārsti iepriekš aprakstītās paraugu ņemšanas shēmās, lai testa norises laikā novirzītu paraugu plūsmu atmosfērā vai atbilstošajos paraugu ņemšanas maisos. Jāizmanto ātras darbības vārsti. Tie jāizgatavo no materiāliem, kas neietekmē gāzu sastāvu; to izejas šķērsgriezumam un formai jābūt tādiem, lai cik vien tehniski iespējams samazinātu satura zudumus.

4.3. Analītiskās iekārtas

4.3.1. Ogļūdeņražu koncentrācijas mērīšana

4.3.1.1. Nesadegušo ogļūdeņražu koncentrācijas mērīšanai paraugos, kas testa laikā savākti maisos Sa un Sb, izmanto liesmas jonizācijas analizatoru.

4.3.2. CO un CO2 koncentrācijas mērīšana

4.3.2.1. Oglekļa oksīda CO un oglekļa dioksīda CO2 koncentrācijas mērīšanai paraugos, kas testa laikā savākti maisos Sa un Sb, izmanto nedispersīvas infrasarkanās absorbcijas analizatoru.

4.3.3. NOx koncentrācijas mērīšana

4.3.3.1. Slāpekļa oksīdu (NOx) koncentrācijas mērīšanai paraugos, kas testa laikā savākti maisos Sa un Sb, izmanto hemiluminiscences analizatoru.

4.4. Instrumentu un mērījumu precizitāte

4.4.1. Tā kā bremzes kalibrē atsevišķā testā, tām nav jānorāda dinamometra precizitāte. Rotējošu masu kopējā inerce, ieskaitot veltņus un bremžu rotējošo daļu (skatīt 5.2. iedaļu), jānorāda ar precizitāti ± 2 procenti.

4.4.2. Motocikla vai tricikla ātrumu mēra atbilstīgi to veltņu griešanās ātrumam, kas pievienoti bremzēm un spararatiem. Ātrums no 0 līdz 10 km/h jāmēra ar precizitāti ± 2 km/h un ātrums virs 10 km/h — ar precizitāti ± 1 km/h.

4.4.3. Temperatūra, kas minēta 4.2.2.5. iedaļā, jāmēra ar precizitāti ± 1 °C. Temperatūra, kas minēta 6.1.1. iedaļā, jāmēra ar precizitāti ± 2 °C.

4.4.4. Atmosfēras spiediens jāmēra ar precizitāti ± 0,133 kPa.

4.4.5. Sūknī P1 ieplūstošo gāzu un gaisa maisījuma spiediena kritums salīdzinājumā ar atmosfēras spiedienu jāmēra ar precizitāti ± 0,4 kPa. Gāzes ar samazināto koncentrāciju spiediena starpība daļās pirms un aiz sūkņa P1 (skatīt 4.2.2.13. iedaļu) jāmēra ar precizitāti ± 0,4 kPa.

4.4.6. Zinot daudzumu, ko pārvieto sūknis P1 vienā apgriezienā, un pārvietošanas vērtību pie mazākā iespējamā sūkņa apgriezienu skaita, kuru reģistrējis apgriezienu skaitītājs, jāspēj noteikt testa laikā ar sūkni P1 pārvietoto izplūdes gāzu un gaisa maisījuma tilpumu ar precizitāti ± 2 %.

4.4.7. Neatkarīgi no standarta gāzu noteikšanas precizitātes analizatoru mērīšanas diapazonam jābūt saderīgam ar precizitāti, kāda vajadzīga, lai mērītu dažādu piesārņotāju saturu ar precizitāti ± 3 procenti.

Liesmas jonizācijas analizatoram, ar ko mēra ogļūdeņražu koncentrācijas, jāsasniedz 90 % no pilnas skalas ātrāk nekā vienā sekundē.

4.4.8. Standarta (kalibrēšanas) gāzes saturs nedrīkst atšķirties no katras gāzes etalonvērtības vairāk par ± 2 %. Par šķīdinātāju jāizmanto slāpeklis.

5. TESTA SAGATAVOŠANA

5.1. Braukšanas tests

5.1.1. Prasības attiecībā uz ceļu

Ceļam, pa kuru brauc testa laikā, jābūt līdzenam, līmenī, taisnam un ar gludu klājumu. Ceļa virsmai jābūt sausai un brīvai no šķēršļiem, kā arī nedrīkst traucēt vējš, kas varētu ietekmēt ritošās daļas pretestības mērījumus. Slīpums starp jebkuriem diviem punktiem 2 m robežās nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus.

5.1.2. Apkārtējās vides apstākļi braukšanas testa laikā

Datu vākšanas laikā vējam jābūt vienmērīgam. Vietās, kur ripināšanas ar inerci pārbaudes laikā ir novērojams vējš, tā ātrumu un virzienu mēra nepārtraukti vai atbilstoši bieži.

Apkārtējās vides apstākļiem jāiekļaujas šādās robežās:

- maksimālais vēja ātrums: 3 m/s

- maksimālais vēja ātrums brāzmās: 5 m/s

- vidējais paralēla vēja ātrums: 3 m/s

- vidējais perpendikulāra vēja ātrums: 2 m/s

- maksimālais relatīvais mitrums: 95 %

- gaisa temperatūra: no 278 K līdz 308 K

Standarta apkārtējās vides apstākļiem jābūt šādiem:

- spiediens, p0: 100 kPa

- temperatūra, T0: 293 K

- relatīvais gaisa blīvums, d0: 0,9197

- vēja ātrums: bezvējš

- gaisa tilpummasa, ρ0: 1,189 kg/m3

Pārbaudot motociklu, relatīvais gaisa blīvums, kura aprēķins dots tālāk tekstā, nedrīkst atšķirties no gaisa blīvuma bāzes apstākļos par vairāk kā 7,5 procentiem.

Relatīvo gaisa blīvumu dTaprēķina pēc šādas formulas:

d

=

p

p

T

T

T

kur:

dT = relatīvais gaisa blīvums testa apstākļos;

pT = apkārtējās atmosfēras spiediens testa apstākļos, kilopaskālos;

TT = absolūtā temperatūra testa laikā, kelvinos.

5.1.3. Atskaites ātrums

Atskaites ātrumam vai ātrumiem jāatbilst testa ciklā noteiktajam.

5.1.4. Izvēles ātrums

Izvēles ātrums v ir nepieciešams, lai iegūtu ritošās daļas pretestības līkni. Lai konstatētu ritošās daļas pretestību, atskaites ātruma v0 apstākļos, ritošās daļas pretestību mēra, izmantojot vismaz četrus izvēles ātrumus, ieskaitot atskaites ātrumu. Izvēles ātrumu diapazonam (intervālam starp maksimālo un minimālo ātrumu) jābūt atskaites ātruma vai atskaites ātruma diapazona abās pusēs, ja ir vairāk par vienu atskaites ātrumu un jāatšķiras no tā par Δv, kā noteikts 5.1.6. iedaļā. Starpība starp izvēles ātruma punktiem, ieskaitot atskaites ātruma punktu(s), nedrīkst būt vairāk par 20 km/h un izvēles ātrumu intervālam jābūt tādam pašam. Izmantojot ritošās daļas pretestības līkni var aprēķināt ritošās daļas pretestību pie izvēles ātrumiem.

5.1.5. Ripināšanas ar inerci sākuma ātrums

Ripināšanas ar inerci sākuma ātrumam jābūt 5 km/h lielākam par augstāko ātrumu, pie kura sāk ripināšanas laika mērījumus; jo ir nepieciešams pietiekams laiks, lai, piemēram, nostādītu motocikla un braucēja pozīcijas un lai pārtrauktu motora piedziņu, pirms ātrums tiek samazināts līdz v1, pie kura sāk fiksēt ripināšanas laiku.

5.1.6. Ripināšanas ar inerci laika mērījumu sākuma un beigu ātrums

Lai nodrošinātu ripināšanas laika Δt un ripināšanas ātruma intervāla 2Δv mērījumu precizitāti, kā arī sākuma ātruma v1 un beigu ātruma kilometros stundā precizitāti, jāizpilda šādas prasības:

v1 = v + Δv

v2 = v − Δv

Δv = 5 km/h, ja v < 60 km/h

Δv = 10 km/h, ja v ≥ 60 km/h

5.1.7. Pārbaudāmā motocikla sagatavošana

5.1.7.1. Motocikla visām sastāvdaļām jāatbilst ražojuma sērijai, vai, ja motocikls atšķiras no sērijveida ražojuma, testa ziņojumā to pilnībā apraksta.

5.1.7.2. Motoram, transmisijai un motociklam jābūt pareizi iepriekš piestrādātiem saskaņā ar ražotāja prasībām.

5.1.7.3. Motocikls jāpielāgo ražotāja prasībām, piemēram, eļļas viskozitāte, spiediens riepās vai, ja motocikls atšķiras no sērijveida ražojuma, testa ziņojumā to pilnībā apraksta.

5.1.7.4. Motocikla darba kārtībā masai jābūt, kā noteikts šī pielikuma 1.2. iedaļā.

5.1.7.5. Kopējo masu testa laikā, ieskaitot vadītāja un instrumentu masu, izmēra pirms testa sākuma.

5.1.7.6. Slodzes sadalījumam pa riteņiem jāatbilst ražotāja norādījumiem.

5.1.7.7. Ierīkojot mērinstrumentus uz pārbaudāmā motocikla, cik vien iespējams samazina to ietekmi uz slodzes sadalījumu pa riteņiem. Ierīkojot ātruma devēju motocikla ārpusē, cik vien iespējams samazina papildu aerodinamikas zudumu.

5.1.8. Vadītājs un braukšanas pozīcija

5.1.8.1. Vadītājam mugurā jābūt labi pieguļošam vai līdzīgam (kombinezona tipa) apģērbam, aizsargķiverei, aizsargbrillēm, zābakiem un cimdiem.

5.1.8.2. Ievērojot 5.1.8.1. iedaļas noteikumus, vadītāja svaram jābūt 75 kg ± 5 kg un garumam 1,75 m ± 0,05 metri.

5.1.8.3. Viņš apsēžas vadītāja sēdvietā, kājas uzliekot uz kāju atbalstiem un rokas normāli izstiepjot. Vadītājs šādā pozīcijā var ripināšanas ar inerci testā nepārtraukti kontrolēt motociklu.

Vadītāja pozīcija paliek nemainīga visu mērījumu laiku.

5.1.9. Ripināšanas ar inerci laika mērījumi

5.1.9.1. Pēc uzsildīšanas motocikla braukšanas ātrumu palielina līdz ripināšanas sākuma ātrumam un sāk ripināšanu ar inerci.

5.1.9.2. Tā kā no konstrukcijas viedokļa var izrādīties bīstami un sarežģīti uzsākt ar neitrālo pārnesumu, ripināšanu ar inerci var veikt vienīgi ar izslēgtu sajūgu. Motocikliem, kuriem ripināšanas laikā nevar atvienot motora piedziņu, turpmāk tiek piemērota vilkšanas metode, izmantojot vēl vienu motociklu. Ja ripināšanas ar inerci testu veic uz šasijas dinamometra, transmisija un sajūgs ir tādā pat pozīcijā arī braukšanas pa ceļu testā.

5.1.9.3. Motocikla stūri groza pēc iespējas mazāk un bremzes nelieto līdz ripināšanas mērījumu beigām.

5.1.9.4. Ripināšanas laiku Δtai, kas atbilst izvēles ātrumam vj, mēra kā notecējušo laiku motocikla ātrumam samazinoties no vj+Δv līdz vj-Δv.

5.1.9.5. Procedūru 5.1.9.1. līdz 5.1.9.4. iedaļā atkārto pretējā virzienā, lai varētu izmērīt ripināšanas laiku Δtbi.

5.1.9.6. Vidējo ΔTi no abiem ripināšanas laikiem Δtai un Δtbi aprēķina ar šādu vienādojumu:

ΔT

=

Δt

+ Δt

bi2

5.1.9.7. Veic vismaz četrus testus un vidējo ripināšanas laiku ΔTj aprēķina ar šādu vienādojumu:

ΔT

=

1n ∑i = 1n ΔTi

Testus veic tik ilgi, līdz statistiskā precizitāte P ir vienāda vai zemāka par 3 % (P ≤ 3 %). Statistisko precizitāti P (procentos) definē šādi:

P =

n

ΔT

j

kur:

t = koeficients, kas dots 1. tabulā;

s s =

∑

ΔT

− ΔT

j2n − 1

n = testa numurs.

1. tabula Koeficients statistiskai precizitātei

n | t | t2n |

4 | 3,2 | 1,60 |

5 | 2,8 | 1,25 |

6 | 2,6 | 1,06 |

7 | 2,5 | 0,94 |

8 | 2,4 | 0,85 |

9 | 2,3 | 0,77 |

10 | 2,3 | 0,73 |

11 | 2,2 | 0,66 |

12 | 2,2 | 0,64 |

13 | 2,2 | 0,61 |

14 | 2,2 | 0,59 |

15 | 2,2 | 0,57 |

5.1.9.8. Atkārtojot testu, ripināšanu ar inerci cenšas uzsākt, ievērojot tos pašus uzsildīšanas apstākļus un to pašu ripināšanas sākuma ātrumu.

5.1.9.9. Ripināšanas laika mērījumus vairākiem izvēles ātrumiem var veikt nepārtraucot ripināšanu. Šādā gadījumā ripināšanu vienmēr atkārto no tā paša ripināšanas sākuma ātruma.

5.2. Datu apstrāde

5.2.1. Ritošās daļas pretestības spēka aprēķināšana

5.2.1.1. Ritošās daļas pretestības spēku Fj (ņūtonos) pie izvēles ātruma vj aprēķina šādi:

F

=

m + m

ΔT

j

kur:

m = pārbaudāmā motocikla masa (kg) testa laikā, ieskaitot vadītāju un instrumentus;

mr = ekvivalentā inerciālā masa riteņiem un motocikla daļām, kas rotē kopā ar riteņiem ripināšanas pa ceļu laikā. Testā mr mēra vai aprēķina pēc vajadzības. Kā alternatīvu mr var pieņemt 7 % no motocikla pašmasas.

5.2.1.2. Saskaņā ar 5.2.2. iedaļu koriģē ritošās daļas pretestības spēku Fj.

5.2.2. Ritošās daļas pretestības līknes noteikšana

Ritošās daļas pretestības spēku F aprēķina šādi:

F = f0 + f2v2

Šo vienādojumu aprēķina, veicot lineāru regresiju iepriekš iegūtajam Fj un vj datu kopumam, lai noteiktu koeficientus f0 un f2,

kur:

F = ritošās daļas pretestības spēks, attiecīgos gadījumos ieskaitot vēja ātruma pretestību (ņūtonos);

f0 = ripošanas pretestība (ņūtonos);

f2 = aerodinamiskās pretestības koeficients (ņūtonstundās uz kvadrātkilometru) [N/(km/h)2].

Noteiktos koeficientus f0 un f2 koriģē attiecībā pret standarta apkārtējās vides apstākļiem šādi:

f

=

1 + K

0TT − T0

f

=

T

T

p

p

T

kur:

f*0 = koriģētā ripošanas pretestība (ņūtonos) standarta apkārtējās vides apstākļos;

TT = vidējā apkārtējās vides temperatūra (kelvinos);

f*2 = koriģēts aerodinamiskās pretestības koeficients (ņūtonstundās uz kvadrātkilometru) [N/(km/h)2];

pT = vidējais atmosfēras spiediens (kilopaskālos);

K0 = ripošanas pretestības temperatūras korekcijas koeficients, ko nosaka, pamatojoties uz konkrētā motocikla empīriskiem datiem un riepu testiem, vai, ja šāda informācija nav pieejama, iegūst šādi: K0 = 6 × 10−3 K−1.

5.2.3. Mērķa ritošās daļas pretestības spēka šasijas dinamometram iestatīšana

Mērķa ritošās daļas pretestības spēku F*(v0) uz šasijas dinamometra pie motocikla atskaites ātruma (v0) (ņūtonos) aprēķina šādi:

F

=

f0* + f2* × v02

5.3. Šasijas dinamometra iestatījums, kas iegūts no ripināšanas pa ceļu mērījumiem

5.3.1. Aprīkojumam noteiktās prasības

5.3.1.1. Ātruma un laika mērījumu aprīkojumam jāatbilst 2. tabulas a) līdz f) rindā noteiktajai precizitātei.

2. tabula Nepieciešamā mērījumu precizitāte

| No izmērītās vērtības | Izšķirtspēja |

a)Ritošās daļas pretestības spēks F | + 2 % | — |

b)Motocikla ātrums (v1,v2) | ± 1 % | 0,45 km/h |

c)Ripināšanas ātruma intervāls [2Δv = v1-v2] | ± 1 % | 0,10 km/h |

d)Ripināšanas laiks (Δt) | ± 0,5 % | 0,01 s |

e)Motocikla kopējā masa [mk+mrid] | ± 1,0 % | 1,4 kg |

(f)Vēja ātrums | ± 10 % | 0,1 m/s |

Šasijas dinamometra veltņiem jābūt tīriem, sausiem un uz tiem nedrīkst būt nekas, kas var izraisīt riepas slīdēšanu.

5.3.2. Inerciālās masas iestatīšana

5.3.2.1. Ekvivalentā inerciālā masa šasijas dinamometram atbilst spararata ekvivalentai inerciālai masai mfi, kas ir tuvākā motocikla faktiskai masai ma. Faktisko masu ma iegūst, motocikla, vadītāja un instrumentu kopējai masai, kas nosvērta testa laikā, pievienojot priekšējā riteņa rotējošo masu mrf. Ekvivalento inerciālo masu mi var arī iegūt no 3. tabulas. Masas vērtību mrf var attiecīgi izmērīt vai aprēķināt kilogramos, vai provizoriski aprēķināt 3 % no m.

Ja faktisko masu ma nevar uzskatīt par vienādu ar spararata ekvivalento inerciālo masu mi, lai iegūtu mērķa ritošās daļas spēku F*, kas vienāds ar ritošās daļas spēku FE, kuru iestata šasijas dinamometram, tad koriģēto ripināšanas laiku ΔTE var precizēt saskaņā ar mērķa ripināšanas laika ΔTroad kopējās masas koeficientu šādi:

ΔT

=

m

+ m

F

*

ΔT

=

m

+ m

F

E

F

= F

*

ΔT

=

m

+ m

m

+ m

r1

ar

0,95 <

m

+ m

m

+ m

< 1,05

un kur:

ΔTroad = mērķa ripināšanas laiks;

ΔTE = koriģētais ripināšanas laiks pie inerciālās masas (mi+mr1);

FE = šasijas dinamometra ekvivalentais ritošās daļas pretestības spēks;

mr1 = ekvivalentā inerciālā masa aizmugurējam ritenim un motocikla daļām, kas rotē kopā ar riteni ripināšanas laikā. Testā mr1 mēra vai aprēķina pēc vajadzības. Kā alternatīvu mr1 var pieņemt 4 % no m.

5.3.3. Pirms testa šasijas dinamometru pienācīgi uzsilda, lai iegūtu stabilu berzes spēku Ff.

5.3.4. Spiedienam riepās jāatbilst ražotāja specifikācijām vai tām, pie kurām motocikla ātrums braukšanas pa ceļu testa laikā un uz šasijas dinamometra ir vienādi.

5.3.5. Pārbaudāmo motociklu uz šasijas dinamometra uzsilda tikpat, cik braukšanas pa ceļu testa laikā.

5.3.6. Šasijas dinamometra iestatīšana

Šasijas dinamometra slodze FE, paturot prātā tā uzbūvi, veidojas no kopējā berzes zuduma Ff, kas ir šasijas dinamometra rotācijas berzes pretestības, riepu ripošanas pretestības, motocikla piedziņas sistēmas rotējošo sastāvdaļu berzes pretestības un spēku absorbējošās vienības bremzēšanas spēka (pau) Fpau summa, kā tas parādīts šādā vienādojumā:

F

= F

+ F

pau

Mērķa ritošās daļas pretestības spēku F*, kas aprakstīts 5.2.3. iedaļā, iestata uz šasijas dinamometra atbilstīgi motocikla ātrumam. Proti,

F

= F

*vi

5.3.6.1. Kopējā berzes zuduma noteikšana

Kopējo berzes zudumu Ff uz šasijas dinamometra mēra, izmantojot metodi, kas dota 5.3.6.1.1. un 5.3.6.1.2. iedaļā.

5.3.6.1.1. Piedziņa ar šasijas dinamometru

Šī metode attiecas tikai uz šasijas dinamometriem, kas spēj nodrošināt motocikla piedziņu. Šasija dzen motociklu vienmērīgi atskaites ātrumā v0 ar ieslēgtu transmisiju un neiedarbinātu sajūgu. Kopējo berzes zudumu Ff(v0) atskaites ātrumā v0 rada šasijas dinamometra spēks.

5.3.6.1.2. Ripināšana bez absorbcijas

Ripināšanas laika skaitīšanas metodi uzskata par ripināšanas metodi kopējā berzes zuduma Ff mērīšanai.

Motocikla ripināšanu ar inerci veic uz šasijas dinamometra, izmantojot metodi, kas aprakstīta 5.1.9.1. līdz 5.1.9.4. iedaļā pie šasijas dinamometra nulles absorbcijas, un mēra ripināšanas laika Δti atbilsmi atskaites ātrumam v0.

Mērījumus veic vismaz 3 reizes un ar šo formulu izrēķina vidējo ripināšanas laiku Δt:

=

1n∑i=1nΔti

Kopējo berzes zudumu Ff(v0) atskaites ātrumā v0 aprēķina šādi:

F

=

m

+ m

r12Δ vΔt

5.3.6.2. Jaudas absorbcijas ierīces spēka aprēķināšana

Spēku Fpau(v0), ko absorbē šasijas dinamometrs pie atskaites ātruma v0, aprēķina, no mērķa ritošās daļas pretestības spēka F*(v0) atņemot Ff(v0):

F

=

v

v

5.3.6.3. Šasijas dinamometra iestatīšana

Atbilstīgi šasijas dinamometra veidam, to iestata, sekojot vienai no metodēm, kas aprakstītas 5.3.6.3.1. līdz 5.3.6.3.4. iedaļā.

5.3.6.3.1. Daudzfunkcionālais šasijas dinamometrs

Daudzfunkcionālā šasijas dinamometra gadījumā, kad absorbcijas raksturlielumus nosaka slodzes rādītāji dažādu ātrumu punktos, kā iestatījuma punktus izvēlas vismaz trīs izvēles ātrumus, ieskaitot atskaites ātrumu. Pie katra iestatījuma punkta šasijas dinamometram iestata vērtību Fpau(vj), kas iegūta 5.3.6.2. iedaļā.

5.3.6.3.2. Šasijas dinamometrs ar koeficientu kontroli

5.3.6.3.2.1. Šasijas dinamometra ar koeficienta kontroli gadījumā, kad absorbcijas raksturlielumus nosaka polinomu funkcijas rezultātā iegūti koeficienti, Fpau(vj) lielumu pie katra izvēles ātruma iegūst veicot aprēķinus, kas doti 5.3.6.1 un 5.3.6.2. iedaļā.

5.3.6.3.2.2. Pieņemot, ka būs šādi slodzes raksturlielumi:

F

=

av2 + bv + c

koeficientus a, b, un c nosaka ar polinomu regresijas metodi.

5.3.6.3.2.3. Šasijas dinamometru iestata, ņemot vērā 5.3.6.3.2.2. iedaļā iegūtos koeficientus a, b un c.

5.3.6.3.3. Šasijas dinamometrs ar F* daudzfunkciju digitālo iestatītāju

5.3.6.3.3.1. Šasijas dinamometra ar F* daudzfunkcionālo digitālo iestatītāju gadījumā, ja sistēmā ir iebūvēts CPU, F* ievada tieši un Δti, Ff un Fpau automātiski nomēra un aprēķina, lai iestatītu šasijas dinamometram mērķa ritošās daļas pretestības spēku F*=f*0+f*2v2.

5.3.6.3.3.2. Šajā gadījumā digitālā formā tieši ievada vairākus secīgus punktus, izmantojot F*j un vj dotumus, tad veic ripināšanu un mēra laiku Δti. Automātiski veicot aprēķinus ar iebūvēto CPU turpmāk norādītajā secībā, Fpau tiek automātiski ievietots atmiņā, motocikla ātrumam samazinoties ik pa 0,1 km/h, un pēc vairākkārtējiem ripināšanas testiem dators aprēķina ritošās daļas pretestības iestatījumu:

F

+ F

=

m

+ m

Δt

i

F

=

m

+ m

Δt

F

*

F

= F

− F

f

5.3.6.3.4. Šasijas dinamometrs ar f*0, f*2 koeficientu digitālo iestatītāju

5.3.6.3.4.1. Šasijas dinamometrs ar f*0, f*2 koeficientu digitālo iestatītāju, ja sistēmā ir iebūvēts CPU, automātiski iestata mērķa ritošās daļas pretestības spēku F*=f*0+f*2v2.

5.3.6.3.4.2. Šādā gadījumā koeficientus f*0 un f*2 digitāli ievada tieši; tad veic ripināšanu ar inerci un mēra ripināšanas laiku Δti. Iebūvētais CPU automātiski veic aprēķinus turpmāk norādītajā secībā un Fpau pie motocikla ātruma intervāliem 0,06 km/h tiek automātiski digitālā formā ievietots atmiņā, lai pabeigtu ritošās daļas pretestības iestatīšanu.

F

+ F

=

m

+ m

Δt

i

F

=

m

+ m

Δt

F

*

F

= F

− F

f

5.3.7. Šasijas dinamometra pārbaude

5.3.7.1. Tūlīt pēc sākotnējās iestatīšanas uz šasijas dinamometra mēra ripināšanas laiku ΔtE, kas atbilst atskaites ātrumam (v0), izmantojot to pašu metodi, kas noteikta 5.1.9.1. līdz 5.1.9.4. iedaļā.

Mērījumus veic vismaz 3 reizes un no rezultātiem izrēķina vidējo ripināšanas laiku Δt.

5.3.7.2. Šasijas dinamometram iestatīto ritošās daļas pretestības spēku pie atskaites ātruma FE(v0) aprēķina ar šādu vienādību:

F

=

m

+ m

Δt

E

kur:

FE = šasijas dinamometram iestatītais ritošās daļas pretestības spēks;

ΔtE = vidējais ripināšanas laiks uz šasijas dinamometra.

5.3.7.3. Iestatījuma kļūdu ε aprēķina šādi:

ε =

F

− F

F

*v0 × 100

5.3.7.4. Šasijas dinamometru pārstata, ja iestatījuma kļūda neatbilst šādiem kritērijiem:

ε ≤ 2 %, ja v0 ≥ 50 km/h

ε ≤ 3 %, ja 30 km/h ≤ v0 < 50 km/h

ε ≤ 10 %, ja v0 < 30 km/h

5.3.7.5. Iedaļu no 5.3.7.1 līdz 5.3.7.3 procedūru atkārto, līdz iestatījuma kļūda atbilst kritērijiem.

5.4. Šasijas dinamometra iestatīšana, izmantojot ritošās daļas pretestības tabulu

Šasijas dinamometru var iestatīt, izmantojot ritošās daļas pretestības tabulu, ar ripināšanas metodi iegūtā ritošās daļas pretestības spēka vietā. Ar šo tabulas metodi šasijas dinamometru iestata, izmantojot standartmasu, neņemot vērā konkrētas motocikla īpašības.

Spararata ekvivalentā inerciālā masa mfi atbilst 3. tabulā dotai ekvivalentai inerciālai masai mi. Šasijas dinamometru iestata, izmantojot priekšējā riteņa "a" ripošanas pretestību un aerodinamiskās pretestības koeficientu "b", kas dots 3. tabulā.

3. tabula [2] Ekvivalentā inerciālā masa

Standartmasa mf (kg) | Ekvivalentā inerciālā masa mi (kg) | Priekšējā riteņa ripošanas pretestība "a" (N) | Aerodinamiskās pretestības koeficients "b" (N/(km/h) [2] |

95 < mref ≤ 105 | 100 | 8,8 | 0,0215 |

105 < mref ≤ 115 | 110 | 9,7 | 0,0217 |

115 < mref ≤ 125 | 120 | 10,6 | 0,0218 |

125 < mref ≤ 135 | 130 | 11,4 | 0,0220 |

135 < mref ≤ 145 | 140 | 12,3 | 0,0221 |

145 < mref ≤ 155 | 150 | 13,2 | 0,0223 |

155 < mref ≤ 165 | 160 | 14,1 | 0,0224 |

165 < mref ≤ 175 | 170 | 15,0 | 0,0226 |

175 < mref ≤ 185 | 180 | 15,8 | 0,0227 |

185 < mref ≤ 195 | 190 | 16,7 | 0,0229 |

195 < mref ≤ 205 | 200 | 17,6 | 0,0230 |

205 < mref ≤ 215 | 210 | 18,5 | 0,0232 |

215 < mref ≤ 225 | 220 | 19,4 | 0,0233 |

225 < mref ≤ 235 | 230 | 20,2 | 0,0235 |

235 < mref ≤ 245 | 240 | 21,1 | 0,0236 |

245 < mref ≤ 255 | 250 | 22,0 | 0,0238 |

255 < mref ≤ 265 | 260 | 22,9 | 0,0239 |

265 < mref ≤ 275 | 270 | 23,8 | 0,0241 |

275 < mref ≤ 285 | 280 | 24,6 | 0,0242 |

285 < mref ≤ 295 | 290 | 25,5 | 0,0244 |

295 < mref ≤ 305 | 300 | 26,4 | 0,0245 |

305 < mref ≤ 315 | 310 | 27,3 | 0,0247 |

315 < mref ≤ 325 | 320 | 28,2 | 0,0248 |

325 < mref ≤ 335 | 330 | 29,0 | 0,0250 |

335 < mref ≤ 345 | 340 | 29,9 | 0,0251 |

345 < mref ≤ 355 | 350 | 30,8 | 0,0253 |

355 < mref ≤ 365 | 360 | 31,7 | 0,0254 |

365 < mref v 375 | 370 | 32,6 | 0,0256 |

375 < mref ≤ 385 | 380 | 33,4 | 0,0257 |

385 < mref ≤ 395 | 390 | 34,3 | 0,0259 |

395 < mref ≤ 405 | 400 | 35,2 | 0,0260 |

405 < mref ≤ 415 | 410 | 36,1 | 0,0262 |

415 < mref ≤ 425 | 420 | 37,0 | 0,0263 |

425 < mref ≤ 435 | 430 | 37,8 | 0,0265 |

435 < mref ≤ 445 | 440 | 38,7 | 0,0266 |

445 < mref ≤ 455 | 450 | 39,6 | 0,0268 |

455 < mref ≤ 465 | 460 | 40,5 | 0,0269 |

465 < mref ≤ 475 | 470 | 41,4 | 0,0271 |

475 < mref ≤ 485 | 480 | 42,2 | 0,0272 |

485 < mref ≤ 495 | 490 | 43,1 | 0,0274 |

495 < mref ≤ 505 | 500 | 44,0 | 0,0275 |

Ik pa 10 kg | Ik pa 10 kg | a = 0,088mi Piezīme:Noapaļots līdz diviem cipariem aiz komata | b = 0,000015mi + 0,0200Piezīme:Noapaļots līdz pieciem cipariem aiz komata |

5.4.1. Ritošās daļas pretestības spēka iestatījums uz šasijas dinamometra, izmantojot ritošās daļas pretestības tabulu

Ritošās daļas pretestības spēku uz šasijas dinamometra FE nosaka pēc šāda vienādojuma:

F

= F

= a + b × v

2

kur:

FT = ritošās daļas pretestības spēks, kas iegūts no ritošās daļas pretestības tabulas (ņūtonos);

A = priekšējā riteņa ripošanas pretestības spēks (ņūtonos);

B = aerodinamiskās pretestības koeficients (ņūtonstundās kvadrātā uz kvadrātkilometru) [N/(km/h)2];

v = izvēles ātrums (kilometros stundā).

Mērķa ritošās daļas pretestības spēks F* ir vienāds ar ritošās daļas pretestības spēku FT, kas iegūts no ritošās daļas pretestības tabulas, jo standarta apkārtējās vides apstākļu datus nav nepieciešams labot.

5.4.2. Šasijas dinamometra izvēles ātrums.

Ritošās daļas pretestības uz šasijas dinamometra pārbauda pie izvēles ātruma v. Testu veic vismaz pie četriem izvēles ātrumiem, ieskaitot atskaites ātrumu(s). Izvēles ātrumu diapazonam (intervālam starp maksimālo un minimālo ātrumu) jābūt atskaites ātruma vai tā diapazona abās pusēs, ja ir vairāk par vienu atskaites ātrumu un jāatšķiras no tā par Δv, kā tas noteikts 5.1.6. iedaļā. Izvēles ātruma punkti, ieskaitot atskaites ātruma punktus, nedrīkst atšķirties vairāk par 20 km/h un izvēles ātrumu intervālam jābūt tādam pašam.

5.4.3. Šasijas dinamometra pārbaude

5.4.3.1. Tūlīt pēc sākotnējās iestatīšanas uz šasijas dinamometra mēra ripināšanas laiku pie izvēles ātruma. Ripināšanas laika mērījumu laikā motocikls nav jānovieto uz šasijas dinamometra. Ripināšanas laika mērījumus sāk, kad šasijas dinamometra ātrums sasniedz testa cikla maksimālo ātrumu.

Mērījumus veic vismaz 3 reizes un no rezultātiem izrēķina vidējo ripināšanas laiku ΔtE.

5.4.3.2. Iestatīto ritošās daļas pretestības spēku FE(vj) pie izvēles ātruma uz šasijas dinamometra aprēķina ar šādu vienādību:

F

=

Δt

E

5.4.3.3. Iestatījuma kļūdu pie izvēles ātruma ε aprēķina šādi:

ε =

F

−F

F

× 100

5.4.3.4. Šasijas dinamometru pārstata, ja iestatījuma kļūda neatbilst šādiem kritērijiem:

ε ≤ 2 %, ja v ≥ 50 km/h

ε ≤ 3 %, ja 30 km/h ≤ v < 50 km/h

ε ≤ 10 %, ja v < 30 km/h

Iedaļās no 5.4.3.1 līdz 5.4.3.3 aprakstīto procedūru atkārto, līdz iestatījuma kļūda atbilst kritērijiem.

5.5. Motocikla vai tricikla sagatavošana

5.5.1. Pirms testa motociklu vai triciklu glabā telpā, kurā temperatūra saglabājas relatīvi pastāvīga starp 20 °C un 30 °C. Šāda sagatavošana ilgst tik ilgi, līdz motora eļļas temperatūra un dzesētājs, ja tāds ir, ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras.

5.5.2. Spiedienam riepās jābūt tādam, kā noteicis ražotājs iepriekšējai pārbaudei uz ceļa bremžu noregulēšanai. Tomēr, ja veltņu diametrs ir mazāks par 500 mm, spiedienu riepās var palielināt par 30 % - 50 %.

5.5.3. Masa uz dzenamā riteņa ir tāda pati kā, ja motociklu vai triciklu normālos apstākļos lietotu 75 kg smags vadītājs.

5.6. Analīzes ierīces kalibrēšana

5.6.1. Analizatoru kalibrēšana

Gāzes daudzumu pie norādītā spiediena, kas saderīgs ar aprīkojuma pareizu darbību, ievada analizatorā, izmantojot caurplūdes mērītāju un izplūdes ierīci, kas piemontēta katram flakonam. Ierīci noregulē tā, lai tā kā stabilu lielumu uzrādītu lielumu, kas uzrādīts uz standarta gāzes flakona. Sākot ar iestatījumu, kas iegūts ar maksimālā satura flakonu, analizatora atkāpju līkni atzīmē kā funkciju, kas attēlo dažādo izmantoto standarta gāzes pudeļu saturu. Regulārai liesmas jonizācijas analizatoru kalibrēšanai, ko veic vismaz reizi mēnesī, lieto gaisa un propāna (vai heksāna) maisījumu ar nominālo koncentrāciju 50 % un 90 % no pilnas skalas. Regulārai nedisperģējošas infrasarkanās absorbcijas analizatoru kalibrēšanai lieto slāpekļa maisījumu ar CO un CO2 ar attiecīgi nominālo koncentrāciju 10 %, 40 %, 60 %, 85 % un 90 % no pilnas skalas. Hemiluminiscences slāpekļa oksīda (NOx) analizatora kalibrēšanai lieto slāpekļa (I) oksīdu (N2O), kas atšķaidīts ar slāpekli ar pilnas skalas nominālo koncentrāciju 50 % un 90 %. Testa kalibrēšanai, ko veic pirms katras testu sērijas, visu triju veidu analizatoriem ir svarīgi lietot maisījumus, kas satur gāzes, kuru koncentrācija ir 80 % no pilnas skalas. Var tikt lietota gāzes koncentrācijas samazināšanas ierīce 100 % kalibrēšanas gāzes koncentrācijas samazināšanai līdz nepieciešamai koncentrācijai.

6. PROCEDŪRA TESTIEM AR DINAMOMETRU

6.1. Cikla veikšanas īpašie nosacījumi

6.1.1. Visā testa laikā temperatūrai dinamometra stenda atrašanās vietā jābūt starp 20 un 30 °C un pēc iespējas tuvākai motocikla vai tricikla sagatavošanas telpās esošai temperatūrai.

6.1.2. Motociklam vai triciklam testa laikā ir jābūt iespējami horizontāli, lai izvairītos no degvielas neatbilstīgas noplūdes.

6.1.3. Visā testa laikā motociklam priekšā atrodas novietots variējoša ātruma auksta gaisa ventilators, kas darbojas motocikla virzienā, tādējādi simulējot reālus darba apstākļus. Ventilatora ātrumam jābūt tādam, lai darbības diapazonā no 10 km/h līdz vismaz 50 km/h gaisa lineārais ātrums ventilatora atverē ir ± 5 km/h robežās no attiecīgā veltņa ātruma. Diapazonā virs 50 km/h lineāram gaisa ātrumam jābūt ± 10 % robežās. Gaisa ātrums var būt vienāds ar nulli, ja veltņa ātrums ir mazāks par 10 km/h.

Gaisa ātrumu nosaka kā vidējo lielumu no deviņiem mērījumu punktiem, kas atrodas centrā katram taisnstūrim, kurš sadala ventilatora atveri deviņās daļās (sadalot gan horizontālo, gan vertikālo ventilatora atveres pusi trīs vienādās daļās). Katram lielumam šajos deviņos punktos jābūt 10 % robežās no to vidējā lieluma.

Ventilatora atveres virsmas laukumam jābūt vismaz 0,4 m2, un ventilatora atveres apakšējai malai jābūt starp 5 un 20 cm no zemes. Ventilatora izejai jāatrodas perpendikulāri pret motocikla garuma asi, no 30 līdz 45 cm priekšā priekšējam ritenim. Ierīcei, ko lieto gaisa lineārā ātruma mērīšanai, jāatrodas starp 0 un 20 cm no ventilatora atveres.

6.1.4. Testa laikā ātrumu reģistrē attiecībā pret laiku, lai varētu izvērtēt veikto ciklu pareizību.

6.1.5. Var reģistrēt dzesēšanas ūdens un kartera eļļas temperatūru.

6.2. Motora palaišana.

6.2.1. Pēc tam, kad ir veiktas sākotnējās darbības ar gāzu savākšanas, koncentrācijas samazināšanas, analīzes un mērīšanas iekārtām (skatīt 7.1. iedaļu), motoru palaiž, saskaņā ar ražotāja norādījumiem izmantojot ierīces, kas tam paredzētas, piemēram, iedarbināšanas ierīci, palaides vārstu utt.

6.2.2. Pirmais cikls sākas vienlaicīgi ar paraugu ņemšanu un sūkņa griešanās mērīšanu.

6.3. Manuālā iedarbināšanas ierīce

Iedarbināšanas ierīci izslēdz cik vien iespējams drīz un principā pirms paātrinājuma no 0 līdz 50 km/h. Ja šo prasību nevar izpildīt, nosaka vārsta aizvēršanas brīdi. Iedarbināšanas ierīci noregulē saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

6.4. Tukšgaita

6.4.1. Manuālā pārnesumkārba:

6.4.1.1. Tukšgaitas laikā sajūgs ir iedarbināts un pārnesumi ir neitrālā pozīcijā.

6.4.1.2. Lai varētu veikt paātrinājumus saskaņā ar parasto ciklu, transportlīdzeklim ieslēdz pirmo pārnesumu, sajūgu atslēdz piecas sekundes pirms paātrinājuma uzsākšanas, kas seko attiecīgajam tukšgaitas periodam.

6.4.1.3. Pirmais tukšgaitas periods cikla sākumā sastāv no sešām tukšgaitas sekundēm neitrālā pārnesumā ar iedarbinātu sajūgu un piecām sekundēm pirmajā pārnesumā ar atslēgtu sajūgu.

6.4.1.4. Katrā ciklā tukšgaitas periodiem attiecīgie laiki ir 16 sekundes ar neitrālu pārnesumu un piecas sekundes ar pirmo pārnesumu un atslēgtu sajūgu.

6.4.1.5. Cikla pēdējais tukšgaitas periods sastāv no septiņām sekundēm ar neitrālu pārnesumu un iedarbinātu sajūgu.

6.4.2. Pusautomātiskās pārnesumkārbas:

Jāievēro ražotāja norādījumi braukšanai pilsētā vai, ja tādu nav, manuālo pārnesumkārbu instrukcijas.

6.4.3. Automātiskās pārnesumkārbas:

Selektoru testa laikā nedarbina, izņemot gadījumus, kad ražotājs nosaka savādāk. Pēdējā gadījumā piemēro procedūru, kas paredzēta manuālām pārnesumkārbām.

6.5. Paātrinājumi

6.5.1. Paātrināšanas izpilda tā, lai nodrošinātu, ka paātrinājums visu laiku ir pēc iespējas konstants.

6.5.2. Ja motocikla vai tricikla paātrināšanas spējas nav pietiekamas, lai veiktu paātrinājuma ciklus noteikto pielaižu robežās, motociklu vai triciklu darbina ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu līdz tas sasniedz ciklam noteikto ātrumu; tad ciklu var turpināt atbilstoši paredzētajam.

6.6. Palēninājumi

6.6.1. Visas ātruma samazināšanas veic, pilnībā aizverot droseļvārstu, sajūgam paliekot ieslēgtam. Motors jāizslēdz, kad ātrums ir 10 km/h.

6.6.2. Ja ātruma samazināšanas periods ir ilgāks par attiecīgajai fāzei noteikto, tad, cikla ievērošanai izmanto transportlīdzekļa bremzes.

6.6.3. Ja ātruma samazināšanas periods ir īsāks par attiecīgajai fāzei noteikto, tad teorētiskā cikla grafiku atjauno ar pastāvīgā ātruma vai tukšgaitas periodu, kas saplūst ar nākamo darbību. Šajā gadījumā nepiemēro 2.4.3. iedaļu.

6.6.4. Ātruma samazināšanas beigās (transportlīdzekļa apturēšana uz veltņiem) pārnesumu ieslēdz neitrālā pozīcijā un sajūgu atstāj iedarbinātu.

6.7. Vienmērīgi ātrumi

6.7.1. Pārejot no paātrinājuma uz nākamo vienmērīgo ātrumu, jāizvairās no "sūknēšanas" ar akseleratoru vai droseļvārsta aizvēršanas.

6.7.2. Vienmērīga ātruma periodus panāk, turot akseleratoru nemainīgā stāvoklī.

7. EMISIJU PARAUGU ŅEMŠANAS, ANALĪZES UN TILPUMA MĒRĪŠANAS PROCEDŪRAS

7.1. Pirms motocikla vai tricikla palaišanas veicamās darbības

7.1.1. Paraugu savākšanas maisus Sa un Sb iztukšo un cieši aiztaisa.

7.1.2. Ieslēdz rotācijas pārvietošanas sūkni P1, neiedarbinot apgriezienu skaitītāju.

7.1.3. Paraugu ņemšanas sūkņus P2 un P3 iedarbina ar vārstiem, kas motora izdalītās gāzes izlaiž atmosfērā; regulē plūsmu caur vārstiem V2 un V3.

7.1.4. Ieslēdz temperatūras T un spiediena g1 un g2 reģistrēšanas ierīces.

7.1.5. Apgriezienu skaitītāju CT un veltņa apgriezienu skaitītāju iestata uz nulli.

7.2. Paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas uzsākšana

7.2.1. Iedaļās 7.2.2. līdz 7.2.5. norādītās darbības veic vienlaicīgi.

7.2.2. Novirzīšanas vārsti ir noregulēti tā, lai ar zondēm S2 un S3 savāktu maisos Sa un Sb paraugus, kas pirms tam tika laisti atmosfērā.

7.2.3. Testa sākuma moments ir norādīts analogos grafikos, kuros reģistrē temperatūras mērinstrumenta T un spiediena mērinstrumentu g1 un g2 rezultātus.

7.2.4. Tiek ieslēgts skaitītājs, kas reģistrē sūkņa P1 kopējo apgriezienu skaitu.

7.2.5. Tiek iedarbināts 6.1.3. iedaļā minētais ventilators, kas virza gaisa plūsmu uz motociklu vai triciklu.

7.3. Paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas beigas

7.3.1. Testa cikla beigās vienlaicīgi veic darbības, kas aprakstītas 7.3.2. līdz 7.3.5. iedaļā.

7.3.2. Novirzīšanas vārsti jānoregulē tā, lai varētu aiztaisīt maisus Sa un Sb, un paraugus, kurus sūkņi P2 un P3 iesūknē caur zondēm S2 un S3, izplūstu atmosfērā.

7.3.3. Testa beigu momentu norāda 7.2.3. iedaļā minētos analogos grafikos.

7.3.4. Apstādina sūkņa P1 apgriezienu skaitītāju.

7.3.5. Apstādina 6.1.3. iedaļā minēto ierīci, kas virza gaisa plūsmu uz motociklu vai triciklu.

7.4. Analīze

7.4.1. Maisā esošo izplūdes gāzu analīzi veic, cik drīz vien iespējams un nekādā gadījumā vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām.

7.4.2. Pirms katra parauga analizēšanas analizatora diapazonu katrai piesārņojošajai vielai nostāda uz nulli, izmantojot attiecīgo kalibrēšanas gāzi.

7.4.3. Analizatorus tālāk iestata atbilstoši kalibrēšanas līknēm, izmantojot kalibrēšanas gāzes ar nominālo koncentrāciju no 70 % līdz 100 % diapazonā.

7.4.4. Atkārtoti pārbauda analizatora nulles punktus. Ja nolasījums atšķiras vairāk kā par 2 % no 7.4.2. iedaļā noteiktā diapazona, procedūru atkārto.

7.4.5. Tad paraugus analizē.

7.4.6. Pēc analīzes veikšanas nulles un kalibrēšanas punktus vēlreiz pārbauda, lietojot tās pašas gāzes. Ja šīs atkārtotās pārbaudes neatšķiras vairāk kā par 2 % no 7.4.3. iedaļā noteiktās iestatīšanas rādītājiem, analīzi uzskata par pieņemamu.

7.4.7. Šīs iedaļas visos punktos plūsmas ātrumiem un spiedieniem dažādām gāzēm jābūt tādiem pašiem kā analizatoru kalibrēšanas laikā.

7.4.8. Katrai gāzēs izmērītās piesārņojošās vielas koncentrācijai pieņem tādu skaitli, kāds nolasāms uz mērierīces pēc stabilizēšanās.

7.5. Nobrauktā attāluma mērīšana

Faktiski nobraukto attālumu S, kas izteikts km, iegūst, reizinot kopējo apgriezienu skaitu, kuru rāda apgriezienu skaitītājs, ar veltņa apkārtmēru (skatīt 4.1.1. iedaļu).

8. EMITĒTO GĀZVEIDA PIESĀRŅOTĀJU DAUDZUMU NOTEIKŠANA

8.1. Testa laikā emitētās oglekļa oksīda gāzes masu aprēķina pēc šādas formulas:

CO

=

CO

10

6

kur:

8.1.1. COM ir testa laikā emitētā oglekļa oksīda masa, kas izteikta g/km;

8.1.2. S ir attālums, kas definēts 7.5. iedaļā;

8.1.3. dCO ir oglekļa oksīda blīvums temperatūrā 0 °C un 101,33 kPa (= 1,250 kg/m³) spiedienā;

8.1.4. COc ir oglekļa oksīda tilpuma koncentrācija ar gaisu sajauktajās gāzēs, kas izteikta miljondaļās un koriģēta, lai ņemtu vērā gāzēm pievienotā gaisa piesārņojumu:

CO

=

1 −

1DF

kur:

8.1.4.1. COe ir oglekļa oksīda koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidītās gāzes paraugā, ko mēra miljondaļās;

8.1.4.2. COd ir oglekļa oksīda koncentrācija maisā Sasavāktajā gāzēm pievienotā gaisa paraugā, ko mēra miljondaļās;

8.1.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients.

8.1.5. V ir ar gaisu sajaukto gāzu kopējais tilpums standarttemperatūrā 0 °C (273 °K) un standartspiedienā 101,33 kPa, izteikts m³/testā,

V =

N ×

× 273

101,33 × T

+ 273

kur:

8.1.5.1. V0 ir gāzes tilpums, ko pārvieto sūknis P1 vienā apgriezienā un kas izteikts m³/apgriezienu. Šis tilpums ir sūkņa ieplūdes un izplūdes daļu atšķirīgo spiedienu funkcija;

8.1.5.2. N ir sūkņa P1 apgriezienu skaits katrā cikla fāzē;

8.1.5.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa;

8.1.5.4. Pi ir kilopaskālos (kPa) izteikta spiediena pazeminājuma vidējā vērtība četros ciklos sūkņa P1 ieplūdes daļā;

8.1.5.5. Tp ir ar gaisu sajaukto gāzu temperatūra četros ciklos, ko mēra sūkņa P1 ieplūdes daļā.

8.2. Motocikla vai tricikla izplūdes testā emitēto nesadegušo ogļūdeņražu masu aprēķina pēc šādas formulas:

HC

=

HC

10

6

kur:

8.2.1. HCM ir testā emitētā ogļūdeņraža masa, kas izteikta g/km;

8.2.2. S ir attālums, kas definēts 7.5. iedaļā;

8.2.3. dHC ir ogļūdeņražu blīvums temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (vidējai oglekļa attiecībai pret ūdeņradi 1:1,85) (= 0,619 kg/m3);

8.2.4. HCc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, kas izteikta oglekļa ekvivalenta miljondaļās (piemēram, propāna koncentrācija reizināta ar 3) un koriģēta, lai ņemtu vērā gāzēm pievienojamo gaisu:

HC

=

1 −

1DF

kur:

8.2.4.1. HCe ir ogļūdeņražu koncentrācija maisā Sb savāktajā ar gaisu sajaukto gāzu paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta miljondaļās;

8.2.4.2. HCd ir ogļūdeņražu koncentrācija maisā Sa savāktajā gāzēm pievienojamā gaisa paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta miljondaļās;

8.2.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients;

8.2.5. V ir kopējais tilpums (skatīt 8.1.5. iedaļu).

8.3. Motocikla vai tricikla izplūdes testā emitēto slāpekļa oksīdu masu aprēķina pēc šādas formulas:

NO

=

NO

× K

10

6

kur:

8.3.1. NOxM ir testā emitēto slāpekļa oksīdu masa, kas izteikta g/km;

8.3.2. S ir attālums, kas definēts 7.5. iedaļā;

8.3.3. dNO2 ir slāpekļa oksīdu blīvums izplūdes gāzēs, kas izteikts NO2 ekvivalentos, temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (= 2,05 kg/m3);

8.3.4. NOxc ir slāpekļa oksīdu koncentrācija ar gaisu sajauktajās gāzēs, kas izteikta miljondaļās un koriģēta, lai ņemtu vērā piejaukto gaisu:

NO

=

1 −

1DF

kur:

8.3.4.1. NOxe ir slāpekļa oksīdu koncentrācija maisā Sasavāktajā ar gaisu sajauktajā gāzu paraugā, kas izteikta miljondaļās;

8.3.4.2. NOxd ir slāpekļa oksīdu koncentrācija maisā Sbsavāktajā piejaucamā gaisa paraugā, kas izteikta miljondaļās;

8.3.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients.

8.3.5. Kh ir mitruma korekcijas koeficients:

K

=

11 − 0,0329 × H − 10,7

kur:

8.3.5.1. H ir absolūtais mitrums, kas izteikts ūdens gramos kilogramā sausa gaisa:

H =

P

- P

×

100

g/kg

kur:

8.3.5.1.1. U ir mitruma saturs, kas izteikts procentos;

8.3.5.1.2. Pd ir piesātināta ūdens tvaika spiediens testa laikā sasniegtajā temperatūrā, kas izteikts kilopaskālos;

8.3.5.1.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kilopaskālos.

8.4. DF ir koeficients, ko izsaka ar šādu formulu:

DF =

CO

+ 0,5 CO + HC

kur:

8.4.1. CO, CO2 un HC ir oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu koncentrācijas, kas izteiktas procentuāli no maisā Sa savāktā atšķaidīto gāzu parauga.

1. apakšpapildinājums

I TIPA TESTĀ IZMANTOTĀ DARBĪBAS CIKLA SADALĪJUMS

Parastā pilsētas cikla darbības cikls uz dinamometra

(skat. 1. papildinājuma 2.1. iedaļu)

Parastā pilsētas cikla motora darbības cikla I tipa testā

(skat. 1. papildinājuma 1. apakšpapildinājumu)

Ārpilsētas cikla darbības cikls uz dinamometra

Darbības Nr. | Darbība | Fāze | Paātrinājums (m/s2) | Ātrums (km/h) | Darbības ilgums | Kopējais laiks (s.) | Izmantojamais pārnesums manuālās pārnesumkārbas gadījumā |

Laiks (sekundes) | Laiks (sekundes) |

1 | Tukšgaita | 1 | 20 | 20 | 20 | Skat. 2. papildinājuma 2.3.3. iedaļu - veicot ārpilsētas ciklu, pārnesumkārbu lieto atbilstīgi ražotāja ieteikumiem. |

2 | Paātrinājums | | 0,83 | 0 - 15 | 5 | | 25 |

3 | Pārnesuma maiņa | | | | 2 | | 27 |

4 | Paātrinājums | | 0,62 | 15 - 35 | 9 | | 36 |

5 | Pārnesuma maiņa | 2 | | | 2 | 41 | 38 |

6 | Paātrinājums | | 0,52 | 35 - 50 | 8 | | 46 |

7 | Pārnesuma maiņa | | | | 2 | | 48 |

8 | Paātrinājums | | 0,43 | 50 - 70 | 13 | | 61 |

9 | Vienmērīgs ātrums | 3 | | 70 | 50 | 50 | 111 |

10 | Ātruma samazināšana | 4 | - 0,69 | 70 - 50 | 8 | 8 | 119 |

11 | Vienmērīgs ātrums | 5 | | 50 | 69 | 69 | 188 |

12 | Paātrinājums | 6 | 0,43 | 50 - 70 | 13 | 13 | 201 |

13 | Vienmērīgs ātrums | 7 | | 70 | 50 | 50 | 251 |

14 | Paātrinājums | 8 | 0,24 | 70 - 100 | 35 | 35 | 286 |

15 | Vienmērīgs ātrums | 9 | | 100 | 30 | 30 | 316 |

16 | Paātrinājums | 10 | 0,28 | 100 - 120 | 20 | 20 | 336 |

17 | Vienmērīgs ātrums | 11 | | 120 | 10 | 20 | 346 |

18 | Vienmērīgs ātrums | | - 0,69 | 120 - 80 | 16 | | 362 |

19 | Ātruma samazināšana | 12 | - 1,04 | 80 - 50 | 8 | 34 | 370 |

20 | Ātruma samazināšana, sajūgs | | - 1,39 | 50 - 0 | 10 | | 380 |

| atslēgts | | | | | | |

21 | Tukšgaita | 13 | | | 20 | 20 | 400 |

Ārpilsētas cikla motora darbības cikls I tipa testā

(skat. Direktīvas 91/441/EEK III pielikuma 1. papildinājuma 3. iedaļu [1])

"

[1] Šīs ir papildu masas, kuras attiecīgā gadījumā drīkst aizvietot ar elektronisku ierīci, ar nosacījumu, ka tiek panākti līdzvērtīgi rezultāti.

[2] Ja transportlīdzekļa maksimālais ātrums pēc ražotāja norādījumiem ir mazāks par 130 km/h un šo ātrumu nevar sasniegt uz veltņu stenda, lietojot 3. tabulā noteiktos izmēģinājumu stenda iestatījumus, tad koeficientu b pielāgo tā, lai varētu sasniegt maksimālo ātrumu.

[1] OV L 242, 30.8.1991., 1. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Direktīvas 2002/24/EK VII pielikuma 2.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

+++++ TIFF +++++

"2.2. II tips

CO (g/min)(1) …

HC(g/min)(1): …

CO (tilpuma %) pie normāliem brīvgaitas apgriezieniem(2): …

Brīvgaitas apgriezienu precizējums(2),(3): …

CO (tilpuma %) pie lieliem brīvgaitas apgriezieniem(2): …

Brīvgaitas apgriezienu precizējums(2),(3): …

Motora eļļas temperatūra(2),(4): …

(1) Tikai mopēdiem un vieglajiem kvadricikliem, kas noteikti 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

(2) Tikai motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kas noteikti 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(3) Jāpiemin mērījumu pielaide.

(4) Piemēro tikai četrtaktu motoriem."

--------------------------------------------------