EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32002R0072

Komisijas Regula (EK) Nr. 72/2002 (2002. gada 16. janvāris) par Padomes Regulas (EK) Nr. 530/1999 izpildi attiecībā uz izpeļņas struktūras statistikas kvalitātes novērtēšanuDokuments attiecas uz EEZ.

OV L 15, 17.1.2002, p. 7–13 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 25/05/2006; Atcelts ar 32006R0698

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/72/oj

32002R0072

Komisijas Regula (EK) Nr. 72/2002 (2002. gada 16. janvāris) par Padomes Regulas (EK) Nr. 530/1999 izpildi attiecībā uz izpeļņas struktūras statistikas kvalitātes novērtēšanuDokuments attiecas uz EEZ.

Oficiālais Vēstnesis L 015 , 17/01/2002 Lpp. 0007 - 0013
CS.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
ET.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
HU.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
LT.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
LV.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
MT.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
PL.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
SK.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208
SL.ES Nodaļa 05 Sējums 04 Lpp. 202 - 208


Komisijas Regula (EK) Nr. 72/2002

(2002. gada 16. janvāris)

par Padomes Regulas (EK) Nr. 530/1999 izpildi attiecībā uz izpeļņas struktūras statistikas kvalitātes novērtēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 530/1999 par izpeļņas un darbaspēka izmaksu struktūras statistiku [1], un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1) Ir vajadzīgi Regulas (EK) Nr. 530/1999 īstenošanas pasākumi attiecībā uz saturu un vērtēšanas kritērijiem kvalitātes pārskatā, kas jāiesniedz Eiropas Komisijai (Statistikas birojam) pēc katra pārskata perioda.

(2) Minētajā pārskatā sniegtā informācija jāsaista ar mainīgajiem lielumiem, kas noteikti Komisijas 2000. gada 8. septembra Regulā (EK) Nr. 1916/2000 par Padomes Regulas (EK) Nr. 530/1999 par izpeļņas un darbaspēka izmaksu struktūras statistiku izpildi attiecībā uz informācijas par izpeļņas struktūru noteikšanu un pārsūtīšanu [2].

(3) Statistikas birojam un valstu statistikas iestādēm jāpārskata dažu pirmajā kvalitātes pārskatā iekļautu fakultatīvu punktu lietderība un atbilstība, ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju.

(4) Šajā regulā noteiktie pasākumi saskan ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1 pants

1. Regulas (EK) Nr. 530/1999 10. panta 2. punktā minētā kvalitātes pārskata saturs un pārskatā izmantojamie vērtēšanas kritēriji ir noteikti šās regulas pielikuma A un B daļā.

Minētie mainīgie lielumi definēti Regulas (EK) Nr. 1916/2000 II pielikumā.

2. Pielikumā paredzētās ziņas un fakultatīvos parametrus vai sadalījumus pieprasa, ciktāl to pieļauj izņēmumi no Kopienas tiesību aktiem par darbaspēka izmaksu un izpeļņas struktūras statistiku, darbaspēka apsekošanu, uzņēmējdarbības struktūras statistiku un tautsaimniecības pārskatiem.

2 pants

Pirmo kvalitātes pārskatu sniedz par izpeļņas struktūras apsekojumu, kura pārskata periods ir 2002. gads.

To nosūta Statistikas birojam kopā ar datiem ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru dati apkopoti.

3 pants

Pielikuma B daļā paredzēto fakultatīvo punktu izpildes iespējamību un pamatotību pārskata, ņemot vērā dalībvalstu iesniegto informāciju.

Šo pārskatīšanu izdara Statistikas birojs un valstu statistikas iestādes.

4 pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 16. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 63, 12.3.1999., 6. lpp.

[2] OV L 229, 9.9.2000., 3. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

IZPEĻŅAS STRUKTŪRAS STATISTIKAS KVALITĀTES PĀRSKATA SATURS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

A DAĻA

Izpeļņas struktūras apsekojums: uz augšu noapaļoti rezultāti: tabulārā analīze

Sadalījumu pēc biežuma un ar to saistītās vidējās aritmētiskās vērtības un mediānas (centrālās vērtības [1] jānorāda vismaz attiecībā uz:

a) pilnas slodzes darba ņēmēju skaitu un

b) nepilnas slodzes darba ņēmēju skaitu,

norādot sadalījumu katrā no šiem mainīgajiem lielumiem:

- bruto izpeļņa stundā un dzimums,

- bruto izpeļņa mēnesī un dzimums,

- bruto izpeļņa gadā un dzimums,

- ikgadējā atvaļinājuma ilgums (< 10, 10-19, 20-24, 25-29, 30-34, ≥ 35 dienas) un dzimums,

- mēnesī atalgoto vai nostrādāto stundu skaits (< 130, 130-139, 140-149, 150-159, 160-169, 170-179, ≥ 180 stundas) un dzimums,

- NACE Rev.1 iedaļa un NUTS 1. līmenis,

- NACE Rev.1 iedaļa un dzimums,

- arods (ISCO-88 viencipara kods) un dzimums,

- izglītība (ISCED 0-6) un dzimums,

- vecums (15-24, 25-54, 55-64, ≥ 65 gadi) un dzimums,

- darba stāžs (< 10 gadi, 10-19, 20-29, 30-39, ≥ 40 gadi) un dzimums,

- uzņēmuma lielums pēc darbinieku skaita [2].

Piemēram, pie bruto izpeļņas stundā un dzimums jānorāda:

a) pilnas slodzes darbinieku skaits

Izpeļņa stundā | Vīrieši un sievietes | Tikai vīrieši | Tikai sievietes |

| Biežums (%) | |

Mazāk par EUR 5 EUR 5-10 (neieskaitot) EUR 10-15 (neieskaitot) EUR 15-20 (neieskaitot) EUR 20-30 (neieskaitot) EUR 30-40 (neieskaitot) EUR 40-50 (neieskaitot EUR 50 un vairāk | Šīs stundas izpeļņas grupas ir dotas par piemēru. Katrai valstij jāizmanto grupas, kur biežumi vienmērīgi sadalītos attiecībā pret stundas, mēneša un gada izpeļņu. Vajadzības gadījumā jāizmanto arī iepriekš neminētas grupas attiecībā uz ikgadējā atvaļinājuma ilgumu un mēnesī atalgoto vai nostrādāto stundu skaitu. |

Kopējais biežums | 100 % | 100 % | 100 % |

Kopējais darbinieku skaits | | | |

Kopā vidējais aritmētiskais (EUR) | | | |

Kopā vidēji (EUR) | | | |

B DAĻA

1. Atbilstība (fakultatīvi)

Kopsavilkums, kas ietver lietotāju aprakstu, lietotāju vajadzību aprakstu (pa galvenajām lietotāju grupām) un lietotāju vajadzību apmierinājuma novērtējumu.

2. Precizitāte

2.1 Kļūdas, kas saistītas ar paraugu atlasi

2.1.1 Atlase pēc varbūtības

2.1.1.1 Neobjektivitāte (fakultatīvi)

Novērtējuma metodes dēļ iespējamās neobjektivitātes novērtējums.

2.1.1.2 Dispersija

- Dispersijas koeficienti [3] attiecībā uz kopējo bruto izpeļņu, atsevišķi norādot vismaz datus par mēneša izpeļņu (dati par stundas un gada izpeļņu ir fakultatīvi):

a) pilnas slodzes darbiniekiem un

b) nepilnas slodzes darbiniekiem,

norādot sadalījumu pēc šādiem rādītājiem:

- NACE Rev.1 iedaļa un dzimums,

- arods (ISCO-88 viencipara kods) un dzimums,

- vecums (15-24, 25-54, 55-64, ≥ 65 gadi) un dzimums,

- NACE Rev.1 iedaļa un NUTS 1. līmenis (fakultatīvi),

- izglītība (ISCED 0-6) un dzimums (fakultatīvi).

- Dispersijas koeficienti, norādot stundu skaitu mēnesī

pilnas slodzes darbiniekiem, norādot sadalījumu pēc šādiem rādītājiem:

- NACE Rev.1 iedaļa un dzimums,

- arods (ISCO-88 viencipara kods) un dzimums,

- vecums (15-24, 25-54, 55-64, ≥ 65 gadi) un dzimums,

- NACE Rev.1 iedaļa un NUTS 1. līmenis (fakultatīvi),

- izglītība (ISCED 0-6) un dzimums (fakultatīvi).

2.1.2 Paraugu atlase, neņemot vērā varbūtību

Ja izmanto paraugu atlasi, neņemot vērā varbūtību, jāsniedz iespējamo neprecizitātes avotu apraksts.

2.2 Kļūdas, kas nav saistītas ar paraugu atlasi

2.2.1 Aptvēruma kļūdas

- Apraksts par galvenajām kļūdām, kas datu vākšanas gaitā radušās nepareizas klasifikācijas [4], pārāk plaša vai pārāk šaura aptvēruma dēļ.

- Apraksts par metodēm, pēc kurām apstrādāt šādas kļūdas.

- Nepareizas klasifikācijas, pārāk šaura vai pārāk plaša aptvēruma kļūdu biežums (fakultatīvi).

Piezīme:

Ja izmanto atsevišķus administratīvus datus, tad līdzīga analīze jāiesniedz, pamatojoties uz administratīvajiem uzziņas datiem.

2.2.2 Mērījumu kļūdas

- Apraksts par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu mērījumu kļūdas [5].

- Neobjektivitātes novērtējums un vērtības funkciju apraksts, ko izmanto, lai labotu kļūdas galvenajos mainīgajos lielumos, piemēram, mēneša izpeļņā.

2.2.3 Apstrādes kļūdas (fakultatīvi)

Apstrādes kļūdas ir kļūdas, kas rodas pēc datu vākšanas, piemēram, datus ievadot, kodējot, sistematizējot, rediģējot, novērtējot un ievietojot tabulās.

- Kļūdu biežums sakarā ar datu ievadīšanu vai galveno mainīgo lielumu kodēšanu, piemēram:

- kopējā bruto izpeļņa pārskata gadā,

- kopējā bruto izpeļņa pārskata mēnesī,

- pārskata mēnesī atalgoto vai nostrādāto stundu skaits.

- Metodiskas piezīmes par šo biežumu novērtēšanu [6].

- Apstrādes kļūdu dēļ radušās neobjektivitātes un dispersijas novērtējums.

2.2.4 Kļūdas atbilžu trūkuma dēļ

- Vienības atbilžu biežums [7].

- Uzdotā jautājuma atbilžu biežums galvenajiem mainīgajiem lielumiem (piemēram, mēneša un gada izpeļņai un nostrādātajām stundām). Biežums ir attiecība starp uzdotā jautājuma atbilžu skaitu un aptverto respondentu skaitu.

- Apraksts par metodēm, kādas izmanto atbilžu trūkuma aprēķināšanai un/vai korekcijai.

Piezīme:

Ja izmanto atsevišķus administratīvus datus, tad administratīvā reģistra vai attiecīgo datu nepieejamība tiek uzskatīta par atbildes trūkumu.

- Apraksts par neatbildēšanas iemesliem un vērtējums par atbilžu trūkuma izraisīto neobjektivitāti sakarā ar vienu no aptaujas svarīgākajiem jautājumiem, piemēram, mēneša vai gada izpeļņu vai nostrādātajām stundām.

2.2.5 Modeļa pieņēmumu kļūdas

Pārskats [8] par šādu modeļu izmantošanu:

- lai nodrošinātu pareizu pārskata mēneša izvēli,

- lai pielāgotu pārskata vai taksācijas gadu kalendārajam gadam,

- lai nodrošinātu, ka NACE Rev.1 C — K iedaļas ir pilnīgi aptvertas attiecībā uz visiem uzņēmumiem (vismaz attiecībā uz uzņēmumiem, kur darbinieku skaits ir 10 un vairāk),

- lai apvienotu administratīvo avotu un apsekojumu datus.

Piezīme:

Ja izmanto atsevišķus administratīvus datus, tad jāpaskaidro, kā administratīvie jēdzieni atbilst teorētiskās statistikas jēdzieniem.

3. Laicīgums un punktualitāte

- Galvenie datu vākšanas laiki: piemēram, termiņš, ko piemēro respondentiem dalībvalstīs, diena, kurā izsūtītas anketas, atbildes vai turpmākie dokumenti, praktisko darbu veikšanas laiks.

- Galvenie laiki pēc datu vākšanas: piemēram, sākuma un beigu dienas pārbaudēm attiecībā uz pilnīgumu, kodēšanu un ticamību, kvalitātes pārbaudes laiks (rezultātu kongruence), datu neizpaušanas pasākumi.

- Galvenie publikāciju laiki: piemēram, laiks, kad aprēķināti un izplatīti sākotnējie un apstrādātie rezultāti.

Piezīme:

Punktualitāti, kas skar datu nosūtīšanu Statistikas birojam, vērtē saskaņā ar regulu, kas nosaka datu nosūtīšanas periodiskumu un kavēšanu.

4. Pieejamība un skaidrība

- Publikācijas(-u) eksemplārs vai norāde, kur tas atrodams.

- Informācija par to, vai un kādi rezultāti nosūtīti atbildējušajām vienībām, kuru dati iekļauti paraugā.

- Informācija par rezultātu izplatīšanas plānu (piemēram, adresāti, kuriem rezultātus nosūta).

- Visu ar sniegto statistiku saistīto metodisko dokumentu eksemplāri vai norādes uz tiem.

5. Salīdzināmība

5.1 Ģeogrāfiskā salīdzināmība

Jāsniedz valstī izmantoto jēdzienu salīdzinājums ar Eiropas jēdzieniem, ja pastāv jēdzienu atšķirības, jo īpaši attiecībā uz to, kā iesniegtajos rezultātos tiek definētas statistikas vienības un attiecīgie iedzīvotāju kopumi un kā tiek klasificēti un definēti mainīgie lielumi. Atšķirības jāizsaka skaitliski.

Piezīme:

Ja klasifikāciju un vienības ņem no reģistra, tad šādas informācijas kvalitāti jāvērtē pēc pārskata par reģistra kvalitāti.

5.2 Salīdzināmība laikā

Sīkas ziņas par izmaiņām definīcijās, aptvērumā vai metodēs salīdzinājumā ar iepriekšējo izpeļņas struktūras apsekojumu, kā arī vērā ņemamu izmaiņu seku novērtējums.

6. Saskanība

Piezīme:

Šim punktam ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir informēt statistikas lietotājus par jēdzienu atšķirībām, kas pastāv starp vairākiem tādu mainīgo lielumu avotiem, kam ir tuvas nozīmes un kam parasti statistikas publikācijās ir viens un tas pats nosaukums, kā arī sniegt informāciju par to, kā pāriet no viena jēdziena uz otru. Otrais mērķis ir pārbaudīt, vai statistika, kas no jēdzienu viedokļa ir samērā saskanīga, sniedz salīdzināmus rezultātus attiecībā uz to pašu gadu un attiecīgo iedzīvotāju kopumu. Ievērojot šos mērķus, izpeļņas struktūras statistika jāsalīdzina ar pārējo Statistikas birojam iesūtīto statistiku, ņemot vērā, piemēram, to, ka izpeļņas struktūras apsekojuma (ISA) pamatā ir vietējās vienības, kas attiecas uz uzņēmumiem ar 10 un vairāk darbiniekiem.

6.1 Saskanība ar darbaspēka apsekojuma struktūru tajā pašā pārskata periodā

ISA struktūra jāsalīdzina ar darbaspēka apsekojuma struktūru (DSA), jo abiem apsekojumiem ir kopīgi vairāki mainīgie lielumi. Konkrēti, ISA un DSA darbinieku sadalījuma salīdzinošu analīžu rezultāti ir jāizsaka procentos un jāuzrāda atsevišķi par pilnas un nepilnas slodzes darbiniekiem. Salīdzinošajās tabulās jāizmanto šādi mainīgie lielumi:

- dzimums, vecums un saimnieciskās darbības veids (NACE Rev.1, iedaļu līmenī),

- dzimums, vecums un izglītības līmenis (ISCED 0-6),

- dzimums, vecums un arods (ISCO-88 viencipara kods).

Vecuma apzīmēšanai jāizmanto šādas grupas: 15-24, 25-54, 55-64, 65 un vairāk gadu.

6.2 Saskanība ar absolūtajiem skaitļiem no darbaspēka apsekojuma datiem par to pašu pārskata periodu (fakultatīvi 2002. gada izpeļņas struktūras apsekojumā)

Tabulā apkopotas abiem avotiem kopīgās iezīmes.

| Izpeļņas struktūras apsekojums (ISA) | Darbaspēka apsekojums (DSA) |

Statistikas vienība | | Vietējā vienība | Mājsaimniecība |

Darbības veidu aptvērums | | NACE Rev.1; C-K, M-O iedaļa | NACE Rev.1; C-K, M-O iedaļa |

Mainīgie lielumi, kas jāsalīdzina abos avotos | | Darbinieku skaits, atsevišķi norādot pilnas un nepilnas slodzes darbiniekus pēc dzimuma. | Darbinieku skaits, atsevišķi norādot pilnas un nepilnas slodzes darbiniekus pēc dzimuma. |

| Pārskata mēnesī (vai standarta darba mēnesī) nostrādāto stundu skaits. | Parasti nostrādāto stundu skaits nedēļā, pārrēķinot stundās mēnesī. |

Prasītais sadalījums pēc aroda | | ISCO-88 viencipara kods | ISCO-88 viencipara kods |

Prasītais sadalījums pēc darbības veida | | NACE Rev.1, iedaļu līmenī | NACE Rev.1, iedaļu līmenī |

Prasītais sadalījums pēc reģiona | | NUTS 1. līmenis | NUTS 1. līmenis |

Gan mainīgais lielums "darbinieku skaits" (atsevišķi norādot pilnas un nepilnas slodzes darba ņēmējus un dzimumu), gan mainīgais lielums "nostrādāto stundu skaits" jāsadala pēc aroda, reģiona un NACE darbības veida (atzīstot, ka NACE M — O iedaļas ir fakultatīvas 2002. gada ISA). Nav jāveido salīdzinošās tabulas attiecībā uz arodu, reģionu un saimnieciskās darbības veidu.

6.3 Saskanība ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku par to pašu gadu: reģionu dati (fakultatīvi 2002. gada izpeļņas struktūras apsekojumā)

Regula par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku [9] aptver visas tirgus darbības NACE Rev.1 C — K iedaļā, izņemot J iedaļu. Tabulā apkopotas abiem avotiem kopīgās iezīmes.

| Izpeļņas struktūras apsekojums (ISA) | Uzņēmējdarbības struktūras apsekojums (USA) (ikgadēja reģionālā statistika) |

Statistikas vienība | | Vietējā vienība | Vietējā vienība |

Darbības veidu aptvērums | | NACE Rev.1; C-K iedaļa | NACE Rev.1; C-K iedaļa, izņemot J iedaļu |

Mainīgie lielumi, ko salīdzina abos avotos | | Vietējo vienību skaits iedzīvotāju vidū. | 11 21 0: Vietējo vienību skaits. |

| Kopējā gada bruto izpeļņa pārskata gadā. | 13 32 0: Algas |

Prasītais sadalījums pēc darbības veida | | NACE Rev.1, iedaļu līmenī | NACE Rev.1, iedaļu līmenī |

Prasītais sadalījums pēc reģiona | | NUTS 1. līmenis | NUTS 1. līmenis |

Gan mainīgais lielums "vietējo vienību skaits", gan "kopējā gada bruto izpeļņa/algas" jāsadala pēc NACE darbības veida un reģiona. Paskaidrojot galvenās šo mainīgo lielumu atšķirības, jāņem vērā jēdzienu, definīciju, precizitātes un aptvēruma atšķirības abos avotos. Jāveido salīdzinošās tabulas attiecībā uz NACE darbības veidu un reģionu.

6.4. Saskanība ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku par to pašu gadu: valsts līmeņa dati pēc uzņēmuma lieluma (fakultatīvi 2002. gada izpeļņas struktūras apsekojumā)

| Izpeļņas struktūras apsekojums (ISA) | Uzņēmējdarbības struktūras apsekojums (USA) (ikgadējā uzņēmumu statistika pēc uzņēmuma klases) |

Statistikas vienība | | Vietējā vienība | Uzņēmums |

Darbības veidu aptvērums | | NACE Rev.1; C-K iedaļas | NACE Rev.1; C-K iedaļas |

Mainīgie lielumi, ko salīdzina abos avotos | | Uzņēmumu kopskaits iedzīvotāju kopumā | 11 11 0: Uzņēmumu skaits |

| Darbinieku kopskaits iedzīvotāju kopumā | 16 13 0: Darbinieku skaits |

| Kopējā gada bruto izpeļņa pārskata gadā | 13 32 0: Algas |

Prasītais sadalījums pēc darbības veida | | NACE Rev.1, iedaļu līmenī | NACE Rev.1, iedaļu līmenī |

Prasītais sadalījums pēc uzņēmuma lieluma | | Darbinieku skaits: 1–9 [10], 10-49, 50-249, 250-499, 500-999 un 1000+ | Darbinieku skaits: 1-9, 10-49, 50-249, 250-499, 500-999 un 1000+ |

Mainīgie lielumi "uzņēmumu skaits", "darbinieku skaits" un "kopējā gada bruto izpeļņa/algas" katrs atsevišķi jāsadala pēc NACE darbības veida un pēc uzņēmuma lieluma. Paskaidrojot galvenās šo mainīgo lielumu atšķirības, jāņem vērā jēdzienu, definīciju, precizitātes un aptvēruma atšķirības abos avotos. Piemēram, USA uzņēmumu skaits (mainīgais lielums 11 11 0), darbinieku skaits (mainīgais lielums 16 13 0) un algas (mainīgais lielums 13 32 0) visām NACE iedaļām no C līdz K nav pieejamas.

6.5 Saskanība ar tautsaimniecības pārskatiem par to pašu gadu: valsts līmeņa dati (fakultatīvi 2002. gada izpeļņas struktūras apsekojumā)

Tabulā apkopotas abiem avotiem kopīgās iezīmes.

| Izpeļņas struktūras apsekojums (ISA) | Tautsaimniecības pārskati (3. tabula: nozaru tabulas — ikgadējs pārskats [11] |

| | NACE Rev.1; C-K, M-O iedaļas | NACE Rev.1; C-K, M-O iedaļas |

Darbības veiduaptvērums | | Mainīgie lielumi, ko salīdzina abos avotosKopējais darbinieku skaits | Kopējais darbinieku skaits |

| Kopējā gada bruto izpeļņa pārskata gadā | D11 Algas |

| | Prasītais sadalījums pēc darbības veidaNACE Rev.1, iedaļu līmenī | NACE Rev.1, iedaļu līmenī |

Gan mainīgais lielums "darbinieku skaits", gan "kopējā gada bruto izpeļņa/algas" jāsadala pēc NACE darbības veida. Paskaidrojot galvenās mainīgo lielumu atšķirības abos avotos, jāņem vērā katra statistikas apkopojuma jēdzienu un aptvēruma atšķirības, kā arī, ja iespējams, precizitātes atšķirības. Attiecībā uz 2002. gada ISA nav obligāti jāizmanto NACE Rev.1 iedaļas no M līdz O.

7. Pilnīgums

Šajā regulā prasīto, bet nepieejamo mainīgo lielumu un/vai sadalījumu saraksts, kā arī paredzētie uzlabojumi nolūkā novērst šos trūkumus.

[1] Attiecībā uz katru no sadalījumiem jāsniedz šādas ziņas: kopējais darbinieku skaits, relatīvais biežums (%) katrā grupā, kopējā vidējā aritmētiskā vērtība un mediāna. (Vidējās aritmētiskās vērtības un mediānas neattiecas uz mainīgajiem lielumiem NACE Rev.1, NUTS 1. līmenī un nodarbinātības un izglītības līmenī).

[2] Sešas grupas attiecībā uz kopējo darbinieku skaitu: 1-9, 10-49, 50-249, 250-499, 500-999, 1000 un vairāk darbinieku. Pirmā no šīm sešām grupām ir fakultatīva 2002. gada izpeļņas struktūras apsekojumā.

[3] "Variāciju koeficients" ir vērtības funkcijas dispersijas kvadrātsaknes attiecība pret novērtēto vērtību. To izsaka kā paraugu atlases dispersijas vērtējuma kvadrātsaknes attiecību pret novērtēto vērtību. Jānorāda gan skaitītājs, gan saucējs, kā arī no tiem iegūtais variāciju koeficients. Paraugu atlases dispersijas vērtējumā jāņem vērā paraugu atlases struktūra.

[4] Mērījumu kļūdas ir kļūdas, kas rodas datu vākšanas gaitā. Mērījumu kļūdām var būt dažādi izraisītāji, tostarp apsekošanas līdzeklis (veidlapa vai anketa), respondents, informācijas sistēma, datu vākšanas veids un intervētājs.

[5] Ar "nepareizu klasifikāciju" saprot nepareizu to vienību klasifikāciju, kas ietilpst iedzīvotāju mērķa grupā. "Pārāk šaurs aptvērums" attiecas uz (jaunām) vienībām, kas nav iekļautas apsekojuma sistēmā tādēļ, ka tikko izveidojušās, radušās pastāvošo vienību šķelšanās gadījumā, vai uz nepareizi klasificētām vienībām. Ēnu ekonomiku šeit neņem vērā. Ar "pārāk plašu aptvērumu" saprot nepareizi klasificētas vienības, kas faktiski ir ārpus apsekojuma jomas (piemēram, reāla vietējas vienības darbība, kas nav iekļauta NACE Rev.1 C — K iedaļā), vai vienības, kas praksē nepastāv.

[6] Kļūdu biežumu var mērīt pēc standarta kvalitātes kontroles metodēm, piemēram, apstrādātās anketās pārbaudot kāda apsekojuma apakšparauga kvalitāti (lai pārbaudītu kļūdu biežumu sistematizēšanas posmā vai laikā, kad valsts statistikas iestādes personāls apstrādā korekcijas).

[7] Šis biežums ir aptverto respondentu skaita attiecība pret izraudzītajam iedzīvotāju kopumam izsūtīto anketu skaitu.

[8] Atsauksmēm jāaptver, piemēram: šo modeļu atlases procedūra (t. i., kāpēc tika izraudzīts tieši konkrētais, nevis kāds cits modelis); attiecīgā gadījumā — ar atbilstošo vērtējumu saistītā vērtējuma kļūda; modeļa pieņēmumu pārbaudes elementi; modeļa prognozējamības pārbaude, izmantojot vēsturiskus datus; ar modeļa palīdzību iegūto rezultātu salīdzinājums ar citiem saistītiem datu avotiem; atsijāšanas un savstarpējās apstiprināšanas metožu izmantošana; testi par modeļa jutīgumu pret parametru vērtēšanu; modeļa datu ievadīšanas apstiprināšana.

[9] OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp.

[10] Fakultatīvs 2002. gada izpeļņas struktūras apsekojumā (ISA).

[11] European System of Accounts, ESA 95, transmission programme of data, European Communities 1997 [Eiropas kontu sistēma, EKS 1995, datu pārsūtīšanas programma, Eiropas Kopienas, 1997] (sk. arī EKS 95 jautājumu lapu).

--------------------------------------------------

Top