32002D1786

Eiropas Parlamenta Un Padomes lēmums Nr. 1786/2002/EK

(2002. gada 23. septembris)

par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma [4] 251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2002. gada 15. maijā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Kopiena ir apņēmusies veicināt un uzlabot veselības aizsardzību, novērst slimības, kā arī darboties pretī iespējamiem veselības apdraudējumiem ar nolūku mazināt novēršamu saslimstību, priekšlaicīgu mirstību un darba spēju samazināšanos. Lai veicinātu Eiropas iedzīvotāju labklājību, Kopienai saskaņoti jāņem vērā iedzīvotāju intereses par veselības risku un viņu izredzēm uz augsta līmeņa veselības aizsardzību. Tādēļ visām Kopienas darbībām, kas saistītas ar veselības aizsardzību, jābūt ļoti pārredzamām un atklātām, kā arī jāļauj visām ieinteresētajām personām līdzsvaroti apspriesties un piedalīties, lai veicinātu labākas zināšanas un saskarsmi, tādējādi sekmējot indivīdu plašāku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā par viņu veselību. Šai saistībā uzmanība jāpievērš Kopienas iedzīvotāju tiesībām saņemt vienkāršu, skaidru un zinātniski pamatotu informāciju par pasākumiem veselības aizsardzībai un slimību profilaksei ar nolūku uzlabot dzīves kvalitāti.

(2) Veselības aizsardzība ir prioritāte, un, nosakot un īstenojot visa veida Kopienas politiku un darbības, jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Saskaņā ar Līguma 152. pantu Kopienai saskaņā ar subsidiaritātes principu aktīvi jāpiedalās šai nozarē, veicot pasākumus, kurus nevar uzņemties atsevišķas valstis.

(3) Sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā, kas noteikts Komisijas 1993. gada 24. novembra paziņojumā par darbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, tika pieņemtas astoņas rīcības programmas, proti:

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 645/96/EK (1996. gada 29. marts) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu veselības veicināšanai, informēšanai, izglītošanai un apmācībai sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1996. līdz 2000. gadam) [5],

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 646/96/EK (1996. gada 29. marts) par rīcības plāna pieņemšanu vēža apkarošanai veselības aizsardzības darbības jomā (1996. līdz 2000. gadam) [6],

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 647/96/EK (1996. gada 29. marts) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu AIDS un citu noteiktu infekcijas slimību profilaksei sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1996. līdz 2000. gadam) [7],

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 102/97/EK (1996. gada 16. decembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu narkomānijas profilaksei sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1996. līdz 2000. gadam) [8],

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1400/97/EK (1997. gada 30. jūnijs) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu veselības uzraudzībai sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1997. līdz 2001. gadam) [9],

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 372/1999/EK (1999. gada 8. februāris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu kaitējumu novēršanai sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1999. līdz 2003. gadam) [10],

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1295/1999/EK (1999. gada 29. aprīlis) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu reti sastopamu slimību gadījumiem sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1999. līdz 2003. gadam) [11], un

- Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1296/1999/EK (1999. gada 29. aprīlis) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu piesārņojuma izraisītu slimību gadījumiem sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1999. līdz 2001. gadam) [12].

Bez tam tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā [13]. Atbilstoši šim lēmumam Komisija 1999. gada 22. decembrī pieņēma Lēmums 2000/57/EK par agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu infekcijas slimību profilaksei un kontrolei [14].

(4) Citas darbības sabiedrības veselības aizsardzības jomā ietvertas Padomes Ieteikumā 98/463/EK (1998. gada 29. jūnijs) par asins un plazmas donoru piemērotību un ziedoto asiņu pārbaudi Eiropas Kopienā [15] un Ieteikumā 1999/519/EK (1999. gada 12. jūlijs) par elektromagnētiskā lauka no 0 Hz līdz 300 GHz iedarbības uz plašu sabiedrību ierobežojumiem [16].

(5) Sabiedrības veselības aizsardzības sistēma tika pārskatīta Komisijas 1998. gada 15. aprīļa paziņojumā par pārmaiņām sabiedrības veselības aizsardzības politikā Eiropas Kopienā, kurā norādīts, ka, ņemot vērā jaunos Līguma noteikumus, jaunos uzdevumus un līdzšinējo pieredzi, ir nepieciešama jauna veselības aizsardzības stratēģija un programma.

(6) Padome 1998. gada 26. novembra secinājumos par turpmāko Kopienas rīcību sabiedrības veselības aizsardzības jomā [17] un 1998. gada 8. jūnija rezolūcijā [18], Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 1998. gada 9. septembra atzinumā [19], Reģionu komiteja 1998. gada 19. novembra atzinumā [20] un Eiropas Parlaments 1999. gada 12. marta Rezolūcijā A4–0082/99 [21] atzinīgi novērtēja Komisijas 1998. gada 15. aprīļa paziņojumu un atbalstīja uzskatu, ka Kopienas līmeņa darbībai jābūt noteiktai vienā vispārējā programmā, kura jāpilda vismaz piecus gadus un kurā noteikti trīs vispārīgi uzdevumi, proti, informēšanas pilnveidošana sabiedrības veselības uzlabošanai, ātra reaģēšana uz veselības apdraudējumu un veselības noteicēju faktoru risināšana ar veselības veicināšanu un slimību profilaksi, to atbalstot ar starpnozaru darbību un izmantojot visus atbilstošos Līgumā noteiktos līdzekļus.

(7) Padome 2000. gada 29. jūnija rezolūcijā par papildu informāciju Evoras konferencei par veselības noteicējiem faktoriem uzskatīja, ka, dažādās dalībvalstīs pieaugot atšķirībām iedzīvotāju veselības stāvoklī un veselības aizsardzības sistēmā, jāpapildina un jāsaskaņo valstu un Kopienas līmenī veicamie pasākumi; atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos iesniegt priekšlikumu par jaunas sabiedrības veselības aizsardzības programmas izveidošanu, kurā jāietver īpaša rīcība, kuras mērķis ir ņemt vērā veselības noteicējus faktorus, veicinot veselību un slimību profilaksi, to sekmējot ar starpnozaru politiku, un piekrīt, ka ir nepieciešams radīt atbilstošu pamatu zināšanām un tādēļ būtu jāizveido efektīva veselības uzraudzības sistēma; uzsvēra Kopienas jaunās sabiedrības veselības aizsardzības stratēģijas nozīmi, kuru nosaka darbība attiecībā uz konkrētiem noteicošajiem faktoriem jau esošajās programmās, jo īpaši attiecībā uz tabaku, uzturu un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī to, ka ir svarīgi ne tikai nodrošināt jau noteikto rīcību nepārtrauktību, bet arī pilnīgi saskaņoti un sistemātiski rīkoties šajā jomā nākotnē.

(8) Padome no jauna apstiprina 1999. gada 18. novembra secinājumus par tabakas patēriņa apkarošanu, kurā tika uzsvērta nepieciešamība izstrādāt vispārēju stratēģiju un aicināja Komisiju cita starpā stiprināt sadarbību starp veselības un citu jomu politiku ar mērķi šajās jomās nodrošināt augsta līmeņa veselības aizsardzību.

(9) 1999. gada 18. novembrī Padome vienprātīgi apstiprināja rezolūciju par garīgās veselības veicināšanu.

(10) Saskaņā ar PVO 2000. gada Ziņojumu par veselības stāvokli pasaulē piecas galvenās slimību grupas (pēc invaliditātes koriģētiem dzīves gadiem) ir: 1. psihoneiroloģiski traucējumi, 2. sirds un asinsvadu slimības, 3. ļaundabīgas neoplazmas, 4. nejauši savainojumi un 5. elpošanas orgānu slimības. Infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, un mikrobu rezistence arī aizvien vairāk apdraud visu cilvēku veselību Eiropā. Svarīgs programmas uzdevums būtu labāk noteikt galvenās slimību grupas Kopienā un jo sevišķi galvenos veselības noteicējus faktorus.

(11) Programmai jāveicina informācijas apmaiņa par kvalitātes standartiem, kas noteikti sabiedrības veselības aizsardzības jomā.

(12) Ir svarīgi Kopienas līmenī vākt, apstrādāt un analizēt datus, lai efektīvi pārraudzītu sabiedrības veselības aizsardzību Kopienas līmenī un iegūtu objektīvu, ticamu, sastatāmu un salīdzināmu informāciju, ar kuru varētu apmainīties un ar kuru Komisija un dalībvalstis uzlabotu sabiedrības informēšanas kvalitāti un formulētu atbilstošas stratēģijas, politiku un rīcību, lai panāktu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī. Lai programma būtu pilnīgāka, jāņem vērā arī dati no privātā sektora. Visa attiecīgā statistika jāklasificē un jāanalizē pēc dzimuma.

(13) Kopienai un dalībvalstīm ir noteikti informēšanas un pārraudzības līdzekļi un metodes sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Tādēļ, lai īstenotu programmu, veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm un uzlabotu esošo un nākotnes sistēmu efektivitāti sabiedrības veselības aizsardzības jomā, ir jānodrošina Kopienas un dalībvalstu rīcības un iniciatīvu koordinācija augstā līmenī.

(14) Ir svarīgi, lai Komisija nodrošinātu programmas metožu un darbību efektivitāti un vienotību gan mikro–, gan makrolīmenī, kā arī veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm. Strukturāliem pasākumiem, kas šim nolūkam tiek ieviesti Komisijas aizbildnībā, jāvāc, jāpārrauga un jāizvērtē dati, kā arī jāizveido uzraudzības metodes un principi ātrai un koordinētai reaģēšanai uz veselības apdraudējumu. Šādām strukturāliem pasākumiem jāsastāv no spēcīgiem centrāliem resursiem un cieši jāiesaista attiecīgās dalībvalstu norādītās struktūras.

(15) Jo īpaši ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu noturīgu darbību koordināciju informēšanas jomā par veselības jautājumiem, balstoties uz kompetentu un attiecīgu pieredzi, šādos aspektos: informācijas nepieciešamības noteikšana, indikatoru izstrāde, datu un informācijas vākšana, salīdzināmības jautājumi, datu un informācijas apmaiņa ar un starp dalībvalstīm, nepārtraukta datu bāzu pilnveidošana, analīze un informācijas tālāka izplatīšana. Koordinācija jānodrošina arī šādās jomās: ātra reaģēšana uz veselības apdraudējumu, rīcība saistībā ar epidemioloģisko uzraudzību, uzraudzības metožu izstrāde, apmaiņa ar informāciju par pamatnostādnēm un par profilakses un kontroles darbībām, metodēm un procedūrām.

(16) Ir svarīgi, lai Komisija ar atbilstošiem strukturāliem pasākumiem nodrošinātu programmā ietverto pasākumu un rīcības efektivitāti un vienotību un veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm. Lai šādi strukturālie pasākumi varētu darboties nevainojami un efektīvi, ir svarīgi izveidot stabilu sadarbību ar dalībvalstu veselības iestādēm, ievērojot dalībvalstu atbildību.

(17) Komisijai, ja nepieciešams, jāizsaka priekšlikumi par turpmāko nepieciešamo strukturālo pasākumu izveidošanu, lai ieviestu sabiedrības veselības aizsardzības stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz veselības uzraudzību un ātru reaģēšanu uz veselības apdraudējumu.

(18) Vispārīgais sabiedrības veselības aizsardzības programmas mērķis ir veicināt fiziskās un garīgās veselības un labklājības augsta līmeņa un lielākas vienlīdzības veselības aprūpes ziņā sasniegšanu visā Kopienā, vēršot darbību uz sabiedrības veselības uzlabošanu, cilvēka slimību un traucējumu novēršanu, kā arī novēršot veselības apdraudējuma avotus ar nolūku apkarot saslimstību un priekšlaicīgu mirstību, ņemot vērā dzimumu un vecumu. Lai šo mērķi īstenotu, darbībā jāvadās no nepieciešamības palielināt paredzamā mūža ilgumu bez invaliditātes vai slimībām, veicināt dzīves kvalitāti un līdz minimumam samazināt sliktas veselības ekonomiskās un sociālās sekas, tādējādi samazinot nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, ņemot vērā reģionālo nostādni veselības aprūpes jautājumos. Veselības veicināšanas rīcībai, kas vērsta uz galvenajām slimību grupām, jābūt prioritārai. Programmai jāatbalsta integrētas starpnozaru veselības stratēģijas izstrāde, lai nodrošinātu to, ka Kopienas politika un rīcība sekmē veselības aizsardzību un veicināšanu.

(19) Lai to sasniegtu, programmā jāņem vērā izglītības, sagatavotības un vienota informācijas tīkla izveides nozīmība.

(20) Līgumā prasīts, lai, nosakot un īstenojot visu veidu Kopienas politiku un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Starp visām Kopienas politikas jomā, kas skar veselības aprūpi, un Kopienas stratēģiju sabiedrības veselības aizsardzības jomā jāizveido cieša saikne. Sabiedrības veselības programmā kritēriju un metožu izstrādei politikas priekšlikumu izvērtēšanai un īstenošanai jābūt prioritāram uzdevumam. Programmas ietvaros izstrādājot pasākumus un citu attiecīgu Kopienas programmu un rīcības ietvaros izstrādājot kopējās stratēģijas un vienotas rīcības, ir jānodrošina, ka šajās citās Kopienas politikas un rīcības jomās tiek iekļauts veselības aspekts un ka tās tiek sekmētas ar starpnozaru politiku.

(21) Lai sasniegtu programmas vispārējo mērķi un izpildītu vispārējos uzdevumus, nepieciešama dalībvalstu efektīva sadarbība, pilnīga apņemšanās īstenot Kopienas rīcību, kā arī veselības iestāžu, asociāciju, organizāciju un struktūru, un visas sabiedrības iesaistīšanās. Lai nodrošinātu pašreizējā Kopienas ieguldījuma un jaudu noturīgu un efektīvu izmantošanu, jāizmanto jau ieviestās Kopienas un valstu sistēmas, lai apkopotu dalībvalstu zināšanas un pieredzi par efektīvām metodēm veselības veicināšanas un profilaktiskās izmeklēšanas ieviešanā un par kvalitātes kritērijiem. Domu apmaiņa jānodrošina ar visiem galvenajiem partneriem, kuri ir apņēmušies uzlabot sabiedrības veselības aizsardzību, un viņu pieredze efektīvi un pārredzami jāiekļauj Kopienas zināšanu pamatā. Ar atbilstošiem mehānismiem, piemēram, forumu par veselības aizsardzību, jāizveido sadarbība ar struktūrām un nevalstiskām organizācijām, kuras darbojas veselības aizsardzības jomā.

(22) Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem Kopienai jautājumos, kas nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē, piemēram, sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jārīkojas tikai tad, ja tās uzdevums tā apjoma un seku dēļ ir Kopienai labāk izpildāms. Dalībvalstis programmas uzdevumus nevar pienācīgi izpildīt veselības ietekmētāju faktoru sarežģītības, starptautiskā rakstura dēļ un tādēļ, ka dalībvalstu līmenī nav pilnīgas kontroles pār šiem faktoriem, tādēļ programmā jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu rīcība un pasākumi. Programma var piešķirt būtisku pievienoto vērtību veselības veicināšanai un veselības aizsardzības sistēmām Kopienā, atbalstot struktūras un programmas, kuras palielina indivīdu, iestāžu, asociāciju, organizāciju un struktūru iespējas veselības jomā, veicinot pieredzes apmaiņu un paraugpraksi un nodrošinot pamatu sabiedrības veselības ietekmētāju faktoru kopīgai analizēšanai. Programmai pievienotā vērtība var būt gadījumā, ja sabiedrības veselībai rodas pārrobežu apdraudējums, piemēram, infekciju slimības, vides piesārņojums vai saindēta pārtika, ciktāl tas mudina uz kopējo stratēģiju un vienotu rīcību. Programma dos Kopienai iespēju veiksmīgāk pildīt tai Līgumā noteiktos pienākumus sabiedrības veselības aizsardzības jomā, pilnīgi ievērojot dalībvalstu pienākumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas jomā. Šis lēmums paredz vienīgi to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(23) Programmā ietvertie pasākumi atbalsta Kopienas veselības stratēģiju un dod pievienoto vērtību, Kopienai reaģējot uz vajadzībām, kas rodas no apstākļiem un struktūrām, Kopienai rīkojoties citās nozarēs, reaģējot uz jauniem notikumiem, jaunām briesmām un jaunām problēmām, kuru gadījumā Kopiena rīkojoties labāk pasargātu iedzīvotājus, apvienojot relatīvi izolētas darbības un kurām ir ierobežota ietekme valsts līmenī, kā arī tās papildinot, lai Kopienas iedzīvotājiem panāktu pozitīvus rezultātus, un veicinot solidaritātes un kohēzijas stiprināšanu Kopienā. Jaunajai veselības stratēģijai un sabiedrības veselības aizsardzības rīcības programmai jānodrošina iespēja tālāk attīstīt iedzīvotāju iesaisti Kopienas veselības politikā.

(24) Lai nodrošinātu to, ka ar rīcību kopā ar citām Kopienas politikas un darbības jomām, tās nedublējot, var efektīvi vērsties pret vispārējām veselības problēmām un briesmām, programmai jānodrošina iespēja uzņemties kopīgu rīcību ar saistītām Kopienas programmām un darbībām. Visaptveroša citu Kopienas politiku, piemēram, struktūrfondu un sociālās politikas, izmantošana varētu pozitīvi ietekmēt veselības noteicējus faktorus.

(25) Lai efektīvi īstenotu pasākumus un rīcību un panāktu programmas vēlamo ietekmi, nepieciešams, lai savāktie dati būtu salīdzināmi. Informācijas un datu apmaiņas sistēmu un tīklu savietojamība un savstarpēja izmantojamība arī būtiski veicinātu sabiedrības veselības aizsardzību, tātad turpmākas pūles jāvelta šo mērķu sasniegšanai. Vissvarīgākais ir apmainīties ar informāciju, pamatojoties uz salīdzināmiem un savietojamiem datiem.

(26) Kopumā programmas pasākumos un rīcībā jāņem vērā jaunu tehnoloģiju un IT lietojumprogrammu attīstība, un jo sevišķi tas jāsaskaņo ar sabiedrības veselības aizsardzības jomā izstrādātajiem un ieviestajiem plāniem integrētās rīcības programmas par elektronisko Eiropu (e–Eiropu) ietvaros, kā arī ar citām attiecīgām programmām, tām nepārklājoties, un jo īpaši nodrošinot vienlīdzīgu pieeju informācijai par veselības aizsardzību.

(27) Eiropadomes Feiras sanāksme 2000. gada jūnijā apstiprināja "e–Eiropas 2002. gada rīcības plānu par informācijas sabiedrību visiem", kura pasākumā "Veselība tiešsaistē" mudina dalībvalstis izstrādāt lietotājdraudzīgu, apstiprinātu un sadarbspējīgu sistēmu infrastruktūru veselības izglītībā, slimību profilaksē un medicīniskajā aprūpē. Ir būtiski, lai jaunā informācijas tehnoloģija tiktu izmantota, padarot informāciju par veselības aizsardzību iespējami vieglāk pieejamu iedzīvotājiem.

(28) Programmas izpildē pilnīgi jāizmanto attiecīgie tajās Kopienas pētniecības programmās iegūtie rezultāti, kuras atbalsta zinātnisko izpēti programmā ietvertajās jomās.

(29) Vērā jāņem dažādās hartās sabiedrības veselības aizsardzības jomā gūtā pieredze.

(30) Ieviešot Kopienas programmu, jābūt atbilstībai ar visām attiecīgajām tiesību normām personas datu aizsardzības jomā un jāizveido mehānismi šo datu konfidencialitātes un drošības nodrošināšanai.

(31) Programmai jāilgst sešus gadus, lai būtu pietiekams laiks programmas mērķu sasniegšanas pasākumu īstenošanai.

(32) Ir būtiski, lai Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošinātu programmas ieviešanu. Lai gūtu zinātnisku informāciju un padomu programmas ieviešanā, vēlama sadarbība ar starptautiski pazīstamiem zinātniekiem un ekspertiem.

(33) Starp programmas ietvaros ieviešamo rīcību un citu politiku vai pasākumu ietvaros paredzēto vai ieviesto rīcību jānodrošina konsekvence un papildināmība, jo īpaši, nosakot un ieviešot visa veida Kopienas politiku un darbības, nepieciešams nodrošināt cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni.

(34) Ir paredzēta cieša sadarbība un pārrunas ar Kopienas struktūrām, kuras ir atbildīgas par riska novērtējumu, uzraudzību un izpēti pārtikas un lopbarības nekaitīguma, vides aizsardzības un produktu drošības jomās.

(35) Šis lēmums kopējam programmas darbības laikam nosaka kopējo finansējuma summu, kas atbilstīgi 33. punktam 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savā starpā noslēgušas par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [22], ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras izpildes laikā. Kopējai finansējuma summai jāatbilst programmas vajadzībām un uzdevumiem.

(36) Finansējums no citām Kopienas politikas jomām, kas programmas ietvaros paredzēts vienotai rīcībai, ir papildus kopējai finansējuma summai, kas paredzēta programmai.

(37) Ir būtiski, lai elastīgi varētu pārdalīt resursus un pielāgot darbību, ievērojot pārredzamības nepieciešamību, kritērijus prioritāšu izvēlei un noteikšanai pēc riska vai iespējamās ietekmes apjoma, novērtējuma rezultātu, sabiedrības intereses, intervences pieejamību vai to iespējamību, subsidiaritāti, pievienoto vērtību un ietekmi uz citām nozarēm. Tomēr ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp trijiem programmas uzdevumiem, tiem godīgi iedalot budžeta resursus.

(38) Lai sasniegtu programmas mērķus, ir nepieciešami praktiski pasākumi. Tātad, ieviešot programmu un atvēlot tai resursus, jāuzsver praktisku pasākumu nozīmība.

(39) Pasākumi šā lēmuma īstenošanai ir jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [23].

(40) Eiropas Ekonomikas zonas līgums (EEZ līgums) nodrošina lielāku sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas piedalās Eiropas ekonomikas zonā (EBTA/EEZ valstis), no otras puses. Ir jāievieš arī noteikumi, lai programmā varētu piedalīties asociētās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas līgumos, to papildu protokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos, Kipra, tās dalību finansējot no papildu asignējumiem saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šo valsti, kā arī Malta un Turcija, to dalību finansējot no papildu asignējumiem saskaņā ar Līgumu.

(41) Kandidātvalstīm aktīvi jāiesaistās programmas pilnveidošanā un ieviešanā, kā arī jāapsver šo valstu stratēģiskā pieeja veselības aizsardzībai, jo īpaši to specifiskās problēmas.

(42) Pievienojoties jaunām dalībvalstīm, Komisijai jāziņo par pievienošanās ietekmi uz programmu.

(43) Sadarbība ar trešajām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām veselības jomā, piemēram, PVO, Eiropas Padomi un ESAO, jāveicina ne tikai datu (ieskaitot indikatorus) vākšanas un analizēšanas jomā, bet arī starpnozaru veselības veicināšanas jomā, lai nodrošinātu izmaksu lietderību, izvairītos no pasākumu un programmu dublēšanās un īstenotu sinerģiju un mijiedarbību, jo sevišķi ņemot vērā īpašus sadarbības pasākumus, piemēram, starp PVO un Komisiju.

(44) Lai paaugstinātu programmas vērtību un ietekmi, veiktie pasākumi regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, arī neatkarīgam novērtētājam. Ievērojot novērtējumus un izmaiņas, kas var rasties, Kopienai vispārēji darbojoties veselības aizsardzības un ar veselību saistītās jomās, jābūt iespējai programmu pielāgot vai grozīt. Eiropas Parlamentam jābūt informētam par ikgadējiem darba plāniem, kurus sastāda Komisija.

(45) Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā balstās uz iepriekšējās sistēmas darbību un astoņām programmām, kā arī uz epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles sistēmu Kopienā, un ar globālu un integrētu veselības aizsardzības stratēģiju veicina visus ar to saistītos mērķus un pasākumus. Lēmumi par šīm astoņām programmām ir ietverti jaunajā programmā, un tādēļ no 2002. gada 31. decembra tie jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1. Ar šo lēmumu tiek izveidota Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā, še turpmāk – "programma".

2. Šo programmu īsteno laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārējais mērķis un galvenie uzdevumi

1. Programmai, kura papildina valsts politiku, ir mērķis aizsargāt cilvēka veselību un uzlabot sabiedrības veselības aizsardzību.

2. Vispārīgie programmas uzdevumi ir:

a) uzlabot informēšanas kvalitāti un zināšanas par sabiedrības veselības aizsardzību;

b) palielināt spējas ātri un koordinēti reaģēt uz veselības apdraudējumu;

c) veicināt veselību un slimību profilaksi, visos politikas un darbības veidos ietverot veselības noteicējus faktorus.

3. Tādējādi programma sekmē:

a) nosakot un ieviešot visu Kopienas politiku un darbības, cilvēku veselības augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, veicinot integrētu un starpnozaru veselības aizsardzības stratēģiju;

b) nevienlīdzības veselības aprūpes jomā novēršanu;

c) sadarbības starp dalībvalstīm vecināšanu Līguma 152. pantā minētajās jomās.

3. pants

Kopienas rīcība un darbība

1. Programmas vispārējos uzdevumus, kas noteikti 2. pantā, izpilda ar pielikumā uzskaitītajām darbībām.

2. Šīs darbības īsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, atbalstot transversālas darbības, ar kurām var īstenot visas vai daļu darbību un kuras, ja nepieciešams, var apvienot. Šīs darbības ir šādas:

a) Ar pārraudzības un ātras reaģēšanas sistēmām saistītas darbības:

(i) tīkla darbības, kuras vada dalībvalstu norīkotas struktūras, un citas Kopienas interešu darbības sabiedrības veselības aizsardzības pārraudzības un valsts informācijas nodrošināšanas nolūkā, kā arī lai nodrošinātu datus programmas mērķu sekmēšanai Kopienas līmenī;

(ii) darbības, lai pretotos veselības apdraudējumiem, ieskaitot nopietnas slimības, un reaģētu uz neparedzētiem notikumiem, veicinātu izpēti un koordinētu reakciju;

(iii) tādu attiecīgu strukturālu pasākumu sagatavošana, izveidošana un darbība, kuras koordinē un integrē tīklus veselības aizsardzības pārraudzībai un ātrai reaģēšanai uz veselības apdraudējumu;

(iv) attiecīgas saistības izveide starp darbībām, kuras attiecas uz pārraudzības un ātras reaģēšanas sistēmām.

b) Darbības veselības noteicēju faktoru jomā:

veselību veicināšanas un slimību profilakses darbību izstrāde un īstenošana visā Kopienas politikā un, ja nepieciešams, nevalstisku organizāciju, novatorisku vai izmēģinājuma projektu un tīklu piesaistīšana valstu iestādēm un darbībām.

c) Ar likumdošanu saistītas darbības:

(i) Kopienas tiesību aktu sabiedrības veselības aizsardzības jomā sagatavošana;

(ii) Kopienas tiesību aktu ietekmes uz veselību novērtējums;

(iii) Kopienas un tās dalībvalstu nostājas koordinēšana forumā, kurā tiek apspriesti ar veselību saistīti jautājumi.

d) Ar apspriešanām, zināšanām un informēšanu saistītas darbības:

(i) informācijas, zināšanu par veselību, tostarp statistikas, ziņojumu, pārskatu un analīžu, pilnveidošana un izplatīšana dalībvalstu kompetentajām iestādēm, veselības un citu jomu speciālistiem un nepieciešamības gadījumā citām ieinteresētajām personām un plašai sabiedrībai, kā arī padomu par vispārēju interešu jautājumiem sniegšana Kopienai un dalībvalstīm;

(ii) informēšana un apspriešanās Kopienas līmenī par veselību un ar veselību saistītiem jautājumiem, iesaistot visas sabiedrības veselības aizsardzības jomā ieinteresētās personas, piemēram, pacientu organizācijas, veselības speciālistus, veselības aprūpes sniedzējus, arodbiedrības, darba tirgus partnerus un NVO;

(iii) dalīšanās pieredzē un apmaiņa ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar veselību, starp Kopienu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un organizācijām;

(iv) izglītības un arodmācību sabiedrības veselības aizsardzības jomā veicināšana saistībā ar programmas uzdevumiem;

(v) tīklu pilnveidošana un uzturēšana informācijas apmaiņai par labāko pieredzi sabiedrības veselības aizsardzības jomā un par veselības politikas efektivitāti;

(vi) zinātniskas informācijas un padomu iegūšana no augsta līmeņa zinātniekiem un ekspertiem;

(vii) Kopienas un dalībvalstu darbības atbalstīšana un veicināšana attiecībā uz labu praksi un stabilām pamatnostādnēm sabiedrības veselības aizsardzības jomā, kas pamatotas ar zinātniskiem datiem.

e) Tādu nevalstisku organizāciju koordinācijas Eiropas līmenī veicināšana, kuras izstrādā darbības, kas programmā definētas kā prioritāras. Tās var darboties vai nu atsevišķi, vai kā vairākas koordinētas apvienības.

4. pants

Kopējās stratēģijas un vienotas rīcības

Lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni, nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbību, programmas uzdevumus var īstenot kā kopējās stratēģijas un vienotas rīcības, sasaistot attiecīgās Kopienas programmas un rīcību, īpaši patērētāja aizsardzības, sociālās aizsardzības, veselības un drošības darba vietā, nodarbinātības, zinātniskās izpētes un tehnoloģiskās attīstības, iekšējā tirgus, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģijas, statistikas, lauksaimniecības, izglītības, transporta, rūpniecības un vides jomās, kā arī ar rīcību, ko veic Kopīgais pētniecības centrs un Kopienas attiecīgās struktūras, ar kurām jāveicina sadarbība.

5. pants

Programmas īstenošana

1. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmā noteikto rīcību īstenošanu saskaņā ar 9. panta noteikumiem, nodrošinot tās saskaņotu un līdzsvarotu attīstību.

2. Lai atbalstītu izpildi, Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ar atbilstošiem strukturāliem pasākumiem nodrošina tīklu koordinēšanu un integrēšanu veselības aizsardzības pārraudzības un ātras reaģēšanas uz veselības apdraudējumu jomās.

3. Komisija un dalībvalstis to attiecīgajās kompetences jomās atbilstoši rīkojas, lai nodrošinātu programmas efektīvu gaitu un attīstītu Kopienas un dalībvalstu līmeņa mehānismu programmas uzdevumu sasniegšanai. Tās nodrošina, lai tiktu sniegta atbilstoša informācija par programmā ietvertajām rīcībām un lai līdzdarbošanās būtu pēc iespējas plašāka, pieprasot, lai rīcības īstenotu vietējās un reģionālās iestādes un nevalstiskas organizācijas.

4. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veicina datu un informācijas salīdzināmību un, ja iespējams, sistēmu un tīklu savietojamību un savstarpēju izmantojamību datu un informācijas par veselību apmaiņai.

5. Ieviešot programmu, Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina atbilstību visām attiecīgajām tiesību normām par personas datu aizsardzību un, ja nepieciešams, mehānismu ieviešanu, lai nodrošinātu šādu datu konfidencialitāti un drošību.

6. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pāreju no tādām rīcībām, kas izstrādātas sabiedrības veselības aizsardzības programmās, kuras pieņemtas ar 13. pantā minētajiem lēmumiem, kas veicina šajā programmā noteiktās prioritātes, uz tādām, kuras jāīsteno saskaņā ar šo programmu.

6. pants

Saskanība un papildināmība

Komisija nodrošina saskanību un papildināmību starp tādām rīcībām, kas jāīsteno saskaņā ar šo programmu, un tādām, kas ir īstenotas saskaņā ar cita veida Kopienas politiku un darbību, ieskaitot 4. pantā minēto politiku. Komisija nosaka ar programmas uzdevumiem un rīcībām jo īpaši saistītus priekšlikumus un informē 9. pantā minēto Komiteju par to, kā šajos priekšlikumos tiek ņemti vērā veselības apsvērumi, un par to paredzamo ietekmi uz veselību.

7. pants

Finansējums

1. Periodā, kas minēts 1. pantā, kopējā finansējuma summa šās programmas īstenošanai ir 312 miljoni eiro.

Izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību saistībā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta (iii) nodalījumā minētajiem strukturālajiem pasākumiem un saistītām darbībām sedz no kopējā programmas budžeta.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

a) ikgadējais darba plāns programmas īstenošanai, kurā nosaka prioritātes un veicamās darbības, ieskaitot resursu sadali;

b) pasākumi, kritēriji un procedūras programmas darbību izvēlei un finansēšanai;

c) pasākumi 4. pantā minētās kopējo stratēģiju un vienotu rīcību īstenošanai;

d) pasākumi 12. pantā minētās programmas izvērtēšanai;

e) pasākumi jebkādu strukturālu pasākumu sagatavošanai, lai koordinētu veselības pārraudzību un ātru reaģēšanu uz veselības apdraudējumu;

f) pasākumi informācijas pārsūtīšanai, apmaiņai un izplatīšanai un ātrai reaģēšanai uz veselības apdraudējumu šās programmas ietvaros, neierobežojot īstenošanas pasākumus, kas veicami saskaņā ar Lēmumu 2119/98/EK.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

EBTA/EEZ valstu, Centrāleiropas un Austrumeiropas asociēto valstu, Kipras, Maltas un Turcijas dalība

Programmā var piedalīties:

a) EBTA/EEZ valstis saskaņā ar nosacījumiem EEZ līgumā;

b) Centrāleiropas un Austrumeiropas asociētās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Līgumos, to papildprotokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos;

c) Kipra, izmantojot papildu apropriācijas saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojas ar šo valsti;

d) Malta un Turcija, izmantojot papildu apropriācijas saskaņā ar Līguma noteikumiem.

11. pants

Starptautiskā sadarbība

Programmas īstenošanas gaitā saskaņā ar 9. panta 3. punktā noteikto procedūru veicināma sadarbība ar trešām valstīm un ar starptautiskām veselības jomā kompetentām organizācijām, konkrēti – ar Pasaules Veselības organizāciju, Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, vai ar tādām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselības aizsardzību, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizāciju un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju. Ja nepieciešams un iespējams, veselības informācijas sistēmu un spēju reaģēt uz veselības apdraudējumu koordinē Pasaules Veselības organizācija.

12. pants

Uzraudzība,, izvērtēšana un rezultātu izplatīšana

1. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri un, ja vajadzīgs, ar ekspertu palīdzību uzrauga programmas darbību īstenošanu, ņemot vērā tās uzdevumus. Tā ik pēc gada sniedz ziņojumu Komitejai. Komisija savu galveno secinājumu teksta kopijas nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma sniedz informāciju par šīs programmas īstenošanas gaitu un tās ietekmi.

3. Līdz šīs programmas ceturtā gada beigām Komisija iegūst neatkarīgu kvalificētu ekspertu vērtējumu par programmas īstenošanas un izpildes gaitu pirmo triju gadu laikā. Tā tāpat izvērtē panākto ietekmi uz veselības aizsardzību un resursu izlietošanas efektivitāti, kā arī saskanību un papildināmību ar citām attiecīgām programmām, rīcību un iniciatīvām, kuras ievieš saskaņā ar Kopienas politiku un darbību. Komisija šās novērtēšanas secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisija šīm iestādēm un struktūrām iesniedz arī galīgo ziņojumu par programmas īstenošanu līdz tā gada beigām, kurā programmu pabeidz.

4. Komisija veikto darbību rezultātus un novērtējuma ziņojumus padara publiski pieejamus.

13. pants

Atcelšana

Ar šo no 2002. gada 31. decembra tiek atcelti šādi lēmumi:

Lēmums 645/96/EK, Lēmums 646/96/EK, Lēmums 647/96/EK, Lēmums 102/97/EK, Lēmums 1400/97/EK, Lēmums 372/1999/EK, Lēmums 1295/1999/EK, Lēmums 1296/1999/EK.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2002. gada 23. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. Fischer Boel

[1] OV C 337 E, 28.11.2000., 122. lpp. un C 240 E, 28.8.2001., 168. lpp.

[2] OV C 116, 20.4.2001., 75. lpp.

[3] OV C 144, 16.5.2001., 43. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2001. gada 4. aprīļa atzinums (OV C 21, 29.12.2000., 161. lpp.), Padomes 2001. gada 31. jūlija kopējā nostāja (OV C 307, 26.4.2001., 27. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 12. decembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. jūlija lēmums un Padomes 2002. gada 26. jūnija lēmums.

[5] OV L 95, 16.4.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 521/2001/EK (OV L 79, 17.3.2001., 1. lpp.).

[6] OV L 95, 16.4.1996., 9. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 521/2001/EK.

[7] OV L 95, 16.4.1996., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 521/2001/EK.

[8] OV L 19, 22.1.1997., 25. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 521/2001/EK.

[9] OV L 193, 22.7.1997., 1. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 521/2001/EK.

[10] OV L 46, 20.2.1999., 1. lpp.

[11] OV L 155, 22.6.1999., 1. lpp.

[12] OV L 155, 22.6.1999., 7. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 521/2001/EK.

[13] OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.

[14] OV L 21, 26.1.2000., 32. lpp.

[15] OV L 203, 21.7.1998., 14. lpp.

[16] OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.

[17] OV C 390, 15.12.1998., 1. lpp.

[18] OV C 200, 15.7.1999., 1. lpp.

[19] OV C 407, 28.12.1998., 21. lpp.

[20] OV C 51, 22.2.1999., 53. lpp.

[21] OV C 175, 21.6.1999., 135. lpp.

[22] OV C 172, 18.6.1999., 3. lpp.

[23] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

RĪCĪBAS UN ATBALSTA PASĀKUMI

1. Uzlabot informāciju un zināšanas par veselību sabiedrības veselības aizsardzības pilnveidē ar šādiem pasākumiem:

1.1. veselības uzraudzības noturīgas sistēmas izveide un piemērošana, lai Kopienas līmenī izveidotu salīdzināmus kvantitatīvus un kvalitatīvus indikatorus, pamatojoties uz paveikto darbu un sasniegtajiem rezultātiem, un lai Kopienas līmenī vāktu, analizētu un izplatītu salīdzināmu un saderīgu informāciju par veselības stāvokli atbilstoši pēc vecuma grupām un dzimumiem, par veselības politiku un veselību noteicošajiem faktoriem, iekaitot demogrāfisko situāciju, ģeogrāfisko un sociāli ekonomisko situāciju, personiskajiem un bioloģiskajiem faktoriem, attieksmi pret veselību, piemēram, atsevišķu vielu pārmērīgu lietošanu, uzturvērtību, fizisko aktivitāti, dzimumuzvedību, kā arī dzīves, darba un vides apstākļiem, īpašu uzmanību pievēršot nevienlīdzībai veselības aprūpes jomā;

1.2. informācijas sistēmas izveide, lai agrīni brīdinātu par veselības apdraudējumu, tos atklātu un pārraudzītu, attiecībā gan uz infekcijas slimībām, ieskaitot slimību izplatīšanos pār robežām (ieskaitot rezistentus patogēnus), gan uz nelipīgām slimībām;

1.3. sistēmas pilnveidošana, iekaitot publiskas pieejas iespējas, lai pārsūtītu informāciju un veselības datus un dalītos tajos;

1.4. mehānismu izveide un to izmantošana, analizējot, dodot padomus, ziņojot, informējot un konsultējoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par veselības jautājumiem, kas ir būtiski Kopienas līmenī;

1.5. veselības politikas attīstības ietekmes analizēšanas un zināšanu pilnveidošana, kā arī citādas Kopienas politikas un darbības jomas, piemēram, iekšējā tirgus un tā ietekmes uz veselības aizsardzības sistēmu, pilnveidošana, kuras atbalsta cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni, ieskaitā kritēriju un metožu izstrādi, lai novērtētu politikas ietekmi uz veselību, un citu saikņu starp sabiedrības veselības aizsardzības un pārējām politikas jomām izveidošana;

1.6. pieredzes apmaiņas par veselības tehnoloģijām, tostarp jaunām informācijas tehnoloģijām, iztirzāšana, analizēšana un atbalstīšana;

1.7. informācijas un pieredzes apmaiņas par labu praksi atbalstīšana;

1.8. kopīgas rīcības ar e Eiropas projekta ietvaros izstrādātajiem plāniem izstrāde un izmantošana, lai plašai sabiedrībai palielinātu pieeju informācijai par veselības jautājumiem Internetā, kā arī iespēju apsvēršana izveidot atpazīstamu Kopienas apstiprinājumu sistēmu Interneta vietnēm.

Esošajiem datiem un sistēmā nodrošinātajai informācijai jābūt viegli pieejamai Kopienai, attiecīgajiem lietotājiem dalībvalstīs un, ja nepieciešams, starptautiskām organizācijām.

Sistēmas statistikas faktors jāizstrādā sadarbībā ar dalībvalstīm, pēc nepieciešamības izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.

2. Palielināt spējas ātri un koordinēti reaģēt uz veselības apdraudējumu ar šādiem pasākumiem:

2.1. palielināt spējas cīnīties ar infekcijas slimībām, atbalstot turpmāku Lēmuma 2119/98/EK par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā īstenošanu;

2.2. atbalstīt tīkla darbību dalībvalstīs un valstīs, kuras minētas šī lēmuma 10. pantā, jo sevišķi attiecībā uz kopīgu izpēti, apmācībām, nepārtrauktu izvērtēšanu, kvalitātes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, ieguldījumā pielikuma 1.2. un 1.3. punktā aprakstītajās darbībās;

2.3. izstrādāt stratēģijas un mehānismus nelipīgu slimību, tostarp dzimumiem raksturīgu veselības apdraudējumu un retu slimību profilaksei un informācijas apmaiņai par tām, kā arī reaģēšanai uz tām;

2.4. apmainīties ar informāciju par stratēģijām, lai pretdarbotos fiziskas, ķīmiskas vai bioloģiskas izcelsmes veselības apdraudējumu ārkārtas situācijās, to skaitā terorisma aktu gadījumos, kā arī, ja nepieciešams, izstrādājot vai izmantojot Kopienas pieejas un mehānismus;

2.5. apmainīties ar informāciju par vakcinācijas un imunizācijas stratēģiju;

2.6. cilvēku orgānu un vielu, ieskaitot asinis, asins komponentus un asins prekursorus, drošības un kvalitātes paaugstināšana, nosakot augstus kvalitātes un drošības standartus šo vielu savākšanai, apstrādei, uzglabāšanai, izplatīšanai un lietošanai;

2.7. uzraudzības tīklu ieviešana pār cilvēku produktiem, piemēram, asinīm, asins komponentiem un asins prekursoriem;

2.8. stratēģijas un pasākumu veicināšana attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību pret iespējamu kaitīgu vides faktoru, piemēram, jonizējošā un nejonizējošā starojuma un trokšņa ietekmi;

2.9. stratēģijas izstrāde pretantibiotiku rezistences samazināšanai.

3. Veicināt veselību un slimību profilaksi, iedarbojoties uz veselības noteicējiem faktoriem ar visām Kopienas politikām un darbībām, ar šādiem pasākumiem:

3.1. stratēģiju un pasākumu sagatavošana un ieviešana, to skaitā tādu, kas saistīti ar sabiedrības informētību par veselības noteicējiem faktoriem, kas saistīti ar dzīvesveidu, piemēram, uzturvērtība, fiziskā aktivitāte, tabakas, alkohola, narkotiku un citu vielu lietošana, garīgā veselība, arī tādu pasākumu, kas jāiekļauj visās Kopienas politikās un ar vecuma un dzimumu grupām saistītās stratēģijās;

3.2. situācijas analizēšana un stratēģijas izstrāde par sociāliem un ekonomiskiem veselību noteicošiem faktoriem, lai identificētu un novērstu nevienlīdzību veselības aprūpē un novērtētu sociālo un ekonomisko faktoru ietekmi;

3.3. situācijas analizēšana un stratēģijas izstrāde par vides faktoru ietekmi uz veselību un to identificēšanas un novērtēšanas veicināšana;

3.4. situācijas analizēšana un informācijas apmaiņa par ģenētiskajiem noteicošajiem faktoriem un par ģenētiskās pārbaudes pielietošanu;

3.5. metožu izstrāde veselības veicinātāju stratēģiju un pasākumu kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanai;

3.6. attiecīgu apmācību par augstākminētajiem pasākumiem atbalstīšana.

4. Atbalsta pasākumi

4.1. Var nodrošināt Kopienas palīdzību, lai atbalstītu 3. pantā minētās darbību un rīcību;

4.2. Pildot programmu, Kopiena var lūgt papildu resursus, ieskaitot līdzekļus ekspertiem, piemēram, pārraudzības sistēmai, programmas izvērtēšanai vai jaunas likumdošanas sagatavošanai. Tā var arī lūgt, lai eksperti darbotos Kopienas strukturālajos pasākumos, lai koordinētu un integrētu tīklus veselības uzraudzībai un ātrai reaģēšanai uz veselības apdraudējumu. Ja vajadzīgs, 12. panta 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par prasību precizēšanu.

4.3. Komisija var veikt arī darbības, kas saistītas ar informēšanu, publicēšanu un izplatīšanu. Tā var veikt arī izvērtēšanas pētījumus un rīkot seminārus, praktiskās nodarbības vai citas ekspertu tikšanās.

--------------------------------------------------