32002D0494

Padomes lēmums

(2002. gada 13. jūnijs)

par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem

(2002/494/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, un īpaši tā 30. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Nīderlandes Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Starptautiskie bijušās Dienvidslāvijas un Ruandas kriminālie tribunāli kopš 1995. gada veica izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāja par kara likumu un paražu pārkāpumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci.

(2) Starptautiskās krimināltiesas 1998. gada 17. jūlija Romas Statūti apliecina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, īpaši genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti un ka efektīva kriminālvajāšana jānodrošina, veicot pasākumus valsts līmenī un pastiprinot starptautisku sadarbību.

(3) Romas Statūti atgādina, ka katras valsts pienākums ir īstenot kriminālo jurisdikciju attiecībā uz personām, kas atbildīgas par šādiem starptautiskiem noziegumiem.

(4) Romas Statūti uzsver to, ka atbilstīgi tiem izveidotā Starptautiskā krimināltiesa papildina valsts kriminālo jurisdikciju.

(5) Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir parakstījušas vai ratificējušas Romas Statūtus.

(6) Valstu tiesu iestāžu piekritībā paliek izmeklēt, sākt kriminālvajāšanu un apmainīties ar informāciju par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izdarīšanu, ja starptautiskie tiesību akti nenosaka citādi.

(7) Dalībvalstis saskaras ar šādos noziegumos iesaistītām personām, kas Eiropas Savienības teritorijā meklē patvērumu.

(8) Šādu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veiksmīgs iznākums valsts līmenī lielā mērā ir atkarīgs no dažādo iesaistīto iestāžu ciešas sadarbības to apkarošanā.

(9) Ir būtiski, ka Romas Statūtu līgumslēdzēju valstu attiecīgās iestādes, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes, cieši sadarbojas šajā jautājumā.

(10) Cieša sadarbība tiks pastiprināta, ja dalībvalstis izstrādās noteikumus par tiešu sazināšanos starp centralizētiem un specializētiem sakaru punktiem.

(11) Cieša sadarbība starp šādiem sakaru punktiem var nodrošināt pilnīgāku pārskatu par šādos noziegumos iesaistītām personām, kā arī par to, kurā dalībvalstī pret šīm personām uzsākta izmeklēšana.

(12) Padomes Kopējā nostājā 2001/443/KĀDP (2001. gada 11. jūnijs) par Starptautisko krimināltiesu [2] dalībvalstis paudušas viedokli, ka Starptautiskās krimināltiesas piekritībā esošie noziegumi attiecas uz dalībvalstīm, kuras apņēmušās sadarboties, lai novērstu šādus noziegumus un izbeigtu atbildīgo personu nesodīšanu.

(13) Šis lēmums neietekmē nevienu konvenciju, nolīgumu vai noteikumu, kas attiecas uz tiesu iestāžu savstarpēju palīdzību krimināllietās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kontaktpunktu noteikšana un paziņošana

1. Katra dalībvalsts nosaka kontaktpunktu informācijas apmaiņai par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu, kā minēts Starptautiskās krimināltiesas 1998. gada 17. jūlija Romas Statūtu 6., 7. un 8. pantā.

2. Katra dalībvalsts rakstiski informē Padomes ģenerālsekretariātu par savu kontaktpunktu šī lēmuma nozīmē. Ģenerālsekretariāts nodrošina paziņojumu nosūtīšanu dalībvalstīm un dalībvalstu informēšanu par jebkurām izmaiņām tajos.

2. pants

Informācijas vākšana un apmaiņa

1. Saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem starp dalībvalstīm un piemērojamiem valstu tiesību aktiem katra kontaktpunkta uzdevums ir pēc pieprasījuma nodrošināt visu pieejamo informāciju, kas var būt noderīga saistībā ar genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu, kā tas minēts 1. panta 1. punktā, vai veicināt sadarbību ar kompetentām valstu iestādēm.

2. Saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem starp kontaktpunktiem var notikt informācijas apmaiņa bez pieprasījuma.

3. pants

Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam

Saskaņā ar Līguma 39. pantu Eiropas Parlamenta rīkotajās gadskārtējās debatēs Padome informē Eiropas Parlamentu par Eiropas kontaktpunktu sistēmas darbību un efektivitāti.

4. pants

Īstenošana

Dalībvalstis nodrošina to, ka ne vēlāk kā gadu pēc šī lēmuma stāšanās spēkā tās ir spējīgas pilnībā sadarboties saskaņā ar šī lēmuma noteikumiem.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2002. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Rajoy Brey

[1] OV C 295, 20.10.2001., 7. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 9. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

--------------------------------------------------