EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32000R2494

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2494/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, kas veicina tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs

OV L 288, 15.11.2000, p. 6–10 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2006: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2007

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2000/2494/oj

32000R2494



Oficiālais Vēstnesis L 288 , 15/11/2000 Lpp. 0006 - 0010


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2494/2000

(2000. gada 7. novembris)

par pasākumiem, kas veicina tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. un 179. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma [3] 251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2000. gada 27. jūlijā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Mežiem ir dažādas cilvēkiem svarīgas funkcijas un vērtības un tie var palīdzēt tādu Kopienas attīstības un vides politikas mērķu sasniegšanā kā nabadzības apkarošana, ilgtspējīga ekonomikas un sociālā attīstība un vides aizsardzība.

(2) Eiropas Parlaments vairākās rezolūcijās paudis bažas par mežu iznīcināšanu un tās ietekmi uz cilvēkiem, kas atkarīgi no meža resursiem, jo īpaši pamatiedzīvotājiem.

(3) Atbildot uz Eiropas Parlamenta lūgumu, kas izteikts Rezolūcijā par Eiropas Savienības mežu stratēģiju [4], Komisija pieņēmusi paziņojumu "Meži un attīstība: EK pieeja", kurā izklāstīta Kopienas rīcības stratēģija saistībā ar mežu saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšanu jaunattīstības valstīs.

(4) Šīs stratēģijas mērķi sasniedzami saistībā ar vispārējāku Kopienas mērķi veicināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai kādā ģeogrāfiskā apgabalā vai klimata zonā tie atrastos.

(5) Kopiena un tās dalībvalstis parakstījušas Rio Deklarāciju un darbības programmu Agenda 21 un tās atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā pieņemto rezolūciju "Agenda 21 turpmākas īstenošanas programma".

(6) Kopiena un tās dalībvalstis ir Pasaules tirdzniecības organizācijas locekles un noslēgušas daudzpusējus vides nolīgumus, konkrēti Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Konvenciju cīņai ar pārtuksnešošanos. Tādējādi tās apņēmušās ņemt vērā kopējo, bet atšķirīgo attīstīto valstu un jaunattīstības valstu atbildību šajos jautājumos.

(7) ANO Ģenerālā asambleja 1997. gada ārkārtas sesijā apstiprināja rīcības priekšlikumus, kas formulēti Valdību mežu jautājumu ekspertu grupas programmā. Kopiena un tās dalībvalstis pilnībā apņēmušās īstenot šos priekšlikumus.

(8) Padomes 1995. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 3062/95 par darbībām tropisko mežu labā [5] noteikta Kopienas palīdzības sistēma šajā jomā. Regula (EK) Nr. 3062/95 bija piemērojama līdz 1999. gada 31. decembrim. Pieredze, kas gūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 3062/95, jāatspoguļo šajā regulā.

(9) Padome 1998. gada 30. novembra Rezolūcijā atzīst, ka pamatiedzīvotājiem ir svarīga loma vides apsaimniekošanā, jo īpaši saistībā ar mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu jaunattīstības valstīs.

(10) Jāpapildina Kopienai pieejamie finanšu instrumenti mežu saglabāšanas un noturīgas attīstības atbalstīšanai.

(11) Šajā regulā minēto darbību finansēšanai jāparedz finansējums. Lai sniegtu vērā ņemamu palīdzību tropu mežu un citu mežu aizsardzībai jaunattīstības valstīs, kur mežu iznīcināšanas dēļ notikušas vai var notikt tādas vides katastrofas kā applūšana vai gaisa piesārņojums, vajadzīgi ievērojami finanšu resursi.

(12) Šī regula kopējam programmas darbības laikam nosaka kopējo finansēšanas sistēmu, kas budžeta lēmējiestādei gada budžeta procedūras izpildes laikā ir galvenais atskaites punkts tādā nozīmē, kāda lietota 33. punktā Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju [6].

(13) Jāpieņem sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecībā uz darbības formu, sadarbības partneriem un lēmuma pieņemšanas procedūru.

(14) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka procedūras, kas jāveic, lai īstenotu Komisijai uzticētās izpildu pilnvaras [7],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Komisija sniedz finansiālu palīdzību un nodrošina ekspertu atzinumu, lai veicinātu tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs, lai meži atbilstu ekonomiskām, sociālām un vides prasībām, kas tiem izvirzītas vietējā, valsts un pasaules mērogā.

Saskaņā ar šo regulu sniegtā palīdzība un ekspertu atzinums papildina un pastiprina to, ko sniedz ar citiem instrumentiem, ko izmanto sadarbības attīstības jomā.

2. pants

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas.

1. "Tropu meži un citi meži", še turpmāk "meži", nozīmē dabīgas un apsaimniekotas mežu ekosistēmas, primāras vai sekundāras, slēgtus vai atklātus mežus arīdos vai daļēji arīdos un mitros apgabalos.

2. "Saglabāšana" nozīmē visas darbības, ar ko tiecas saglabāt un atjaunot mežus, jo īpaši darbības, kuru mērķis ir aizsargāt vai atjaunot mežu ekosistēmas bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās funkcijas, vienlaikus, cik iespējams, saglabājot to pašreizējo un nākotnes vērtību cilvēcei, jo īpaši cilvēkiem, kas atkarīgi no meža resursiem.

3. "Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana" nozīmē mežu un meža zemju apsaimniekošanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē īstenot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.

4. "Ilgtspējīga attīstība" nozīmē attiecīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa un labklājības uzlabošanu atbilstīgi ekosistēmu resursu robežām, saglabājot dabas resursus un to bioloģisko daudzveidību pašreizējām un turpmākajām paaudzēm.

5. "Cilvēki, kas atkarīgi no meža resursiem" ir vietējie iedzīvotāji, kas apdzīvo mežu vai uzskata to par savu tradicionālo mājvietu, un visi cilvēki, kas dzīvo mežā vai tuvu tam un tradicionāli bijuši tieši un lielā mērā atkarīgi no meža.

3. pants

Saskaņā ar šo regulu īstenojamo darbību mērķi ir:

- paaugstināt mežu statusu valsts politikā un attīstības plānošanā iekļaut mežu politiku, kuras pamatprincips ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana;

- veicināt koksnes un citu meža produktu ražošanu un izmantošanu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem resursiem;

- palīdzēt atbilstoši noteikt mežu resursu un mežu jomas pakalpojumu vērtību;

- nodrošināt no mežu resursiem atkarīgu cilvēku un vietējo kopienu aktīvu dalību valsts mežu politikas attīstībā un attīstības plānošanā;

- uzlabot koordināciju un informācijas plūsmu starp Komisijas un dalībvalstu projektiem, lai īstenotu saskaņotas darbības šajā jomā.

4. pants

1. Saskaņā ar šo regulu veicamo darbību mērķis jo īpaši ir:

a) tādas atbilstošas valsts un starptautiskās mežu politikas pamatprincipu izstrāde, kuras pamatā ir reāla meža vērības aprēķināšanu, tostarp zemes izmantošanas plānošana, tādu meža produktu taisnīga tirdzniecība, kas iegūti, balstoties uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, juridiski un nodokļu pasākumi, iestāžu izveide, atbalsts privātajam sektoram un atbalsts no meža resursiem atkarīgu cilvēku pašattīstībai, lai viņi varētu attīstīt sociālo sfēru, ekonomiku un kultūru. Šī politika ņem vērā citu nozaru politiku, kas ietekmē mežus, un no meža resursiem atkarīgo cilvēku intereses un paražu tiesības;

b) to mežu saglabāšana un atjaunošana, kas uzskatāmi par svarīgiem lielās ekoloģiskās vērtības dēļ, īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, vai to vietējās un globālās ietekmes dēļ, piemēram, saistībā ar ūdens sateces baseinu aizsardzību, augsnes erozijas novēršanu vai klimata pārmaiņām;

c) ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un izmantošana, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus, tostarp, inter alia, mežu sertifikācija, kurā ņem vērā dažādus apsaimniekošanas nosacījumus maziem un lieliem mežu apgabaliem, un videi draudzīgu koksnes un citu meža produktu ievākšana, dabiska un mākslīga mežu atjaunošana;

d) mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas ekonomiskā dzīvotspēja, efektīvāk izmantojot meža produktus un tehniski uzlabojot ar mežu nozari saistītās pakārtotās darbības, piemēram, neliela un vidēja apjoma koksnes un citu meža produktu pārstrādi un realizāciju, koksnes kā enerģijas avota ilgtspējīgu izmantošanu, un alternatīvu veicināšanu lauksaimniecības praksei, kas balstās uz mežu izciršanu;

e) zināšanu un informācijas radīšana un pārvaldība saistībā ar mežu jomas pakalpojumiem un meža produktiem, lai a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītajām darbībām sniegtu drošu zinātnisko pamatojumu.

2. Darbības, par ko var saņemt finansējumu, ietver eksperimentālus projektus šajā jomā, novatoriskas programmas, pētījumus un izpēti, kuru rezultāti papildus to konkrētajiem mērķiem sekmē Kopienas un citu partnervalstu mežsaimniecības politikas attīstību, precizēšanu un labāku īstenošanu.

3. Īpašas uzmanības lokā ir:

- vides un sociālā ziņā atbildīgas privātas uzņēmējdarbības rosināšana meža produktu apstrādes un realizācijas ķēdē saistībā ar pieņemto privātā sektora attīstības politiku un ņemot vērā esošās sociālās sistēmas un vietējo kopienu ekonomiskās darbības,

- tiešas jaunattīstības valstu sadarbības partneru līdzdalības rosināšana, vienlaikus nodrošinot pienācīgu intervences apmēru un administratīvo procedūru pielāgošanu vietējai apsaimniekošanas jaudai,

- iepriekšējas informācijas sniegšana un no meža resursiem atkarīgo cilvēku un vietējo kopienu līdzdalības nodrošināšana darbībās, ko veic saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā viņu attīstības prioritātes un ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, inter alia, pilnīgojot viņu spējas, lai nodrošinātu pilnīgu līdzdalību visos lēmumu pieņemšanas procesos,

- visu ierosināto darbību ilgtspējība sociālā, ekonomiskā un vides jomā,

- pienācīga koordinācija un informācijas plūsma starp Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu darbību saskaņotību attiecīgajos reģionos,

- katram dzimumam raksturīgie uzdevumi, zināšanas, perspektīvas un ieguldījums, ko mežu apsaimniekošanā un izmantošanā var dot gan sievietes un vīrieši, gan meitenes un zēni.

4. Prioritātes nosaka saskaņā ar:

- katras valsts vajadzībām, kas atspoguļotas reģionālā un valsts attīstības un vides politikā, kura saistīta ar mežiem, ņemot vērā valsts meža apsaimniekošanas plānus un vietējās vajadzības, un

- Kopienas sadarbības mērķiem, ko noteikusi Komisija kopīgi pieņemtos valsts stratēģijas dokumentos.

5. Pirms īsteno darbības saskaņā ar šo regulu, veic vides, sociālās sfēras un kultūras ietekmes novērtējumu, tostarp novērtējumu tam, vai paredzētās darbības atbilstību attiecīgajām no meža resursiem atkarīgo cilvēku un vietējo kopienu attīstības prioritātēm, kā arī analizē iespēju tās īstenot finansiāli un sociāli. Pirms šīm darbībām arī jānodrošina pārredzama informācijas apmaiņa starp cilvēkiem, kas atkarīgi no meža resursiem, un vietējām kopienām, un šis darbības ir atkarīgas no to atbalsta.

6. Darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu, ir koordinētas ar valsts un starptautiskām programmām un darbībām, kuras saistītas ar mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un var sniegt atbalstu šīm programmām, jo īpaši darbības priekšlikumi, kas formulējusi Valdību mežu jautājumu ekspertu grupa/Valdību mežu jautājumu forums (Intergovernmental Panel for Forests/Intergovernmental Forum for Forests (IPF/IFF)).

7. Attiecīgā gadījumā darbības veic saistībā ar reģionālajām organizācijām un starptautiskajām sadarbības programmām, un tās atbalsta mežu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības politiku, kurā var iekļaut Kopienas politiku.

5. pants

Sadarbības partneri, kas saskaņā ar šo regulu var saņemt palīdzību, ir starptautiskas organizācijas, valstis, reģioni un reģionālās iestādes, decentralizēti dienesti, valsts aģentūras, privātuzņēmēji un rūpniecības nozares, kooperatīvi, vietējās kopienas, nevalstiskas organizācijas un asociācijas, kas pārstāv vietējos iedzīvotājus, jo īpaši cilvēkus, kas atkarīgi no meža resursiem.

6. pants

1. Kopienas finansējums var aptvert pētījumus, tehnisku palīdzību, izglītību, mācības vai citus pakalpojumus, piegādes un darbus, nelielu finanšu atbalstu, kā arī aplēses, revīzijas un novērtēšanu, un uzraudzību. Ievērojot budžeta lēmējiestādes reizi gadā noteiktos ierobežojumus, šis finansējums var aptvert tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus par labu Komisijai un saņēmējam, kas saistīti ar citām darbībām, nevis uzdevumiem, kurus pastāvīgi veic valsts pārvaldes iestādes un kuri saistīti ar programmu vai projektu identificēšanu, sagatavošanu, vadību, uzraudzību, revīziju un kontroli.

Kopienas finansējums var aptvert kā ieguldījumus, kas saistīti ar kādu īpašu darbību, izņemot nekustamā īpašuma iegādi, tā kārtējos izdevumus (to skaitā administratīvos, ekspluatācijas un darbības izdevumus).

Izņemot mācību, izglītības un pētniecības programmas, vairākumā gadījumu kārtējos izdevumus var segt vienīgi sākuma posmā, un to finansējums pakāpeniski samazinās.

2. Katrā ar sadarbību saistītajā darbībā mēģina iesaistīt 5. pantā minētos sadarbības partnerus. Partneru dalība tiek prasīta atbilstīgi to līdzekļiem un attiecīgās darbības veidam.

3. Var meklēt iespējas iegūt līdzfinansējumu no citiem donoriem, jo īpaši dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. Šajā ziņā jānotiek koordinācijai ar pasākumiem, ko veikuši citi donori.

4. Veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzsvērtu, ka palīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, ir Kopienas pasākums.

5. Lai sasniegtu Līgumā paredzēto konsekvences un komplementaritātes mērķi un lai garantētu visu šo darbību optimālu efektivitāti, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic visus vajadzīgos koordinēšanas pasākumus, jo īpaši:

a) sistemātisku apmaiņu ar informāciju par darbībām, ko finansē vai ko paredz finansēt Kopiena un dalībvalstis, un šādas informācijas analīzi;

b) šo darbību koordinēšanu uz vietas regulārās sanāksmēs un informācijas apmaiņu starp Komisijas un dalībvalstu pārstāvjiem valstīs, kurās saņem finansējumu.

6. Lai darbības būtu cik iespējams ietekmīgas pasaules, valsts un vietējā līmenī, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno visas iniciatīvas, īpaši saistībā ar informācijas apmaiņu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un ciešu sadarbību ar sadarbības partneriem, iesaistītajiem donoriem un citām starptautiskām organizācijām, jo īpaši tām, kas ir daļa no ANO sistēmas.

7. pants

Finansiālā palīdzība, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, ir subsīdija.

8. pants

Laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums ir 249 miljoni eiro.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējiestāde, ņemot vērā finanšu plānu.

9. pants

1. Komisija atbild par šajā regulā paredzēto darbību novērtēšanu, lēmumu pieņemšanu par to finansēšanu un jāpārvada tās saskaņā ar budžeta un citām spēkā esošajām procedūrām, jo īpaši tām, kas paredzētas Finanšu regulā, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam.

2. Reizi divos gados Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem stratēģiskās pamatnostādnes un prioritātes darbību īstenošanai nākamajos gados. Par to tā informē Eiropas Parlamentu.

3. Lēmumus par subsīdijām, kas sasniedz vai pārsniedz 3,5 miljonus eiro, individuālajām darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Komisija pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru.

4. Komisija īsi informē 10. panta 1. punktā minēto komiteju par visiem finansēšanas lēmumiem, ko tā plāno pieņemt par darbībām, uz kurām attiecas šī regula, paredzot subsīdijas, kas nesasniedz 3,5 miljonus eiro. Šo informāciju dara pieejamu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms lēmuma pieņemšanas.

5. Komisija var apstiprināt papildu saistības, kas vajadzīgas, lai segtu plānotus vai faktiskus papildu izdevumus vai prasības, kuras saistītas ar šīm darbībām, ja vien minētie papildu izdevumi vai prasības nepārsniedz 20 % no sākotnējām saistībām, kas noteiktas finansēšanas lēmumā.

6. Visos finansējuma nolīgumos vai līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, paredz, ka Komisija un Revīzijas palāta veic pārbaudes uz vietas saskaņā ar parastajām procedūrām, ko Komisija ir noteikusi atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti Finanšu regulā, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam.

7. Ja darbības veic saskaņā ar finanšu Kopienas un saņēmējvalsts nolīgumu, šajā nolīgumā paredz, ka Kopiena nesedz nodokļus, nodevas un citus šādus maksājumus.

8. Dalība konkursos un līgumu slēgšana ar vienlīdzīgiem noteikumiem tiek piedāvāta visām fiziskām un juridiskām personām dalībvalstīs un saņēmējvalstī. To var piedāvāt citām jaunattīstības valstīm un pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos — citām trešām valstīm.

9. Piegāžu izcelsme ir dalībvalstīs, saņēmējvalstīs vai citās jaunattīstības valstīs. Izņēmuma gadījumos, kad apstākļi to prasa, piegāžu izcelsme var būt citās valstīs.

10. Īpašu uzmanību pievērš:

- lai darbību izmaksas būtu lietderīgas un darbību ietekme — ilgtspējīga,

- lai visām darbībām tiktu skaidri noteikti mērķi un kontrolēti izpildes rādītāji.

10. pants

1. Komisijai palīdz attiecīga pēc ģeogrāfiskiem principiem izveidota komiteja, kas atbild par attīstību, še turpmāk "Komiteja".

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

1. Katru gadu līdz 1. septembrim pēc budžeta gada Komisija iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā apkopo darbības, kas finansētas attiecīgajā gadā, un novērtē šīs regulas īstenošanu minētajā laikposmā.

Šajā pārskatā jo īpaši ir ziņas par finansēto darbību skaitu un veidu, sadarbības partneriem un attiecīgajām valstīm. Ziņojumā norāda arī attiecībā uz īpašām darbībām veiktu ārēju novērtējumu skaitu.

2. Komisija regulāri novērtē Kopienas finansētās darbības, lai noteiktu, vai to mērķi ir sasniegti, un norādītu pamatnostādnes darbību efektivitātes uzlabošanai nākotnē. Novērtējumos ņem vērā finansējuma saņēmēju viedokli, tostarp no meža resursiem atkarīgu cilvēku un vietējo kopienu viedokli. Komisija iesniedz 10. panta 1. punktā minētajai Komitejai veikto novērtējumu pārskatu. Izvērtējuma ziņojumi ir pieejami visām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un citām ieinteresētajām personām.

3. Komisija, vēlākais, mēnesi pēc lēmuma pieņemšanas informē dalībvalstis par apstiprinātām darbībām, norādot to izmaksas un veidu, attiecīgās valstis un sadarbības partnerus.

4. Komisijas dienesti publicē un nosūta ieinteresētajām personām, to skaitā Komisijas delegācijām attiecīgajās valstīs, finansēšanas rokasgrāmatu, kur norādītas pamatnostādnes un kritēriji, ko piemēro darbību atlasei.

12. pants

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā saistībā ar vispārējo sadarbību, ko Kopiena īsteno attīstības jomā, izvērtē darbības, ko Kopiena finansējusi saskaņā ar šo regulu, kā arī ierosinājumus par šīs regulas nākotni, to skaitā par iespējamu tās grozīšanu vai tās darbības izbeigšanu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 7. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Fabius

[1] OV C 87, 29.3.1999., 97. lpp. unOV C 248 E, 29 8.2000., 97. lpp.

[2] OV C 258, 10.9.1999., 13. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1999. gada 5. maija Atzinums (OV C 279, 1.10.1999., 184. lpp.), Padomes 1999. gada 16. decembra Kopējā nostāja (OV C 64, 6.3.2000., 55. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 14. marta Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2000. gada 20. septembra Lēmums un Padomes 2000. gada 7. septembra Lēmums.

[4] OV C 55, 24.2.1997., 22. lpp.

[5] OV L 327, 30.12.1995., 9. lpp.

[6] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

Top