Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32000R1543

    Komisijas Regula (EK) Nr. 1543/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku

    OV L 176, 15.7.2000, p. 1–16 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2008; Atcelts ar 32008R0199

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2000/1543/oj

    32000R1543



    Oficiālais Vēstnesis L 176 , 15/07/2000 Lpp. 0001 - 0016


    Komisijas Regula (EK) Nr. 1543/2000

    (2000. gada 29. jūnijs)

    par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

    tā kā:

    (1) Padomes 1992. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3760/92, ar kuru izveidota Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēma [3], paredz regulāru situācijas novērtējumu attiecībā uz zvejas resursiem un situācijas ekonomiskajām sekām, ko veic Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (še turpmāk "ZZTEK").

    (2) Gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodekss, gan Līgums par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārzināšanu uzsver nepieciešamību attīstīt pētniecību un datu vākšanu zinātnes atziņu pilnveidei.

    (3) Kopienai jāņem dalība centienos saglabāt zvejas resursus starptautiskajos ūdeņos, sevišķi saskaņā ar reģionālo zvejniecības organizāciju pieņemtajiem noteikumiem.

    (4) Lai īstenotu zinātniskos izvērtējumus, kas vajadzīgi kopējai zivsaimniecības politikai (še turpmāk "KZP"), jāsavāc pilnīgi dati par zivju krājumu bioloģiju, flotēm un to darbību, un ekonomikas un sociāliem jautājumiem.

    (5) Šie specifiskie dati būtu jāsaskaņo ar statistikas datiem.

    (6) Prioritātes, tāpat kā datu vākšanas un apstrādes procedūras, jānosaka Kopienas līmenī, lai nodrošinātu visas sistēmas atbilsmi un optimizētu tās izmaksu efektivitāti, radot stabilu daudzgadu sistēmu.

    (7) Zinātniskām analīzēm, pirmām kārtām, ir vajadzīgi apkopoti dati, ko iegūst, klasificējot un apstrādājot sīkākus datus attiecīgā līmenī, bet nevis sīki pamatdati.

    (8) Šajā jomā esošajās regulās, īpaši Padomes Regulā (EEK) Nr. 3759/92 [4], (EEK) Nr. 2847/93 [5] un (EK) Nr. 685/95 [6], (EK) Nr. 779/97 [7], (EK) Nr. 104/2000 [8] un Komisijas Regulā (EK) Nr. 2090/98 [9], (EK) Nr. 2091/98 [10] un (EK) Nr. 2092/98 [11], ir noteikumi, kas nosaka to datu vākšanu un pārvaldi, kuri attiecas uz zvejas kuģiem, to darbību un nozveju, un cenu kontroli, kas jāņem vērā, lai izveidotu visaptverošu sistēmu.

    (9) Esošajās regulās nav noteiktas visas darbības, par kurām būtu jāvāc dati pilnīgai un drošai zinātniskai analīzei. Pašlaik esošās regulas attiecas uz datiem individuālā vai vispārējā līmenī, bet neattiecas uz attiecīgā līmenī apkopotiem datiem zinātniskam izvērtējumam. Tāpēc būtu jāievieš jauni noteikumi, kas nosaka daudzgadu datu kopas izstrādi, kas būtu pieejama attiecīgiem pilnvarotiem lietotājiem.

    (10) Nozares resursu un ekonomiskās situācijas izvērtējumam ir jāsavāc bioloģiskie dati par visu veidu nozveju, tajā skaitā atpakaļ jūrā izmesto, zivju krājumiem, neatkarīgi no rūpnieciskās zivsaimniecības attiecībā uz resursu kopumu, informācija par izmantotajām nozvejas jaudām un zvejas intensitāti, un dati, kas izskaidro cenu veidošanu un dod iespēju novērtēt zvejniecības uzņēmumu un apstrādes nozares ekonomisko stāvokli, kā arī nodarbinātības tendences šajās nozarēs.

    (11) Lai arī datiem, kas noteikti ir vajadzīgi zinātniskam izvērtējumam, būtu jāpiešķir prioritāra nozīme, būtu jāveicina paplašināta programma šo izvērtējumu pilnveidošanai.

    (12) Zinātnes aprindas, tie, kas strādā zvejniecības nozarē, un pārējās ieinteresētās grupas jāiesaista datu vākšanas un pārvaldes noteikumu izstrādē. Attiecīgās iestādes, kas apkopo prasītos atzinumus, ir ZZTEK, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 16. pantu, un Zivsaimniecības padomdevēja komiteja (še turpmāk "ZPK"), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu (EEK) Nr. 128/71 [12].

    (13) Kopienas programmas zivsaimniecības datu vākšanai un pārvaldei, būtu jāīsteno, dalībvalstīm uzņemoties tiešu atbildību. Tām attiecīgi būtu jāizstrādā savas valsts programmas atbilstīgi Kopienas programmām.

    (14) Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldes valsts programmu īstenošanai būs vajadzīgi lieli izdevumi. Šo programmu lietderība pilnībā ir konstatējama tikai Kopienas līmenī. Tāpēc būtu jāparedz Kopienas ieguldījums dalībvalstu izmaksu segšanā. Šo līdzdalību reglamentē Lēmums 2000/439/EK [13].

    (15) Šajā regulā minētie apkopotie dati jāievada datorizētās datu bāzēs, lai tie ir pieejami pilnvarotiem lietotājiem un lai ar tiem var apmainīties. Specifisku zinātnisko datu pārraidi paredz starptautiskas organizācijas, īpaši Starptautiskā Jūras pētniecības padome, un reģionālās zivsaimniecības organizācijas.

    (16) Lai atvieglotu šo noteikumu izpildi, būtu jāizstrādā procedūra, kas nosaka dalībvalstu ciešu sadarbību ar Komisiju vadības komitejas sistēmā.

    (17) Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru realizācijas procedūras [14].

    (18) Datu vākšanas un pārvaldes programmu īstenošanas gaita būtu regulāri jāvērtē. Iespēja paplašināt ietvertos pasākumus būtu jāizskata vidēji ilgā termiņā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Ar šo regulu izveido Kopienas sistēmu to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai novērtētu zvejniecības nozari un zvejas resursus.

    Par datu vākšanu atbild dalībvalstis.

    2. pants

    Šajā regulā:

    a) "daudzgadu datu kopa" ir dati, kas liecina par kāda parametra izmaiņām vairāku gadu laikā;

    b) "apkopotie dati" ir rezultāts, ko iegūst, apstrādājot datus par konkrēto laikposmu attiecībā uz kuģu grupu un, ja vajadzīgs, par īpašu ģeogrāfisko sektoru, ar mērķi iegūt visa kopuma reprezentatīvu aplēsi;

    c) "koordinātu tīkls" ir noteiktos sektoros sadalītas ģeogrāfiskās zonas un noteikta laika intervāla kombinācija.

    I SADAĻA

    Datu vākšanas un pārvaldes vispārīgie principi

    3. pants

    1. Dalībvalstis izveido zinātniski pamatotas apkopoto datu daudzgadu kopas, kuras ietver bioloģiska un ekonomiska rakstura informāciju. Izmantotās metodes ir stabilas laikā un standartizētas visā Kopienā, un atbilst attiecīgām starptautiskām normām.

    2. Neierobežojot dalībvalstu pašreizējās datu vākšanas saistības saskaņā ar Kopienas juridiskajiem aktiem un jo īpaši 4. panta 1. un 3. punktā minētajām regulām, dalībvalstis:

    a) izstrādā, ja vajadzīgs, uz paraugu ņemšanu pamatotas datu vākšanas programmas, kas papildina šīs saistības, vai, kas attiecas uz tām darbības jomām, uz kurām neattiecas minētās saistības;

    b) precizē apkopoto datu izveides procedūras;

    c) nodrošina apkopoto datu izveidē lietoto apkopoto datu pieejamību, ja vajadzīgs, jebkādiem pārrēķiniem.

    4. pants

    Dalībvalstis vāc datus, kas:

    1. vajadzīgi, lai novērtētu dažādu zvejas flotu darbību un izmaiņas zvejas jaudās. Šajā nolūkā sagatavo kopsavilkumus, izmantojot datus, kas savākti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 779/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2090/98, (EK) Nr. 2091/98 un (EK) Nr. 2092/98 un papildinformāciju, ko dalībvalstis vāc pēc vajadzības;

    2. dod iespēju aplēst nozvejas kopapjomu zivju krājumā, ieskaitot atpakaļ jūrā izmesto, ja tāds ir, un, ja vajadzīgs, klasificēt nozveju pa kuģu grupām, ģeogrāfiskajām zonām un laikposmiem. Uz nozveju attiecas bioloģisko paraugu ņemšana. Bez tam dalībvalstis veic zinātniskus pētījumus jūrā, lai novērtētu krājumu apjomu un izplatību, neatkarīgi no datiem, ko rūpnieciskās zivsaimniecības sniedz par krājumiem, kurus ir iespējams un lietderīgi tādā veidā vērtēt;

    3. ļauj kontrolēt cenas, kas saistītas ar dažāda veida izkraušanu un cenu veidošanu. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3759/92 savāktos datus klasificē un apkopo. Par visa veida izkraušanu, kā arī importu, ostās Kopienā un ārpus tās vāc papildu datus;

    4. vajadzīgi, lai novērtētu nozares ekonomisko stāvokli, pamatojoties uz pētījumiem un paraugiem, kas ir pietiekami lieli, lai nodrošinātu aplēses ticamību, tādi dati ir:

    a) par zvejas flotēm:

    - ienākumi no realizācijas un citi ieņēmumi (piemēram, saņemtās subsīdijas un procenti),

    - ražošanas izmaksas,

    - dati, kas dod iespēju uzskaitīt un klasificēt darbavietas jūrā;

    b) par zivju apstrādes nozari:

    - produkcija apjoma un vērtības izteiksmē produktu kategorijām, kas jānosaka,

    - uzņēmumu skaits un darbavietu skaits,

    - izmaiņas ražošanas izmaksās un to struktūra.

    II SADAĻA

    Kopienas un valstu programmu satura izveides procedūra

    5. pants

    1. Saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto procedūru, Komisija atbilstīgi I pielikumā noteiktajai sistēmai nosaka Kopienas obligāto programmu, kas ietver zinātniskam vērtējumam noteikti vajadzīgo informāciju, un Kopienas paplašināto programmu, kurā bez obligātajā programmā ietvertās informācijas ir arī tāda informācija, kas varētu būtiski uzlabot zinātnisko vērtējumu. Šīs programmas izstrādā sešu gadu laikposmiem. Tomēr Kopienas pirmās programmas izņēmuma kārtā attiecas uz laikposmu no 2002. gada līdz 2006. gadam ieskaitot.

    2. Lai 2001. gadā palīdzētu datu vākšanā un pārvaldē, Komisija saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem un praksi organizē aicinājumus iesniegt priekšlikumus un piedāvājumu konkursu izsludināšanu.

    6. pants

    1. Katra dalībvalsts izstrādā datu vākšanas un pārvaldes valsts programmu sešu gadu laikposmiem. Pirmais programmas periods attiecas uz laikposmu no 2002. gada līdz 2006. gadam ieskaitot. Programma apraksta gan detalizēto datu vākšanu, gan vajadzīgo apstrādi, lai saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem principiem iegūtu apkopotos datus. Programmā norāda uz tās saistību ar Kopienas programmām, kas izstrādātas saskaņā ar 5. pantu.

    2. Katra dalībvalsts atbild par savākto datu un apstrādes procedūru ticamību un stabilitāti. Tā sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu izmantotos līdzekļus un procedūru efektivitāti. Datu vākšanā un analīzē izmanto attiecīgas starptautiskās vai Eiropas definīciju un klasifikācijas sistēmas, ja tādas ir.

    3. Katra dalībvalsts, cik iespējams, valsts programmā iekļauj tos 5. pantā noteiktos Kopienas obligātās programmas elementus, kuri uz to attiecas.

    4. Dalībvalstis var griezties pie Kopienas pēc finansiālas palīdzības, ja tāda ir vajadzīga valsts programmas to daļu izpildei, kuras atbilst Kopienas obligātās programmas elementiem, kuri attiecas uz šīm valstīm. Kopienas finansiālo palīdzību var censties iegūt arī valsts programmas papildelementiem, kuri atbilst Kopienas paplašinātajai programmai, ja pilnībā ir īstenoti obligātās programmas noteikumi.

    Tomēr saistības pilnībā īstenot obligātās programmas noteikumus attiecībā uz gada datiem sadalījumā pa flotes segmentiem nav spēkā līdz 2004. gada 1. janvārim un attiecībā uz gada datiem pa apstrādes nozares veidiem– līdz 2006. gada 1. janvārim, kā noteikts IV pielikumā.

    Lēmumu par Kopienas finansiālo palīdzību pieņems saskaņā ar sīki izstrādātām normām, kas noteiktas Lēmumā 2000/439/EK.

    7. pants

    1. Dalībvalstis nodrošina, ka apkopotos datus, kas attiecas uz Kopienas programmām, ievada datorizētās datu bāzēs.

    2. Datus, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstis saskaņā ar īpašām to normām un noteikumiem var nosūtīt kompetentajām starptautiskajām organizācijām.

    Komisiju informē par jebkuru datu pārraidi, un tā, pēc lūguma, saņem datu elektronisku kopiju.

    3. Komisijai ir datorpieeja visiem apkopotajiem datiem, kas attiecas uz Kopienas programmām, un tā var šos datus darīt pieejamus ZZTEK.

    4. Uz datiem, ko pārraida vai vāc jebkurā formā saskaņā ar šo regulu, attiecina profesionālo noslēpumu, un tiem nosaka tādu pašu aizsardzību, kādu līdzīgiem datiem paredz to dalībvalstu normatīvie akti, kuras šos datus saņem, un atbilstīgie noteikumi, kas attiecas uz Kopienas iestādēm.

    5. Sīki izstrādātas normas šī panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru, īpaši ievērojot:

    - datu pārraides noteikumus, tajā skaitā zinātnisko datu pārraides starptautiskām organizācijām noteikumus,

    - meklēšanas kritērijus datu bāzēs un obligātos standartus, kas jāievēro, lai nodrošinātu pilnvarotu lietotāju piekļuvi datiem,

    - datus, ko pēc vajadzības klasificēs Komisijas tiešā uzraudzībā.

    III SADAĻA

    Nobeiguma noteikumi

    8. pants

    1. Šīs regulas un jo īpaši 5. un 7. pantā minēto jautājumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

    2. Neierobežojot 1. punktu, 5. pantā minētās programmas pieņem, apspriežoties ar ZZTEK un ZPK.

    9. pants

    1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja (še turpmāk "komiteja"), kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.

    2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

    Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais termiņš nosakāms viens mēnesis.

    3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

    10. pants

    1. Komisija kopā ar ZZTEK un ZPK katru gadu Zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldības komitejā vērtē valstu programmu sasniegumus.

    2. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un apspriežoties ar ZZTEK, Komisija pirmo reizi līdz 2003. gada 31. decembrim un turpmāk ar triju gadu intervālu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā vērtē katras dalībvalsts veiktos pasākumus, metožu atbilstību un šajā regulā minētās datu vākšanas un pārvaldes sasniegtos rezultātus. Šajā ziņojumā novērtē arī savākto datu izmantošanu Kopienā.

    3. Līdz 2003. gada 31. decembrim Komisija izskata jautājumu par to, vai ir lietderīgi paplašināt saskaņā ar šo regulu vācamo datu spektru. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija var veikt pētījumus un realizēt izpētes projektus jomās, kuras ir nozīmīgas KZP, bet uz kurām vēl neattiecas 4. pants, īpaši akvakultūrā, zivsaimniecības un akvakultūras attiecībās ar vidi un zvejniecības un akvakultūras nozaru spējā radīt darbavietas. Par šiem pētījumiem un projektiem var saņemt Kopienas finansiālo palīdzību saskaņā ar sīki izstrādātām normām, kas noteiktas Lēmumā 2000/439/EK.

    4. Pamatojoties uz 2. un 3. punktā paredzēto ziņojumu un analīzi, un, ņemot vērā KZP mainīgās vajadzības, Komisija līdz 2003. gada 31. decembrim izskata jautājumu par to, vai šajā regulā ir vajadzīgi grozījumi, un vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumu.

    11. pants

    Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 2000. gada 29. jūnijā

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    M. Arcanjo

    [1] OV C 375 E, 28.12.1999., 54. lpp.

    [2] 2000. gada 2. marta atzinums (līdz šim nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī)

    [3] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

    [4] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

    [5] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2346/98 (OV L 358, 31.12.1998., 5. lpp.).

    [6] OV L 71, 31.3.1995., 5. lpp.

    [7] OV L 113, 30.4.1997., 1. lpp.

    [8] OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

    [9] OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp.

    [10] OV L 266, 1.10.1998., 36. lpp.

    [11] OV L 266, 1.10.1998., 47. lpp.

    [12] OV L 68, 22.3.1971., 18. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu (EK) Nr. 478/99 (OV L 187, 20.7.1999., 70. lpp.).

    [13] Skat. šī Oficiālā Vēstneša 42. lpp.

    [14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

    --------------------------------------------------

    I PIELIKUMS

    Obligātās un paplašinātās programmas

    Obligātās programmas definīcija

    a) Obligātā programma ietver:

    - zvejas intensitātes uzraudzību ar savākto datu palīdzību, un, kas attiecas uz sekojošiem parametriem:

    - kuģu skaitu,

    - bruto tilpību (BT),

    - motora jaudu (kW),

    - kuģu vecumu,

    - zvejas rīkiem,

    - jūrā pavadīto laiku gadā,

    - šāda veida rūpniecisko zivsaimniecību uzraudzību ar savākto to datu palīdzību, kas attiecas uz izkraušanu un izmešanu atpakaļ jūrā, bioloģisko paraugu ņemšanu un uzskaiti:

    - izkraušanu un izmešanu atpakaļ jūrā attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem krājumiem,

    - bioloģisko paraugu ņemšanu, lai novērtētu nozvejas sastāvu un bioloģiskos parametrus, piemēram, II pielikumā uzskaitīto krājumu augšanu, dzimumu, dzimumnobriešanu un auglību,

    - uzskaiti III pielikumā uzskaitītajās ģeogrāfiskajās zonās un tās mērķus, ko noteiks saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru,

    - II pielikumā uzskaitīto sugu pirmās pārdošanas cenu kontroli attiecībā uz III pielikumā minētajām ģeogrāfiskajām zonām,

    - zvejniecības uzņēmumu un apstrādes nozares ekonomisko uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā uzskaitītajiem grāmatvedības posteņiem vai posteņu grupām;

    b) atbilstīgi obligātajai programmai savāktās informācijas apkopojuma pakāpi nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

    Apkopojuma pakāpi nosaka, pamatojoties uz:

    - koordinātu tīkliem, kas nosaka atskaites sektoru lielumu un izmantojamos laika intervālus, kuri, ņemot vērā zvejas intensitāti, ir saskaņā ar pastāvošajām regulām,

    - attiecīgu kuģu grupu un/vai ostu un attiecīgu zivju apstrādes nozaru identifikāciju; attiecībā uz intensitāti un ekonomikas datiem, kuģu grupas atbilst ceturto daudzgadu vadības programmu (DVP) (no 1997. gada līdz 2001. gadam) segmentiem vai, vajadzības gadījumā, apakšsegmentiem, saglabājot konsekvenci attiecībā pret visām pozīcijām;

    c) ja vajadzīgs, vērtējuma precizitātes vai paraugu ņemšanas programmu intensitātes mērķus nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

    Paplašinātās programmas definīcija

    d) Paplašinātā programma bez obligātās programmas ietver:

    - zvejas intensitātes uzraudzību, izmantojot savāktos datus par tiem pašiem parametriem, kuri noteikti obligātajā programmā, bet, koriģējot tos atbilstīgi konkrētām zivsaimniecībām un ņemot vērā mērķa sugas, zvejas rīkus un citu aprīkojumu. Papildparametrus nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru,

    - šādus rūpnieciskās zivsaimniecības uzraudzības veidus ar savākto to datu palīdzību, kas attiecas uz izkraušanu un izmešanu atpakaļ jūrā, bioloģisko paraugu ņemšanu un uzskaiti:

    - izkraušanu un izmešanu atpakaļ jūrā attiecībā uz II pielikumā ietvertajiem krājumiem ar zemāku apkopojuma pakāpi un lielāku paraugu ņemšanas blīvumu, kas jānosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru,

    - bioloģisko paraugu ņemšanu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem krājumiem, bet ar zemāku apkopojuma pakāpi un lielāku paraugu ņemšanas blīvumu, kas jānosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru,

    - uzskaiti III pielikumā uzskaitītajās zonās, bet ar paplašinātu uzskaites sarakstu un/vai lielāku paraugu ņemšanas blīvumu, uzskaites mērķus nosakot saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto procedūru,

    - II pielikumā uzskaitīto sugu pirmās pārdošanas cenu kontroli attiecībā uz rūpnieciskajām kategorijām atbilstīgi esošajām regulām, kas II pielikumā uzskaitītas pēc ģeogrāfiskajām zonām, kas minētas III pielikumā,

    - zvejniecības uzņēmumu un apstrādes nozares ekonomisko uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā uzskaitītajiem grāmatvedības posteņiem vai posteņu grupām, iekļaujot sīkāku informāciju par dažādu kategoriju izmaksām, dažādu veidu investīcijām, finansiālo stāvokli un nodarbinātību noteicošiem elementiem. Papildinformāciju sīkāk nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru;

    e) apkopojuma pakāpe ir zemāka nekā obligātajā programmā paredzētā. Paplašinātās programmas apkopotie dati ir saderīgi ar obligātās programmas apkopotajiem datiem;

    f) ja vajadzīgs, vērtējuma palielinātās precizitātes vai paraugu ņemšanas programmu palielinātās intensitātes mērķus nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

    --------------------------------------------------

    II PIELIKUMS

    Sugas un zvejas rajoni, uz kuriem attiecināmas obligātās un paplašinātās programmas

    Saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto procedūru var nolemt:

    - ka krājumi, kuru nozvejā kādas dalībvalsts kuģi nesasniedz izpildes regulā noteikto kontrollīmeni, nav jāiekļauj obligātajā programmā,

    - izmainīt šajā pielikumā minēto sugu un rajonu sarakstu,

    - ka obligātajā programmā var apkopot datus par rajoniem, kuri atdalīti ar komatiem, bet nedrīkst apkopot datus par rajoniem, kuri atdalīti ar slīpsvītrām.

    Suga | Zinātniskais nosaukums | Zvejas rajons |

    Baltijas jūra (ICES III zvejas rajons, izņemot Skageraku un Kategatu)

    Menca | Gadus morhua | III b-d |

    Limanda/gludā plekste | Limanda limanda | III b-d |

    Plekste | Platichtys flesus | III b-d |

    Reņģe | Clupea harengus | III b-c/III d |

    Jūras zeltplekste | Pleuronectes platessa | III b-d |

    Lasis | Salmo salar | III b-d |

    Taimiņš | Salmo trutta | III b-d |

    Brētliņa | Sprattus sprattus | III b-d |

    Akmeņplekste | Psetta maxima | III b-d |

    Zutis | Anguilla anguilla | III b-d |

    Asaris | Perca fluviatilis | III d |

    Līdaka | Esox lucius | III d |

    Zandarts | Stizostedion lucioperca | III d |

    Sīga | Coregonus spp. | III d |

    Skageraks un Kategats (ICES III. a zvejas rajons)

    Putasu | Micromesistius potassou | III a N |

    Menca | Gadus morhua | III a N/III a S |

    Pikša | Melanogrammus aeglefinus | III a N/III a S |

    Heks/merluza | Merluccius merluccius | III a N/III a S |

    Reņģe | Clupea harengus | III a N/III a S |

    Makrele | Scomber scombrus | III a N |

    Norvēģijas omārs | Nephrops norvegicus | III a N/III a S |

    Esmarka menciņa | Trisopterus esmarki | III a N |

    Garnele | Pandalus borealis | III a N |

    Jūras zeltplekste | Pleuronectes platessa | III a N/III a S |

    Saida | Pollachius virens | III a N/III a S |

    Tūbītes/tūbīšu dzimta | Ammodytidae | III a N/III a S |

    Jūrasmēle | Solea solea | III a N/III a S |

    Brētliņa | Sprattus sprattus | III a N/III a S |

    Limanda/gludā plekste | Limanda limanda | III a N |

    Merlangs | Merlangius merlangus | III a N/III a S |

    ICES II zvejas rajons

    Siļķe | Clupea harengus | II a, V |

    Menca | Gadus morhua | I, II apakšrajons |

    Saida | Pollachius virens | I, II apakšrajons |

    Garnele | Pandalus borealis | I, II apakšrajons |

    Grenlandes/melnais paltuss | Reinhartius hippoglossoides | I, II apakšrajons |

    Pikša | Melanogrammus aeglefinus | I, II apakšrajons |

    Sarkanasari/sarkanzivis | Sebastes spp. | I, II apakšrajons |

    Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa (ICES IV, VII d zvejas rajons)

    Putasu | Micromesistius potassou | IV, VII d |

    Gludais rombs | Scophtalmus rhombus | IV, VII d |

    Menca | Gadus morhua | IV, VII d |

    Pikša | Melanogrammus aeglefinus | IV, VII d |

    Reņģe | Clupea harengus | IV, VII d |

    Makrele | Scomber scombrus | IV, VII d |

    Norvēģijas omārs | Nephrops norvegicus | IV |

    Esmarka menciņa | Trisopterus esmarki | IV |

    (Ziemeļu) garnele | Pandalus borealis | IV |

    Jūras zeltplekste | Pleuronectes platessa | IV, VII d |

    Saida | Pollachius virens | IV, VII d |

    Tūbītes/tūbīšu dzimta | Ammodytae | IV |

    Jūrasmēle | Solea solea | IV, VII d |

    Brētliņa | Sprattus sprattus | IV, VII d |

    Akmeņplekste | Psetta maxima | IV, VII d |

    Merlangs | Merlangius merlangus | IV, VII d |

    Jūrasvelns | Lophiidae | IV, VII d |

    Argentīnas | Argentinidae | IV |

    Zilā jūraslīdaka | Molva dypterigia | IV |

    Zilmute | Helicolenus dactylopterus | IV |

    Vilkzivs | Anarhichas lupus | IV |

    Limanda/gludā plekste | Limanda limanda | IV, VII d |

    Dziļūdens haizivs | | IV |

    Bārdainais heks | Phycis spp. | IV |

    Grenlandes/melnais paltuss | Reinhartius hippoglossoides | IV |

    Heks/merluza | Merluccius merluccius | IV, VII d |

    Stavridas/stavridu ģints | Trachurus spp. | IV, VII d |

    Mazmutes plekste | Microstomus kitt | IV, VII d |

    Lielacu jūraslīdaka | Molva macrophtalma | IV |

    Megrims | Lepidorhombus spp. | IV, VII d |

    Raju dzimta | Rajidae | IV, VII d |

    Makrūrzivs | Macrourus berglax | IV |

    Lasis | Salmo salar | IV |

    Jūrasasari | Dicentrarchus spp. | IV, VII d |

    Sarkanasari/sarkanzivis | Sebastes spp. | IV |

    Haizivs | | IV, VII d |

    Dzelkņu haizivs/dzelkņhaizivs/katrāns | Squalus acanthias | IV, VII d |

    Brosme | Brosmius brosme | IV |

    Sarkanā plekste | Glyptocephalus cynoglossus | IV |

    Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu zona un Lamanša rietumu daļa (ICES II, V, VI, VII, izņemot d, VIII, IX, X, XII, XIV zvejas rajons)

    Anšovs | Engraulis encrasicolus | VIII/IX a |

    Jūrasvelns | Lophiidae | V b, VI, XII, XIV/VII, VIII abde/VIII c, IX, X |

    Putasu | Micromesistius potassou | I-IX, XII, XIV |

    Menca | Gadus morhua | VI a, VI b, VII a, VII bc, VII efg, VII hjk, VIII, IX, X, XII, XIV |

    Pikša | Melanogrammus aeglefinus | V b, VI, XII, XIV/VI a, VI b, VII a, VII, VIII, IX, X |

    Heks/merluza | Merluccius merluccius | III a, IV, VI, VII, VIII ab/VIII c, IX a |

    Reņģe | Clupea harengus | VI a, VII abcj |

    Stavridas/stavridu ģints | Trachurus spp. | II a, IV a, V, VI, VII, VIII, IX |

    Makrele | Scomber scombrus | II, III a, IV, V, VI, VII, VIII, IX |

    Megrims | Lepidorhombus spp. | V b, VI, XII, XIV, VII, VIII abcde, IX, X |

    Norvēģijas omārs | Nephrops norvegicus | V b, VI, VII a, (bez 33E2-E5), VII bcdejk, VIII abde/VIII c, IX, X |

    Jūras zeltplekste | Pleuronectes platessa | VII a/VII e/VII fg/VII bc, VII hjk, VIII, IX, X |

    Pollaks | Pollachius pollachius | Visi zvejas rajoni |

    Raju dzimta | Rajidae | Visi zvejas rajoni |

    Sarkanzivis/sarkanasari | Sebastes spp. | V a, XII, XIV |

    Saida | Pollachius virens | V b, VI, XII, XIV/VII, VIII, IX, X |

    Sardīne | Sardina pilchardus | VIII, IX |

    Jūrasmēle | Solea solea | VII a/VII e/VII fg/VIII ab/VII bc, VII hjk, IX a |

    Merlangs | Merlangius merlangus | V b, VI, XII, XIV, VII a, VII b-k, VIII/IX |

    Sarkanā plekste | Glyptocephalus cynoglossus | VI, VII |

    Beriksa | Beryx spp. | Visi zvejas rajoni |

    Argentīna | Argentina sphyraena | Visi zvejas rajoni |

    Zilā jūraslīdaka | Molva dypterigia | Visi zvejas rajoni |

    Zilmute | Helicolenus dactylopterus | Visi zvejas rajoni |

    Moiva | Mallotus villotus | XIV |

    Jūraszutis | Conger conger | Visi zvejas rajoni |

    Krabis | Cancer pagurus | Visi zvejas rajoni |

    Dzegužraja | Leucoraja naevus | Visi zvejas rajoni |

    Sēpija | Sepia officinalis | Visi zvejas rajoni |

    Bārdainais heks | Physis spp. | Visi zvejas rajoni |

    Grenlandes/melnais paltuss | Reinhartius hippoglossoides | V a, XII, XIV |

    Stavridas/stavridu ģints | Trachurus spp. | VIII, IX |

    Mazmutes plekste | Microstomus kitt | Visi zvejas rajoni |

    Zilā jūraslīdaka | Molva dypterigia | Visi zvejas rajoni |

    Omārs | Homarus gammarus | Visi zvejas rajoni |

    Sudrabainā kuprzivs | Argyrosoma regium | Visi zvejas rajoni |

    Vidusjūras stavrida | Trachurus mediterraneus | VIII, IX |

    Astoņkājis | Octopus vulgaris | Visi zvejas rajoni |

    Atlantijas lielgalvis | Hoplostethus atlanticus | Visi zvejas rajoni |

    Citas dziļūdens sugas | | Visi zvejas rajoni |

    Esmarka menciņa | Trisopterus esmarkii | Visi zvejas rajoni |

    Razor | Solen spp. | Visi zvejas rajoni |

    Jūras barbe | Mullus barbatus | Visi zvejas rajoni |

    Strupdeguna garaste/strupdeguna žurkaste | Coryphaenoides rupestris | Visi zvejas rajoni |

    Lasis | Salmo salar | Visi zvejas rajoni |

    Lepidops | Lepidopus caudatus | Visi zvejas rajoni |

    Gliemenes/jūras ķemmīte | Pecten spp. | Visi zvejas rajoni |

    Jūrasasaris | Dicentrarchus labrax | Visi zvejas rajoni |

    Pagele/sparīdas | Sparidae | Visi zvejas rajoni |

    Garneles | Pandalus borealis, Penaeus spp. | Visi zvejas rajoni |

    Austrumu makrele | Scomber japonicus | VIII, IX |

    Dzelkņhaizivs | Squalus spp. | Visi zvejas rajoni |

    Kalmārs | Loligo vulgaris | Visi zvejas rajoni |

    Īsspuru jūrasmēle | Microchirus variegatus | Visi zvejas rajoni |

    Whelk | Busycon spp. | Visi zvejas rajoni |

    Poliprions | Polyprion americanus | X |

    Vidusjūra

    Anšovs | Engraulis encrasicolus | 1.1., 1.2., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Jūrasvelns (divas sugas) | Lophius piscatorius, L. budegasa | 1.1., 1.3., 2.2., 3.1. |

    Heks/merluza | Merluccius merluccius | 1.1., 1.2., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Norvēģijas omārs | Nephrops norvegicus | 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Jūras barbe (divas sugas) | Mullus surmuletus, M. barbatus | 1.1., 1.2., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Garneles (divas sugas) | Aristeus antennatus, Aristeomorpha foliacea | 1.1., 1.3., 2.2., 3.1. |

    Sardīne | Sardina pilchardus | 1.1., 1.2., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Garneles | Penaeus spp. | 1.1., 1.3., 2.2., 3.1. |

    Bopsa/svītraine | Boops boops | 3, 1 |

    Gliemji/mīkstmieši | Veneridae (Callista spp., Ruditapes spp.) | 2.1., 2.2. |

    Sēpija | Sepia officinalis | 1.3., 2.1., 3.1. |

    Stavrida | Trachurus trachurus | 1.1., 1.3., 3.1. |

    Makrele | Scomber scombrus | 1.3., 2.2., 3.1. |

    Eledone sp | E. cirrhosa, E. moschata | 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Astoņkājis | Octopus vulgaris | 1.1., 1.3., 2.2., 3.1. |

    Pageles | Pagellus sp. | 1.1., 1.2., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Raju dzimta | Rajidae | 1.3., 2.1., 2.2., 3.1. |

    Kalmārs | Loligo vulgaris | 1.3., 2.2., 3.1. |

    Putasu | Micromesistius potassou | 1.1., 3.1. |

    Dorada | Sparus aurata | 1.2., 3.1. |

    Jūrasmēle | Solea solea | 1.2., 2.1., 3.1. |

    Jūrasasari | Dicentrarchus labrax | 1, 2 |

    Kefalu dzimtas zivis | Mugilidae | 1.3., 2, 3.1. |

    Smarīdu ģints zivis | Spicara spp. | 1.3., 2.2., 3.1. |

    Jūras karūsu ģints | Diplodus spp. | 1.3., 2.2., 3.1. |

    Garneles | Penaeus kerathurus | 1.3., 2, 3.1. |

    Triglas/jūrasgaiļi | Trigla spp. | 1.3., 2.2., 3.1. |

    NAFO zvejas rajoni

    Menca | Gadus morhua | 2J2KL/3M/3NO/3Ps/ |

    Grenlandes/melnais paltuss | Reinharditius hippoglosus | 3KLMNO/ID |

    Sarkanasari/sarkanzivis | Sebastes spp. | 3M/3LNO/Sa 1 |

    Garneles | Pandalus spp. | 3M/3LN |

    Paltuss | Hippoglossoides platessoides | 3LNO/3M |

    Makrūrzivis/garastes | Macrouridae | SA 2 + 3 |

    Raja | Raja spp. | SA 3 |

    Sarkanā plekste | Glyptocephalus cynoglossus | 3NO |

    Dzeltenastes plekste | Limanda ferruginea | 3LNO |

    Sugas, kurām raksturīga augsta migrācijas pakāpe

    Zobenzivs/šķēpzivs | Xiphias gladius | Atlantijas/Indijas okeāns Klusais okeāns/Vidusjūra |

    Tunzivs (dzeltenspuru, svītrainā, lielace, garspuru) | Thunnus albacares; Katsuwonus pelamis: T. obesus; T. alalunga; T. thynnus | Atlantijas/Indijas okeāns Klusais okeāns/Vidusjūra |

    Marlīnes/burzivis | | Atlantijas/Indijas okeāns Klusais okeāns/Vidusjūra |

    Mazās tunzivis, pelamidas, makreļtunzivis | Euthynnus, Sarda, Auxix | Atlantijas/Indijas okeāns Klusais okeāns/Vidusjūra |

    Haizivs | | Atlantijas/Indijas okeāns Klusais okeāns/Vidusjūra |

    CECAF FAO 34

    Heki/merluzas | Merluccius spp. | ATL. EK |

    Astoņkājis | Octopus vulgaris | Maroka — Senegāla |

    Dziļūdens rozā garnele | Parapenaeus longirostris | Maroka — Gvineja B. |

    Garnele | Penaeus notialis | Mauritānija |

    Sardīne | Sardina pilchardus | Mauritānija, Atl EK |

    Lepidops | Aphanopus carbo | Madeira |

    Anšovs | Engraulis encrasicolus | Maroka |

    Lepidops | Lepidopus caudatus | Mauritānija |

    Kalmārs | Loligo vulgaris | ATL. EK |

    Pelamida/bonitas | Sarda sarda | Mauritānija |

    (Zeltainā) sardinella | Sardinella aurita | Mauritānija, Atl EK |

    Plakanā sardinella | Sardinella maderensis | Mauritānija, Atl EK |

    Austrumu makrele | Scomber japonicus | Madeira, Maroka, Mauritānija |

    Sēpija | Sepia hierredda | ATL. EK |

    Sparīdas/akmensasari/pomadosidas | Sparidae, Serranidae, Haemulidae | ATL. EK |

    Stavridas | Trachurus picturatus | Madeira |

    Trachurus trachurus | Mauritānija, Maroka |

    Trachurus trecae | Mauritānija, Maroka |

    Matastes | Trichiuridae | Maroka |

    WECAF ZVEJAS RAJONS

    Purpura lutjānzivs | Lutianus purpureus | Franču Gviāna EEZ |

    Garneles | Penaeus subtilis | Franču Gviāna EEZ |

    CCAMLR FAO 58

    Leduszivs | Champsoccephalus gunnari | FAO 58.5.2. Antarktika |

    Patagonijas ilkņzivs/Patagonijas nototēnija | Dissostichus eleginoides | FAO 58.5.2. Antarktika |

    Makrūrzivis/garastes | Macrouridae | FAO 58.5.2. Antarktika |

    Pelēkā nototēnija | Notothenia squamifrons | FAO 58.5.2. Antarktika |

    Rajas | Raja spp. | FAO 58.5.2. Antarktika |

    Atlantijas okeāna dienvidrietumu zona

    Patagonijas ilkņzivs/Patagonijas nototēnija | Dissostichus e. | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Melnais kongrijs | Genypterus blacodes | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Kalmāri | Illex argentinus | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Kalmāri | Loligo gahi | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Makrūrzivis/garastes | Macrourus sp. | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Makrurons | Macruronus m. | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Jaunzēlandes heks | Merluccius australis | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Argentīnas (Patagonijas) heks/Argentīnas (Patagonijas) merluza | Merluccius hubbsi | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Dienvidu putasu | Micromesistius a. | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Nototēnija | Notothenia | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Salilota | Salilota a. | Argentīna, Folklendas FAO 41 |

    Angola

    Garneles | Aristeus varidens | Angola FAO 47 |

    Parapenaeus l. | Angola FAO 47 |

    Penaeus spp. | Angola FAO 47 |

    --------------------------------------------------

    III PIELIKUMS

    I pielikumā minētās ģeogrāfiskās zonas

    - Baltijas jūra, izņemot Kategatu

    - Kategats un Skageraks

    - Ziemeļjūra, ieskaitot Lamanša austrumu daļu un II zonu, izņemot Skageraku

    - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu zona un Lamanša rietumu daļu

    - NAFO reglamentētā zona

    - citas Atlantijas okeāna zonas

    - Vidusjūra

    - Indijas okeāns

    - Klusais okeāns

    - Klusā, Atlantijas un Indijas okeānu dienvidu daļas, Antarktikai piegulošās jūras

    --------------------------------------------------

    IV PIELIKUMS

    Zvejniecības uzņēmumu un apstrādes nozares ekonomiskās uzraudzības dati (obligātā programma)

    Gada dati sadalījumā pa flotes segmentiem

    Grāmatvedības postenis (datu veids) | Specifikācija |

    Ienākumi (apgrozījums) | Kopā un sadalījumā pa sugām |

    Ražošanas izmaksas: apkalpesdegvielasremonta un apkopescitas ekspluatācijas izmaksas | Kopā un sadalījumā pa izmaksu kategorijām |

    Fiksētās izmaksas | Vidējās izmaksas, aprēķinātas pēc investīcijām |

    Finansiālais stāvoklis | Pašu un aizņēmuma kapitāls |

    Investīcijas | vēsturiskāsaizstāšanasapdrošināšanas |

    Cenas, sugas | Vērtība par tonnu |

    Nodarbinātība | Pilna laika, daļēja laika (pilna laika ekvivalenti) |

    Grāmatvedības postenis (datu veids) | Specifikācija |

    Izejviela | Kopā un sadalījumā pa sugām (tonnās) |

    Ienākumi (apgrozījums) | Kopā un sadalījumā pa produktiem |

    Ražošanas izmaksas: darbaspēkaenerģijasizejvielas (vērtība)iepakojumacitas ekspluatācijas izmaksas | Kopā un sadalījumā pa izmaksu kategorijām |

    Fiksētās izmaksas | Vidējās izmaksas, aprēķinātas pēc investīcijām |

    Finansiālais stāvoklis | Pašu un aizņēmuma kapitāls |

    Investīcijas | vēsturiskāsaizstāšanasapdrošināšanas |

    Cenas, produkti | Vērtība par tonnu |

    Nodarbinātība | Skaits (pilna laika ekvivalenti) |

    Jaudu izmantošana | Vidēji gadā |

    --------------------------------------------------

    Top