32000R1522

Padomes Regula (EK) Nr. 1522/2000

(2000. gada 10. jūlijs),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu par Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru importu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Pagaidu pasākumi un galīgie kompensācijas maksājumi

(1) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 124/2000 [2] ("pagaidu maksājuma regula") uzlika pagaidu antidempinga maksājumus par tādu poliestera štāpeļšķiedru importu Kopienā, kuru KN kods ir 55032000 un kuru izcelsme ir Austrālijā, Indonēzijā un Taizemē.

(2) Ņemot vērā paralēlas antisubsidēšanas izmeklēšanas rezultātus, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 123/2000 [3] par Austrālijas un Taivānas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu Kopienā ieviesa pagaidu kompensācijas maksājumus.

(3) Attiecībā uz iepriekš minēto antisubsidēšanas izmeklēšanu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 978/2000 [4] pieņēma galīgus kompensācijas maksājumus importam ar izcelsmi Austrālijā, Taivānā un Indonēzijā.

1.2. Turpmākā procedūra

(4) Pēc pagaidu antidempinga maksājumu ieviešanas vairākas personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 ("pamatregula") 6. panta 5. punktu personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām. Personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ierosināt galīga antidempinga maksājuma piemērošanu un to līdzekļu galīgu iekasēšanu, ko šā maksājuma apmērā nodrošināja ar pagaidu maksājumiem. Informētajām personām arī deva laiku, lai tās pēc šā paziņojuma varētu sniegt savas piezīmes.

(5) Ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, kas bija iesniegtas šim nolūkam noteiktajā termiņā, izskatīja un vajadzības gadījumā ņēma vērā, izdarot galīgos secinājumus.

1.3. Nesadarbošanās

(6) Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs, kas nesadarbojās, lūdza Komisijai pārskatīt tā kā personas, kas nesadarbojas, statusu. Tas apgalvoja, ka, neraugoties uz termiņu radītajām grūtībām, šis uzņēmums atbildējis uz Komisijas anketu un ka tas liecina par tā nodomu sadarboties.

(7) Kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 18. apsvērumā, šis ražotājs eksportētājs nesniedza pilnīgu atbildi uz anketu termiņā, ko vairākkārt pagarināja, lai ļautu šim uzņēmumam iesniegt izsmeļošas atbildes. Tādēļ būtu jāapstiprina pagaidām noteiktā nesadarbošanās.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(8) Attiecīgais ražojums ir poliestera sintētiskās štāpeļšķiedras, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un ko pašlaik klasificē ar KN kodu 55032000. Tās parasti dēvē par poliestera štāpeļšķiedrām.

(9) Karaliskā Taizemes valdība, Indonēzijas valdība, daži ražotāji eksportētāji un lietotāju apvienība ("Eurofibrefill") apgalvoja, ka paziņojums par šīs izmeklēšanas uzsākšanu neattiecas uz tādiem poliestera štāpeļšķiedru veidiem, kas nav paredzēti izmantošanai vērpšanā, un līdz ar to šie poliestera štāpeļšķiedru veidi no izmeklēšanas būtu jāizslēdz.

(10) Apgalvoja arī, ka atšķirīgo fizikālo, tehnisko un ķīmisko īpašību, kā arī atšķirīgā pielietojuma dēļ katrā ziņā būtu jānošķir tie poliestera štāpeļšķiedru veidi, ko izmanto vērpšanā (kuras dēvē arī par austām poliestera štāpeļšķiedrām), no poliestera štāpeļšķiedrām, ko izmanto citiem pielietojumiem (kuras dēvē arī par neaustām jeb īsšķiedras poliestera štāpeļšķiedrām). Turklāt apgalvoja, ka savstarpēja aizstājamība starp poliestera štāpeļšķiedrām vērpšanai un poliestera štāpeļšķiedrām citiem pielietojumiem ir ļoti ierobežota, ja tāda vispār ir, un attiecas tikai uz dažiem šķiedru veidiem, kuri sākotnēji paredzēti kā poliestera štāpeļšķiedras vērpšanai, bet ko var izmantot arī citiem pielietojumiem. Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka nošķīrums starp tādu poliestera štāpeļšķiedru viediem, kas paredzētas vērpšanai un tādu poliestera štāpeļšķiedru veidiem, kas paredzētas citiem pielietojumiem, būtu atspoguļots to biezumā, ko izsaka denjē. Viņuprāt, poliestera štāpeļšķiedru veidus, kuru biezums ir mazāks par trim denjē, izmanto vērpšanas jomā, savukārt veidus, kuru biezums ir vairāk par trim denjē, izmanto citiem pielietojumiem.

(11) Turklāt minētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare izgatavo galvenokārt poliestera štāpeļšķiedras vērpšanai un ka līdz ar to vairumu poliestera štāpeļšķiedru citiem pielietojumiem iegūst ārpus Kopienas.

(12) Tāpat arī viens ražotājs eksportētājs Indonēzijā apgalvoja, ka no otrreizējām izejvielām izgatavotas poliestera štāpeļšķiedras ("pārstrādes poliestera štāpeļšķiedras") nevajadzētu iekļaut tajā pašā kategorijā, kurā ietilpst no parastām izejvielām izgatavotas poliestera štāpeļšķiedras ("parastās poliestera štāpeļšķiedras"), jo abām ir atšķirīgi ražošanas procesi, tās izgatavo no dažādām izejvielām un tām ir dažāds galīgais izmantojums. Tādēļ tie apgalvoja, ka šo procedūru nevajadzētu attiecināt uz pārstrādes poliestera štāpeļšķiedrām.

(13) Šajā sakarā būtu jānorāda, ka paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu, kā arī sūdzībā ir skaidri izklāstīts attiecīgā KN koda apraksts, kas attiecas uz visiem poliestera štāpeļšķiedru veidiem. Neraugoties uz to, pēc šīs izmeklēšanas uzsākšanas daži ražotāji eksportētāji nepareizi interpretēja attiecīgā KN koda apraksta formulējumu. Līdz ar to noskaidroja, ka gan sūdzība, gan paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu attiecās uz visiem poliestera štāpeļšķiedru veidiem, ko eksportē attiecīgās valstis un izgatavo Kopienas ražošanas nozare, neatkarīgi no to izmantojuma.

(14) Kopienas ražošanas nozare tiešām izgatavo visus poliestera štāpeļšķiedru veidus un jo īpaši poliestera štāpeļšķiedras, kas nav paredzētas vērpšanai. Pretēji apgalvojumiem par ļoti ierobežoto Kopienas ražošanas nozares darbību tādu poliestera štāpeļšķiedru jomā, kas paredzētas citiem pielietojumiem, izmeklēšanā konstatēja, ka izmeklēšanas laika posmā ("IP") (no 1998. gada 1. aprīļa līdz 1999. gada 31. martam) šādu poliestera štāpeļšķiedru veidu pārdošanas apjoms veidoja apmēram 75 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma, kamēr tādu poliestera štāpeļšķiedru veidi, kas paredzētas vērpšanai, veidoja apmēram 25 %.

(15) Konstatēja arī, ka apmēram 50 % no poliestera štāpeļšķiedru importa veidiem ar izcelsmi Austrālijā, Indonēzijā un Taizemē bija poliestera štāpeļšķiedras vērpšanai, savukārt pārējie 50 % bija poliestera štāpeļšķiedras citiem pielietojumiem.

(16) Ciktāl tas attiecas uz fizikālo, tehnisko un ķīmisko īpašību atšķirībām, būtu jāatceras, ka poliestera štāpeļšķiedras iegūst daudzos un dažādos veidos; to pamatā ir viens un tas pats ķīmiskais sastāvs. Tās arī ražo ar vienām un tām pašām ražošanas iekārtām un pat uz vienās un tajās pašās ražošanas līnijās. Izmeklēšana pierādīja, ka, atkarībā no uzņēmuma, gan ražotāji eksportētāji, gan Kopienas ražošanas nozare izgatavo no 15 līdz 80 poliestera štāpeļšķiedru veidu. Galvenās iezīmes, pēc kādām atšķir dažādus poliestera štāpeļšķiedru veidus, ir biezums (denjē), garums, stiprība, burzīgums un rukums. Ir skaidrs, ka pastāv atšķirības starp šī klāsta "sākumu" un "beigām" iepriekš minēto tehnisko īpašību ziņā. Tomēr būtu jānorāda, ka fizikālo īpašību atšķirības pastāv pat viena biezuma veidu starpā, jo ražošanu parasti veic saskaņā ar klientu specifikācijām.

(17) Iespējamā gandrīz pilnīgā poliestera štāpeļšķiedru veidu diferencēšana, izmantojot trīs denjē robežu, kas atspoguļo ražojuma izmantošanas atšķirības, šajā izmeklēšanā neapstiprinājās, jo īpaši analizējot no ražotājiem eksportētājiem un Kopienas ražošanas nozares saņemtos faktiskos datus. Patiesībā dažādu poliestera štāpeļšķiedru starpā konstatēja ievērojamu pārklāšanos. Šī izmeklēšana parādīja, ka tādu poliestera štāpeļšķiedru, kuru biezums ir mazāks par trim denjē, pārdošanas apjoms citu pielietojumu nozarēm un tādu poliestera štāpeļšķiedru, kuru biezums ir lielāks par trim denjē, pārdošanas apjoms vērpšanas jomai veido apmēram 20 % importa no trim attiecīgajām valstīm un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Turklāt 7 % šķiedru biezums ir tieši trīs denjē, un tās pārdod vai nu izmantošanai vērpšanā, vai citiem pielietojumiem. Tādējādi izmeklēšanā ir konstatēts, ka nav skaidras robežas starp dažādiem veidiem, jo šajā dažādu veidu klāstā notiek pārklāšanās un līdz ar to arī konkurence "blakus esošu" veidu starpā.

(18) Papildus iepriekš minētajai sakritībai, ir apstiprinājies arī tas, ka vienas un tās pašas poliestera štāpeļšķiedras izmanto gan vērpšanai, gan citiem pielietojumiem, ko pierāda skaidras vienvirziena savstarpējas aizstājamības esamība dažiem poliestera štāpeļšķiedru veidiem. Protams, poliestera štāpeļšķiedras vērpšanai var pārdot citiem pielietojumiem, ja šķiedru kvalitāte nav piemērota izmantojumam vērpšanā. Tādējādi saskaņā ar Kopienas praksi šādos gadījumos, dažādi poliestera štāpeļšķiedru veidi jāuzskata par vienu ražojumu.

(19) Attiecībā uz iespējamo ražošanas izmaksu atšķirību starp poliestera štāpeļšķiedrām vērpšanai un poliestera štāpeļšķiedrām citiem pielietojumiem būtu jānorāda, ka šāda atšķirība ir nenozīmīga. To parāda arī tas, ka nav lielu atšķirību pārdošanas cenās starp poliestera štāpeļšķiedrām vērpšanai un poliestera štāpeļšķiedrām citiem pielietojumiem, piemēram, parastajām poliestera štāpeļšķiedrām vērpšanai un citiem pielietojumiem.

(20) Kā minēts iepriekš, visus poliestera štāpeļšķiedru veidus izgatavo, izmantojot vienas un tās pašas ražošanas iekārtas. Turklāt pāreja no viena poliestera štāpeļšķiedru veida uz citu neprasa nekādus papildu ieguldījumus, izņemot noteiktas pielāgošanas un kalibrēšanas izmaksas. Lai gan tas neattiecas uz attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma noteikšanu, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare var izgatavot jebkura veida poliestera štāpeļšķiedras. Tādējādi pat tad, ja noteikti poliestera štāpeļšķiedru veidi saskaņā ar apgalvojumiem nebūtu uzreiz pieejami no Kopienas ražošanas nozares, tā iemesli nav tehniskas dabas, bet gan ir saistīti ar cenu līmeņa samazinājumu, ko izraisījis imports par dempinga cenām, kuru klienti ir izmantojuši savos cenu piedāvājumu pieprasījumos. Tādēļ nav apstiprināts apgalvojums, ka noteikti poliestera štāpeļšķiedru veidi no Kopienas ražošanas nozares nav pieejami.

(21) Visbeidzot jāatceras, ka dažādu poliestera štāpeļšķiedru veidu esamība, izmantoto izejvielu kvalitātes, ražošanas procesu un pielietojumu atšķirības nav saistītas ne ar kādām būtiskām poliestera štāpeļšķiedru galveno fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirībām. Tādēļ pārstrādes un parastās poliestera štāpeļšķiedras šajā procedūrā jāuzskata par attiecīgā ražojuma daļu.

(22) Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka saņemtās piezīmes saistībā ar attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma definīciju nav tādas, lai pagaidu maksājuma regulas 10. līdz 12. apsvērumā izklāstītos secinājumus uzskatītu par nederīgiem. Līdz ar to apstiprina šos secinājumus, kas atbilst secinājumiem, kuri par to pašu ražojumu izdarīti iepriekšējās izmeklēšanās.

3. DEMPINGS

3.1. Austrālija

3.1.1. Normālā vērtība

(23) Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas vienīgais Austrālijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija bija kļūdaini uzskatījusi vienu vietējo lietotāju par saistīto uzņēmumu, un tādēļ tai nevajadzējis izslēgt darījumus ar šo uzņēmumu, nosakot normālo vērtību. Saskaņā ar ražotāja eksportētāja apgalvojumiem, šis lietotājs bija neatkarīgs klients.

(24) Šo apgalvojumu noraidīja, jo saskaņā ar informāciju, kas saņemta uz vietas, attiecīgais lietotājs un Austrālijas ražotājs eksportētājs katrs piederēja vienam trestam; abus trestus kontrolēja viena ģimene. Turklāt pats uzņēmums atzina, ka daži direktori un akcionāri abos uzņēmumos bija kopīgi. Secināja, ka abi uzņēmumi bija saistītas personas pamatregulas 2. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt uzņēmums neparādīja, ka šīs attiecības nav ietekmējušas cenu līmeni abu personu starpā. Turklāt Komisija konstatēja, ka šie darījumi nav notikuši parastā tirdzniecības apritē, jo tie bija veikti ar zaudējumiem.

(25) Austrālijas ražotājs eksportētājs arī iebilda, ka, nosakot izejvielu izmaksas, būtu jāizmanto faktiski samaksātās summas, nevis rēķinā norādītās cenas.

(26) Šo iebildumu pieņēma un attiecīgi pārskatīja parasto tirdzniecības darījumu pārbaudē un normālās vērtības noteikšanā izmantotās ražošanas izmaksas.

3.1.2. Eksporta cena

(27) Attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu piezīmes nesaņēma. Ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulā.

3.1.3. Salīdzinājums

(28) Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas Austrālijas ražotājs eksportētājs izteica atkārtotu lūgumu pieļaut tehniskus pakalpojumus vietējā tirgū.

(29) Kā izklāstīts pagaidu maksājuma regulas 40. apsvērumā, uzņēmums nesniedza pietiekamu pamatojumu attiecībā uz savu iebildumu raksturu, tāpat nesniedza arī pietiekamus paskaidrojumus vai dokumentārus pierādījumus, lai pamatotu pieprasītās korekciju summas. Turklāt uzņēmums nevarēja parādīt, ka attiecīgā faktora dēļ klientiem vietējā un eksporta tirgū piemēro dažādas cenas.

(30) Tādēļ iebildums ir noraidīts, un apstiprina pagaidu maksājuma regulā izklāstītos secinājumus.

3.1.4. Dempinga starpība

(31) Pārskatītās vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājums ar vidējo svērto eksporta cenu pēc ražojuma veida, pamatojoties uz ražotāja cenu, parādīja dempinga esamību. Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas, pirms nodokļa nomaksas, ir 18 %.

3.2. Indonēzija

3.2.1. Paraugu ņemšana

(32) Kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulā, Indonēzijai izmantoja paraugu ņemšanu. Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas Indonēzijas iestādes apgalvoja, ka tās nav piekritušas Komisijas piedāvātajam paraugam šā parauga izraudzīšanas laikā. Tomēr jāatceras, ka šajā paraugā beigās izraudzītie uzņēmumi bija tie, kurus šim mērķim rakstiski ieteica pašas Indonēzijas iestādes. Nekādas turpmākas piezīmes par paraugu ņemšanu nesaņēma, un tādēļ apstiprina pagaidu maksājuma regulas secinājumus.

3.2.2. Normālā vērtība

(33) Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas Komisija pārskatīja panāktās sadarbības pakāpi ar vienu Indonēzijas ražotāju eksportētāju. Šajā sakarā secināja, ka problēmas gan ar informāciju, kas sniegta atbildē uz anketu, gan ar vēlāku pārbaudi uz vietas, nozīmē to, ka uzņēmuma sniegto informāciju nevar pienācīgi pārbaudīt, jo īpaši attiecībā uz ražošanas izmaksām. Sniegtā informācija bija maldinoša un traucēja izmeklēšanu. Turklāt pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas iesniegtie paskaidrojumi izraisīja turpmākas šaubas par iesniegto sākotnējo informāciju. Tādēļ uzņēmumam paziņoja, ka noteiktu iesniegto informāciju neņems vērā, un tam deva iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus. Sniegtos paskaidrojumus neuzskatīja par pietiekamiem. Šajos apstākļos secinājumus izdarīja, pamatojoties uz faktiem, kuri bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tomēr šā uzņēmuma sniegto informāciju izmantoja tiktāl, ciktāl šīs izmeklēšanas nolūkā tas bija iespējams.

(34) Šis Indonēzijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Komisijai vajadzējis aprēķināt atsevišķas normālās vērtības un atsevišķas dempinga starpības attiecīgā ražojuma otrajai un trešajai kvalitātes pakāpei. Uzņēmums iebilda, ka, sniedzot ziņas atsevišķi par dažādām apakškvalitātēm, tas bija izpildījis anketas norādījumus, jo uzskatījis, ka otrās un trešās kvalitātes tehniskās specifikācijas ir dažādas un šīs kvalitātes turklāt bijušas diferencētas uzņēmuma uzskaitē. Uzņēmums arī ziņoja par dažādām ražošanas izmaksām dažādām kvalitātēm, pamatojot to ar izmaksu sistēmu, kura nosaka izmaksas, lai pieļautu izmaksu segšanu apakškvalitātēm. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka sagrupēto apakškvalitāšu salīdzinājums nav bijis atbilstīgs.

(35) Konstatēja, ka uzņēmums nestandarta kvalitāšu klasifikācijā nav ievērojis ne anketā dotos ziņošanas norādījumus, ne pats savu uzskaiti, ko darīja pieejamu Komisijai. Neraugoties uz iepriekš minēto, tālāk pārbaudīja dažādu kvalitāšu ražošanas izmaksas, par kurām uzņēmums bija ziņojis, atbildot uz anketu. Šajā sakarā konstatēja, ka šīs otrās un trešās kvalitātes ražošanas izmaksas pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kuras saistītas ar aplūkojamā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā. Tiešām, attiecībā uz apakškvalitātēm paziņotās ražošanas izmaksas neietvēra darbaspēka izmaksas, amortizācijas, pieskaitāmās un pārdošanas izmaksas, kā arī tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas. Turklāt konstatēja, ka uzņēmuma apgalvojums, ka tā cena tikko nosedz izmaksas, bija pretrunā iesniegtajai informācijai, kas parādīja lielu peļņu par apakškvalitātēm. Turklāt neapstrīdēja to, ka uzņēmuma mērķis bija ražot pirmās kvalitātes poliestera štāpeļšķiedras. Tas nozīmēja, ka visu poliestera štāpeļšķiedru faktiskās ražošanas izmaksas neatkarīgi no to kvalitātes bija vienādas. Tādēļ ražošanas izmaksas pārrēķināja, pamatojoties uz kopējām faktiskajām izmaksām izmeklēšanas laika posmā, ko pēc tam izdalīja ar kopējo saražoto apjomu, lai noteiktu vidējās ražošanas izmaksas.

(36) Pēc tam saskaņā ar pagaidu maksājuma regulā aprakstīto metodoloģiju piemēroja pārskatītās ražošanas izmaksas, lai pārbaudītu, vai vietējās cenas bija veidotas parastā tirdzniecības apritē. Ja izrādījās, ka tā ir, normālās vērtības noteikšanai izmantoja vietējās cenas. Pretējā gadījumā normālo vērtību noteica. Pamatojoties uz to, iespējamā dažādā apakškvalitāšu grupēšana iznākumu neietekmēja. Tomēr pieņēma, ka uzņēmumam ir noteikta attiecīgā ražojuma nestandarta produkcija, un šo aspektu ņēma vērā salīdzinājumā.

(37) Tas pats Indonēzijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšanā izmantotās vispārējās un administratīvās izmaksas vajadzējis piemērot visam attiecīgo ražojumu ražojošās nodaļas pārdošanas apjomam, ieskaitot iekšējās pārdošanas apjomu.

(38) Šo apgalvojumu noraidīja, jo izdevumus veidoja pārdošana neatkarīgiem klientiem, nevis iekšējā pārdošana citām nodaļām, kas attiecīgo ražojumu apstrādātu tālāk.

(39) Tas pats Indonēzijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai normālās vērtības aprēķināšanā vajadzējis izmantot ražojumam specifiskās tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas, nevis kopējās tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas nodaļai, kas izgatavo attiecīgo ražojumu.

(40) Šo apgalvojumu noraidīja, jo uzņēmums nesniedza nepieciešamos apliecinošos dokumentus, kas būtu ļāvuši pienācīgi pārbaudīt ražojuma specifiskās tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas izmeklēšanā uz vietas. Tādēļ turpināja piemērot vispārējās nodaļas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas.

(41) Tas pats Indonēzijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot normālo vērtību, vietējā tirgū pārdotā ražojuma izmaksās ir iekļāvusi noteiktus identificējamus eksporta izdevumus.

(42) Apgalvojumu pieņēma un tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu piemērošanu pārskatīja, pamatojoties uz kontu plānu, ko iesniedza kopā ar atbildi uz anketu, un izmantoja pārbaudē ar noteikumu, ka tajā ir skaidri norādīti attiecīgie konti saistībā ar eksportu.

(43) Tas pats Indonēzijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Komisijai nevajadzējis piemērot uzņēmuma vienas organizatoriskas vienības, kas, iespējams, ir iesaistīta finanšu tirgus darbībā, tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas, jo šī vienība ir atsevišķs peļņas centrs un nav darbojies kā centrālais pakalpojumu sniedzējs citām nodaļām.

(44) Šo apgalvojumu noraidīja. Uzņēmums nesniedza pierādījumus, ka attiecīgā organizatoriskā vienība ir no operatīvajām vienībām neatkarīga vienība, vai ka tā darbojusies kā peļņas centrs. Arī uzņēmuma auditētajos finanšu pārskatos nebija atsauces uz neatkarīgā peļņas centra veiktajiem finanšu tirgus darījumiem. Patiesībā uzņēmuma iesniegtajos dokumentos bija redzams, ka attiecīgā organizatoriskajai vienībai ir galvenā loma uzņēmuma darījumos, kā noteikts auditētajos pārskatos. Tās darbības bija tādas, kādas parasti veic galvenais birojs. Tādēļ normālās vērtības aprēķināšanā turpināja attiecīgajam ražojumam piemērot šīs vienības tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas.

(45) Tas pats Indonēzijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai nevajadzējis piemērot iepriekš minētās organizatoriskās vienības procentu izdevumus attiecīgajam ražojumam. Uzņēmums apgalvoja, ka ar šai vienībai deklarētajiem aizdevumiem ir finansētas darbības finanšu tirgos un ieguldījumi meitasuzņēmumos. Tādēļ saskaņā ar uzņēmuma apgalvojumiem šie aizdevumi nebija saistīti ar attiecīgā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu, un to nevar attiecināt uz dažādām operatīvajām nodaļām. Apstiprināja arī, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā iesaistītā nodaļa pati nodrošina sev finansējumu.

(46) Šo apgalvojumu noraidīja, jo, kā norādīts iepriekš, 44. apsvērumā, šīs organizatoriskās vienības darbības bija tādas, kādas parasti veic galvenais birojs. Turklāt uzņēmums nesniedza pietiekamus pierādījumus, kādēļ aizdevumi nevarētu būt izlietoti dažādu operatīvo nodaļu darbību finansēšanā. Turklāt paskaidrojumus, ko sniedza attiecībā uz ražošanas un finanšu tirgus darbību finansēšanu, neapstiprināja ar auditētiem uzņēmuma finanšu pārskatiem.

(47) Pārbaudot iebildumu par šiem finanšu izdevumiem, konstatēja, ka uzņēmums ir noslēdzis cenu fiksēšanas līgumus, lai ierobežotu valūtas maiņas risku saistībā ar iepriekš minētajiem aizdevumiem. Šie cenu fiksēšanas darījumi veidoja gada izmaksas prēmijas veidā. Lai gan uzņēmums apgalvoja, ka šīs izmaksas nevajadzētu piemērot attiecīgajam ražojumam 45. apsvērumā minēto iemeslu dēļ, uzskatīja, ka šīs izmaksas jāiekļauj tirdzniecības, vispārējās un administratīvajās izmaksās un jāpiemēro visiem ražojumiem, pamatojoties uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Turklāt lūgumu izskatīt valūtas maiņas ieguvumus no cenu fiksēšanas darījumiem noraidīja, jo antidempinga izmeklēšanā šādus valūtas maiņas ieguvumus neņem vērā neatkarīgi no tā, vai tādus konstatē, vai ne.

(48) Tas pats Indonēzijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka gadījumā, ja procentu izdevumus piemēro dažādām operatīvajām nodaļām, tie jāsedz no atbilstošiem ienākumiem.

(49) Šo iebildumu pieņēma, ciktāl tas attiecās uz ienākumiem no īstermiņa naudas līdzekļu noguldījumiem. Tādēļ pirms tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas izmantoja, lai noteiktu parasto tirdzniecības apriti un normālo vērtību, tās pārskatīja.

3.2.3. Eksporta cena

(50) Tā kā attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu piezīmes nesaņēma, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulā.

3.2.4. Salīdzinājums

(51) Kā norādīts 36. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jāņem vērā saražotā apjoma kvalitātes atšķirības. Šajos apstākļos uzskatīja par lietderīgu noteikt īpašu normālās vērtības korekciju nestandarta kvalitātei.

(52) Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Komisijai vajadzējis aprēķināt kredīta izmaksu summu eksporta pārdošanas apjomam, pamatojoties uz uzņēmuma faktiskajiem izdevumiem, diskontējot vekseļus. Uzņēmums iebilda arī, ka eksporta pārdošanas ietvaros ieturētās procentu likmes ir zemākas, nekā procentu likmes vietējai pārdošanai tajā pašā valūtā.

(53) Šo iebildumu noraidīja, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu jebkādu attiecīgai pārdošanai piešķirta kredīta izmaksu starpību koriģē "tikai ar noteikumu, ka šo faktoru ņem vērā, nosakot cenas". Uzņēmums savā atbildē uz anketu nesniedza informāciju par kredīta procentu likmēm eksporta pārdošanas ietvaros, lai gan anketā tas bija nepārprotami prasīts. Tādēļ nevarēja pārbaudīt apgalvojumu, ka eksporta pārdošanas kredīta procentu likme bija zemāka nekā vietējai pārdošanai, ko abos gadījumos veica vienā un tajā pašā valūtā, jo pārbaudes laikā šis faktors nebija zināms.

3.2.5. Dempinga starpība

(54) Attiecīgi pārskatītās vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājums ar vidējo svērto eksporta cenu pēc ražojuma veida, pamatojoties uz ražotāja cenu, parādīja dempinga esamību abiem paraugā iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(55) Pārskatīja viena pārbaudāmā uzņēmuma dempinga starpību. Attiecīgi pārskatīja arī vidējo svērto dempinga starpību, kas aprēķināta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti paraugā, ievērojot pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tomēr pārskatītie aprēķini neietekmēja dempinga starpību, kas noteikta uzņēmumiem, kuri nesadarbojās. Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas, pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

- paraugā iekļautajiem, pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem

— PT. Indorama Synthetics Tbk. | 8,4 % |

— PT. Panasia Indosyntec | 14,8 % |

- ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kuri nav iekļauti paraugā

— PT. GT Petrochem Industries Tbk. | 14,0 % |

— PT. Susilia Indah Synthetic Fiber Industries | 14,0 % |

— PT. Teijin Indonesia Fiber Corporation Tbk. | 14,0 % |

ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas | 20,8 % |

3.3. Taizeme

3.3.1. Normālā vērtība

(56) Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas viens ražotājs eksportētājs, kam nebija atsevišķu pārdošanas izmaksu kontu katram gatavajam ražojumam, apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pieņemt sīki izstrādātus, katram modelim raksturīgus ražošanas izmaksu aprēķinus, ko tas esot uzskatāmi sniedzis, lai atbildētu uz anketu.

(57) Šis ražotājs eksportētājs pēc pagaidu pasākumiem apgalvoja, ka tā izmeklēšanas laika posma beigu noslēguma krājumu vērtība no ikmēneša iekšējiem vadības rezultātiem ir aprēķināta, drīzāk pamatojoties uz gaidāmo tirgus vērtību, nevis uz izmaksām, un tādēļ nebija lietderīgi izmantot šo skaitli ražošanas izmaksām.

(58) Tas arī apgalvoja, ka būtu bijis lietderīgāk noteikt ražošanas izmaksas, pamatojoties uz finanšu gada noslēguma krājumu skaitli, nevis uz izmeklēšanas laika posma noslēguma krājumu skaitli, jo gada beigu noslēguma krājumu skaitlis bija auditēts, attiecās uz izmeklēšanas laika posma deviņiem mēnešiem, nevis uz trim mēnešiem, un atbilda ražošanas izmaksām, ko uzņēmums īpaši aprēķināja par izmeklēšanas laika posma pirmajiem deviņiem mēnešiem.

(59) Turklāt tas apgalvoja, ka vajadzējis izmantot ikmēneša ražošanas izmaksas sakarā ar izejvielu izmaksu un maiņas kursu svārstībām, un sakarā ar to, ka dažus mēnešus eksports uz Kopienu nenotika.

(60) Tomēr konstatēja, ka īpaši aprēķinātās izmaksas nesaskanēja ar noteiktām noslēguma krājumu vērtībām, ko šis ražotājs eksportētājs bija norādījis savā atbildē uz anketu, ievērojot tajā norādīto krājumu vērtēšanas metodi, proti, zemāko rādītāju no vidējām izmaksām vai tīrās realizējamās vērtības.

(61) Ražotājs eksportētājs savā atbildē uz anketu bija noliedzis vadības kontu esamību attiecīgajam ražojumam, un pārbaudē uz vietas neizdevās iegūt un pierādīt kādus iekšējās vadības rezultātus, kas ietvertu noslēguma krājumu vērtības.

(62) Attiecībā uz iespējami auditētajiem krājumu skaitļiem, apstiprinājuma gūšanas apmeklējuma laikā finanšu gada noslēguma krājumu vērtējuma grafikus nesaņēma, neraugoties uz to, ka tos pieprasīja, un tādēļ nebija iespējams noteikt vēsturiski izmantoto krājumu vērtēšanas metodi, vai pārbaudīt vienības krājumu vērtības gada beigās kādam ražojuma veidam vai ražojumiem kopumā.

(63) Šajos apstākļos uzskatīja, ka īpaši aprēķinātās mēneša un gada ražošanas izmaksas nav ticamas. Tādēļ izmeklēšanas laika posma beigu noslēguma krājumu vērtība, kuras pamatā, saskaņā ar Komisijas saņemto informāciju līdz pārbaudes apmeklējuma beigām, bija zemākais rādītājs no izmaksām vai tīrās realizējamās vērtības, ir jāsaglabā kā ražošanas izmaksas, lai noteiktu normālo vērtību.

(64) Cita ražotāja eksportētāja lūgumu koriģēt tā tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas noraidīja, ja šīs pozīcijas jau bija ņemtas vērā, vai attiecībā uz izdevumiem un ienākumiem, kā arī noteiktām maksām un nodokļiem, jo šis lūgums nesaskanēja ar uzņēmuma anketā sniegtajām atbildēm.

(65) Tas pats ražotājs eksportētājs iebilda, ka vajadzējis no vietējās pārdošanas darījumu uzskaites atskaitīt noteiktu preču atdošanu atpakaļ un pārdošanas atlaides. Lūgumu attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ noraidīja, jo šī atdošana atpakaļ neattiecās uz izmeklēšanas laika posmā notikušo pārdošanu, un attiecīgie daudzumi nebija iekļauti uzskaitē. Lūgumu par pārdošanas atlaidēm noraidīja attiecībā uz noteiktām atlaidēm, jo līdz apstiprinājuma gūšanas apmeklējuma beigām nebija redzama tieša saistība ar attiecīgajiem pārdošanas apjomiem, savukārt attiecībā uz citām atlaidēm ražotāja eksportētāja atbildē uz anketu nekādi lūgumi nebija izteikti. Tomēr tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu procentuālās daļas noteikšanai izmantoto tīrā pārdošanas apjoma skaitli izmeklēšanas laika posmam konsekvences labad palielināja.

(66) Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka parastās tirdzniecības aprites pārbaudei ik ceturksni būtu jāveic cenu salīdzināšana ar ražošanas izmaksām. Tie norādīja, ka visā izmeklēšanas laika posmā ievērojami samazinājās gan izejvielu cenas, gan pārdošanas cenas, un tādēļ bija nepieciešams ik ceturksni veikt pārbaudi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Šo aspektu pārbaudīja, un aprēķinus koriģēja, par pamatu ņemot ceturksni.

(67) Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražošanas izmaksās iekļaujamo vietējo tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu aprēķināšanai būtu jāpiemēro tehniskās palīdzības izmaksas, pamatojoties uz apgrozījumu. Šo apgalvojumu pieņēma.

(68) Trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka valūtas maiņas ieguvumu un zaudējumu izslēgšana no to tirdzniecības, vispārējām un administratīvajām izmaksām, kas notika pagaidu posmā, nav pamatota. Valūtas maiņas ieguvumus un zaudējumus vispār neņēma vērā, jo Komisija izmantoja tos maiņas kursus, kas bija spēkā rēķina izrakstīšanas datumā. Tomēr tiktāl, ciktāl tie radās, iepērkot izejvielas, Komisija koriģēja normālās vērtības aprēķinus, ņemot vērā attiecīgos valūtas maiņas ieguvumus un zaudējumus. Tad viens no šiem ražotājiem eksportētājiem iebilda, ka tirdzniecības, vispārējās un administratīvajās izmaksās iekļauto valūtas maiņas ieguvumu aprēķināšanu vajadzējis balstīt uz auditētiem skaitļiem. Tomēr šo iebildumu nepieņēma, jo iespējami auditētus skaitļus saņēma tikai izmeklēšanas beigu posmā, kad tos vairs nevarēja pārbaudīt.

3.3.2. Eksporta cena

(69) Attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu iebildumus nesaņēma. Ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulā.

3.3.3. Salīdzinājums

(70) Divi ražotāji eksportētāji lūdza veikt eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu, par pamatu ņemot ceturksni, bet viens – par pamatu ņemot mēnesi. Izpildīja to ražotāju eksportētāju lūgumu, kuri lūdza ceturkšņa salīdzinājumu, un noraidīja trešā ražotāja eksportētāja lūgumu noteikt ikmēneša salīdzinājumu, jo vienā mēnesī/ceturksnī nevar noteikt ticamu normālo vērtību.

(71) Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu jākoriģē pārvadājuma izmaksas, kas samaksātas par atpakaļ atdotajām precēm. Tomēr šo lūgumu noraidīja, jo neuzskatīja par lietderīgu iekļaut iekšzemes pārvadājumu izmaksu korekciju par atpakaļ atdošanas izmaksām, ja pārdošana bija daļēji vai pilnīgi atcelta.

(72) Tas pats ražotājs eksportētājs lūdza piešķirt korekciju par tehnisko palīdzību, bet šo korekciju nepiešķīra, jo tehnisko palīdzību neveica, pamatojoties uz līguma vai likuma saistībām.

(73) Divi ražotāji eksportētāji iebilda, ka pastāv dažādi tirdzniecības līmeņi attiecīgā ražojuma eksporta un vietējai pārdošanai. Iebildumu pieņēma, taču, ņemot vērā to, ka esošās līmeņu atšķirības nevarēja izteikt skaitļos, jo vietējā tirgū nebija atbilstīgu līmeņu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļu piešķīra īpašu korekciju.

(74) Divi ražotāji eksportētāji iebilda, ka viņiem būtu jāpiešķir valūtas konvertēšanas korekcija, jo tie apgalvoja, ka valūtas aprite ir bijusi ievērojama (vairāk nekā 10 %) un notikusi piecus mēnešus. Šo korekciju nepieņēma, jo uzskatīja, ka valūtas aprite drīzāk bijusi svārstīga, nekā atspoguļojusi stabilu attīstību.

3.3.4. Dempinga starpība

(75) Attiecīgi pārskatītās vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājums ar vidējo svērto eksporta cenu pēc ražojuma veida, pamatojoties uz ražotāja cenu, parādīja dempinga esamību visiem pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem.

(76) Pēc aprēķinu izmaiņām saskaņā ar iepriekš minētajiem atzinumiem, viena uzņēmuma un vienas uzņēmumu grupas dempinga starpības pārskatīja. Tad pārskatīja arī dempinga starpību uzņēmumiem, kas nesadarbojās, kura bija noteikta augstākās dempinga starpības līmenī, kādu konstatēja uzņēmumam, kas sadarbojās. Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no

CIF

importa cenas, pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

— Indo Poly (Thailand) Ltd. | 15,5 % |

— Teijin Polyester (Thailand) Ltd. | 26,9 % |

— Teijin (Thailand) Ltd. | 26,9 % |

— Tuntex (Thailand) Public Co. Ltd. | 27,7 % |

— Ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas | 27,7 %. |

4. KAITĒJUMS

4.1. Procedūras jautājumi

(77) Karaliskā Taizemes valdība un viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, ko iesniedza daži Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļautie Kopienas ražotāji, nav pilnīgi vai pietiekami detalizēti, lai ļautu tiem efektīvi izmantot savas aizstāvības tiesības. Tādēļ tie apgalvoja, ka Komisija, neņemot to vērā, ir pārkāpusi PTO Antidempinga nolīgumu un pamatregulas 19. pantu.

(78) Attiecībā uz šo iebildumu ir jānorāda, ka šīs personas tika pienācīgi informētas saskaņā ar pamatregulas 19. panta 4. punktu. Tām sniedza vispārīgu informāciju un sīkus pierādījumus, pamatojoties uz kuriem Komisija bija izdarījusi secinājumus. Turklāt Komisija pieprasīja attiecīgajiem Kopienas ražotājiem iesniegt papildu nekonfidenciālu informāciju. Attiecīgie Kopienas ražotāji iesniedza šo informāciju pēc Komisijas galīgās paziņošanas ieinteresētajām pusēm, kurām šī informācija bija pieejama pilnībā, tādējādi ļaujot tām izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Katrā ziņā, pat ja vienu no Kopienas ražotājiem no Kopienas ražošanas nozares definīcijas izslēgtu, kā lūdza iepriekš minētās personas, tas nebūtu ietekmējis vispārējos secinājumus par Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Patiesībā konstatēja, ka šāda izslēgšana neietekmētu nedz ar Kopienas ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, nedz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, jo šā Kopienas ražotāja ražošanas apjoms bija mazs, salīdzinot ar pārējās Kopienas ražošanas nozares kopējo ražošanas apjomu.

4.2. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(79) Karaliskā Taizemes valdība un viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms, kas norādīts pagaidu maksājuma regulas 64. apsvērumā, esot noteikts pārāk liels. Precīzāk, tie uzsvēra, ka bija konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļautie septiņi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, veido apmēram 85 % no visa Kopienas ražošanas apjoma, savukārt sūdzībā bija teikts, ka deviņi ražotāji, kas iesniedza sūdzību, pārstāv tādu pašu Kopienas kopējā ražošanas apjoma daļu.

(80) Turklāt apgalvoja, ka divi Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļautie Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, ir saistīti ar ražotāju eksportētāju attiecīgā valstī. Saskaņā ar Komisijas vienoto praksi šie divi ražotāji no Kopienas ražošanas nozares jāizslēdz.

(81) Ciktāl tas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares pārstāvību, būtu jānorāda, ka no vienas puses, sūdzībā iekļautie dati attiecās tikai uz desmit mēnešiem 1998. gadā. Tādēļ šos datus ekstrapolēja, lai aptvertu divpadsmit mēnešu laikposmu. Pamatojoties uz to, deviņi uzņēmumi, kas iesniedza sūdzību, 1998. gadā patiesībā pārstāvēja apmēram 89 % Kopienas kopējā ražošanas apjoma. No otras puses, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas gaitā saņemtajiem datiem, kurus pārbaudīja attiecībā uz septiņiem Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās un kas veidoja Kopienas ražošanas nozari, izmeklēšanā konstatēja, ka tie veidoja apmēram 85 % Kopienas kopējā ražošanas apjoma 1998. gadā. Tādējādi apstiprina Kopienas kopējā ražošanas apjoma daļu, ko veido pagaidu maksājuma regulas 64. apsvērumā minētā Kopienas ražošanas nozare.

(82) Jāuzsver, ka pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumos nav paredzēta automātiska Kopienas ražotāju izslēgšana no Kopienas ražošanas nozares, ja tie ir saistīti ar attiecīgiem ražotājiem eksportētājiem. Šajā pantā ir noteikts, ka terminu "Kopienas ražošanas nozare" var interpretēt kā tādu, kas attiecas uz pārējiem ražotājiem, ja konstatē, ka daži ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem. Tādēļ stāvoklis būtu jāpārbauda katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 2. punktu. Patiesībā ar eksportētājiem saistītie Kopienas ražotāji ir izslēdzami no Kopienas ražošanas definīcijas, ja šo attiecību rezultātā attiecīgais ražotājs izturas savādāk nekā pārējie ražotāji.

(83) Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, izmeklēšanā konstatēja, ka abi attiecīgie Kopienas ražotāji neizturējās savādāk nekā citi ražotāji, kuri nebija saistīti ar attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem. Tie pilnībā atbalstīja sūdzību, kuras rezultātā ierosināja šo procedūru, un aktīvi iesaistījās izmeklēšanā. Turklāt pārbaudē uz vietas un, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, attiecīgajā valstī nekonstatēja likumiskus vai akcionāru uzliktus organizatoriskus ierobežojumus saistībā ar abu attiecīgo uzņēmumu darbību vai saimnieciskajiem lēmumiem. Visbeidzot, Karaliskā Taizemes valdība un iepriekš minētais ražotājs eksportētājs nesniedza nekādus pierādījumus par šādu ierobežojošu kontroli. Līdz ar to apstiprināja, ka abi Kopienas ražotāji nav jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un no pašas Kopienas ražošanas nozares. Tā kā citas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares definīciju nesaņēma, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulas 64. apsvērumā.

4.3. Kaitējuma analīzes laika posms

(84) Indonēzijas valdība apgalvoja, ka, lai pilnībā izvērtētu tendences, pamatojoties uz kurām konstatēts kaitējums, informācija saistībā ar pārbaudītajiem rādītājiem būtu jābalsta uz divpadsmit mēnešu laika posmiem no 1996. gada un turpmāk, saskaņā ar IP.

(85) Jānorāda, ka IP attiecas uz 1998. gada pēdējiem deviņiem mēnešiem un 1999. gada pirmajiem trim mēnešiem. 1996. līdz 1998. kalendāra gada rādītāju pārbaude aptver arī IP trīs ceturkšņus. Tādēļ 1998. gada un IP skaitļu salīdzinājums vienkārši parāda 1999. gada pirmā ceturkšņa ietekmi uz šiem rādītājiem, un nevar uzskatīt, ka tas padara nederīgu to tendenču pārbaudi, kuras konstatēja, pamatojoties uz šiem rādītājiem. Tāpēc apgalvojumu noraidīja.

(86) Indonēzijas valdība apgalvoja arī, ka kaitējuma novērtēšanas periods, kas aptvēra laika posmu no 1996. gada līdz IP, atšķiras no laika posma, kad izvērtēja dempingu, proti, IP. Tā kā šie divi laika posmi nesakrita, Indonēzijas valdība uzskatīja, ka secinājumi par kaitējumu ir prettiesiski. Turklāt apgalvoja, ka visu rādītāju tendences būtu krietni savādākas, ja par pamatu kaitējuma novērtēšanai būtu ņemts 1998. gads.

(87) Kaitējuma izmeklēšanas mērķis ir novērtēt importa dempinga ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP; tas ir saistīts ar kaitējuma atklāšanu IP. Lai veiktu šādu analīzi, vairākiem rādītājiem nosaka tendences, pamatojoties uz informāciju, kas attiecas uz vairākiem gadiem pirms IP. Tādēļ rādītāju salīdzinājums starp IP un vienu konkrētu iepriekšējo gadu, kā ierosināja Indonēzijas valdība, neietekmē no tā gūtās analīzes rezultātus. Patiesībā pārbauda rādītāju tendences vairākos gados līdz IP, nevis veic absolūtu IP skaitļu salīdzinājumu ar kādu konkrētu iepriekšējo gadu, kas vajadzīgs, lai izdarītu secinājumus par kaitējumu.

4.4. Patēriņš Kopienā

(88) Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pagaidu maksājuma regulas 65. apsvērumā minētais patēriņš Kopienā ir ļoti nepareizs. Tie jo īpaši apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas, pārdošanas un krājumu skaitļus nevarēja salīdzināt. Turklāt tie iebilda, ka Komisija nav norādījusi, pamatojoties uz ko ir izdarīti slēdzieni par Kopienas ražotāju, kas nesadarbojās, pārdošanas apjomu.

(89) Attiecībā uz patēriņa skaitļu salīdzināšanu, būtu jānorāda, ka viens Kopienas ražotājs, kas saistīts ar Kopienas ražošanas nozarei piederošu uzņēmumu, pirms IP tika slēgts. Tādēļ no šā uzņēmuma nevarēja iegūt ticamu informāciju par tā ražošanu un ražošanas jaudu. Ciktāl tas attiecas uz informāciju par pārdošanu un krājumiem, šis uzņēmums veica pārdošanu vienīgi ar saistītā uzņēmuma starpniecību, kas pieder Kopienas ražošanas nozarei. Tādēļ ticamu informāciju par pārdošanu un krājumiem ieguva no šā minētā uzņēmuma, attiecībā uz visu aplūkojamo laika posmu, un datus pienācīgi salīdzināja.

(90) Visbeidzot, Komisija novērtēja pagaidu maksājuma regulā minēto Kopienas ražotāju, kas nesadarbojās, pārdošanas apjomu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Attiecībā uz vienu ražotāju, kas nesadarbojās, izmantoja skaitļus, kas bija iekļauti tā daļējā atbildē uz Komisijas anketu, savukārt par pārējiem izmantoja sūdzībā norādītos skaitļus.

(91) Ievērojot iepriekš minētos paskaidrojumus, apstiprina pagaidu maksājuma regulas 65. apsvērumā norādītos patēriņa rādītājus.

4.5. Poliestera štāpeļšķiedru imports Kopienā no attiecīgajām valstīm

4.5.1. Importa kumulatīvais novērtējums

(92) Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka poliestera štāpeļšķiedru importu no Taizemes nevajadzētu vērtēt kumulatīvi ar importu no Austrālijas un Indonēzijas, jo tas 1996. un 1997. gadā veidoja mazāk kā 1 % no patēriņa.

(93) Kumulācijas sakarā uzskata, ka vienīgi IP ir jāizvērtē, vai imports no valsts, kurai piemēro antidempinga izmeklēšanu, ir neliels. Patiesībā dempinga starpības, kā arī kaitējuma esamību konstatē IP. Tā kā imports no Taizemes šajā laika posmā pārsniedza apjomu, kas uzskatāms par nelielu, iepriekš minēto apgalvojumu noraidīja.

4.5.2. Cenu samazinājums

(94) Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka Komisija, nosakot cenu samazinājumu, nav ņēmusi vērā poliestera štāpeļšķiedru veidu kvalitātes atšķirības, tādējādi iegūstot nepareizus rezultātus. Viņuprāt, pirmās un zemākas kvalitātes ražojumiem, kā arī pārstrādes poliestera štāpeļšķiedru veidiem cenu salīdzināšana būtu jāveic atsevišķi. Tie arī apgalvoja, ka ir jāpiešķir tirdzniecības līmeņa korekcija, ņemot vērā to, ka to pārdošanas apjoms galvenokārt bija paredzēts vairumtirgotājiem un izplatītājiem, savukārt Kopienas ražošanas nozare pārdeva poliestera štāpeļšķiedras galvenokārt tiešajiem patērētājiem.

(95) Pēc šiem iebildumiem atsevišķi salīdzināja zemākas kvalitātes un pārstrādes poliestera štāpeļšķiedru cenas, un atzina, ka tirdzniecības līmeņa atšķirību korekcija jāpiešķir visiem ražotājiem eksportētājiem, to skaitā tiem, kuri ražojumu pārdod tikai vairumtirgotājiem un izplatītājiem. Šīs cenu salīdzināšanas rezultātā bija redzamas mazliet lielākas cenu samazinājuma starpības, nekā tās, kuras pagaidu posmā noteica Austrālijai, un mazliet mazākas nekā Indonēzijai un Taizemei. Pārskatīto samazinājuma aprēķinu rezultāti, ko izteica procentos no Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma, ņemot vērā abus iepriekš minētos iebildumus, bija no 24,9 % līdz 46,8 % attiecīgajām valstīm, un no 17,7 % līdz 61 % atsevišķiem uzņēmumiem.

4.6. Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvoklis

4.6.1. Vispārīgas piezīmes

(96) Karaliskā Taizemes valdība un viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka, pamatojoties uz PTO Antidempinga nolīgumu, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pārbaudei ir jānovērtē visi atbilstīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kam ir ietekme uz minētās nozares stāvokli, piemēram, produktivitāte, ienākumi no ieguldījumiem, faktiskās dempinga starpības lielums, negatīvā ietekme uz naudas plūsmu, atalgojumu un izaugsmi.

(97) Turklāt tie apstrīdēja pagaidu maksājuma regulā sniegto datu pareizību par dažiem kaitējuma faktoriem. Viņuprāt, lai gan septiņi Kopienas ražotāji, kas veido Kopienas ražošanas nozari, šajā izmeklēšanā bija tie paši, kas iepriekšējā procedūrā, par dažiem kaitējuma faktoriem sniegtie dati bija atšķirīgi. Tādēļ tie lūdza paziņot to uzņēmumu nosaukumus, kas piedalījušies iepriekšējā procedūrā.

(98) Šajā sakarā jāatgādina, ka pamatregulas 3. panta 5. punktā ir uzskaitīti vairāki faktori un ekonomiskie rādītāji un ka Komisija savāca informāciju, kas ļāva tai izvērtēt visus faktorus un rādītājus, kas bija izšķiroši Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pienācīgai analīzei. Līdz ar to iebildums, ka Komisijas analīze nebija pilnīga, nav pamatots.

(99) Apstiprina, ka septiņi Kopienas ražotāji, kuri veidoja Kopienas ražošanas nozari iepriekšējā procedūrā, nebija tie paši, kas šajā procedūrā. Tomēr lūgumu paziņot uzņēmumu nosaukumus nevarēja pieņemt, jo Karaliskā Taizemes valdība un ražotājs eksportētājs nebija ieinteresētās personas minētajā iepriekšējā procedūrā.

4.6.2. ažošanas apjoms, jauda un tās izmantošana

(100) Austrālijas valdība apstrīdēja metodi, ko Komisija izmantoja, lai novērtētu Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudu attiecīgā ražojuma sakarā. Austrālijas valdība uzskata, ka ražošanas jaudas samazinājums par 7 % ir noteikts attiecībā uz citu ražojumu izgatavošanas jaudu, un tādējādi šis skaitlis ir neprecīzs. Austrālijas valdība uzskata, ka poliestera štāpeļšķiedru ražošanas jaudu vajadzējis novērtēt, pamatojoties tikai un vienīgi uz tās poliestera štāpeļšķiedru faktisko ražošanu, uz ko attiecas izmeklēšana.

(101) Jebkurā gadījumā Austrālijas valdība uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudas samazinājums nav saistāms ar secinājumu par būtisku kaitējumu, jo, pirmkārt, minētais samazinājums Kopienas ražošanas nozarei neļāva iekļauties būtiskajā tirgus izaugsmē (+ 27 %) attiecīgajā laika posmā un, otrkārt, jaudas samazinājumu izraisīja tas, ka ražošana bija koncentrēta uz rentablākiem ražojumiem nekā poliestera štāpeļšķiedras.

(102) Attiecībā uz ražošanas jaudas novērtējumu būtu jāuzsver, ka attiecīgo ražojumu kopā ar citiem tās pašas grupas ražojumiem ražo tajās pašās ražošanas līnijās. Tāpēc nav iespējams un nav nozīmes tieši noteikt faktisko jaudu vienam konkrētam ražojumam, salīdzinot ar visiem ražojumiem, ko izgatavo vienā un tajā pašā ražošanas līnijā. Šādos apstākļos poliestera štāpeļšķiedru ražošanas jaudas novērtējuma pamatā bija attiecība starp poliestera štāpeļšķiedru faktisko produkciju un visu to ražojumu faktisko kopējo produkciju, ko saražo tajās pašās ražošanas līnijās. Līdz ar to, pretēji Austrālijas valdības apgalvojumam, poliestera štāpeļšķiedru ražošanas jaudas novērtējumā ir ņemta vērā poliestera štāpeļšķiedru faktiskā produkcija.

(103) Jāņem vērā, ka pāreju no poliestera štāpeļšķiedru ražošanas uz citu ražojumu ražošanu galvenokārt izraisīja Kopienas ražošanas nozares ilgstošie zaudējumi poliestera štāpeļšķiedru ražošanā un pārdošanā sakarā ar trešo valstu dempinga un subsidētā importa izraisīto negodīgo konkurenci. Tādēļ jaudas samazinājums ir īpaši nozīmīgs, lai noteiktu kaitējumu, bet galvenokārt, lai analizētu cēloņsakarību starp importa dempingu un turpmāk apskatīto kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(104) Pamatojoties uz to, uzskata, ka Austrālijas valdības prasības ir nepamatotas. Ar šo attiecīgi apstiprina pagaidu maksājuma regulas 72. līdz 74. apsvērumā sniegtos datus, izklāstīto poliestera štāpeļšķiedru ražošanas jaudas novērtēšanas metodi un ietvertos secinājumus.

4.6.3. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas

(105) Pēc Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu sīkākas analīzes Komisija konstatēja, ka pagaidu maksājuma regulas 76. apsvērumā dotajā tabulā norādītie skaitļi ir nedaudz jākoriģē:

Vidējā pārdošanas cena | 1996 | 1997 | 1998 | IP |

Kopienas ražošanas nozare –Indekss (1996–100) | 100 | 92 | 92 | 88 |

(106) Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka iepriekš minētā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšanās būtu jāaplūko saistībā ar ievērojamo izejvielu iepirkuma cenu samazinājumu, jo īpaši IP un tādējādi pārdošanas cenas samazinājums šajā gadījumā nav piemērots kaitējuma rādītājs.

(107) Šajā ziņā būtu jānorāda, ka pagaidu maksājuma regulas 79. apsvērumā minētais 31 % ražošanas izmaksu samazinājums patiesībā jāsaprot kā 31 % izejvielu izmaksu samazinājums. Komisija analizēja izejvielu izmaksu samazinājuma ietekmi uz pārdošanas cenām. Analīzē konstatēja, ka visā Kopienas ražošanas nozarē iepriekš minētais izejvielu izmaksu samazinājums laikā no 1996. gada līdz IP veidoja apmēram 23 % no kopējām ražošanas izmaksām jeb 21 % no pārdošanas cenas. Pamatojoties uz to, apstiprina pagaidu maksājuma regulas 79. apsvērumā izteikto apgalvojumu, ka ražošanas izmaksas samazināja ātrāk nekā pārdošanas cenas. Patiesībā šī situācija ļāva apskatāmajā laika posmā palielināt rentabilitāti par 10,7 procentu punktiem (no 4 % 1996. gadā līdz 6,7 % IP).

(108) Tomēr uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas attīstība būtu jāaplūko saistībā ar cenu attīstību attiecīgajās valstīs. Patiesībā, kā norādīts pagaidu maksājuma regulas 69. apsvērumā, jāatgādina, ka no attiecīgajām valstīm importēto poliestera štāpeļšķiedru apjomam visā apskatāmajā laika posmā bija tendence samazināties. Minētajā laika posmā samazinājums sasniedza 22 %. Ja Kopienas ražošanas nozare būtu sekojusi šai tendencei, tai joprojām būtu zaudējumi tādā pašā apjomā kā 1996. gadā.

(109) Visbeidzot, analizējot Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū, jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozare IP nesasniedza minimālo peļņu 10 % apjomā. Šajos apstākļos uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas ir atbilstošs kaitējuma rādītājs, ņemot vērā to, ka tās ietekmēja nozares stāvokli.

4.6.4. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte

(110) Austrālijas valdība iebilda, ka, ja nav datu par Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti pirms importa dempinga parādīšanās, nevar pienācīgi novērtēt, vai Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir būtisks.

(111) Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte par kaitējumu neliecina. Patiesībā rentabilitāte apskatāmajā laika posmā ievērojami pieauga, proti, no zaudējumiem apmēram 4 % apjomā līdz peļņai, kas pārsniedza 6 %. Tie turklāt apgalvoja, ka vispārējo peļņu, ko Kopienas ražošanas nozare bija sasniegusi IP, vairs nav iespējams palielināt ar pašreizējo ražojumu klāstu, ja Kopienas ražošanas nozare turpinās ražot un pārdot pamata un speciālo poliestera štāpeļšķiedru veidus vienādās proporcijās, tāpat kā līdz šim. Kopienas ražošanas nozarei jāražo un jāpārdod vairāk speciālo poliestera štāpeļšķiedru.

(112) Ciktāl tas attiecas uz rentabilitāti, esošā izmeklēšana ir apliecinājusi, ka pieauguma pamatā ir gan Kopienas ražošanas nozarē uzsāktais pārstrukturēšanas process, gan arī no tā izrietošais tirdzniecības, vispārīgo un administratīvo izmaksu, kā arī izejvielu iepirkuma cenu samazinājums. Ražošanas izmaksas samazināja ātrāk, nekā kritās pārdošanas cenas, tādējādi ļaujot Kopienas ražošanas nozarei 1998. gadā atkal gūt peļņu. Tomēr uzsvēra, ka šis rentabilitātes uzlabojums, iespējams, ir tikai īslaicīgs, un pašreizējo rentabilitāti var nelabvēlīgi ietekmēt jebkuri negatīvi faktori, jo īpaši iespējami nelabvēlīga izejvielu cenu attīstība. Šo apgalvojumu apstiprināja tas, ka galvenās poliestera štāpeļšķiedru ražošanas nozarē izmantotās izejvielas ievērojami ietekmē jēlnaftas cena.

(113) Jānorāda arī, ka rentabilitātes uzlabošanās attiecīgajā laika posmā nenozīmē automātisku secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Izvērtējot to, vai Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, nevar balstīties tikai uz rentabilitāti vai rentabilitātes salīdzinājumu laikā no 1996. gada līdz IP. Pamatregulas noteikumos ir minēti vairāki faktori, to skaitā importa dempinga apjoms un importa dempinga ietekme uz līdzīgu ražojumu cenām Kopienas tirgū, un ir norādīts, ka viens vai vairāki minētie faktori nebūt nav izšķirošie, izdarot secinājumus par kaitējuma neesamību.

(114) Kā norādīts pagaidu maksājuma regulas 82. līdz 85. apsvērumā par secinājumiem attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, nozares sasniegto rentabilitāti neuzskatīja par galveno rādītāju kaitējumam, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Patiesībā vairums ar šo nozari saistīto ekonomisko rādītāju liecināja par negatīvu attīstību – tirgus daļa, ražošanas jauda, realizācijas apjoms, krājumi, ieguldījumi, nodarbinātība un ievērojama cenu samazināšanās, ko izraisa importa dempings no attiecīgajām valstīm.

(115) Ņemot vērā iepriekš minēto, tā kā par Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti citas piezīmes nav saņemtas, ar šo apstiprina secinājumu, ka IP rentabilitāte ir nepietiekama.

4.6.5. Tirgus daļa

(116) Jāatgādina, ka saskaņā ar pagaidu maksājuma regulas 77. apsvērumu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa vispārējā Kopienas tirgū laika posmā no 1996. gada līdz IP ievērojami samazinājās – no 68 % līdz 50,3 %.

(117) Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums ir jāaplūko saistībā ar neizdevīgākām izmaksām, salīdzinot ar attiecīgajām valstīm. Viņuprāt, nevar gaidīt, ka nozare saglabās savu tirgus daļu, ņemot vērā to, ka tās ražošanas izmaksas ir ievērojami augstākas, nekā attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(118) Uzskatīja, ka šis apgalvojums saistībā ar antidempinga izmeklēšanu nav būtisks. Šādā izmeklēšanā ir jākonstatē, vai imports ir par dempinga cenām un nodara kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, kā konstatēja šajā gadījumā. Pamatojoties uz to, ražotāji eksportētāji savās pārdošanas cenās var pilnībā atspoguļot labvēlīgās izmaksas, ja tādas ir, ciktāl tas notiek gan vietējā, gan eksporta tirgū.

4.6.6. Secinājums

(119) Pamatojoties uz iepriekš teikto, uzskata, ka iepriekš minētie apgalvojumi un iebildumi nevar izmainīt pagaidu maksājuma regulā izdarītos secinājumus. Līdz ar to apstiprina pagaidu maksājuma regulas 82. līdz 85. apsvērumu un secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei IP ir nodarīts būtisks kaitējums.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

5.1. Importa dempinga sekas

(120) Austrālijas valdība norādīja, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei nodarījuši ierobežotie apjomi, kas importēti no Austrālijas. Tā apgalvoja, ka Austrālijas izcelsmes importa tirgus daļa ir pārāk maza (2 % no patēriņa), lai ietekmētu cenas Kopienas tirgū. Drīzāk vajadzētu ņemt vērā cenu izmaiņas, ko Kopienas tirgū izraisa lielie uzņēmumi. Austrālijas valdība attiecīgi izteica pieņēmumu, ka kaitējumu, ja tāds ir, izraisījis lielais importa apjoms no citām trešām valstīm.

(121) Karaliskā Taizemes valdība līdzīgi apgalvoja, ka, tā kā imports no Taizemes 1996. un 1997. gadā bija nenozīmīgs, tas nevarēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un tādēļ šā importa ietekmes analīzei bija vajadzējis sākties no 1998. gada.

(122) Karaliskā Taizemes valdība un viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ņemot vērā pagaidu maksājuma regulā publicētos datus, Komisijas secinājums, ka Kopienas ražošanas nozare ir novājināta, ir nepareizs. Viņu apgalvojums jo īpaši bija balstīts uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes uzlabojumu IP. Turklāt tas pamatojās uz analīzi tirgus daļas un pārdošanas rādītājiem, kas saistīti gan ar pašreizējo izmeklēšanu, gan ar atbilstošiem 1996. gada rādītājiem no nobeiguma pārskata par poliestera štāpeļšķiedrām no Taivānas un Korejas, kas apliecināti Regulā (EK) Nr. 1728/1999 [5].

(123) Tās pašas personas apgalvoja arī, ka daži Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauti ražotāji koncentrējas uz augstu peļņu nesošu speciālu ražojumu izgatavošanu. Attiecīgi nevar secināt, ka Kopienas ražošanas nozare ir neaizsargāta jo īpaši Indonēzijas importa dēļ, ko galvenokārt veido parastās poliestera štāpeļšķiedras. Viņuprāt, ļoti lielā peļņa, kas gūta par speciālajām šķiedrām, parāda, ka Kopienas ražošanas nozare būtībā ir pasargāta no importa ietekmes.

(124) Ņemot vērā Austrālijas valdības iebildumus par Austrālijas tirgus daļu, jāatceras, ka IP Austrālijas izcelsmes imports redzami pārsniedza minimālo līmeni. Turklāt konstatēja, ka ir visi nosacījumi, kas vajadzīgi kumulatīvai analīzei. Šajos apstākļos IP piezīmes par atsevišķu valstu tirgus daļām gados pirms IP neuzskatīja par atbilstošām. Šī pati piezīme attiecas uz līdzīgu iebildumu, ko izvirzīja Karaliskā Taizemes valdība.

(125) Turklāt jāatgādina, ka poliestera štāpeļšķiedru importa dempinga cenas no visām attiecīgajām valstīm samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū, atstājot ievērojamu negatīvu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Šo secinājumu apstiprina tas, ka poliestera štāpeļšķiedru tirgus ir pārskatāms un tāpēc cenu atšķirībām vai piedāvājumiem par zemām cenām var būt cenu samazinoša ietekme.

(126) Turklāt uzskata, ka Austrālijas valdība nav iesniegusi pierādījumus, kas atspēkotu pagaidu secinājumu par to, ka sakarā ar importa dempingu par zemām cenām Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Attiecīgi ar šo apstiprina secinājumu, ka jau pats importa dempings ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(127) Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes attīstība ir plaši analizēta pagaidu maksājuma regulas 79. apsvērumā, un sīkāka informācija ir sniegta iepriekš 4.6.4. iedaļā. Šajā sakarā būtu jāpiebilst, ka nav pareizs apgalvojums, ka Kopienas ražošanas nozare koncentrējas uz poliestera štāpeļšķiedru veidiem ar augstu vērtību. Patiesībā Kopienas ražošanas nozares pārdotais tādu šķiedru veidu apjoms, ko sauc par pamata poliestera štāpeļšķiedrām un ko galvenokārt importē no attiecīgajām valstīm, IP veidoja vairāk nekā 72 % no poliestera štāpeļšķiedru kopējā pārdošanas apjoma. Šā secinājuma rezultātā var apstiprināt secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozari kopumā ietekmē importa dempings par zemām cenām.

(128) Attiecībā uz derīgumu 1996. gada datiem, kas iegūti no nobeiguma pārskata par poliestera štāpeļšķiedrām no Taivānas un Korejas saskaņā ar 99. apsvērumā sniegtajiem paskaidrojumiem, Kopienas ražotāji, kuri šajā nobeiguma pārskatā pārstāvēja Kopienas ražošanas nozari, nebija tie paši, kuri pārstāv Kopienas ražošanas nozari šajā procedūrā. Līdz ar to nav iespējams konstatēt loģisku un ticamu tendenci, pamatojoties uz šajā nobeiguma pārskatā minētajiem 1996. gada ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī uz skaitļiem, kas šajā procedūrā norādīti attiecībā uz turpmākajiem gadiem. Šāda pieeja novestu pie neprecīziem un neizmantojamiem rezultātiem.

5.2. Citi faktori

5.2.1. Valūtas svārstības

(129) Austrālijas valdība apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā ietekmi, kādu uz Austrālijas izcelsmes importa cenu atstāj valūtas maiņas kursa svārstības, norādot, ka izmeklēšanas laika posmā uz Austrālijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedrām piemēroja izdevīgu maiņas kursu.

(130) Šajā sakarā jānorāda, ka Kopienas tirgū rēķinus par importu no šīs valsts sagatavoja USD, DEM un GBP, nevis AUD. Tāpēc, izdarot secinājumus, Austrālijas nacionālās valūtas paritātei nebija nozīmes.

(131) Jebkurā gadījumā jānorāda, ka IP pirmajos septiņos mēnešos Austrālijas nacionālās valūtas kurss kritās un nākamajos piecos mēnešos pieauga, salīdzinot ar tās paritāti attiecībā uz ECU/EUR izmeklēšanas laika posma pirmajā mēnesī. Tātad IP Austrālijas nacionālās valūtas kurss neturpināja pastāvīgi kristies.

5.2.2. Izejvielas cena eksportētājvalstīs

(132) Karaliskā Taizemes valdība apgalvoja arī, ka Komisijai vajadzējis aplūkot izejvielu cenu straujo lejupslīdi Taizemē, lai noteiktu Taizemes importa cenu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.

(133) Uzskata, ka iepriekš minētais apgalvojums nav būtisks Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloņa analīzē. Ražošanas izmaksu faktori jebkurā eksportētājvalstī tiešām ir svarīgi tikai, lai konstatētu dempingu. Svarīgs rādītājs apsvērumiem par kaitējumu un cēloņsakarību ir cena, par kādu attiecīgo importēto ražojumu pārdod Kopienas tirgū.

5.3. Secinājums

(134) Ņemot vērā, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloni jaunus argumentus nesaņēma, ar šo apstiprina pagaidu maksājuma regulas 99. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka jau pats importa dempings ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

6. KOPIENAS INTERESES

6.1. Kopienas ražošanas nozares intereses

(135) Tā kā piezīmes par iepriekš minētajiem jautājumiem nesaņēma, ar šo apstiprina pagaidu maksājuma regulas 101. apsvērumā izklāstītos secinājumus par Kopienas ražošanas nozares interesēm.

6.2. Ietekme uz lietotājiem

(136) Pēc pagaidu maksājuma regulas publicēšanas vairāki Kopienas lietotāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumu ieviešana negatīvi ietekmēs to konkurētspēju pakārtotās rūpniecības jomā un būtībā apdraudēs viņu pastāvēšanu. Viņuprāt, antidempinga maksājumu ieviešana izraisīs cenu pieaugumu, ko lietotājiem vajadzēs atspoguļot galaproduktos. Šī attīstība attiecīgi izraisīs zemākas cenas galaproduktu importa pieaugumu no citām trešām valstīm un no šajā izmeklēšanā aplūkotajām valstīm.

(137) Turklāt Eurofibrefill reaģēja uz pagaidu maksājuma regulu un apgalvoja, ka speciālas poliestera štāpeļšķiedras citiem pielietojumiem Kopienas ražošanas nozare neizgatavo vispār, vai arī izgatavo nepietiekamā daudzumā, kas neapmierina Kopienas pieprasījumu. Viņuprāt, šādas situācijas iemesls ir tas, ka Kopienas ražošanas nozare galvenokārt ražo poliestera štāpeļšķiedras vērpšanai. Tādēļ, neraugoties uz iespējamo antidempinga maksājumu ieviešanu, tai būs jāturpina iegūt poliestera štāpeļšķiedras citiem pielietojumiem no ārzemēm.

(138) Eurofiberfill turklāt apgalvoja, ka jāizvērtē arī piedāvāto pasākumu ietekme uz lietotājiem, ņemot vērā esošos antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus attiecībā uz importu no citām valstīm (piemēram, no Taivānas). Viņuprāt, Kopienas ražošanas nozarei nepārtraukti vajadzīga aizsardzība, un tuvākajā nākotnē uz visiem piegādes avotiem attieksies antidempinga vai kompensācijas pasākumi.

(139) Atbalstot Eurofiberfill iebildumu, divi tās biedri iesniedza Komisijai vēstules, kas adresētas Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, norādot, ka šie ražotāji nav spējuši īsā laika posmā piegādāt prasītos poliestera štāpeļšķiedru veidus.

(140) Jānorāda, ka daži iepriekš minētie lietotāji, kuri atsaucās pēc pagaidu maksājumu ieviešanas vai neatsaucās termiņā, kas bija norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, vai arī neatbildēja uz Komisijas attiecīgajā posmā nosūtīto anketu. Tādēļ lielāko daļu no tiem nevar uzskatīt par ieinteresētajām personām saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu, un to viedokļi procedūras beigu posmā nav jāņem vērā.

(141) Turklāt, kā norādīts pagaidu maksājuma regulas 102. apsvērumā, vispārējā sadarbības pakāpe Kopienas interesēs veiktajā izmeklēšanā bija ļoti zema. Lietotāju uzņēmumi, kuri piedalījās izmeklēšanā, veidoja tikai 4 % no visa Kopienas tirgus patēriņa. Tādēļ uzskatīja, ka plašākā mērogā tie pārāk neuztraucas par to, kā antidempinga pasākumu ieviešana attiecībā uz poliestera štāpeļšķiedrām var ietekmēt to darbības. Katrā ziņā, uzskatīja, ka no šādas ierobežotas informācijas nevar izdarīt nekādus secinājumus.

(142) Attiecībā uz Eurofibrefill iebildumu, ka Kopienas ražošanas nozare galvenokārt koncentrējas uz poliestera štāpeļšķiedrām vērpšanai, būtu jānorāda, ka saskaņā ar iepriekš paskaidroto Kopienas ražošanas nozares poliestera štāpeļšķiedru veidu citiem pielietojumiem ražošanas un pārdošanas apjoms veidoja apmēram 75 % no tās kopējā ražošanas apjoma IP. Tādēļ izmeklēšanā neapstiprināja to, ka Kopienas ražošanas nozare koncentrējas uz poliestera štāpeļšķiedrām vērpšanai.

(143) Attiecībā uz speciālu poliestera štāpeļšķiedru veidu pieejamību, jāatceras, ka, lai ražotu jebkura veida šķiedru, nav nekādu tehnisku grūtību, vai arī tās ir ļoti nelielas. Ciktāl tas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari un kā jau minēts 20. apsvērumā, konstatēja, ka tā var ražot visu veidu poliestera štāpeļšķiedras bez jebkādiem būtiskiem papildu ieguldījumiem. Svarīgais rādītājs, kas ietekmē lēmumu ražot kādus veidus, ir tas, vai cena, kuru lietotājs ir gatavs maksāt, sedz ražošanas izmaksas un ļauj gūt peļņu. Kamēr ražotāji eksportētāji, kuri veic dempingu, izmantoja negodīgas tirgus prakses iespējas, Kopienas ražošanas nozare nevarēja un nevēlējās konkurēt un tādēļ neražoja šos veidus. Tomēr turpmāk var sagaidīt, ka tiklīdz no jauna izveidotu sistēmu, kurā ražotāji eksportētāji veiktu eksportu godīgos tirgus apstākļos, Kopienas ražošanas nozare atsāktu šādu ražojumu veidu izgatavošanu.

(144) Katrā ziņā informācija, kas ir pieejama par lietotāju nozares izmaksu struktūru, piedāvāto pasākumu apjomu un importa dempingu saistībā ar citu piegādes avotu tirgus daļu, liecina, ka:

- poliestera štāpeļšķiedras veido no 25 % līdz 45 % no lietotāju kopējām izmaksām, kas attiecas uz pakārtoto produktu ražošanu,

- vidējais antidempinga maksājums attiecīgajām valstīm ir apmēram 22 %,

- importa dempinga daļa veido 9 % no kopējā poliestera štāpeļšķiedru patēriņa.

Ierosinātie pasākumi var palielināt lietotāju ražošanas izmaksas no 0,5 % līdz ne vairāk kā 0,9 %. Šo iespējamo maksimālo palielinājumu uzskata par nenozīmīgu, salīdzinot ar pozitīvo ietekmi, kādu ierosinātie pasākumi atstās, atjaunojot Kopienas tirgū efektīvu konkurenci.

(145) Ierosināto pasākumu ietekmes uz lietotājiem analīze tādējādi liecina, ka antidempinga pasākumu ieviešana, visticamāk, neizraisītu lētu pakārtoto produktu importa pieaugumu Kopienā. Šo secinājumu arī izdarīja, neesot nekādiem attiecīgo lietotāju sniegtiem pierādījumiem, kas pamatotu apgalvojumu, ka, piemēram, iepriekšēji pasākumi attiecībā uz šo ražojumu būtu izraisījuši šādas sekas.

(146) Turklāt attiecībā uz esošo pasākumu ietekmi uz lietotāju nozares ražošanas izmaksām, būtu jānorāda, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz poliestera štāpeļšķiedrām pret trešām valstīm jau ir atspoguļoti informācijā par izmaksām, ko Komisija ir izmantojusi pašreizējā izmeklēšanā par Kopienas interesēm.

(147) Ciktāl tas attiecas uz kompensācijas pasākumiem, kas ieviesti paralēlās antisubsidēšanas procedūras sakarā, ir konstatēts, ka to ietekme var izraisīt lietotāju uzņēmumiem ražošanas izmaksu pieaugumu par 0,1 līdz 0,16 %. Līdz ar to kopējā ierosināto antidempinga un kompensācijas pasākumu ietekme izraisītu iespējamu visas lietotāju nozares ražošanas izmaksu pieaugumu par 0,6 līdz 1,06 %.

(148) Šajā sakarā jāatgādina, ka importa daļa no valstīm, uz kurām attiecas visi antidempinga pasākumi, ieskaitot šo procedūru, un paralēlā antisubsidēšanas procedūra, IP veido apmēram 37 % no kopējā importa apjoma Kopienas tirgū. Tādēļ jāsecina, ka ir citi nozīmīgi piegādes avoti, uz kuriem neattiecas antidempinga vai kompensācijas maksājumi.

(149) Tā kā lietotāju uzņēmumu iesniegto iepriekš minēto argumentu pārbaudes rezultātā nevar izdarīt jaunus secinājumus, ar šo apstiprina pagaidu maksājuma regulas 105. apsvērumā izklāstītos apsvērumus.

6.3. Secinājums

(150) Neuzskata, ka jaunie argumenti, kas saņemti attiecībā uz Kopienas interešu noteikšanu, atspēko secinājumu par to, ka nav pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ antidempinga pasākumi nebūtu jāievieš. Tādēļ apstiprina pagaidu secinājumus.

7. GALĪGAIS MAKSĀJUMS

(151) Ņemot vērā izdarītos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka ir jāpieņem galīgi antidempinga pasākumi, lai Kopienas ražošanas nozarē nepieļautu turpmāku kaitējumu, ko izraisa imports par dempinga cenām no Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes.

7.1. Kaitējuma novēršanas pakāpe

(152) Kā paskaidrots pagaidu maksājuma regulas 108. apsvērumā, ir noteiktas tādas cenas, kas neradīs kaitējumu un ietvers Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas un pietiekamu peļņu, kādu gūtu, ja nebūtu attiecīgo valstu importa dempinga.

(153) Karaliskā Taizemes valdība un daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, lai gan pagaidu maksājuma regulā ir minēts, ka 6,7 % rentabilitātes līmenis, ko IP sasniegusi Kopienas ražošanas nozare, joprojām nav pietiekams šajā procedūrā, iepriekšējās procedūrās attiecībā uz poliestera štāpeļšķiedrām un poliestera teksturētajiem pavedieniem to uzskatīja par pietiekamu [6]. Pamatojoties uz to, tie apšaubīja nepieciešamās 10 % peļņas starpības līmeni pašreizējā procedūrā, ko, viņuprāt, Komisija nebija pamatojusi.

(154) Citi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijas pagaidu maksājuma regulā sniegtais pamatojums, ka prasītajai peļņai vajadzētu nodrošināt Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēju ilgākā laika posmā, nav spēkā saskaņā ar Pirmās instances tiesas pēdējā laika praksi šajā jautājumā.

(155) Ciktāl tas attiecas uz prasīto peļņu, būtu jānorāda, ka Komisija pagaidu maksājuma regulas 79. apsvērumā ir norādījusi, ka nozares dzīvotspējas nodrošināšanai par minimumu ir uzskatāma 10 % peļņas norma. Šis apgalvojums būtu jāaplūko, ievērojot pagaidu maksājuma regulas 101. apsvērumu, kurā norādīts, ka Kopienas ražošanas nozari ir ietekmējis importa dempings no dažādām valstīm un tai desmit gadus ir bijuši zaudējumi. Šajā sakarā Kopienas ražošanas nozares peļņa, ko tā sasniegusi pirms importa dempinga parādīšanās no Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes, nav ticams pamats, pēc kura noteikt šādu peļņu.

(156) Turklāt būtu jānorāda, ka saskaņā ar pašu ražotāju eksportētāju atzinumu, poliestera teksturēto pavedienu nozare pilnībā atšķiras no poliestera štāpeļšķiedru nozares. Tādēļ uzskatīja, ka peļņa no poliestera teksturētajiem pavedieniem nav izmantojama, lai noteiktu peļņu saistībā ar poliestera štāpeļšķiedrām.

(157) Turklāt uzskata, ka peļņas apjomam, kādu Kopienas ražošanas nozarei uzskatīja par pietiekamu 1994. gadā, nevajadzētu katrā ziņā noteikt normu, kas izmantojama vairāk nekā četrus gadus vēlāk, tāpēc ka, pirmkārt, pēc 1994. gada Kopienas ražošanas nozarē joprojām bija zaudējumi; otrkārt, tā kā pietiekamu peļņu 1994. gadā noteica, ievērojot ilgtermiņa ieguldījumu vajadzības tajā laikā, savukārt šoreiz pienācīgi ņēma vērā ilgtermiņa zaudējumus, kādi nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, un, kā norādījuši daži ražotāji eksportētāji, peļņas apjomu, kādu varētu sasniegt, ja nebūtu importa dempinga. Katrā ziņā, pat ja izmantotu ieteikto 6 % peļņas normu, ierosināto pasākumu apjoms nemainītos, jo šie pasākumi joprojām pamatotos uz dempinga starpībām.

(158) Visbeidzot, jāuzsver, ka iepriekš minētie ražotāji eksportētāji nav snieguši nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka Komisijas pieeja attiecībā uz pietiekamu peļņas apjomu nav bijusi pareiza, un tie neveica atbilstīgu analīzi, kura parādītu, kādai vajadzētu būt šai normai.

(159) Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minēto, apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu maksājuma regulas 108. apsvērumā.

7.2. Maksājuma veids un apjoms

(160) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu kompensācijas maksājumu likmes atbilst dempinga starpībai, jo ir konstatēts, ka kaitējuma apmēri visiem attiecīgo valstu eksportētājiem ir augstāki.

(161) Tomēr attiecībā uz paralēlo antisubsidēšanas procedūru saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2026/97 [7] (še turpmāk –"antisubsidēšanas pamatregula") 24. panta 1. punktu un pamatregulas 14. panta 1. punktu nevienam ražojumam neuzliek gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumus, lai risinātu vienu situāciju, kas radusies sakarā ar dempingu un eksporta subsidēšanu. Pašreizējā izmeklēšanā uzskatīja par lietderīgu uzlikt antidempinga maksājumus Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes attiecīgo ražojumu importam, un tādēļ ir jānosaka, vai subsīdiju un dempinga starpību izraisa viena situācija, un ja tā – cik lielā mērā tā ir viena situācija.

(162) Paralēlajā antisubsidēšanas procedūrā konstatēja, ka, inter alia, Taizemē (visi uzņēmumi) un Indonēzijā (tikai uzņēmumi, kas sadarbojās) subsidēšanas apjoms ir mazāks par minimālo līmeni un tādēļ kompensācijas maksājumi nav ieviesti.

(163) Attiecībā uz Austrāliju, skaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punktu ierosināja galīgu kompensācijas maksājumu, kas atbilstu subsīdijas summai, kura izrādījās mazāka nekā kaitējuma starpība. Visas izmeklētās subsīdiju shēmas Austrālijā veidoja eksporta subsīdijas antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs subsīdijas pašas varēja ietekmēt tikai Austrālijas ražotāju eksportētāju eksporta cenu, tādējādi izraisot dempinga starpības palielināšanos. Citiem vārdiem, galīgā dempinga starpība, kas noteikta vienīgajam Austrālijas ražotājam, kas sadarbojās, daļēji ir radusies eksporta subsīdiju esamības dēļ. Tādos apstākļos neuzskata par lietderīgu uzlikt gan kompensācijas, gan antidempinga maksājumus pilnā attiecīgās noteiktās subsīdijas un dempinga starpības apmērā. Tādēļ galīgo antidempinga maksājumu vajadzētu koriģēt, lai atspoguļotu faktisko dempinga starpību, kura saglabājas pēc galīgā kompensācijas maksājuma uzlikšanas, novēršot eksporta subsīdiju ietekmi.

(164) Attiecībā uz Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punktu ierosināja galīgu kompensācijas maksājumu, kas atbilstu subsīdijas summai, kura izrādījās mazāka nekā kaitējuma starpība. Konstatēja, ka puse no subsīdiju shēmām Indonēzijā veidoja eksporta subsīdijas antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs subsīdijas varēja ietekmēt tikai to Indonēzijas ražotāju eksportētāju eksporta cenu, kas nesadarbojās, tādējādi izraisot dempinga starpības palielināšanos. Citiem vārdiem, galīgā dempinga starpība, kas noteikta šiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, daļēji ir radusies eksporta subsīdiju esamības dēļ. Tādos apstākļos neuzskata par lietderīgu uzlikt gan kompensācijas, gan antidempinga maksājumus pilnā attiecīgās noteiktās subsīdijas un dempinga starpības apmērā. Tādēļ galīgo antidempinga maksājumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vajadzētu koriģēt, lai atspoguļotu faktisko dempinga starpību, kura saglabājas pēc galīgā kompensācijas maksājuma uzlikšanas, novēršot eksporta subsīdiju ietekmi.

(165) Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, galīgā maksājuma likmes, kas izteiktas kā procentuālā daļa no

CIF

cenas uz Kopienas robežas, pirms muitas nodokļa, ņemot vērā antisubsidēšanas procedūru, ir šādas.

Valsts | Uzņēmums | Antidempinga maksājuma likme |

Austrālija | Visi uzņēmumi | 12,0 % |

Indonēzija | P.T. Indorama Synthetics Tbk | 8,4 % |

P.T. Panasia Indosyntec | 14,8 % |

P.T. GT Petrochem Industries Tbk | 14,0 % |

P.T. Susilia Indah Synthetic Fiber Industries | 14,0 % |

P.T. Teijin Indonesia Fiber Corporation Tbk | 14,0 % |

Visi pārējie uzņēmumi | 15,8 % |

Taizeme | Indo Poly (Thailand) Ltd. | 15,5 % |

Teijin Polyester (Thailand) Ltd. | 26,9 % |

Teijin (Thailand) Ltd. | 26,9 % |

Visi pārējie uzņēmumi | 27,7 % |

(166) Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz minētās izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attie cībā uz minētajiem uzņēmumiem. Minētās maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā nodokļa, ko piemēro "visiem pārējiem uzņēmumiem") līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojuši minētie uzņēmumi jeb minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā uzņēmumi, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina maksājumu likmi, ko piemēro "visiem pārējiem uzņēmumiem".

(167) Jebkurš lūgums piemērot minētās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai [8], pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija vajadzības gadījumā pēc konsultēšanās ar padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājuma likmēm.

(168) Tā kā dempinga izmeklēšanā Indonēzijā izmantoja iekļaušanu paraugā, pārskatīšanu attiecībā uz jaunajiem eksportētājiem, lai noteiktu individuālās dempinga starpības, ievērojot pamatregulas 11. panta 4. punktu, šajā gadījumā nevar sākt. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu režīmu jebkuram faktiskam jaunam Indonēzijas ražotājam eksportētājam un uzņēmumiem, kas sadarbojas, bet nav iekļauti paraugā, uzskata par vajadzīgu paredzēt, ka vidējo svērto maksājumu, kurš noteikts šiem minētajiem uzņēmumiem, piemēro visiem jaunajiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem pretējā gadījumā attiektos pamatregulas 11. panta 4. punkts.

8. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA

(169) Ņemot vērā lielās dempinga starpības, kas konstatētas attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma smagumu, uzskata par vajadzīgu summas, kuras iemaksātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot pagaidu regulu, galīgi iekasēt uzlikto galīgo maksājumu apmērā, ja šis apmērs ir vienāds ar vai mazāks par pagaidu maksājuma apmēru. Pretējā gadījumā galīgi būtu jāiekasē tikai pagaidu maksājuma summa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo uzliek galīgo antidempinga maksājumu par tādu Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru importu, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un kuru KN kods ir 55032000.

2. Antidempinga galīgā maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, turpmāk minēto uzņēmumu ražojumiem ir šāda.

Valsts | Uzņēmums | Maksājuma likme | TARIC papildu kods |

Austrālija | Visi uzņēmumi | 12,0 % | — |

Indonēzija | P.T. Indorama Synthetics Tbk,Graha Irama, 17th floor,Jl. H.R. Rasuna Said Blok X–1,Kav. 1–2,P.O. Box 3375 Jakarta 12950,Indonesia | 8,4 % | A051 |

P.T. Panasia Indosyntec Jl. Garuda 153/74, Bandung 40184,Indonesia | 14,8 % | A052 |

P.T. GT Petrochem Industries Tbk,Exim Melati Building – 9th floor,Jl. M.H. Thamrin Kav. 8–9, Jakarta 10230 | 14,0 % | A053 |

P.T. Susilia Indah Synthetic Fiber Industries,Jl. Kh. Zainul Arifin KompleksKetapang IndahBlok B 1 No.: 23, Jakarta 11140 | 14,0 % | A054 |

P.T. Teijin Indonesia Fiber Corporation Tbk,5th floor Mid Plaza 1,Jl Jend. Sudirman Kav. 10–11, Jakarta 10220 | 14,0 % | A055 |

Visi pārējie uzņēmumi | 15,8 % | A999 |

Taizeme | Indo Poly (Thailand) Ltd. 35/8 MOO 4, Tambol Khunkaew Amphur Nakhornchaisri, Nakhornprathom 73120 Thailand | 15,5 % | A056 |

Teijin Polyester (Thailand) Ltd. 19th floor, Ploenchit Tower 898 Ploenchit road, Lumpinee, Patumwan Bangkok 10330,Thailand | 26,9 % | A155 |

Teijin (Thailand) Ltd.,19th floor, Ploenchit Tower898 Ploenchit road, Lumpinee, Patumwan Bangkok 10330,Thailand | 26,9 % | A155 |

Visi pārējie uzņēmumi | 27,7 % | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ja kāds jauns Indonēzijas ražotājs eksportētājs iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

- tas izmeklēšanas laika posmā nav eksportējis uz Kopienu ražojumus, kas aprakstīti 1. panta 1. punktā,

- tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju Indonēzijā, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi,

- tas faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu pēc izmeklēšanas laika posma, pamatojoties uz kuru ir noteikti pasākumi, vai ka tas uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt ievērojamu ražojumu daudzumu uz Kopienu,

tad Padome, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu pēc Komisijas iesniegta priekšlikuma, ko tā pieņēmusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, var grozīt 1. panta 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstā, uz kurām attiecas vidējā svērtā maksājuma likme un kuri uzskaitīti minētajā pantā.

3. pants

Summas, kas iemaksātas kā antidempinga pagaidu maksājumi par Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes importu, ievērojot pagaidu regulu, iekasē pēc maksājumu likmes, kas galīgi uzlikta ar šo regulu. Atmaksā iekasētās summas, kas pārsniedz antidempinga galīgā maksājuma likmes. Gadījumos, kad galīgi noteiktā maksājuma likme ir augstāka par pagaidu maksājuma likmi, galīgi iekasējamas ir tikai tās summas, kas noteiktas pēc pagaidu maksājuma likmes.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 10. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Védrine

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[2] OV L 16, 21.1.2000., 3. lpp.

[3] OV L 16, 21.1.2000., 30. lpp.

[4] OV L 113, 12.5.2000., 1. lpp.

[5] OV L 204, 4.8.1999., 3. lpp.

[6] Poliestera štāpeļšķiedras, kuru izcelsme ir Baltkrievijā, un poliestera teksturētie pavedieni, kuru izcelsme ir Indonēzijā un Taizemē.

[7] OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.

[8] Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, Direktorāts C, DEM 24–8/38, Rue de la Loi/Wetstraat 200, B-1049, Brisele, Beļģija.

--------------------------------------------------