31997D0080

Komisijas Lēmums

(1996. gada 18. decembris),

ar ko nosaka noteikumus Padomes Direktīvas 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem ieviešanai

(teksts attiecas uz Eiropas ekonomisko telpu)

(97/80/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 19. marta Direktīvu 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem [1], un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu, 4. panta 2. punktu un 6. panta 1. punktu,

tā kā pēc Direktīvas 72/280/EEK aizvietošanas ar Direktīvu 96/16/EK ir lietderīgi vienlaikus pārveidot Komisijas 1972. gada 18. oktobra Lēmumu 72/356/EEK [2], ar kuru ir izstrādāti noteikumi, kas jāievēro, lai ieviestu noteikumus par piena un piena produktu statistikas pārskatiem, un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 86/180/EEK [3], lai garantētu statistikas nepārtrauktu attīstību saskaņā ar dominējošajiem ekonomiskajiem apstākļiem;

tā kā pieredze, kas gūta, piemērojot Lēmumu 72/356/EEK, rāda, ka ir vajadzīgs pieņemt sīkākus paskaidrojumus attiecībā uz produktiem un tabulām;

tā kā Kopienas statistikas labākas integrācijas labad ir lietderīgi paredzēt pilnīgu saskaņu ar Prodcom nomenklatūras sarakstu, kurš minēts Padomes 1991. gada 19. decembra Regulā (EEK) Nr. 3924/91 par Kopienas pārskata izveidi attiecībā uz gatavo produkciju [4];

tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piena produktu saraksts, uz kuriem attiecas pārskati, kas minēti Direktīvas 96/16/EK 3. panta 2. punktā, ir norādīts šī lēmuma I pielikumā.

2. pants

Tabulu paraugi, kas jāizmanto Direktīvas 96/16/EK 6. panta 1. punktā minēto datu nosūtīšanai, ir norādīti šī lēmuma II pielikumā.

3. pants

Darba plāns, kas minēts Direktīvas 96/16/EK 4. panta 2. punktā, ir izklāstīts šī lēmuma III pielikumā.

4. pants

Lēmums 72/356/EEK ir atcelts no 1997. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto lēmumu skaidro kā atsauces uz šo lēmumu.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Yves-Thibault De Silguy

[1] OV L 78, 28.3.1996., 27. lpp.

[2] OV L 246, 30.10.1972., 1. lpp.

[3] OV L 138, 24.5.1986., 49. lpp.

[4] OV L 374, 31.12.1991., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PIENA PRODUKTU SARAKSTS

Produkta kods | Apraksts |

1 | SVAIGIE PRODUKTI |

11 | Pārtikas piens |

111 | Neapstrādāts piens |

112 | Pilnpiens |

1121 | Pasterizēts |

1122 | Sterilizēts |

1123 | Ultra-augstā temperatūrā sterilizēts piens |

113 | Daļēji nokrejots piens |

1131 | Pasterizēts |

1132 | Sterilizēts |

1133 | Ultra-augstā temperatūrā sterilizēts piens |

114 | Vājpiens |

1141 | Pasterizēts |

1142 | Sterilizēts |

1143 | Ultra-augstā temperatūrā sterilizēts piens |

12 | Paniņas |

13 | Krējums |

| Ar tauku saturu pec masas |

131 | Ne vairāk kā 29 % |

132 | Vairāk nekā 29 % |

14 | Paskābināts piens (jogurti, dzeramie jogurti, un citi) |

141 | Ar piedevām |

142 | Bez piedevām |

15 | Dzērieni, kuru pamatā ir piens |

16 | Pārējie (svaiga) piena produkti (piena želeja un citi) |

2 | Gatavie produkti |

21 | Koncentrēts piens |

211 | Nesaldināts |

212 | Saldināts |

22 | Sausie piena produkti |

221 | Sausais piena krējums |

222 | Sausais pilnpiens |

223 | Sausais daļēji nokrejotais piens |

224 | Sausais vājpiens |

225 | Paniņas |

226 | Citi sausie produkti |

23 | Sviests un citi no piena iegūtie dzelteno tauku produkti |

231 | Sviests |

232 | Kausēts sviests un sviesta tauki bez ūdens |

233 | Citi no piena iegūtie dzelteno tauku produkti |

24 | Siers |

241 | Siers pēc piena kategorijas |

2411 | Siers tikai no govs piena |

2412 | Siers tikai no aitas piena |

2413 | Siers tikai no kazas piena |

2414 | Citi (jauktie vai siers tikai no bifeļmātītes piena) |

242 | Siers (no visu veidu piena) pēc kategorijas |

2421 | Mīkstais siers |

2422 | Pusmīkstais siers |

2423 | Puscietais siers |

2424 | Cietais siers |

2425 | Īpaši cietais siers |

2426 | Svaigais siers |

25 | Kausētais siers |

26 | Kazeīns un kazeināti |

27 | Sūkalas, kopā |

271 | Sūkalas, piegādātas šķidrā veidā |

272 | Sūkalas, piegādātas koncentrētā veidā |

273 | Sausās sūkalas vai sūkalas gabalā |

274 | Laktoze (piena cukurs) |

275 | Laktalbumīns |

28 | Pārējie gatavie produkti |

PASKAIDROJUMI

PĀRTIKAS PIENS (11)

Pārtikas piens: neapstrādāts piens, pilnpiens, daļēji nokrejots piens un vājpiens, bez piedevām.

- Attiecas tikai uz to pienu, kas ir tieši paredzēts lietošanai pārtikā, parasti 2 litru vai mazāka tilpuma iepakojumos.

- Ietver arī pienu ar vitamīnu piedevām.

Neapstrādāts piens(111): piens, kas izgatavots no vienas vai vairāku govju, aitu, kazu vai bifeļmātīšu piena dziedzeru sekrēcijas un nav karsēts temperatūrā, kas pārsniedz 40 °C, vai bijis pakļauts jebkurai apstrādei ar līdzvērtīgu efektu (Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/46/EEK, OV L 268, 14.9.1992., 3. lpp.).

Pilnpiens(112): piens, kurš piena pārstrādes uzņēmumā ir bijis pakļauts vienai termiskai apstrādei vai atļautai apstrādei ar līdzvērtīgu efektu un kurā tauku saturs jau dabiski ir vismaz 3,50 %, vai arī šis tauku saturs ir novests līdz vismaz 3,5 % (Padomes 1971. gada 29. jūnija Regula (EEK) Nr. 1411/71, OV L 148, 3.7.1971., 4. lpp.).

- Ietver arī zviedru pārtikas piena veidus, kas apzīmēti kā "Gammaldags mjölk" un "Standardmjölk", kuros piena tauku saturs ir attiecīgi 4,2 % un 3 %.

Daļēji nokrejots piens(113): piens, kurš piena pārstrādes uzņēmumā ir bijis pakļauts vismaz vienai termiskai apstrādei vai atļautai apstrādei ar līdzvērtīgu efektu un kurā tauku saturs ir novests ne mazāk kā 1,50 % un nav vairāk kā 1,80 % (Padomes 1971. gada 29. jūnija Regula (EEK) Nr. 1411/71, OV L 148, 3.7.1971., 4. lpp.).

- Ietver arī somu pārtikas pienu, kas apzīmēts kā "ykkösmaito/ettans mjölk", kurā piena tauku saturs ir 1 %.

- Ietver arī zviedru pārtikas piena veidus, kas apzīmēti kā "Ekologisk mjölk" un "Mellanmjölk", kuros piena tauku saturs ir attiecīgi 2 % un 1,5 %.

- Ietver arī austriešu pārtikas pienu, kurā piena tauku saturs ir no 2 % līdz 2,5 %.

Vājpiens (114): piens, kurš piena pārstrādes uzņēmumā ir bijis pakļauts vismaz vienai termiskai apstrādei vai atļautai apstrādei ar līdzvērtīgu efektu un kurā tauku saturs ir novests līdz ne vairāk kā 0,30 % (Padomes 1971. gada 29. jūnija Regula (EEK) Nr. 1411/71, OV L 148, 3.7.1971., 4. lpp.).

- Ietver arī zviedru pārtikas piena veidus, kas apzīmēti kā "Lättmjölk" un "Minimjölk", kuros piena tauku saturs ir attiecīgi 0,5 % un 0,07 %.

- Ietver arī austriešu pārtikas pienu, kurā piena tauku saturs ir 0,5 %.

Pasterizēts: pasterizētam pienam ir jābūt iegūtam, īslaicīgi apstrādājot to augstā temperatūrā (vismaz 71,7 °C temperatūrā 15 sekundes vai ar jebkuru līdzvērtīgu kombināciju) vai pasterizēšanas procesā, kurā izmanto dažādas laika un temperatūras kombinācijas, lai iegūtu līdzvērtīgu efektu (Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/46/EEK, OV L 268, 14.9.1992., 24. lpp.).

Sterilizēts: sterilizētam pienam ir jābūt:

- termiski apstrādātam (karsētam) un sterilizētam hermētiski noslēgtos iesaiņojumos vai tvertnēs, kuru plombām ir jāpaliek neskartām,

- izlases veida pārbaudē tam ir jābūt saglabājamam tā, lai pēc 15 dienu ilgas glabāšanas slēgtā tvertnē +30 °C temperatūrā tajā nebūtu nekādu bojāšanās pazīmju (Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/46/EEK, OV L 268, 14.9.1992., 25. lpp.).

Ultra-augstā temperatūrā sterilizēts: ultra-augstā temperatūrā sterilizētam pienam ir jābūt izgatavotam, piemērojot neapstrādātam pienam nepārtrauktu karstuma plūsmu, īslaicīgi izmantojot augstu temperatūru (ne mazāk kā 135 °C vismaz 1 sekundi) (Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/46/EEK, OV L 268, 14.9.1992., 24. lpp.).

- Dalībvalstis, kurās nenošķir sterilizētu pienu no ultra-augstā temperatūrā sterilizēta piena, drīkst tos grupēt kopā.

PANIŅAS (12)

Paniņas: atlikuma produkts (var būt pat skābs vai paskābināts), kas palicis pēc piena vai krējuma pārstrādes sviestā (nepārtraukti kuļot un atdalot cietos taukus).

- Paniņas ar piedevām ir jāietver dzērienos, kuru pamatā ir piens.

KRĒJUMS (13)

Krējums: tauku slānis, kurš dabiski veidojas piena virspusē lēnas emulģējošu tauku lodīšu aglomerācijas rezultātā. To noņem, nokrejojot to no piena virspuses, vai ekstrahē no piena, centrifugējot to krējuma separatorā, turklāt papildus citām piena sastāvdaļām tajā ir relatīvi augsts tauku saturs (parasti vairāk nekā 10 % no produkta masas).

Krējums (13): krējums, kurš ir izgatavots un ir pieejams piegādei ārpus pienotavām (tas ir, pārtikai vai kā izejviela šokolādes, saldējuma utt. izgatavošanai). Tāpat kā attiecībā uz citiem produktiem, tajā nav ietverta starpprodukcija, kas paredzēta citu piena produktu izgatavošanai.

Krējums, kurā tauku saturs nepārsniedz 29 % (131).

Krējums, kurā tauku saturs pārsniedz 29 % (132).

- A tabula/"Izslaukums": izejvielas (piena ekvivalentā), kuras lauku saimniecības ir piegādājušas pienotavām.

- B tabula/"Resursi": krējums, kurš nokrejots lauku saimniecībā un piegādāts pienotavai.

- A tabula/"Iegūtie produkti" un B tabula/"Izmantošana":

- pasterizēts, sterilizēts vai sterilizēts ultra-augstā temperatūrā,

- ietver arī paskābinātu krējumu,

- ietver arī krējumu kārbās vai bundžās.

PASKĀBINĀTS PIENS (14)

Paskābināts piens: piena produkti, kuros pH līmenis ir no 3,8 līdz 5,5.

- Attiecas uz jogurtiem, dzeramajiem jogurtiem, gataviem jogurtiem, termiski apstrādātu raudzētu pienu un citiem produktiem.

- Ietver arī produktus, kuru pamatā ir bifidus vai kuri satur to.

Paskābināts piens ar piedevām (141): saldinātu paskābinātu pienu ietver 142. preču pozīcijā.

Paskābināts piens bez piedevām (142): ietver arī paskābinātu pienu ar cukura un/vai saldinātājvielu piedevām.

DZĒRIENI, KURU PAMATĀ IR PIENS (15)

Dzērieni, kuru pamatā ir piens: citi šķidrie produkti, kuri satur vismaz 50 % piena produktu, ieskaitot produktus, kuru pamatā ir sūkalas.

- Ietver šokolādes pienu, paniņas ar piedevām vai aromatizētājiem utt.

PĀRĒJIE SVAIGA PIENA PRODUKTI (16)

- Attiecas uz svaigiem piena produktiem, kas citur nav minēti, galvenokārt uz desertiem, kuru pamatā ir piens (piena želejām, pudiņiem, krējuma desertiem, uzputeņiem utt.), un saldējumu (un līdzīgiem produktiem), kas izgatavoti paziņotajos uzņēmumos.

- Ietver arī desertus kārbās (konservētus desertus).

- Ietver arī svaigus lauksaimniecības produktus, kas iegūti lauku saimniecībās (zem virsraksta "Resursi/III.4") un palaisti pārdošanā bez tālākas apstrādes (izņemot iesaiņošanu).

KONCENTRĒTS PIENS (21)

Koncentrēts piens: produkts, kurš iegūts, daļēji izvadot ūdeni no pilnpiena, daļēji nokrejota piena vai vājpiena.

- Ietver arī iebiezinātu pienu (termiski apstrādātu) un koncentrētu pienu ar cukura piedevu.

- Ietver arī koncentrētu pienu, kuru izmanto produkta "Chocolate crumb" ("Šokolādes drusku") izgatavošanai, kas ir žāvēts produkts, kurš sastāv no piena, cukura un kakao pastas šādās proporcijās:

- piena tauki - vairāk nekā 6,5 % (pēc masas), bet mazāk nekā 11 % (pēc masas),

- kakao - vairāk nekā 6,5 % (pēc masas), bet mazāk nekā 15 % (pēc masas),

- saharoze (ieskaitot invertcukuru, kas pārrēķināts saharozē) vairāk nekā 50 % (pēc masas), bet mazāk nekā 60 % (pēc masas),

- beztauku piena viela - vairāk nekā 17 % (pēc masas), bet mazāk nekā 30 % (pēc masas),

- ūdens - vairāk nekā 0,5 % (pēc masas), bet mazāk nekā 3,5 % (pēc masas).

Šis sastāvs atbilst Komisijas 1984. gada 15. februāra Regulas (EEK) Nr. 380/84 I pielikumam (OV L 46, 16.2.1984., 26. lpp.).

SAUSIE PIENA PRODUKTI (22)

Sausie piena produkti: produkti, kas iegūti, izvadot ūdeni no krējuma, pilnpiena, daļēji nokrejota piena, vājpiena, paniņām un paskābināta piena.

- Ietver arī piedevas, kas pievienotas izejvielām, pirms produkts tika pārstrādāts pulverī.

- Ietver arī sauso pienu, kas izgatavots pienotavās un ietilpst bērniem domāto ēdienu pulveros un dzīvnieku barības sastāvā.

Sausais piena krējums (221): piena pulveris ar piena tauku saturu ne mazāk par 42 % no produkta masas.

Sausais pilnpiens (222): piena pulveris ar piena tauku saturu ne mazāk par 26 % un mazāk par 42 % no produkta masas.

Sausais daļēji nokrejots piens (223): piena pulveris ar piena tauku saturu vairāk par 1,5 % un mazāk par 26 % no produkta masas.

Sausais vājpiens (224): piena pulveris ar maksimālo piena tauku saturu 1,5 % no produkta masas.

Sausās paniņas (225): pulverveida produkts, kas izgatavots no paniņām.

Citi pulverveida produkti (226): ieraudzēts piens un krējums, kefīrs un pārējais raudzētais vai paskābinātais piens un krējums, ar vai bez cukura vai citas saldinātājvielas piedevām, vai aromatizētājiem, vai augļu vai kakao piedevām.

- Ietver arī krējuma, piena, paniņu un/vai sūkalu pulveru maisījumus.

- Ietver arī pulverveida produktus uz olbaltumvielu pamata.

SVIESTS (23)

Sviesta kopējais daudzums un citi produkti uz dzelteno tauku pamata (23): ietver sviestu, kausētu sviestu un sviesta eļļu, un citus dzelteno tauku produktus, kas izteikti sviesta ekvivalentā, ar piena tauku saturu, kas ir vienāds ar 82 % no produkta masas.

- A tabula: Dānija - ietver tikai sviestu (231).

- B tabula: 231. preču pozīcija (sviests), 232. preču pozīcija (kausēts sviests un sviesta tauki bez ūdens) un 233. preču pozīcija (citi dzelteno tauku produkti) ir jāfiksē pēc produkta masas. Tikai 23. pozīcija ir jāizsaka sviesta ekvivalentā.

Sviests (231): produkts, kurā piena tauku saturs ir ne mazāk par 80 % un mazāk par 90 %, maksimālais ūdens saturs ir 16 % un maksimālais beztauku piena vielas saturs ir 2 %.

- Ietver arī sviestu ar nelielu daudzumu garšaugu, garšvielu, aromātisko vielu u.c. piedevu, ar nosacījumu, ka produkts saglabā sviesta īpašības.

Kausēts sviests un sviesta tauki bez ūdens (232).

Kausēts sviests: kausētā sviestā piena tauku saturs pārsniedz 85 % no produkta masas. Šis termins attiecas, papildus kausētam sviestam kā tādam, arī uz vairākiem citiem līdzīgiem dehidrēta sviesta veidiem, kas ir vispārpazīstami ar dažādiem nosaukumiem, kā "dehidrēts sviests", "sviests bez ūdens", "sviesta tauki bez ūdens", "sviesta tauki" (piena tauki) un "koncentrēts sviests".

Sviesta eļļa: produkts, kurš var būt iegūts no piena, krējuma vai no sviesta tādu procesu rezultātā, kuros izvada ūdeni un beztauku sausnu, un kurā minimālais piena tauku saturs ir 99,3 % no kopējās masas un maksimālais ūdens saturs ir 0,5 % no kopējās masas.

- Ietver arī "kausētu sviestu, kas iegūts no bifeļmātītes piena" (ghee).

- Lai izvairītos no dubultas saskaitīšanas, attiecas tikai uz produkciju, kas izgatavota tieši no krējuma.

Pārējie produkti uz dzelteno tauku pamata (233).

Sviests ar samazinātu tauku saturu: produkts, līdzīgs sviestam, kurā piena tauku saturs ir mazāk par 80 % no masas (izņemot visus pārējos taukus). (Tirdzniecības apraksts: sviests, kura sastāvā ir trīs ceturtdaļas tauku, sviests, kura sastāvā puse ir tauku, un uz maizes ziežams piena produkts).

Tauki, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem: produkti no cietas, veidojamas emulsijas, galvenokārt "tauku ūdenī" veidā, kas iegūti no cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem, kas lietojami pārtikā, kurā piena tauku saturs ir 10 % - 80 % no tauku satura.

SIERS (24)

Siers: svaigs vai nogatavināts, ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, sarecinot pienu, vājpienu, daļēji nokrejotu pienu, krējumu, sūkalu krējumu vai paniņas, atsevišķi vai kombinācijā, iedarbojoties ar siera raugu vai citiem piemērotiem sarecināšanas līdzekļiem un daļēji notecinot sūkalas, kas rodas šādas sarecēšanas rezultātā. (Codex Alimentarius - FAO, Volume XVI, Standard A-6).

—A tabula: | —tikai no govs piena,—ietver arī sieru, ko izmanto kausētā siera izgatavošanai, bet neietver kausēto sieru. |

—B tabula: | —ietver visas dažādās sieru (un biezpienu) kategorijas, kas iegūti no visu veidu piena (242),—ietver arī piena produktu ricotta,—no siera daudzuma ir jāizslēdz tas daudzums, kuru izmanto kausētā siera izgatavošanai,—sadalījums galvenajās cietības kategorijās ir atkarīgs no mitruma satura uz beztauku pamata (MFFB - moisture content on a fat-free basis):ūdens satura masakopējais svars - tauku satura masax 100 |

Mīkstais siers (2421): siers, kurā pēc attīrīšanas MFFB parasti nav mazāks par 68 %.

Pusmīkstais siers (2422): siers, kurā pēc attīrīšanas MFFB parasti nav mazāks par 62 % un ir mazāks par 68 %.

Puscietais siers (2423): siers, kurā pēc attīrīšanas MFFB parasti nav mazāks par 55 % un ir mazāks par 62 %.

Cietais siers (2424): siers, kurā pēc attīrīšanas MFFB parasti nav mazāks par 47 % un ir mazāks par 55 %.

Īpaši cietais siers (2425): siers, kurā pēc attīrīšanas MFFB parasti ir mazāks par 47 %.

Svaigais siers (2426): produkts, kurš iegūts no skāba piena, no kura ir izvadīta lielākā daļa seruma (piemēram, nosusinot vai presējot). Ietver arī biezpienus (izņemot sauso biezpienu), kuros līdz 30 % masas sastāda cukurs un augļu piedevas.

- Ietver svaigu sūkalu sieru (kas iegūts, koncentrējot sūkalas un pievienojot pienu vai piena taukus).

KAUSĒTAIS SIERS (25)

Kausētais siers: produkts, kurš iegūts, karstuma iedarbībā un ar emulgatoru palīdzību samaļot vai saberžot, samaisot, izkausējot un emulģējot vienu vai vairākas siera šķirnes, ar vai bez piena sastāvdaļu un/vai citu pārtikas produktu piedevām. (Codex Alimentarius - FAO, volume XVI, norma A-8(b)).

KAZEĪNI UN KAZEINĀTI (26)

Kazeīns: galvenā piena olbaltumvielu sastāvdaļa. To iegūst, nogulsnējot (sarecinot) vājpienu, galvenokārt ar skābēm vai siera raugu. Šī aile ietver dažādus kazeīna veidus, kuri atšķiras atkarībā no sarecināšanas metodes, piemēram, skābais kazeīns un siera rauga kazeīns (parakazeīns). (Harmonizētās sistēmas paskaidrojumi - VI iedaļa, 35. nodaļa (Nr. 35.01)).

Kazeināti: (kazeīna sāļi) ietver nātrija un amonija sāļus, kas pazīstami kā "šķīstošie kazeīni", un šos sāļus parasti izmanto, izgatavojot koncentrētus pārtikas produktus un farmaceitiskos produktus. Kalcija kazeinātu izmanto, izgatavojot pārtikas produktus, vai arī kā līmi, atkarībā no tā īpašībām. (Harmonizētās sistēmas paskaidrojumi - VI iedaļa, 35. nodaļa (Nr. 35.01)).

SŪKALAS (27)

Sūkalas: blakusprodukts, kas iegūts siera vai kazeīna izgatavošanas laikā. Šķidrā stāvoklī sūkalās ir dabiskās sastāvdaļas (vidēji 4,8 % laktozes, 0,8 % olbaltumvielu un 0,2 % tauku no produkta masas), kuras paliek pēc tam, kad no piena ir izvadīts kazeīns un lielākā daļa tauku.

Sūkalu kopējais daudzums (27): ietver arī sūkalas, kuras izmanto piena rūpniecībā dzīvnieku barības izgatavošanai.

- Produktiem 271 (sūkalas, kas piegādātas šķidrā veidā), 272 (sūkalas, kas piegādātas koncentrētā veidā), 273 (sūkalas pulverveidā vai gabalā), 274 (laktoze), 275 (laktalbumīns) ir jānorāda to reālā masa. Tikai produktam 27 (sūkalu kopējais daudzums) ir jānorāda tā šķidro sūkalu ekvivalents, un tā nekādā gadījumā nedrīkst būt iepriekšminēto daudzumu summa.

Sūkalas, kas piegādātas šķidrā veidā (271): piegādātās sūkalas, kas izmantojamas galvenokārt dzīvnieku barībā. Daudzumi, ko izmanto kā izejvielas citos procesos, ir jāizslēdz.

Sūkalas, kas piegādātas koncentrētā veidā (272).

Sūkalas pulverveidā vai gabalā (273).

Laktoze (piena cukurs) (274).

Laktalbumīns (275): viena no sūkalu olbaltumvielu galvenajām sastāvdaļām.

PĀRĒJIE GATAVIE PRODUKTI (28)

- Šī aile attiecas uz gataviem piena produktiem (kas jāprecizē), kas citur nav minēti, galvenokārt laktoferīniem.

- Ietver arī gatavus lauksaimniecības produktus, kas iegūti lauku saimniecībās (ailē "Resursi/III.4") un laisti pārdošanā bez apstrādes (izņemot iesaiņošanu vai nogatavināšanu).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

A TABULA

+++++ TIFF +++++

B TABULA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

C TABULA

+++++ TIFF +++++

D TABULA

+++++ TIFF +++++

E TABULA

+++++ TIFF +++++

F TABULA

+++++ TIFF +++++

G.1 TABULA

+++++ TIFF +++++

G.2 TABULA

+++++ TIFF +++++

G.3 TABULA

+++++ TIFF +++++

G.4 TABULA

+++++ TIFF +++++

G.5 TABULA

+++++ TIFF +++++

PASKAIDROJUMI

A TABULA

Šīs tabulas dati attiecas tikai uz govs pienu, gan attiecībā uz ieguvi, gan iegūtajiem produktiem (līdz ar to maisījumi ir izslēgti).

Gadījumā, ja ir iknedēļas preču atpakaļnosūtīšana, tad dati par tām nedēļām, kas ietilpst nākamajā mēnesī, ir jāsadala saskaņā ar darba dienu skaitu katrā no abiem mēnešiem.

Tauku saturs: | —piena tauku saturs, kā produkta masas procentuālais sastāvs,—vidējais aritmētiskais valstī, ko pamato ar datiem, kas iegūti, atsaucoties uz Röse-Gottlieb metodi (kods IDF/FIL 1C: 1987). |

Olbaltumvielu saturs: | —piena olbaltumvielu saturs, kā produkta masas procentuālais sastāvs,—vidējais aritmētiskais valstī, ko pamato ar datiem, kas iegūti, atsaucoties uz Kjeldahl metodi. |

Iegūtie produkti: pārstrādāto svaigo piena produktu daudzumus saprot kā pieejamus piegādēm ārpus pienotavām.

B TABULA

Lai izvairītos no dubultas saskaitīšanas, tos piena produktus, kurus izmanto tajā pašā pienotavā citu piena produktu izgatavošanai, neņem vērā.

Tāpat, šīs tabulas dati attiecas tikai uz "valsts pienotavas" jēdzienu. Tādēļ visu izejvielu vai produktu tirdzniecību (apmaiņu) starp pienotavām dalībvalstīs izslēdz no datiem, kas attiecas uz valstī saražoto daudzumu.

Resursi/I un II: saņemtais piens attiecas uz visu veidu pilnpiena (govs, aitas, kazas un bifeļmātītes piena) iepirkumiem un piena produktiem, kas saņemti tieši no lauku saimniecībām.

Resursi/II.6: attiecas uz pārējiem piena produktiem (tādiem kā siers, sviests un jogurts), kas saņemti no lauku saimniecībām. Šie produkti, neatkarīgi no tā, vai tie ir pārstrādāti vai nav, ir paredzēti izmantošanai ražošanas procesos pienotavās un tie ir jāietver šīs tabulas B daļā (Izmantošana).

Resursi/III.4: attiecas uz pārējiem piena produktiem (tādiem kā siers, sviests un jogurts), ko ieved no citām valstīm. Šie produkti, neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti izmantošanai ražošanas procesos pienotavās vai nav, ir jāietver šīs tabulas B daļā (Izmantošana).

Ja tie ir paredzēti laišanai pārdošanā bez tālākas apstrādes (izņemot iesaiņošanu vai nogatavināšanu), tad šie produkti ir jāraksta 16. ailē (gadījumā, ja tie ir svaigi lauku saimniecību produkti) vai 28. ailē (gadījumā, ja tie ir gatavi lauku saimniecību produkti).

Resursi/III – ievedumi Kopienas teritorijā: neiesaiņotā veidā vai 2 litru vai lielākās tvertnēs.

1. sleja. Daudzumi: ja vien nav norādīts citādi, tad norādāmie daudzumi nozīmē izejvielu/gatavās produkcijas tīrsvaru (1000 tonnās).

Pārstrādāto svaigo piena produktu daudzumi ir tie, ko var piegādāt ārpus pienotavām.

2/B sleja. Izmantošana – piena tauku saturs: piena tauku daudzumi (tonnās), ko izmanto konkrētā produkta ražošanā, ieskaitot iespējamos zudumus, kas var rasties ražošanas procesā.

3/A sleja. Resursi – piena olbaltumvielas: piena olbaltumvielu daudzumi (tonnās), ko satur saņemtais govs piens.

3/B sleja. Izmantošana – pilnpiens: pilnpiena daudzumi (1000 tonnās), ko izmanto konkrētā produkta ražošanā, ieskaitot iespējamos zudumus, kas var rasties ražošanas procesā.

4/B sleja. Izmantošana – vājpiens:

- pozitīvs lielums – vājpiena daudzumi (1000 tonnās), ko izmanto konkrētā produkta ražošanā, ieskaitot iespējamos zudumus, kas var rasties ražošanas procesā,

- negatīvs lielums - vājpiena daudzumi (1000 tonnās), kas atgūti konkrētā produkta ražošanas procesā (piemēram, vājpiens, kas atgūts, ražojot sviestu no pilnpiena vai krējuma).

Cita izmantošana (3.-6. kods)

Vājpiens un paniņas, kas atdoti atpakaļ lauku saimniecībai (3): vājpiens un paniņas, kas atdoti atpakaļ lauku saimniecībām.

Piena un krējuma eksports un Kopienas iekšējie sūtījumi lielos apjomos (neiesaiņoti) (4): pilnpiena, vājpiena un šķidrā krējuma eksports un Kopienas sūtījumi lielos apjomos (neiesaiņotā veidā) vai 2 litru vai lielākās tvertnēs, ko veic pienotavas.

Cita veida izmantošana (5): ietver pilnpienu un vājpienu lielos apjomos (neiesaiņotā veidā) vai 2 litru vai lielākās tvertnēs, ko piegādā pārtikas (piemēram, saldējuma) rūpniecībai vai ko ir paredzēts izmantot visa veida dzīvnieku barībā, izņemot 3. ierakstu.

Starpība (6): attiecas uz starpību statistikas datos.

C TABULA

Lauku saimniecība: tehniski ekonomiska vienība ar vienotu vadību, kurā ražo lauksaimniecības produktus.

A. Resursi

Govs piens: attiecas uz visu govs pienu, izņemot to, kas tieši patērēts teļu zīdīšanai, bet ieskaitot to, kas iegūts, slaucot (tajā skaitā jaunpienu), un ko izmanto dzīvnieku barībā (kas savākts, piemēram, spaiņos vai ar citiem paņēmieniem).

Piena govis: govis, kuras izmanto tikai vai galvenokārt tāda piena ieguvei, ko izmanto pārtikā un/vai pārstrādei piena produktos, ieskaitot izbrāķētās piena govis (neatkarīgi no tā, vai tās tika vai netika uzbarotas laika posmā no pēdējās laktācijas līdz nokaušanai).

Pilnpiena sleja: attiecas uz iegūtā piena daudzumiem.

Vājpiena un paniņu sleja:

- tas, ko pienotavas atdevušas atpakaļ (1) - skat. definīciju B/3 tabulā,

- krējuma piegāžu atlikums (2).

B. Izmantošana

Pilnpiens/iekšējais patēriņš: pilnpiens, kas patērēts īpašnieka saimniecībā (tātad tikai pārtikas pilnpiens).

Pilnpiens/tiešā tirdzniecība: pārtikas pilnpiens, kas pārdots tieši patērētājiem.

Pilnpiens/lauku saimniecību sviests un krējums: pilnpiens (visi veidi), ko izmanto sviesta un krējuma ražošanai.

Pilnpiens/lauku saimniecību siers: pilnpiens (visi veidi), ko izmanto lauku saimniecību siera ražošanai.

Pilnpiens/citi produkti: pilnpiens (visi veidi), ko izmanto pārtikas piena produktu (piemēram, jogurta) izgatavošanai.

Pilnpiens/dzīvnieku barība: pilnpiens, ko lauku saimniecībā izmanto dzīvnieku barošanai, jebkurā formā (tāds, kāds tas ir, vai arī kā tādas saliktas dzīvnieku barības sastāvdaļa, kas izgatavota lauku saimniecībā).

Pilnpiens/piegādāts pienotavām:

- ietver šādas piegādes:

- visu pilnpiena veidu (no govīm, aitām, kazām un bifeļmātītēm) piegādes pienotavām (dalībvalstī vai ārpus tās) un lauku saimniecībām, kas minētas Direktīvas 96/16/EK 2. pantā;

- citu produktu (precizēt), piena ekvivalentā,

- krējuma piegādes ir jāizsaka piena ekvivalentā.

Pilnpiens/starpība un zudumi:

- attiecas uz atšķirību statistikas datos un daudzumiem, kas zuduši ražošanas procesa laikā,

- kopējam daudzumam "pilnpiena izmantošanas" slejā ir jābūt vienādam ar kopējo pieejamo daudzumu.

Vājpiens un paniņas/pārtikas piens: vājpiens un paniņas, ko lauku saimniecībās izmanto pārtikai, it īpaši iekšējam patēriņam saimniecībās un tiešai pārdošanai patērētājiem.

Vājpiens un paniņas/lauku saimniecību siers: vājpiena un paniņu daudzums, ko izmanto lauku saimniecību siera izgatavošanai.

C. Iegūtie produkti

Norādītajiem daudzumiem ir jāattiecas uz gatavā produkta neto masu (1000 tonnu).

Pārtikas piens: iekšējais patēriņš un tiešā tirdzniecība.

Lauku saimniecību krējums: krējums, kas izgatavots lauksaimniecības uzņēmumā.

Lauku saimniecību sviests: sviests, kas izgatavots lauksaimniecības uzņēmumā.

Lauku saimniecību siers: siers, kas izgatavots lauksaimniecības uzņēmumā.

Citi produkti: citi produkti (precizēt), kas izgatavoti lauku saimniecībā.

No kura(-iem) pienotavām piegādāts: attiecas uz krējuma, sviesta, siera un citu lauku saimniecības produktu piegādēm pienotavām (dalībvalstī vai ārpus tās).

D UN E TABULAS

Iegūtais piens: piena un krējuma daudzumi (piena ekvivalentā), kas saņemti tieši no lauku saimniecībām.

E TABULA

Ieguves centri: attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri iepērk pienu no lauku saimniecībām un savā vārdā pārdod to pienotavām. Līdz ar to ieguves centri, kuri ir vietējas, no pienotavām atkarīgas vienības, tiek izslēgti.

Līdz ar to uzskaites centri tā piena uzskaitei valsts līmenī, kuru dalībvalsts teritorijā ir saņēmis citas dalībvalsts uzņēmums (pienotava), arī ir jāietver šajā tabulā.

F TABULA

Apjoms: kopējais pārstrādāto izejvielu apjoms = pilnpiena (vai pilnpiena ekvivalenta) daudzumi, ko izmanto piena produktu izgatavošanai uzņēmumā.

D, E, F UN G TABULAS

Uzņēmums: uzņēmums ir mazākā juridisku vienību kombinācija, organizatoriska vienība, kurā ražo preces vai pakalpojumus, kurai ir zināma autonomija lēmumu pieņemšanā, it īpaši attiecībā uz tās pašreizējo resursu izvietošanu. Uzņēmums veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums drīkst būt viena juridiska vienība. (Padomes 1993. gada 15. marta Regula (EEK) Nr. 696/93, OV L 76, 30.3.1993.)

Nosūtītie dati, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitātes prasība, ir skaidri jānorāda kā tādi.

Tabulas ir jāaizpilda par visiem uzņēmumiem, kuri darbojas atsauces gada 31. decembrī. Tās attiecas uz pienotavu darbību, tajā skaitā to darbību, ko pienotavas šī gada laikā ir pārņēmušas.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Darba plāns 1997. gadam

1. Dalībvalstis līdz 1997. gada 1. maijam nosūta Komisijai pēc iespējas vairāk:

a) datu, kas paredzēti tālākās tabulas 1. slejā un 2. un/vai 3. slejā, kā arī sīku ziņojumu, kurā aprakstīts, ar kādām metodēm šie dati tika iegūti;

b) ziņojumu par atšķirībām olbaltumvielu saturā govs pienā, kas saņemts dažādos apgabalos;

c) ziņojumu par attiecību starp olbaltumvielu izmantošanu piena produktu izgatavošanā un olbaltumvielu saturu piena produktos.

2. Vienlaikus dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu, kurā apraksta tehniskās iespējas to datu fiksēšanai, kas minēti 1. punktā, un savus priekšlikumus 1998. gada plānam.

PIENOTAVU DARBĪBA

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------