31991R1893

Padomes Regula (EEK) Nr. 1893/91

(1991. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā, saglabājot sabiedrisko pakalpojumu saistību izbeigšanas principu, sabiedrības konkrēta ieinteresētība transporta pakalpojumos var radīt nepieciešamību šajā jomā piemērot sabiedrisko pakalpojumu jēdzienu;

tā kā saskaņā ar transporta uzņēmumu komerciālās neatkarības principu transporta pakalpojumu sniegšanas noteikumi būtu jānosaka līgumā, ko noslēdz starp dalībvalstu kompetentām iestādēm un attiecīgu uzņēmumu;

tā kā dažu pakalpojumu sniegšanas nolūkos vai dažu pasažieru sociālo kategoriju interesēs dalībvalstīm būtu jāatstāj iespēja izvēlēties dažu sabiedrisko pakalpojumu saistību saglabāšanu vai uzlikšanu;

tā kā jāgroza Regula (EEK) Nr. 1191/69 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3572/90 [5], lai pielāgotu tā piemērošanas jomu un noteiktu vispārīgas prasības attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulā (EEK) Nr. 1191/69 izdara šādus grozījumus.

1. Ar šādu tekstu aizstāj 1. pantu:

"1. pants

1. Šo regulu piemēro transporta uzņēmumiem, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu pakalpojumus.

Dalībvalstis var izslēgt no šīs regulas piemērošanas jomas visus uzņēmumus, kuru darbība ierobežojas vienīgi ar pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pakalpojumu sniegšanu.

2. Šajā regulā:

- "pilsētas un piepilsētas pakalpojumi" nozīmē pārvadājumu pakalpojumus, kas atbilst pilsētu centra vai konurbācijas vajadzībām, kā arī pārvadājumu vajadzībām starp to un apkārtējām teritorijām,

- "reģionālie pakalpojumi" nozīmē pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz, lai apmierinātu reģiona pārvadājumu vajadzības.

3. Dalībvalstu kompetentas iestādes izbeidz visus pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem uzliktās saistības, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā definēts šajā regulā.

4. Lai nodrošinātu pietiekamus transporta pakalpojumus, ko sniedz, lai īpaši ievērotu sociālus faktorus, vides faktorus un pilsētu un lauku teritoriju plānošanu, vai arī lai dažām pasažieru kategorijām piedāvātu īpašas braukšanas likmes, dalībvalstu kompetentas iestādes var slēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus ar transporta uzņēmumu. Šādu līgumu īstenošanas noteikumi un cita ar tiem saistīta informācija sīki izklāstīti V iedaļā.

5. Dalībvalstu kompetentas iestādes tomēr var saglabāt vai uzlikt 2. pantā minētās sabiedrisko pakalpojumu saistības pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumi un cita ar tiem saistīta informācija, ieskaitot kompensēšanas metodes, sīki izklāstīta II, III un IV iedaļā.

Ja transporta uzņēmums ne tikai sniedz tādus pakalpojumus, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, bet veic arī citu veidu darbību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana jānodrošina, izveidojot atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības, kas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a) norēķinu kontiem, kas saistīti ar katru no šīm darbībām, jābūt atsevišķiem, un katrai no šīm darbībām jāizmanto aktīvu daļa saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības uzskaites noteikumiem;

b) izdevumi jāsabalansē ar pamatdarbības ieņēmumiem un valsts iestāžu maksājumiem, izslēdzot jebkādu iespēju līdzekļu pārnešanai no vai uz kontiem, kas saistīti ar citiem uzņēmuma darbības veidiem.

6. Dalībvalsts kompetentas iestādes turklāt var izlemt par 3. un 4. punkta nepiemērošanu pasažieru pārvadājumu jomā pārvadājumu likmēm un nosacījumiem, ko uzliek vienas vai vairāku atsevišķu pasažieru kategoriju interesēs."

2. Svītro 10. panta 2. daļu.

3. Svītro 11. panta 3. daļu.

4. "V IEDAĻA

Sabiedrisko pakalpojumu līgumi

14. pants

1. "Sabiedrisko pakalpojumu līgums" nozīmē līgumu, kas noslēgts starp dalībvalsts kompetentām iestādēm un transporta uzņēmumu, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar pietiekamiem transporta pakalpojumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu līgums var īpaši attiekties uz:

- transporta pakalpojumiem, kas atbilst noteiktajiem nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartiem,

- papildu transporta pakalpojumiem,

- transporta pakalpojumiem par noteiktām likmēm un ar noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši dažām pasažieru kategorijām vai uz dažiem maršrutiem,

- pakalpojumu pielāgošanu faktiskajām prasībām.

2. Sabiedrisko pakalpojumu līgums nosaka, cita starpā, šādus punktus:

a) sniedzamā pakalpojuma raksturu, īpaši atzīmējot nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartus;

b) to pakalpojumu cena, uz ko attiecas šis līgums, kura vai nu jāpieliek tarifa ieņēmumiem vai tajā jāiekļauj šie ieņēmumi, un abu pušu finansiālo attiecību sīks apraksts;

c) līguma grozīšanas un pielāgojumu noteikumi, jo īpaši neparedzētu pārmaiņu gadījumos;

d) līguma derīguma termiņš;

e) sankcijas par līguma neizpildīšanu.

3. Aktīvi, ko izmanto to transporta pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, var būt uzņēmuma īpašumā vai arī nodoti tā rīcībā.

4. Katrs uzņēmums, kas plāno pārtraukt sabiedrībai nepārtraukti un regulāri sniegtus transporta pakalpojumus, kuri nav paredzēti līgumā vai sabiedrisko pakalpojumu saistībā, vai ieviest būtiskas pārmaiņas šajos pakalpojumos, par to paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentām iestādēm, vēlākais, trīs mēnešus iepriekš.

Kompetentas iestādes var izlemt atteikties no šāda paziņojuma pieprasīšanas.

Šis noteikums neskar citas attiecīgajā valstī pieņemtas procedūras attiecībā uz transporta pakalpojumu pārtraukšanas vai pārmaiņu tiesību piešķiršanu.

5. Pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas kompetentas iestādes var iestāties par attiecīgā pakalpojuma saglabāšanu līdz vienam gadam no paziņojuma dienas, un dara to zināmu uzņēmumam, vēlākais, vienu mēnesi pirms paziņojuma termiņa izbeigšanās.

Šīs iestādes var arī uzņemties iniciatīvu par šādu transporta pakalpojuma ieviešanas vai pārmaiņu apspriešanu.

6. Izdevumus, kas transporta uzņēmumiem rodas 5. punktā minēto saistību pildīšanas dēļ, atlīdzina saskaņā ar II, III un IV iedaļā izklāstītajām kopējām procedūrām."

5. Svītro 19. pantu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 1992. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1991. gada 20. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Goebbels

[1] OV C 34, 12.2.1990., 8. lpp.

[2] OV C 19, 28.1.1991., 254. lpp.

[3] OV C 225, 10.9.1990., 27. lpp.

[4] OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp.

[5] OV L 353, 17.12.1990., 12. lpp.

--------------------------------------------------