31990L0314

Padomes Direktīva

(1990. gada 13. jūnijs)

par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

(90/314/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu;

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1];

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā viens no Kopienas galvenajiem mērķiem ir izveidot iekšējo tirgu, kur tūrisma nozare ir būtiska tā daļa;

tā kā dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām, še turpmāk "komplekss pakalpojums", ir daudz atšķirību un šajā nozarē attiecīgo valstu prakse ievērojami atšķiras, un tas veido šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai attiecībā uz kompleksajiem pakalpojumiem un rada konkurences traucējumus tādu tūrisma uzņēmumu starpā, kas reģistrēti atšķirīgās dalībvalstīs;

tā kā kopīgu noteikumu pieņemšana par kompleksiem pakalpojumiem dos ieguldījumu šo šķēršļu novēršanā un līdz ar to kopēja pakalpojumu tirgus izveidē, ļaujot tūrisma uzņēmumiem, kuri reģistrēti vienā dalībvalstī, piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs, savukārt Kopienas patērētājiem gūt labumu no līdzvērtīgiem nosacījumiem, pērkot kompleksu pakalpojumu jebkurā dalībvalstī;

tā kā Padomes 1981. gada 19. maija Rezolūcijas par Eiropas Ekonomikas kopienas Otro patērētāju aizsardzības un informācijas politikas programmu [4] pielikuma 36. panta b) punkts aicina Komisiju pētīt inter alia tūrismu un vajadzības gadījumā izvirzīt piemērotus priekšlikumus, atbilstīgi ņemot vērā to nozīmību patērētāju aizsardzībā, kā arī dalībvalstu tiesību aktu atšķirību ietekmi uz kopējā tirgus pareizu darbību;

tā kā 1984. gada 10. aprīļa Rezolūcijā par Kopienas tūrisma politiku [5] Padome atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu vērst uzmanību uz tūrisma nozīmi un ņēma vērā Komisijas sākotnējās nostādnes Kopienas tūrisma politikā;

tā kā Komisijas paziņojums Padomei ar nosaukumu "Jauns impulss patērētāju aizsardzības politikā", kas 1986. gada 6. maijā apstiprināts ar Padomes rezolūciju [6], 37. punkta uzskaitījumā starp Komisijas ierosinātajiem pasākumiem min normatīvo aktu saskaņošanu par kompleksiem pakalpojumiem;

tā kā pieaug tūrisma nozīme dalībvalstu ekonomikā; tā kā pakalpojumu kompleksu sistēma ir būtiska tūrisma daļa; tā kā tiktu veicināta komplekso ceļojumu nozares lielāka izaugsme un produktivitāte dalībvalstīs, ja pieņemtu vismaz kopējo noteikumu minimumu, lai piešķirtu tiem Kopienas mērogu; tā kā tas ne vien dotu labumu Kopienas pilsoņiem, pērkot uz šo noteikumu pamata organizētus kompleksus pakalpojumus, bet arī piesaistītu tūristus no valstīm ārpus Kopienas, tiecoties pēc kompleksos pakalpojumos garantēto standartu priekšrocībām;

tā kā atšķirības patērētāju aizsardzības noteikumos dažādās dalībvalstīs ir faktors, kas kavē vienas dalībvalsts patērētājiem iegādāties kompleksus pakalpojumus kādā citā dalībvalstī;

tā kā šis kavējošais faktors sevišķi attur patērētājus no kompleksu pakalpojumu pirkšanas ārpus savas dalībvalsts, un tas darbojas spēcīgāk, nekā tas būtu attiecībā uz citu pakalpojumu iegādi, ņemot vērā komplekso pakalpojumu īpašo raksturu, kuri parasti ietver iepriekšēju ievērojamu naudas summu iemaksu un pakalpojumu sniegšanu valstī, kas nav patērētāja mītneszeme;

tā kā patērētājam būtu jāgūst labums no šīs direktīvas ieviestās aizsardzības neatkarīgi no tā, vai viņš ir tiešā līgumslēdzēja puse, tiesību pārņēmējs vai grupas dalībnieks, kuras interesēs cita persona noslēgusi līgumu par kompleksu pakalpojumu;

tā kā kompleksā pakalpojuma organizatoram un/vai tā pārstāvim būtu jānosaka pienākums nodrošināt to, lai informācija, kas sniegta aprakstā par viņu organizētiem un pārdotiem kompleksiem pakalpojumiem, nav maldinoša, un patērētājiem sniegtās brošūras satur vispusīgu un precīzu informāciju;

tā kā patērētājam jāsaņem attiecībā uz pakalpojumu kompleksu noslēgtā līguma noteikumu eksemplārs; tā kā to var ērti panākt, pieprasot, lai visi līguma noteikumi būtu fiksēti rakstiski vai šādā cita dokumenta veidā, kas viņam ir saprotams un pieejams, un lai viņam tiktu izsniegts tā eksemplārs;

tā kā patērētājam būtu jābūt brīvai iespējai noteiktos apstākļos rezervēšanu, ko viņš veicis attiecībā uz komplekso pakalpojumu, nodot tālāk trešajai personai ar tās piekrišanu;

tā kā principā nebūtu jāļauj pārskatīt līgumā noteikto cenu, izņemot gadījumu, ja šāda cenas paaugstināšanas vai pazemināšanas iespēja ir nepārprotami paredzēta līgumā; tā kā šī iespēja tomēr būtu jāpakārto noteiktiem nosacījumiem;

tā kā noteiktos apstākļos patērētājam būtu jābūt brīvai iespējai pirms ceļojuma sākšanas atteikties no kompleksā ceļojuma līguma;

tā kā būtu jābūt skaidri definētām patērētāja tiesībām apstākļos, kad komplekso pakalpojumu organizators atceļ to pirms norunātā izbraukšanas datuma;

tā kā, ja pēc tam, kad patērētājs ir devies ceļojumā, netiek izpildīta nozīmīga daļa nolīgto pakalpojumu, vai organizators saprot, ka viņš nespēs sagādāt nozīmīgu daļu no paredzētajiem pakalpojumiem, organizatoram būtu jābūt noteiktām saistībām pret patērētāju;

tā kā organizatora un/vai pārstāvja līguma pusei būtu jābūt atbildīgai attiecībā pret patērētāju par nolīgto saistību pienācīgu izpildi; tā kā turklāt organizatoram un/vai pārstāvim būtu jābūt atbildīgam par zaudējumu, kas rodas patērētājam līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ, ja vien trūkumi līguma izpildē nav saistāmi ne ar viņu vainu, ne ar citu pakalpojumu sniedzēju vainu;

tā kā gadījumos, kad organizators un/vai pārstāvis ir atbildīgs par pakalpojumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kuri ietverti kompleksā pakalpojumā, šādai atbildībai būtu jābūt ierobežotai saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kuras nosaka šādus pakalpojumus, it īpaši 1929. gada Varšavas Konvenciju par starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem, 1961. gada Bernes Konvenciju par dzelzceļa pārvadājumiem, 1974. gada Atēnu Konvenciju par jūras pārvadājumiem un 1962. gada Parīzes Konvenciju par viesnīcnieku atbildību; tā kā turklāt, ņemot vērā zaudējumu, kurš nav personiska rakstura kaitējums, būtu jābūt iespējai ierobežot atbildību saskaņā ar kompleksā pakalpojuma līgumu, tomēr ar noteikumu, ka šāds ierobežojums nav nepamatots;

tā kā būtu jāpieņem noteikti pasākumi attiecībā uz patērētāju informēšanu un sūdzību izskatīšanu;

tā kā gan patērētāji, gan komplekso ceļojumu nozare iegūtu, ja organizatoriem un/vai pārstāvjiem tiktu noteikts pienākums sniegt pietiekamas drošības garantijas maksātnespējas gadījumā;

tā kā dalībvalstīm būtu jābūt brīvai iespējai pieņemt vai saglabāt stingrākus noteikumus attiecībā uz kompleksiem ceļojumiem nolūkā aizsargāt patērētājus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas nolūks ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz kompleksiem pakalpojumiem, ko pārdod vai piedāvā tirdzniecībā Kopienas teritorijā.

2. pants

Šajā direktīvā:

1) "komplekss pakalpojums" nozīmē iepriekš sagatavotu vismaz divu še turpmāk uzskaitītu pakalpojumu apvienojumu, kas pārdots vai piedāvāts tirdzniecībā par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu:

a) transports,

b) izmitināšana,

c) citi tūrisma pakalpojumi, kas nav palīgpakalpojumi attiecībā uz transportu vai izmitināšanu un aizņem proporcionāli ievērojamu daļu kompleksajā pakalpojumā.

Atsevišķu rēķinu izrakstīšana dažādām viena un tā paša kompleksā pakalpojuma daļām neatbrīvo organizatoru vai pārstāvi no šīs direktīvas uzliktajām saistībām;

2) "organizators" nozīmē personu, kas organizē kompleksus pakalpojumus un pārdod tos vai piedāvā tirdzniecībā tiešā veidā vai caur pārstāvi, un šādai darbībai nav gadījuma raksturs;

3) "pārstāvis" nozīmē personu, kas pārdod vai piedāvā tirdzniecībā organizatora sastādītus kompleksus pakalpojumus;

4) "patērētājs" nozīmē personu, kas saņem vai piekrīt saņemt kompleksu pakalpojumu ("galvenais līgumslēdzējs"), vai personu, kuras vārdā galvenais līgumslēdzējs piekrīt pirkt kompleksu pakalpojumu ("pārējie saņēmēji"), vai personu, kurai galvenais līgumslēdzējs vai kāds no pārējiem saņēmējiem nodod tālāk komplekso pakalpojumu ("tiesību pārņēmējs");

5) "līgums" nozīmē vienošanos, kas saista patērētāju ar organizatoru un/vai pārstāvi.

3. pants

1. Jebkurš apraksts, kurš attiecas uz kompleksiem pakalpojumiem un ko patērētājam sniedz organizators vai pārstāvis, kompleksā pakalpojuma cena un jebkuri citi nosacījumi, kas attiecas uz līgumu, nedrīkst saturēt maldinošu informāciju.

2. Ja patērētājam ir darīta pieejama brošūra, tai salasāmā, saprotamā un precīzā veidā jānorāda gan cena, gan pietiekama informācija par

a) ceļamērķi un izmantotiem transporta līdzekļiem, raksturojumu un kategorijām,

b) naktsmītņu veidu, to atrašanās vietu, kategoriju vai komforta pakāpi un to galvenajām iezīmēm, to apstiprinājumu un tūrisma klasifikāciju pēc attiecīgās pieņēmējas dalībvalsts noteikumiem,

c) maltīšu grafiku,

d) maršrutu,

e) vispārīgām ziņām par pasu un vīzu režīmu dalībvalstu pilsoņiem vai attiecīgo valstu pilsoņiem un nepieciešamajām medicīniskajām formalitātēm saistībā ar braucienu un uzturēšanos,

f) pārskaitāmo naudas summu vai cenas procentuālu daļu, kā arī grafiku atlikuma nomaksāšanai,

g) to, vai pakalpojumu kompleksa īstenošanai nepieciešams, lai būtu ievērots cilvēku skaita minimums, un ja tā, tad termiņš, kurā informē patērētāju atcelšanas gadījumā.

Ziņas, ko satur brošūra, uzliek saistības organizatoram vai pārstāvim, ja vien

- izmaiņas šādās ziņās nav bijušas skaidri paziņotas patērētājam pirms līguma noslēgšanas, un šajā gadījumā tas nepārprotami norādīts brošūrā,

- izmaiņas nav izdarītas vēlāk pēc vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm.

4. pants

1. a) Organizators un/vai pārstāvis pirms līguma slēgšanas rakstiski vai kādā citā atbilstīgā veidā sniedz patērētājam vispārīgas ziņas par pasu un vīzu režīmu dalībvalstu pilsoņiem vai attiecīgo valstu pilsoņiem un sevišķi par laiku, kādā tās iegūstamas, kā arī par nepieciešamajām medicīniskajām formalitātēm saistībā ar braucienu un uzturēšanos.

b) Organizators un/vai pārstāvis laikus pirms ekskursijas sākšanas rakstiski vai kādā citā atbilstīgā veidā sniedz patērētājam arī šādu informāciju:

i) apstāšanās un pārsēšanās laiki un vietas, kā arī ziņas par ceļotāja ieņemamo vietu, piemēram, kajīti vai koju uz kuģa, kupeju vilcienā;

ii) organizatora un/vai pārstāvja vietējā pārstāvja nosaukums, adrese un tālruņa numurs, vai, ja tāda nav, adrese un tālruņa numurs vietējai aģentūrai, kur pēc palīdzības varētu griezties grūtībās nonācis patērētājs.

Ja nepastāv šādi pārstāvji vai aģentūras, patērētājam jebkurā gadījumā jādara pieejams tālruņa numurs, pa kuru zvanīt ārkārtas gadījumos, vai jebkāda cita informācija, kas viņam ļautu sazināties ar organizatoru un/vai pārstāvi;

iii) ja ārzemēs ceļo vai uzturas nepilngadīgie, informācija, kas ļauj tiešā veidā kontaktēties ar bērnu vai ar atbildīgo personu bērna uzturēšanās vietā;

iv) informācija par apdrošināšanas polises noslēgšanu izvēles kārtā, lai segtu anulēšanas maksu no patērētāja puses vai palīdzības izmaksas, ieskaitot repatriāciju, nelaimes gadījuma vai slimības gadījumā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz līgumu piemēro šādus principus:

a) atkarībā no konkrētā kompleksā pakalpojuma līgums satur vismaz tos elementus, kas uzskaitīti šīs direktīvas pielikumā;

b) visi līguma noteikumi ir izklāstīti rakstiski vai citā patērētājam saprotamā un pieejamā veidā, un tie jādara viņam zināmi pirms līguma noslēgšanas; patērētājam tiek izsniegts šo noteikumu eksemplārs;

c) noteikums, ko izsaka b) apakšpunkts, nekavē novēloti veikt rezervēšanu vai noslēgt līgumus pēdējā brīdī.

3. Ja patērētājs nevar izmantot pakalpojumu kompleksu, viņš, savlaicīgi pirms ekskursijas sākuma informējis organizatoru vai aģentu, var nodot tālāk savas tiesības uz rezervēto kompleksu personai, kura atbilst visiem nosacījumiem, kas attiecas uz komplekso pakalpojumu. Kompleksā pakalpojuma tiesību nodevējs un tiesību pārņēmējs ir solidāri atbildīgi pret organizatora vai pārstāvja līgumslēdzēju pusi par atlikuma nomaksāšanu un par jebkādām papildu izmaksām, kas rodas šādas tiesību nodošanas dēļ.

4. a) Līgumā noteiktās cenas nepārskata, ja vien līgums nepārprotami neparedz šādu cenas paaugstināšanas vai pazemināšanas iespēju un precīzi nenosaka, kā jāaprēķina pārskatītā cena, un ļaujot mainīt vienīgi:

- transporta izmaksas, ieskaitot degvielas izmaksas,

- nodevas, nodokļus vai maksājumus, ko iekasē par noteiktiem pakalpojumiem, kā lidostu un ostu nodokļi,

- konkrētajam kompleksajam pakalpojumam piemērotos valūtas kursus.

b) Divdesmit dienās līdz nolīgtajam izbraukšanas datumam līgumā noteikto cenu nepaaugstina.

5. Ja organizators atklāj, ka viņš pirms izbraukšanas ir spiests ievērojami grozīt kādu no būtiskajiem noteikumiem, piemēram, cenu, viņš, cik ātri vien iespējams, paziņo patērētājam, lai ļautu tam pieņemt attiecīgu lēmumu, un konkrēti:

- atteikties no līguma bez soda naudas noteikšanas,

- vai arī akceptēt līguma papildinājumu, kas nosaka veicamos grozījumus un to ietekmi uz cenu.

Patērētājs informē organizatoru vai pārstāvi par savu lēmumu, cik drīz vien iespējams.

6. Ja patērētājs atsakās no līguma saskaņā ar 5. punktu vai jebkādu iemeslu dēļ, kas nav patērētāja vaina, organizators atceļ komplekso pakalpojumu pirms līgtā izbraukšanas datuma, patērētājam ir tiesības:

a) vai nu saņemt vietā tādas pašas vai augstākas kvalitātes komplekso pakalpojumu, ja organizators un/vai pārstāvis spēj viņam piedāvāt šādu aizvietojumu. Ja piedāvātā kompleksā pakalpojuma kvalitāte ir zemāka, organizators patērētājam atlīdzina cenas starpību;

b) vai arī cik iespējams drīz saņemt atpakaļ visu naudas summu, ko viņš samaksājis atbilstīgi līgumam.

Šādā gadījumā viņam ir tiesības, ja vajadzīgs, saņemt kompensāciju vai nu no organizatora vai pārstāvja, kā pieprasa konkrētās dalībvalsts tiesību akti, par līguma neizpildi, izņemot gadījumus, kad

i) atcelšana notikusi sakarā ar to, ka cilvēku skaits, kas reģistrējušies kompleksajam pakalpojumam, ir mazāks par nepieciešamo minimumu un patērētājs kompleksa aprakstā norādītajā termiņā ticis rakstveidā informēts par atcelšanu, vai

ii) atcelšana, izņemot rezervēšanas iespēju pārsniegumu, ir saistīta ar force majeure gadījumu, proti, neparastiem un neparedzamiem apstākļiem, kas nav tās līgumslēdzējas puses varā, kas uz tiem atsaucas, un no kuru sekām nebūtu iespējams izvairīties, arī ievērojot visu nepieciešamo piesardzību.

7. Ja pēc ceļojuma sākšanas netiek izpildīta nozīmīga daļa nolīgto pakalpojumu vai organizators saprot, ka viņš nespēs turpināt nozīmīgu daļu no paredzētajiem pakalpojumiem, organizators veic piemērotus alternatīvus pasākumus pakalpojumu kompleksa turpināšanai, neradot patērētājam papildu izmaksas, un attiecīgi kompensē patērētājam starpību starp piedāvātajiem pakalpojumiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

Ja nav iespējams veikt šādus pasākumus vai ja patērētājs tos dibinātu iemeslu dēļ neakceptē, organizators attiecīgā gadījumā sniedz patērētājam bez papildu maksas līdzvērtīgu transportu atpakaļ uz izbraukšanas vietu vai citu atgriešanās punktu, kam patērētājs piekritis, un attiecīgi sniedz patērētājam kompensāciju.

5. pants

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka organizatora un/vai pārstāvja līgumslēdzēja puse ir atbildīga pret patērētāju par saistību, kuras izriet no līguma, pienācīgu izpildi neatkarīgi no tā, vai šīs saistības ir jāpilda šim organizatoram un/vai pārstāvim vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, neierobežojot organizatora un/vai pārstāvja tiesības vērst savus prasījumus pret pārējiem pakalpojumu sniedzējiem.

2. Attiecībā uz zaudējumiem, kas patērētājam rodas līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka organizators un/vai pārstāvis ir atbildīgs, ja vien tas nav gadījums, kad līguma neizpildē vai nepienācīgā izpildē nav vainojams nedz viņš, nedz citi pakalpojumu sniedzēji tādēļ, ka

- notikušajā līguma neizpildē vainojams patērētājs,

- šādās neizpildē vainojama tāda trešā persona, kas nav saistīta ar nolīgto pakalpojumu noteikumiem, un šāda neizpilde ir neparedzama vai nenovēršama,

- šādas neizpildes pamatā ir force majeure, kā tas definēts 4. panta 6. punkta otrās daļas ii) punktā, vai notikums, ko organizators un/vai pārstāvis vai pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt vai novērst, arī ievērojot visu nepieciešamo piesardzību.

Otrajā un trešajā ievilkumā izklāstītajos gadījumos organizatora un/vai no pārstāvja līgumslēdzējai pusei ir pienākums sniegt tūlītēju palīdzību grūtībās nokļuvušam patērētājam.

Jautājumos par zaudējumiem, ko izraisa kompleksā paredzēto pakalpojumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, dalībvalstis var ļaut, lai kompensācija tiktu ierobežota saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kas reglamentē šādus pakalpojumus.

Jautājumos par kompleksajā pakalpojumā iekļautu pakalpojumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ radušos zaudējumu, kas nav personiska rakstura kaitējums, dalībvalstis var ļaut ierobežot kompensāciju līguma ietvaros. Šāda ierobežošana nav nepamatota.

3. Neskarot 2. punkta ceturto daļu, ar līguma atrunu nevar izdarīt izņēmumu 1. un 2. punkta noteikumos.

4. Par jebkuru konstatēto līguma neizpildi patērētājam uz vietas, tiklīdz iespējams, jāziņo rakstveidā vai jebkurā citā attiecīgā veidā pakalpojumu sniedzējam un organizatoram, un/vai pārstāvim.

Šīm saistībām jābūt skaidri un nepārprotami izklāstītām līgumā.

6. pants

Sūdzību gadījumā organizatoram un/vai pārstāvim vai viņa vietējam pārstāvim, ja tāds ir, jācenšas tūlīt rast atbilstīgus risinājumus.

7. pants

Organizatoram un/vai pārstāvim, kas ir līgumslēdzēja puse, jāsniedz pietiekama drošības garantija attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu un patērētāja repatriāciju maksātnespējas gadījumā.

8. pants

Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt stingrākus noteikumus patērētāju aizsardzībai jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

9. pants

1. Dalībvalstis īsteno vajadzīgos pasākumus, lai līdz 1992. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt informē par to Komisiju.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai tos savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva. Komisija informē par to pārējās dalībvalstis.

10. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1990. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā -

priekšsēdētājs

D. J. O’Malley

[1] OV C 96, 12.4.1988., 5. lpp.

[2] OV C 69, 20.3.1989., 102. lpp. unOV C 149, 18.6.1990.

[3] OV C 102, 24.4.1989., 27. lpp.

[4] OV C 165, 23.6.1981., 24. lpp.

[5] OV C 115, 30.4.1984., 1. lpp.

[6] OV C 118, 7.3.1986., 28. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Ziņas, kurām jābūt iekļautām līgumā, ja tās attiecas uz konkrēto komplekso pakalpojumu:

a) ceļamērķis (mērķi) un, ja paredzēta uzturēšanās, attiecīgie laika posmi ar datumiem;

b) izmantojamie transporta līdzekļi, to raksturojums un kategorijas, izbraukšanas un atgriešanās datumi, laiki un vietas;

c) ja kompleksais pakalpojums ietver izmitināšanu, tās atrašanās vieta, tūrisma kategorija vai komforta pakāpe, galvenās iezīmes, atbilstība attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts noteikumiem un maltīšu grafiks;

d) ja pakalpojumu kompleksa īstenošanai ir vajadzīgs cilvēku skaita minimums, termiņš, kurā informē patērētāju atcelšanas gadījumā;

e) maršruts;

f) apmeklējumi, ekskursijas vai citi pakalpojumi, kas ietverti līgtā kompleksā pakalpojuma kopējā cenā;

g) organizatora, pārstāvja un, attiecīgā gadījumā, apdrošinātāja nosaukums un adrese;

h) kompleksā pakalpojuma cena, norāde uz iespējamu cenu pārskatīšanu 4. panta 4. punkta kārtībā un norāde uz jebkādām nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, ko iekasē noteiktiem pakalpojumiem (ostu un lidostu nodokļi, tūrisma nodokļi), ja šādas izmaksas nav ietvertas kompleksajā pakalpojumā;

i) maksājumu grafiks un apmaksas veids;

j) īpašas prasības, ko patērētājs darījis zināmu organizatoram vai pārstāvim, veicot rezervēšanu, un ko abi akceptējuši;

k) termiņi, kuros patērētājs var iesniegt sūdzības attiecībā uz līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

--------------------------------------------------