31987L0344

Padomes direktīva

(1987. gada 22. jūnijs)

par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu

(87/344/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā ar Padomes Direktīvu 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/343/EEK [5], ir likvidētas noteiktas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, lai atvieglotu šādas uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu;

tā kā Direktīvas 73/239/EEK 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā tomēr ir paredzēts, ka "līdz turpmākai saskaņošanai, kas jāīsteno četros gados pēc šīs direktīvas izziņošanas, Vācijas Federatīvā Republika var saglabāt spēkā noteikumu, kas aizliedz tās teritorijā vienlaicīgi darboties veselības apdrošināšanā, kredītu un galvojumu apdrošināšanā vai juridisko izdevumu apdrošināšanā — vai nu vienlaicīgi vairākās no šīm nozarēm, vai minētajās nozarēs un citās apdrošināšanas nozarēs";

tā kā šajā direktīvā ir paredzēta juridisko izdevumu apdrošināšana, kā noteikts Direktīvas 73/239/EEK 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

tā kā, lai aizsargātu apdrošinātās personas, būtu jāveic pasākumi, lai pēc iespējas nepieļautu apdrošinātā juridisko izdevumu apdrošināšanā un tās apdrošinātāja interešu konfliktu, kas izriet no fakta, ka apdrošinātājs apdrošina šo personu attiecībā uz kādu citu apdrošināšanas nozari, kura norādīta Direktīvas 73/239/EEK pielikumā, vai arī apdrošina citu personu, un šāda konflikta rašanās gadījumā ļauj to atrisināt;

tā kā juridisko izdevumu apdrošināšana attiecībā uz strīdiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to, ņemot vērā tās specifisko raksturu, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas;

tā kā no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tāda apdrošinātāja darbība, kurš sniedz pakalpojumus vai sedz apdrošinātās personas aizstāvības izmaksas saistībā ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, ja minētā darbība saskaņā ar šādu segumu vienlaicīgi notiek paša apdrošinātāja interesēs;

tā kā dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespēja izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas juridisko izdevumu apdrošināšanu, ko veic apdrošinātājs palīdzības apdrošināšanā, ja šo darbību veic dalībvalstī, kura nav apdrošinātā parastā dzīvesvieta, un ja tā iekļauta līgumā, kas attiecas tikai uz palīdzību, kuru sniedz personām, kam rodas grūtības ceļojuma laikā, esot prombūtnē no mājām vai prombūtnē no pastāvīgās dzīvesvietas;

tā kā obligātās specializācijas sistēma, ko šobrīd piemēro viena dalībvalsts, proti, Vācijas Federatīvā Republika, izslēdz lielāko daļu konfliktu; tā kā, lai panāktu šo rezultātu, tomēr nav vajadzības attiecināt minēto sistēmu uz visu Kopienu, jo tad būtu jāsašķeļ jauktie uzņēmumi;

tā kā vēlamo rezultātu var sasniegt arī, pieprasot uzņēmumiem paredzēt atsevišķu līgumu vai juridisko izdevumu apdrošināšanas vienotas polises atsevišķu iedaļu, kā arī liekot tiem ieviest juridisko izdevumu apdrošināšanas atsevišķu pārvaldību vai uzdot apdrošināšanas gadījumu pārvaldību attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu uzņēmumam ar atsevišķas juridiskas personas statusu, vai piešķirot apdrošinātajam juridisko izdevumu apdrošināšanā tiesības izvēlēties savu advokātu no brīža, kad šai personai ir tiesības prasīt apdrošināšanas atlīdzību no tās apdrošinātāja;

tā kā neatkarīgi no izvēlētā risinājuma apdrošināto intereses juridisko izdevumu apdrošināšanā aizsargā līdzvērtīgas garantijas;

tā kā juridisko izdevumu apdrošināšanā apdrošināto intereses nozīmē, ka apdrošinātajam jebkurā izziņas vai tiesvedības procesā un jebkurā interešu konflikta gadījumā jābūt iespējai izvēlēties advokātu vai citu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem pienācīgi kvalificētu personu;

tā kā dalībvalstīm būtu jādod iespēja atbrīvot apdrošināšanas uzņēmumus no pienākuma piešķirt apdrošinātajam šīs tiesības brīvi izvēlēties advokātu, ja juridisko izdevumu apdrošināšana attiecas uz gadījumiem, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu izmantošanas to teritorijās, un ja tā atbilst pārējiem ierobežojošiem nosacījumiem;

tā kā, ja rodas apdrošinātāja un apdrošinātā konflikts, ir svarīgi to atrisināt, cik vien iespējams taisnīgi un ātri; tā kā tādēļ ieteicams juridisko izdevumu apdrošināšanas polisēs paredzēt šķīrējtiesas procesu vai procedūru, kas sniedz pielīdzināmas garantijas;

tā kā Direktīvas 73/239/EEK pielikuma C punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka riskus, kas iekļauti A punkta 14. un 15. nozarē, nedrīkst uzskatīt par citu nozaru papildu riskiem; tā kā apdrošināšanas uzņēmumam nevajadzētu būt iespējai segt juridiskos izdevumus kā cita riska papildu risku bez atļaujas, kas saņemta attiecībā uz juridisko izdevumu riska apdrošināšanu; tā kā dalībvalstīm tomēr būtu jādod iespēja īpašos gadījumos uzskatīt 17. nozari par 18. nozares papildu risku; tā kā tādēļ minētā pielikuma C punkts būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās normas attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, kā norādīts Padomes Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punkta 17. apakšpunktā, lai sekmētu brīvības veikt uzņēmējdarbību efektīvu izmantošanu un pēc iespējas nepieļautu interešu konfliktus, kas jo īpaši rodas sakarā ar to, ka apdrošinātājs apdrošina citu personu vai apdrošina personu attiecībā gan uz juridiskajiem izdevumiem, gan jebkuru citu nozari, kas norādīta minētajā pielikumā, un šāda konflikta gadījumā ļautu to atrisināt.

2. pants

1. Šī direktīva attiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanu. Tā izpaužas saistībā pēc prēmijas maksājuma saņemšanas segt tiesvedības izdevumus un sniegt citus pakalpojumus, kas tieši saistīti ar apdrošināšanas segumu, jo īpaši, lai:

- nodrošinātu kompensāciju par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies apdrošinātajam, izšķirot lietu ārpustiesas kārtībā vai ierosinot civillietu vai krimināllietu,

- aizstāvētu vai pārstāvētu apdrošināto civillietā, krimināllietā, administratīvajā vai citā lietā, vai attiecībā uz jebkuru pret šo personu izvirzītu prasījumu.

2. Šī direktīva tomēr neattiecas uz:

- juridisko izdevumu apdrošināšanu, ja šāda apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to,

- darbību, ko veic apdrošinātājs, kurš nodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu nolūkā aizstāvēt vai pārstāvēt apdrošināto personu jebkurā izziņas procesā vai tiesvedībā, ja minēto darbību saskaņā ar šādu segumu vienlaicīgi veic paša apdrošinātāja interesēs,

- pēc dalībvalsts izvēles uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, ko veic apdrošinātājs palīdzības apdrošināšanā, ja šo darbību veic dalībvalstī, kura nav apdrošinātā parastā dzīvesvieta, ja tā iekļauta līgumā, kas attiecas tikai uz palīdzību, kuru sniedz personām, kam rodas grūtības ceļojuma laikā, prombūtnē no mājām vai prombūtnē no pastāvīgās dzīvesvietas. Šajā gadījumā līgumā skaidri jānorāda, ka attiecīgais apdrošināšanas segums attiecas tikai uz iepriekš minētajā teikumā norādītajiem apstākļiem un ir palīdzības apdrošināšanas papildinājums.

3. pants

1. Uz juridisko izdevumu apdrošināšanas segumu attiecas atsevišķs līgums, kas ir nodalīts no līguma, kurš sagatavots attiecībā uz pārējām apdrošināšanas nozarēm, vai arī tas ir ieverts vienotas polises atsevišķā iedaļā, kurā precizē juridisko izdevumu riska būtību un, ja dalībvalsts to prasa, attiecīgās prēmijas apmēru.

2. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā reģistrēti uzņēmumi saskaņā ar dalībvalsts noteikto iespēju vai pēc savas izvēles, ja dalībvalsts tam piekrīt, izvēlas vismaz vienu no šādiem alternatīviem risinājumiem:

a) uzņēmums nodrošina, ka neviens tā darbinieks, kas nodarbojas ar juridisko izdevumu apdrošināšanas gadījumu pārvaldību vai juridisko konsultāciju sniegšanu attiecībā uz tiem, vienlaikus neveic līdzīgu darbību:

- attiecībā uz citu apdrošināšanas nozari, kurā šis uzņēmums slēdz līgumus, ja tas ir jaukta tipa uzņēmums,

- citā apdrošināšanas uzņēmumā, kuram ir finansiāla, ekonomiska vai administratīva saikne ar pirmo uzņēmumu un kurš darbojas vienā vai vairākās apdrošināšanas nozarēs, kas noteiktas Direktīvā 73/239/EEK, neatkarīgi no tā, vai minētais uzņēmums ir jaukta tipa vai specializēts uzņēmums;

b) uzņēmums uztic apdrošināšanas gadījumu pārvaldību attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu uzņēmumam ar atsevišķas juridiskas personas statusu. Šo uzņēmumu norāda atsevišķā līgumā vai atsevišķā iedaļā, kā norādīts 1. punktā; ja uzņēmumam ar atsevišķas juridiskas personas statusu ir saikne ar apdrošināšanas uzņēmumu, kurš darbojas vienā vai vairākās apdrošināšanas nozarēs, kas norādītas Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā, uzņēmuma darbinieki, kuri nodarbojas ar apdrošināšanas gadījumu izskatīšanu vai juridisku konsultāciju sniegšanu saistībā ar tiem, nedrīkst vienlaikus veikt līdzīgu darbību otrajā apdrošināšanas uzņēmumā. Dalībvalstis turklāt var noteikt prasības pārvaldes struktūras locekļiem;

c) uzņēmums līgumā piešķir apdrošinātajai personai tiesības no brīža, kad tai saskaņā ar polisi ir tiesības celt prasību pret apdrošinātāju, uzticēt savu interešu aizstāvību advokātam pēc apdrošinātās personas izvēles vai tiktāl, ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesības, jebkurai citai atbilstīgi kvalificētai personai.

3. Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma apdrošināto intereses juridisko izdevumu apdrošināšanā saskaņā ar šo direktīvu uzskata par līdzvērtīgi aizsargātām.

4. pants

1. Katrā juridisko izdevumu apdrošināšanas līgumā skaidri atzīst, ka:

a) gadījumā, ja apdrošinātā interešu aizstāvības, pārstāvības vai nodrošināšanas nolūkā jebkurā izziņas vai tiesvedības procesā jāgriežas pēc palīdzības pie advokāta vai citas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pienācīgi kvalificētas personas, minētais apdrošinātais var brīvi izvēlēties šādu advokātu vai citu personu;

b) apdrošinātais var brīvi izvēlēties advokātu vai, ja vēlas un ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti, jebkuru citu atbilstīgi kvalificētu personu, lai nodrošinātu savas intereses interešu konflikta gadījumā.

2. Advokāts ir jebkura persona, kurai ir tiesības darboties kādā no profesionālās darbības veidiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 77/249/EEK (1977. gada 22. marts), ar ko advokātiem atvieglo pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu [6].

5. pants

1. Katra dalībvalsts var paredzēt atbrīvojumu no 4. panta 1. punkta piemērošanas juridisko izdevumu apdrošināšanai, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) apdrošināšana attiecas tikai uz gadījumiem, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu izmantošanas attiecīgajā dalībvalstī;

b) apdrošināšana ir saistīta ar līgumu par palīdzības sniegšanu ar sauszemes transportlīdzekli saistītā negadījumā vai avārijā;

c) ne juridisko izdevumu apdrošinātājs, ne palīdzības apdrošinātājs nedarbojas nevienā atbildības apdrošināšanas nozarē;

d) ir veikti pasākumi, kas nodrošina, ka katras konfliktējošās puses juridisko konsultēšanu un pārstāvību realizē pilnīgi neatkarīgi advokāti, ja minētās puses attiecībā uz juridiskajiem izdevumiem ir apdrošinājis viens apdrošinātājs.

2. Atbrīvojums, ko dalībvalsts ir piešķīrusi apdrošināšanas uzņēmumam saskaņā ar 1. punktu, neietekmē 3. panta 2. punkta piemērošanu.

6. pants

Dalībvalstis nosaka visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, neskarot tiesības pārsūdzēt lietu tiesu iestādē, kas var būt paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos, ir paredzēts šķīrējtiesas process vai cita procedūra, kura sniedz pielīdzināmas objektivitātes garantijas, saskaņā ar kurām apdrošinātāja un apdrošinātā juridisko izdevumu apdrošināšanā viedokļu atšķirības gadījumā var pieņemt lēmumu attiecībā uz strīda izšķiršanu.

Apdrošināšanas līgumā jānorāda apdrošinātā tiesības izmantot šādu procedūru.

7. pants

Jebkura interešu konflikta gadījumā vai pastāvot nesaskaņām attiecībā uz strīda izšķiršanu, apdrošinātājs juridisko izdevumu apdrošināšanā vai, attiecīgā gadījumā, birojs apdrošināšanas gadījumu izskatīšanai informē apdrošināto par:

- šīs direktīvas 4. pantā minētajām tiesībām,

- iespēju izmantot 6. pantā minēto procedūru.

8. pants

Dalībvalstis atceļ visus noteikumus, ar kuriem apdrošinātājam to teritorijā aizliedz vienlaikus veikt juridisko izdevumu apdrošināšanu un apdrošināšanu citās apdrošināšanas nozarēs.

9. pants

"A punkta 14., 15. un 17. nozarē iekļautos riskus tomēr nedrīkst uzskatīt par citu nozaru papildu riskiem.

Risku, kas iekļauts 17. nozarē (juridisko izdevumu apdrošināšana), tomēr var uzskatīt par 18. nozares papildu risku, ja ir izpildīti pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi, gadījumā, ja galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prombūtnē no mājām vai prombūtnē no pastāvīgās dzīvesvietas.

Juridisko izdevumu apdrošināšanu var uzskatīt par papildu risku arī apstākļos, kas izklāstīti pirmajā daļā, ja apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to."

10. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 1990. gada 1. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos pasākumus vēlākais no 1990. gada 1. jūlija.

11. pants

Pēc šīs direktīvas izziņošanas [7] dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1987. gada 22. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Tindemans

[1] OV C 198, 7.8.1979., 2. lpp.

[2] OV C 260, 12.10.1981., 78. lpp.

[3] OV C 348, 31.12.1980., 22. lpp.

[4] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

[5] OV L 185, 4.7.1987., 72. lpp.

[6] OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.

[7] Šī direktīva ir izziņota dalībvalstīm 1987. gada 25. jūnijā.

--------------------------------------------------