31982L0244

Komisijas Direktīva

(1982. gada 17. marts),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/756/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm

(82/244/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 80/1267/EEK [2] un Grieķijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/756/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm [3], kura grozīta ar Komisijas Direktīvu 80/233/EEK [4], un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā, ņemot vērā iegūto pieredzi un tehnikas attīstību, tagad var ne tikai papildināt dažas prasības un tās labāk saskaņot ar faktiskajiem testa nosacījumiem, bet arī noteikt stingrākas prasības, lai palielinātu transportlīdzekļu pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošību;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas atbild par to, kā tehnikas attīstībai pielāgot direktīvas par tehnisko šķēršļu novēršanu mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvas 76/756/EEK I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. No 1982. gada 1. oktobra, pamatojoties uz tādu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču obligāto vai pēc izvēles uzstādījumu, kas uzskaitītas Direktīvas 76/756/EEK I pielikuma 1.5.7. līdz 1.5.20. punktā, neviena dalībvalsts nedrīkst:

- atteikt transportlīdzekļu EEK tipa apstiprinājumu, izsniegt Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu vai piešķirt transportlīdzekļa dalībvalsts tipa apstiprinājumu, vai

- aizliegt transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā,

ja šā tipa transportlīdzekļiem minēto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādījums atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2. No 1983. gada 1. janvāra dalībvalstis:

- vairs nedrīkst izsniegt Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu par tāda tipa transportlīdzekļiem, kuru apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādījums neatbilst šīs direktīvas noteikumiem,

- drīkst atteikt tādu transportlīdzekļu dalībvalsts tipa apstiprinājumu, kuriem minēto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādījums neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

3. No 1984. gada 1. oktobra dalībvalstis drīkst aizliegt tādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā, par ko sertifikāts, kurš attiecas uz minēto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādījumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantu, ir izsniegts pēc 1979. gada 1. oktobra, ja šo ierīču uzstādījums neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

3. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai līdz 1982. gada 1. oktobrim nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām, un dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1982. gada 17. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karl-Heinz Narjes

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 375, 31.12.1980., 34. lpp.

[3] OV L 262, 27.9.1976., 1. lpp.

[4] OV L 51, 25.2.1980., 8. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Direktīvas 76/756/EEK pielikuma grozījumi

I PIELIKUMS: GAISMAS UN SIGNĀLIERĪČU UZSTĀDĪJUMS

Pielikuma 1.1. punktu groza šādi:

"1.1. Transportlīdzekļu tips pēc gaismas un signālierīču uzstādījuma

Transportlīdzekļu tips pēc gaismas un signālierīču uzstādījuma ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc būtiskajām pazīmēm, kas minētas 1.1.1. punkta līdz 1.1.4. punktā.

Uzskata arī, ka pie "transportlīdzekļu dažādiem tipiem" nepieder – transportlīdzekļi, kas atšķiras 1.1.1. līdz 1.1.4. punkta nozīmē, bet atšķirības neattiecas uz lukturu tipu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību un attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto tuvās gaismas slīpumu, kā arī transportlīdzekļi, kuri ir vai nav aprīkoti ar papildu lukturiem."

Pēc 1.1.2. punkta pievieno šādu jaunu 1.1.3. un 1.1.4. punktu:

"1.1.3. Priekšējo lukturu izlīdzināšanas sistēma.

1.1.4. Balstiekārtas sistēma"

.Ar šo pielikuma 1.10.4. punktu groza šādi:

"1.10.4. Sānu virzienrādītāji, kontūras gabarītlukturi, priekšējie un aizmugurējie gabarītgaismas (sānu) lukturi, stāvgaismas lukturi un atstarotāji."

Ar šo pielikuma 2.2.4. punktu groza šādi:

"2.2.4. Katra luktura izvietojuma rasējums(-i), kurā redzamas apgaismojošās virsmas saskaņā ar noteikto 1.6. punktā, pamatass saskaņā ar noteikto 1.7. punktā un atskaites punkts saskaņā ar noteikto 1.8. punktā.

Šī informācija nav vajadzīga par aizmugurējās numura plāksnes apgaismojumu (1.5.14. punkts)."

Ar šo pielikuma 4.2.6.1. punktu groza šādi:

"4.2.6.1. Pēc sākotnējā slīpuma regulēšanas tuvās gaismas vertikālo slīpumu mēra statiskos apstākļos saskaņā ar visiem slogošanas nosacījumiem, kuri noteikti 1. pielikumā. Tam jāpaliek robežās no 0,5 līdz 2,5 % bez manuālas regulēšanas. "Transportlīdzeklim bez kravas" ar vienu cilvēku tā vadītāja vietā sākotnējam regulējumam jābūt no 1 % līdz 1,5 %. Sākotnējie regulējumi, kas attiecas uz katra tipa transportlīdzekli, izgatavotājam jānorāda skaidri salasāmi un neizdzēšami ar 6. papildinājumā parādīto simbolu uz katra transportlīdzekļa pie priekšējā luktura vai ražotāja plāksnītes."

Ar šo pielikuma 4.2.6.2.2. punktu groza šādi:

"4.2.6.2.2. Ierīces, ko pārtraukti vai nepārtraukti regulē manuāli, tomēr ir atļautas ar noteikumu, ka tām ir aizturstāvoklis, no kura ar standarta regulēšanas skrūvēm lukturus var atgriezt sākotnējā slīpumā, kas noteikts 4.2.6.1. punktā. Šādām manuāli regulējamām ierīcēm jābūt darbināmām no vadītāja vietas. Nepārtraukti regulējamām ierīcēm jābūt standarta marķējumiem, uz kuriem norādīti slogošanas nosacījumi, kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

Ierīcēm, kas nav nepārtraukti regulējamas, jābūt ar tādu stāvokļu skaitu, kāds atbilst vērtību diapazonam no 1 līdz 1,5 % sākotnējā slīpuma līdz 0,5 – 2,5 % slīpumam, kurš atbilst slogošanas nosacījumiem, kas noteikti 1. papildinājumā. Arī minētajām ierīcēm pie to vadības ierīces (skatīt 7. papildinājumu) jābūt marķējumam, kurā skaidri norādīti slogošanas nosacījumi, kuros jāregulē tuvā gaisma."

Pēc 4.2.6.2.2. punkta pievieno:

"4.2.6.2.3. Tuvās gaismas slīpuma izmaiņa atkarībā no slogojuma jāmēra saskaņā ar testa procedūru, kas noteikta 5. papildinājumā."

Ar šo pielikuma 4.4.1. punktu groza šādi:

"4.4.1. Uzstādīšana

Obligāti jāuzstāda mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Pēc izvēles uzstādāmi piekabēm."

Ar šo pielikuma 4.5.4.1. punktu groza šādi:

"4.5.4.1. Platums

Apgaismojošās virsmas mala, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu apgaismojošo virsmu iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm. Ja vertikālais attālums starp aizmugurējo virzienrādītāju un attiecīgo aizmugurējo (sānu) gabarītgaismas lukturi nepārsniedz 300 mm, attālums starp transportlīdzekļa galējo ārmalu un aizmugurējā virzienrādītāja ārmalu nedrīkst pārsniegt 50 mm attālumu starp transportlīdzekļa galējo ārmalu un attiecīgā aizmugurējā (sānu) gabarītgaismas luktura ārmalu."

Ar šo pielikuma 4.5.5. punktu groza šādi:

"4.5.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālie leņķi – skatīt 4. papildinājumu.

Vertikālie leņķi – 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi ir zemāk kā 750 mm virs zemes."

Ar šo pielikuma 4.5.12. punktu groza šādi:

"4.5.12. Citas prasības

Gaismai jāmirgo 90 ± 30 reizes minūtē.

Ne vēlāk kā vienā sekundē pēc gaismas signāla vadības ierīces iedarbināšanas jāsākas gaismas izstarošanai un ne vēlāk kā pēc intervāla no vienas sekundes līdz pusotrai sekundei tai pirmoreiz jānodziest. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, velkošā transportlīdzekļa virzienrādītāju vadības ierīcei jādarbina arī piekabes virzienrādītāji.

Ja viena virzienrādītāja darbība ir traucēta, izņemot īsslēguma gadījumu, tad pārējiem virzienrādītājiem jāturpina mirgot, bet mirgošanas biežums šādos apstākļos var atšķirties no noteiktā.

Priekšējo virzienrādītāju apgaismojošai virsmai jābūt vismaz 40 mm no priekšējo tuvās gaismas lukturu vai, ja ir, priekšējo pretmiglas lukturu apgaismojošās virsmas. Ir pieļaujams mazāks attālums, ja gaismas stiprums pa virzienrādītāja pamatasi ir vismaz 400 cd."

Ar šo pielikuma 4.7.8. punktu groza šādi:

"4.7.8. Nedrīkst "kombinēt" ar citu lukturi, ja aizmugurējais gabarītgaismas lukturis nav savietots ar stopsignālu un kombinēts ar aizmugurējo numura plāksnes apgaismojumu."

Ar šo pielikuma 4.7.10. punktu groza šādi:

"4.7.10. Elektriskie slēgumi

Jāiedegas, kad iedarbina darba bremzi. Stopsignāliem nav jādarbojas, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina motoru, ir stāvoklī, kurā nav iespējams darbināt motoru."

Svītro 4.7.12. punktu.Pēc 4.8.8. punkta pievieno šādu jaunu 4.8.8.1. punktu:

"4.8.8.1. Ja aizmugurējie virzienrādītāji ir savietoti ar stopsignāliem, aizmugurējā numura plāksnes apgaismojuma fotometriskie parametri drīkst izmainīties, kad stopsignāli ir apgaismoti."

Ar šo pielikuma 4.8.10. punktu groza šādi:

"4.8.10. Elektriskie slēgumi

Nav atsevišķu norādījumu."

Ar šo pielikuma 4.8.11. punktu groza šādi:

"4.8.11. Indikators

Indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja indikators ir, tā funkciju pilda priekšējo un aizmugurējo (sānu) gabarītgaismas lukturu indikators."

Ar šo pielikuma 4.9.11. punktu groza šādi:

"4.9.11. Indikators

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Šādam indikatoram jābūt nemirgojošam, un tas nav vajadzīgs, ja vadības ierīču paneļa apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem (sānu) gabarītgaismas lukturiem."

Ar šo pielikuma 4.10.11. punktu groza šādi:

"4.10.11. Indikators

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Tas jāsavieno ar priekšējo (sānu) gabarītgaismas lukturu kontūra indikatoru."

Ar šo pielikuma 4.11.4.1. punktu groza šādi:

"4.11.4.1. Platums

Ja ir tikai viens aizmugurējais pretmiglas lukturis, tam jāatrodas transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes pretējā pusē attiecībā pret satiksmes virzienu, kas noteikts reģistrācijas valstī; atskaites punkts drīkst atrasties arī transportlīdzekļa gareniskajā vidus plaknē."

Ar šo pielikuma 4.11.10. punktu groza šādi:

"4.11.10. Elektriskie slēgumi

Slēgumiem jābūt tādiem, ka aizmugurējais pretmiglas lukturis var darboties tikai tad, kad ir ieslēgti priekšējie tuvās vai tālās gaismas lukturi vai priekšējie pretmiglas lukturi, vai to kombinācija. Slēgumiem jābūt tādiem, ka, ja ir ieslēgts aizmugurējais pretmiglas lukturis, to var darbināt kopā ar tālās gaismas, tuvās gaismas un priekšējiem pretmiglas lukturiem.

Ja aizmugurējais pretmiglas lukturis ir ieslēgts, darbinot tālās gaismas vai tuvās gaismas vadības ierīci, aizmugurējais pretmiglas lukturis nedrīkst izslēgties.

Ja ir priekšējie pretmiglas lukturi, aizmugurējam pretmiglas lukturim jābūt izslēdzamam neatkarīgi no priekšējiem pretmiglas lukturiem."

Ar šo pielikuma 4.11.11. punktu groza šādi:

"4.11.11. Indikators

Kontūra indikators jāuzstāda obligāti. Neatkarīgs nemirgojošs gaismas brīdinājuma signāls."

Pēc 4.11.11. punkta pievieno:

"4.11.12. Citas prasības

Visos gadījumos attālumam starp aizmugurējo pretmiglas lukturi un katru stopsignālu jābūt lielākam par 100 mm."

Ar šo pielikuma 4.12.10. punktu groza šādi:

"4.12.10. Elektriskie slēgumi

Slēgumam jānodrošina transportlīdzekļa vienas puses stāvgaismas luktura(-u) iedegšana neatkarīgi no jebkuriem citiem lukturiem.

Stāvgaismas lukturim(-iem) jāspēj darboties pat tad, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina motoru, ir stāvoklī, kurā nav iespējams darbināt motoru."

Ar šo pielikuma 4.12.11. punktu groza šādi:

"4.12.11. Indikators

Kontūra indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja kontūra indikators ir, tam jābūt tādam, lai to nevar sajaukt ar priekšējo un aizmugurējo (sānu) gabarītgaismas lukturu indikatoru."

Ar šo pielikuma 4.13.7. punktu groza šādi:

"4.13.7. Drīkst "grupēt" ar citiem lukturiem."

Ar šo pielikuma 4.13.11. punktu groza šādi:

"4.13.11. Indikators

Indikatoru uzstāda pēc izvēles. Ja indikators ir, tā funkciju pilda priekšējo un aizmugurējo (sānu) gabarītgaismas lukturu indikators."

Ar šo pielikuma 4.14.4.3. punktu groza šādi:

"4.14.4.3. Garums

Transportlīdzekļa aizmugurē."

Ar šo pielikuma 4.15.4.3. punktu groza šādi:

"4.15.4.3. Garums

Transportlīdzekļa aizmugurē."

Ar šo pielikuma 4.16.4.3. punktu groza šādi:

"4.16.4.3. Garums

Transportlīdzekļa priekšā."

Ar šo pielikuma 4.16.5. punktu groza šādi:

"4.16.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis – 30° uz iekšu un uz āru.

Ja regulējamu jūgstieņu dēļ nav iespējams izpildīt prasību par 30° iekšējo leņķi, to drīkst samazināt līdz 10°.

Vertikālais leņķis – 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotājs atrodas zemāk nekā 750 mm virs zemes."

Ar šo pielikuma 4.17.4.3. punktu groza šādi:

"4.17.4.3. Garums

Vismaz vienam atstarotājam jābūt transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un atstarotājs, kurš ir vistālāk transportlīdzekļa priekšā, nedrīkst būt tālāk nekā 3 m no priekšas; mērot šo attālumu piekabēm, jāņem vērā jūgstieņa garums.

Attālums starp diviem blakus esošiem atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m.

Attālums no atstarotāja, kas ir vistālāk aizmugurē, līdz transportlīdzekļa aizmugurei nedrīkst pārsniegt 1 m.

Tomēr M1 kategorijas transportlīdzekļiem pietiek ar vienu atstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā, un vienu otrajā trešdaļā."

Pēc 4. papildinājuma pievieno šādu jaunu 5., 6. un 7. papildinājumu:

5. papildinājums

Tuvās gaismas slīpuma izmaiņas mērīšana atkarībā no slodzes

1. DARBĪBAS ZONA

Šajā papildinājumā ir noteikts paņēmiens, ar ko jāmēra mehāniskā transportlīdzekļa tuvās gaismas slīpuma izmaiņas attiecībā pret sākotnējo slīpumu, kuras rodas tāpēc, ka slogošanas dēļ mainās transportlīdzekļa stāvoklis.

2. DEFINĪCIJAS

2.1. Sākotnējais slīpums

2.1.1. Deklarētais sākotnējais slīpums:

tuvās gaismas sākotnējā slīpuma vērtība, ko mehāniskā transportlīdzekļa izgatavotājs noteicis par nominālo vērtību pieļaujamo izmaiņu aprēķināšanai.

2.1.2. Izmērītais sākotnējais slīpums:

saskaņā ar nosacījumu Nr. 1, kas noteikts 1. papildinājumā, izmērītā tuvās gaismas vai transportlīdzekļa slīpuma vidējā vērtība pārbaudāmajiem attiecīgās kategorijas transportlīdzekļiem. Tā ir nominālā vērtība, pēc kuras novērtē gaismas slīpuma izmaiņas atkarībā no slodzes izmaiņām.

2.2. Tuvās gaismas slīpumu var noteikt:

- ar leņķi, ko izsaka miliradiānos un kas veidojas starp gaismas virzienu, kurš vērsts uz raksturīgu punktu priekšējā luktura gaismas izplatības nogriežņa horizontālajā daļā, un horizontālo plakni,

- vai ar minētā leņķa tangensu, ko izsaka ar procentuālo slīpumu, jo leņķi ir mazi (šiem mazajiem leņķiem 1 % ir vienāds ar 10 mrad).

Ja slīpumu izsaka procentos, tad to var aprēķināt pēc šādas formulas:

h

− h

× 100

kur:

h1 ir minētā raksturīgā punkta augstums virs zemes milimetros, ko mēra uz vertikāla ekrāna, kurš ir perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un novietots horizontālā attālumā 1;

h2 ir atskaites punkta augstums virs zemes milimetros (šo punktu pieņem par h1 nolūkā izraudzītā raksturīgā punkta nominālo sākotnējo punktu);

l ir attālums milimetros no ekrāna līdz atskaites punktam.

Negatīvas vērtības norāda uz lejupvērstu slīpumu (skatīt 1. attēlu).

Pozitīvas vērtības norāda uz augšupvērstu slīpumu.

+++++ TIFF +++++

Tuvās gaismas lejupvērstais slīpums M1 kategorijas transportlīdzeklim

Piezīmes:

1. Šajā attēlā ir izraudzīts M1 kategorijas transportlīdzeklis, bet norādītais princips vienlīdz attiecas uz citu kategoriju transportlīdzekļiem.

2. Ja transportlīdzeklim nav iebūvētas priekšējo lukturu izlīdzināšanas sistēmas, tuvās gaismas slīpuma izmaiņa ir vienāda paša transportlīdzekļa slīpuma izmaiņai.

3. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

3.1. Ja tuvās gaismas shēmu pārbauda vizuāli uz ekrāna vai ar fotometrisku paņēmienu, jāmēra tumšā vidē (piemēram, tumšā telpā), kurā ir pietiekama platība, lai transportlīdzekli un ekrānu novietotu tā, kā parādīts 1. attēlā. Priekšējo lukturu atskaites punktam no ekrāna jābūt l attālumā, kas nav mazāks par 10 m.

3.2. Zemei, uz kuras izdara mērījumus, jābūt pēc iespējas plakanai un horizontālai, lai tuvās gaismas slīpuma mērījuma sakritību var apstiprināt ar ± 0,5 mrad (± 0,05 % slīpuma) precizitāti.

3.3. Ja pielieto ekrānu, tad tā marķējumam, novietojumam un orientācijai pret zemi un transportlīdzekļa garenisko vidus plakni jābūt tādai, lai tuvās gaismas slīpuma mērījuma sakritību var apstiprināt ar ± 0,5 mrad (± 0,05 % slīpuma) precizitāti.

3.4. Mērīšanas laikā vides temperatūrai jābūt no 10 līdz 30 °C.

4. TRANSPORTLĪDZEKĻA SAGATAVOŠANA

4.1. Mērījumi jāizdara transportlīdzeklim, kas ir nobraucis 1000 – 10000 km, vēlams 5000 km.

4.2. Gaisa spiedienam riepās jāatbilst pilnas slodzes spiedienam, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs. Transportlīdzeklis pilnībā jāuzpilda (ar degvielu, ūdeni, eļļu) un jāaprīko ar visām palīgierīcēm un mehānismiem, ko norādījis izgatavotājs. Pilnībā uzpildīt ar degvielu nozīmē piepildīt degvielas tvertni vismaz līdz 90 % tās tilpuma, kas norādīts informācijas dokumentā, kura paraugs ir Direktīvas 70/156/EEK I pielikumā.

4.3. Transportlīdzekļa stāvbremzei jābūt atlaistai un pārnesumkārbai neitrālā stāvoklī.

4.4. Transportlīdzeklis jākondicionē vismaz 8 h tādā temperatūrā, kāda norādīta 3.4. punktā.

4.5. Ja izmanto fotometrisku vai vizuālu paņēmienu, priekšējie lukturi, kam labi noteikts tuvās gaismas nogrieznis, jāuzstāda testējamam transportlīdzeklim, lai atvieglotu mērīšanu.

Atļauts izmantot citus paņēmienus (piemēram, priekšējā luktura optiskā stikla noņemšanu), lai iegūtu precīzāku nolasījumu.

5. TESTA PROCEDŪRA

5.1. Vispārīgi noteikumi

Tuvās gaismas vai transportlīdzekļa slīpuma izmaiņas atkarībā no izraudzītā paņēmiena jāmēra katrā transportlīdzekļa pusē atsevišķi. Rezultātiem, ko iegūst, saskaņā ar visiem 1. papildinājuma nosacījumiem izdarot mērījumus kreisajam un labajam priekšējam lukturim, jābūt 5.5. punktā noteiktajās robežās. Slogo pakāpeniski, lai transportlīdzeklis nesaņem pārmērīgus triecienus.

5.2. Izmērītā sākotnējā slīpuma noteikšana

Transportlīdzeklis jāsagatavo, kā noteikts 4. punktā, un jāslogo, kā noteikts 1. papildinājumā (attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa pirmais slogošanas nosacījums).

Pirms katra mērījuma transportlīdzeklis jāsašūpo, kā noteikts 5.4. punktā.

Jāmēra trīs reizes.

5.2.1. Ja neviens no trijiem mērīšanas rezultātiem neatšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk kā 2 mrad (0,2 % slīpuma), minētais vidējais ir galīgais rezultāts.

5.2.2. Ja kāds mērījums atšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk nekā 2 mrad (0,2 % slīpuma), jāizdara vēl 10 mērījumi, kuru vidējais aritmētiskais ir galīgais rezultāts.

5.3. Mērīšanas paņēmieni

Slīpuma izmaiņas drīkst mērīt ar jebkuru paņēmienu, ja nolasījumu precizitāte ir ± 0,2 mrad (± 0,02 % slīpuma) robežās.

5.4. Manipulācijas ar transportlīdzekli atbilstīgi katram slogošanas nosacījumam

Saskaņā ar turpmāk aprakstītajiem paņēmieniem jāiedarbina transportlīdzekļa balstiekārta un jebkura cita daļa, kas var ietekmēt tuvās gaismas slīpumu.

Tomēr tehniskās iestādes un izgatavotāji var kopīgi ieteikt citus paņēmienus (eksperimentālus vai tādus, kas pamatojas uz aprēķiniem) ar noteikumu, ka šādi aprēķini ir neapšaubāmi derīgi, īpaši, ja tests sagādā īpašas problēmas.

5.4.1. M1 kategorijas transportlīdzekļi ar parasto balstiekārtu

Ja transportlīdzeklis ir mērīšanas laukumā, un pēc vajadzības tā riteņi balstās uz svārstīgām platformām (kas jālieto, ja bez tām balstiekārtas kustība būtu ierobežota tā, ka ietekmētu mērījumu rezultātus), transportlīdzeklis jāsašūpo vismaz trīs pilnus ciklus bez pārtraukuma; katrā ciklā vispirms šūpo uz leju transportlīdzekļa aizmuguri, pēc tam priekšu.

Šūpošana jābeidz cikla beigās. Pirms mērīšanas transportlīdzeklim jāļauj pašam izbeigt svārstības. Tā paša efekta sasniegšanai svārstīgo platformu lietošanu var aizstāt ar transportlīdzekļa pārvietošanu atpakaļ un uz priekšu vismaz par veselu riteņu apgriezienu.

5.4.2. M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļi ar parasto balstiekārtu

5.4.2.1. Ja manipulācijas paņēmienu, kas 5.4.1. punktā aprakstīts M1 kategorijas transportlīdzekļiem, nevar izmantot, drīkst izmantot paņēmienu, kurš aprakstīts 5.4.2.2. vai 5.4.2.3. punktā.

5.4.2.2. Ja transportlīdzeklis ir mērīšanas laukumā ar riteņiem uz zemes, transportlīdzeklis jāšūpo, īslaicīgi mainot slodzi.

5.4.2.3. Ja transportlīdzeklis ir mērīšanas laukumā ar riteņiem uz zemes, izmantojot vibrācijas aprīkojumu, jāiedarbina transportlīdzekļa balstiekārta un visas pārējās daļas, kas var ietekmēt tuvās gaismas slīpumu. Tā var būt vibrācijas platforma, uz kuras balstās riteņi.

5.4.3. Transportlīdzekļi ar balstiekārtu, kas nav parastā balstiekārta, ja motoram jādarbojas

Pirms jebkura mērījuma jāpagaida, līdz transportlīdzeklis, motoram darbojoties, ir ieņēmis galīgo stāvokli.

5.5. Mērījumi

Tuvās gaismas slīpuma izmaiņa atbilstīgi katram no dažādajiem slogošanas nosacījumiem jānovērtē attiecībā pret izmērīto sākotnējo slīpumu, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar manuālu priekšējo lukturu izlīdzināšanas sistēmu, tā jānoregulē tādos stāvokļos, ko izgatavotājs noteicis attiecīgajiem slogošanas nosacījumiem (saskaņā ar 1. papildinājumu).

5.5.1. Vispirms pēc katra slogošanas nosacījuma izdara vienu mērījumu. Prasības ir izpildītas, ja pēc visiem slogošanas nosacījumiem slīpuma izmaiņa ir aprēķinātajās robežās (piemēram, nepārsniedz starpību starp deklarēto sākotnējo slīpumu un apakšējo un augšējo robežu, kas noteikta apstiprināšanai) ar 4 mrad (0,4 % slīpuma) drošības pielaidi.

5.5.2. Ja kāds mērījuma(-u) rezultāts(-i) neiekļaujas drošības pielaidē, kas norādīta 5.5.1. punktā, vai pārsniedz robežvērtības, veic vēl trīs mērījumus pēc tādiem slogošanas nosacījumiem, kuri atbilst šim(-iem) rezultātam(-iem), kā noteikts 5.5.3. punktā.

5.5.3. Pēc katra iepriekšminētā slogošanas nosacījuma:

5.5.3.1. Ja neviens no trijiem mērīšanas rezultātiem neatšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk nekā 2 mrad (0,2 % slīpuma), minētais vidējais ir galīgais rezultāts.

5.5.3.2. Ja kāds mērījums atšķiras no rezultātu vidējā aritmētiskā vairāk nekā 2 mrad (0,2 % slīpuma), jāveic vēl 10 mērījumi, kuru vidējais aritmētiskais ir galīgais rezultāts.

5.5.3.3. Ja transportlīdzeklim ir automātiska priekšējo lukturu izlīdzināšanas sistēma, kam ir histerēzes cilpa, vidējie rezultāti histerēzes cilpas augšā un apakšā jāpieņem par nozīmīgām vērtībām.

Visi šie mērījumi jāizdara saskaņā ar 5.5.3.1. un 5.5.3.2. punktu.

5.5.4. Prasības ir izpildītas, ja pēc visiem slogošanas nosacījumiem izmaiņa starp izmērīto sākotnējo slīpumu, ko noteic saskaņā ar 5.2. punktu, un slīpumu, kuru mēra pēc katra slogošanas nosacījuma, ir mazāka nekā vērtības, ko aprēķina saskaņā ar 5.5.1. punktu (bez drošības pielaides).

5.5.5. Ja ir pārsniegta tikai viena no aprēķinātajām augšējām vai apakšējām robežām, jāļauj izgatavotājam izraudzīties citu deklarētā slīpuma vērtību apstiprināšanai noteiktajās robežās.

6. papildinājums

Norāde uz deklarēto sākotnējo regulējumu, kas noteikts I pielikuma 4.2.6.1. punktā

+++++ TIFF +++++

Simbola un zīmju izmēru izvēlas izgatavotājs.

7. papildinājums

Priekšējo lukturu izlīdzināšanas ierīču vadības ierīces, kas noteiktas I pielikuma 4.2.6.2.2. punktā

1. NORĀDĪJUMI

1.1. Tuvās gaismas lejupvērstajam slīpumam visos gadījumos jārodas vienā no šādiem veidiem:

a) pārvietojot vadības ierīci uz leju vai pa kreisi;

b) pagriežot vadības ierīci pretī pulksteņa rādītāju kustības virzienam;

c) nospiežot pogu (reversīvo vadības ierīci).

Ja gaismu regulē ar vairākām pogām, pogai, ar ko panāk lielāko lejupvērsto slīpumu, jābūt uzstādītai pa kreisi vai zem pogas(-ām), ar kurām regulē citus tuvās gaismas stāvokļus.

Ja pagriežama vadības ierīce ir uzstādīta tā, ka redzama no sāna, vai tā, ka tikai mala ir redzama, tai jādarbojas pēc (a) vai (c) tipa vadības ierīču darbības principiem.

1.1.1. Uz šīs vadības ierīces jābūt simboliem, ar ko skaidri norādīts pārvietošanas virziens, kurš atbilst tuvās gaismas lejupvērstajam un augšupvērstajam slīpumam.

1.2. Vadības ierīces "0" stāvoklis atbilst sākotnējam izlīdzinājumam saskaņā ar I pielikuma 4.2.6.1. punktu.

1.3. Vadības ierīces "0" stāvoklim, kam saskaņā ar I pielikuma 4.2.6.2.2. punktu jābūt "galējam stāvoklim", nav obligāti jābūt skalas galā.

1.4. Marķējumi, kas ir uz vadības ierīces, jāpaskaidro lietotāja rokasgrāmatā.

1.5. Vadības ierīču identifikācijai drīkst izmantot tikai šādus simbolus:

+++++ TIFF +++++

Standarta simboli tuvās gaismas lukturim saskaņā ar 3. attēlu Direktīvas 78/316/EEK II pielikumā, kuros norādītas bultas, kas atbilst tuvās gaismas regulējuma virzienam.

2. PIEMĒRI.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

I PIELIKUMS

Pēc 5.2. punkta pievieno šādu jaunu punktu:

"5.2.1. Priekšējo lukturu izlīdzināšanas ierīce – ir/nav *."

--------------------------------------------------