This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 22014A0830(02)
Association Agreement between the European Union and the European Atomic Energy Community and their Member States, of the one part, and Georgia, of the other part
Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
OV L 261, 30.8.2014, p. 4–743
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 15/11/2023
ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2014/494/oj
30.8.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 261/4 |
ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
PREAMBULA
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” jeb “ES”, un
EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk “Euratom”,
no vienas puses, un
GRUZIJA,
no otras puses,
turpmāk kopā “Puses”,
ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un tiek attīstītas Austrumu partnerības ietvaros kā Eiropas kaimiņattiecību politikas īpaša dimensija, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt, nostiprināt un paplašināt to attiecības;
APLIECINOT Gruzijas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu;
ATZĪSTOT, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā;
ATZĪSTOT, ka Gruzija kā Austrumeiropas valsts ir apņēmusies īstenot un sekmēt šīs vērtības;
ATZĪSTOT, ka Gruzijai ir vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;
ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar un neietekmē ES un Gruzijas attiecību turpmāku progresīvu attīstību;
APŅEMOTIES arī turpmāk stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu, pamatojoties uz Pušu kopīgajām vērtībām;
APZINOTIES, ka iekšējās reformas demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanai veicinās Gruzijas līdzdalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās. Šis process un noturīgs konfliktu risinājums savstarpēji papildinās viens otru un veicinās uzticēšanos starp konfliktu plosītām kopienām;
VĒLOTIES sekmēt Gruzijas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās dažādās kopēju interešu jomās, piemēram, pilsoniskās sabiedrības veidošana, laba pārvaldība, tostarp nodokļu jomā, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā sadarbība, iestāžu veidošana, valsts pārvaldes un civildienesta reforma un cīņa pret korupciju, nabadzības samazināšana un sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā – sadarbība nepieciešama, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, kā arī atzīmējot ES gatavību atbalstīt attiecīgas reformas Gruzijā;
APŅEMOTIES īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, Madrides, Stambulas un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;
ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros;
APŅEMOTIES pildīt starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sadarboties atbruņošanās un ieroču kontroles jomā;
ATZĪSTOT pievienoto vērtību, ko rada Pušu aktīva līdzdalība dažādos reģionālās sadarbības veidos;
VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);
PILNĪBĀ IEVĒROJOT neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes un starptautiski atzīto robežu neaizskaramības principus, kas atzīti starptautisko tiesību aktos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes attiecīgajās rezolūcijās;
ATZĪSTOT, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti un pilnīgu un efektīvu kontroli pār Gruzijas reģioniem Abhāzijā un Chinvali reģionu Dienvidosetijā, lai panāktu mierīgu un noturīgu konfliktu risinājumu, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, un ES apņemšanās atbalstīt mierīgu un noturīgu konflikta risinājumu;
Šajā sakarā ATZĪSTOT, cik svarīgi ir īstenot 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, panākt pamatotu starptautisku klātbūtni miera un drošības uzturēšanai uz vietas, nodrošināt savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstīt Ženēvas starptautiskās apspriedes un to, lai visu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās būtu droša un cieņpilna saskaņā ar starptautisko tiesību principiem;
APŅEMOTIES nodrošināt, ka priekšrocības, ko sniedz Gruzijas ciešāka politiska asociācija un ekonomiska integrācija ar ES, ir pieejamas visiem Gruzijas iedzīvotājiem, tostarp konfliktu plosītajās kopienās;
APŅEMOTIES apkarot organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību un arī turpmāk stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu;
APŅEMOTIES padziļināt dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, ņemot vērā arī ES un Gruzijas mobilitātes partnerību, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā uzmanība vērsta uz legālo migrāciju, tostarp cirkulāro migrāciju, un sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, un efektīvi īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu;
ATZĪSTOT, cik svarīgi ir pienācīgi ieviest bezvīzu ceļošanas režīmu Gruzijas pilsoņiem ar noteikumu, ka tiek nodrošināti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp efektīvi īstenojot vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus;
APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ES gatavību atbalstīt ekonomikas reformas Gruzijā, tostarp Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros;
APŅEMOTIES panākt ekonomisko integrāciju, jo īpaši izmantojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā neatņemamu šā nolīguma daļu, tostarp normatīvo aktu tuvināšanu, un saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);
UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori;
APŅEMOTIES ievērot ilgtspējīgas attīstības principus, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, pastāvīgi uzlabot vides pārvaldību un vides vajadzību nodrošināšanu, tostarp pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu;
APŅEMOTIES uzlabot enerģijas piegādes drošību, tostarp dienvidu koridora attīstību, inter alia veicinot atbilstošu projektu attīstīšanu Gruzijā, kuri sekmē attiecīgās infrastruktūras attīstīšanu, tostarp tranzītam caur Gruziju, palielinot tirgus integrāciju un pakāpeniski tuvinot normatīvos aktus ES acquis pamatelementiem, un veicinot energoefektivitāti un atjaunojamie energoresursi izmantošanu;
APLIECINOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos īstenot Enerģētikas hartas nolīgumu;
VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības drošību un cilvēku veselības aizsardzību kā būtisku elementu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei;
APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu zinātnes un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, jaunatnes, izglītības un kultūras jomā;
APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ko abas Puses īsteno, ievērojot labas kaimiņattiecības;
ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem ES tiesību aktiem saskaņā ar šo Asociācijas nolīgumu un tos efektīvi īstenot;
ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos izstrādāt savu administratīvo un institucionālo infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai;
ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanā;
APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Gruzijai, ka Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu, ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nekavējoties informē Gruziju par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. Pants
Mērķi
1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.
2. Šīs asociācijas mērķi ir šādi:
a) |
veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Gruzijas dalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās; |
b) |
nodrošināt stingrāku regulējumu, lai uzlabotu politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, tādējādi ļaujot attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm; |
c) |
sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Gruzijā; |
d) |
veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti reģionālā un starptautiskā mērogā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību un veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības; |
e) |
veicināt sadarbību ar mērķi risināt konfliktus mierīgā ceļā; |
f) |
veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; |
g) |
atbalstīt Gruzijas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, tostarp arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem; |
h) |
panākt Gruzijas pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, jo īpaši izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu piekļuvi tirgum, pamatojoties uz stabilu un visaptverošu normatīvo aktu tuvināšanu saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no tās dalības PTO; |
i) |
radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās. |
I SADAĻA
VISPĀRĒJI PRINCIPI
2. Pants
Vispārēji principi
1. Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un definētas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtiski elementi.
2. Puses atkārto savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.
3. Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO. Jo īpaši tās vienojas veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus.
4. Puses apņemas nodrošināt tiesiskumu, labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju, cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizētu noziedzību un starptautisku terorismu, veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvas daudzpusējas attiecības un cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmām izplatīšanu. Šīs saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti reģionā.
II SADAĻA
POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ
3. Pants
Politiskā dialoga mērķi
1. Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos, vērienīgi un radoši nostiprinot attiecības.
2. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:
a) |
padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un efektivitāti; |
b) |
veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; |
c) |
veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā; |
d) |
veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām; |
e) |
stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus; |
f) |
stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes sistēmām, tostarp zinātnieku, kuri agrāk bija nodarbināti MII programmās, alternatīvu nodarbinātību; |
g) |
sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā; |
h) |
stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt valsts politisko reformu konsolidāciju; |
i) |
attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā; |
j) |
turpināt veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus; |
k) |
nodrošināt visiem Gruzijas pilsoņiem tās starptautiski atzīto robežu ietvaros visas priekšrocības, ko sniedz ciešāka politiskā asociācija starp ES un Gruziju, tostarp lielāka drošības politikas konverģence. |
4. Pants
Valsts reforma
Puses sadarbojas, attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti; nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; gūstot turpmāku progresu tiesu un tieslietu reformā, lai būtu garantēta tiesu neatkarība, nostiprinot to administratīvos resursus un garantējot tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti; turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, efektīvu, pārredzamu un profesionālu civildienestu; un turpinot pastāvīgu efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju.
5. Pants
Ārpolitika un drošības politika
1. Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas, konfliktu risināšanas mierīgā ceļā un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.
2. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu apņemšanos veicināt šos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās. Puses arī uzsver savu pilnīgu atbalstu principam, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai kādas valsts teritorijā ir nepieciešama uzņēmējas valsts piekrišana. Tās vienojas, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai to teritorijā būtu jānotiek ar uzņēmējas valsts nepārprotamu piekrišanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
6. Pants
Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi
1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka nesodāmība par šādiem noziegumiem ir jānovērš, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Krimināltiesā.
2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentus, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.
7. Pants
Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana
Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos – vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES uzaicinājuma.
8. Pants
Reģionālā stabilitāte
1. Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī sadarboties, lai turpinātu veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus un jo īpaši lai censtos panākt reģiona neatrisināto konfliktu noregulējumu mierīgā ceļā.
2. Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos. Puses arī pilnībā izmanto daudzpusējo Austrumu partnerību, kurā paredzēti sadarbības pasākumi un atklāts un brīvs dialogs, veicinot saiknes starp partnervalstīm.
9. Pants
Konfliktu risināšana mierīgā ceļā
1. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī sekmēt kopīgus pēckonfliktu rehabilitācijas un samierināšanas centienus. Kamēr nav rasts noturīgs konflikta risinājums, neskarot pastāvošos veidus ar konfliktu saistīto jautājumu risināšanai, konfliktu risināšana mierīgā ceļā būs viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā ar citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem.
2. Puses atzīst to, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti, lai panāktu mierīgu un noturīgu konflikta atrisināšanu, pilnībā īstenotu 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, nodrošinātu savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstītu Ženēvas starptautiskās apspriedes un nodrošinātu visu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos viņu parastajā dzīvesvietā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; un panāktu pamatotu starptautisko pārstāvju, tostarp vajadzības gadījumā ES, dalību.
3. Puses arī kopā ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām koordinē savus centienus veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā Gruzijā, tostarp saistībā ar humāniem jautājumiem.
4. Visi šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos.
10. Pants
Masu iznīcināšanas ieroči
1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savus pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.
2. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:
a) |
veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un |
b) |
ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem; |
3. Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.
11. Pants
Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole
1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.
2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savus pienākumus apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstīgi spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.
3. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī.
4. Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli.
5. Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.
12. Pants
Cīņa pret terorismu
1. Puses atkārtoti apstiprina, cik būtiska ir cīņa pret terorisma un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.
2. Puses vienojas, ka cīņa pret terorismu ir jāveic, pilnība ievērojot tiesiskumu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām bēgļu tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un visiem attiecīgajiem ar terorisma apkarošanu saistītajiem starptautiskajiem instrumentiem.
3. Puses uzsver, ka ir svarīga ir visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt veicināt dialogu par Vispusīgas konvencijas par starptautisko terorismu projektu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā. Puses arī vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu.
III SADAĻA
BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS
13. Pants
Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana
1. Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai turpmāk veicinātu tiesiskumu, tostarp tiesu neatkarību, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
2. Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.
3. Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.
14. Pants
Personas datu aizsardzība
Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem, kas minēti šā nolīguma I pielikumā.
15. Pants
Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā
1. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.
2. Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:
a) |
migrācijas pamatcēloņi un sekas; |
b) |
valsts tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, piemēram, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un lai nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu; |
c) |
uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju; |
d) |
efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus; |
e) |
sadarbības vienošanās par operatīvas sadarbības izveidi starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Gruzijas Iekšlietu ministriju (IM), kas parakstīts 2008. gada 4. decembrī, īstenošana; |
f) |
dokumentu drošības un robežu pārvaldības jomā – tādi jautājumi kā organizēšana, mācības, paraugprakse un citi operatīvi pasākumi. |
3. Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai.
16. Pants
Personu pārvietošanās un personu atpakaļuzņemšana
1. Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:
a) |
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā, un |
b) |
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā. |
2. Puses turpina censties veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi – bezvīzu režīmu –, ar noteikumu, ka ir pieņemti noteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti divpakāpju vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā.
17. Pants
Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju
1. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas vai nelikumīgas darbības, jo īpaši starptautiska mēroga darbības, piemēram:
a) |
cilvēku, kā arī kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku kontrabanda un tirdzniecība; |
b) |
preču kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība; |
c) |
nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā; |
d) |
līdzekļu piesavināšanās projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji; |
e) |
aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā; |
f) |
dokumentu viltošana, nepatiesu ziņu sniegšana, un |
g) |
kibernoziegumi. |
2. Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp attīsta sadarbību starp Eiropolu un attiecīgajām Gruzijas iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā.
18. Pants
Nelegālās narkotikas
1. Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelegālo narkotisku apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā arī efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.
2. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. –2020. gads), Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.
19. Pants
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana
1. Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.
Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības rezultātā.
2. Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un apkarotu to, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).
20. Pants
Sadarbība cīņā pret terorismu
1. Pilnībā ievērojot cīņas pret terorismu pamatā esošos principus, kā noteikts šā nolīguma 12. pantā, Puses atkārtoti apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesisiska pieeja cīņai per terorismu, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā jo īpaši:
a) |
nodrošinot, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par teroristiskiem nodarījumiem saskaņā ar definīciju, kas ietverta Padomes Pamatlēmumā 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu; |
b) |
apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķiem teroristiem un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un privātuma aizsardzību; |
c) |
apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī par apmācību – saskaņā ar piemērojamām tiesībām; |
d) |
apmainoties ar informāciju par paraugpraksi, vēršoties pret radikalizāciju un vervēšanu un apkarojot to, un veicinot personu pāraudzināšanu un iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošanu; |
e) |
apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu; |
f) |
apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem; |
g) |
veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām. |
2. Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, ko veikušas, piemēram, attiecīgās ANO struktūras un Eiropas Padome, Pusēm savstarpēji apspriežoties.
21. Pants
Tiesiskā sadarbība
1. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.
2. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.
IV SADAĻA
TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI
1 NODAĻA
Valsts režīms un preču tirgus pieejamība
22. Pants
Mērķis
No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXIV pantu.
23. Pants
Darbības joma un tvērums
1. Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu preču (1) tirdzniecību.
2. Šajā nodaļā “noteikta izcelsme” nozīmē kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma I protokolā.
24. Pants
Muitas nodokļa definīcija
Šajā nodaļā “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:
a) |
maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 31. pantam; |
b) |
nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti); |
c) |
maksu vai citus maksājumus, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 30. pantam. |
25. Pants
Preču klasifikācija
Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir tā, kas ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 2012. gada Harmonizētajai sistēmai, kuras pamatā ir 1983. gada Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (HS) un tās turpmākie grozījumi.
26. Pants
Ievedmuitas nodokļu atcelšana
1. Puses atceļ visus muitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusē, no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, un neskarot šā panta 4. punktu.
2. Produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma II–A pielikumā, tiek importēti Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot tarifa likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā. Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi piemēro importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas.
3. Šā nolīguma II-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos importējot Savienībā, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot minētā ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu.
4. Uz tiem Gruzijas izcelsmes produktiem, kuri minēti šā nolīguma II-C pielikumā, attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms, kas izklāstīts šā nolīguma 27. pantā.
5. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju paplašināt muitas nodokļu liberalizāciju tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmumu atbilstīgi šim punktam pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
27. Pants
Noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem
1. Uz šā nolīguma II-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas šajā pantā izklāstītais noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Gruzijas Savienībā katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma II-C pielikumā.
2. Ja 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri, Savienība paziņo Gruzijai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma, Gruzija sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu tam, ka Gruzijai ir jaudas, lai eksportam uz Savienību saražotu produktus tāda apjomā, kas pārsniedz minētajā pielikumā minēto apjomu. Ja minētā importa apjoms sasniedz 100 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma, un ja Gruzija nesniedz pārliecinošu pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem.
Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība paziņo Gruzijai bez liekas kavēšanās.
4. Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās spēkā, Savienība atceļ, ja Gruzija Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedz pārliecinošus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma II-C pielikumā minēto apjomu, izriet no izmaiņām Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.
5. Šā nolīguma II-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un Gruzijai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc Gruzijas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.
28. Pants
Jaunu pasākumu nepieņemšana
Neviena no Pusēm nevar noteikt jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē, vai palielināt jebkuru muitas nodokli, ko piemēroja dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums. Šie noteikumi neliedz nevienai no Pusēm saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB).
29. Pants
Izvedmuitas nodokļi
Preču eksportam uz otras Puses teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai nesaglabā muitas nodokli vai nodokli, kas nav iekšējie maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 30. pantu.
30. Pants
Maksas un citi maksājumi
Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 26. pantā minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.
31. Pants
Valsts režīms
Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
32. Pants
Importa un eksporta ierobežojumi
Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
33. Pants
Vispārēji izņēmumi
Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
34. Pants
Preferenču pagaidu atcelšana
1. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība un palīdzība ir būtiska atbilstīgi šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.
2. Ja Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai pārkāpumus vai krāpšanu saistībā ar šo nodaļu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.
3. Šajā pantā “nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību”inter alia nozīmē:
a) |
atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu; |
b) |
atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un / vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus; |
c) |
atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai. |
4. Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.
5. Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:
a) |
Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai otras Puses pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu; |
b) |
ja Puses ir sākušas apspriešanos Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai un trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajai(-ām) precei(-ēm). Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai; |
c) |
šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākli, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz beidz pastāvēt to pamatojošie apstākļi. |
6. Katra Puses saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē paziņojumus importētajiem, kas attiecas uz 5. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu; 5. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu un 5. panta c) punktā minēto pagaidu apturēšanas pagarināšanu vai izbeigšanu.
35. Pants
Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā
Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas atbilstīgā pārvaldībā un īpaši šā nolīguma I protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad šāda kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārbaudīt iespējas pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.
36. Pants
Nolīgumi ar citām valstīm
1. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem tirdzniecības režīmiem.
2. Ja kāda no Pusēm pieprasa, Puses Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, un citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Savienības un Gruzijas abpusējās intereses.
2 NODAĻA
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti
37. Pants
Vispārīgi noteikumi
1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem”), un 5. pantu Līgumā par lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par lauksaimniecību”).
2. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.
3. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.
38. Pants
Pārredzamība
1. Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.
2. Neatkarīgi no šā nolīguma 37. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu un plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.
3. Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir bijusi viena no pieciem lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.
39. Pants
Pasākumu piemērošana
1. Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma nav atrasts apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai.
40. Pants
Vispārēji noteikumi
1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Antidempinga līgums”), un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Subsīdiju līgums”).
2. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.
3. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.
41. Pants
Pārredzamība
1. Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.
2. Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.
3. Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.
42. Pants
Sabiedrības interešu ievērošana
Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm.
43. Pants
Mazākā maksājuma noteikums
Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.
3 NODAĻA
Tehniski šķēršļi tirdzniecībai, standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana
44. Pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“TBT līgums”), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“SFS līgums”), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.
3. Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.
45. Pants
TBT līguma apstiprināšana
Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
46. Pants
Tehniskā sadarbība
1. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.
2. Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas iniciatīvas, bet ne tikai:
a) |
sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus; |
b) |
attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un veicināšana; |
c) |
Gruzijas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras attīstības veicināšana; |
d) |
Gruzijas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā veicināšana; |
e) |
risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, un |
f) |
attiecīgā gadījumā centieni nostāju koordinēšanai starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO EEK). |
47. Pants
Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana
1. Ņemot vērā savas prioritātes tuvināšanai dažādās nozarēs, Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu tuvināšanu Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos Savienības acquis (orientējošais saraksts šā nolīguma III-B pielikumā). Saraksts ar tuvināšanas pasākumiem ir sniegts šā nolīguma III-A pielikumā, to var grozīt ar lēmumu, ko pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
2. Lai sasniegtu šos mērķus, Gruzija:
a) |
pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus attiecīgajiem Savienības acquis un |
b) |
sasniedz un saglabā administratīvās un organizatoriskās efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai. |
3. Gruzija atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos tuvināšanas prioritārajās jomās, izņemot, ja tas nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai attiecīgajam Savienības acquis un šādas tuvināšanas saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām šādām izmaiņām tās iekšējos tiesību aktos.
4. Gruzija nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomu un tām pieejamo dalībnieces statusu.
5. Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Gruzijai dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tās standartizācijas iestāde:
a) |
pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Gruzijas tiesību aktos; |
b) |
vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts standartus; |
c) |
pakāpeniski izpilda pārējos nosacījumus pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās. |
48. Pants
Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)
Visbeidzot Puses var vienoties kā protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz vienu vai vairākām nozarēm, par kurām panākta vienošanās, pēc tam, kad Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Gruzijas horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga tuvināšana Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem. Šādā ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.
49. Pants
Marķēšana un etiķetēšana
1. Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.
2. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka:
a) |
tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem; |
b) |
Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju, un |
c) |
Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā. |
4 NODAĻA
Sanitārie un fitosanitārie pasākumi
50. Pants
Mērķis
1. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), tostarp visi šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:
a) |
nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā, pilnīgu pārredzamību; |
b) |
tuvinot Gruzijas reglamentējošo sistēmu Savienības sistēmai; |
c) |
savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu; |
d) |
izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā; |
e) |
turpinot īstenot SFS līgumu; |
f) |
izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības veicināšanai; un |
g) |
uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā. |
2. Tāpat šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku labturības standartiem.
51. Pants
Daudzpusējie pienākumi
Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un jo īpaši SFS līgumu.
52. Pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā. Šī darbības joma neskar šā nolīguma 55. pantā minēto tuvināšanas apmēru.
53. Pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“sanitārais vai fitosanitārais pasākums” ir pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā (SFS pasākumi); |
2) |
“dzīvnieki” ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā; |
3) |
“dzīvnieku produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā; |
4) |
“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” ir veseli dzīvnieku liemeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi no dzīvniekiem iegūti produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, kas uzskaitīti šā nolīguma IV-A pielikuma 2(II) daļā; |
5) |
“augi” ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu daļas, tostarp sēklas un ģenētiskais materiāls:
|
6) |
“augu produkti” ir neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem; |
7) |
“sēklas” ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas paredzētas stādījumiem; |
8) |
“kaitīgais organisms” jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem; |
9) |
“aizsargājamās zonas” ir zonas 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta nozīmē Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā, vai jebkura pēctecīga noteikuma nozīmē; |
10) |
“dzīvnieku slimība” ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme dzīvniekos, |
11) |
“akvakultūras slimība” ir klīniska vai neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā; |
12) |
“dzīvnieku inficēšanās” ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām; |
13) |
“dzīvnieku labturības standarti” ir Pušu izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā; |
14) |
“atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis” ir attiecīgais veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5. punktā; |
15) |
“reģions” attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins “teritorija” vai “valsts” nozīmē Savienības teritoriju; |
16) |
“no kaitīgā organisma brīva teritorija (PFA)” ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur; |
17) |
“reģionalizācija” ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā reģionalizācijas koncepcija; |
18) |
“dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums” ir viena veida dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām; |
19) |
“augu vai augu produktu sūtījums” ir augi, augu produkti un / vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām; |
20) |
“partija” ir vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un kas ir sūtījuma daļa; |
21) |
“līdzvērtība tirdzniecības nolūkos” (līdzvērtība) ir stāvoklis, kad šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, ko piemēro eksportētājā Pusē, neatkarīgi no tā, vai tie atšķiras no minētajā pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem, ko piemēro importētājā Pusē, objektīvi sasniedz importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska pakāpi; |
22) |
“nozare” ir Puses produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra; |
23) |
“apakšnozare” ir kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa; |
24) |
“preces” ir produkti vai objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam; |
25) |
“īpaša importa atļauja” ir importētājas Puses kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības jomā; |
26) |
“darba dienas” ir nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm; |
27) |
“inspicēšana” ir jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu prasībām; |
28) |
“augu veselības inspicēšana” ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un / vai atbilstību fitosanitārajiem noteikumiem; |
29) |
“verificēšana” ir pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās prasības ir izpildītas. |
54. Pants
Kompetentās iestādes
Puses šā nolīguma 65. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas (“SFS apakškomiteja”) pirmajā sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp kontaktpunktos.
55. Pants
Pakāpeniska regulējuma tuvināšana
1. Gruzija turpina pakāpeniski tuvināt tās sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citus likumdošanas pasākumus, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, Savienības pasākumiem saskaņā ar šā nolīguma XI pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūru.
2. Puses sadarbojas pakāpeniskas tiesību aktu tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā.
3. SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XI pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.
4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Gruzija iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, kuriem Gruzija tuvināsies. Sarakstu veido prioritārās jomas, kurās tirdzniecība ar konkrētu preci vai preču grupu tiks atvieglota, izmantojot tuvināšanu. Šo tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai.
56. Pants
Dzīvnieku veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības nolūkiem
1. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tostarp ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:
a) |
importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma VI pielikumā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz šā nolīguma V-A pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām; |
b) |
ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav kāda no šā nolīguma V-A pielikumā minētajām slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma VI pielikuma C daļā. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas, kam pievienots skaidrojums, attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji pieņemtajam statusam; |
c) |
Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma V-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku inficēšanos un / vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar atbilstošajiem OIE ieteikumiem, un |
d) |
neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumiem. |
2. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus:
a) |
tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma V-B pielikumā, kā noteikts VI-B pielikumā, un |
b) |
neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunkta noteikumiem. |
3. Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts attiecīgi 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.
4. Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma V-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma V-B pielikumā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma VI pielikuma A un B daļas noteikumiem.
5. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un / vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.
Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienu laikā no papildu informācijas saņemšanas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 25 darba dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.
6. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT. Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts attiecīgajos PLO vai IPPC standartos, tostarp SFPS. Neskarot šā nolīguma 64. pantu, ja vien Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu.
Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.
7. Pēc 4. līdz 6. punktā aprakstīto procedūru pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 64. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.
8. Puses var iesaistīties turpmākās pārrunās attiecībā uz jautājumu par nodalījumu veidošanu.
57. Pants
Līdzvērtīguma atzīšana
1. Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:
a) |
individuālu pasākumu; |
b) |
pasākumu grupu; vai |
c) |
sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču grupai. |
2. Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro šā panta 3. punktā noteikto procedūru. Šī procedūra ietver objektīvu līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Šajā izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.
3. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procedūru, kas ietver šā nolīguma VIII pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru.
4. Gruzija informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana attiecībā uz kādu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu, īstenojot šā nolīguma 55. panta 3. punktā minēto uzraudzību. To uzskata par pamatu Gruzijas lūgumam sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 3. punktā.
5. Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu 360 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Šo termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.
6. Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.
7. Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas procedūras:
a) |
saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem; |
b) |
saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem importētāja Puse nekavējoties informē eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem. |
8. Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto procedūru.
9. Neskarot šā nolīguma 64. pantu, importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.
10. Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā nolīguma VIII pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 65. panta 5. punktā, pasludina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Šajā lēmumā var arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem.
Līdzvērtības atzīšanas statusu uzskaita šā nolīguma XII pielikumā.
58. Pants
Pārredzamība un informācijas apmaiņa
1. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu sniegumu. To inter alia var sasniegt ar starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu attiecīgu informāciju.
2. Tiesību aktu tuvināšanā, kā minēts šā nolīguma 55. pantā, vai līdzvērtības atzīšanā, kā minēts šā nolīguma 57. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos vai citām procedurālām izmaiņām.
3. Šajā ziņā Savienība laicīgi iepriekš informē Gruziju par izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Gruzijai apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.
Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma.
Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus. Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām informācijā par kontaktpunktiem.
59. Pants
Paziņošana, apspriešanās un saziņas atvieglošana
1. Katra Puse divu darba dienu laikā rakstveidā paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, jo īpaši attiecībā uz:
a) |
visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 56. pantā; |
b) |
šā nolīguma V-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai V-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju; |
c) |
epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti šā nolīguma V-A un V-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un |
d) |
visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko piemēro Pušu attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku. |
2. Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 58. panta 1. punktā.
Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu.
3. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 15 darba dienu laikā no minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.
4. Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju.
5. Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 58. panta 3. punkta noteikumus.
6. Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas brīdināšanas mehānisms veterinārām un fitosanitārām ārkārtas situācijām sāks darboties vēlāk, kad Gruzija ieviesīs nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos to normālam darbam uz vietas nepieciešamos apstākļus.
60. Pants
Tirdzniecības nosacījumi
1. Importa nosacījumi pirms līdzvērtības atzīšanas:
a) |
Pirms līdzvērtības atzīšanas Puses vienojas piemērot nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 56. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un / vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A un IV-C pielikumā minētajām precēm. Šajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu paraugus, un |
b) |
|
2. Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:
a) |
90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu, kā noteikts šā nolīguma 57. panta 10. punktā, Puses veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā paredzēts šā nolīguma X-B pielikumā. |
b) |
Nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstīgi šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta noteikumus. |
3. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm Puses nepiemēro importa atļaujas.
4. Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienu laikā veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem importa nosacījumiem.
5. Uzņēmumu saraksts, pagaidu apstiprinājums.
a) |
Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā nolīguma VIII.2. pielikumā minētos pārstrādes uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas. Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumu. |
b) |
Attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses prasībām. |
6. Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.
61. Pants
Sertificēšanas procedūra
1. Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma X pielikumā.
2. Šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā.
3. Šā nolīguma 55. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem.
62. Pants
Verificēšana
1. Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:
a) |
veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem; |
b) |
saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar minēto sistēmu ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs. |
2. Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un / vai publiskojot rezultātus, attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.
3. Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz 60 darba dienas pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.
4. Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.
5. Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei 60 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.
6. Skaidrības labad verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 55., 57. un 63. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses vai viena no Pusēm.
63. Pants
Importa pārbaudes un inspicēšanas maksa
1. Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma IX pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 62. pantā norādīto verifikācijas procedūru.
2. Šā nolīguma IX pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 55., 57. un 60. pantu paveikto, vai arī verificēšanas, apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā. Šā nolīguma IX pielikuma B daļu var attiecīgi grozīt ar 65. pantā minētās SFS apakškomitejas lēmumu.
3. Inspicēšanas maksa, ja tāda ir, var attiekties tikai uz izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.
4. Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā procedūrā.
5. No dienas, ko nosaka šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo preču importa pārbaudes.
64. Pants
Aizsardzības pasākumi
1. Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punkta noteikumus, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu importētājas Puses teritorijā.
2. Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.
3. Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 59. panta 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.
65. Pants
Sanitārā un fitosanitārā apakškomiteja
1. Ar šo izveido SFS apakškomiteju. SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja Puses vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.
2. SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:
a) |
izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu; |
b) |
pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu; |
c) |
pārskatīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām gūtos panākumus; |
d) |
ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar apstiprinošu lēmumu grozīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, un |
e) |
sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma VIII sadaļā (Institucionālie, vispārējie un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu. |
3. Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.
4. SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.
5. Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu.
6. Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses pieņem vienprātīgi.
5 NODAĻA
Muitas un tirdzniecības veicināšana
66. Pants
Mērķi
1. Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu kā principiālu jautājumu.
2. Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem, ietverot tirdzniecības veicināšanu, drošību un krāpšanas novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme un atzīst līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem.
67. Pants
Tiesību akti un procedūras
1. Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:
a) |
aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības; |
b) |
izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus; |
c) |
muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu administratīvo dokumentu (VAD); |
d) |
veic pasākumus, ar kuriem panāk lielāku uz robežas īstenoto muitas procedūru un prakses efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu; |
e) |
piemēro modernas muitas tehnoloģijas, tostarp riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu, izvešanu un izlaišanu; |
f) |
cenšas samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un palielināt paredzamību visiem ekonomikas dalībniekiem; |
g) |
neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas; |
h) |
piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO), Stambulas 1990. gada Konvenciju par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautisko konvenciju par harmonizēto sistēmu, PTO, ANO 1975. gada TIR konvenciju, 1982. gada Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju, un attiecīgā gadījumā var ņemt vērā PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības nodrošināšanai un sekmēšanai un Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs Blueprints); |
i) |
veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus; |
j) |
paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju; |
k) |
ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
l) |
paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un |
m) |
piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus gadījumos, kad valdības aģentūras sniedz pakalpojumus, kurus sniedz arī privātais sektors. |
2. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses:
a) |
veic turpmākus pasākumus muitas un citu attiecīgo iestāžu prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā; |
b) |
kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu; |
c) |
ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu attiecīgo iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām un visām izmaksām jābūt pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai nodrošinātu pārsūdzības tiesības; |
d) |
veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus aizsardzības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un |
e) |
nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics). |
3. Puses vienojas likvidēt:
a) |
jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus un |
b) |
jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes. |
4. Attiecībā uz tranzītu:
a) |
šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā; |
b) |
Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Gruzijas dalību kopīgajā tranzīta sistēmā (2); |
c) |
Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar tranzītu. |
68. Pants
Attiecības ar uzņēmēju aprindām
Puses vienojas:
a) |
nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to pieņemšanai. Pusēm būtu regulāri jāapspriežas un jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā; |
b) |
par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem; |
c) |
darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras; |
d) |
sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, kuru pamatā inter alia ir PMO ieteiktās procedūras, un |
e) |
nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību. |
69. Pants
Nodevas un maksājumi
1. Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem.
2. Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos noteikumus:
a) |
nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajiem darba apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai; |
b) |
nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma izmaksas; |
c) |
nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli; |
d) |
informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu nodevas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamās nodevas un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību, un |
e) |
jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama. |
70. Pants
Muitas vērtējums
1. PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. PTO Līguma noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.
2. Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu.
71. Pants
Muitas sadarbība
Puses stiprina sadarbību muitas jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus, lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu. Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu var izmantot Eiropas Komisijas Muitas koncepciju (Customs Blueprint).
Lai nodrošinātu šās nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses inter alia:
a) |
apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā; |
b) |
izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmēju aprindām; |
c) |
sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācijas jomā; |
d) |
attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem, ievērojot sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu aizsardzību; |
e) |
sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu pārvadājumus; |
f) |
apmainās ar informāciju vai uzsāk apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO / EEK); |
g) |
sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības veicināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem; |
h) |
apmainās ar paraugpraksi muitas operācijās, konkrēti muitas kontroles sistēmu, kuru pamatā ir riska novērtējums, un intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jomā, jo īpaši saistībā ar viltotiem ražojumiem; |
i) |
uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un |
j) |
kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus. |
72. Pants
Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās
Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 71. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma II protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās noteikumiem.
73. Pants
Tehniskā palīdzība un darbības spēju uzlabošana
Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai.
74. Pants
Muitas apakškomiteja
1. Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
2. Apakškomitejas darbība ietver regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzību, tostarp, bet ne tikai, jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.
3. Muitas apakškomiteja inter alia:
a) |
uzrauga šā nolīguma I un II protokola un šīs nodaļas pareizu darbību; |
b) |
pieņem praktisko kārtību, pasākumus un lēmumus par to, kā īsteno šā nolīguma I un II protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas priekšrocības; |
c) |
apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem; |
d) |
izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un |
e) |
pieņem Komitejas reglamentu. |
75. Pants
Muitas tiesību aktu tuvināšana
Pakāpenisku tuvināšanos Savienības tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautisko tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma XIII pielikumu.
6 NODAĻA
Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija
76. Pants
Mērķis, darbības joma un tvērums
1. Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.
2. Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) un šīs nodaļas noteikumi neuzliek pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu.
3. Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 10. nodaļā (Konkurence) un šīs nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu piešķirtajām subsīdijām.
4. Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.
5. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas iekļūt Pušu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.
6. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XIV pielikumā paredzētu konkrētu saistību dēļ (3).
77. Pants
Definīcijas
Šajā nodaļā:
a) |
“pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai jebkādā citā formā; |
b) |
“Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic:
|
c) |
“Puses fiziska persona” ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais vai Gruzijas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem; |
d) |
“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija; |
e) |
“Puses juridiska persona” ir juridiska persona, kas definēta d) apakšpunktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta ir teritorijā (4), uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā. Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Gruzijas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Gruzijas ekonomiku. Neatkarīgi no iepriekšējās daļas, šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas izveidotas ārpus Savienības vai Gruzijas un ko kontrolē attiecīgi kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Gruzijas karogu; |
f) |
juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kas pieder citai juridiskai personai vai kura to faktiski kontrolē (5); |
g) |
juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā; |
h) |
“uzņēmējdarbības veikšana” ir:
|
i) |
“saimnieciska darbība” ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras; |
j) |
“darījumi” ir saimnieciskās darbības veikšana; |
k) |
“pakalpojumi” ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras; |
l) |
“pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem; |
m) |
“pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:
|
n) |
Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu; |
o) |
“uzņēmējs” ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu. |
78. Pants
Darbības joma
Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:
a) |
kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi (6); |
b) |
ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; |
c) |
audiovizuālos pakalpojumus; |
d) |
iekšzemes kabotāžu (7) un |
e) |
gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (8) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
|
79. Pants
Valsts režīms un vislielākās labvēlības režīms
1. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI-E pielikumā, Gruzija, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:
a) |
attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks; |
b) |
attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Gruzijā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks (9). |
2. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV-A pielikumā, Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:
a) |
attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu Gruzijā – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks; |
b) |
attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks (10). |
3. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV–A un XIV–E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Gruzijas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.
80. Pants
Pārskatīšana
1. Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, Puses atbilstīgi savām starptautisko nolīgumu saistībām regulāri pārskata šīs nodaļas noteikumus un atrunu sarakstu, kas minēts šā nolīguma 79. pantā, kā arī uzņēmējdarbības veikšanas vidi.
2. Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē uzņēmējdarbības veikšanas šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses, ja nepieciešams, atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām.
81. Pants
Citi nolīgumi
Šī nodaļa neskar to Pušu uzņēmēju tiesības, kas izriet no esošiem vai turpmākiem starptautiskiem nolīgumiem par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda ES dalībvalsts un Gruzija.
82. Pants
Filiāļu un pārstāvniecību standarta režīms
1. Šā nolīguma 79. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.
2. Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.
83. Pants
Darbības joma
Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:
a) |
audiovizuālos pakalpojumus; |
b) |
iekšzemes kabotāžu (11) un |
c) |
gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (12) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
|
84. Pants
Tirgus pieejamība
1. Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā nolīguma XIV–B un XIV–E pielikumā.
2. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:
a) |
pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā; |
b) |
pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai |
c) |
pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā. |
85. Pants
Valsts režīms
1. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
4. Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.
86. Pants
Saistību saraksti
Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā iekļautajos saistību sarakstos.
87. Pants
Pārskatīšana
Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 86. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 103., 113., 122. un 126. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.
88. Pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 5. punktu.
2. Šajā iedaļā:
a) |
“vadošie darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija (13), un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību. “Vadošie darbinieki” ietver “personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, un “uzņēmuma pārceltos darbiniekus”:
|
b) |
“stažieri ar augstāko izglītību” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem (14); |
c) |
“tirdzniecības pārstāvji” (15) ir fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī tirdzniecības aģenti; |
d) |
“līgumpakalpojumu sniedzēji” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē; |
e) |
“neatkarīgi speciālisti” ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē; |
f) |
“kvalifikācija” ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu. |
89. Pants
Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību
1. Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A un XIV-E vai XIV-C un XIV-G pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts šā nolīguma 88. pantā. Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā uzņēmējdarbības veikšanai, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.
2. Katrā nozarē, kas par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), pasākumi, ko Puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV-C un XIV-G pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.
90. Pants
Tirdzniecības pārstāvji
Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A, XIV-E, XIV-B un XIV-F pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.
91. Pants
Līgumpakalpojumu sniedzēji
1. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.
2. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:
a) |
fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu līgumu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus; |
b) |
fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei (16) darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets; |
c) |
fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:
|
d) |
fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu; |
e) |
šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks; |
f) |
piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts; |
g) |
pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi. |
92. Pants
Neatkarīgi speciālisti
1. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, Puses savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.
2. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:
a) |
fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus; |
b) |
pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets; |
c) |
fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:
|
d) |
šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks; |
e) |
piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts; |
93. Pants
Darbības joma un definīcijas
1. Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas ietekmē:
a) |
pakalpojumu pārrobežu sniegšanu; |
b) |
juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 77. panta 9. punktā, un |
c) |
fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 88. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā. |
2. Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā šīs īpašās saistības piemēro saskaņā ar šā nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumu. Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-A un XIV-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-C, XIV-D, XIV-G un XIV-H pielikumā ir iekļauta atruna.
3. Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi atbilstīgi šā nolīguma attiecīgajiem pielikumiem.
4. Šajā iedaļā:
a) |
“licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā; |
b) |
“licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai; |
c) |
“kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu; |
d) |
“kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu; |
e) |
“kompetentā iestāde” ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana. |
94. Pants
Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi
1. Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.
2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:
a) |
samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi, |
b) |
skaidri un nepārprotami, |
c) |
objektīvi, |
d) |
iepriekš noteikti, |
e) |
iepriekš publiskoti, |
f) |
pārredzami un pieejami. |
3. Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.
4. Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.
5. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.
6. Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.
95. Pants
Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras
1. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.
2. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai (19), kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.
3. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.
4. Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra formā.
5. Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku pieteikuma apstrādei.
6. Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju novērst nepilnības.
7. Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī apliecinātas kopijas.
8. Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.
9. Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem, kas tajā norādīti.
96. Pants
Savstarpēja atzīšana
1. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un / vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.
2. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.
3. Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:
a) |
cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai, konverģence, un |
b) |
savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko vērtību. |
4. Ja šīs prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus sarunu risināšanai, pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas nolīgumu.
5. Jebkurš šāds nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.
97. Pants
Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana
1. Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.
2. Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām komercinteresēm.
98. Pants
Datorpakalpojumu jēdziens
1. Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta 2., 3. un 4. punktu.
2. ANO kods CPC (20) 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā:
a) |
datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu izstrādi un ieviešanu), |
b) |
datu apstrāde un glabāšana un |
c) |
saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība. |
Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.
3. Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:
a) |
datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību; |
b) |
datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu, vai |
c) |
datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus, vai apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem, vai tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti. |
4. Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.
99. Pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).
2. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):
a) |
“licence” ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde; |
b) |
“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā. |
100. Pants
Universālais pakalpojums
Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav apgrūtinošāki, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.
101. Pants
Licences
1. Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā.
2. Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:
a) |
visi licencēšanas kritēriji un laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un |
b) |
licences noteikumi. |
3. Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem.
102. Pants
Regulatoru neatkarība
Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.
103. Pants
Pakāpeniska regulējuma tuvināšana
Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-C pielikumā.
104. Pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).
2. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):
a) |
“elektronisko sakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telesakaru pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem; |
b) |
“publisks sakaru tīkls” nozīmē elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai; |
c) |
“elektronisko sakaru tīkls” nozīmē pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu, tostarp internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus neatkarīgi no pārraidītas informācijas veida; |
d) |
“regulatīvā iestāde” elektronisko sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā apakšiedaļā minētos elektroniskos sakarus; |
e) |
pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir “būtiska tirgus vara”, ja tas individuāli vai kopā ar citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galu galā – patērētājiem; |
f) |
“starpsavienojums” ir fizisks un / vai loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla operatoriem; |
g) |
“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu; |
h) |
“piekļuve” ir iekārtu un / vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus. Tas inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu līnijas un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem; |
i) |
“tiešais lietotājs” nozīmē lietotāju, kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus; |
k) |
“vietējā sakaru līnija” nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā. |
105. Pants
Regulatīvā iestāde
1. Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.
2. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.
3. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un pārskatāmas.
4. Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 107. pantu ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence.
5. Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas minēti šā nolīguma 107. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 107. pantā minētos regulatīvos pienākumus.
6. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības rezultātam regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski izpildīti.
7. Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.
8. Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.
106. Pants
Atļauja sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus
1. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.
2. Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi ir nododami atklātībai.
3. Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:
a) |
visi licencēšanas kritēriji un saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai; |
b) |
licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma; |
c) |
licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta; |
d) |
licences maksa (21), ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu. |
107. Pants
Piekļuve un starpsavienojumi
1. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.
2. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.
3. Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 105. pantu konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un / vai piekļuvi:
a) |
nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri; |
b) |
pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju; |
c) |
pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs tiešo lietotāju interesēs. Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības; |
d) |
vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt brīvu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas, ietverot līniju, ēku vai stabu dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā; savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas. Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības. |
e) |
pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un / vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var cenas saglabāt pārmērīgi augstas vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot tiešajiem lietotājiem. Regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj operatoram gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus; |
f) |
pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt; |
g) |
pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus, tostarp cenas. |
4. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 104. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par starpsavienojuma un / vai piekļuves noteikumiem.
108. Pants
Ierobežoti resursi
1. Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.
2. Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences attīstību.
3. Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.
4. Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru tīklus un / vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.
109. Pants
Universālais pakalpojums
1. Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.
2. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.
3. Katra Puse nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nerada negodīgu slogu organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) sniegt universālo pakalpojumu. Ja šādi aprēķini to attaisno un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.
4. Katra Puse nodrošina, ka tad, kad lietotājiem ir pieejami visu abonentu saraksti – drukātā vai elektroniskā formā –, organizācijas, kas nodrošina šos sarakstus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.
110. Pants
Elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana
Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt iedzīvotājam pirmās Puses teritorijā.
111. Pants
Informācijas konfidencialitāte
Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.
112. Pants
Pakalpojumu sniedzēju strīdi
1. Katra Puse nodrošina, ka strīda gadījumā starp elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras no strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un katrā ziņā – četru mēnešu laikā.
2. Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem lēmuma pamatotā.
3. Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai strīdu atrisinātu.
113. Pants
Pakāpeniska regulējuma tuvināšana
Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-B pielikumā.
114. Pants
Darbības joma un definīcijas
1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).
2. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):
a) |
“finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības:
|
b) |
“finanšu pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins “finanšu pakalpojuma sniedzējs” neietver publiskas iestādes; |
c) |
“publiska iestāde” ir:
|
d) |
“jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā. |
115. Pants
Piesardzības atkāpe
1. Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:
a) |
ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība; |
b) |
Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana. |
2. Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
3. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko iestāžu rīcībā.
116. Pants
Efektīvs un pārredzams regulējums
1. Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:
a) |
oficiālā publikācijā; vai |
b) |
citādi rakstiski vai elektroniski. |
2. Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.
3. Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas “Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību”, Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas “Apdrošināšanas galvenie principi”, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) “Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos”, G20 “Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā” un Finanšu darbības uzdevumu grupas “Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu” un “Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu”.
Puses pieņem zināšanai arī “Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus”, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās divpusējās attiecībās.
117. Pants
Jauni finanšu pakalpojumi
Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.
118. Pants
Datu apstrāde
1. Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.
2. Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.
119. Pants
Īpaši izņēmumi
1. Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses iekšējo regulējumu var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publiskajām iestādēm vai privātām iestādēm.
2. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.
3. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.
120. Pants
Pašregulējošas organizācijas
Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma 79. un 85. pantu.
121. Pants
Ieskaita un norēķinu sistēmas
Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko iestāžu vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.
122. Pants
Pakāpeniska regulējuma tuvināšana
Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus pakāpeniski tuvināt šā nolīguma 116. panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem paraugprakses standartiem, kā arī Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-A pielikumā.
123. Pants
Darbības joma
Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbīas nolūkā).
124. Pants
Starptautiskie jūras pārvadājumi
1. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):
a) |
“starptautiskie jūras pārvadājumi” ietver tiešos un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājumu veidu nodrošinātājiem; |
b) |
“jūras kravu apstrādes pakalpojumi” ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:
|
c) |
“muitošanas pakalpojumi” (jeb “muitas mākleru pakalpojumi”) ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir minētā pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības; |
d) |
“konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai; |
e) |
“jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem:
|
f) |
“kravu pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu; |
g) |
“palīgdienestu pakalpojumi” ir starptautisku kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm. |
2. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu.
Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:
a) |
katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas; |
b) |
katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. |
3. Piemērojot šos principus, katra Puse:
a) |
neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos, un |
b) |
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju pakalpojumu sniegšanai starptautisko jūras pārvadājumu jomā. |
4. Katra Puse atļauj, ka otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums tās teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.
5. Katra Puse otras Puses jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.
6. Katra Puse atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp ES dalībvalstu ostām vai starp Gruzijas ostām.
7. Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts ostām.
125. Pants
Gaisa pārvadājumi
Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.
126. Pants
Pakāpeniska regulējuma tuvināšana
Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-D pielikumā.
127. Pants
Mērķis un principi
1. Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem.
2. Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos.
3. Puses vienojas, ka elektronisku nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.
128. Pants
Sadarbība elektroniskās komercijas jomā
1. Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:
a) |
sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana; |
b) |
starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu; |
c) |
nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu apstrāde; |
d) |
patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē; un |
e) |
citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību. |
2. Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.
129. Pants
Starpnieku pakalpojumu izmantošana
1. Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā (22).
2. Šā nolīguma 130. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas, maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 131. un 132. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas un piekļuves tīklam iekārtu nodrošinātājs vai operators.
130. Pants
Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “vienkārša pārraidīšana”
1. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:
a) |
neierosina pārraidi; |
b) |
neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju; un |
c) |
neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē. |
2. Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir pamatoti nepieciešams pārraidīšanai.
3. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
131. Pants
Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “kešdarbe”
1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:
a) |
pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju; |
b) |
pakalpojumu sniedzējs atbilst nosacījumiem par piekļuvi informācijai; |
c) |
pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par informācijas atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā nozarē; |
d) |
pakalpojuma sniedzējs neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un |
e) |
pakalpojumu sniedzējs darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc tam, kad faktiski uzzinājis (23), ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju. |
2. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
132. Pants
Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “glabāšana”
1. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:
a) |
pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai |
b) |
pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu informāciju vai liegtu tai piekļuvi. |
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.
3. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.
133. Pants
Vispārēja pārraudzības pienākuma neesamība
1. Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā nolīguma 130., 131. un 132. pantā minētos pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.
2. Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu.
134. Pants
Vispārēji izņēmumi
1. Neskarot šā nolīguma 415. pantā paredzētos vispārējos izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.
2. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:
a) |
nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedriskās morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai; |
b) |
nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai; |
c) |
attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem; |
d) |
nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai; |
e) |
nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz:
|
f) |
nav saderīgi ar šā nolīguma 79. un 85. pantu ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem (24). |
3. Šīs nodaļas un šā nolīguma XIV-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.
135. Pants
Nodokļu pasākumi
Lielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.
136. Pants
Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ
1. Nekas šajā nolīgumā:
a) |
neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm; |
b) |
neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:
|
c) |
neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai. |
7. NODAĻA
Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite
137. Pants
Kārtējie maksājumi
Puses apņemas neierobežot un tās atļauj maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma VIII pantu.
138. Pants
Kapitāla aprite
1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.
2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, kas nav uzskaitīti šā panta 1. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina:
a) |
brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem tādiemkomercdarījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuros piedalās kādas Puses rezidents; |
b) |
brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem, finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko sniedz otras Puses ieguldītāji. |
139. Pants
Aizsardzības pasākumi
Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Gruzijā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.
140. Pants
Veicināšanas un attīstības noteikumi
1. Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpēju kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
2. Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla aprites jomā.
3. Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību.
8 NODAĻA
Publiskais iepirkums
141. Pants
Mērķi
1. Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.
2. Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Gruzijas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis, pamatojoties uz Savienības publiskā iepirkuma principiem un jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Direktīva 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK).
142. Pants
Darbības joma
1. Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un, ja šādi līgumi tiek izmantoti – būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.
2. Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk “līgumslēdzēji”). Tā aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu jomā (25).
3. Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts šā nolīguma XVI-A pielikumā.
4. Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Piemērojot minētos sliekšņus, Gruzija aprēķina un konvertē līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu.
5. Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata, pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
143. Pants
Institucionālais konteksts
1. Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas principu īstenošanai.
2. Gruzija jo īpaši izraugās:
a) |
izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Minētā iestāde veicina un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un virza procesu regulējuma pakāpeniskai tuvināšanai Savienības acquis, kā izklāstīts šā nolīguma XVI-B pielikumā; |
b) |
objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā ziņā “neatkarīgs” nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt tiesā. |
3. Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo tiesību pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.
144. Pants
1. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.
2. Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas līdzeklī (26) tādā veidā, kas ir pietiekams, lai:
a) |
tirgus būtu atvērts konkurencei un |
b) |
ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības. |
3. Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par līgumu.
4. Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.
5. Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.
6. Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.
7. Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada vārdi “vai līdzvērtīgs”. Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai.
8. Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības, uzņēmumam jābūt izveidotam tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā kā līgumslēdzējam.
Neatkarīgi no iepriekš minētā, gadījumos, kad konkrēti līguma apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida darījumdarbības infrastruktūru.
9. Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu.
10. Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem.
11. Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu ar noteikumu, ka:
a) |
to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas; un |
b) |
atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām. |
Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.
12. Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.
13. Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas tikai ar nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atklātas procedūras gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.
14. Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.
15. Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai kuras, iespējams, cietīs no apgalvota pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības veicējus.
145. Pants
Pakāpeniskas regulējuma tuvināšanas plānošana
1. Pirms uzsākt pakāpenisku regulējuma tuvināšanu, Gruzija iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XVI-A pielikumā.
2. Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Savienība pieliks vislielākās pūles, lai palīdzētu Gruzijai plāna īstenošanā.
146. Pants
Pakāpeniska regulējuma tuvināšana
1. Gruzija nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski tuvināti Savienības publiskā iepirkuma acquis.
2. Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XVI-B pielikumā un sīkāk izklāstīts tā XVI-C līdz XVI-F, XVI-H, XVI-I un XVI-K pielikumā. Šā nolīguma XVI-G un XVI-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XVI-L līdz XVI-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Šajā procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās paziņo Gruzijai par visām izmaiņām Savienības acquis. Pēc pieprasījuma tā sniedz atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas izmaiņas.
3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.
4. Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, uz kurām neattiecas šis pants, ir saskaņā ar pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 144. pantā.
147. Pants
Tirgus pieejamība
1. Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā.
2. Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas posmu pieņem, pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu atbilstību Savienības acquis un to praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
3. Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XVI-B pielikumu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:
a) |
Savienība puse piešķir Gruzijas uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks parSavienības uzņēmumiem piemēroto; |
b) |
Gruzija piešķir Savienības uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Gruzijā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks parGruzijas uzņēmumiem piemēroto. |
4. Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma XVI-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.
5. Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.
148. Pants
Informēšana
1. Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.
2. Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties konkursos.
149. Pants
Sadarbība
1. Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.
2. Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par finanšu sadarbību šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros.
3. Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma XVI-P pielikumā.
9 NODAĻA
Intelektuālā īpašuma tiesības
150. Pants
Mērķi
Šīs nodaļas mērķi ir šādi:
a) |
atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un |
b) |
panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes līmeni. |
151. Pants
Pienākumu būtība un darbības joma
1. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir dalībnieces, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums). Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma jomā.
2. Šajā nolīgumā jēdziens “intelektuālais īpašums” attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šā nolīguma 153. līdz 189. pantā.
3. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (Parīzes konvencija).
152. Pants
Tiesību izsmelšana
Katra Puse nodrošina režīmu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai reģionālā līmenī.
153. Pants
Piešķirtā aizsardzība
Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:
a) |
tiesības un pienākumus, kas izklāstīti Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija); |
b) |
1961. gada Romas Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību; |
c) |
TRIPS līgumu; |
d) |
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām; |
e) |
WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām. |
154. Pants
Autori
Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:
a) |
viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji; |
b) |
viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi; |
c) |
savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā. |
155. Pants
Izpildītāji
Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:
a) |
atļaut vai aizliegt fiksēt (27) viņu izpildījumus; |
b) |
atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji; |
c) |
darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju; |
d) |
atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā; |
e) |
atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas. |
156. Pants
Fonogrammu producenti
Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības:
a) |
atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji; |
b) |
darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas; |
c) |
atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā. |
157. Pants
Raidorganizācijas
Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:
a) |
to raidījumu fiksāciju; |
b) |
to raidījumu fiksāciju pavairošanu; |
c) |
to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, un |
d) |
to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu. |
158. Pants
Apraide un publiskošana
1. Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti.
2. Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.
159. Pants
Aizsardzības termiņš
1. Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.
2. Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.
3. Izpildītāju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc attiecīgā izpildījuma dienas. Tomēr:
a) |
ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija citādā veidā nekā fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms, |
b) |
ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms. |
4. Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:
a) |
ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas; |
b) |
ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam. |
5. Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus vai satelītu.
6. Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.
160. Pants
Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība
1. Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir saprātīgs pamats apzināties savu rīcību.
2. Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:
a) |
kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā; |
b) |
kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai |
c) |
kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu. |
3. Šajā nolīgumā jēdziens “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.
161. Pants
Informācijas par tiesību pārvaldību aizsardzība
1. Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:
a) |
elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu; |
b) |
saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi, izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību, |
ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.
2. Šajā nodaļā “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu tiesību turētāja, autora vai cita tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas noteikumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.
162. Pants
Izņēmumi un ierobežojumi
1. Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 154. līdz 159. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.
2. Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 155. līdz 158. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut darba vai cita aizsargāta tiesību objekta, kas jāveic:
a) |
starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai |
b) |
likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 155. līdz 158. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības. |
163. Pants
Mākslinieku mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības
1. Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.
2. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas darbu tirgotāji.
3. Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, kad pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.
4. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.
5. Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību aktos.
164. Pants
Sadarbība kolektīvajā tiesību pārvaldībā
Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.
165. Pants
Starptautiskie nolīgumi
Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:
a) |
Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu; un |
b) |
Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. |
166. Pants
Reģistrācijas procedūra
1. Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu.
2. Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses.
3. Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko datubāzi.
167. Pants
Plaši pazīstamas preču zīmes
Katra Puse nodrošina, ka attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību tiek īstenots Parīzes konvencijas 6.bis pants un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punkts, un tās var ņemt vērā Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).
168. Pants
Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām
Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 176. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.
169. Pants
Darbības joma
1. Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.
2. Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 170. pantā.
170. Pants
Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
1. Izskatījusi Gruzijas 1999. gada 22. augustā pieņemto Likumu par preču izcelsmes norādēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, Savienība secina, ka minētais likums atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.
2. Izskatījusi Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu, Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kontroli un aizsardzību Eiropas Savienībā, II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Gruzija secina, ka minētie tiesību akti, noteikumi un procedūras atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.
3. Gruzija pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Savienībā saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.
4. Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Gruzijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Gruzijā saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.
5. Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.
171. Pants
Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana
1. Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 179. panta 3. punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 170. panta 3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikumā jaunas aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
2. Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.
172. Pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums
1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XVII-C un XVII-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā nolīguma 171. pantu, aizsargā pret:
a) |
jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:
|
b) |
ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu (28), pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, vai ja tam pievienoti vārdi „veids”, „tips”, „metode”, „ražots kā”, „atdarinājums”, „aromāts”, „līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, |
c) |
jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi; |
d) |
jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi. |
2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.
3. Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam nosaukumam.
4. Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.
173. Pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu transkripcijas aizsardzība
1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā gruzīnu alfabēta burtiem un citiem nelatīņu alfabētu burtiem, kurus oficiāli izmanto dalībvalstīs, aizsargā līdztekus ar to transkripciju latīņu burtiem. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.
2. Tāpat ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā latīņu burtiem, aizsargā līdztekus ar to transkripciju gruzīnu alfabēta un cita nelatīņu alfabēta burtiem, ko oficiāli izmanto dalībvalstīs. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.
174. Pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības
1. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātu nosaukumu var izmantot ikviens uzņēmējs, kas pārdod attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.
2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.
175. Pants
Aizsardzības izpilde
Puses šā nolīguma 170. līdz 174. pantā paredzēto aizsardzību izpilda ar to valsts iestāžu pienācīgu administratīvo rīcību. Šādu aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas personas pieprasījuma.
176. Pants
Saistība ar preču zīmēm
1. Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētā situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.
2. Attiecībā uz šā nolīguma 170. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir 2012. gada 1. aprīlis.
3. Attiecībā uz šā nolīguma 171. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
4. Pusēm nav pienākumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.
5. Neskarot 4. punktu, Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā arī tad, ja pastāv iepriekšēja preču zīme. Agrāka preču zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to atsaukt.
177. Pants
Vispārēji noteikumi
1. Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO Līgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.
2. Jebkura šā nolīguma 170. un 171. pantā minēta produkta importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
3. Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām, risina komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 179. pantu.
4. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.
5. Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta izcelsmes teritorijā.
178. Pants
Sadarbība un pārredzamība
1. Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 179. pantu izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.
2. Katra Puse publisko specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstīgi otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pantu.
179. Pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja
1. Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju. Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, apakškomitejā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus vienprātīgi. Tā pieņem savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un Gruzijā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.
3. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:
a) |
šā nolīguma 170. panta 1. un 2. punkta grozījumi saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs; |
b) |
šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma grozījumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; |
c) |
informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā; |
d) |
informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo apakšiedaļu. |
180. Pants
Starptautiskie nolīgumi
Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu.
181. Pants
Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība
1. Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un oriģināliem (29) rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu.
2. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:
a) |
ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā; un |
b) |
tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām. |
3. Jēdziens “parastā izmantošana” 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.
4. Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi.
5. Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai dienas, kas noteikta saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju, neskarot Parīzes konvenciju.
182. Pants
Izņēmumi un ierobežojumi
1. Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.
2. Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt
183. Pants
Attiecības ar autortiesībām
Dizainparaugam nodrošina arī aizsardzību atbilstīgi kādas Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.
184. Pants
Starptautiskie nolīgumi
Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos pildīt WIPO līgumu par sadarbību patentu jomā.
185. Pants
Patenti un sabiedrības veselība
1. Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību nozīmi.
2. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un veicina tā īstenošanu.
186. Pants
Papildu aizsardzības sertifikāts
1. Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū, kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.
2. Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.
3. Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus.
4. Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar noteikumu, ka šo pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.
187. Pants
Zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegtu datu aizsardzība (30)
1. Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.
2. Katra Puse savos tiesību aktos nodrošina, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir konfidenciāla un neizpaužama trešām personām, un to aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.
3. Šajā nolūkā katra Puse vismaz sešus gadus no pirmās atļaujas piešķiršanas dienas vienā no Pusēm neatļauj citiem pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, ir devis piekrišanu. Šajā termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai atļaujai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.
4. Šā panta 3. punktā minēto sešu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz septiņiem gadiem, ja pirmajos sešos gados pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem.
5. Gruzija apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
188. Pants
Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegto datu aizsardzība
1. Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.
2. Katra Puse nodrošina, ka dati, ko pieteicējs iesniedzis pirmoreiz, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju, tiek aizsargāti pret negodīgu komerciālu izmantošanu un tos savā labā neizmanto neviena cita persona, kas vēlas saņemt tirdzniecības atļauju, ja vien netiek sniegti pierādījumu tam, ka pirmais atļaujas turētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu.
3. Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums, ko pirmo reizi iesniedz tirdzniecības atļaujas saņemšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu, un |
b) |
ir apstiprināta tā atbilstība laboratoriju paraugprakses vai pētījumu paraugprakses principiem. |
4. Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi, sākot no dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju.
189. Pants
Augu šķirnes
Puses aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju un sadarbojas, lai veicinātu minētās tiesības un nodrošinātu to ievērošanu.
190. Pants
Vispārēji pienākumi
1. Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi (31).
2. Minētie papildpasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un godīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.
3. Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.
191. Pants
Tiesīgie prasītāji
Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:
a) |
intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem; |
b) |
visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem; |
c) |
intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem; |
d) |
profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem. |
192. Pants
Pasākumi pierādījumu saglabāšanai
1. Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.
2. Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Minētos pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.
3. Ja pasākumus pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras puses atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc pasākumu veikšanas.
193. Pants
Tiesības uz informāciju
1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un / vai cita persona, par kuru:
a) |
konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā; |
b) |
konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komerciālā mērogā; |
c) |
konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās, vai |
d) |
konstatēts, ka tā izgatavo, ražo vai izplata kontrafakta preces vai sniedz pakalpojumus, izmantojot informāciju, ko sniegusi jebkura a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona. |
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:
a) |
attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, un |
b) |
informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem. |
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kuras:
a) |
dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju; |
b) |
reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilprocesā vai kriminālprocesā; |
c) |
reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu; |
d) |
paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai |
e) |
reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību. |
194. Pants
Pagaidu pasākumi
1. Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot periodisku soda maksājumu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.
2. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.
3. Ja apgalvotais pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt zaudējumu atlīdzības piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var izdot rīkojumu par piekļuvi iespējamā pārkāpēja banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentiem.
195. Pants
Pasākumi, ko veic, pamatojoties uz lēmumu par lietas būtību
1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.
2. Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.
3. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī jebkuru starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu.
4. Puses var paredzēt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas šajā pantā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu šajā pantā paredzētos pasākumus, var minētajai atbildīgajai personai likt izmaksāt finansiālu kompensāciju cietušajai pusei, ja minētā persona nav rīkojusies tīši vai aiz neuzmanības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja finansiālas kompensācijas izmaksa šķiet saprātīgi pieņemama.
196. Pants
Zaudējumu atlīdzība
1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:
a) |
ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai |
b) |
kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos kompensācijas apmēru nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzības vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības. |
2. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš noteikti.
197. Pants
Tiesāšanās izdevumi
Katra Puse nodrošina, ka pamatoti un samērīgi tiesāšanās izdevumi un citi izdevumi, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī pusē, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem un neskar iekšējās procesuālajās normās paredzētos izņēmumus.
198. Pants
Tiesas nolēmumu publicēšana
Katra Puse nodrošina, ka vai nu tiesvedībā par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumu, vai tiesvedībā par autortiesību pārkāpumu, vai abos gadījumos tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.
199. Pants
Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām
Šajā apakšiedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:
a) |
lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā; |
b) |
noteikumu, kas minēts a) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu. |
200. Pants
Pasākumi uz robežas
1. Neskarot šā nolīguma 75. pantu un XIII pielikumu, šajā pantā noteikti šā nolīguma vispārīgie principi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, ko veic muitas iestādes, un Pušu muitas iestāžu saistības sadarboties.
2. Veicot pasākumus uz robežas nolūkā īstenot intelektuālā īpašuma tiesības, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un TRIPS līgumu.
3. Šā panta noteikumi par pasākumiem uz robežas ir procesuāli. Tajos ir paredzēti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas kontrolei. Tie nekādā veidā neietekmē Pušu materiālo tiesību normas, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.
4. Lai veicinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu īstenošanu, muitas iestādes pieņem vairākas pieejas, lai identificētu sūtījumus ar precēm, par kurām pastāv aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šīs pieejas ietver riska analīzes metodes, kuru pamatā, inter alia, ir informācija, ko sniedz tiesību turētāji, savāktie izlūkdati un kravu pārbaudes.
5. Puses vienojas efektīvi īstenot TRIPS līguma 69. pantu attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šajā nolūkā Puses to muitas iestādēs izveido kontaktpunktus un paziņo par tiem un ir gatava apmainīties ar datiem un informāciju par šādu preču tirdzniecību, kas skar abas Puses. Tās jo īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm. Neskarot šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, muitas iestādes attiecīgā gadījumā apmainās ar šādu informāciju ātri un pienācīgi ievērojot Pušu tiesību aktus datu aizsardzības jomā.
6. Katras Puses muitas iestādes pēc pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sadarbojas, lai sniegtu attiecīgo pieejamo informāciju otras Puses muitas iestādēm jo īpaši par preču tranzītu caur kādas Puses teritoriju, kas paredzētas otrai Pusei (vai kuru izcelsme ir otrā Pusē).
7. Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus attiecībā uz šajā pantā minēto datu un informācijas apmaiņu.
8. Šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās piemēro intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, neskarot sadarbības formas, kas izriet no šā panta 5. līdz 7. punkta piemērošanas.
9. Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, darbojas kā atbildīgā apakškomiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.
201. Pants
Rīcības kodeksi
Puses veicina:
a) |
rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi; |
b) |
rīcības kodeksu projektu iesniegšanu to attiecīgajām kompetentajām iestādēm un minēto iesniegto rīcības kodeksu piemērošanas izvērtēšanu. |
202. Pants
Sadarbība
1. Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.
2. Sadarbības jomas ietver šādas darbības, bet ne tikai:
a) |
informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās, |
b) |
pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, |
c) |
pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu kontrafakta preču eksportu, |
d) |
darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un mācības, |
e) |
informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju informētība, |
f) |
iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm, |
g) |
aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesību politiku: izstrādāt efektīvas stratēģijas, lai noteiktu galveno mērķauditoriju, un veidot informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par draudiem veselībai un drošībai un saistību ar organizēto noziedzību. |
10 NODAĻA
Konkurence
203. Pants
Principi
Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās (tostarp subsīdiju veidā) potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.
204. Pants
Tiesību akti pretmonopola un apvienošanās politikas jomā un to īstenošana
1. Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme tirgū, un kas nodrošina uzņēmumu apvienošanās efektīvu kontroli, lai novērstu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
2. Katrai Pusei ir iestāde, kas atbildīga par 1. punktā minēto konkurences tiesību aktu īstenošanu, un tai ir pienācīgs nodrošinājums šā uzdevuma veikšanai.
3. Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu tiesību uz aizstāvību principus.
205. Pants
Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības
1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.
2. Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas 204. panta 1. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas nozīmes uzdevumus.
206. Pants
Subsīdijas
1. Šajā pantā “subsīdija” ir pasākums, kas atbilst SKP vienošanās 1. pantam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, un kas ir īpašs minētās vienošanās 2. panta nozīmē.
2. Katra Puse nodrošina pārredzamību subsīdiju piešķiršanas jomā. Šim nolūkam katra Puse reizi divos gados ziņo otrai Pusei par juridisko pamatu, veidu, summu vai budžetu un, ja iespējams, piešķirto subsīdiju saņēmēju tās valdības vai valsts struktūra saistībā ar preču ražošanu. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi attiecīgo informāciju publiski pieejamā tīmekļa vietnē.
3. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par konkrētām subsīdijām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.
207. Pants
Strīdu izšķiršana
Noteikumi par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šā nolīguma 203. līdz 205. pantu.
208. Pants
Attiecības ar PTO
Šīs nodaļas noteikumi neskar Puses tiesības un saistības saskaņā ar PTO Līgumu, jo īpaši SKP vienošanos un Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU).
209. Pants
Konfidencialitāte
Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām to attiecīgajās jurisdikcijās.
11 NODAĻA
Ar tirdzniecību saistīti enerģētikas noteikumi
210. Pants
Definīcijas
Šajā nodaļā:
a) |
“energoprodukts” ir jēlnafta (HS kods 27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16); |
b) |
“enerģijas transporta iekārtas” ir dabasgāzes augstspiediena pārvades cauruļvadi; augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīkli un līnijas, tostarp starpsavienojumi, ko izmanto, lai savienotu dažādus gāzes vai elektroenerģijas pārvades tīklus; jēlnaftas pārvades cauruļvadi, dzelzceļš un citas stacionārās iekārtas, ko izmanto energoproduktu tranzītam; |
c) |
“tranzīts” ir energoproduktu pārvadāšana, šķērsojot kādas Puses teritoriju, veicot vai neveicot pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas sadalīšanu vai transporta veida maiņu, ja šāda šķērsošana ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus tās Puses robežām, kuras teritoriju šķērso transports; |
d) |
“neatļauta piesavināšanās” ir jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no enerģijas transporta iekārtām. |
211. Pants
Tranzīts
Puses nodrošina tranzītu, kas atbilst to starptautiskajām saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un Enerģētikas hartas nolīguma noteikumiem.
212. Pants
Tranzītā esošu preču neatļauta piesavināšanās
Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu eneroproduktu neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā.
213. Pants
Nepārtraukts tranzīts
1. Puse nepārtrauc un citādi neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai cita iejaukšanās ir konkrēti paredzēta līgumā vai citā vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu, vai ja enerģijas transporta iekārtu darbības turpināšana, neveicot tūlītēju koriģējošu darbību, rada nepamatotus draudus sabiedrības drošībai, kultūras mantojumam, veselībai, drošībai vai videi, ar nosacījumu, ka šāda koriģējoša darbība nav veikta veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
2. Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto līgumu vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XVIII pielikumu vai IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).
3. Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības darbību rezultātā.
214. Pants
Tranzīta pienākums operatoriem
Katra Puse nodrošina, ka enerģijas transporta iekārtu operatori veic nepieciešamos pasākumus, lai:
a) |
mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai samazināšanās risku; |
b) |
ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts. |
215. Pants
Regulatīvās iestādes
1. Katra Puse izraugās neatkarīgas regulatīvās iestādes, kas tiesīgas regulēt gāzes un elektroenerģijas tirgus. Šīs regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no citiem publiskiem vai privātiem uzņēmumiem, tirgus dalībniekiem vai operatoriem.
2. Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.
3. Operatoram, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.
216. Pants
Tirgu organizācija
1. Puses nodrošina, ka enerģijas tirgi darbojas ar mērķi panākt konkurējošus, drošus un no vides viedokļa ilgtspējīgus apstākļus un nav diskriminējoši pret uzņēmumiem attiecībā uz to tiesībām vai pienākumiem.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, Puse vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes interesēs var uzlikt uzņēmumiem saistības, kas var attiekties uz drošību, tostarp apgādes drošību; piegāžu regularitāti, kvalitāti un cenu; un vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārredzamas, samērīgas un pārbaudāmas.
3. Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās spēkā.
217. Pants
Piekļuve enerģijas transporta iekārtām
1. Katra Puse savā teritorijā nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un sašķidrinātās dabasgāzes un uzglabāšanas iekārtām un ko piemēro visiem lietotājiem pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā.
2. Katra Puse nodrošina, ka tarifi par piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un visi pārējie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi enerģijas transporta iekārtām ir objektīvi, pamatoti, pārredzamai un nediskriminējoši attiecībā uz energoprodukta izcelsmi, īpašnieku vai galamērķi.
3. Katra Puse nodrošina, ka visas tehniskās un nolīgtās jaudas – gan fiziskās, gan virtuālās –, tiek sadalītas, izmantojot pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus un procedūras.
4. Gadījumos, kad sniegts atteikums piešķirt piekļuvi trešām personām, ievērojot tiesisko aizsardzību, Puses nodrošina, ka pēc pieprasījuma enerģijas transporta iekārtu operatori sniedz pienācīgi pamatotu paskaidrojumu pieprasījuma iesniedzējai Pusei.
5. Puse var izņēmuma kārtā atkāpties no 1. līdz 4. punkta noteikumiem atbilstīgi objektīviem kritērijiem, kas noteikti tās tiesību aktos. Jo īpaši Puse var savos tiesību aktos paredzēt iespēju atsevišķos gadījumos uz noteiktu laikposmu piešķirt atbrīvojumu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz jaunām nozīmīgām enerģijas transporta iekārtām.
218. Pants (32)
Saistība ar Enerģētikas kopienas līgumu
1. Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai Savienības tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.
2. Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi akti, kas atbilst minētajiem kritērijiem, atbilst arī šai nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst minētajiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 91. pantu.
12 NODAĻA
Pārredzamība
219. Pants
Definīcijas
Šajā nodaļā:
a) |
“vispārēji piemērojams pasākums” nozīmē likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvos nolēmumus, kas var ietekmēt jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tas neietver pasākumus, kas adresēti konkrētai personai vai personu grupai; |
b) |
“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un ko var tieši skart vispārēji piemērojams pasākums. |
220. Pants
Mērķis
Atzīstot ietekmi, kāda normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, paredzamu normatīvo vidi un efektīvas procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un proporcionalitātes prasības.
221. Pants
Publicēšana
1. Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami pasākumi:
a) |
ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties; |
b) |
sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu; un |
c) |
nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp drošības vai ārkārtas situācijas apsvērumu dēļ. |
2. Katra Puse:
a) |
cenšas pietiekami savlaicīgi darīt sabiedrībai pieejamus visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu; |
b) |
nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai, un |
c) |
cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem priekšlikumiem. |
222. Pants
Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti
1. Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.
2. Katra Puse izveido vai nodrošina atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus.
3. Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
4. Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām – varētu ietekmēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.
223. Pants
Vispārēji piemērojamu pasākumu pārvaldība
1. Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un saprātīgi.
2. Šajā nolūkā katra Puse, piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās:
a) |
cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar administratīva tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu; |
b) |
nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš, procedūras veids un sabiedrības intereses, un |
c) |
nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem. |
224. Pants
Pārskatīšana un pārsūdzēšana
1. Katra Puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību attiecībā uz šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesas vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.
2. Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās vai procedūrās tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:
a) |
pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo nostāju un |
b) |
lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde. |
3. Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai iestāde saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.
225. Pants
Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā uzvedība
1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.
2. Puses atzīst to, cik svarīgi ir labas administratīvās prakses principi (33), un vienojas sadarboties šādu principu veicināšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.
226. Pants
Īpaši noteikumi
Šīs nodaļas noteikumus piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) citās nodaļās.
13 NODAĻA
Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība
227. Pants
Konteksts un mērķi
1. Puses atsaucas uz rīcības plānu “Agenda 21”, ko 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības attiecību līmeņos.
2. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības (34) un vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.
228. Pants
Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi
1. Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to iekšējo vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 229. un 230. pantā.
2. Šajā ziņā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.
229. Pants
Daudzpusēji darba standarti un nolīgumi
1. Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā ziņā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos.
2. Saskaņā ar pienākumiem, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO un Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā pieņemto SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās, un jo īpaši:
a) |
biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu; |
b) |
jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu; |
c) |
bērnu darba faktisku atcelšanu; un |
d) |
diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju. |
3. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas Gruzija un dalībvalstis.
4. Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju, ko SDO ir atzinusi par “mūsdienīgām”, ratifikāciju. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un norisēm šajā jomā.
5. Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.
230. Pants
Daudzpusēja vides pārvaldība un nolīgumi
1. Puses atzīst daudzpusējas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā ziņā Puses apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.
2. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.
3. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.
4. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to saistītos nolīgumus un lēmumus.
5. Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, ar noteikumu, ka šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu tirdzniecības ierobežojumu.
231. Pants
Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi
Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Attiecīgi
a) |
Puses atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses; |
b) |
Puses cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot saistītos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus; |
c) |
Puses cenšas veicināt, ka tiek atcelti šķēršļi tirdzniecībai vai ieguldījumiem attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai, piemēram, ilgtspējīgi atjaunojamie energoresursi un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi. Tas var ietvert atbilstošu tehnoloģiju un standartu ieviešanu, kas atbilst vides un ekonomiskajām vajadzībām un mazina tehniskus šķēršļus tirdzniecībai; |
d) |
Puses vienojas veicināt preču tirdzniecību, kuras palīdz uzlabot sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preču, uz kurām attiecas brīvprātīgās ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas un ekomarķējumi; |
e) |
Puses vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Šajā ziņā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem principiem un pamatnostādnēm, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem. |
232. Pants
Bioloģiskā daudzveidība
1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.
2. Šajā nolūkā Puses apņemas:
a) |
veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; |
b) |
apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi; |
c) |
veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un |
d) |
sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; atjaunot ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai ekosistēmas. |
233. Pants
Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība
1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanā.
2. Šajā nolūkā Puses apņemas:
a) |
veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem, šim nolūkam varētu izmantot arī divpusējus vai reģionālus nolīgumus; |
b) |
apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē; |
c) |
pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā – pasākumus pret trešām valstīm; |
d) |
apmainīties ar informāciju par darbībām mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi; |
e) |
veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar CITES, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un |
f) |
sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. |
234. Pants
Zivju produktu tirdzniecība
Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:
a) |
veicināt paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju; |
b) |
pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei; |
c) |
ievērot pasākumus jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai ilgtermiņā un ilgtspējīgai izmantošanai, kā definēts galvenajos ANO un FAO instrumentos, kas attiecas uz šiem jautājumiem; |
d) |
sekmēt koordinētu datu vākšanas sistēmu un zinātnisko sadarbību starp Pusēm, lai uzlabotu aktuālos zinātniskos ieteikumus zivsaimniecības pārvaldībai; |
e) |
īstenot iespējami plašu sadarbību ar attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un šo organizāciju ietvaros, un |
f) |
sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu to tirgos. |
235. Pants
Aizsardzības līmeņa uzturēšana
1. Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti iekšējos vides vai darba tiesību aktos.
2. Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.
3. Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.
236. Pants
Zinātniskā informācija
Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir. Šajā sakarā Puses var izmantot arī uz piesardzības principu.
237. Pants
Pārredzamība
Katra Puse saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem un šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un apspriežoties ar tiem.
238. Pants
Ietekmes uz ilgtspējību pārskatīšana
Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.
239. Pants
Sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā
Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku, lai sasniegtu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter alia, var sadarboties šādās jomās:
a) |
nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā un daudzpusējos vides nolīgumos; |
b) |
metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem; |
c) |
noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā ietekme uz tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā; |
d) |
šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas Puses; |
e) |
viedokļu un paraugprakses apmaiņa, lai veicinātu pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu tirdzniecības kontekstā; |
f) |
privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana; |
g) |
uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu īstenošanu un izplatīšanu; |
h) |
ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību; |
i) |
daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība; |
j) |
ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti; |
k) |
ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu; |
l) |
ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi samazinot spiedienu saistībā ar mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un |
m) |
ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā. |
240. Pants
Institucionālā struktūra un pārraudzības mehānismi
1. Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē kontakpunktu, kas darbojas kā kontaktpunkts sadarbībā ar otru Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.
2. Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.
3. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 239. pantu veiktos sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja pieņem savu reglamentu.
4. Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas.
5. Vietejā(-ās) konsultantu grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī citu ieinteresēto personu pārstāvību.
241. Pants
Kopīgs forums pilsoniskās sabiedrības dialogam
1. Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību.
2. Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.
3. Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm, un tie ir publiski pieejami.
242. Pants
Apspriešanās ar valdību
1. Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā nolīguma 243. pantā noteikto kārtību.
2. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz lūgumu sākt apspriešanos.
3. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp Pušu un minēto organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu šo jautājumu, Puses, ja nepieciešams, var lūgt padomu minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotām.
4. Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.
5. Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām), vai citu ekspertu palīdzību.
6. Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski pieejamu.
243. Pants
Ekspertu grupa
1. Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 242. panta 2. punktu, var lūgt sasaukt ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.
2. Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. apakšiedaļas (Šķīrējtiesas procedūra) un 3. apakšiedaļas (Kopīgi noteikumi), 3. iedaļas (Strīdu izšķiršanas procedūras) un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 270. panta noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu (“Rīcības kodekss”) šā nolīguma XXI pielikumā.
3. Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.
4. Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā nolīguma XXI pielikumam.
5. Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un 8. noteikumu Reglamentā, kas paredzēts šā nolīguma XX pielikumā.
6. Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 229. un 230. pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām.
7. Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana), ekspertu grupa sniedz Pusēm ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas.
8. Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja. Šajā ziņā konsultantu struktūras un kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai.
14 NODAĻA
Strīdu izšķiršana
244. Pants
Mērķis
Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.
245. Pants
Piemērošanas joma
Šo nodaļu piemēro visiem strīdiem par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.
246. Pants
Apspriešanās
1. Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 245. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.
2. Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.
3. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir konfidenciāla un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.
4. Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu minēto 15 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt.
5. Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 248. pantu.
6. Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.
7. Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.
247. Pants
Mediācija
Jebkura Puse var pieprasīt, lai otra Puse iesaistītos mediācijas procedūrā saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikumu attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas var negatīvi ietekmēt pirmās Puses tirdzniecības intereses.
248. Pants
Šķīrējtiesas procedūras sākšana
1. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 246. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu.
2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem.
249. Pants
Šķīrējtiesas izveide
1. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.
2. Saņemot pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu, Puses nekavējoties apspriežas un cenšas vienoties par šķīrējtiesas sastāvu. Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta, jebkurā laikā pirms šķīrējtiesas izveides Puses, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu izveidot šķīrējtiesu.
3. Katra Puse piecu dienu laikā pēc pieprasījuma par komisijas izveidošanu var pieprasīt šķīrējtiesas sastāva noteikšanai piemērot šajā punktā noteikto procedūru, ja nav panākta vienošanās par šķīrējtiesas sastāvu. Lai piemērotu šajā punktā noteikto procedūru, piecu dienu laikā pēc pieprasījuma katra Puse var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesnesi izraugās izlozē no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja Puses nav panākušas vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesas priekšsēdētāju izraugās izlozē no saraksta, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu.
4. Ja izlozē ir jāizraugās viens vai vairāki šķīrējtiesneši, izloze notiek piecu dienu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma par izlozi.
5. Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem ir piekritis savai izraudzīšanai saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā.
6. Ja kāda no šā nolīguma 268. pantā paredzētajām saraksta daļām netiek izveidota vai tajā nav pietiekams kandidātu skaits brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, šķīrējtiesnešus izvēlas izlozē. Izloze notiek no tiem kandidātiem, ko formāli bija ierosinājusi katra Puse, vai, ja viena Puse nav ierosinājusi savus kandidātus, izloze notiek no otras Puses ierosinātajiem kandidātiem.
7. Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktā paredzēto izlozes procedūru piemēro, neizmantojot šā panta 2. punktu vai citas šā panta 3. punktā minētas darbības, un šā panta 4. punktā minētais laikposms ir divas dienas.
250. Pants
Prejudiciāls nolēmums par steidzamību
Ja to pieprasa viena Puse, šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.
251. Pants
Šķīrējtiesas ziņojums
1. Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nevar sniegt vēlāk nekā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Starpposma ziņojumu nepublisko.
2. Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.
3. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā no ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.
4. Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.
5. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu paziņo 20 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā no rakstveida ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.
252. Pants
Samierināšanās steidzamos enerģētikas strīdos
1. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu ieceltajai šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar strīdu.
2. Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.
3. Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir agrāk.
4. Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.
253. Pants
Šķīrējtiesas nolēmumu paziņošana
1. Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, 120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.
2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.
3. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.
254. Pants
Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.
255. Pants
Pieņemams termiņš nolēmuma izpildei
1. Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei (“pieņemams termiņš”).
2. Ja Pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienu laikā pēc atbildētājas Puses saskaņā ar 1. punktu sniegtā paziņojuma saņemšanas rakstiski pieprasa šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa laiku. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.
3. Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz vienu mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.
4. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.
256. Pants
Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei
1. Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.
2. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 245. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.
257. Pants
Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā
1. Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma 245. panta noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.
2. Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas saskaņā ar šā nolīguma 256. pantu par to, ka nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 245. pantā, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apturēt pienakumus, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem, atbilstošā līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda pienākumu apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savas pienākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.
3. Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam.
4. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz pienākumu apturēšanas līmeni. Pienākumu izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un pienākumu izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.
5. Šajā pantā paredzētajai pienākumu apturēšanai un kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad:
a) |
Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 262. pantu vai |
b) |
Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem vai |
c) |
pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 245. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstīgi nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 2. punktu. |
258. Pants
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas strīdos
1. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
2. Atkāpjoties no šā nolīguma 255., 256. un 257. panta, prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) izrietošie pienākumi tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.
3. Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes dēļ piemērotās apturēšanas līmeni neizpildes dēļ, tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 257. panta 4. punktu un 259. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt vai pielāgot apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt apturēšanu visas procedūras laikā.
259. Pants
Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par neizpildi
1. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, šā panta 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.
2. Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 245. panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam līmenim.
260. Pants
Šķīrējtiesneša aizstāšana
Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXI pielikumā prasības, piemēro šā nolīguma 249. pantā noteikto procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par 20 dienām, izņemot 249. panta 7. punktā minētos steidzamos gadījumos, kam termiņu pagarina par piecām dienām.
261. Pants
Šķīrējtiesas procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras
Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot šā nolīguma 269. pantu.
262. Pants
Savstarpēji saskaņots risinājums
Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā saistībā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un, ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.
263. Pants
Reglaments
1. Strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē, ievērojot Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Rīcības kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.
2. Visas šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts citādi.
264. Pants
Informācija un tehniskās konsultācijas
Pēc Puses lūguma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju izteikt piezīmes.
265. Pants
Interpretācijas noteikumi
Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.
266. Pants
Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi
1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Šķīrējtiesas apspriedes ir konfidenciālas un atšķirīgi viedokļi netiek izpausti.
2. Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā nolīguma 245. pantā minēto noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru šo informāciju sniegusī Puse ir norādījusi kā konfidenciālu, pamatojoties uz tās tiesību aktiem.
267. Pants
Nosūtīšana Eiropas Savienības Tiesai
1. Šajā pantā izklāstītās procedūras piemēro strīdiem saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kuri kādai Pusei uzliek pienākumu, kas noteikts, atsaucoties uz Savienības tiesību aktu noteikumiem.
2. Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un lūdz Eiropas Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par šo jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.
268. Pants
Šķīrējtiesnešu saraksts
1. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.
2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.
3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 249. pantā izklāstīto procedūru.
269. Pants
Saistība ar PTO pienākumiem
1. Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO, tostarp strīdu izšķiršanas procedūru.
2. Ja kāda no Pusēm saskaņā ar šo nodaļu vai PTO Līgumu tomēr ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav pabeigts pirmais process. Turklāt Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienāds. Šādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puses izmanto izvēlēto forumu, lai izslēgtu otru forumu, ja vien izvēlētajā forumā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.
3. Šā panta 2. punktā:
a) |
strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO Līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi PTO Līguma 2. pielikumā iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (VSI), 6. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas padome attiecīgi pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17.14. pantam, un |
b) |
saskaņā ar šo nodaļu strīdu izšķiršanas procesu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi šā nolīguma 248. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa atbilstīgi šā nolīguma 253. pantam paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. |
4. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO Līgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.
270. Pants
Termiņi
1. Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmums, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.
2. Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.
15 NODAĻA
Vispārēji noteikumi par tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar iv nodaļu
271. Pants
Progress tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās
1. Lai atvieglotu šā nolīguma 419. pantā minēto izvērtēšanu, kā Gruzijas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto progresu atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.
2. Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Gruzija iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.
3. Gruzija informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā minētajām nodaļām.
272. Pants
Pretrunīgu valsts tiesību aktu atcelšana
Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Gruzija atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai atsakās no administratīvas prakses, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.
273. Pants
Tiesību aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums
1. Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta šā nolīgumu IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Gruzija ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 271. panta 3. punktu, ja vien šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.
2. Savienība izvērtē, vai Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Gruzija sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir vienojušās.
3. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv un darbojas attiecīga infrastruktūra, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Gruzija efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus.
4. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv valsts tiesību aktu noteikumi vai administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.
5. Savienība par tās izvērtējuma rezultātiem informē Gruzija termiņā, kas jānosaka saskaņā ar nolīguma 276. panta 1. punktu, ja vien nav paredzēts citādi. Puses var apspriest izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 419. panta 4. punktu, ja vien nav paredzēts citādi.
274. Pants
Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences
1. Gruzijas nodrošina, ka tās valsts tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), tiek efektīvi īstenoti, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos valsts tiesību aktos saskaņā ar šā nolīguma 418. pantu.
2. Savienība informē Gruziju par katru galīgo Komisijas priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai Gruzija izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
3. Gruzija informē Savienību par pasākumiem, tostarp leģislatīviem priekšlikumiem un administratīvo praksi, kas var ietekmēt to, kā Gruzija izpilda tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
4. Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda 2. un 3. punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Gruzijas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildīti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
5. Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu ir veikts izvērtējums, Gruzija izdara grozījumus savos valsts tiesību aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas saskaņā ar tuvināšanu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu. Ja Gruzija veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto iekšzemes tiesību aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu.
6. Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt, ja Gruzija nav tuvinājusi savus iekšzemes tiesību aktus, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, ja šā panta 5. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Gruzijas tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) atbilstoši Savienības tiesību aktu attīstībai.
7. Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties paziņo par to Gruzijai. Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas Gruzija par šo jautājumu var vērsties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.
275. Pants
Informācijas apmaiņa
Informācijas apmaiņa attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar šā nolīguma 222. panta 1. punktu.
276. Pants
Vispārējs noteikums
1. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp izvērtēšanas termiņus un veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.
2. Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.
3. Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļas noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
4. Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumiem.
V SADAĻA
EKONOMISKĀ SADARBĪBA
1 NODAĻA
Dialogs par ekonomikas jautājumiem
277. Pants
1. ES un Gruzija veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikas režīmā.
2. Gruzija cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās ekonomiskos un finanšu noteikumus ar attiecīgajiem ES noteikumiem, vienlaikus nodrošinot stabilu makroekonomikas politiku.
278. Pants
Šajā nolūkā Puses vienojas risināt regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:
a) |
apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp stratēģijām ekonomikas attīstībai; |
b) |
apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma, finanšu nozares politika un ekonomikas statistika; |
c) |
apmaiņa ar informāciju un pieredzi par reģionālo ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības darbību; |
d) |
divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas jomās statusa pārskatīšana. |
2 NODAĻA
Publisko finanšu pārvaldība un finanšu kontrole
279. Pants
Puses sadarbojas publisko finanšu iekšējās kontroles (PFIK) un ārējās revīzijas jomā ar šādiem mērķiem:
a) |
turpināt attīstīt un īstenot PFIK sistēmu, kuras pamatā ir vadības pārskatatbildība, un ietvert funkcionāli neatkarīgas revīzijas funkciju visā publiskajā sektorā, saskaņojot ar vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES paraugpraksi, pamatojoties uz PFIK politikas dokumentu, ko apstiprinājusi Gruzijas valdība; |
b) |
atspoguļot PFIK politikas dokumentā, vai un ar kādiem nosacījumiem finanšu inspekcijas sistēmu var īstenot, kādos gadījumos šādas funkcijas pamatā būs sūdzības un tā papildinās, nevis dublēs iekšējās revīzijas funkciju; |
c) |
nolūkā veicināt pārvaldības uzlabošanu, īstenot efektīvu sadarbību starp iesaistītajām personām, kuras noteiktas PFIK politikas dokumentā; |
d) |
atbalstīt PFIK centrālo saskaņošanas nodaļu un stiprināt tās kompetenci; |
e) |
turpināt atbalstīt Gruzijas Valsts kontroles biroju kā galveno Gruzijas revīzijas iestādi, stiprinot tās neatkarību, organizatoriskās un revīzijas jaudas, finanšu resursus un cilvēkresursus un to, kā galvenā revīzijas iestāde īsteno starptautiski atzītos ārējās revīzijas standartus (INTOSAI), un |
f) |
apmainīties ar informāciju, pieredzu un paraugpraksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajās jomās. |
3 NODAĻA
Nodokļu politika
280. Pants
Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu konkurenci.
281. Pants
Atsaucoties uz šā nolīguma 280. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.
282. Pants
Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt Gruzijas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz “karuseļveida” krāpšanu.
283. Pants
Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā reģionālos ierobežojumus un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.
284. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
285. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
4. NODAĻA
Statistika
286. Pants
Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem Gruzijā un ES, uz tā pamata dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sistēmu ar Eiropas normām un standartiem.
287. Pants
Sadarbības mērķi ir šādi:
a) |
vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmas kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas, jo īpaši publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus; |
b) |
pakāpeniski saskaņot Gruzijas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu; |
c) |
uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, tostarp klasifikāciju; |
d) |
uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu Eiropas statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Gruzijas statistikas sistēmas attīstību; |
e) |
apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības attīstību un |
f) |
veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem. |
288. Pants
Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmā, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība tiek vērsta uz šādām jomām:
a) |
makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika, statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem; |
b) |
demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā statistika; |
c) |
lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības uzskaite un vides statistika; |
d) |
darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām; |
e) |
enerģētikas statistika, tostarp bilances; |
f) |
reģionālā statistika; |
g) |
horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana, modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana, un |
h) |
citas saistītas jomas. |
289. Pants
Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādās palīdzības programmās. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz Gruzijas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.
290. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Eiropas Statistikas sistēmā veiktajām darbībām, tostarp apmācībai, vajadzētu būt atvērtām Gruzijas līdzdalībai.
291. Pants
Gruzijas tiesību aktu, kur tas ir lietderīgi un iespējams, pakāpeniska tuvināšana ES acquis statistikas jomā veic saskaņā ar Statistikas noteikumu krājumu, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (XXIII pielikums).
VI SADAĻA
CITAS POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI
1 NODAĻA
Transports
292. Pants
Puses:
a) |
paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi; |
b) |
atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju; un |
c) |
cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām. |
293. Pants
Šī sadarbība inter alia aptver šādas jomas:
a) |
ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi nekaitīgas, efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt šo transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās; |
b) |
nozaru stratēģijas izstrāde valsts transporta politikas gaisotnē, ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem, kā tie definēti šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā, ceļu, dzelzceļa, aviācijas, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarēm un to sadarbspējas izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus; |
c) |
infrastruktūras politikas stiprināšana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem transporta veidiem; |
d) |
finansēšanas politikas virzienu izstrāde, pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību transporta projektos; |
e) |
pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu; |
f) |
zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai, un |
g) |
inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu nozīmīgo transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo transportu. |
294. Pants
1. Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Gruziju, ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajos transporta tīklos, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai.
2. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:
a) |
reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti dažādos reģionālos transporta sadarbības pasākumos, piemēram, Austrumu partnerības transporta komiteja, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridors (TRACECA), Baku procesa un citas transporta iniciatīvas; |
b) |
starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, un |
c) |
dažādās ES transporta aģentūrās. |
295. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
296. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.
2 NODAĻA
Sadarbība enerģētikas jomā
297. Pants
Sadarbības pamatā vajadzētu būt partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un paredzamības principiem, un tās mērķis ir tirgus integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai.
298. Pants
Šī sadarbība inter alia aptvertu šādas jomas:
a) |
enerģētikas stratēģija un politika; |
b) |
konkurētspējīgu, pārredzamu un efektīvu enerģijas tirgu izveide, kas sniegtu trešajām personām nediskriminējošu pieeju tīkliem un patērētājiem, ievērojot ES standartus, tostarp, ja nepieciešams, attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrāde; |
c) |
sadarbība enerģētikas jautājumos reģionālā līmenī un Gruzijas iespējama pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam, kurā Gruzijai pašlaik ir novērotāja statuss; |
d) |
pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem nosacījumiem; |
e) |
kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūra, lai dažādotu enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā; |
f) |
energoapgādes drošības palielināšana, palielinot tirgus integrāciju un īstenojot pakāpenisku regulējuma tuvināšanu ES acquis pamatelementiem, |
g) |
enerģijas tirdzniecības, tranzīta un transporta, cenu veidošanas politikas, tostarp vispārējas, uz izmaksām balstītas sistēmas energoresursu pārsūtīšanai, ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, tostarp Enerģētikas hartas nolīgumu; |
h) |
energoefektivitātes un energotaupības veicināšana ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā; |
i) |
attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā, galveno uzmanību vēršot uz hidroelektroenerģijas resursiem un divpusējās un reģionālās integrācijas šajā jomā veicināšanu; |
j) |
zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, un |
k) |
sadarbība kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA, kā arī attiecīgā gadījumā – Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma ievērošana. |
299. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
300. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
3 NODAĻA
Vide
301. Pants
Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka Gruzijas un ES iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī palielināsies modernu, tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus šajā jomā.
302. Pants
1. Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:
a) |
vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un noteikumu izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras; |
b) |
gaisa kvalitāte; |
c) |
ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums, kā arī jūras vide; |
d) |
atkritumu apsaimniekošana; |
e) |
dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; |
f) |
rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, un |
g) |
ķīmisko vielu pārvaldība. |
2. Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija politikas jomās, kas nav vides politika.
303. Pants
Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; sadarbojas divpusējā, reģionālā, tostarp izmantojot esošās sadarbības struktūras Dienvidkaukāzā, un starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, kurus Puses ratificējušas, un atbilstoši sadarbojas attiecīgajās aģentūrās.
304. Pants
1. Sadarbība inter alia aptver šādus uzdevumus:
a) |
izstrādāt Valsts vides rīcības plānu (NEAP), kas aptver Gruzijas vispārējās valsts un nozaru stratēģiju virzienus vides jomā, kā arī institucionālos un administratīvos jautājumus; |
b) |
veicināt vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās; |
c) |
identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus. |
2. NEAP tiks pieņemts un periodiski atjaunināts saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem.
305. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
306. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
4 NODAĻA
Rīcība klimata jomā
307. Pants
Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā.
308. Pants
Sadarbības mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus arī šādās jomās:
a) |
klimata pārmaiņu mazināšana; |
b) |
pielāgošanās klimata pārmaiņām; |
c) |
siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība; |
d) |
drošu un ilgtspējīgu zema oglekļa emisiju līmeņa un pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un izplatīšana, un |
e) |
klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā. |
309. Pants
Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām; īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgajās aģentūrās. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.
310. Pants
Pamatojoties uz kopīgām interesēm, sadarbība inter alia attiecas uz to, lai izstrādātu un īstenotu:
a) |
valsts pielāgoto rīcības plānu (NAPA); |
b) |
zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģiju (LEDS), tostarp valstij piemērotus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus; |
c) |
pasākumus, ar ko veicina tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām; |
d) |
pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefektu izraisošām gāzēm. |
311. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
312. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
5 NODAĻA
Rūpniecības un uzņēmumu politika un izejvielu izguve
313. Pants
Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tie definēti attiecīgi ES un Gruzijas tiesību aktos. Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Gruzijas, gan ES uzņēmēmumiem, kas darbojas ES un Gruzijā, tā būtu jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.
314. Pants
Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:
a) |
īstenotu politiku MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāra dialoga palīdzību. Šī sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Gruzijas ekonomikai; |
b) |
izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Šī sadarbība ietvers strukturālo jautājumu pārvaldību (pārstrukturēšanu), piemēram, vides un enerģētikas jomā; |
c) |
vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma praksi, īpaši pievēršoties paraugprakses apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus; |
d) |
rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā, klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam); |
e) |
rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Gruzijas uzņēmumiem un starp šiem uzņēmumiem un Gruzijas un ES iestādēm; |
f) |
rosinātu eksportu veicinošu darbības starp ES un Gruziju; |
g) |
atvieglotu ES un Gruzijas rūpniecības modernizāciju un pārstrukturēšanu atbilstošās nozarēs; |
h) |
attīstītu un stiprinātu sadarbību izejvielu izguves nozarēs un izejvielu ražošanā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot darījumdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītu izejvielu, jo īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē. Informācijas apmaiņa par šādām jomām: attīstības tendences izejvielu izguves rūpniecības un izejvielu nozarē, izejvielu tirdzniecībā, paraugprakse saistībā ar ilgtspējīgu attīstību izejvielu izguves rūpniecības nozarēs, kā arī apmācība, prasmes un veselība un drošība. |
315. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Dialogā iesaistīs arī ES un Gruzijas uzņēmumu pārstāvjus.
6 NODAĻA
Sabiedrību tiesības, grāmatvedība un revīzija un korporatīvā pārvaldība
316. Pants
Atzīstot, ka sabiedrību tiesību un korporatīvās pārvaldības, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai:
a) |
aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā; |
b) |
īstenotu attiecīgos starptautiskos standartus valsts līmenī un veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem grāmatvedības un revīzijas jomā, un |
c) |
turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā. |
317. Pants
Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem šajās jomās. Turklāt Puses centīsies nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu komercreģistriem un Gruzijas valsts uzņēmumu reģistru.
318. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
319. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
7 NODAĻA
Finanšu pakalpojumi
320. Pants
Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu sasniegšanai:
a) |
atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām; |
b) |
nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību; |
c) |
nodrošināt Gruzijas finanšu sistēmas stabilitāti un neaizskaramību kopumā; |
d) |
veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un |
e) |
nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību. |
321. Pants
1. Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.
2. Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas mācības.
322. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
323. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–A pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
8 NODAĻA
Sadarbība informācijas sabiedrības jomā
324. Pants
Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju un uzņēmumu labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šīs sadarbības mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem, sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.
325. Pants
Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:
a) |
apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas sabiedrības iniciatīvu īstenošanā, tostarp, inter alia, tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un |
b) |
apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts neatkarīga regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Gruzijā un starp Gruziju un ES. |
326. Pants
Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp ES regulatoriem un Gruzijas valsts regulējošajām iestādēm.
327. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–B pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
9 NODAĻA
Tūrisms
328. Pants
Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko apmaiņu.
329. Pants
Sadarbība divpusējā un Eiropas līmenī balstās uz šādiem principiem:
a) |
vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku reģionos, paturot prātā vietējās attīstības vajadzības un prioritātes; |
b) |
kultūras mantojuma īpašā nozīme; un |
c) |
tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība. |
330. Pants
Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:
a) |
apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi, pieredzi un zinātību; |
b) |
stratēģiskas partnerības uzturēšana, ņemot vērā publiskās, privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību; |
c) |
tūrisma plūsmu, produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība; |
d) |
efektīvas politikas izstrāde un īstenošana; |
e) |
mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un |
f) |
inter alia – sabiedriskā tūrisma attīstīšana un veicināšana. |
331. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
10 NODAĻA
Lauksaimniecība un lauku attīstība
332. Pants
Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā.
333. Pants
Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas jomas:
a) |
savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku; |
b) |
administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu un ieviestu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi; |
c) |
lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas veicināšana; |
d) |
zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību; |
e) |
lauksaimniecības nozares konkurētspējas un efektivitātes un pārredzamības uzlabošana visām iesaistītajām personām tirgos; |
f) |
kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, tostarp ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana; |
g) |
vīna ražošana un lauku tūrisms; |
h) |
zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšana; un |
i) |
centieni saskaņot jautājumus starptautiskajās organizācijās, kurus dalībnieces ir abas Puses. |
334. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
11 NODAĻA
Zivsaimniecības un jūrlietu pārvaldība
335. Pants
1. Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopīgu interešu jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNZ), kā tas definēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2011. gada Starptautiskajā rīcības plānā (IPOA) nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.
2. Minētajā sadarbībā tiks ievērotas Pušu starptautiskās saistības attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu.
336. Pants
Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:
a) |
labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieejas principu; |
b) |
atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un |
c) |
reģionālo sadarbību, tostarp attiecīgi reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās. |
337. Pants
Atsaucoties uz šā nolīguma 336. pantu un ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, Puses pastiprināti sadarbosies un koordinēs savu darbību dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un saglabāšanai Melnajā jūrā. Abas Puses veicina reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā un attiecības ar attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām.
338. Pants
Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt politikas īstenošanu, kas nodrošina ilgtspējīgu zivsaimniecību, pamatojoties ES acquis un šīs jomas prioritātēm, kuras ir Pušu interesēs, tostarp:
a) |
dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko pasākumu pārvaldību; |
b) |
zvejas darbību inspekciju un kontroli, izmantojot nepieciešamo uzraudzības aprīkojumu, tostarp elektroniskas uzraudzības ierīces un līdzekļus izsekojamības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot izpildāmus tiesību aktus un kontroles mehānismus; |
c) |
saskaņotu savietojamu datu par nozveju, izkraušanu, floti, un bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu; |
d) |
zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp darbspējīgu zvejas flotes reģistru; |
e) |
tirgus efektivitāti, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību, un |
f) |
zivsaimniecības nozares struktūrpolitikas attīstību, kas nodrošina ilgtspēju no ekonomikas, vides un sociālo aspektu viedokļa. |
339. Pants
Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, jūras transporta, vides un citās politikas jomās un saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem par jūras tiesībām, kas balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Puses arī izvērš sadarbību integrētas jūrlietu politikas jomā, jo īpaši
a) |
veicinot integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un paraugprakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā; |
b) |
saskaņā ar ekosistēmas pieeju veicinot jūras teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu pieņemšanai šķīrējmehānismā savstarpēji konkurējošām cilvēku darbībām; |
c) |
saskaņā ar ekosistēmas pieeju sekmējot kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes teritoriju attīstību un palielinātu piekrastes reģionu spēju pretoties piekrastes riskiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmei; |
d) |
veicinot jauninājumus un resursu lietderīgu izmantošanu jūras rūpniecības nozarēs, kas uzlabotu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, tostarp apmainoties ar paraugpraksi; |
e) |
veicinot stratēģisku alianšu izveidi starp jūras rūpniecības nozarēm, pakalpojumu sniedzējiem un zinātniskās pētniecības iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu pētniecībā; |
f) |
cenšoties veicināt pārrobežu un starpnozaru jūrlietu uzraudzību, lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras satiksmi, kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem jūrā un nelegālām darbībām jūrā, un |
g) |
izveidojot regulāru dialogu un veicinot dažādu tīklu izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā. |
340. Pants
Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:
a) |
informācijas, praugprakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu zinātības nodošana, tostarp par inovatīvajām tehnoloģijām jūrlietu nozarēs un par jautājumiem jūras vides jomā; |
b) |
informācijas un praugprakses apmaiņa par projektu finansēšanas iespējām, tostarp par publiskajām un privātajām partnerībām; |
c) |
sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos jūrlietu forumos. |
341. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem starp Pusēm notiks regulārs dialogs.
12 NODAĻA
Sadarbība pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā
342. Pants
Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību atbilstošā un efektīvā līmenī.
343. Pants
Sadarbība PTA jomā attiecas uz:
a) |
politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu; |
b) |
atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām veicināšanu; |
c) |
pētniecības spēju palielināšanu un Gruzijas pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammā; |
d) |
kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA jomās; |
e) |
mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem, pētniekiem un pārējam pētniecības personālam, kas iesaistīts Pušu PTA darbībās; |
f) |
saistībā ar piemērojamajiem tiesību aktiem to pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un |
g) |
citiem PTA sadarbības veidiem, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. |
344. Pants
Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, būtu jāmeklē sinerģija ar citiem pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un Gruziju ietvaros, kā noteikts šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).
13 NODAĻA
Politika patērētāju jomā
345. Pants
Puses sadarbojas, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesībuaizsardzības līmeni un panāktu savu patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu savietojamību.
346. Pants
Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties uz:
a) |
centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju jomā, novēršot šķēršļus tirdzniecībai; |
b) |
informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un informētību un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību; |
c) |
mācību pasākumiem pārvaldes ierēdņiem un patērētāju interešu pārstāvjiem, un |
d) |
neatkarīgu patērētāju apvienību darbības un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu. |
347. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
14 NODAĻA
Nodarbinātība, sociālā politika un vienlīdzīgas iespējas
348. Pants
Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai veicinātu Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī korporatīvo sociālo atbildību, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
349. Pants
Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un praugprakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:
a) |
nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana; |
b) |
nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darba vietas ar pienācīgiem darba apstākļiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību; |
c) |
attiecīgu aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos Pušu darba tirgus vajadzībām; |
d) |
iekļaujošāka darba tirgu un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām; |
e) |
vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas novēršana, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, kā arī lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; |
f) |
sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa; |
g) |
sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu; |
h) |
veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana; un |
i) |
informētība un dialogs par korporatīvo sociālo atbildību. |
350. Pants
Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās un Pušu sadarbībā, kā paredzēts šā nolīguma VIII sadaļas (Institucionālie, vispārīgie un nobeiguma noteikumi) attiecīgajās daļās.
351. Pants
Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.
352. Pants
Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta vairākās starptautiskās korporatīvās sociālās atbildības pamatnostādnēs un jo īpaši ESAO pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem.
353. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
354. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
15 NODAĻA
Sabiedrības veselība
355. Pants
Puses vienojas attīstīt sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kas ir būtisks elements ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.
356. Pants
Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:
a) |
Gruzijas valsts veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, jo īpaši turpinot veselības nozares reformu, nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, cilvēkresursu attīstību veselības nozarē, uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu; |
b) |
epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole, piemēram, HIV / AIDS, hepatīts, tuberkuloze, mikrobu rezistence, kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas situācijām; |
c) |
neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un fiziskās aktivitātes, pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas; |
d) |
cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība; |
e) |
informācija un zināšanas par veselību; un |
f) |
starptautisko veselības nolīgumu, kuru puses ir Puses, piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva īstenošana. |
357. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
16 NODAĻA
Izglītība, mācības un jaunatne
358. Pants
Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai palielinātu sadarbību un dialogu, tostarp dialogu par politikas jautājumiem, cenšoties panākt tiesību aktu tuvināšanu attiecīgajai ES politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību, sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai izglītībai.
359. Pants
Šī sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia ir vērsta uz šādām jomām:
a) |
mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē; |
b) |
izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību visos izglītības posmos, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar tericiāro izglītību; |
c) |
augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar ES augstākās izglītības modernizācijas programmu un Boloņas procesu; |
d) |
starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana, dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju mobilitātes palielināšana; |
e) |
svešvalodu apguves veicināšana; |
f) |
progresa kvalifikāciju un prasmju atzīšanā veicināšana un pārredzamības nodrošināšana šajā jomā; |
g) |
sadarbības profesionālās izglītības un apmācības jomā veicināšana, ņemot vērā attiecīgo ES paraugpraksi, un |
h) |
izpratnes un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu, akadēmiskā dialoga par ES Austrumu partnerības attiecību veidošanu un dalības attiecīgajās ES programmās palielināšana. |
360. Pants
Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:
a) |
pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem jomā; |
b) |
atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu; |
c) |
veicinātu jaunatnes organizāciju sadarbību. |
361. Pants
Gruzija izstrādās un īstenos politiku, kas atbilst ES politikai un praksei šajā jomā, atsaucoties uz šā nolīguma XXXII pielikumā minētajiem dokumentiem un saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem
17 NODAĻA
Sadarbība kultūras jomā
362. Pants
Puses veicinās sadarbību kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpējo interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību ES un Gruzijā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties ES un Gruzijas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
363. Pants
Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:
a) |
sadarbība un apmaiņa kultūras jomā; |
b) |
mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares jaudu stiprināšana; |
c) |
starpkultūru dialogs; |
d) |
dialogs par kultūras politiku; un |
e) |
sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai inter alia veicinātu kultūras daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un celtu tā vērtību. |
18 NODAĻA
Sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā
364. Pants
Puses veicinās sadarbību audiovizuālajā jomā. Sadarbība stiprina audiovizuālās rūpniecības nozares ES un Gruzijā, jo īpaši izmantojot speciālistu apmācību, informācijas apmaiņu un veicinot kopdarbu kino un televīzijas jomā.
365. Pants
1. Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus.
2. Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām.
366. Pants
Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:
a) |
dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku; |
b) |
dialogs starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO un PTO) un |
c) |
sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā, tostarp sadarbība kino jomā. |
367. Pants
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
19 NODAĻA
Sadarbība sporta un fizisko aktivitāšu jomā
368. Pants
Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta sociālās un izglītojošās vērtības, mobilitāti sportā, un lai cīnītos ar globāliem draudiem sportam, piemēram, dopinga lietošanu, rasismu un vardarbību.
20 NODAĻA
Pilsoniskās sabiedrības sadarbība
369. Pants
Puses veicina dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem:
a) |
stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un Gruzijā; |
b) |
nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Gruziju, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību posmos; |
c) |
un otrādi – nodrošināt Gruzijā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp (bet ne tikai) par vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un darbību. |
370. Pants
Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Gruzijas attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:
a) |
nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un Gruzijas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma noteikumu izpildē; |
b) |
veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši uzturot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību; |
c) |
dažādos veidos veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidei un attīstībai, tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, kas veido pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, un |
d) |
dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem pilsoniskā sabiedrībā, tostarp starp sociālajiem partneriem un publiskā sektora iestādēm ar mērķi jo īpaši stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu publiskās politikas veidošanas procesā. |
371. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.
21 NODAĻA
Reģionālā attīstība, pārrobežu un reģionu sadarbība
372. Pants
1. Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās attīstības politikas jomā, tostarp par reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.
2. Puses jo īpaši sadarbosies ar mērķi saskaņot Gruzijas praksi ar šādiem principiem:
a) |
veicināt daudzpakāpju pārvaldību, jo tai ir ietekme gan centrālā līmenī, gan pilsētu kopienās, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā palielināt vietējā līmeņa ieinteresēto personu iesaistīšanu; |
b) |
konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm, un |
c) |
nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku finansiālo ieguldījumu. |
373. Pants
1. Puses atbalsta un stiprina vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanos sadarbībā reģionālās politikas jomā, tostarp pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas abpusēji piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu nostiprināšanu.
2. Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Gruzijas iestāžu institucionālās un operatīvās spējas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:
a) |
uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši centrālo un vietējo publisko iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā; |
b) |
attīstot vietējo publisko iestāžu spējasveicināt savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES principiem un praksi; |
c) |
apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību. |
374. Pants
1. Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, transporta, enerģētikas, sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un veselības jomā.
2. Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas, atbalstot Gruzijas reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.
3. Šīs darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:
a) |
nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas; |
b) |
Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās; |
c) |
sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu. |
375. Pants
Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
22 NODAĻA
Civilā aizsardzība
376. Pants
Puses attīsta un stiprina sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējās darbības šajā jomā.
377. Pants
Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.
378. Pants
Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un īsteno kopējas darbības divpusējās un / vai daudzpusējās programmās. Sadarbība var notikt, inter alia īstenojot starp Pusēm noslēgtus īpašus nolīgumus un / vai administratīvos pasākumus.
379. Pants
Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:
a) |
apmainīties ar kontaktinformāciju un to regulāri atjaunināt, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī; |
b) |
veicināt savstarpēju palīdzību liela mēroga ārkārtas situācijās – ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami resursi; |
c) |
24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar ES vai Gruziju, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem; |
d) |
apmainīties ar informāciju par palīdzību, ko Puses sniegušas trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms; |
e) |
sadarboties uzņēmējvalsts atbalsta jomā, pieprasot / sniedzot palīdzību; |
f) |
apmainīties ar paraugpraksi un pamatnostādnēm katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā; |
g) |
sadarboties katastrofu riska mazināšanas jomā, inter alia pievēršoties starptautiskajām saiknēm un atbalsta pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas pasākumiem, paraugpraksei ar mērķi ir novērst vai mazināt dabas katastrofu sekas; |
h) |
sadarboties zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā un apdraudējuma un riska novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai; |
i) |
sadarboties katastrofu ietekmes uz vidi un uz sabiedrības veselību novērtēšanā; |
j) |
pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem; |
k) |
regulāri aicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un / vai Gruzija, un |
l) |
stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu. |
23 NODAĻA
Dalība eiropas savienības aģentūrās un programmās
380. Pants
Gruzijai ir atļauts piedalīties visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai. Gruzija noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu.
381. Pants
Gruzijai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos minēto programmu noteikumus. Gruzijas līdzdalība Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma III protokolā par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas dalībai Savienības programmās.
382. Pants
Par Gruzijas dalību ES programmās un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Gruziju, ja tiek izveidotas jaunas ES aģentūras un jaunas Savienības programmas, kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 380. un 381. pantā.
VII SADAĻA
FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA UN NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI
1 NODAĻA
Finansiālā palīdzība
383. Pants
Gruzija saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Gruzija var gūt labumu arī no sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar šo nodaļu.
384. Pants
Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu noteikumos.
385. Pants
Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka gada rīcības programmās, kuru pamatā, ja tās piemēro, ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Gruzijas vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu jo īpaši jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.
386. Pants
Lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības efektivitātes principus.
387. Pants
Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgajos nolīgumos starp Pusēm.
388. Pants
Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un nepārtraukti sniedz atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.
389. Pants
Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Gruzijas finanšu intereses saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).
2 NODAĻA
Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli
390. Pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šā nolīguma IV protokolā noteiktās definīcijas.
391. Pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Gruziju iespējams asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
392. Pants
Pasākumi, ar ko novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības
Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.
393. Pants
Informācijas apmaiņa un turpmāka sadarbība operatīvajā līmenī
1. Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, kompetentās Gruzijas un ES iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Puses pieprasījuma rīko apspriedes.
2. OLAF var vienoties ar attiecīgajām Gruzijas iestādēm, kas ir kompetentas saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp operatīvajiem pasākumiem ar Gruzijas iestādēm.
3. Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 14. pantu.
394. Pants
Krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu novēršana
1. ES un Gruzijas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic atbilstošus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un seku labošanai.
2. ES un Gruzija veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu jebkādu aktīvās vai pasīvās korupcijas praksi un nepieļautu interešu konfliktu visos procedūras posmos, kuras saistītas ar ES fondu īstenošanu.
3. Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.
4. Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.
5. Jo īpaši tai ir tiesības iegūt pierādījumus par to, ka iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.
6. Saskaņā ar to procedūrām Puses sniegs viena otrai jebkādu informāciju par ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs viena otru par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās.
395. Pants
Tiesvedība, izmeklēšana un kriminālvajāšana
Gruzijas iestādes uzsāk tiesvedību, tostarp, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas par to. Attiecīgos gadījumos OLAF var palīdzēt Gruzijas kompetentajām iestādēm minētā uzdevuma izpildē.
396. Pants
Paziņošana par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem
1. Gruzijas iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, par faktiskiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem, un nekavējoties informē Eiropas Komisiju par jebkādu pārkāpumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF un Eiropas Komisiju.
2. Gruzijas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu gadījumu par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu pārkāpumu, Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās.
397. Pants
Revīzijas
1. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.
2. Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Minētās revīzijas var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.
3. Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem Gruzijā.
4. Eiropas Komisijas inspektoriem vai citām Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotām personām nodrošina netraucētu piekļuvi būvlaukumam, darbu izpildes vietai un dokumentiem, lai veiktu šādas revīzijas, tostarp elektroniski. Par šīm piekļuves tiesībām būtu jāinformē visas Gruzijas publiskā sektora iestādes un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai.
5. Iepriekš aprakstītās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši ES līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Gruzijas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu neatkarību.
398. Pants
Pārbaudes uz vietas
1. Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem.
2. Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbība ar Gruzijas iestādēm, ievērojot attiecīgos Gruzijas tiesību aktus.
3. Gruzijas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Gruzijas kompetento iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas.
4. Ja attiecīgās Gruzijas iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm iestādēm.
5. Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Gruzijas iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas.
399. Pants
Administratīvie pasākumi un sodi
Neskarot Gruzijas tiesību aktus, Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un Padomes Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.
400. Pants
Līdzekļu atgūšana
1. Gruzijas iestādes veic attiecīgos pasākumus, lai īstenotu turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz finansētājai valdības iestādei nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanu.
2. Gadījumos, kad Gruzijas iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija ņem vērā Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus, lai novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.
3. Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Gruziju par konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.
4. Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šīs sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Gruzijā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:
a) |
izpildi reglamentē Gruzijā spēkā esošās civilprocesa normas. Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko Gruzijas valdība un dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu; |
b) |
pēc minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma, tā var sākt izpildi saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei; |
c) |
izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Gruzijas attiecīgo tiesu jurisdikcijā. |
5. Gruzijas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar Gruzijas procesuālajiem noteikumiem. Attiecīgo ES iestāžu izpildes lēmumu likumību kontrolē Eiropas Savienības Tiesa.
6. Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.
401. Pants
Konfidencialitāte
Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Gruzijas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Gruzijas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.
402. Pants
Tiesību aktu tuvināšana
Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.
VIII SADAĻA
INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1 NODAĻA
Iestāžu sistēma
403. Pants
Politiskais un politikas dialogs starp pusēm, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību, var notikt jebkurā līmenī. Regulārs augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu dialogs norisinās šā nolīguma 404. pantā izveidotajā Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar abpusēju vienošanos.
Asociācijas padome
404. Pants
1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.
2. Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.
3. Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.
405. Pants
1. Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Gruzijas valdības locekļi, no otras puses.
2. Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.
3. Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Gruzijas pārstāvis.
4. Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām Pušu struktūrām.
406. Pants
1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī pasākumus īpašās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem lēmumu izpildei. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgu Pušu iekšēju procedūru pabeigšanas.
2. Saskaņā ar noteikumiem par Gruzijas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par izraudzītiem Eiropas Savienības un Gruzijas tiesību aktiem – sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.
3. Saskaņā ar šā panta 1. punktu Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
Asociācijas komiteja
407. Pants
1. Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus un veikt tās funkcijas.
2. Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.
3. Asociācijas komiteju pārmaiņus vada ES un Gruzijas pārstāvis.
408. Pants
1. Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad Puses vienojas, ka apstākļi to pieprasa.
2. Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.
3. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras, un kā noteikts šā nolīguma 406. panta 1. punktā. Minētie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja pieņem lēmumus, Pusēm vienojoties un ņemot vērā attiecīgas iekšējās procedūras.
4. Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.
409. Pants
Īpašas komitejas, apakškomitejas un struktūras
1. Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu.
2. Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju un struktūru sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo noteikumu.
3. Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma V sadaļā (Ekonomiskā sadarbība) un VI sadaļā (Citas politikas jomas sadarbībai).
4. Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai.
5. Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējā sanāksmē.
6. Apakškomiteju pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, tostarp tās īpašajā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.
Parlamentārā asociācijas komiteja
410. Pants
1. Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir Eiropas Parlamenta locekļu un Gruzijas parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.
2. Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no otras puses.
3. Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.
4. Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta pārstāvis un Gruzijas parlamenta pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.
411. Pants
1. Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto informāciju.
2. Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.
3. Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.
4. Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.
Pilsoniskās sabiedrības forums
412. Pants
1. Puses arī veicina regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu šā nolīguma īstenošanai.
2. Ar šo tiek izveidots ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas ir forums, kurā tiekas un apmainās ar viedokļiem, un to veido pārstāvji no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platformas. Tas pats nosaka sanāksmju biežumu.
3. Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.
4. Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.
413. Pants
1. Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.
2. Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.
3. Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
2 NODAĻA
Vispārēji un nobeiguma noteikumi
414. Pants
Tiesu un administratīvo iestāžu pieejamība
Šā nolīguma darbības jomā Puses apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības, tostarp īpašumtiesības.
415. Pants
Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ
Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,
a) |
ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm; |
b) |
kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem; |
c) |
ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā. |
416. Pants
Diskriminācijas aizliegums
1. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:
a) |
pasākumi, ko Gruzija piemēro ES vai tās dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām; |
b) |
pasākumi, ko ES vai tās dalībvalstis piemēro Gruzijai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Gruzijas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām. |
2. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas dēļ.
417. Pants
Pakāpeniska tiesību aktu tuvināšana
Gruzija pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos principus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
418. Pants
Dinamiskā tuvināšana
Saskaņā ar mērķi, ka Gruzija pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina šā nolīguma pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu un piemērojamo standartu attīstību, kas noteikti tajos starptautiskajos instrumentos, kurus Puses uzskata par būtiskiem, un pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
419. Pants
Tiesību aktu tuvināšanas pārraudzība
1. Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.
2. Pārraudzība ietver ES izvērtējumu par Gruzijas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp īstenošanas un izpildes aspektus. Šos izvērtējumus var veikt ES viena pati pēc savas iniciatīvas, kā noteikts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ES saskaņā ar vienošanos ar Gruziju vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Gruzija ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņem vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.
3. Pārraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām pēc vajadzības.
4. Pārraudzības rezultātus, tostarp tiesību aktu tuvināšanas izvērtējumu, kā noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās saskaņā ar šo līgumu izveidotajās attiecīgajās struktūrās. Šādas struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz Asociācijas padomei.
5. Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 406. un 408. pantā, lemj par turpmāku tirgus atvēršanu, ja tas paredzēts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
6. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā struktūra, ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.
420. Pants
Pienākumu izpilde
1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumussaskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.
2. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.
3. Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.
421. Pants
Strīdu izšķiršana
1. Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, strīdus par šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana).
2. Puses cenšas atrisināt strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā nolīguma 407. un 409. pantā, ar mērķi iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3. Puses sniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.
4. Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 420. panta 3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas struktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz šā nolīguma 407. un 409. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.
5. Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.
422. Pants
Atbilstīgi pasākumi pienākumu neizpildes gadījumā
1. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav izpildījusi kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu. Prasība par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu var neņemt vērā, Pusēm savstarpēji vienojoties, un to nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.
2. Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai pienākumu apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei, un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 3. punktu un 421. pantu.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:
a) |
šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai |
b) |
šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse. |
423. Pants
Saistība ar citiem nolīgumiem
1. Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.
2. Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz to visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.
3. Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2011. gada 14. jūlijā un kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī.
424. Pants
1. Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām un juridiskām personām, šis nolīgums neskar tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruzijai, no otras puses.
2. Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās institucionālās struktūras daļu.
425. Pants
1. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.
2. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Gruziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Gruziju.
426. Pants
Pielikumi un protokoli
Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa.
427. Pants
Darbības laiks
1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
2. Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.
428. Pants
Pušu definīcija
Šajā nolīgumā “Puses” ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstīgi Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Gruzija, no otras puses.
429. Pants
Teritoriālā piemērošana
1. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gruzijas teritorijā.
2. Šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz Gruzijas reģionu Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, kurus Gruzijas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Gruzija nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.
3. Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Gruzijas teritorijā.
4. Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos Gruzijas reģionos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst lūgt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem reģioniem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz konkrētajiem reģioniem, līdz Asociācijas padome pieņem lēmumu.
5. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.
430. Pants
Šā nolīguma depozitārs
Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.
431. Pants
Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana
1. Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.
3. Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Gruzija vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem.
4. Provizoriska piemērošana notiek no otrā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:
a) |
Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras šā nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski; un |
b) |
saskaņā ar Gruzijas procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem deponēto ratifikācijas dokumentu. |
5. Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu, nolūkos jebkuru atsauci uz “šā nolīguma spēkā stāšanās dienu” šādos noteikumos saprot kā “dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski” saskaņā ar šā panta 3. punktu.
6. Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.
7. Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.
432. Pants
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.
IN WITNESS WHEREOF, the undersigned, duly authorised, have signed this Agreement.
Съставено в Брюксел на двадесет и седми юни две хиляди и четиринадесета година.
Hecho en Bruselas, el veintisiete de junio de dos mil catorce.
V Bruselu dne dvacátého sedmého června dva tisíce čtrnáct.
Udfærdiget i Bruxelles den syvogtyvende juni to tusind og fjorten.
Geschehen zu Brüssel am siebenundzwanzigsten Juni zweitausendvierzehn.
Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta juunikuu kahekümne seitsmendal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι εφτά Ιουνίου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.
Done at Brussels on the twenty-seventh day of June in the year two thousand and fourteen.
Fait à Bruxelles, le vingt-sept juin deux mille quatorze.
Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset sedmog lipnja dvije tisuće četrnaeste.
Fatto a Bruxelles, addì ventisette giugno duemilaquattordici.
Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada divdesmit septītajā jūnijā.
Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų birželio dvidešimt septintą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év június havának huszonhetedik napján.
Magħmul fi Brussell, fis-sebgħa u għoxrin jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u erbatax.
Gedaan te Brussel, de zevenentwintigste juni tweeduizend veertien.
Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego siódmego czerwca roku dwa tysiące czternastego.
Feito em Bruxelas, em vinte e sete de junho de dois mil e catorze.
Întocmit la Bruxelles la douăzeci și șapte iunie două mii paisprezece.
V Bruseli dvadsiateho siedmeho júna dvetisícštrnásť.
V Bruslju, dne sedemindvajsetega junija leta dva tisoč štirinajst.
Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäseitsemäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.
Som skedde i Bryssel den tjugosjunde juni tjugohundrafjorton.
Voor het Koninkrijk België
Pour le Royaume de Belgique
Für das Königreich Belgien
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Релублика България
Za Českou republiku
For Kongeriget Danmark
Für die Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi nimel
Thar cheann Na hÉireann
For Ireland
Για την Ελληνική Δημοκρατία
Por el Reino de España
Pour la République française
Za Republiku Hrvatsku
Per la Repubblica italiana
Για την Κυπριακή Δημοκρατία
Latvijas Republikas vārdā –
Lietuvos Respublikos vardu
Pour le Grand-Duché de Luxembourg
Magyarország részéről
Għar-Repubblika ta’ Malta
Voor het Koninkrijk der Nederlanden
Für die Republik Österreich
W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej
Pela República Portuguesa
Pentru România
Za Republiko Slovenijo
Za Slovenskú republiku
Suomen tasavallan puolesta
För Republiken Finland
För Konungariket Sverige
For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Za Europsku uniju
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
Зa Eвpoпeйcката общност зa aтoмна енергия
Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica
Za Evropské společenství pro atomovou energii
For Det Europæiske Atomenergifællesskab
Für die Europäische Atomgemeinschaft
Euroopa Aatomienergiaühenduse nimel
Гια την Ευρωπαїκή Κоινότητα Ατομικής Εvέργειας
For the European Atomic Energy Community
Pour la Communauté européenne de l'énergie atomique
Za Europsku zajednicu za atomsku energiju
Per la Comunità europea dell'energia atomica
Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā –
Europos atominės energijos bendrijos vardu
Az Európai Atomenergia-közösség részéről
F'isem il-Komunità Ewropea tal-Enerġija Atomika
Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie
W imieniu Europejskiej Wspólnoty Energii Atomowej
Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica
Pentru Comunitatea Europeană a Energiei Atomice
Za Európske spoločenstvo pre atómovú energiu
Za Evropsko skupnost za atomsko energijo
Euroopan atominienergiajärjestön puolesta
För Europeiska atomenergigemenskapen
(1) Šajā nolīgumā “preces” ir produkti VVTT 1994 nozīmē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Preces, uz kurām attiecas PTO Līgums par lauksaimniecību, šajā nodaļā ir minētas kā “lauksaimniecības produkti” jeb “produkti”.
(2) 1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.
(3) To vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.
(4) Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS).
(5) Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.
(6) Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, kods 2330.
(7) Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.
(8) Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.
(9) Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.
(10) Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.
(11) Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.
(12) Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.
(13) Atsauce “kura nav bezpeļņas organizācija” attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.
(14) Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Spāniju, Franciju, Ungāriju un Austriju mācībām jābūt saistītām ar saņemto akadēmisko grādu.
(15) Apvienotajā Karalistē kategorija “tirdzniecības pārstāvji” ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem.
(16) Iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, kā noteikts attiecīgos iekšējos tiesību aktos.
(17) Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.
(18) Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.
(19) Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.
(20) Ar “CPC” apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g.
(21) Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.
(22) Gruzija īsteno šīs apakšiedaļas noteikumus divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.
(23) Šajā apakšiedaļā jēdzienu “faktiski uzzinājis” interpretē saskaņā ar katras Puses iekšējiem tiesību aktiem.
(24) Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri:
a) |
attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā; |
b) |
attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses teritorijā; |
c) |
attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus; |
d) |
attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā; |
e) |
nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai |
f) |
nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi. |
Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses iekšējiem tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.
(25) Jēdzienu “privāti uzņēmumi, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata” interpretē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004. gada 18. jūnija Paskaidrojumu CC/2004/33.
(26) Ja Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas tuvināšanas process saskaņā ar šo nodaļu, ir atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata, ka Gruzijā šāda publikācija ir Gruzijas oficiālajos publicēšanas līdzekļos;
(27) Šajā nodaļā “fiksācija” nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar ierīces palīdzību.
(28) Jēdziens “aplinkus norādījums” nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā, aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā.
(29) Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.
(30) Šis pants neskar Gruzijas Valdības 2009. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 188 par valstu un attiecīgu iestāžu saraksta izveidi, kurām Gruzijā piemēro vienkāršotu zāļu reģistrēšanas režīmu. Saraksts, kas izveidots ar iepriekš minētajiem noteikumiem, attiecas uz šādām valstīm / iestādēm: EMA – Eiropas Zāļu aģentūru, Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kanādu, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Japānu, Koreju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Šveici, Apvienoto Karalisti, ASV.
(31) Šajā iedaļā jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesības” ietver vismaz šādas tiesības: autortiesības, blakustiesības, datu bāzes veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, tiesības uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.
(32) Lai Gruzija īstenotu šo nodaļu, šo pantu piemēro tikai, ja un kad Gruzija ir kļuvusi par Enerģētikas kopienas līguma dalībnieci, un tādā apmērā, kādā Gruzijai ir piemērojami īpašie noteikumi Enerģētikas kopienas līgumā vai Savienības tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.
(33) Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību.
(34) Ja šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.
I PIELIKUMS
BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS
Šā nolīguma vai citu nolīgumu īstenošanas kontekstā katra Puse nodrošina tiesību aktos noteiktu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz līmenim, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), kas parakstīta 1981. gada 28. janvārī, un tās Papildu protokolā par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ETS Nr. 181), kurš parakstīts 2001. gada 8. novembrī. Attiecīgā gadījumā katra Puse ņem vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijā.
II PIELIKUMS
MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA
II-A PIELIKUMS
PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS GADA BEZNODOKĻU TARIFA LIKMES KVOTAS (SAVIENĪBA)
KN kods 2012 |
Produktu apraksts |
Apjoms (tonnas) |
0703 20 00 |
Ķiploki, svaigi vai atdzesēti |
220 |
II-B PIELIKUMS
PRODUKTI, KURIEM PIEMĒRO IEKĻUVES CENU (1),
kam nepiemēro ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu (SAVIENĪBA)
KN kods 2012 |
Produktu apraksts |
0702 00 00 |
Svaigi vai atdzesēti tomāti |
0707 00 05 |
Gurķi, svaigi vai atdzesēti |
0709 91 00 |
Artišoki, svaigi vai atdzesēti |
0709 93 10 |
Kabači, svaigi vai atdzesēti |
0805 10 20 |
Saldie apelsīni, svaigi |
0805 20 10 |
Klementīni |
0805 20 30 |
Šķirnes Monreale un sacumas |
0805 20 50 |
Mandarīni un vilkingi |
0805 20 70 |
Tanžerīni |
0805 20 90 |
Tangelo, ortanique, malaquina un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi (izņemot klementīnus, monreale, sacumas, mandarīnus, vilkingus un tanžerīnus) |
0805 50 10 |
Citroni (Citrus limon, Citrus limonum) |
0806 10 10 |
Galda vīnogas, svaigas |
0808 10 80 |
Svaigi āboli (izņemot sidra ābolus bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim) |
0808 30 90 |
Svaigi bumbieri (izņemot vīna bumbierus bez taras no 1. augusta līdz 31. decembrim) |
0809 10 00 |
Svaigas aprikozes |
0809 21 00 |
Svaigi skābie ķirši (Prunus cerasus) |
0809 29 00 |
Svaigi ķirši (izņemot skābos ķiršus) |
0809 30 10 |
Svaigi nektarīni |
0809 30 90 |
Svaigi persiki (izņemot nektarīnus) |
0809 40 05 |
Svaigas plūmes |
2009 61 10 |
Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 30 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu) |
2009 69 19 |
Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 67 un kuras vērtība > EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu) |
2009 69 51 |
Koncentrēta vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu) |
2009 69 59 |
Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot koncentrētu vai tādu, kas satur spirtu) |
2204 30 92 |
Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu) |
2204 30 94 |
Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu) |
2204 30 96 |
Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu) |
2204 30 98 |
Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu) |
(1) Skat. 2. pielikumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.
II-C PIELIKUMS
PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS NOTEIKUMU APIEŠANAS NOVĒRŠANAS MEHĀNISMS (SAVIENĪBA)
Produktu kategorija |
KN kods 2012 |
Produktu apraksts |
Sprūda apjoms (tonnas) |
||
Lauksaimniecības produkti |
|||||
|
0201 10 00 |
Svaigi vai atdzesēti liellopu liemeņi vai pusliemeņi |
4 400 |
||
0201 20 20 |
Liellopa rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas |
||||
0201 20 30 |
Nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas |
||||
0201 20 50 |
Nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas |
||||
0201 20 90 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti liellopu izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas) |
||||
0201 30 00 |
Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa, bezkaula |
||||
0202 10 00 |
Saldēti liellopu liemeņi un pusliemeņi |
||||
0202 20 10 |
Saldētas rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, neatkaulotas |
||||
0202 20 30 |
Saldētas nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas |
||||
0202 20 50 |
Saldētas nesadalītas vai sadalītas liellopu liemeņa pakaļējās ceturtdaļas, neatkaulotas |
||||
0202 20 90 |
Saldēti liellopu izcirtņi, neatkauloti (izņemot liemeņus un pusliemeņus, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas) |
||||
0202 30 10 |
Saldētas liellopu liemeņa priekšējās ceturtdaļas, bezkaula, veselas vai sacirstas ne vairāk kā 5 gabalos, kuras katra ir 1 gabals; rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas 2 blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā 5 gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju |
||||
0202 30 50 |
Saldēti liellopu pakrūtes gabali, pleca gabali un krūšu gabali, bezkaula |
||||
0202 30 90 |
Saldēta liellopu gaļa (izņemot veselas vai sacirstas ne vairāk kā piecos gabalos, kuras katra ir atsevišķs gabals, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas divos blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā piecos gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju, pakrūtes gabalus, pleca gabalus un krūšu gabalus), bezkaula |
||||
0203 11 10 |
Svaigi vai atdzesēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi |
||||
0203 12 11 |
Svaigi vai atdzesēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem |
||||
0203 12 19 |
Svaigi vai atdzesēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem |
||||
0203 19 11 |
Svaigas vai atdzesētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi |
||||
0203 19 13 |
Svaigi vai atdzesēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi |
||||
0203 19 15 |
Svaigas vai atdzesētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi |
||||
0203 19 55 |
Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula |
||||
0203 19 59 |
Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, un priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus) |
||||
0203 21 10 |
Saldēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi |
||||
0203 22 11 |
Saldēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem |
||||
0203 22 19 |
Saldēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem |
||||
0203 29 11 |
Saldētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi |
||||
0203 29 13 |
Saldēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem |
||||
0203 29 15 |
Saldētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi |
||||
0203 29 55 |
Saldēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula |
||||
0203 29 59 |
Saldēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus) |
||||
0204 22 50 |
Svaigas vai atdzesētas aitu kājas |
||||
0204 22 90 |
Svaigi vai atdzesēti aitas izcirtņi (izņemot īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas, muguras gabalus un/vai pakaļgalus un kājas), bezkaula |
||||
0204 23 00 |
Svaigi vai atdzesēti aitas bezkaula izcirtņi |
||||
0204 42 30 |
Saldēti aitas muguras gabali un/vai pakaļgali |
||||
0204 42 50 |
Saldētas aitas kājas |
||||
0204 42 90 |
Saldēti neatkaulotie aitas izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas, muguras gabalus un/vai pakaļgalus un kājas) |
||||
0204 43 10 |
Jēra gaļa, bezkaula |
||||
0204 43 90 |
Saldēta aitas gaļa (izņemot jēru), bezkaulu |
||||
|
0207 11 30 |
Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi” |
550 |
||
0207 11 90 |
Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “65 % cāļi”, un citādas svaigas vai atdzesētas vistas (izņemot “83 % un 70 % cāļus”), nesadalītas |
||||
0207 12 10 |
Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi” |
||||
0207 12 90 |
Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas vistas (izņemot “70 % cāļus”), nesadalītas |
||||
0207 13 10 |
Svaigi vai atdzesēti vistu gabali, bezkaula |
||||
0207 13 20 |
Svaigas vai atdzesētas vistu puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 13 30 |
Svaigi vai atdzesēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
||||
0207 13 50 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali |
||||
0207 13 60 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali |
||||
0207 13 99 |
Svaigi vai atdzesēti vistu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 14 10 |
Saldēti vistu gabali, bezkaula |
||||
0207 14 20 |
Saldētas vistu puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 14 30 |
Saldēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
||||
0207 14 50 |
Saldētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali |
||||
0207 14 60 |
Saldētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali |
||||
0207 14 99 |
Saldēti vistu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 24 10 |
Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari” |
||||
0207 24 90 |
Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “73 % tītari”, un citādi svaigi vai atdzesēti tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti |
||||
0207 25 10 |
Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari” |
||||
0207 25 90 |
Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, un citādi tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti |
||||
0207 26 10 |
Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru gabali, bezkaula |
||||
0207 26 20 |
Svaigas vai atdzesētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 26 30 |
Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
||||
0207 26 50 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali |
||||
0207 26 60 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali |
||||
0207 26 70 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus) |
||||
0207 26 80 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus) |
||||
0207 26 99 |
Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 27 10 |
Saldēti mājas tītaru bezkaula gabali |
||||
0207 27 20 |
Saldētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 27 30 |
Saldēti veseli mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
||||
0207 27 50 |
Saldētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali |
||||
0207 27 60 |
Saldēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali |
||||
0207 27 70 |
Saldētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus) |
||||
0207 27 80 |
Saldēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus) |
||||
0207 27 99 |
Saldēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 41 30 |
Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles” |
||||
0207 41 80 |
Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas |
||||
0207 42 30 |
Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles” |
||||
0207 42 80 |
Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas |
||||
0207 44 10 |
Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu gabali, bezkaula |
||||
0207 44 21 |
Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 44 31 |
Svaigi vai atdzesēti veseli mājas pīļu spārni |
||||
0207 44 41 |
Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
||||
0207 44 51 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu krūtiņas un to gabali |
||||
0207 44 61 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu kājas un to gabali |
||||
0207 44 71 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu liemeņi |
||||
0207 44 81 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti |
||||
0207 44 99 |
Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 45 10 |
Saldēti mājas pīļu gabali, bezkaula |
||||
0207 45 21 |
Saldētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 45 31 |
Saldēti veseli mājas pīļu spārni |
||||
0207 45 41 |
Saldētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
||||
0207 45 51 |
Saldētas mājas pīļu krūtiņas un to gabali, neatkauloti |
||||
0207 45 61 |
Saldētas mājas pīļu kājas un to gabali, neatkauloti |
||||
0207 45 81 |
Saldēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti |
||||
0207 45 99 |
Saldēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 51 10 |
Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis” |
||||
0207 51 90 |
Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas |
||||
0207 52 90 |
Saldētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas |
||||
0207 54 10 |
Svaigi vai atdzesēti mājas zosu gabali, bezkaula |
||||
0207 54 21 |
Svaigas vai atdzesētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 54 31 |
Svaigi vai atdzesēti veseli mājas zosu spārni |
||||
0207 54 41 |
Svaigas vai atdzesētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
||||
0207 54 51 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu krūtiņas un to gabali |
||||
0207 54 61 |
Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu kājas un to gabali |
||||
0207 54 71 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu liemeņi |
||||
0207 54 81 |
Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti |
||||
0207 54 99 |
Svaigi vai atdzesēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 55 10 |
Saldēti mājas zosu gabali, bezkaula |
||||
0207 55 21 |
Saldētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas |
||||
0207 55 31 |
Saldēti veseli mājas zosu spārni |
||||
0207 55 41 |
Saldētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
||||
0207 55 51 |
Saldētas mājas zosu krūtiņas un to gabali, neatkauloti |
||||
0207 55 61 |
Saldētas mājas zosu kājas un to gabali, neatkauloti |
||||
0207 55 81 |
Saldēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti |
||||
0207 55 99 |
Saldēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
0207 60 05 |
Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņas, nesadalītas |
||||
0207 60 10 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu gabali, bezkaula |
||||
0207 60 31 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti veseli mājas pērļu vistiņu spārni |
||||
0207 60 41 |
Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
||||
0207 60 51 |
Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu krūtiņas un to gabali |
||||
0207 60 61 |
Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu kājas un to gabali |
||||
0207 60 81 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti neatkauloti mājas pērļu vistiņu gabali, kas citur nav minēti |
||||
0207 60 99 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu subprodukti (izņemot aknas) |
||||
1602 31 11 |
Izstrādājumi tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus) |
||||
1602 31 19 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no “mājputnu” tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % no svara (izņemot izstrādājumus tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) |
||||
1602 31 80 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu < 57 % no svara, kur neņem vērā kaulus, (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) |
||||
1602 32 11 |
Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām) |
||||
1602 32 19 |
Termiski apstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) |
||||
1602 32 30 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) |
||||
1602 32 90 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem (izņemot izstrādājumus ar mājputnu gaļas vai subproduktu, tītaru vai pērļu vistiņu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas) |
||||
1602 39 21 |
Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām) |
||||
|
0402 10 11 |
Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg |
1 650 |
||
0402 10 19 |
Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg |
||||
0402 10 91 |
Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg |
||||
0402 10 99 |
Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg |
||||
0405 10 11 |
Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) |
||||
0405 10 19 |
Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg un atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) |
||||
0405 10 30 |
Atjaunotais sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) |
||||
0405 10 50 |
Sūkalu sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) |
||||
0405 10 90 |
Sviests ar tauku saturu > 85 svara %, bet <= 95 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) |
||||
|
0407 21 00 |
Svaigas Gallus domesticus sugas mājputnu olas čaumalās (izņemot apaugļotas olas inkubācijai) |
6 600 (1) |
||
0407 29 10 |
Svaigas mājputnu olas čaumalās (izņemot vistu olas un apaugļotas olas inkubācijai) |
||||
0407 90 10 |
Mājputnu olas čaumalās, konservētas vai pagatavotas |
||||
|
0408 11 80 |
Olu dzeltenumi, žāvēti, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
330 |
||
0408 19 81 |
Olu dzeltenumi, šķidri, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
||||
0408 19 89 |
Olu dzeltenumi (izņemot šķidrus), saldēti vai citādi konservēti, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu (izņemot žāvētus) |
||||
0408 91 80 |
Žāvētas putnu olas bez čaumalas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot olu dzeltenumus) |
||||
0408 99 80 |
Putnu olas bez čaumalām, svaigas, pagatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, formētas, saldētas vai citādi konservētas, arī ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot žāvētas olas un dzeltenumus) |
||||
3502 11 90 |
Olu albumīns, žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī), derīgs pārtikai |
||||
3502 19 90 |
Olu albumīns, derīgs pārtikai (izņemot žāvētu (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)) |
||||
3502 20 91 |
Piena albumīns (laktalbumīns), ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur > 80 % no masas sūkalu proteīnu, derīgs pārtikai, žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī) |
||||
3502 20 99 |
Piena albumīns (laktalbumīns), ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur > 80 % no masas sūkalu proteīnu, derīgs pārtikai (izņemot žāvētu (piemēram, plātnītēs, pārslās, kristālos, pulverī) |
||||
|
0711 51 00 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas atmatenes, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīgas tūlītējai lietošanai pārtikā |
220 |
||
2003 10 20 |
Bez etiķa vai etiķskābes īslaicīgai uzglabāšanai konservētas atmatenes, pilnīgi termiski apstrādātas |
||||
2003 10 30 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas atmatenes (izņemot pilnīgi termiski apstrādātas un īslaicīgai uzglabāšanai konservētas sēnes) |
||||
|
1001 91 90 |
Kvieši sēklai (izņemot cietos kviešus, parastos kviešus un speltas kviešus) |
200 000 |
||
1001 99 00 |
Kvieši un kviešu un rudzu maisījums (izņemot sēklai un cietos kviešus) |
||||
1003 90 00 |
Mieži (izņemot sēklai) |
||||
1004 10 00 |
Auzas sēklai |
||||
1004 90 00 |
Auzas (izņemot sēklai) |
||||
1005 90 00 |
Kukurūza (izņemot sēklu) |
||||
1101 00 15 |
Parasto kviešu un speltas kviešu milti |
||||
1101 00 90 |
Labības maisījuma milti |
||||
1102 20 10 |
Kukurūzas milti, kuru tauku saturs <= 1,5 % no svara |
||||
1102 20 90 |
Kukurūzas milti, kuru tauku saturs > 1,5 % no svara |
||||
1102 90 10 |
Miežu milti |
||||
1102 90 90 |
Labības milti (izņemot kviešu, labības maisījuma, rudzu, kukurūzas, rīsu, miežu un auzu miltus) |
||||
1103 11 90 |
Parasto kviešu un speltas kviešu putraimi un rupja maluma milti |
||||
1103 13 10 |
Kukurūzas putraimi un rupja maluma milti, ar tauku saturu <= 1,5 svara % |
||||
1103 13 90 |
Kukurūzas putraimi un rupja maluma milti, ar tauku saturu > 1,5 svara % |
||||
1103 19 20 |
Rudzu vai miežu putraimi un rupja maluma milti |
||||
1103 19 90 |
Labības putraimi un rupja maluma milti (izņemot kviešus, auzas, kukurūzu, rīsus, rudzus un miežus) |
||||
1103 20 25 |
Rudzu vai miežu granulas |
||||
1103 20 40 |
Kukurūzas granulas |
||||
1103 20 60 |
Kviešu granulas |
||||
1103 20 90 |
Labības granulas (izņemot rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, rīsu un kviešu) |
||||
1104 19 10 |
Placināti kviešu graudi vai graudu pārslas |
||||
1104 19 50 |
Placināti kviešu graudi vai graudu pārslas |
||||
1104 19 61 |
Placināti miežu graudi |
||||
1104 19 69 |
Miežu graudu pārslas |
||||
1104 23 40 |
Atsēnaloti kukurūzas graudi, arī šķelti vai drupināti; kukurūzas grūbas |
||||
1104 23 98 |
Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti kukurūzas graudi (izņemot placinātus, pārslas, atsēnalotus, grūbas, granulas un miltus) |
||||
1104 29 04 |
Atsēnaloti miežu graudi, arī šķelti vai drupināti |
||||
1104 29 05 |
Miežu grūbas |
||||
1104 29 08 |
Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti miežu graudi (izņemot placinātus, pārslas, atsēnalotus, grūbas, granulas un miltus) |
||||
1104 29 17 |
Atsēnaloti labības graudi, arī šķelti vai drupināti (izņemot rīsus, auzas, kukurūzu un miežus) |
||||
1104 29 30 |
Labības graudu grūbas (izņemot miežus, auzas, kukurūzu vai rīsus) |
||||
1104 29 51 |
Kviešu graudi, tikai drupināti |
||||
1104 29 59 |
Labības graudi, tikai drupināti (izņemot miežus, auzas, kukurūzu, kviešus un rudzus) |
||||
1104 29 81 |
Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti kviešu graudi (izņemot placinātus, pārslas, miltus, granulas, atsēnalotus, grūbas un tikai drupinātus) |
||||
1104 29 89 |
Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti labības graudi (izņemot miežus, auzas, kukurūzu, kviešus, rudzus un placinātus, pārslas, miltus, granulas, atsēnalotus, grūbas, tikai drupinātus un daļēji vai pilnīgi slīpētus un šķeltos rīsus) |
||||
1104 30 10 |
Kviešu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti |
||||
1104 30 90 |
Graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti (izņemot kviešus) |
||||
|
1107 10 11 |
Kviešu iesals miltu veidā (izņemot grauzdētu) |
330 |
||
1107 10 19 |
Kviešu iesals (izņemot miltu veidā un grauzdētu) |
||||
1107 10 91 |
Iesals miltu veidā (izņemot grauzdētu un kviešu) |
||||
1107 10 99 |
Iesals (izņemot grauzdētu, kviešu un miltu veidā) |
||||
1107 20 00 |
Grauzdēts iesals |
||||
1109 00 00 |
Kviešu lipeklis, arī kaltēts |
||||
|
1108 11 00 |
Kviešu ciete |
550 |
||
1108 12 00 |
Kukurūzas ciete |
||||
1108 13 00 |
Kartupeļu ciete |
||||
|
1701 12 10 |
Cukurbiešu jēlcukurs rafinēšanai (izņemot ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām) |
8 000 |
||
1701 12 90 |
Cukurbiešu jēlcukurs (izņemot rafinēšanai un ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām) |
||||
1701 91 00 |
Rafinēts cukurniedru vai cukurbiešu cukurs ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, cietā veidā |
||||
1701 99 10 |
Baltais cukurs, kam saharozes saturs sausnā >= 99,5 % (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu) |
||||
1701 99 90 |
Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā (izņemot cukurniedru un cukurbiešu cukuru ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, jēlcukuru un balto cukuru) |
||||
1702 20 10 |
Aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā |
||||
1702 30 10 |
Izoglikoze cietā veidā, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara fruktozi |
||||
1702 30 50 |
Glikoze (dekstroze) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēta vai neaglomerēta, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara glikozi (izņemot izoglikozi) |
||||
1702 30 90 |
Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas nesatur fruktozi vai sausā veida satur < 20 % no svara fruktozi (izņemot izoglikozi un glikozi (dekstrozi) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerētu vai neaglomerētu) |
||||
1702 40 10 |
Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur >= 20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru |
||||
1702 40 90 |
Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur >= 20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot izoglikozi un invertcukuru |
||||
1702 60 10 |
Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru |
||||
1702 60 80 |
Inulīna sīrups, ko iegūst, tieši hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur > 50 % no svara fruktozi brīvā veidā vai saharozes veidā |
||||
1702 60 95 |
Fruktoze cietā veidā un fruktozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot izoglikozi, inulīna sīrupu, ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru |
||||
1702 90 30 |
Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, iegūta no glikozes polimēriem |
||||
1702 90 50 |
Maltodekstrīns cietā veidā un maltodekstrīna sīrups (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu) |
||||
1702 90 71 |
Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur >= 50 % no svara saharozi |
||||
1702 90 75 |
Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi, pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti |
||||
1702 90 79 |
Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi (izņemot cukuru un melasi pulvera veidā, aglomerētus vai neaglomerētus) |
||||
1702 90 80 |
Inulīna sīrups, ko iegūst, tieši hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur >= 10 %, bet <= 50 % no svara fruktozi brīvā veidā vai saharozes veidā |
||||
1702 90 95 |
Cukuri cietā veidā, ieskaitot invertcukuru, un cukura un cukura sīrupa maisījumi, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām (izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru, ķīmiski tīru saharozi un maltozi, kļavu cukuru, glikozi, fruktozi, maltodekstrīnu un to sīrupus, izoglikozi, inulīna sīrupu un karameli) |
||||
2106 90 30 |
Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi |
||||
2106 90 55 |
Aromatizēts vai iekrāsots glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups |
||||
2106 90 59 |
Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi (izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu) |
||||
|
2302 10 10 |
Kukurūzas klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot, kuru cietes saturs <= 35 % |
2 200 |
||
2302 10 90 |
Kukurūzas klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot, kuru cietes saturs > 35 % |
||||
2302 30 10 |
Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot kviešus, ar cietes saturu <= 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara |
||||
2302 30 90 |
Kviešu klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot (izņemot ar cietes saturu <= 28 %, ja caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara) |
||||
2302 40 10 |
Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus, ar cietes saturu <= 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara (izņemot kukurūzas, rīsu vai kviešu klijas, atsijas un citus atlikumus) |
||||
2302 40 90 |
Labības graudu klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot (izņemot kukurūzas, rīsu un kviešu un ar cietes saturu <= 28 %, ja caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs >= 1,5 % ) |
||||
2303 10 11 |
Kukurūzas cietes ražošanas atliekas ar proteīnu saturu sausnā > 40 % no svara (izņemot (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) |
||||
Pārstrādāti lauksaimniecības produkti |
|||||
|
0710 40 00 |
Cukurkukurūza, termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēta |
1 500 |
||
0711 90 30 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīga tūlītējai lietošanai |
||||
2001 90 30 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata |
||||
2004 90 10 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata, saldēta |
||||
2005 80 00 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata (izņemot saldētu) |
||||
|
1302 20 10 |
Sausie pektīni, pektināti un pektāti pulvera veidā |
6 000 |
||
1302 20 90 |
Šķidrie pektīni, pektināti un pektāti |
||||
1702 50 00 |
Ķīmiski tīra fruktoze cietā veidā |
||||
1702 90 10 |
Ķīmiski tīra maltoze cietā veidā |
||||
1704 90 99 |
Konditorejas pastas, marcipāns, nuga un citi cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao (izņemot košļājamo gumiju, balto šokolādi, pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas, konditorejas izstrādājumus gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā, karameles, īrisus, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes, presētas tabletes un konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā ar svaru >= 1 kg) |
||||
1806 10 30 |
Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 65 %, bet < 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā sahkaroze |
||||
1806 10 90 |
Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze |
||||
1806 20 95 |
Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars > 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību > 2 kg, kas satur < 18% no svara kakao sviesta (izņemot kakao pulveri, aromatizētu šokolādes glazūru un šokolādes piena skaidiņas) |
||||
1901 90 99 |
Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 40 % no svara kakao, un pārtikas izstrādājumi no piena, krējuma, paniņām, skābpiena, skābkrējuma, sūkalām, jogurta, kefīra vai tamlīdzīgām pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 5 % no svara kakao, kas nav minēti citur (izņemot iesala ekstraktu un pārtikas produktus zīdaiņiem, safasētus mazumtirdzniecībai, maisījumus un mīklas maizes izstrādājumu un apakšpozīcijas 1901 90 91 preču ražošanai) |
||||
2101 12 98 |
Izstrādājumi uz kafijas bāzes |
||||
2101 20 98 |
Izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes |
||||
2106 90 98 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur, kas satur >= 1,5 % no svara piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >=5 % cieti |
||||
3302 10 29 |
Izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, kas satur no kopējās masas >= 1,5 % piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >= 5% cieti, izmantošanai dzērienu rūpniecībā (izņemot ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 0,5 %) |
||||
|
1904 30 00 |
Bulgurs pārstrādātu graudu veidā, iegūts, lielā karstumā termiski apstrādājot kviešu graudus |
3 300 |
||
2207 10 00 |
Nedenaturēts etilspirts ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju >= 80 tilp. % |
||||
2207 20 00 |
Denaturēts etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti |
||||
2208 90 91 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu <= 2 l |
||||
2208 90 99 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu > 2 l |
||||
2905 43 00 |
Mannīts |
||||
2905 44 11 |
D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta |
||||
2905 44 19 |
D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā (izņemot, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) |
||||
2905 44 91 |
D-glicīts (sorbīts), kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) (izņemot ūdens šķīdumā) |
||||
2905 44 99 |
D-glicīts (sorbīts) (izņemot ūdens šķīdumā un kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) |
||||
3505 10 10 |
Dekstrīni |
||||
3505 10 50 |
Esterificētas vai ēterificētas cietes (izņemot dekstrīnus) |
||||
3505 10 90 |
Modificētās cietes (izņemot esterificētas cietes, ēterificētas cietes un dekstrīnus) |
||||
3505 20 30 |
Līmes, kas satur >= 25 %, bet < 55 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg) |
||||
3505 20 50 |
Līmes, kas satur >= 55 %, bet < 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg) |
||||
3505 20 90 |
Līmes, kas satur >= 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg) |
||||
3809 10 10 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs < 55 % no kopējās masas |
||||
3809 10 30 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs >= 55 % līdz < 70 % no kopējās masas |
||||
3809 10 50 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs >= 70 % līdz < 83 % no kopējās masas |
||||
3809 10 90 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti, kuros šādu vielu saturs >= 83 % no kopējās masas |
||||
3824 60 11 |
Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D-glicītu [sorbītu]) |
||||
3824 60 19 |
Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D-glicītu [sorbītu]) |
||||
3824 60 91 |
Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D-glicītu [sorbītu]) |
||||
3824 60 99 |
Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D-glicītu [sorbītu]) |
||||
|
2402 10 00 |
Cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku |
500 |
||
2402 20 90 |
Cigaretes, kas satur tabaku (izņemot ar krustnagliņām) |
III PIELIKUMS
TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA
III-A PIELIKUMS
SARAKSTS AR NOZARU TIESĪBU AKTIEM, UZ KURIEM ATTIECAS TUVINĀŠANA
Šeit iekļautais saraksts atspoguļo Gruzijas prioritātes, kas saistītas ar tiesību aktu tuvināšanu ES jaunas pieejas direktīvām un globālas pieejas direktīvām un kas iekļautas Gruzijas valdības 2010. gada marta Standartizācijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas, tehnisko noteikumu un metroloģijas stratēģijā un Tiesību aktu reformas un tehnisko noteikumu pieņemšanas programmā.
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/9/EK (2000. gada 20. marts) par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai
|
2. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/16/EK (1995. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem
|
3. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām
|
4. |
Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem
|
5. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/105/EK (2009. gada 16. septembris) par vienkāršām spiedtvertnēm
|
6. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem
|
7. |
Komisijas Direktīva 2008/43/EK (2008. gada 4. aprīlis), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK
|
8. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē
|
9. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu
|
10. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību
|
11. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās
|
12. |
Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm
|
13. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā
|
14. |
Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm
|
15. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK (2009. gada 30. novembra) par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo
|
16. |
Padomes Direktīva (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem
|
17. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/37/EK (1998. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām
|
18. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu
|
19. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus
|
20. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis) par neautomātiskiem svariem
|
21. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem
|
III-B PIELIKUMS
ORIENTĒJOŠS HORIZONTĀLO TIESĪBU AKTU SARAKSTS
Šeit iekļautajā sarakstā dots vispārīgs pārskats par šā nolīguma 47. panta 1. punktā minētajiem “principiem un praksi, kas paredzēti attiecīgajā Savienības acquis”. Paredzēts, ka tas Gruzijai kalpo par nevisaptverošu orientieri, tuvinot tiesību aktus Savienības horizontālajiem pasākumiem.
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu |
2. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību |
3. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību |
4. |
Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 2009/3/EEK atcelšanu |
5. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju |
6. |
Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem |
IV PIELIKUMS
TVĒRUMS
IV-A PIELIKUMS
SFS pasākumi
1. DAĻA
Galvenajām dzīvu dzīvnieku kategorijām piemērojamie pasākumi
I. |
Zirgu dzimtas dzīvnieki (ieskaitot zebras) vai ēzeļu sugas, vai šo sugu krustošanas pēcnācēji |
II. |
Liellopi (ieskaitot Bubalus bubalis un Bison) |
III. |
Aitas un kazas |
IV. |
Cūkas |
V. |
Mājputni (ieskaitot vistas, tītarus, pērļu vistiņas, pīles, zosis) |
VI. |
Dzīvas zivis |
VII. |
Vēžveidīgie |
VIII. |
Gliemji |
IX. |
Dzīvu zivju olšūnas un gametas |
X. |
Inkubējamas olas |
XI. |
Sperma, olšūnas, embriji |
XII. |
Citi zīdītājdzīvnieki |
XIII. |
Citi putni |
XIV. |
Rāpuļi |
XV. |
Abinieki |
XVI. |
Citi mugurkaulnieki |
XVII. |
Bites |
2. DAĻA
Dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamie pasākumi
I. Pārtikai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu galvenās kategorijas
1. |
Svaiga mājas nagaiņu, mājputnu un zaķveidīgo, saimniecībā audzētu un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļa, ieskaitot subproduktus |
2. |
Maltā gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atkaulota gaļa, gaļas produkti |
3. |
Dzīvas gliemenes |
4. |
Zivsaimniecības produkti |
5. |
Svaigpiens, jaunpiens, piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes |
6. |
Olas un olu produkti |
7. |
Varžu kājiņas un gliemeži |
8. |
Kausēti dzīvnieku tauki un dradži |
9. |
Apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas |
10. |
Želatīns, izejmateriāls pārtikai paredzēta želatīna ražošanai |
11. |
Kolagēns |
12. |
Medus un biškopības produkti |
II. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu galvenās kategorijas
Kautuvēs |
Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem |
Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai |
|
Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes |
|
Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas |
|
Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes |
|
Piena pārstrādes ražotnēs |
Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti |
Jaunpiens un jaunpiena produkti |
|
Citās ražotnēs dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei |
Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes |
Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai iegūtu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem |
|
Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem |
|
Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas |
|
Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra |
|
Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem |
|
Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai |
|
Želatīns, kas nav paredzēts pārtikai, izmantojams fotogrāfijā |
|
Vilna un mati |
|
Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas |
|
Pārstrādes ražotnēs |
Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību |
Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām |
|
Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas |
|
Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena) |
|
Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra |
|
Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes |
|
Kausēti tauki, kas izmantojami par barības sastāvdaļu |
|
Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem |
|
Želatīns vai kolagēns, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes |
|
Hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes |
|
Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā |
|
Tauku derivāti, kas izmantojami ārpus barības ķēdes |
|
Tauku derivāti, kas izmantojami par barību vai ārpus barības ķēdes |
|
Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu |
|
Lolojumdzīvnieku barības ražotnēs (ieskaitot ražotnes, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus) |
Konservēta lolojumdzīvnieku barība |
Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, izņemot konservētu |
|
Košļājamās rotaļlietas suņiem |
|
Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai |
|
Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanai |
|
Medību trofeju ražotnēs |
Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas |
Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām |
|
Ražotnēs vai uzņēmumos, kur ražo starpproduktus |
Starpprodukti |
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji |
Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību |
Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano |
|
Atvasināto produktu uzglabāšanā |
Visi atvasinātie produkti |
III. Patogēnie aģenti
3. DAĻA
Augi, augu produkti un citi izstrādājumi
Augi, augu produkti un citi izstrādājumi (1), kas ir potenciālie kaitīgo organismu pārnēsātāji un kas ar to īpašībām vai ar to pārstrādes veidu var radīt kaitīgo organismu ieviešanas un izplatības risku
4. DAĻA
Pārtikas un barības piedevām piemērojamie pasākumi
Pārtika
1. |
Pārtikas piedevas (visas pārtikas piedevas un krāsvielas) |
2. |
Pārstrādes palīglīdzekļi |
3. |
Pārtikas aromatizētāji |
4. |
Pārtikas fermenti |
Barība (2)
5. |
Barības piedevas |
6. |
Barības sastāvdaļas |
7. |
Barības maisījums un lolojumdzīvnieku barība, uz kuru neattiecas 2. daļas II punkts |
8. |
Barībā nevēlamas vielas |
(1) Iepakojums, izstrādājumi preču pārvadāšanai, tara, augsne un augsnes substrāti un visi pārējie organismi, priekšmeti vai materiāli, kuri spēj uzkrāt vai izplatīt kaitīgos organismus.
(2) Lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdē drīkst nonākt tikai tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru izcelsme ir no dzīvniekiem vai to daļām un par kuriem ir norādīts, ka tie ir derīgi pārtikai.
IV-B PIELIKUMS
DZĪVNIEKU LABTURĪBAS STANDARTI
Dzīvnieku labturības standarti, kas attiecas uz:
1) |
dzīvnieku apdullināšanu un kaušanu; |
2) |
dzīvnieku pārvadāšanu un saistītām darbībām; |
3) |
dzīvnieku audzēšanu. |
IV-C PIELIKUMS
CITI PASĀKUMI, UZ KURIEM ATTIECAS IV SADAĻAS 4. NODAĻA
1. |
Ķīmiskās vielas, kas rodas iepakojuma materiālu vielu migrācijas rezultātā |
2. |
Kombinēti produkti |
3. |
Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) |
4. |
Augšanu veicinoši hormoni, tireostatiskas iedarbības vielas, konkrēti hormoni un B-agonisti |
Gruzija tuvina savus tiesību aktus par ĢMO tiem Savienības tiesību aktiem par ĢMO, kuri iekļauti šā nolīguma 55. panta 4. punkta tiesību aktu tuvināšanas sarakstā
IV-D PIELIKUMS
PASĀKUMI, KAS IEKĻAUJAMI PĒC TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM
1. |
Ķīmiskas vielas pārtikas dekontaminēšanai |
2. |
Kloni |
3. |
Apstarošana (jonizēšana) |
V PIELIKUMS
TO ZIŅOJAMO DZĪVNIEKU, AKVAKULTŪRAS SLIMĪBU UN REGULĒTO KAITĪGO ORGANISMU SARAKSTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM VAR ATZĪT NO TIEM BRĪVUS REĢIONUS
V-A PIELIKUMS
ZIŅOJAMĀS DZĪVNIEKU UN ZIVJU SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM TIEK ATZĪTS PUŠU STATUSS UN VAR PIEŅEMT REĢIONALIZĀCIJAS LĒMUMUS
1. |
Mutes un nagu sērga |
2. |
Cūku vezikulārā slimība |
3. |
Vezikulārais stomatīts |
4. |
Āfrikas zirgu mēris |
5. |
Āfrikas cūku mēris |
6. |
Infekciozais katarālais drudzis |
7. |
Patogēnā putnu gripa |
8. |
Ņūkāslas slimība (NCD) |
9. |
Govju mēris |
10. |
Klasiskais cūku mēris |
11. |
Govju infekciozā pleiropneimonija |
12. |
Mazo atgremotāju mēris |
13. |
Aitu un kazu bakas |
14. |
Rifta ielejas drudzis |
15. |
Govju kontagiozais nodulārais dermatīts |
16. |
Venecuēlas zirgu encefalomielīts |
17. |
Zirgu ļaunie ienāši |
18. |
Vaislas sērga |
19. |
Enterovīrusa encefalomielīts |
20. |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) |
21. |
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS) |
22. |
Lašu infekciozā anēmija (ISA) |
23. |
Bonamioze (Bonamia ostreae) |
24. |
Marteilioze (Marteilia refringens) |
V-B PIELIKUMS
KAITĪGO ORGANISMU STATUSA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVU TERITORIJU UN AIZSARGĀJAMO ZONU ATZĪŠANA
A. Kaitīgo organismu statusa atzīšana
Katra Puse izstrādā un paziņo regulēto kaitīgo organismu sarakstu, ievērojot šādus principus:
1) |
nav zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi; |
2) |
zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti; |
3) |
zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti, un attiecībā uz tiem ir noteiktas no kaitīgiem organismiem brīvas teritorijas vai aizsargājamas zonas. |
Visas izmaiņas kaitīgo organismu statusa sarakstā nekavējoties paziņo otrai Pusei, ja vien tas nav citādi paziņots attiecīgai starptautiskai organizācijai.
B. No kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju un aizsargājamu zonu atzīšana
Puses atzīst aizsargājamās zonas un no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju koncepciju, un tās piemērošanu attiecībā uz attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem (FPSS).
VI PIELIKUMS
REĢIONALIZĀCIJA/ZONĒŠANA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVAS TERITORIJAS UN AIZSARGĀJAMAS ZONAS
A. Dzīvnieku un akvakultūras slimības
1. Dzīvnieku slimības
Puses teritorijas vai reģiona dzīvnieku slimību statusa atzīšana pamatojas uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.
Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz dzīvnieku slimību pamatojas uz OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.
2. Akvakultūras slimības
Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz akvakultūras slimībām pamatojas uz OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu.
B. Kaitīgie organismi
Kritēriji no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju vai aizsargājamu zonu noteikšanai saistībā ar konkrētiem kaitēkļiem atbilst vai nu:
— |
FAO Fitosanitāro pasākumu starptautiskajam standartam Nr. 4 par prasībām no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju noteikšanai un attiecīgo FPSS definīcijām, vai arī |
— |
2. panta 1. punkta h) apakšpunktam Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā. |
C. Kritēriji dzīvnieku slimību īpašā statusa atzīšanai Puses teritorijā vai reģionā
1. |
Ja importētāja Puse uzskata, ka tās teritorija vai tās teritorijas daļa ir brīva no dzīvnieku slimības, kas nav iekļauta šā nolīguma V-A pielikuma sarakstā, tad tā iesniedz eksportētājai Pusei attiecīgos apliecinošus dokumentus, kuros konkrēti aplūkoti šādi kritēriji:
|
2. |
Vispārīgas vai konkrētas papildu garantijas, ko var pieprasīt importētāja Puse, nedrīkst pārsniegt garantijas, kuras minētā Puse īsteno savā valstī. |
3. |
Puses paziņo viena otrai visas izmaiņas šā pielikuma C sadaļas 1. punktā noteiktajos kritērijos, kas attiecas uz konkrēto slimību. Saskaņā ar šā pielikuma C sadaļas 2. punktu noteiktās papildu garantijas, ņemot vērā šādu paziņojumu, var grozīt vai atsaukt SFS apakškomiteja. |
VII PIELIKUMS
UZŅĒMUMU PAGAIDU APSTIPRINĀŠANA
Nosacījumi un noteikumi uzņēmumu pagaidu apstiprināšanai
1. Uzņēmumu pagaidu apstiprināšana nozīmē, ka importētāja Puse importēšanas vajadzībām provizoriski apstiprina eksportētājas Puses uzņēmumus bez konkrēto uzņēmumu iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, pamatojoties uz eksportētājas Puses sniegtām atbilstīgām garantijām. Šā pielikuma 4. punktā izklāstīto procedūru un nosacījumus izmanto, lai grozītu vai papildinātu šā pielikuma 2. punktā minētos sarakstus, ņemot vērā jaunus pieteikumus un sniegtās garantijas. Procedūrā var iekļaut verifikāciju tikai attiecībā uz sākotnējo uzņēmumu sarakstu saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu.
2. Pagaidu apstiprināšanu sākotnēji piemēro šādām uzņēmumu kategorijām.
2.1. |
Uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
|
2.2. |
Apstiprināti vai reģistrēti uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un galvenās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā
|
3. Importētāja Puse izveido 2.1. un 2.2. punktā minēto pagaidu kārtā apstiprināto uzņēmumu sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību.
4. Pagaidu apstiprināšanas nosacījumi un procedūras:
a) |
ja importētāja Puse ir atļāvusi eksportētājai Pusei importēt attiecīgos dzīvnieku izcelsmes produktus un ir noteikti attiecīgo produktu importa nosacījumi un sertificēšanas prasības; |
b) |
ja eksportētājas Puses kompetentā iestāde ir sniegusi importētājai Pusei pienācīgas garantijas, ka tās sarakstā vai sarakstos minētie uzņēmumi atbilst attiecīgajām importētājas Puses higiēnas prasībām, kas attiecas uz pārstrādes produktiem, un tā ir oficiāli apstiprinājusi sarakstos minētos uzņēmumus eksportam uz importētāju Pusi; |
c) |
ja minētās garantijas netiek nodrošinātas, tad eksportētājas Puses kompetentajai iestādei jābūt reālām pilnvarām apturēt tāda uzņēmuma eksportu uz importētāju Pusi, par kuru tā sniegusi garantijas; |
d) |
pagaidu apstiprināšanas procedūras daļa var būt importētājas Puses veikta verifikācija saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu. Šāda verifikācija attiecas uz tās kompetentās iestādes struktūru un organizāciju, kura atbild par uzņēmuma apstiprināšanu, kā arī uz minētajai iestādei pieejamajām pilnvarām un garantijām, kuras tā var sniegt attiecībā uz importētājas Puses noteikumu izpildi. Verifikācijā var iekļaut pārbaudes uz vietas konkrētā skaitā uzņēmumu, kuri iekļauti sarakstā vai sarakstos, ko iesniegusi eksportētāja Puse. Ņemot vērā Eiropas Savienības īpašo struktūru un kompetenču sadalījumu, Eiropas Savienībā šāda pārbaude var attiekties uz atsevišķām dalībvalstīm; |
e) |
pamatojoties uz šā punkta d) apakšpunktā paredzētās verifikācijas rezultātiem, importētāja Puse var grozīt uzņēmumu sarakstu. |
VIII PIELIKUMS
LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS PROCEDŪRA
1. Principi
a) |
Līdzvērtību var noteikt attiecībā uz atsevišķu pasākumu vai pasākumu grupu, vai sistēmu, kas saistīta ar konkrētu preci vai preču kategoriju, vai visām precēm; |
b) |
tas, ka importētāja Puse izskata eksportētājas Puses lūgumu par pasākumu līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz konkrētu preci, nav iemesls tirdzniecības pārtraukšanai vai eksportētājas Puses veikta un tobrīd notiekoša konkrētās preces importa apturēšanai; |
c) |
pasākumu līdzvērtības atzīšanas procedūra ir eksportētājas Puses un importētājas Puses mijiedarbīgs process. Tajā ietilpst eksportētājas Puses veikta atsevišķo pasākumu līdzvērtības objektīva pierādīšana un importētājas Puses veikta objektīva līdzvērtības novērtēšana līdzvērtības iespējamas atzīšanas nolūkā; |
d) |
eksportētājas Puses attiecīgo pasākumu līdzvērtības galīgā atzīšana ir vienīgi importētājas Puses ziņā. |
2. Priekšnosacījumi
a) |
Process ir atkarīgs no fitosanitārā vai kaitīgā organisma statusa, tiesību aktiem un pārbaudes un kontroles sistēmas efektivitātes attiecībā uz konkrēto preci eksportētājā Pusē. Tālab ņem vērā tiesību aktus attiecīgajā nozarē, kā arī eksportētājas Puses kompetentās iestādes struktūru, vadības ķēdi, pilnvaras, darbības kārtību un resursus un kompetento iestāžu efektivitāti attiecībā uz pārbaudes un kontroles sistēmām, tai skaitā izpildes līmeni, kas saistīts ar konkrēto preci un to, cik regulāri un ātri apdraudējuma identifikācijas gadījumā importētājai Pusei tiek nodota informācija. Atzīšanu var pamatot ar dokumentāciju, verifikāciju un dokumentu, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekš dokumentētu pieredzi, novērtējumu un verifikācijām; |
b) |
Puses var sākt līdzvērtības atzīšanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 57. pantu pēc tam, kad ir sekmīgi pabeigta tiesību aktu tuvināšana saistībā ar kādu pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu šā nolīguma 55. panta 4. punktā ietvertajā tiesību aktu tuvināšanas sarakstā; |
c) |
eksportētāja Puse sāk minēto procedūru tikai tad, ja uz to saistībā ar konkrēto preci neattiecas importētājas Puses noteikti aizsargpasākumi. |
3. Process
a) |
Eksportētāja Puse sāk procesu, iesniedzot importētājai Pusei lūgumu atsevišķa pasākuma vai pasākumu grupas, vai sistēmu līdzvērtības atzīšanai attiecībā uz kādas nozares vai apakšnozares preci vai preču kategoriju, vai visām precēm; |
b) |
attiecīgā gadījumā šajā lūgumā ietverts arī lūgums (un vajadzīgie dokumenti) importētājai Pusei uz līdzvērtības pamata attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā aprakstītajiem pasākumiem vai sistēmām apstiprināt kādu eksportētājas Puses programmu vai plānu, ko importētāja Puse pieprasa, un/vai tiesību aktu tuvināšanas statuss, kā noteikts šā nolīguma XI pielikumā, — kas ir nosacījums, lai varētu atļaut konkrētās preces vai preču kategorijas importu; |
c) |
minētajā lūgumā eksportētāja Puse:
|
d) |
atbildot uz minēto lūgumu, importētāja Puse paskaidro sava(-u) pasākuma(-u) vispārējo un konkrēto mērķi un motivāciju, norādot risku; |
e) |
ar šādu paskaidrojumu importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savu iekšējo pasākumu un konkrētās preces importa nosacījumu saistību; |
f) |
eksportētāja Puse objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās norādītie pasākumi ir līdzvērtīgi konkrētās preces vai preču kategorijas importa nosacījumiem; |
g) |
importētāja Puse objektīvi novērtē eksportētājas Puses sniegtos līdzvērtības pierādījumus; |
h) |
importētāja Puse secina, vai ir panākta līdzvērtība; |
i) |
importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei savu secinājumu un lēmuma pilnīgu paskaidrojumu un apstiprinošus datus, ja eksportētāja Puse to pieprasa. |
4. Eksportētājas Puses sniegtie pasākumu līdzvērtības pierādījumi un importētājas Puses veiktā šādu pierādījumu novērtēšana
a) |
Eksportētāja Puse sniedz objektīvu līdzvērtības pierādījumu katram norādītajam pasākumam, ko importētāja Puse iekļāvusi importa nosacījumos. Attiecīgā gadījumā līdzvērtību objektīvi pierāda attiecībā uz visiem plāniem vai programmām, ko importētāja Puse pieprasījusi kā nosacījumu importa atļaušanai (piemēram, atliekvielu plānu); |
b) |
objektīva pierādīšana un novērtēšana šajā procedūrā pēc iespējas būtu pamatojama ar:
|
5. Importētājas Puses secinājumi
Procedūra var ietvert pārbaudi vai verificēšanu.
Ja importētājas Puses secinājumi ir negatīvi, tā sniedz eksportētājai Pusei detalizētu un pamatotu paskaidrojumu.
6. Augiem un augu produktiem fitosanitāro pasākumu līdzvērtība balstās uz šā nolīguma 57. panta 6. punktā minētajiem nosacījumiem.
IX PIELIKUMS
IMPORTA PĀRBAUDES UN PĀRBAUDES MAKSA
A. Importa pārbaudes principi
Importa pārbaudi veido dokumentu pārbaude, identitātes pārbaude un fiziska pārbaude.
Attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem fiziskās pārbaudes un to biežums pamatojas uz riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.
Veicot pārbaudes fitosanitārajos nolūkos, importētāja Puse nodrošina, ka augi, augu produkti un citi izstrādājumi (visi vai to reprezentatīvs paraugs) tiek rūpīgi oficiāli pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka tie nav piesārņoti ar kaitīgiem organismiem.
Ja pārbaudē atklājas neatbilstība attiecīgajiem standartiem un/vai prasībām, importētāja Puse veic pasākumus, kas ir samērīgi attiecīgajam riskam. Ja vien iespējams, importētājam vai tā pārstāvim nodrošina piekļuvi sūtījumam un iespēju sniegt visu attiecīgo informāciju, lai palīdzētu importētājai Pusei pieņemt galīgo lēmumu par sūtījumu. Šis lēmums ir samērīgs ar riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.
B. Fizisko pārbaužu biežums
B.1. Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu imports no Gruzijas Eiropas Savienībā un no Eiropas Savienības Gruzijā
Pārbaudes uz robežas veids |
Biežums |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
|
||
Dzīvi dzīvnieki 100 % |
100 % |
||
I kategorijas produkti Svaiga gaļa, ieskaitot subproduktus, un produkti no liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas noteikti grozītajā Padomes Direktīvā 64/433/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai Zivju produkti hermētiski slēgtos traukos, kas paredzēti, lai tos varētu uzglabāt apkārtējā temperatūrā, svaigas un saldētas zivis un sausi un/vai sālīti zivsaimniecības produkti Veselas olas Kausēti cūku tauki un kausēti tauki Dzīvnieku zarnas Inkubējamas olas |
20 % |
||
II kategorijas produkti Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas produkti Trušu gaļa, (savvaļas/saimniecībā audzētu) medījamo dzīvnieku gaļa un to produkti Piens un piena produkti lietošanai pārtikā Olu produkti Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas paredzētas lietošanai pārtikā (100 % pirmajiem sešiem neiesaiņotajiem sūtījumiem – grozītā Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK). Citi zivju produkti, kas nav minēti grozītajā Komisijas Lēmumā 2006/766/EK (2006. gada 6. novembris), ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5171) Gliemenes Medus |
50 % |
||
III kategorijas produkti Sperma Embriji Kūtsmēsli Piens un piena produkti (kas nav paredzēti lietošanai pārtikā) Želatīns Varžu kājiņas un gliemeži Kauli un kaulu produkti Jēlāda un āda Sari, vilna, mati un spalvas Ragi, ragu produkti, nagi un nagu produkti Biškopības produkti Medību trofejas Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība Izejvielas lolojumdzīvnieku barības ražošanai Izejvielas, asins, asins pagatavojumi, dziedzeri un orgāni farmaceitiskai vai tehniskai izmantošanai Siens un salmi Patogēni Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (iepakotas) |
Minimums — 1 % Maksimums — 10 % |
||
Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā (nefasētas) |
100 % pirmajiem sešiem sūtījumiem (grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, VII pielikuma II nodaļas 10. un 11. punkts) |
B.2. Pārtikas, kam nav dzīvnieku izcelsmes, imports no Gruzijas Eiropas Savienībā un no Eiropas Savienības Gruzijā
(Pārtika — kaltētas garšvielas)
|
10 % krāsvielām “Sudan” |
B.3. Augu, augu produktu un citu izstrādājumu imports Eiropas Savienībā vai Gruzijā
Attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā uzskaitītajiem izstrādājumiem:
importētāja Puse veic pārbaudes, lai pārbaudītu sūtījuma(-u) fitosanitāro stāvokli.
Puses novērtē, vai to iepriekšējā pielikumā minēto preču divpusējā tirdzniecībā, kuru izcelsme nav ES, attiecībā uz importu ir vajadzīgas augu veselības pārbaudes.
Veicot importu, augu veselības pārbaudes mazākā biežumā varētu tikt veiktas reglamentētām precēm, izņemot augus, augu produktus un citus izstrādājumus, kas definēti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1756/2004 (2004. gada 11. oktobris), ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā.
X PIELIKUMS
SERTIFICĒŠANA
A. Sertificēšanas principi
Augi, augu produkti un citi izstrādājumi
Augu, augu produktu un citu izstrādājumu sertificēšanai kompetentās iestādes piemēro principus, kas izstrādāti attiecīgajos starptautiskajos fitosanitāro pasākumu standartos.
Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti
1. |
Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka par sertificēšanu atbildīgajām amatpersonām ir pietiekamas zināšanas par tiesību aktiem veterinārijas jomā saistībā ar sertificējamajiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem un ka minētās amatpersonas ir informētas par noteikumiem, kuri jāievēro sertifikātu noformēšanā un izdošanā, kā arī – vajadzības gadījumā – par tādas izmeklēšanas, testu vai pārbaužu raksturu un apjomu, kas jāveic pirms sertificēšanas. |
2. |
Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst sertificēt datus, kas tām nav personīgi zināmi vai par ko tās nevar pārliecināties. |
3. |
Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst parakstīt neaizpildītas vai daļēji aizpildītas sertifikātu veidlapas attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus viņas nav pārbaudījušas vai kuri nav pakļauti viņu kontrolei. Ja sertifikātu paraksta, pamatojoties uz citu sertifikātu vai apliecību, par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas rīcībā pirms parakstīšanas ir minētais dokuments. |
4. |
Par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var apliecināt datus:
|
5. |
Pušu kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sertificēšanas integritāti. Tās jo īpaši nodrošina, lai to ieceltās par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas:
|
6. |
Sertifikātus aizpilda, lai nodrošinātu attiecīgā sertifikāta un sūtījuma saikni, valodā, kas ir saprotama par sertificēšanu atbildīgajai amatpersonai, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām, kā norādīts šā pielikuma C daļā. |
7. |
Katrai kompetentajai iestādei jāspēj saistīt sertifikātu ar attiecīgo par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu un nodrošināt, ka kompetentās iestādes noteiktā termiņā ir pieejamas visu izdoto sertifikātu kopijas. |
8. |
Katra Puse ievieš pārbaudes un veic kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu kļūdainu vai maldinošu sertifikātu izdošanu un veterinārijas tiesību aktos noteiktām vajadzībām izdodamu sertifikātu krāpniecisku izlaidi vai izmantošanu. |
9. |
Neskarot tiesvedību vai sodus, kompetentās iestādes veic izmeklēšanu vai pārbaudes un attiecīgus pasākumus, lai piemērotu sodu visos viltus vai maldinošas sertificēšanas gadījumos, kas darīti tām zināmi. Šādi pasākumi var iekļaut par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu pagaidu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Jo īpaši:
|
B. Sertifikāts, kas minēts šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā
Veselības apliecinājums sertifikātā atspoguļo attiecīgās preces līdzvērtības statusu. Veselības apliecinājums norāda atbilstību eksportētājas Puses ražošanas standartiem, ko importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem.
C. Oficiālās valodas sertificēšanā
1. Imports Eiropas Savienībā
Augi, augu produkti un citi izstrādājumi
Sertifikātus sastāda valodā, kuru saprot par sertificēšanu atbildīgā amatpersona, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām.
Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti:
Veselības sertifikāts jāsastāda vismaz vienā no ES galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no tās ES dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tiek veiktas šā nolīguma 63. pantā paredzētās pārbaudes. Tomēr ES dalībvalsts var piekrist lietot citu Savienības oficiālo valodu.
2. Imports Gruzijā
Veselības sertifikātam jābūt sastādītam gruzīnu valodā un vismaz vienā no sertificētājas ES dalībvalsts oficiālajām valodām.
XI PIELIKUMS
TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA
XI-A PIELIKUMS
PROGRESA NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS PROCESĀ LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS NOLŪKĀ
I DAĻA
Pakāpeniska tiesību aktu tuvināšana
1. Vispārīgi noteikumi
Gruzijas tiesību aktus sanitārajā, fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā pakāpeniski tuvina attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, balstoties uz ES sanitāro, fitosanitāro un dzīvnieku labturības jomas tiesību aktu tuvināšanas sarakstu. Saraksts ir sadalīts prioritārās jomās, kuras saistītas ar pasākumiem, kā noteikts šā nolīguma IV pielikumā. Tāpēc Gruzija nosaka savas prioritārās jomas tirdzniecībā.
Gruzija tuvina savus iekšējos noteikumus ES acquis vai nu:
a) |
īstenojot un izpildot attiecīgā ES acquis noteikumus, arī pieņemot papildu iekšējos noteikumus vai procedūras, vai |
b) |
grozot attiecīgos iekšējos noteikumus vai procedūras, lai iekļautu attiecīgā ES acquis noteikumus. |
Abos gadījumos Gruzija:
a) |
atceļ visus iekšējos normatīvos aktus un citus pasākumus, kas nav saderīgi ar tuvinātajiem iekšējiem tiesību aktiem; |
b) |
nodrošina tuvināto iekšējo tiesību aktu efektīvu īstenošanu. |
Gruzija dokumentē tuvināšanu atbilstības tabulās saskaņā ar paraugu, norādot iekšzemes noteikumu spēkā stāšanās datumu un oficiālo izdevumu, kurā tie publicēti. Atbilstības tabulu paraugs sagatavošanai un novērtēšanai ir sniegts šā pielikuma II daļā. Ja tiesību aktu tuvināšana nav pilnīga, pārskatīšanas veicēji (1) apraksta trūkumus piezīmēm paredzētajā slejā.
Neatkarīgi no noteiktās prioritārās jomas Gruzija sagatavo īpašas atbilstības tabulas, ar kurām parāda citu vispārīgu un konkrētu tiesību aktu tuvināšanu, tostarp jo īpaši vispārēju noteikumu tuvināšanu saistībā ar turpmāko.
a) |
Kontroles sistēmas, kas attiecas uz:
|
b) |
Dzīvnieku veselība un labturība:
|
c) |
Pārtikas nekaitīgums:
|
d) |
Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. |
e) |
Augu veselība:
|
f) |
Ģenētiski modificēti organismi:
|
II DAĻA
Novērtēšana
1. Procedūra un metode
Gruzija pakāpeniski tuvina Savienības tiesību aktiem savus sanitāros, fitosanitāros un dzīvnieku labturības tiesību aktus, uz kuriem attiecas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļa (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), un nodrošina to efektīvu izpildi (2).
Atbilstības tabulas sagatavo saskaņā ar šā pielikuma 2. punktā sniegto paraugu katram tuvinātajam tiesību aktam un angļu valodā iesniedz pārskatīšanai pārskatīšanas veicējiem.
Ja novērtēšanas rezultāts attiecībā uz atsevišķu pasākumu, pasākumu grupu vai nozarei, apakšnozarei, precei vai preču grupai piemērojamu sistēmu ir pozitīvs, piemēro šā nolīguma 57. panta 4. punkta nosacījumus.
2. Atbilstības tabulas
2.1. Sagatavojot atbilstības tabulas, ņem vērā turpmāko.
Atbilstības tabulas sagatavošanas pamatā ir ES tiesību akti. Izmanto tuvināšanas laikā spēkā esošo redakciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta precīzam tulkojumam valsts valodā, jo valodas neprecizitātes var izraisīt nepareizu interpretāciju, īpaši ja tā attiecas uz tiesību akta piemērošanas jomu (3).
2.2. Atbilstības tabulas paraugs
Atbilstības tabula
STARP
ES tiesību akta nosaukums, pēdējie iekļautie grozījumi:
UN
valsts tiesību akta nosaukums:
(Publicēts )
Publicēšanas datums:
Īstenošanas datums:
ES tiesību akts |
Valsts tiesību akts |
Piezīmes (no Gruzijas) |
Pārskatīšanas veicēja piezīmes |
|
|
|
|
Apzīmējumi
|
ES tiesību akts: tā pantus, punktus, apakšpunktus utt. norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci (4) atbilstības tabulas kreisajā slejā. |
|
Valsts tiesību akts: valsts tiesību aktu, kurš atbilst kreisajā slejā norādītajiem ES noteikumiem, norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci. Tā saturu detalizēti apraksta otrajā slejā. |
|
Piezīmes no Gruzijas: šajā slejā Gruzija norāda atsauci vai citus noteikumus, kas saistīti ar šo pantu, punktiem, apakšpunktiem utt., īpaši tad, ja konkrētā noteikuma teksts nav tuvināts. Paskaidro, kādēļ tuvināšana nav notikusi. |
|
Pārskatīšanas veicēja piezīmes: ja pārskatīšanas veicēji uzskata, ka tuvināšana nav notikusi, viņi šajā slejā pamato šādu novērtējumu un apraksta attiecīgos trūkumus. |
(1) Pārskatīšanas veicēji ir Eiropas Komisijas iecelti eksperti.
(2) Šajā ziņā tai var palīdzēt ES dalībvalstu eksperti katrā konkrētajā gadījumā vai CIB programmu ietvaros (mērķsadarbības projekti, TAIEX u. c.).
(3) Lai atvieglinātu tiesību aktu tuvināšanas procesu, dažu ES tiesību aktu konsolidētās redakcijas ir pieejamas tīmekļa vietnē EUR-LEX:
http://eur-lex.europa.eu/RECH_menu.do?ihmlang=en
(4) Piemēram, kā norādīts tīmekļa vietnē EUR-LEX:
http://eur-lex.europa.eu/RECH_menu.do?ihmlang=en
XI-B PIELIKUMS
SARAKSTS AR ES TIESĪBU AKTIEM, KURIEM GRUZIJAI JĀTUVINA SAVI TIESĪBU AKTI
Šā nolīguma 55. panta 4. punktā noteikto tiesību aktu tuvināšanas sarakstu Gruzija iesniedz sešu mēnešu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
XII PIELIKUMS
LĪDZVĒRTĪBAS STATUSS
XIII PIELIKUMS
MUITAS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA
Muitas kodekss
Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi
Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minētās regulas noteikumiem, izņemot 1 līdz 3. pantu, 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, 18. un 19. pantu, 94. panta 1. punktu, 97. pantu, 113. pantu, 117. panta c) punktu, 129. pantu, 163. līdz 165. pantu, 174., 179., 209., 210., 211. pantu, 215. panta 4. punktu, 247. līdz 253. pantu, veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
Pirms beidzas iepriekš noteiktais tuvināšanas termiņš, Puses no jauna izskata tuvināšanu 84. pantam un 130. līdz 136. pantam, kuri attiecas uz pārstrādi muitas kontrolē.
Tuvināšanu 173. pantam, 221. panta 3. punktam un 236. panta 2. punktam veic, cenšoties iespējami sasniegt rezultātu.
Kopīgais tranzīts un vienotais administratīvais dokuments (VAD)
1987. gada 20. maija Konvencija par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu
1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.
Termiņi: tuvināšanu minēto konvenciju noteikumiem veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā, Gruzijai, iespējams, pievienojoties minētajām konvencijām.
Atbrīvojumi no muitas nodokļiem
Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem
Termiņi: tuvināšanu minētās Regulas I un II sadaļai veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā
Termiņi: tuvināšanu minētās regulas noteikumiem, izņemot 26. pantu, veic triju gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pienākums tuvināt tiesību aktus Regulai Nr. 608/2013 pats par sevi nerada pienākumu Gruzijai piemērot pasākumus, ja tiesības uz intelektuālo īpašumu nav aizsargātas ar tās materiālo tiesību normām, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.
XIV PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM
Savienība
1. |
Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu: XIV-A pielikums |
2. |
Saistības attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XIV-B pielikums |
3. |
Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XIV-C pielikums |
4. |
Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XIV-D pielikums |
Gruzija
5. |
Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu: XIV-E pielikums |
6. |
Saistības attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XIV-F pielikums |
7. |
Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XIV-G pielikums |
8. |
Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XIV-H pielikums XIV-A, XIV-B, XIV-C un XIV-D pielikumā izmantotie saīsinājumi.
|
XIV-E, XIV-F, XIV-G un XIV-H pielikumā izmantotie saīsinājumi.
GE |
Gruzija |
XIV-A PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU (SAVIENĪBA)
1. |
Turpmākajā atrunu sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Gruzijas uzņēmumiem un uzņēmējiem saskaņā ar 79. panta 2. punktu piemērojamās Savienības atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu”. Ja a) vai b) apakšpunkta atruna skar tikai konkrētas dalībvalstis, tajā neminētās dalībvalstis pienākumus attiecīgajā nozarē saskaņā ar šā nolīguma 79. panta 2. punktu uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas). |
2. |
Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām. |
3. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām. |
4. |
Saskaņā ar šā nolīguma 79. pantu tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā. |
5. |
Ja Savienība saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XIV-C pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbības veikšanu, ciktāl tā piemērojama. |
Horizontālās atrunas
Sabiedriskie pakalpojumi
EU: saimnieciskas darbības, ko uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem valsts vai pašvaldību līmenī, var būt pakļautas valsts monopoliem vai ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas privātiem apsaimniekotājiem (1).
Uzņēmējdarbības veikšanas veidi
EU: režīmu, kas piešķirts (Gruzijas sabiedrību) meitasuzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, neattiecina uz filiālēm vai aģentūrām, ko dalībvalstīs izveidojušas Gruzijas sabiedrības (2).
AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoriem jābūt Austrijas iedzīvotājiem; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
EE: vismaz pusei valdes locekļu dzīvesvietai jābūt Eiropas Savienībā.
FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, un vismaz vienam no komandītsabiedrības vai pilnsabiedrības partneriem pastāvīgi jādzīvo kādā Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalstī. Visās nozarēs vismaz viena no direktoru padomes pastāvīgajiem locekļiem un to vietnieku dzīvesvietai un izpilddirektora dzīvesvietai jābūt EEZ. Konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma. Ja Gruzijas organizācija plāno veikt darījumdarbību vai tirdzniecību, izveidojot filiāli Somijā, tai ir nepieciešama tirdzniecības atļauja.
HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz valsts īpašuma iegādi.
IT: lai veiktu rūpniecisku, saimniecisku un amatnieka darbību, var būt vajadzīga uzturēšanās atļauja.
PL: Gruzijas uzņēmēji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības un akciju sabiedrības (juridisko pakalpojumu gadījumā tikai reģistrētas personālsabiedrības vai komandītsabiedrības) veidā.
RO: vienīgajam izpilddirektoram vai valdes priekšsēdētājam, kā arī pusei no valdes locekļu kopējā skaita komercsabiedrībās ir jābūt Rumānijas pilsoņiem, ja vien sabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts citādi. Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.
SE: ārvalstu sabiedrība (kas nav izveidojusi tiesību subjektu Zviedrijā vai darījumdarbību veic ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību) savu saimniecisko darbību veic ar tādas filiāles starpniecību, kas reģistrēta Zviedrijā un kam ir neatkarīga vadība un atsevišķi grāmatvedības pārskati. Filiāles izpilddirektora un tā vietnieka, ja iecelts, dzīvesvietai jābūt EEZ. Fiziska persona, kuras dzīvesvieta nav EEZ un kura veic saimniecisko darbību Zviedrijā, ieceļ un reģistrē tādu pārstāvi ar dzīvesvietu Zviedrijā, kurš atbild par darījumiem Zviedrijā. Darījumus Zviedrijā nošķir atsevišķos grāmatvedības pārskatos. Atsevišķos gadījumos kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no prasībām par filiāli un dzīvesvietu. Uz būvniecības projektiem, kuru ilgums ir līdz vienam gadam un kurus īsteno sabiedrība, kas atrodas ārpus EEZ, vai fiziska persona, kā dzīvesvieta ir ārpus EEZ, neattiecas prasība izveidot filiāli vai iecelt pastāvīgo pārstāvi. Zviedrijas ierobežotas atbildības sabiedrību var izveidot fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir EEZ, Zviedrijas juridiska persona vai juridiska persona, kas ir izveidota saskaņā ar EEZ valsts tiesību aktiem un kā juridiskā adrese, galvenais birojs vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ. Personālsabiedrība var būt dibinātājs, ja tās visu bez ierobežojumiem personiski atbildīgo īpašnieku dzīvesvieta ir EEZ. Dibinātājs ārpus EEZ var pieteikties kompetentajā iestādē atļaujas saņemšanai. Attiecībā uz ierobežotas atbildības sabiedrību un saimnieciskas darbības kooperatīvu vismaz 50 % no direktoru padomes locekļiem, vismaz 50 % no to vietniekiem, izpilddirektoram, tā vietniekam un vismaz vienai personai, kurai ir paraksta tiesības sabiedrībā (ja ieceltas), jādzīvo EEZ. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Ja neviens no uzņēmuma/sabiedrības pārstāvjiem nedzīvo Zviedrijā, padomei jāieceļ un jāiekļauj reģistrā persona, kuras dzīvesvieta ir Zviedrijā un kura ir pilnvarota saņemt pakalpojumus uzņēmuma/sabiedrības vārdā. Attiecīgus nosacījumus piemēro visu pārējo tiesību subjektu veidu uzņēmējdarbības veikšanai.
SK: Gruzijas fiziskai personai, kuras vārdu reģistrē uzņēmumu reģistrā kā personu, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, ir jāiesniedz uzturēšanās atļauja Slovākijā.
Ieguldījumi
ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu publiskā sektora subjekti veiktu ieguldījumus Spānijā (kuri skar ne tikai valsts ekonomiskās, bet arī cita veida intereses) tiešā veidā vai ar tādu citu sabiedrību vai subjektu starpniecību, ko tiešā vai netiešā veidā kontrolē ārvalstu valdības, nepieciešams iepriekš saņemt valdības atļauju.
BG: ārvalstu ieguldītāji nevar piedalīties privatizācijā. Ārvalstu ieguldītājiem un Bulgārijas juridiskajām personām, kurās kontrolpaketes turētājs ir Gruzijas persona, vajadzīga atļauja:
a) |
dabas resursu izpētei, izstrādei vai ieguvei no teritoriālajām jūrām, kontinentālā šelfa vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas un |
b) |
pašu kapitāla kontrolpaketes iegūšanai sabiedrībās, kas nodarbojas ar jebkuru no a) punktā norādītajām darbībām. |
FR: ja Gruzijas pārstāvis iegādājas vairāk nekā 33,33 % kapitāldaļu vai balsstiesību pastāvošā Francijas uzņēmumā vai vairāk nekā 20 % kapitāldaļu vai balsstiesību biržā kotētā Francijas sabiedrībā, piemēro šādus noteikumus:
— |
ieguldījumus, kas mazāki par EUR 7,6 miljoniem, Francijas uzņēmumos, kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 76 miljonus, ir atļauts veikt, kad beidzies 15 dienu periods pēc iepriekšējas paziņošanas un attiecīgo summu pārbaudes; |
— |
vienu mēnesi pēc iepriekšējas paziņošanas automātiski piešķir atļauju attiecībā uz citiem ieguldījumiem, ja vien ekonomikas ministrs ārkārtas gadījumos neizmanto savas tiesības atlikt ieguldījumu. |
Ārvalstu līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās var ierobežot līdz daļai, ko nosaka Francijas valdība atsevišķi katrā gadījumā, no pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjoma. Lai veiktu uzņēmējdarbību rūpnieciskas, saimnieciskas un amatnieka darbības jomās, vajadzīga īpaša atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Gruzijas līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās.
IT: valdība var īstenot konkrētas īpašas pilnvaras uzņēmumos, kuri darbojas aizsardzības un valsts drošības jomā (attiecībā uz visām juridiskajām personām, kuru darbība uzskatāma par stratēģiski nozīmīgu aizsardzības un valsts drošības jomā), un dažās stratēģiskas nozīmes darbībās enerģētikas, transporta un sakaru jomā.
PL: ārvalstniekiem (ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām) ir nepieciešama atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai tiešā un netiešā veidā. Nav saistību attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegūšanu (t.i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu).
Nekustamais īpašums
Zemes un nekustamā īpašuma iegūšanai piemēro šādus ierobežojumus (3):
AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, kā arī nomai vai līzingam vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses.
BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (izmantošanas tiesības, būvniecības tiesības, tiesības būvēt virszemes struktūras un servitūttiesības).
CZ: lauksaimniecības un mežu zemi īpašumā var iegūt vienīgi ārvalstu fiziskas personas, kurām ir pastāvīga dzīvesvieta Čehijas Republikā, un uzņēmumi, kas izveidoti kā juridiskas personas ar mītnesvietu Čehijas Republikā. Uz valsts īpašumā esošo lauksaimniecības zemi un mežu zemi attiecas īpaši noteikumi. Valsts lauksaimniecības zemi īpašumā var iegūt vienīgi Čehijas valstspiederīgie, pašvaldības un publiskas augstskolas (mācībām un pētniecībai). Juridiskas personas (neatkarīgi no formas un mītnes vietas) var iegūt īpašumā valsts lauksaimniecības zemi vienīgi tad, ja to īpašumā jau ir ēka, kas uzcelta uz šīs zemes, vai bez zemes nav iespējama šādas ēkas izmantošana. Valsts mežus īpašumā var iegūt vienīgi pašvaldības un publiskas augstskolas.
CY: “nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.
DK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām personām un tiesību subjektiem nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanai.
HU: ar dažiem izņēmumiem, kas iekļauti tiesību aktos par aramzemi, ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nav tiesību iegūt īpašumā aramzemi. Ārvalstnieki var pirkt nekustamo īpašumu, ja ir iegūta kompetentās valsts pārvaldes aģentūras atļauja, vadoties pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.
EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90 ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta atļauja zemes iegūšanai pierobežā. Saskaņā ar administratīvo praksi tiešo ieguldījumu gadījumā pastāv vienkāršota atļauju izsniegšanas kārtība.
HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri neveic uzņēmējdarbību un nav izveidoti kā juridiskas personas Horvātijā. Uzņēmumi, kuri Horvātijā veic uzņēmējdarbību un ir izveidoti kā juridiskas personas, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, ko veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības zemi.
IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstnieki iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimniecība), šī prasība nav jāievēro, ar nosacījumu, ka ir saņemts uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegts sertifikāts. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei.
IT: ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšana regulējama, ievērojot savstarpības principu.
LT: zemes, iekšzemes ūdeņu un mežu iegūšana īpašumā tiek atļauta ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas atbilst Eiropas un transatlantiskās integrācijas kritērijiem. Zemes gabalu iegūšanas īpašumā kārtība, noteikumi, nosacījumi un ierobežojumi ir noteikti konstitūcijā.
LV: zemes iegūšanas īpašumā ierobežojumi lauku apvidos un pilsētās vai piepilsētās; zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem.
PL: tiešai un netiešai nekustamā īpašuma iegūšanai nepieciešama atļauja. Atļauju ar administratīvu lēmumu izdod par iekšlietām atbildīgais ministrs ar Valsts aizsardzības ministra piekrišanu, bet lauksaimnieciskā nekustamā īpašuma gadījumā – arī ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra piekrišanu.
RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kā dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī juridiskās personas, kam nav Rumānijas valstspiederības un kā galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem.
SI: filiāles, ko Slovēnijas Republikā izveidojušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās nodibinātas.
SK: ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības un meža zemi. Īpaši noteikumi attiecas uz dažām citām nekustamā īpašuma kategorijām. Ārvalstu personas var iegūt nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Ārvalstu personas zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja saņemta atļauja (3. un 4. veidam).
Nozaru atrunas
A. Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde
FR: sabiedrībām, kuras navEiropas Savienības sabiedrības, jāsaņem atļauja lauksaimniecības uzņēmumu izveidošanai, un uzņēmējiem, kuri nav no Eiropas Savienības, ir jāsaņem atļauja vīna dārzu iegūšanai īpašumā.
AT, HU, MT, RO: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumiem.
CY: ieguldītāju līdzdalība kapitālā atļauta tikai līdz 49 %.
IE: Gruzijas iedzīvotājiem jāsaņem atļauja, lai veiktu uzņēmējdarbību miltu malšanas jomā.
BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz mežizstrādes pakalpojumiem.
B. Zvejniecība un akvakultūra
EU: piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos, un to izmantošana ir atļauta vienīgi zvejas kuģiem, kas kuģo zem Eiropas Savienības teritorijā esošas valsts karoga, ja vien nav noteikts citādi.
SE: kuģis uzskatāms par piederīgu Zviedrijai un var kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tas vairāk nekā 50 % apmērā ir Zviedrijas pilsoņu vai juridisko personu īpašumā. Valdība var atļaut ārvalstu kuģim kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tā darbības ir Zviedrijas kontrolē vai ja īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā. Kuģus, kuri 50 % apmērā pieder EEZ valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ un kuru darbību kontrolē no Zviedrijas, var reģistrēt Zviedrijas reģistrā. Profesionālās zvejas darbību veikšanai nepieciešamo licenci izsniedz vienīgi tad, ja zvejai ir saikne ar Zviedrijas zvejniecības nozari. Saikne, piemēram, pastāv tad, ja pusei no kalendāra gadā nozvejotā loma (vērtības izteiksmē) noiets ir Zviedrijā vai ja puse no zvejas braucieniem ir no Zviedrijas ostām, vai ja puse no zvejas flotes zvejniekiem pastāvīgi dzīvo Zviedrijā. Kuģiem, kuru garums pārsniedz piecus metrus, papildus profesionālās zvejas licencei nepieciešama atļauja. Atļauju izsniedz tad, ja cita starpā kuģis ir reģistrēts valsts reģistrā un tam ir reāla ekonomiska saikne ar Zviedriju.
UK: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz kuģu ar Apvienotās Karalistes karogu iegūšanu īpašumā, ja vien ieguldījums vismaz 75 % apmērā nepieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem un/vai sabiedrībām, kuras vismaz 75 % apmērā pieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuru dzīvesvieta un pastāvīgā dzīvesvieta visos gadījumos ir Apvienotajā Karalistē. Kuģi jāpārvalda, jāvada un jākontrolē no Apvienotās Karalistes.
C. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (4) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).
D. Apstrādes rūpniecība
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (5) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).
HR: dzīvesvietas prasība izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.
IT: Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī.
SE: periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, īpašniekiem - fiziskām personām jādzīvo Zviedrijā vai jābūt EEZ pilsoņiem. Šādu periodisko izdevumu īpašniekiem, kuri ir juridiskas personas, jāveic uzņēmējdarbība EEZ. Periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, un tehnisku tekstu atbildīgajam redaktoram pastāvīgi jādzīvo Zviedrijā.
Elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale par saviem līdzekļiem (6) (izņemot elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās)
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu, tās pārvadi un sadali par saviem līdzekļiem un attiecībā uz gāzes ražošanu un gāzveida kurināmā sadali.
Tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (7) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas, elektroenerģijas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).
FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tvaika un karstā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali.
1. DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI
Profesionālie pakalpojumi
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumiem, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiski pienākumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels), kā arī uz pakalpojumiem, ko sniedz tiesu izpildītāji, kuri iecelti ar valdības izdotu oficiālu aktu.
EU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums un/vai dzīvesvietas prasība.
AT: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem ārvalstu juristu (kuriem jābūt pilnībā kvalificētiem savā mītnes valstī) līdzdalība kapitālā un kapitāldaļas jebkura advokātu biroja darbības rezultātos nedrīkst pārsniegt 25 %. Lēmumu pieņemšanā tiem nedrīkst piederēt noteicošais balsu vairākums. Ārvalstu mazākuma ieguldītājiem vai to kvalificētajam personālam juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību jomā un tās jurisdikcijas tiesību jomā, kurā tiem ir jurista kvalifikācija; juridisko pakalpojumu sniegšanai iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, tai skaitā pārstāvības nodrošināšanai tiesā nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai, uz kuru attiecas valstspiederības nosacījums.
Attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem uzskaites, grāmatvedības, revīzijas un nodokļu jomā līdzdalība kapitālā un balsstiesības personām, kurām atļauts nodarboties ar profesiju, pamatojoties uz ārvalstu tiesībām, nedrīkst pārsniegt 25 %.
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz medicīnas (izņemot zobārstniecības un psihologa un psihoterapeita pakalpojumus) un veterinārijas pakalpojumiem.
BG: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem daži juridisko formu veidi (advokatsko sadrujue un advokatsko drujestvo) ir atļauti vienīgi juristiem, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Bulgārijas Republikā. Lai sniegtu mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu. Attiecībā uz nodokļu konsultāciju pakalpojumiem piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, pilsētplānošanu un ainavu arhitektūras pakalpojumiem, inženiertehniskajiem un integrētajiem inženiertehniskajiem pakalpojumiem ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kam ir atzīta licencēta arhitekta kvalifikācija saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, var neatkarīgi uzraudzīt un projektēt celtniecības projektus Bulgārijā vienīgi tad, ja tās ir izturējušas konkursu un izraudzītas par būvuzņēmēju saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas noteiktaPubliskā iepirkuma likumā. Valsts vai reģionālas nozīmes projektos Gruzijas uzņēmējiem jādarbojas kā vietējo uzņēmēju apakšuzņēmējiem vai personālsabiedrībā ar tiem. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.
DK: lai izveidotu personālsabiedrību ar Dānijas valsts atzītiem grāmatvežiem, ārvalstu grāmatvedim jāsaņem atļauja no Dānijas Uzņēmumu iestādes.
FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski vai privāti finansētu veselības un sociālo pakalpojumu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, medicīnas pakalpojumiem, tostarp, psihologa un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem, fizioterapeita un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem).
FI: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.
FR: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem dažus juridiskās formas veidus (association d'avocats un société en participation d'avocat) drīkst praktizēt tikai tie juristi, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Francijā. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, medicīnas (tai skaitā psihologa pakalpojumiem) un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz medmāsas, fizioterapeiti un medicīnas palīgpersonāls, ārvalstu uzņēmējiem ir pieejama vienīgi juridiskā forma société d'exercice liberal (sociétés anonymes, sociétés à responsabilité limitée, sociétés en commandite par actions) un société civile professionnelle. Valstspiederības nosacījums un savstarpības princips attiecas uz veterinārajiem pakalpojumiem.
EL: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zobu tehniķiem. Eiropas Savienības pilsonība ir nepieciešama, lai iegūtu zvērināta revidenta licenci un lai sniegtu veterināros pakalpojumus.
ES: uz zvērinātiem revidentiem un rūpnieciskā īpašuma jomas advokātiem attiecas Eiropas Savienības pilsonības nosacījums.
HR: nav saistību, izņemot attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Pārstāvību tiesā drīkst nodrošināt vienīgi Horvātijas Advokatūras padomes biedri (nosaukums horvātu valodā: odvjetnici). Dalībai Advokatūras padomē piemēro prasību par pilsonību. Tiesvedībā, kurā iesaistīti starptautiski aspekti, puses var tikt pārstāvētas arbitrāžas tiesās – ad hoc tiesās, kurās pārstāvību nodrošina juristi, kas ir citu valstu advokatūru apvienību biedri.
Revīzijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešama licence. Fiziskās un juridiskās personas var sniegt arhitektu un inženiertehniskos pakalpojumus, saņemot attiecīgi Horvātijas Arhitektu kameras un Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju.
HU: uzņēmējdarbība būtu jāveic personālsabiedrības veidā kopā ar Ungārijas advokātu (ügyvéd) vai advokātu biroju (ügyvédi iroda), vai pārstāvniecības biroja veidā. Veterināro pakalpojumu jomā ārpus EEZ esošas valsts valstspiederīgajam piemēro prasību par dzīvesvietu.
LV: zvērinātu revidentu komercsabiedrībā vairāk nekā 50 % balsstiesīgo kapitāldaļu pieder Eiropas Savienības vai EEZ zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.
LT: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem vismaz trīs ceturtdaļas revīzijas sabiedrības kapitāldaļu jāpieder Eiropas Savienības vai EEZ valstu revidentiem vai revīzijas sabiedrībām.
PL: lai gan Eiropas Savienības juristiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, ārvalstu juristi var izmantot tikai reģistrētas personālsabiedrības un komandītsabiedrības juridisko formu. Attiecībā uz veterināro pakalpojumu sniegšanu piemēro prasību par Eiropas Savienības valstspiederību.
SK: uz arhitektūras, inženiertehnisko un veterināro pakalpojumu sniegšanu attiecas prasība par dzīvesvietu.
SE: juridisko pakalpojumu jomā uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, attiecas dzīvesvietas prasība. Dzīvesvietas prasība attiecas uz likvidatoriem. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. EEZ pastāv prasības saistībā ar tādas personas iecelšanu, kurai ir tiesības apstiprināt ekonomikas plānu. Prasība par dzīvesvietu EEZ attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem.
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi
EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz valsts finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.
Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem
A. Attiecībā uz kuģiem
LT: kuģa īpašniekiem jābūt Lietuvas fiziskām personām vai sabiedrībām, kas viec uzņēmējdarbību Lietuvā.
SE: ja kuģis ir Gruzijas personas īpašumā, lai kuģotu ar Zviedrijas karogu, nepieciešams pierādīt Zviedrijas dominējošo ietekmi kuģa darbībā.
B. Attiecībā uz gaisa kuģiem
EU: attiecībā uz nomu un līzingu, kas skar gaisa kuģus, izņemot atkāpes attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem, gaisa kuģim jābūt tādu fizisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai tādu juridisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli (tostarp direktoru valstspiederība).
Citi darījumdarbības pakalpojumi
EU, izņemot HU un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz mājsaimniecību personāls, cits tirdzniecības vai ražošanas jomas personāls, aprūpes un cits personāls. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.
EU, izņemot BE, DK, EL, ES, FR, HU, IE, IT, LU, NL, SE un UK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība attiecībā uz darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.
EU, izņemot AT un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.
AT: attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem un darbā iekārtošanas aģentūrām atļauju var saņemt tikai juridiskas personas, kuru galvenais birojs atrodas EEZ, un valdes locekļiem vai uzņēmējdarbības partneriem/kapitāldaļu turētājiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt juridisko personu, jābūt EEZ valsts pilsoņiem ar pastāvīgo dzīvesvietu EEZ valstī.
BE: sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus EEZ, jāpierāda, ka tā sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus savā izcelsmes valstī. Vadītājiem drošības pakalpojumu jomā nepieciešama Eiropas Savienības pilsonība un dzīvesvieta Eiropas Savienības dalībvalstī.
BG: valstspiederība ir nepieciešama, lai darbotos no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu, ģeodēzijas, kadastrālās uzmērīšanas un kartogrāfijas jomā. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumu un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; detektīvdarbības pakalpojumiem; drošības pakalpojumiem; tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem; uz līguma pamata sniegtiem naftas un gāzes ieguves aprīkojuma remonta un demontāžas pakalpojumiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.
DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkiem.
DK: uz drošības pakalpojumiem attiecas prasība par dzīvesvietu un valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu un vadītājiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz lidostu apsardzes pakalpojumu sniegšanu.
EE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz drošības pakalpojumiem. Eiropas Savienības pilsonības prasība attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem.
FI: dzīvesvietas EEZ prasība sertificētiem tulkotājiem.
FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiesību piešķiršanu darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā.
FR: ārvalstu uzņēmējiem vajadzīga īpaša atļauja attiecībā uz izpētes un izlūkošanas pakalpojumiem attiecībā uz zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumiem.
HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem; detektīvdarbības un drošības pakalpojumiem
IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības un dzīvesvietas prasība, lai iegūtu nepieciešamo atļauju apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumiem.
LV: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem licenci var saņemt vienīgi tādas detektīvpakalpojumus nodrošinošas sabiedrības, kuru vadītājs un ikviena persona, kas ieņem vadošu amatu, ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valstspiederīgais. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem, lai saņemtu licenci, vismaz pusei no pašu kapitāla jābūt Eiropas Savienības vai EEZ fizisko vai juridisko personu īpašumā.
LT: drošības pakalpojumus var sniegt vienīgi Eiropas Ekonomikas Zonas valsts vai NATO dalībvalsts pilsoņi.
PL: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt vienīgi tādai personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem. Attiecībā uz fotouzņēmumiem, ko uzņem no gaisa, un laikrakstu un žurnālu galvenajiem redaktoriem piemēro prasību par Polijas valstspiederību.
PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Attiecībā uz uzņēmējiem parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumu jomā piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Valstspiederības prasība attiecas uz specializētu drošības pakalpojumu personālu.
SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem. Vienīgi sāmi var iegādāties īpašumā un apsaimniekot ziemeļbriežu audzētavas.
SK: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem un drošības pakalpojumiem licences var piešķirt vienīgi tad, ja nepastāv drošības apdraudējums un ja visi vadītāji ir Eiropas Savienības dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsoņi.
4. Izplatīšanas pakalpojumi
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izplatīšanu.
EU: dažās valstīs uz aptieku darbību un tabakas mazumtirdzniecību attiecas valstspiederības nosacījums un prasība par dzīvesvietu.
FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ekskluzīvu tiesību piešķiršanu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības jomā.
FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkohola un zāļu izplatīšanu.
AT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zāļu izplatīšanu.
BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkoholisko dzērienu, ķīmisko produktu, tabakas un tabakas izstrādājumu, zāļu, medicīnisko un ortopēdisko preču izplatīšanu; ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu; naftas un naftas pārstrādes produktiem, gāzi, dārgmetāliem, dārgakmeņiem.
DE: vienīgi fiziskām personām ir atļauts plašai sabiedrībai sniegt zāļu un īpašu medicīnisku preču mazumtirdzniecības pakalpojumus. Prasība par dzīvesvietu, lai iegūtu farmaceita licenci un/vai atvērtu aptieku, kas nodarbojas ar zāļu un citu medicīnisku preču mazumtirdzniecību plašai sabiedrībai. Citu valstu valstspiederīgie vai personas, kuras nav ieguvušas farmaceita diplomu Vācijā, var iegūt licenci tikai tad, ja pārņem aptieku, kas jau darbojusies iepriekšējos trīs gadus.
HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.
6. Pakalpojumi vides jomā
EU: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu saistībā ar mājsaimniecību, rūpniecisko un komerciālo vai citu lietotāju notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un sadali, tostarp dzeramā ūdens apgādi un notekūdeņu apsaimniekošanu.
7. Finanšu pakalpojumi (8)
EU: tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. Lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības, ir jādibina tāda specializēta pārvaldības sabiedrība, kuras galvenā mītne un juridiskā adrese ir vienā un tajā pašā dalībvalstī.
AT: ārvalstu apdrošinātāju filiālei licenci neizsniedz, ja ārvalstu apdrošinātāja juridiskā forma nav tāda, kas atbilst vai ir pielīdzināma akciju sabiedrībai vai savstarpējās apdrošināšanas asociācijai. Filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.
BG: pensiju apdrošināšanu īsteno, piedaloties valstī dibinātās pensiju apdrošināšanas sabiedrībās. Valdes priekšsēdētājam un direktoru padomes priekšsēdētājam jābūt Bulgārijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes zemē.
CY: tikai Kipras biržas biedri (brokeri) var iesaistīties darījumdarbībā saistībā ar starpniecību vērtspapīru darījumos Kiprā. Vērtspapīru starpniecības uzņēmumu var reģistrēt par Kipras Biržas biedru tikai tad, ja tas veic uzņēmējdarbību un reģistrēts saskaņā ar Kipras Likumu par uzņēmumiem (filiāles nav iespējamas).
EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenās mītnes.
ES: Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes zemē.
HU: ārvalstu iestāžu filiālēm nav atļauts sniegt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus privātiem pensiju fondiem vai pārvaldīt riska kapitālu. Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas ir rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas reglamentējošo noteikumu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.
IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, kas veidotas kā kopieguldījumu fondi un mainīga kapitāla sabiedrības (izņemot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU), trasta/depozītu glabāšanas un vadības uzņēmumam jābūt dibinātam Īrijā vai kādā citā Savienības dalībvalstī (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz komandītsabiedrību ar mērķi ieguldīt nekustamajos īpašumos vismaz vienam galvenajam dalībniekam jābūt dibinātam Īrijā. Lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, subjektam jābūt vai nu
a) |
pilnvarotam Īrijā, kas nozīmē, ka tam jābūt tur dibinātam vai jābūt personālsabiedrībai ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai arī |
b) |
pilnvarotam citā dalībvalstī. |
PT: pensiju fondu pārvaldību drīkst veikt tikai specializētas sabiedrības, kas šim nolūkam dibinātas Portugālē, un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē un kas pilnvarotas veikt dzīvības apdrošināšanas darbību, vai subjekti, kuri pilnvaroti veikt pensiju fondu pārvaldību citās dalībvalstīs.
Lai izveidotu filiāli Portugālē, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām iepriekš jābūt vismaz piecu gadu darbības pieredzei. Tiešās filiāles nedrīkst atvērt apdrošināšanas starpnieki, bet drīkst atvērt tikai sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesībām.
FI: attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu – vismaz pusei no dibinātājiem vai direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļiem jādzīvo Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu no šā nosacījuma.
Citas apdrošināšanas sabiedrības, izņemot tās, kuras veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu: dzīvesvietas prasība vismaz vienam direktoru padomes un uzraudzības padomes loceklim un izpilddirektoram.
Gruzijas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.
Ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto pensiju apdrošināšanu.
Attiecībā uz banku pakalpojumiem: prasība par dzīvesvietu vismaz vienam dibinātājam, vienam direktoru un uzraudzības padomes loceklim, izpilddirektoram un personai, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā.
IT: lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt vērtspapīru norēķinu sistēmu, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt centrālo vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, izņemot ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saskaņotos PVKIU, trasta/depozītu glabāšanas uzņēmumam ir jābūt dibinātam Itālijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un jāveic uzņēmējdarbība Itālijā kā filiālei. Arī PVKIU pārvaldes sabiedrībām, kuru darbība nav saskaņota ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, jābūt dibinātām Itālijā (filiāles nav iespējamas). Tikai bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un PVKIU pārvaldes sabiedrības, kuru darbība ir saskaņota ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un kuru galvenā mītne ir Eiropas Savienībā, kā arī Itālijā dibināti PVKIU drīkst veikt pensijas fondu resursu pārvaldību. Veicot iznēsājumtirdzniecību, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu tirgotāji, kas ir iekļauti Itālijas reģistrā. Ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana.
LT: aktīvu pārvaldībai ir nepieciešams sabiedrību dibināt kā specializētu pārvaldības sabiedrību (filiāles nav iespējamas).
Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā, var darboties kā pensiju fondu depozitāriji.
Vienīgi bankas, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā un kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī vai EEZ valstī, var darboties kā pensiju fondu aktīvu depozitāriji.
PL: apdrošināšanas starpniekiem jābūt dibinātiem valstī (filiāles nav iespējamas).
SK: ārvalstnieks drīkst dibināt apdrošināšanas sabiedrību akciju sabiedrības veidā vai drīkst veikt apdrošināšanas darbību ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijā (filiāles nav iespējamas).
Slovākijā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem (filiāles nav iespējamas).
SE: apdrošināšanas mākleru uzņēmumi, kuri nav dibināti Zviedrijā, uzņēmējdarbību drīkst veikt tikai ar filiāles starpniecību. Krājbankas dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā.
8. Veselības, sociālie un izglītības pakalpojumi
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem veselības, sociālajiem un izglītības pakalpojumiem.
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cilvēka veselības cita veida pakalpojumiem.
EU: attiecībā uz privāti finansētiem izglītības pakalpojumiem valdes locekļu vairākumam var piemērot valstspiederības nosacījumus.
EU (izņemot NL, SE un SK): nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cita veida izglītības pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko klasificē kā pamatizglītības, vidējās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumus.
BE, CY, CZ, DK, FR, DE, EL, HU, IT, ES, PT un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem sociālajiem pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.
FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem veselības un sociālajiem pakalpojumiem.
BG: ārvalstu augstskolas nevar atvērt filiāles Bulgārijas teritorijā. Ārvalstu augstskolas Bulgārijā var atvērt vienīgi tādas fakultātes, nodaļas, institūtus un koledžas, kas ietilpst Bulgārijas augstskolu struktūrā un veidotas sadarbībā ar tām.
EL: attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādu izglītības iestāžu dibināšanu, kuras izsniedz valsts atzītus diplomus. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums īpašniekiem un vairākumam valdes locekļu, kā arī skolotāju privāti finansētajās pamatizglītības pirmā un otrā posma un vidējās izglītības skolās.
HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pirmā posma pamatizglītību.
SE: patur tiesības pieņemt un saglabāt jebkādu pasākumu attiecībā uz izglītības pakalpojumu sniedzējiem, ko publiskas iestādes apstiprinājušas izglītības sniegšanai. Šī atruna attiecas uz publiski finansētu izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuri gūst labumu no kāda veida valsts atbalsta, tostarp uz valsts atzītiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldībā esošiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem un izglītību, kas dod tiesības uz stipendijām.
UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem vai iedzīvotāju veselības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi.
9. Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi
BG, CY, EL, ES un FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tūrisma gidiem.
BG: attiecībā uz restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos) nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas).
IT: tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.
10. Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi
Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi
FR: ārvalstu personu līdzdalība kapitālā tādās pastāvošajās sabiedrībās, kas izdod publikācijas franču valodā, nedrīkst pārsniegt 20 % no sabiedrības kapitāla vai balsstiesībām. Preses aģentūrām valsts režīms attiecībā uz juridisko personu dibināšanu balstās uz savstarpību.
Sporta un citi atpūtas pakalpojumi
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz azartspēļu un derību pakalpojumiem. Juridiskās noteiktības dēļ tiek precizēts, ka tirgus piekļuve netiek piešķirta.
AT: attiecībā uz slēpošanas skolām un kalnu gida pakalpojumiem juridisko personu vadītājiem jābūt EEZ valsts pilsoņiem.
Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi
BE, FR, HR un IT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma attiecībā uz bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un citiem kultūras pakalpojumiem.
11. Pārvadājumi
Jūras pārvadājumi
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.
FI: jūras pārvadājumu papildpakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kuri kuģo ar Somijas karogu.
HR: ar jūras pārvadājumiem saistītu pakalpojumu sniegšanai ārvalstu juridiskajai personai Horvātijā ir jānodibina sabiedrība, kurai atklātā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā jāiegūst ostas pārvaldes koncesija. Pakalpojumu sniedzēju skaits var tikt ierobežots atkarībā no ostas jaudas ierobežojumiem.
Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos (9)
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz iekšzemes kabotāžas pārvadājumiem. Tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.
AT un HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.
AT: attiecībā uz iekšzemes ūdensceļiem koncesiju var piešķirt vienīgi EEZ valsts juridiskām personām, un vairāk nekā 50 % kapitāldaļu īpašumtiesības, balsstiesības un vairākums valdēs ir pieejams vienīgi EEZ valsts pilsoņiem.
HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos.
Gaisa pārvadājumu pakalpojumi
EU: gaisa pārvadājumu tirgus savstarpējas pieejamības nosacījumus iekļaus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, no otras puses, nolīgumā par kopējas gaisa telpas izveidi.
EU: gaisa kuģim, ko izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Eiropas Savienībā. Ja gaisa kuģis ar apkalpi paredzēts nomāšanai, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli. Gaisa kuģis jāizmanto tādas aviosabiedrības vajadzībām, kuras īpašnieks ir fiziska persona, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiska persona, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli.
EU: Attiecībā uz datorizētu rezervēšanas sistēmu (DRS) pakalpojumiem, ja Eiropas Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms (10) tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, vai ja Eiropas Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības un aviosabiedrības Eiropas Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.
Dzelzceļa pārvadājumi
HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem un uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.
Autopārvadājumi
EU: nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas) kabotāžas darbību veikšanai. Dzīvesvietas prasība pastāv attiecībā uz pārvadājumu vadītājiem.
AT: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.
BG: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā. Nepieciešama sabiedrības dibināšana. Fiziskām personām piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību.
EL: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Grieķijas izsniegta licence. Licences tiek piešķirtas nediskriminējošā kārtā. Autopārvadājumiem, ko organizē Grieķijā veiktas uzņēmējdarbības ietvaros, var izmantot vienīgi Grieķijā reģistrētus transportlīdzekļus.
FI: autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama atļauja, kuru nevar attiecināt uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.
FR: ārvalstu uzņēmējiem ir liegta starppilsētu autobusu pakalpojumu sniegšana.
LV: pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atļauja, kuru neattiecina uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību, piemēro prasību izmantot valstī reģistrētus transportlīdzekļus.
RO: lai saņemtu licenci, kravu un pasažieru pārvadājumu operatori var izmantot vienīgi Rumānijā reģistrētus transportlīdzekļus, ko pārvalda un izmanto atbilstoši Valdības rīkojuma noteikumiem.
SE: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Zviedrijas izsniegta licence. Kritēriji, lai saņemtu taksometra licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāieceļ fiziska persona pārvadājumu vadītāja amatā (faktiskas dzīvesvietas prasība, skat. Zviedrijas atrunu par uzņēmējdarbības veikšanas veidiem). Kritēriji, lai saņemtu citu autopārvadājumu operatora licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāveic uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā un jābūt pārstāvētai ar uzņēmumu Zviedrijā un jāieceļ pārvadājumu vadītāja amatā tāda fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā. Licences piešķir nediskriminējošā kārtā, izņemot to, ka kravu un pasažieru autopārvadājumu operatori parasti var izmantot vienīgi tādus transportlīdzekļus, kuri ir reģistrēti valsts ceļu satiksmes reģistrā. Ja transportlīdzeklis ir reģistrēts ārvalstīs, ir tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kuras galvenā dzīvesvieta ir ārvalstīs, un ir ievests Zviedrijā pagaidu lietošanai, to var Zviedrijā lietot pagaidu kārtā. Pagaidu lietošanu Zviedrijas transporta aģentūra pārsvarā definē kā lietošanu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.
14. Energopakalpojumi
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Gruzijas juridiskajām personām, ko kontrolē (11) fiziskās vai juridiskās personas tādā valstī, kuras naftas vai dabasgāzes importa (12) īpatsvars Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 5 %, ja vien Eiropas Savienība šajā nozarē nenodrošina neierobežotu pieejamību minētās valsts fiziskajām vai juridiskajām personām saistībā ar ekonomiskās integrācijas nolīgumu, kas noslēgts ar minēto valsti.
EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās un kodoldegvielas ražošanu.
EU: pārvades sistēmu operatoram, kuru kontrolē trešās valsts vai trešo valstu fiziska vai juridiska persona vai personas, var atteikt sertifikāciju, ja operators nav pierādījis, ka sertifikācijas veikšana neapdraudēs energoapgādes drošumu dalībvalstī un/vai Eiropas Savienībā saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu.
AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem pakalpojumiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.
BE un LV: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dabasgāzes transportēšanu pa cauruļvadiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.
AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, HU, IT, LU, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot konsultācijas pakalpojumus.
SI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot pakalpojumus saistībā ar gāzes sadali.
CY: patur tiesības pieprasīt savstarpību attiecībā uz licencēšanu saistībā ar darbībām ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā.
15. Pārējie citur neiekļauti pakalpojumi
PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar aprīkojuma pārdošanu vai patenta piešķiršanu.
SE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz bēru, kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumiem.
(1) Sabiedriskie pakalpojumi sastopami tādās nozarēs kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, pakalpojumi vides jomā, veselības pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumi un visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi. Šādu pakalpojumu sniegšanai ekskluzīvas tiesības parasti piešķir privātiem operatoriem, piemēram, operatoriem, kuriem ir publisku iestāžu koncesijas, ievērojot īpašas pakalpojumu sniegšanas saistības. Tā kā sabiedriskie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi. Šī atruna neattiecas uz telesakaru pakalpojumiem un datoriem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.
(2) Saskaņā ar LESD 54. pantu šādus meitasuzņēmumus uzskata par Eiropas Savienības juridiskām personām. Ja tiem ir pastāvīga un faktiska saikne ar Eiropas Savienības ekonomiku, tad tiem ir tiesības izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, tostarp arī brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
(3) Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.
(4) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.
(5) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.
(6) Horizontālais ierobežojums attiecas uz sabiedriskajiem pakalpojumiem.
(7) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.
(8) Piemēro horizontālos ierobežojumus attiecībā uz režīma atšķirībām filiālēm un meitasuzņēmumiem. Ārvalstu filiāles atļauju darboties dalībvalsts teritorijā var saņemt tikai tad, ja izpilda minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, un tām var uzlikt par pienākumu izpildīt vairākas konsultatīvās uzraudzības prasības.
(9) Tai skaitā pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi.
(10) Līdzvērtīgs režīms ietver nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.
(11) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.
(12) Pamatojoties uz informāciju, ko Eiropas Savienības jaunākajā enerģijas statistikas izdevumā publicējis par enerģijas jautājumiem atbildīgais ģenerāldirektorāts, jēlnaftas importa apjomu izsaka svara vienībās, bet gāzes importa apjomu – siltumspējas vienībās.
XIV-B PIELIKUMS
SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU (SAVIENĪBA)
1. |
Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Savienība ir liberalizējusi saskaņā ar 86. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Gruzijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Ja b) apakšpunktā minētajā slejā ir iekļautas tikai konkrētu dalībvalstu atrunas, tur neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas). Nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā, saistību nav. |
2. |
Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:
|
3. |
Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 84. un 85. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses uzņēmējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā. |
4. |
Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību. |
5. |
Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām. |
6. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no šā saistību saraksta, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām. |
7. |
1. un 2. veids nozīmē šā nolīguma attiecīgi 77. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus.
|
(1) Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, ES tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas ES dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus ES tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas ES dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus ES dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās ES dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību ES tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā ES dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar ES un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuri nav pilnībā uzņemti advokatūrā, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.
(2) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 1. sadaļas A nodaļas a) grupā. Juridiskie pakalpojumi.
(3) Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.
(4) Daļa no CPC 85201, kas ir atrodama 1. sadaļas A. nodaļas h) grupā. Ārstu un zobārstu pakalpojumi.
(5) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.
(6) Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 1. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.
(7) Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 1. sadaļas F. nodaļas p) grupā.
(8) Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.
(9) Termins “apstrāde” attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
(10) Piemēram, vēstules, pastkartes.
(11) Tostarp grāmatas, katalogi.
(12) Žurnāli, laikraksti, periodiskie izdevumi.
(13) Attiecībā uz i)–iv) apakšnozari var tikt pieprasīta atsevišķa licence, ar ko uzliek konkrētus universālā pakalpojuma pienākumus un/vai paredz finanšu ieguldījumu kompensāciju fondā.
(14) Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā pieņemšana/paņemšana mītnes vietā, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, saņemšanas apstiprinājums.
(15) Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegāde, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.
(16) “Korespondences sūtījumi” ir rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.
(17) Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot jebkuru sauszemes transporta veidu.
(18) Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot gaisa pārvadājumus.
(19) Šajos pakalpojumos nav iekļauta tiešsaistē pieejamā informācija un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (daļa no CPC 843), kas ir atrodama 1. sadaļas B. nodaļā Datorpakalpojumi.
(20) Apraide ir nepārtraukta raidīšanas ķēde, kas nepieciešama, lai TV un radio programmu signālu pārraidītu plašai sabiedrībai, bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.
(21) Šie pakalpojumi ietver telesakaru pakalpojumu, ko veido radio un televīzijas pārraide un uztveršana ar satelītantenu palīdzību (nepārtraukta raidīšanas ķēde, izmantojot satelītantenu, kas nepieciešama TV un radioprogrammu signālu pārraidei plašai sabiedrībai). Tas ietver arī satelītpakalpojumu izmantošanas tirdzniecību, bet neietver televīzijas programmu paku pārdošanu mājsaimniecībām.
(22) Šie pakalpojumi, kas ietver CPC 62271, ir atrodami 18. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” D. nodaļā.
(23) Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.
(24) Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības pakalpojumi ir atrodami 1. sadaļas A. nodaļas “PROFESIONĀLIE PAKALPOJUMI” k) grupā.
(25) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.
(26) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.
(27) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.
(28) Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 12. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” D. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.
(29) Neierobežojot to pasākumu klāstu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kurš atrodas ES dalībvalstī.
(30) Ietver palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering) un iekārtu pārvietošanu, ko bez atlīdzības veic starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji starp vienā un tai pašā valstī esošām ostām.
(31) Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā Pasta un kurjera pakalpojumi.
(32) Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.
(33) Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.
(34) “Līdzvērtīgs režīms” ir tāds apkalpošanas režīms, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.
(35) Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.
(36) Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.
(37) Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 1. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas pakalpojumi”, 1. sadaļas A nodaļas j) 2 grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi un Veselības pakalpojumi” (8.A un 8.C).
XIV-C PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (SAVIENĪBA)
1. |
Turpmāk iekļautajā atrunu sarakstā ir norādītas saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 89. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar šā nolīguma 90. pantu, un tajā ir precizēti šie ierobežojumi. Minētajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Ja b) apakšpunktā minētajā slejā ir iekļautas tikai konkrētu dalībvalstu atrunas, tur neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas). Savienība neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu. |
2. |
Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:
|
3. |
Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts. |
4. |
Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 89. un 90. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Gruzijas vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā. |
5. |
Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem. |
6. |
Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām. |
7. |
Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu. |
8. |
Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem. |
9. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.
|
(1) Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.
(2) Lai tādas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 96. pantā noteiktajai kārtībai.
(3) Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar Eiropas Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.
(4) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 6. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.
(5) Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.
(6) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.
(7) Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 6. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.
Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 6. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi.
(8) Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 6. sadaļas F. nodaļas p) grupā.
(9) Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.
(10) Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 17. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” E. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.
(11) Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 7. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā. Pasta un kurjera pakalpojumi.
(12) Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.
(13) Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.
(14) Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.
(15) Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.
Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu.
Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 8. sadaļā. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI.
(16) Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 6. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 6. sadaļas A nodaļas j) 2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un sadaļā “Veselības pakalpojumi” (13.A un 13.C).
XIV-D PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (SAVIENĪBA)
1. |
Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. un 92. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem. |
2. |
Sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Savienība uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras tālāk konkrēti uzskaitītas. |
3. |
Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:
|
4. |
Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu. |
5. |
Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 91. un 92. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Gruzijas līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā. |
6. |
Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem. |
7. |
Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām. |
8. |
Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Savienību šā nolīguma XIV-A pielikumā. |
9. |
Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem. |
10. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām. Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. panta noteikumus:
Puses ļauj otras puses neatkarīgajiem speciālistiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 92. panta noteikumus:
|
(1) Lai trešo valstu valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Savienībā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 96. pantā noteiktajai kārtībai.
(2) Uz juridiskajiem pakalpojumiem līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī.
(3) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas attiecībā uz starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomu atrodami sadaļā “Juridisko konsultāciju pakalpojumi”.
(4) Daļa no CPC 85201, kas atrodama sadaļā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”.
(5) Visām dalībvalstīm, izņemot DK, pētniecības organizācijas apstiprināšana jāveic un uzņemšanas līgums jānoslēdz, ievērojot 2005. gada 12. oktobra Direktīvā 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos izklāstītos nosacījumus.
(6) Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami sadaļā “Datorpakalpojumi”.
(7) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.
(8) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.
(9) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.
(10) Pakalpojumu sniedzēji, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās.
(11) Ja kvalifikācija iegūta ārpus Eiropas Savienības vai tās dalībvalstīm, attiecīgā dalībvalsts var novērtēt, vai iegūtā pieredze ir līdzvērtīga tās teritorijā nepieciešamajai kvalifikācijai.
XIV-E PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU (GRUZIJA) (1)
1. |
Turpmākajā sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Savienības uzņēmumiem un uzņēmējiem saskaņā ar 79. panta 1. punktu piemērojamās Gruzijas atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”. Nozarēs, kurās Gruzijai nav atrunu, tā šā nolīguma 79. panta 1. punktā noteiktās saistības uzņemas bez atrunām (atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas). |
2. |
Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām. |
3. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām. |
4. |
Atbilstoši šā nolīguma 79. pantam tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā. |
5. |
Ja Gruzija saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XIV-G pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbību, ciktāl tā piemērojama. |
Horizontālās atrunas
Subsīdijas
Subsīdiju pieejamību var ierobežot un attiecināt vienīgi uz personām, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā Gruzijas teritorijas daļā.
Privatizācija
Organizācijai, kurā valdībai piederošā kapitāla daļa pārsniedz 25 %, nav tiesību piedalīties kā pircējam privatizācijas procesā (tirgus pieejamības ierobežojums).
Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību pastāvīgajai dzīvesvietai Gruzijā jābūt vismaz tās vadītājam. Lai dibinātu filiāli, nepieciešams tāds pārstāvis (fiziska persona) ar dzīvesvietu Gruzijā, kurš ir pienācīgi pilnvarots, lai pilnībā pārstāvētu sabiedrību.
Nekustamā īpašuma iegāde:
saistību nav, izņemot attiecībā uz:
i) |
lauksaimniecības zemes iegādi; |
ii) |
ēku, kas nepieciešamas pakalpojumu sniegšanai, iegādi; |
iii) |
lauksaimniecības zemes nomu: tā iespējama uz laiku, kas nepārsniedz 49 gadus, un cita veida zemes noma iespējama uz laiku, kas nepārsniedz 99 gadus; |
iv) |
lauksaimniecības zemes iegādi, ko veic kopuzņēmumi. |
Nozaru atrunas
Zvejniecība
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zvejniecību. Gruzijas ūdeņi ir pieejami zvejas nolūkos, ievērojot savstarpību.
Darījumdarbības pakalpojumi
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz transplantātiem un autopsiju (9312). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem profesionālajiem pakalpojumiem (1,A(k)) (2). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību (CPC 881, izņemot 88110). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādiem pakalpojumiem saistībā ar naftas koksa un naftas pārstrādes produktu un kodoldegvielas ražošanu, ko sniedz par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 8845). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu pakalpojumu jomā (daļa no CPC 87504) |
Sakaru pakalpojumi.
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasta pakalpojumiem (CPC 7511). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar programmu veidošanas un apraides apvienotajiem pakalpojumiem (CPC 96133). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz programmu pārraides pakalpojumiem (CPC 7524). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem sakaru pakalpojumiem (2,E)*. |
Būvniecība un saistītie inženierbūvniecības pakalpojumi
Ne mazāk kā 50 % no visa personāla jābūt Gruzijas pilsoņiem.
Izplatīšanas pakalpojumi
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem izplatīšanas pakalpojumiem (4,E)*.
Izglītības pakalpojumi
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumiem (CPC 922). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem augstākās izglītības pakalpojumiem (CPC 923). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem izglītības pakalpojumiem (CPC 929). |
Finanšu pakalpojumi
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem, ietverot strādnieku atalgojumu (7,E)*. |
Ar veselību saistīti un sociālie pakalpojumi
— |
Gruzijā strādājošiem ārstiem ir obligāti nepieciešamas gruzīnu valodas (valsts valodas) zināšanas. |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem ar veselību saistītajiem un sociālajiem pakalpojumiem (8,D)*. |
Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem tūrisma un ar ceļošanu saistītajiem pakalpojumiem (9,D)*.
Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumiem (10,E)*.
Pārvadājumu pakalpojumi
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru jūras pārvadājumiem (CPC 7211) un jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumiem (daļa no CPC 745). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ietverot pasažieru pārvadājumus (CPC 731), kravu pārvadājumus (CPC 732), gaisa kuģu ar apkalpi nomu (CPC 734) un gaisa pārvadājumu atbalsta pakalpojumus (CPC 746). |
— |
Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113) – dzelzceļa infrastruktūra ir valsts īpašumā, un tās izmantošana ir monopolizēta. Nav ierobežojumu attiecībā uz pārvadājumiem. |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumiem (CPC 743). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz autopārvadājumu pakalpojumiem, ietverot pasažieru pārvadājumus (CPC 7121 un CPC 7122), komerciālo transportlīdzekļu ar vadītāju nomu (CPC 7124) un autopārvadājumu atbalsta pakalpojumus (CPC 744). Autopārvadājumu divpusējie nolīgumi, kuros ievērota savstarpība, ļauj attiecīgajām valstīm veikt starptautiskus pasažieru un kravas pārvadājumus. |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz transportēšanu pa cauruļvadiem, ietverot degvielas vai kurināmā transportēšanu (CPC 7131) un citu preču transportēšanu (CPC 7139). |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem pārvadājumu pakalpojumiem (11,I)*. |
— |
Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citur neiekļautiem pakalpojumiem (CPC 95, CPC 97, CPC 98 un CPC 99). |
(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).
(2) Pakalpojumu klasifikācija, pamatojoties uz 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).
XIV-F PIELIKUMS
SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANU (GRUZIJA) (1)
1. |
Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Gruzija ir liberalizējusi saskaņā ar 86. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Savienības pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Minētās saistības neattiecas uz nozarēm vai apakšnozarēm, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā. |
2. |
Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm (MTN.GNS/W/120). |
3. |
Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 84. un 85. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses uzņēmējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā. |
4. |
Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību. |
5. |
Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām. |
6. |
Tiesības un saistības, ko izraisa šis saistību saraksts, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām. |
7. |
1. un 2. veids nozīmē šā nolīguma attiecīgi 77. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus. |
Horizontālās atrunas
Nav saistību attiecībā uz subsīdijām.
Nozaru atrunas
Nozare vai apakšnozare |
Atrunu apraksts |
||||||
1. DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI |
|||||||
|
|||||||
(Ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām) (CPC 861) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 862) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 863) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8671) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8672) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8673) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8674*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(izņemot transplantātus un autopsiju) (CPC 9312) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 932) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 841) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 842) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 843) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 844) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 845) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 849) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 851) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 852) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 853) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 821) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 822) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 83103) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 83104) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 83106 līdz CPC 83109) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 83202) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 871) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 864) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 865) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 866) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8676) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 88110) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 882**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 883**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 885, CPC 886, CPC 8841 līdz CPC 8844, CPC 8846 līdz CPC 8849) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 887**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 87205 un CPC 87206) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8675) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 875), izņemot no gaisa uzņemtus fotouzņēmumus |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 876) |
1. un 2. veidam Nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 88442) |
1. un 2. veidam Nav ierobežojumu. |
||||||
(daļa no CPC 8790) |
1. un 2. veidam Nav ierobežojumu. |
||||||
Individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumi (CPC 633) |
1. un 2. veidam Nav ierobežojumu. |
||||||
Pakalpojumi saistībā ar metālizstrādājumu, mehānismu un iekārtu remontu (CPC 886) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
Citi darījumdarbības pakalpojumi (CPC 879, izņemot 87909) |
1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
2. SAKARU PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 7512) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 7521) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7522) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7521* un CPC 7529*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7522* un CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7523*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 843*) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 75213*); personālie sakaru pakalpojumi, CPC 75213*; radioteleksa pakalpojumi (CPC 75291*); mobilie datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*). |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 9611) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9612) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9613, izņemot 96133) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
3. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 512) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 513) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 514 un 516) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 517) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 511, CPC 515 un CPC 518) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
4. IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 621) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 622) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 631, CPC 632, CPC 611 un CPC 612) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8929) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
5. IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 921) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 922*) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 923*) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 924) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
6. PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ |
|||||||
(CPC 9401) |
1. veidam: nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9402) |
1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9403) |
1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9404) |
1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9405) |
1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9406) |
1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 9409) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
7. FINANŠU PAKALPOJUMI |
|||||||
|
|||||||
(CPC 81211, CPC 81291 un CPC 81212) |
1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8129, izņemot CPC 81291 un izņemot CPC 81293) |
1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81293) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81299) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8140) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, apdrošināšanas brokeri un aģentūras (CPC 8140) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 81115 līdz CPC 81119) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8113) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8112) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81199) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
|
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339);
(CPC 81333); |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339); |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81321) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339); |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8132) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8119 un CPC 81323); |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 81339 un CPC 81319) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8131 un CPC 8133) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8131, CPC 842 un CPC 844) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
8. AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 931, izņemot CPC 93191) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 933) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
9. TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 641 līdz CPC 643) |
1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7471) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7472) |
1. un 2. veidam: nav ierobežojumu. |
||||||
10. ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI |
|||||||
(CPC 9619) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 962) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 963) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 964) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
11. PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI |
|||||||
|
|||||||
(CPC 7212) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7213) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8868**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7214) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 7221) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7222) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7223) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8868**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7224)) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 745**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
|
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
Datorizētas rezervēšanas sistēmas |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8868**) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113) |
1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 8868**) |
1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 6112 un CPC 8867) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 7123) |
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
|||||||
(CPC 741) |
1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 742) |
1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 748) |
1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
(CPC 749*)
|
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
||||||
|
1. un 2. veidam nav ierobežojumu. |
(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).
XIV-G PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (1) (GRUZIJA)
1. |
Turpmāk iekļautajā atrunu sarakstā norāda saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 89. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar šā nolīguma 90. pantu. Minētajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Gruzija neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu. |
2. |
Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm (MTN.GNS/W/120). |
3. |
Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts. |
4. |
Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 89. un 90. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Eiropas Savienības vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā. |
5. |
Turpina piemērot visas prasības Gruzijas tiesību aktos un noteikumos attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem. |
6. |
Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām. |
7. |
Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu. |
8. |
Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Gruzijā vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem. |
9. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām. Nozaru atrunas
|
(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).
(2) * Pakalpojumu klasifikācija, pamatojoties uz 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).
XIV-H PIELIKUMS
ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (1) (GRUZIJA)
1. |
Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. panta un 92. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem. |
2. |
Sarakstā ir ietverti šādi elementi:
Gruzija uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras konkrēti uzskaitītas šajā pielikumā. |
3. |
Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm ((MTN.GNS/W/120). |
4. |
Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu. |
5. |
Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 91. un 92. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Savienības līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā. |
6. |
Turpina piemērot visas Gruzijas tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem. |
7. |
Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām. |
8. |
Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Gruziju šā nolīguma XIV-E pielikumā. |
9. |
Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Gruzijā vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem. |
10. |
Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām. |
11. |
Puses ļauj otras puses neatkarīgajiem speciālistiem šādās nozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 92. panta noteikumus:
Nozaru atrunas
|
(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).
XV PIELIKUMS
TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA
XV-A PIELIKUMS
FINANŠU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.
A. BANKU NOZARE
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē
Termiņš: Direktīvas 2007/44/EK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos.
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (1)
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (2)
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr Gruzija var lemt par atšķirīgām robežvērtībām nekā direktīvā noteiktās un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.
Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/65/EK (2001. gada 27. septembris), ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem
Termiņš: Direktīvas 2001/65/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/51/EK (2003. gada 18. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK
Termiņš: Direktīvas 2003/51/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/46/EK (2006. gada 14. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem
Termiņš: Direktīvas 2006/46/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis)par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
B. APDROŠINĀŠANA
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembis) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot 33. panta noteikumus, īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Priekšlikums attiecībā uz minētās direktīvas 33. panta īstenošanu Asociācijas Padomē iesniedzams ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas 1991. gada 18. decembra Ieteikums par apdrošināšanas starpniekiem (92/48/EEK)
Termiņš: nepiemēro.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību
Termiņš: Gruzija ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu attiecībā uz minētās direktīvas īstenošanu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
C. VĒRTSPAPĪRI
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2007/14/EK (2007. gada 8. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai
Termiņš: Direktīvas 2007/14/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas shēmām
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr Gruzija var lemt par atšķirīgām robežvērtībām attiecībā uz ieguldītāju kompensācijas shēmām nekā direktīvā noteiktās un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem
Termiņš: Direktīvas 2004/72/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju
Termiņš: Direktīvas 2003/124/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2003/125/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai
Termiņš: Direktīvas 2003/125/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
D. PVKIU
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2007/16/EK (2007. gada 19. marts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas
Termiņš: Direktīvas 2007/16/EK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
E. TRIGUS INFRASTRUKTŪRA
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām
Termiņš: Direktīvas 2009/44/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
F. MAKSĀJUMI
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
G. NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANAS APKAROŠANA
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos
Termiņš: Direktīvas 2006/70/EK noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
(1) Tomēr Gruzija var atlikt sarežģītu pieeju attiecībā uz konkrētajiem riskiem īstenošanu un noteikumu attiecībā uz tirdzniecības portfeli īstenošanu. Gruzija sekmēs tādas kapacitātes veidošanu savas valsts banku nozarē un regulatīvajās iestādēs, kuras mērķis ir turpmākajos gados radīt iespēju izmantot sarežģītas pieejas un tās pilnībā īstenot astoņu gadu laikā. Gruzija nodrošinās to, ka līdz noteikumu par tirdzniecības portfeli īstenošanai Gruzijas bankas un ieguldījumu sabiedrības ievēro Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. punktā noteiktās de minimis robežvērtības.
(2) Tomēr Gruzija var atlikt sarežģītu pieeju attiecībā uz konkrētajiem riskiem īstenošanu un noteikumu attiecībā uz tirdzniecības portfeli īstenošanu. Gruzija sekmēs tādas kapacitātes veidošanu savas valsts banku nozarē un regulatīvajās iestādēs, kuras mērķis ir turpmākajos gados radīt iespēju izmantot sarežģītas pieejas un tās pilnībā īstenot astoņu gadu laikā. Gruzija nodrošinās to, ka līdz noteikumu par tirdzniecības portfeli īstenošanai Gruzijas bankas un ieguldījumu sabiedrības ievēros Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. punktā noteiktās de minimis robežvērtības.
XV-B PIELIKUMS
TELESAKARU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK
Piemēro šādus Direktīvas 2002/21/EK noteikumus:
— |
stiprināt valsts regulatora neatkarību un administratīvo kapacitāti elektronisko sakaru jomā; |
— |
izveidot publisko konsultāciju procedūras jauniem regulatīviem pasākumiem; |
— |
izveidot efektīvus mehānismus valsts regulatora pieņemto lēmumu elektronisko sakaru jomā pārsūdzēšanai; |
— |
definēt tādus ražojumu un pakalpojumu tirgus elektronisko sakaru nozarē, uz kuriem varētu būt attiecināma pienākumu iepriekšēja uzlikšana, un izvērtēt šos tirgus, lai noteiktu, vai tajos ir vērojama būtiska ietekme. |
Termiņš: minētos Direktīvas 2002/21/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK
Piemēro šādus Direktīvas 2002/20/EK noteikumus:
— |
īstenot reglamentējošus noteikumus par vispārējām atļaujām un individuālo atļauju ierobežošanu un izmantošanu vienīgi īpašos, pienācīgi pamatotos gadījumos. |
Termiņš: minētos Direktīvas 2002/20/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK
Pamatojoties uz tirgus analīzi, kura veikta atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK noteikumiem, valsts regulators elektronisko sakaru jomā operatoriem, kuriem ir konstatēta būtiska ietekme attiecīgajos tirgos, uzliks regulatīvus pienākumus saistībā ar:
— |
piekļuvi konkrētām tīklu iekārtām un to izmantošanu; |
— |
piekļuves cenu un savstarpējā savienojuma maksas kontroli, tostarp pienākumiem attiecībā uz cenu orientēšanu uz izmaksām; |
— |
pārskatāmību, nediskriminēšanu un atsevišķu grāmatvedību |
Termiņš: minētos Direktīvas 2002/19/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kura grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK
Piemēro šādus Direktīvas 2002/22/EK noteikumus:
— |
īstenot reglamentējošus noteikumus par universāla pakalpojuma saistībām, tostarp par to izmaksu un finansējuma mehānismiem; |
— |
garantēt lietotāju interešu un tiesību ievērošanu, it īpaši ieviešot numuru pārnesamību un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”. |
Termiņš: minētos Direktīvas 2002/22/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kura grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK
Piemēro šādus Direktīvas 2002/58/EK noteikumus:
— |
īstenot reglamentējošus noteikumus, lai garantētu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, un it īpaši privātās dzīves aizsardzību, attiecībā uz personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē, un nodrošināt šādu datu un elektronisko sakaru aprīkojuma un pakalpojumu brīvu apriti |
Termiņš: minētos Direktīvas 2002/58/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)
— |
prasību izveidot politiku un reglamentējošus noteikumus, kas garantē radiofrekvenču spektra harmonizētu pieejamību un efektīvu izmantošanu |
Termiņš: pasākumus, kas ir minētās direktīvas darbības jomā, īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
XV-C PIELIKUMS
PASTA UN KURJERA PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/39/EK (2002. gada 10. jūnijs), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei
Termiņš: Direktīvas 2002/39/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
Termiņš: Direktīvas 2008/6/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
XV-D PIELIKUMS
STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU JOMĀ PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus un starptautiskus instrumentus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Jūras kuģniecības drošība- Karoga valsts / klasifikācijas sabiedrības
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Karoga valsts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Ostas valsts kontrole
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (1),
Piemēro visus minētās direktīvas noteikumus, izņemot noteikumus:
— |
minētās direktīvas preambulas 15. apsvērumā, |
— |
minētās direktīvas XXII pielikuma 1. punkta ceturtajā ievilkumā (attiecībā uz karoga valstu balto, pelēko un melno sarakstu sagatavošanu), |
— |
minētās direktīvas 16. pantā saistībā ar iebraukšanas aizlieguma pasākumiem konkrētiem kuģiem, |
— |
kuros ir konkrēta atsauce uz Parīzes Saprašanās Memorandu par ostas valsts kontroli, proti, preambulas 9., 13., 14., 30. un 40. apsvērumu, 1. panta b) un c) apakšpunktu, 2. panta 2., 4. un 22. punktu, 3. panta 2. punktu, 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 3. panta a) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu, 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 19. panta 4. punktu, 24. panta 1. punktu, 26. pantu, 32. panta pirmās daļas a) punktu, 33. pantu, I pielikuma I punkta 1. apakšpunkta c) punkta i) un ii) ievilkumu, 1. apakšpunkta d) punkta i) un ii) ievilkumu, 1. apakšpunkta e) punkta i) un ii) ievilkumu, I pielikuma II punkta 1., 2.A un 2.B apakšpunktu, III pielikuma f) punktu, VI pielikumu, VIII pielikuma 2. un 11. punktu, X pielikuma 3.2. punkta 13. apakšpunktu, XII pielikuma 1. punktu. |
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Kuģu satiksmes uzraudzība
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Nelaimes gadījumu apsekošana
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Pasažieru pārvadātāju atbildība
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Tehniski un darbības noteikumi
Pasažieru kuģi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro–ro pasažieru kuģiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Naftas tankkuģi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 417/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem
Termiņš vienkārša korpusa naftas tankkuģu izņemšanai no aprites atbilst MARPOL Konvencijā noteiktajam grafikam.
Beramkravu kuģi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Kuģu apkalpe
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Vide
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem
Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Tehniskie nosacījumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Sociālie nosacījumi
Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) - Pielikums: Eiropas Savienības nolīgums par jūrnieku darba laika organizēšanu
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/95/EK (1999. gada 13. decembris) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Jūras kuģniecības drošība
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu drošības pastiprināšanu
Termiņš: minētās direktīvas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. maijs) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu
Termiņš: minētās regulas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
(1) ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 95/21/EK (1995. gada 19. jūnijs), kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole).
XVI PIELIKUMS
PUBLISKAIS IEPIRKUMS
XVI-A PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS
1. |
Robežvērtības, kas minētas šā nolīguma 142. panta 3. punktā, abām Pusēm ir šādas:
|
2. |
Robežvērtības, kas norādītas 1. punktā, pielāgo, lai atspoguļotu robežvērtības, kuras piemērojamas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 1336/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. |
XVI-B PIELIKUMS
INSTITUCIONĀLO REFORMU, TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS UN TIRGUS PIEEJAMĪBAS INDIKATĪVS GRAFIKS
Posms |
|
Paredzamie termiņi |
Gruzija nodrošina Eiropas Savienībai tirgus pieejamību |
ES nodrošina Gruzijai tirgus pieejamību |
|
1. |
Šā nolīguma 143. panta 2. punkta un 144. panta īstenošana Vienošanās par šā nolīguma 145. pantā izklāstīto reformu stratēģiju |
Pēc trim gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas |
Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm |
Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm |
|
2. |
Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK un Padomes Direktīvas 89/665/EEK pamatelementiem un to īstenošana |
Pēc pieciem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas |
Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem |
Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem |
Šā nolīguma XVI-C un XVI-D pielikums |
3. |
Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un Padomes Direktīvas 92/13/EEK pamatelementiem un to īstenošana |
Pēc sešiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas |
Piegādes visiem līgumslēdzējiem komunālo pakalpojumu jomā |
Piegādes visiem līgumslēdzējiem |
Šā nolīguma XVI-E un XVI-F pielikums |
4. |
Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/18/EK elementiem un to īstenošana |
Pēc septiņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas |
Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm |
Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm |
Šā nolīguma XVI-G, XVI-H un XVI-I pielikums |
5. |
Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/17/EK elementiem un to īstenošana |
Pēc astoņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas |
Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā |
Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā |
Šā nolīguma XVI-J un XVI-K pielikums |
XVI-C PIELIKUMS
PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK (1)
(2. POSMS)
I SADAĻA
Definīcijas un vispārīgi principi
1. pants Definīcijas (1., 2., 8., 9. punkts, 11. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 12., 13., 14. un 15. punkts)
2. pants Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi
3. pants Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums
II SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
4. pants Komersanti
6. pants Konfidencialitāte
II NODAĻA
Darbības joma
1. iedaļa — Robežvērtības
8. pants Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā
9. pants Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes
2. iedaļa – Īpašas situācijas
10. pants Iepirkums aizsardzības vajadzībām
3. iedaļa – Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas
12. pants Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā (tikai tad, kad ir pabeigta tiesību aktu tuvināšana Direktīvas 2004/17/EK pamatnoteikumiem)
13. pants Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā
14. pants Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi
15. pants Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem
16. pants Īpaši izņēmumi
18. pants Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām
4. iedaļa – Īpašā kārtība
19. pants Priviliģēto tiesību līgumi
III NODAĻA
Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība
20. pants Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā
21. pants Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā
22. pants Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus
IV NODAĻA
Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem
23. pants Tehniskās specifikācijas
24. pants Varianti
25. pants Apakšuzņēmuma līgumi
26. pants Līgumsaistību izpildes nosacījumi
27. pants Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem
V NODAĻA
Procedūras
28. pants Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana
30. pants Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu
31. pants Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu
VI NODAĻA
Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi
1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana
35. pants Paziņojumi: 1. punkts mutatis mutandis; 2. punkts; 4. punkta pirmā, trešā un ceturtā daļa
36. pants Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids: 1. punkts; 7. punkts
2. iedaļa — Termiņi
38. pants Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi
39. pants Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija
3. iedaļa — Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi
40. pants Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās
41. pants Kandidātu un pretendentu informēšana
4. iedaļa — Saziņa
42. pants Noteikumi, kas attiecas uz saziņu
VII NODAĻA
Procedūras norise
1. iedaļa — Vispārīgi noteikumi
44. pants Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
2. iedaļa — Kvalitatīvās atlases kritēriji
45. pants Kandidāta vai pretendenta personiskie dati
46. pants Atbilstība profesionālās darbības veikšanai
47. pants Ekonomiskais un finanšu stāvoklis
48. pants Tehniskās un/vai profesionālās iespējas
49. pants Kvalitātes nodrošināšanas standarti
50. pants Vides pārvaldības standarti
51. pants Papildu dokumentācija un informācija
3. iedaļa — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
53. pants Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
55. pants Nepamatoti lēti piedāvājumi
Direktīvas 2004/18/EK PIELIKUMI
I pielikums To darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā
II pielikums Pakalpojumi, kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā
II A pielikums
II B pielikums
V pielikums Tās produkcijas saraksts, kas minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas aizsardzības jomā
VI pielikums Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas
VII pielikums Paziņojumos iekļaujamā informācija
VII A pielikums Informācija, kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos
X pielikums Prasības attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus projektu skiču konkursos
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
XVI-D PIELIKUMS
PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)
(2. POSMS)
1. pants |
Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība |
2. pants |
Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām |
2.a pants |
Nogaidīšanas termiņš |
2.b pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta 1. punkta b) apakšpunkts |
2.c pants |
Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi |
2.d pants |
Spēkā neesamība 1. punkta b) apakšpunkts 2. un 3. punkts |
2.e pants |
Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas |
2.f pants |
Termiņi |
(1) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.
XVI-E PIELIKUMS
PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK (1)
(3. POSMS)
I SADAĻA
Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem
I NODAĻA
Pamattermini
1. pants Definīcijas (2., 7., 9., 11., 12. un 13. punkts)
II NODAĻA
Attiecīgo darbību un subjektu definīcija
1. iedaļa - Subjekti
2. pants Līgumslēdzēji
2. iedaļa - Darbības
3. pants Gāze, siltums un elektroenerģija
4. pants Ūdens
5. pants Transporta pakalpojumi
6. pants Pasta pakalpojumi
7. pants Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas
9. pants Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām
III NODAĻA
Vispārēji principi
10. pants Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
II SADAĻA
Līgumiem piemērojamie noteikumi
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
11. pants Uzņēmēji
13. pants Konfidencialitāte
II NODAĻA
Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi
1. iedaļa – Robežvērtības
16. pants Līgumu robežvērtības
17. pants Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem
19. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām
20. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 1. punkts
21. pants Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi
22. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem
23. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa
3. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem
24. pants Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma
25. pants Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām
4. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem
26. pants Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju
III NODAĻA
Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi
31. pants Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi
32. pants Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti XVII B pielikumā
33. pants Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi
IV NODAĻA
Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus
34. pants Tehniskās specifikācijas
35. pants Tehnisko specifikāciju paziņošana
36. pants Varianti
37. pants Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana
39. pants Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi
V NODAĻA
Procedūras
40. pants Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana (izņemot 3. punkta i) un l) apakšpunktu)
VI NODAĻA
Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību
1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana
41. pants Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību
42. pants Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 1 un 3. punkts
43. pants Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (izņemot 1. punkta otro un trešo daļu)
44. pants Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (izņemot 2. punkta pirmo daļu un 4., 5., 7. punktu)
2. iedaļa - Termiņi
45. pants Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi
46. pants Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija
47. pants Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām
3. iedaļa - Saziņa un informācija
48. pants Saziņai piemērojamie noteikumi
49. pants Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem
VII NODAĻA
Procedūras norise
51. pants Vispārīgi noteikumi
1. iedaļa - Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase
52. pants Administratīvo, tehnisko vai finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana
54. pants Kvalitatīvās atlases kritēriji
2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
55. pants Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
57. pants Nesamērīgi lēti piedāvājumi
DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI
XIII pielikums |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:
|
||||||
XIV pielikums |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību |
||||||
XV A pielikums |
Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā |
||||||
XV B pielikums |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu |
||||||
XVI pielikums |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu |
||||||
XVII A pielikums |
Pakalpojumi 31. panta nozīmē |
||||||
XVII B pielikums |
Pakalpojumi 32. panta nozīmē |
||||||
XX pielikums |
Būtiski norādījumi par publicēšanu |
||||||
XXI pielikums |
Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas |
||||||
XXIII pielikums |
Starptautisko darba tiesību normas 59. panta 4. punkta nozīmē |
||||||
XXIV pielikums |
Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas ierīcēm |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.
XVI-F PIELIKUMS
PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)
(3. POSMS)
1. pants |
Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība |
2. pants |
Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām |
2.a pants |
Nogaidīšanas termiņš |
2.b pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas b) punkts |
2.c pants |
Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi |
2.d pants |
Spēkā neesamība 1. punkta b) apakšpunkts 2. un 3. punkts |
2.e pants |
Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas |
2.f pants |
Termiņi |
(1) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.
XVI-G PIELIKUMS
CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK (1)
(4. POSMS)
Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā.
I SADAĻA
Definīcijas un vispārīgi principi
1. pants Definīcijas (5., 6., 7., 10. punkts un 11. punkta c) apakšpunkts)
II SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem
II NODAĻA
Darbības joma
2. iedaļa – Īpašas situācijas
11. pants Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes
4. iedaļa – Īpašā kārtība
19. pants Priviliģēto tiesību līgumi
V NODAĻA
Procedūras
29. pants Cenu aptauja
32. pants Pamatnolīgumi
33. pants Dinamiskās iepirkumu sistēmas
34. pants Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām
VI NODAĻA
Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi
1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana
35. pants Paziņojumi: 3. punkts un 4. punkta otrā un trešā daļa
VII NODAĻA
Procedūras norise
2. iedaļa — Kvalitatīvās atlases kritēriji
52. pants Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti
3. iedaļa — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
54. pants Elektronisku izsoļu izmantošana
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
XVI-H PIELIKUMS
CITI OBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK (1)
(4. POSMS)
I SADAĻA
Definīcijas un vispārīgi principi
1. pants Definīcijas (3. un 4. punkts un 11. punkta e) apakšpunkts)
II SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem
II NODAĻA
Darbības joma
3. iedaļa – Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas
17. pants Pakalpojumu koncesijas
III SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām
I NODAĻA
Būvdarbu koncesiju reglamentācija
56. pants Darbības joma
57. pants Izņēmumi no darbības jomas (izņemot pēdējo daļu)
58. pants Būvdarbu koncesiju izziņošana
59. pants Termiņš
60. pants Apakšuzņēmuma līgumi
61. pants Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram
II NODAĻA
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes
62. pants Piemērojamie noteikumi
III NODAĻA
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes
63. pants Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi
64. pants Paziņojuma publicēšana
65. pants Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš
IV SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro projektu skiču konkursiem
66. pants Vispārīgi noteikumi
67. pants Darbības joma
68. pants Izņēmumi no darbības jomas
69. pants Paziņojumi
70. pants Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids
71. pants Saziņas līdzekļi
72. pants Pretendentu atlase
73. pants Žūrijas sastāvs
74. pants Žūrijas lēmumi
DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI
VII B pielikums Informācija, kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos
VII C pielikums Informācija, kas jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas iestādes
VII D pielikums Informācija, kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
XVI-I PIELIKUMS
CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)
(4. POSMS)
2.b pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas c) punkts |
2.d pants |
Spēkā neesamība 2.d panta 1. punkta c) apakšpunkts 5. punkts |
(1) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.
XVI-J PIELIKUMS
CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK (1)
(5. POSMS)
Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/17/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā.
I SADAĻA
Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem
I NODAĻA
Pamattermini
1. pants Definīcijas (4., 5., 6. un 8. punkts)
II SADAĻA
Līgumiem piemērojamie noteikumi
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
14. pants Pamatnolīgumi
15. pants Dinamiskās iepirkumu sistēmas
2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
5. apakšiedaļa - Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci
28. pants Priviliģēto tiesību līgumi
29. pants Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes
V NODAĻA
Procedūras
40. panta 3. punkta i) un l) apakšpunkts
VI NODAĻA
Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību
1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana
42. pants Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 2. punkts
43. pants Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (tikai 1. punkta otrā un trešā daļa)
VII NODAĻA
Procedūras norise
2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
56. pants Elektronisko izsoļu izmantošana
DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMS
XIII pielikums Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:
D. Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.
XVI-K PIELIKUMS
CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)
(5. POSMS)
2.b pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas c) punkts |
2.d pants |
Spēkā neesamība 2.d panta 1. punkta c) apakšpunkts 5. punkts |
(1) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.
XVI-L PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2004/18/EK (1) NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS
Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.
II SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem
VI NODAĻA
Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi
1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana
36. pants Paziņojumu publicēšanas forma un veids: 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punkts
37. pants Neobligātā publicēšana
5. iedaļa – Ziņojumi
43. pants Ziņojumu saturs
V SADAĻA
Statistiskās saistības, realizācijas pilnvaras un nobeiguma noteikumi
75. pants Statistiskās saistības
76. pants Statistiskā pārskata saturs
77. pants Padomdevēja komiteja
78. pants Robežvērtību pārskatīšana
79. pants Grozījumi
80. pants Īstenošana
81. pants Uzraudzības mehānismi
82. pants Atcelšana
83. pants Stāšanās spēkā
84. pants Adresāti
DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI
III pielikums Publisko tiesību subjekti un šo subjektu kategorijas, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā daļā
IV pielikums Centrālās pārvaldes iestādes
VIII pielikums Publicēšanas iezīmes
IX pielikums Reģistri
IX A pielikums Būvdarbu valsts līgumi
IX B pielikums Piegādes valsts līgumi
IX C pielikums Pakalpojumu valsts līgumi
XI pielikums Transponēšanas un piemērošanas termiņi (80. pants)
XII pielikums Atbilstības tabula
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
XVI-M PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2004/17/EK (1) NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS
Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.
I SADAĻA
Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem
II NODAĻA
Attiecīgo darbību un subjektu definīcija
2. iedaļa - Darbības
8. pants Līgumslēdzēju saraksts
II SADAĻA
Līgumiem piemērojamie noteikumi
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
12. pants Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā
2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
1. apakšiedaļa
18. pants Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas
2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem
20. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 2. punkts
5. apakšiedaļa - Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci
27. pants Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
30. pants Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence
IV NODAĻA
Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus
38. pants Līgumsaistību izpildes nosacījumi
VI NODAĻA
Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību
1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana
44. pants Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (tikai 2. punkta pirmā daļa un 4., 5., 7. punkts)
3. iedaļa - Saziņa un informācija
50. pants Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
VII NODAĻA
Procedūras norise
3. iedaļa - Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm
58. pants Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem
59. pants Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar pakalpojumu līgumiem
IV SADAĻA
Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma noteikumi
67. pants Statistikas datu sniegšanas saistības
68. pants Padomdevēja komiteja
69. pants Robežvērtību pārskatīšana
70. pants Grozījumi
71. pants Direktīvas īstenošana
72. pants Uzraudzības mehānismi
73. pants Atcelšana
74. pants Stāšanās spēkā
75. pants Adresāti
DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI
I pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē
II pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē
III pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē
IV pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē
V pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē
VI pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē
VII pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarēs
VIII pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un cita veida cietā kurināmā izpētes un ieguves nozarēs
IX pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu pakalpojumu jomā
X pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā
XI pielikums Direktīvas 30. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts
XII pielikums Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts
XXII pielikums Direktīvas 45. pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula
XXV pielikums Transponēšanas un īstenošanas termiņi
XXVI pielikums Atbilstības tabula
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.
XVI-N PIELIKUMS
NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2), KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS
Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.
2.b pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas a) punkts |
2.d pants |
Spēkā neesamība 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts 4. punkts |
3. pants |
Koriģēšanas mehānisms |
3.a pants |
Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs |
3.b pants |
Komitejas procedūra |
4. pants |
Īstenošana |
4.a pants |
Pārskatīšana |
(1) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.
XVI-O PIELIKUMS
NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2), KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS
Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.
2.b pants |
Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas a) punkts |
2.d pants |
Spēkā neesamība 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts 4. punkts |
3.a pants |
Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs |
3.b pants |
Komitejas procedūra |
8. pants |
Koriģēšanas mehānisms |
12. pants |
Īstenošana |
12.a pants |
Pārskatīšana |
(1) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.
XVI-P PIELIKUMS
GRUZIJA: INDIKATĪVS SARAKSTS AR SADARBĪBAS JAUTĀJUMIEM
1. |
Gruzijas ierēdņu no valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir iesaistītas publiskajā iepirkumā, apmācība ES valstīs un Gruzijā |
2. |
Piegādātāju, kuri ir ieinteresēti piedalīties publiskajā iepirkumā, apmācība |
3. |
Informācijas un pieredzes apmaiņa saistībā ar paraugpraksi un reglamentējošajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā |
4. |
Publiskā iepirkuma tīmekļa vietnes funkcionalitātes palielināšana un publiskā iepirkuma uzraudzības sistēmas izveide |
5. |
Konsultācijas un metodiskā palīdzība no Savienības saistībā ar mūsdienīgu elektronisko tehnoloģiju piemērošanu publiskā iepirkuma jomā |
6. |
To struktūru nostiprināšana, kuras ir atbildīgas par saskaņotu politiku visās jomās saistībā ar publisko iepirkumu un par līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu neatkarīgu un neitrālu izskatīšanu (pārskatīšanu) (Sal. ar šā nolīguma 143. panta 2. punktu) |
XVII PIELIKUMS
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
XVII-A PIELIKUMS
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU REĢISTRĒŠANAS UN KONTROLĒŠANAS ELEMENTI, KAS MINĒTI 170. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ
1. |
Reģistrs, kurā uzskaitītas teritorijā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. |
2. |
Administratīvā procedūra, kurā pārbauda, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apliecina produkta izcelsmi vienas vai vairāku valstu teritorijā, reģionā vai apdzīvotā vietā, ja produkta ģeogrāfiskā izcelsme būtībā nosaka tā kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības. |
3. |
Prasība, ka reģistrētajam nosaukumam jāatbilst konkrētam produktam vai produktiem, kuriem ir noteikta produkta specifikācija, ko var grozīt vienīgi ar attiecīgu administratīvu procedūru. |
4. |
Ražošanai piemērojamie kontroles noteikumi. |
5. |
Ikviena attiecīgajā teritorijā esoša ražotāja, kurš pakļauts kontroles sistēmai, tiesības ražot produktu, kas marķēts ar aizsargātu nosaukumu, ja ražotājs ievēro produkta specifikāciju. |
6. |
Iebildumu procedūra, kas ļauj ņemt vērā nosaukumu agrāko lietotāju likumīgās intereses neatkarīgi no tā, vai šie nosaukumi ir aizsargāti kā intelektuālais īpašums. |
7. |
Noteikums, ka aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem. |
8. |
Reģistrēšanas noteikumi, kas var ietvert arī reģistrācijas atteikumu attiecībā uz reģistrēto apzīmējumu pilnīgiem vai daļējiem homonīmiem, apzīmējumiem, kas sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti kādu preču apzīmējumi, un apzīmējumiem, kuri ir augu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumi vai kuri tos iekļauj. Šādos noteikumos ņem vērā visu attiecīgo pušu likumīgās intereses. |
XVII-B PIELIKUMS
AR 170. PANTA 2. UN 3. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM SAISTĪTĀ IEBILDUMU PROCEDŪRĀ IEKĻAUJAMIE KRITĒRIJI
1. |
Nosaukumi, attiecīgā gadījumā norādot atbilstošo transkripciju ar latīņu vai gruzīnu valodas burtiem. |
2. |
Informācija par produktu grupu. |
3. |
Uzaicinājums jebkurai dalībvalstij (ES gadījumā) vai trešai valstij, vai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir likumīgas intereses un kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs kādā dalībvalstī (ES gadījumā), Gruzijā vai trešā valstī, celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu. |
4. |
Paziņojumi par iebildumiem Eiropas Komisijai vai Gruzijas valdībai jāsaņem trīs mēnešu laikā no informācijas paziņojuma publicēšanas dienas. |
5. |
Paziņojumi par iebildumiem ir pieņemami vienīgi tad, ja tie saņemti 4. punktā minētajā termiņā un ja tajos norādīts, ka ierosinātā nosaukuma aizsardzība var izraisīt šādas situācijas:
|
6. |
Iepriekš 5. punktā minētos kritērijus izvērtē saistībā ar ES teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kurās šīs tiesības ir aizsargātas, vai Gruzijas teritoriju. |
XVII-C PIELIKUMS
PRODUKTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 170. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ
Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības lauksaimniecības produkti un pārtika, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni
Eiropas Savienības dalībvalsts |
Aizsargājamais nosaukums |
Transkripcija gruzīnu valodā |
Produkta veids |
AT |
Gailtaler Speck |
გაილტალერ შპეკ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
AT |
Tiroler Speck |
ტიროლერშპეკ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
AT |
Gailtaler Almkäse |
გაილტალერ ალმკეზე |
Sieri |
AT |
Tiroler Almkäse; Tiroler Alpkäse |
ტიროლერ ალმკეზე; ტიროლერ ალპკეზე |
Sieri |
AT |
Tiroler Bergkäse |
ტიროლერ ბერგკეზე |
Sieri |
AT |
Tiroler Graukäse |
ტიროლერ გრაუკეზე |
Sieri |
AT |
Vorarlberger Alpkäse |
ფორარლბერგერ ალპკეზე |
Sieri |
AT |
Vorarlberger Bergkäse |
ფორარლბერგერბერგკეზე |
Sieri |
AT |
Steierisches Kürbiskernöl |
შტაირიშეზ კიუბისკერნოოლ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
AT |
Marchfeldspargel |
მარხფელდშპარგელ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
AT |
Steirischer Kren |
შტაირიშერკრენ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
AT |
Wachauer Marille |
ვაჰაუერ მარილიე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
AT |
Waldviertler Graumohn |
ვალდფიერტლერ გრაუმოჰნ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
BE |
Jambon d'Ardenne |
ჟამბონ დ’აღდენ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
BE |
Fromage de Herve |
ფღომაჟ დე ეღვ |
Sieri |
BE |
Beurre d'Ardenne |
ბეღ დ’აღდენ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
BE |
Brussels grondwitloof |
ბრასელს გრონვიტლოფ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
BE |
Vlaams–Brabantse Tafeldruif |
ფლამს-ბრაბანცე ტაფელდრუიფ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
BE |
Pâté gaumais |
პატე გომე |
Citi produkti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) I pielikumā (garšvielas u. c.) |
BE |
Geraardsbergse Mattentaart |
გერარსბერგსე მატენტაარტ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CY |
Λουκούμι Γεροσκήπου |
ლუკუმი ღეროსკიპუ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CZ |
Nošovické kysané zelí |
ნოშოვიცკე კისანე ზელი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
CZ |
Všestarská cibule |
ვშესტარსკა ციბულე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
CZ |
Pohořelický kapr |
პოჰორჟელიცკი კაპრ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
CZ |
Třeboňský kapr |
ტრჟებონსკი კაპრ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
CZ |
Český kmín |
ჩესკი კმინ |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
CZ |
Chamomilla bohemica |
ხამომილაბოჰემიკა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
CZ |
Žatecký chmel |
ჟატეცკი ხმელ |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
CZ |
Budějovické pivo |
ბუდეიოვიცკე პივო |
Alus |
CZ |
Budějovický měšťanský var |
ბუდეიოვიცკი მეშტიანსკი ვარ |
Alus |
CZ |
České pivo |
ჩესკე პივო |
Alus |
CZ |
Českobudějovické pivo |
ჩესკობუდეიოვიცკე პივო |
Alus |
CZ |
Chodské pivo |
ხოდსკე პივო |
Alus |
CZ |
Znojemské pivo |
ზნოიემსკე პივო |
Alus |
CZ |
Hořické trubičky |
ჰორჟიცკეტრუბიჩკი |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CZ |
Karlovarský suchar |
კარლოვარსკი სუხარ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CZ |
Lomnické suchary |
ლომნიცკე სუხარი |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CZ |
Mariánskolázeňské oplatky |
მარიანსკოლაზენსკე ოპლატკი |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CZ |
Pardubický perník |
პარდუბიცკი პერნიკ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
CZ |
Štramberské uši |
შტრამბერსკე უში |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
DE |
Diepholzer Moorschnucke |
დიპჰოლცერ მოორშნუკე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
DE |
Lüneburger Heidschnucke |
ლიუნებურგერ ჰაიდეშნუკე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
DE |
Schwäbisch-Hällisches Qualitätsschweinefleisch |
შვებიშ-ჰელიშეს კვალიტეტსშვაინეფლაიშ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
DE |
Ammerländer Dielenrauchschinken; Ammerländer Katenschinken |
ამერლენდერ დილენრაუხშინკენ; ამერლენდერ კატენშინკენ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Ammerländer Schinken; Ammerländer Knochenschinken |
ამერლენდერ შინკენ; ამერლენდერ კნოხენშინკენ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Greußener Salami |
გროისნერ სალამი |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Nürnberger Bratwürste; Nürnberger Rostbratwürste |
ნიურენბერგერ ბრატვი- ურსტე; ნიურენბერგერ როსტბრატვიურსტე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Schwarzwälder Schinken |
შვარცველდერ შინკენ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Thüringer Leberwurst |
თიურინგერლებერვურსტ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Thüringer Rostbratwurst |
თიურინგერ როსტბრატვურსტ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Thüringer Rotwurst |
თიურინგერროტვურსტ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
DE |
Allgäuer Bergkäse |
ალგოიერ ბერგკეზე |
Sieri |
DE |
Allgäuer Emmentaler |
ალგოიერ ემენტალერ |
Sieri |
DE |
Altenburger Ziegenkäse |
ალტენბურგერ ციგენკეზე |
Sieri |
DE |
Odenwälder Frühstückskäse |
ოდენველდერ ფრიუშტუკსკეზე |
Sieri |
DE |
Lausitzer Leinöl |
ლაუტიცერლაინოელ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
DE |
Bayerischer Meerrettich; Bayerischer Kren |
ბაიერიშერ მეერრეტიჰ; ბაიერიშერ კრენ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Feldsalate von der Insel Reichenau |
ფელდსალატე ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Gurken von der Insel Reichenau |
გურკენ ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Salate von der Insel Reichenau |
სალატე ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Spreewälder Gurken |
შპრეეველდერ გურკენ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Spreewälder Meerrettich |
შპრეეველდერ მეერრეტიჰ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Tomaten von der Insel Reichenau |
ტომატენ ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
DE |
Holsteiner Karpfen |
ჰოლშტაინერ კარპფენ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
DE |
Oberpfälzer Karpfen |
ობერპფელცერ კარპფენ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
DE |
Schwarzwaldforelle |
შვარცვალდფორელე |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
DE |
Bayerisches Bier |
ბაიერიშეს ბიერ |
Alus |
DE |
Bremer Bier |
ბრემერ ბიერ |
Alus |
DE |
Dortmunder Bier |
დორტმუნდერ ბიერ |
Alus |
DE |
Hofer Bier |
გიოგინგერბიერ |
Alus |
DE |
Kölsch |
ჰოფერ ბიერ |
Alus |
DE |
Kulmbacher Bier |
კიოლშ |
Alus |
DE |
Mainfranken Bier |
კულმბახერ ბიერ |
Alus |
DE |
Münchener Bier |
მაინფრანკენ ბიერ |
Alus |
DE |
Reuther Bier |
მიუნჰენერ ბიერ |
Alus |
DE |
Wernesgrüner Bier |
როითერ ბიერ |
Alus |
DE |
Aachener Printen |
რიზერ ვაიცენბიერ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
DE |
Lübecker Marzipan |
ვერნერსგრიუნერ ბიერ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
DE |
Meißner Fummel |
მაისნერფუმელ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
DE |
Nürnberger Lebkuchen |
ნიურენბერგერ ლებკუხენ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
EL |
Ανεβατό |
ანევატო |
Sieri |
EL |
Γαλοτύρι |
ღალოტირი |
Sieri |
EL |
Γραβιέρα Αγράφων |
ღრავიერა აღრაფონ |
Sieri |
EL |
Γραβιέρα Κρήτης |
ღრავიერა კრიტის |
Sieri |
EL |
Γραβιέρα Νάξου |
ღრავიერა ნაქსუ |
Sieri |
EL |
Καλαθάκι Λήμνου |
კალათაკილიმნუ |
Sieri |
EL |
Κασέρι |
კასერი |
Sieri |
EL |
Κατίκι Δομοκού |
კატიკიდომოკუ |
Sieri |
EL |
Κεφαλογραβιέρα |
კეფალოღრავიერა |
Sieri |
EL |
Κοπανιστή |
კოპანისტი |
Sieri |
EL |
Λαδοτύρι Μυτιλήνης |
ლადოტირიმიტილინის |
Sieri |
EL |
Μανούρι |
მანური |
Sieri |
EL |
Μετσοβόνε |
მეცოვონე |
Sieri |
EL |
Μπάτζος |
ბაძოს |
Sieri |
EL |
Ξυνομυζήθρα Κρήτης |
ქსინომიზითრა კრიტის |
Sieri |
EL |
Πηχτόγαλο Χανίων |
პიხტოღალო ხანიონ |
Sieri |
EL |
Σαν Μιχάλη |
სან მიხალი |
Sieri |
EL |
Σφέλα |
შფელა |
Sieri |
EL |
Φέτα |
ფეტა |
Sieri |
EL |
Φορμαέλλα Αράχωβας Παρνασσού |
ფორმაელა არახოვას პარნასუ |
Sieri |
EL |
Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας |
აღიოს მატთეოს კერკირას |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Αποκορώνας Χανίων Κρήτης |
აპოკორონას ხანიონ კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Αρχάνες Ηρακλείου Κρήτης |
არხანეს ირაკლიუ კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Βιάννος Ηρακλείου Κρήτης |
ვიანოს ირაკლიუ კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Βόρειος Μυλοπόταμος Ρεθύμνης Κρήτης |
ვორიოს მილოპოტამოს რეთიმნის კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία” |
ექსერეტიკოპართენო ელეოლადო “ტრიზინია” |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Θραψανό |
ექსერეტიკოპართენო ელეოლადოთრაფსანო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Ζάκυνθος |
ზაკინთოს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Θάσος |
თასოს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Καλαμάτα |
კალამატა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Κεφαλονιά |
კეფალონია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης |
კოლიმვარი ხანიონ კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Κρανίδι Αργολίδας |
კრანიდი არღოლიდას |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Κροκεές Λακωνίας |
კროკეეს არღოლიდას |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Λακωνία |
ლაკონია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Λέσβος, Mυτιλήνη |
ლესვოს; მიტილინი |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Λυγουριό Ασκληπιείου |
ლიღურიო ასკლიპიიუ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Ολυμπία |
ოლიმპია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Πεζά Ηρακλείου Κρήτης |
პეზა ირაკლიუ კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Πέτρινα Λακωνίας |
პეტრინა ლაკონიას |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Πρέβεζα |
პრევეზა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Ρόδος |
როდოს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Σάμος |
სამოს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Σητεία Λασιθίου Κρήτης |
სიტია ლასითიუ კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Φοινίκι Λακωνίας |
ფინიკი ლაკონიას |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Χανιά Κρήτης |
ხანია კრიტის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
EL |
Ακτινίδιο Πιερίας |
აკტინიდიო პიერიას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Ακτινίδιο Σπερχειού |
აკტინიდიო სპერხიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Ελιά Καλαμάτας |
ელია კალამატას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Θρούμπα Αμπαδιάς Ρεθύμνης Κρήτης |
თრუმბა ამბადიას რეთიმნის კრიტის |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Θρούμπα Θάσου |
თრუმბა თასუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Θρούμπα Χίου |
თრუმბა ხიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κελυφωτό φυστίκι Φθιώτιδας |
კელიფოტოფისტიკი ფტიოტიდას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κεράσια τραγανά Ροδοχωρίου |
კერასია ტრაღანა როდოხორიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κονσερβολιά Αμφίσσης |
კონსერვოლია ამფისის |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κονσερβολιά Άρτας |
კონსერვოლია არტას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κονσερβολιά Αταλάντης |
კონსერვოლია ატალანტის |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κονσερβολιά Πηλίου Βόλου |
კონსერვოლია პილიუ ვოლუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κονσερβολιά Ροβίων |
კონსერვოლია როვიონ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κονσερβολιά Στυλίδας |
კონსერვოლია სტილიდას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα |
კორინთიაკი სტაფიდა ვოსტიცა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Κουμ Κουάτ Κέρκυρας |
კუმ კუატ კერკირას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Μήλα Ζαγοράς Πηλίου |
მილა ზაგორას პილიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Μήλα Ντελίσιους Πιλαφά Τριπόλεως |
მილა დელისიუს პილაფა ტრიპოლეოს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Μήλο Καστοριάς |
მილო კასტორიას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Ξερά σύκα Κύμης |
ქსერა სიკაკიმის |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Πατάτα Κάτω Νευροκοπίου |
პატატა კატო ნევროკოპიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Πορτοκάλια Μάλεμε Χανίων Κρήτης |
პორტოკალია მალემე ხანიონ კრიტის |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Ροδάκινα Νάουσας |
როდაკინა ნაუსას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Σταφίδα Ζακύνθου |
სტაფიდა ზაკინთუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Σύκα Βραβρώνας Μαρκοπούλου Μεσογείων |
სიკა ვრავრონას მარკოპულუ მესოგიონ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Τσακώνικη μελιτζάνα Λεωνιδίου |
ცაკონიკი მელიტძანა ლეონიდიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Φασόλια (Γίγαντες Ελέφαντες) Πρεσπών Φλώρινας |
ფასოლია (ღიღანტეს ელეფანტეს) პრესპონ ფლორინას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Φασόλια (πλακέ μεγαλόσπερμα) Πρεσπών Φλώρινας |
ფასოლია (პლაკე მეგალო- სპერმა) პრესპონ ფლორინას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
ΦΑΣΟΛΙΑ ΓΙΓΑΝΤΕΣ — ΕΛΕΦΑΝΤΕΣ ΚΑΣΤΟΡΙΑΣ |
ფასოლია ღიღანტეს ელეფანტესკასტორიასG |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Φασόλια γίγαντες ελέφαντες Κάτω Νευροκοπίου |
ფასოლია ღიღანტეს ელეფანტესკატო ნევროკოპიუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Φασόλια κοινά μεσόσπερμα Κάτω Νευροκοπίοu |
ფასოლია კინა მესოსპერმა კატო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Φυστίκι Αίγινας |
ფისტიკი ეღინას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Φυστίκι Μεγάρων |
ფისტიკი მეღარონ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
EL |
Αυγοτάραχο Μεσολογγίου |
ავღოტარახო მესოლონღუ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
EL |
Κρόκος Κοζάνης |
კროკოს კოზანის |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
EL |
Μέλι Ελάτης Μαινάλου Βανίλια |
მელი ელატის მენალუ ვანილია |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
EL |
Κρητικό παξιμάδι |
კრიტიკო პაქსიმადი |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
EL |
Μαστίχα Χίου |
მასტიხელიო ხიუ |
Dabīgie sveķi |
EL |
Τσίχλα Χίου |
ციხლა ხიუ |
Dabīgie sveķi |
EL |
Μαστιχέλαιο Χίου |
მასტიხა ხიუ |
Ēteriskās eļļas |
ES |
Carne de Ávila |
კარნე დე ავილა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Carne de Cantabria |
კარნე დე კანტაბრია |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Carne de la Sierra de Guadarrama |
კარნე დე ლა სიერა დე გვადარამა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Carne de Morucha de Salamanca |
კარნე დე ლა სიერა დე სალამანკა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Carne de Vacuno del País Vasco; Euskal Okela |
კარნე დე ვაკუნო დელ პაის ვასკო;ეუსკალ ოკელა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Cordero de Navarra; Nafarroako Arkumea |
კორდერო დე ნავარა; ნაფაროაკოარკუმეა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Cordero Manchego |
კორდერო მანჩეგო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Lacón Gallego |
ლაკონ გალიეგო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Lechazo de Castilla y León |
ლეჩასო დეკასტილია ი ლეონ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Pollo y Capón del Prat |
პოლიო ი კაპონ დელ პრატ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Ternasco de Aragón |
ტერნასკო დე არაგონ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Ternera Asturiana |
ტერნერა ასტურიანა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Ternera de Extremadura |
ტერნერა დე ექსტრემადურა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Ternera de Navarra; Nafarroako Aratxea |
ტერნერა დე ნავარა; ნაფაროაკოარატხეა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Ternera Gallega |
ტერნერა გალიეგა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
ES |
Botillo del Bierzo |
ბოტილიო დელ ბიერსო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Cecina de León |
სესინა დელეონ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Dehesa de Extremadura |
დეესა დე ესტრემადურა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Guijuelo |
გიხუელო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Jamón de Huelva |
ხამონ დე უელვა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Jamón de Teruel |
ხამონ დე ტერუელ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Jamón de Trevélez |
ხამონე ტრეველეს |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Salchichón de Vic; Llonganissa de Vic |
სალჩიჩონ დე ვიკ; ლიონგანისა დე ვიკ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Sobrasada de Mallorca |
სობრასადა დე მალიორკა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
ES |
Afuega'l Pitu |
აფუეგალ პიტუ |
Sieri |
ES |
Cabrales |
კაბრალეს |
Sieri |
ES |
Cebreiro |
სებრეირო |
Sieri |
ES |
Gamoneu; Gamonedo |
გამონეუ; გამონედო |
Sieri |
ES |
Idiazábal |
იდიაზაბალ |
Sieri |
ES |
Mahón-Menorca |
მაონ-მენორკა |
Sieri |
ES |
Picón Bejes-Tresviso |
პიკონ ბეხეს-ტრესვისო |
Sieri |
ES |
Queso de La Serena |
კესო დელა სერენა, |
Sieri |
ES |
Queso de l’Alt Urgell y la Cerdanya |
კესო დე ალტ ურჟეი ი ლა სერდანია |
Sieri |
ES |
Queso de Murcia |
კესო დე მურსია |
Sieri |
ES |
Queso de Murcia al vino |
კესო დე მურსია ალ ვინო |
Sieri |
ES |
Queso de Valdeón |
კესოდე ვალდეონ |
Sieri |
ES |
Queso Ibores |
კესო იბორეს |
Sieri |
ES |
Queso Majorero |
კესო მახორერო |
Sieri |
ES |
Queso Manchego |
კესო მანჩეგო |
Sieri |
ES |
Queso Nata de Cantabria |
კესო ნატა დე კანტაბრია |
Sieri |
ES |
Queso Palmero; Queso de la Palma |
კესო პალმერო; კესო დე ლა პალმა |
Sieri |
ES |
Queso Tetilla |
კესო ტეტილია |
Sieri |
ES |
Queso Zamorano |
კესო სამორანო |
Sieri |
ES |
Quesucos de Liébana |
კესუკოს დე ლიებანა |
Sieri |
ES |
Roncal |
რონკალ |
Sieri |
ES |
San Simón da Costa |
სან სიმონ და კოსტა |
Sieri |
ES |
Torta del Casar |
ტორტა დელ კასარ |
Sieri |
ES |
Miel de Galicia; Mel de Galicia |
იდიაზაბალ |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
ES |
Miel de Granada |
მაონ-მენორკა |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
ES |
Miel de La Alcarria |
პიკონ ბეხეს-ტრესვისო |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
ES |
Aceite de La Alcarria |
კესო დელა სერენა, |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Aceite de la Rioja |
კესო დე ალტ ურჟეი ი ლა სერდანია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Aceite de Mallorca; Aceite mallorquín; Oli de Mallorca; Oli mallorquí |
კესო დე მურსია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Aceite de Terra Alta; Oli de Terra Alta |
კესო დე მურსია ალ ვინო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Aceite del Baix Ebre-Montsià; Oli del Baix Ebre-Montsià |
კესოდე ვალდეონ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Aceite del Bajo Aragón |
ასეიტე დელ ბახო არაგონ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Aceite Monterrubio |
ასეიტე მონტერუბიო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Antequera |
ანტეკერა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Baena |
ბაენა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Gata-Hurdes |
გატა-ურდეს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Les Garrigues |
ლეს გარიგეს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Mantequilla de l’Alt Urgell y la Cerdanya; Mantega de l’Alt Urgell i la Cerdanya |
მანტეკილია დე ლ’ალტ ურხელ ი ლა სერდანია; მანტეგა დელ’ალტ ურხელ ი ლა სერნდანია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Mantequilla de Soria |
მანტეკილია დე სორია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Montes de Granada |
მონტეს დე გრანადა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Montes de Toledo |
მონტეს დეტოლედო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Poniente de Granada |
პონიენტე დე გრანადა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Priego de Córdoba |
პრიეგო დე კორდობა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Sierra de Cádiz |
სიერა დე კადის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Sierra de Cazorla |
სიერა დე კასორლა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Sierra de Segura |
სიერა დე სეგურა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Sierra Mágina |
სიერა დე მახინა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Siurana |
სიურანა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
ES |
Ajo Morado de las Pedroñeras |
ახო მორადო დე ლას პედრონიერას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Alcachofa de Benicarló; Carxofa de Benicarló |
ალკაჩოფადე ბენიკარლო; კარშოფა დე ბენიკარლო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Alcachofa de Tudela |
ალკაჩოფა დე ტუდელა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Arroz de Valencia; Arròs de València |
აროს დე ვალენსია; აროს დე ვალენსია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Arroz del Delta del Ebro; Arròs del Delta de l’Ebre |
აროს დელ დელტა დელ ებრო; აროს დელ დელტა დელ ებრ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Avellana de Reus |
აველიანა დე რეუს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Berenjena de Almagro |
ბერენხენა დე ალმაგრო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Calasparra |
კალასპარა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Calçot de Valls |
კალსოტ დევალს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Cereza del Jerte |
სერესა დელ ხერტე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Cerezas de la Montaña de Alicante |
სერესას დელა მონტანია დე ალიკანტე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Cítricos Valencianos; Cítrics Valencians |
სიტრიკოს ვალენსიანოს; სიტრიკს ვალენსიანს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Clementinas de las Tierras del Ebro; Clementines de les Terres de l’Ebre |
კლემენტინას დე ლას ტიერას დელ ებრო; კლემანტინ დე ლე ტეღ დე ლ’ებღ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Coliflor de Calahorra |
კოლიფლორ დე კალაორა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Espárrago de Huétor-Tájar |
ესპარაგო დე უეტორ- თაჯარ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Espárrago de Navarra |
ესპარაგოდე ნავარა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Faba Asturiana |
ფაბა ასტურიანა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Garbanzo de Fuentesaúco |
გარბანსო დე ფუენტესაუკო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Judías de El Barco de Ávila |
ხუდიას დე ელ ბარკო დე ავილა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Kaki Ribera del Xúquer |
კაკი რიბერა დელ ხუკერ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Lenteja de La Armuña |
ლენტეხა დე ლა არმუნია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Lenteja Pardina de Tierra de Campos |
ლენტეხა პარდინა დე ტიერა დე კამპოს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Manzana de Girona; Poma de Girona |
მანსანა დე ხირონა; პომა დე ხირონა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Manzana Reineta del Bierzo |
მანსანა რეინეტა დელ ბიერსო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Melocotón de Calanda |
მელოკოტონ დე კალანდა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Nísperos Callosa d'En Sarriá |
ნისპეროს კალიოსა დ’ენ სარია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Pataca de Galicia; Patata de Galicia |
პატაკა დე გალისია; პატატა დე გალისია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Patatas de Prades; Patates de Prades |
პატატას დე პრადეს; პატატ დე პრად |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Pera de Jumilla |
პერა დე ხუმილია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Peras de Rincón de Soto |
პერას დე რინკონ დე სოტო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Pimiento Asado del Bierzo |
პიმიენტო ასადო დელ ბიერსო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Pimiento Riojano |
პიმიენტო რიოხანო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Pimientos del Piquillo de Lodosa |
პიმიენტოს დელ პიკილიო დე ლოდოსა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Uva de mesa embolsada “Vinalopó” |
უვა დე მესა ემბოლსადა “ვინაპოლო” |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
ES |
Caballa de Andalucia |
კაბაია დე ანდალუსია |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
ES |
Mejillón de Galicia; Mexillón de Galicia |
მეხილიონ დე გალისია; მეშილიონ დე გალისია |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
ES |
Melva de Andalucia |
მელვა დე ანდალუსია |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
ES |
Azafrán de la Mancha |
ასაფრან დე ლა მანჩა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
ES |
Chufa de Valencia |
ჩუფა დე ვალენსია |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
ES |
Pimentón de la Vera |
პიმენტონ დე ლა ვერა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
ES |
Pimentón de Murcia |
პიმენტონ დე მურსია |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
ES |
Sidra de Asturias; Sidra d'Asturies |
სიდრა დე ასტურიას; სიდრა დ’ასტური |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
ES |
Alfajor de Medina Sidonia |
ალფახორ დე მედინა სიდონია |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Ensaimada de Mallorca; Ensaimada mallorquina |
ენსაიმადა დე მალიორკა; ენსაიმადა მალიორკინა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Jijona |
ხიხონა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Mantecadas de Astorga |
მანტეკადასდე ასტორგა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Mazapán de Toledo |
მასაპან დე ტოლედო |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Pan de Cea |
პან დე სეა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Turrón de Agramunt; Torró d'Agramunt |
ტურონ დე აგრამუნტ; ტორო დ’აგრამუნტ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
ES |
Turrón de Alicante |
ტურონ დე ალიკანტე |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
FI |
Lapin Poron liha |
ლაპინ პორო, ლიჰა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FI |
Lapin Puikula |
ლაპენ პუიკულა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FI |
Kainuun rönttönen |
კენუნ რენტენენ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
FR |
Agneau de l'Aveyron |
ტურონ დე აგრამუნტ; ტორო დ’აგრამუნტ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau de Lozère |
ტურონ დე ალიკანტე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau de Pauillac |
ლაპინ პორო, ლიჰა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau de Sisteron |
ლაპენ პუიკულა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau du Bourbonnais |
კენუნ რენტენენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau du Limousin |
ანიო დე ლ’ავეიღონ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau du Poitou-Charentes |
ანიო დე ლოზეღ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Agneau du Quercy |
ანიო დე პოიაკ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Barèges-Gavarnie |
ანიო დე სისტეღონ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Bœuf charolais du Bourbonnais |
ანიო დიუ ბუღბონე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Boeuf de Bazas |
ბეფ დე ბაზას |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Bœuf de Chalosse |
ბეფ დე შალოს |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Bœuf du Maine |
ბეფ დიუ მენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Dinde de Bresse |
დინდ დე ბღეს |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Porc de la Sarthe |
პოღ დე ლასარტ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Porc de Normandie |
პოღ დე ნოღმანდი |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Porc de Vendée |
პოღ დე ვანდე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Porc du Limousin |
პოღ დიუ ლიმუზენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Taureau de Camargue |
ტოღო დე კამაღგ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Veau de l'Aveyron et du Ségala |
ვო დე ლ’ავეიღონ ე დიუ სეგალა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Veau du Limousin |
ვო დიუ ლიმუზენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles d'Alsace |
ვოლაი დ’ალზას |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles d'Ancenis |
ვოლაი დ’ანსენი |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles d'Auvergne |
ვოლაი დ’ოვეღნ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Bourgogne |
ვოლაი დე ბურგონ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Bresse |
ვოლაი დე ბღეს |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Bretagne |
ვოლაი დე ბღეტან |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Challans |
ვოლაი დე შალან |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Cholet |
ვოლაი დე შოლე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Gascogne |
ვოლაი დე გასკონ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Houdan |
ვოლაი დე უდან |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Janzé |
ვოლაი დეჟანზე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de la Champagne |
ვოლაი დელა შამპან |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de la Drôme |
ვოლაი დელა დღომ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de l'Ain |
ვოლაი დელ’ენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Licques |
ვოლაი დელიკ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de l'Orléanais |
ვოლაი დელ’ოღლეანე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Loué |
ვოლაი დელუე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Normandie |
ვოლაი დენოღმანდი |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles de Vendée |
ვოლაი დევანდე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles des Landes |
ვოლაი დელანდ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Béarn |
ვოლაი დიუბეაღნ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Berry |
ვოლაი დიუბეღი |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Charolais |
ვოლაი დიუშაღოლე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Forez |
ვოლაი დიუფორე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Gatinais |
ვოლაი დიუ გატინე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Gers |
ვოლაი დიუჟეღ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Languedoc |
ვოლაი დიულანგედოკ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Lauragais |
ვოლაი დიულოღაგე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Maine |
ვოლაი დიუმენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du plateau de Langres |
ვოლაი დიუპლატო დე ლანგღ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Val de Sèvres |
ვოლაიდიუვალ დე სევღ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Volailles du Velay |
ვოლაი დიუველე |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
FR |
Boudin blanc de Rethel |
ბუდენ ბლან დე ღეტელ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
FR |
Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy) |
კანაღ ა ფუა გღა დიუ სიუდ უესტ(შალოს, გასკონ, ჟეღ, ლანდ, პეღიგოღ, კეღსი) |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
FR |
Jambon de Bayonne |
ჟამბონ დე ბაიონ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
FR |
Jambon sec et noix de jambon sec des Ardennes |
ჟამბონ სეკე ნუა დე ჟამბონ სეკდეზ აღდენ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
FR |
Abondance |
აბონდანს |
Sieri |
FR |
Banon |
ბანონ |
Sieri |
FR |
Beaufort |
ბოფორ |
Sieri |
FR |
Bleu d'Auvergne |
ბლე დ'ოვერნ |
Sieri |
FR |
Bleu de Gex Haut-Jura; Bleu de Septmoncel |
ბლე დე ჟექს ო-ჟიურა; ბლე დე სეტმონსელ |
Sieri |
FR |
Bleu des Causses |
ბლე დეზ კოსეს |
Sieri |
FR |
Bleu du Vercors-Sassenage |
ბლე დუ ვერკორ-სასენაჟ |
Sieri |
FR |
Brie de Meaux |
ბრი დე მო |
Sieri |
FR |
Brie de Melun |
ბრი დე მელან |
Sieri |
FR |
Brocciu Corse; Brocciu |
ბროკსიუ კოღს, ბროკსიუ |
Sieri |
FR |
Camembert de Normandie |
კამამბერ დე ნორმანდი |
Sieri |
FR |
Cantal; Fourme de Cantal; Cantalet |
კანტალი; ფურმ დე კანტალი; კანტალე |
Sieri |
FR |
Chabichou du Poitou |
შაბიშუ დე პუატუ |
Sieri |
FR |
Chaource |
შაურს |
Sieri |
FR |
Chevrotin |
შევროტენ |
Sieri |
FR |
Comté |
კომტე |
Sieri |
FR |
Crottin de Chavignol; Chavignol |
კროტენ დეშავინიოლი, შავინიოლი |
Sieri |
FR |
Emmental de Savoie |
ემანტალ დე სავუა |
Sieri |
FR |
Emmental français est-central |
ემანტალ ფღანსე ესტ-სანტღალ |
Sieri |
FR |
Époisses |
ეპუასე |
Sieri |
FR |
Fourme d'Ambert; Fourme de Montbrison |
ფურმ დ'ამბერ, ფურმ დე მონბისონ |
Sieri |
FR |
Laguiole |
ლაგიოლ |
Sieri |
FR |
Langres |
ლანგრე |
Sieri |
FR |
Livarot |
ლივარო |
Sieri |
FR |
Maroilles; Marolles |
მაროილი; მაროლი |
Sieri |
FR |
Mont d'or; Vacherin du Haut-Doubs |
მონ დ'ორი;ვაშერენი ო-დუბიდან |
Sieri |
FR |
Morbier |
მორბიე |
Sieri |
FR |
Munster; Munster-Géromé |
მუნსტერი; მუნსტერ-ჟერომე |
Sieri |
FR |
Neufchâtel |
ნეფშატელ |
Sieri |
FR |
Ossau-Iraty |
ოსო-ირატი |
Sieri |
FR |
Pélardon |
პელარდონ |
Sieri |
FR |
Picodon de l'Ardèche; Picodon de la Drôme |
პიკოდონ დე ლ’აღდეშ; პიკოდონ დე ლა დღომ |
Sieri |
FR |
Pont-l'Évêque |
პონ-ლ'ევეკ |
Sieri |
FR |
Pouligny-Saint-Pierre |
პულინი-სენ-პიერ |
Sieri |
FR |
Reblochon; Reblochon de Savoie |
რებლოშონი, რებლოშონ დე სავუა |
Sieri |
FR |
Rocamadour |
როკამადურ |
Sieri |
FR |
Roquefort |
როკფორ |
Sieri |
FR |
Sainte-Maure de Touraine |
სენტ-მორ დე ტურენ |
Sieri |
FR |
Saint-Nectaire |
სენ-ნეკტერ |
Sieri |
FR |
Salers |
სალერ |
Sieri |
FR |
Selles-sur-Cher |
სელ-სიურ-შერ |
Sieri |
FR |
Tome des Bauges |
ტომდე ბოჟ |
Sieri |
FR |
Tomme de Savoie |
ტომ დე სავუა |
Sieri |
FR |
Tomme des Pyrénées |
ტომ დე პიღენე |
Sieri |
FR |
Valençay |
ვალანსეი |
Sieri |
FR |
Crème d'Isigny |
კღემ დ’ისინი |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Crème fraîche fluide d'Alsace |
კღემ ფღეშ ფლუიდ დ’ალზას |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Miel d'Alsace |
მიელ დ’ალზას |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Miel de Corse; Mele di Corsica |
მიელ დე კოღს; მელე დი კორსიკა |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Miel de Provence |
მიელ დე პღოვანს |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Miel de sapin des Vosges |
მიელ დე საპენ დე ვოსჟ |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Œufs de Loué |
ე დე ლუე |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Beurre Charentes-Poitou; Beurre des Charentes; Beurre des Deux-Sèvres |
ბეღ შაღანტ-პუატუ; ბეღ დე შაღანტ; ბერ დე დე-სევრ |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Beurre d'Isigny |
ბეღ დ’ისინი |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
FR |
Huile d'olive d'Aix-en-Provence |
უილ დ’ოლივდ’ექს-ან- პროვანს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile d'olive de Corse; Huile d'olive de Corse-Oliu di Corsica |
უილ დ’ოლივდე კოღს; უილ დ’ოლივდე კოღს- ოლიუ დი კორსიკა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile d'olive de Haute-Provence |
უილ დ’ოლივდე ოტ- პროვანს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile d'olive de la Vallée des Baux-de-Provence |
უილ დ’ოლივდელა ვალე დე ბო-დე-პღოვანს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile d'olive de Nice |
უილ დ’ოლივდენის |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile d'olive de Nîmes |
უილ დ’ოლივდენიმ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile d'olive de Nyons |
უილ დ’ოლივდენიონ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
FR |
Huile essentielle de lavande de Haute-Provence |
უილ ესანსიელ დე ლავანდ დე ოტ-პღოვანს |
Ēteriskās eļļas |
FR |
Ail blanc de Lomagne |
აი ბლან დე ლომან |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Ail de la Drôme |
აი დელა დღომ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Ail rose de Lautrec |
აი ღოზ დელოტღეკ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Asperge des sables des Landes |
ასპერჟ დე საბლ დე ლანდ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Chasselas de Moissac |
შასელა დე მუასაკ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Clémentine de Corse |
კლემენტინ დე კოღს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Coco de Paimpol |
კოკო დე პემპოლ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Fraise du Périgord |
ფღეზ დიუ პეღიგოღ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Haricot tarbais |
არიკო ტაღბე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Kiwi de l'Adour |
კივი დე ლ’ადურ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Lentille vert du Puy |
ლანტი ვერდიუ პვი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Lentilles vertes du Berry |
ლანტიივეღტ დიუ ბეღი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Lingot du Nord |
ლინგო დიუ ნორ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Mâche nantaise |
მაშ ნანტეზ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Melon du Haut-Poitou |
მელონ დიუ ო-პუატუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Melon du Quercy |
მელონ დიუკეღსი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Mirabelles de Lorraine |
მიღაბელ დე ლოღენ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Muscat du Ventoux |
მუსკატ დიუ ვანტუ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Noix de Grenoble |
ნუა დე გღენობლ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Noix du Périgord |
ნუა დიუ პერიგორ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Oignon doux des Cévennes |
ონიონ დუ დე სევენ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Olive de Nice |
უილ დ’ოლივ დენის |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Olives cassées de la Vallée des Baux-de-Provence |
ოლივ კასე დე ლა ვალე დე ბო-დე-პროვანს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Olives noires de la Vallée des Baux-de-Provence |
ოლივ ნუარ დე ლა ვალე დე ბო დე პროვანს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Olives noires de Nyons |
ოლივ ნუარ დე ნიონ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Petit Epeautre de Haute-Provence |
პეტი ეპოტრ დე ოტ პროვანს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Poireaux de Créances |
პუარო დეკრეანს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Pomme de terre de l'Île de Ré |
პომ დე ტერ დე ლ’ილ დერე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Pomme du Limousin |
პომ დიუ ლიმუზენ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Pommes de terre de Merville |
პომ დე ტერ დე მერვილ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Pommes et poires de Savoie |
პომ ე პუარ დე სავუა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Pruneaux d'Agen; Pruneaux d'Agen mi-cuits |
პრიუნო დ’აჟენ; პრიუნო დ’აჟენ მი-კვი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Riz de Camargue |
რი დე კამარგ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
FR |
Anchois de Collioure |
ანსუა დე კოლიურ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
FR |
Coquille Saint-Jacques des Côtes d'Armor |
კოკი სენ-ჟაკ დე კოტ დ’აღმოღ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
FR |
Cidre de Bretagne; Cidre Breton |
სიდღ დე ბრეტან; სიდღ ბრეტონ; |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Cidre de Normandie; Cidre Normand |
სიდღ დე ნოღმანდი; სიდღ ნოღმან |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Cornouaille |
კორნუაი |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Domfront |
დომფრონ |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Huîtres Marennes Oléron |
უიტრ მარენ ოლერონ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
FR |
Pays d'Auge; Pays d'Auge-Cambremer |
პეი დ’ოჟ; პეუ დ’ოჟ-კამბრემერ |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Piment d'Espelette; Piment d'Espelette - Ezpeletako Biperra |
პიმან დ’ესპელეტ; პიმან დ’ესპელეტ-ეზპელეტაკო ბიპერა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Bergamote(s) de Nancy |
ბერგამოტ დე ნანსი |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
FR |
Brioche vendéenne |
ბრიოშვანდეენ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
FR |
Pâtes d'Alsace |
პატ დ’ალზას |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
FR |
Foin de Crau |
ფუენ დე კღო |
Siens |
HU |
Budapesti téliszalámi |
ბუდაპეშტი ტელისალიამი |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
HU |
Szegedi szalámi; Szegedi téliszalámi |
სეგედი სალიამი; სეგედი ტელისალიამი |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IE |
Connemara Hill lamb; Uain Sléibhe Chonamara |
კონემარა ჰილ ლამბ; უაინ სლეიბ ჩონამარა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
IE |
Timoleague Brown Pudding |
თიმოლიგ ბრაუნ პუდინგ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IE |
Imokilly Regato |
იმოკილირეგატო |
Sieri |
IE |
Clare Island Salmon |
კლეარ აილანდ სალმონ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
IT |
Abbacchio Romano |
აბბაკიო რომანო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
IT |
Agnello di Sardegna |
ანიელლო დისარდენია |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
IT |
Mortadella Bologna |
მორტადელლა ბოლონია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto di S. Daniele |
პროშუტო დის. დანიელე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Vitellone bianco dell'Appennino Centrale |
ვიტელლონე ბიანცო დელლ’აპპენინო ჩენტრალე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Bresaola della Valtellina |
ბრეზაოლადელლა ვალტელლინა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Capocollo di Calabria |
კაპოკოლლო დი კალაბრია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Coppa Piacentina |
კოპპა პიაჩენტინა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Cotechino Modena |
კოტეკინო მოდენა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Culatello di Zibello |
კულატელლო დი ძიბელლო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Lardo di Colonnata |
ლარდო დი კოლონნატა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Pancetta di Calabria |
პანჩეტტა დი კალაბრია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Pancetta Piacentina |
პანჩეტტა პიაჩენტინა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto di Carpegna |
პროშუტო დიკარპენია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto di Modena |
პროშუტო დიმოდენა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto di Norcia |
პროშუტო დი ნორჩია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto di Parma |
პროშუტოდი პარმა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto Toscano |
პროშუტო ტოსკანო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Prosciutto Veneto Berico-Euganeo |
პროშუტოვენეტო ბერიკო- აუგანეო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salame Brianza |
სალამე ბრიანცა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salame Cremona |
სალამე კრემონა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salame di Varzi |
სალამე დივარძი |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salame d'oca di Mortara |
სალამე დ’ოკა მორტარა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salame Piacentino |
სალამე პიაჩენტინო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salame S. Angelo |
სალამე ს. ანჯელო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salamini italiani alla cacciatora |
სალამინი იტალიანი ალლა კაჩჩატორა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Salsiccia di Calabria |
სალსიჩა დი კალაბრია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Soppressata di Calabria |
სოპრესსატა დი კალაბრია |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Soprèssa Vicentina |
სოპრესსა ვიჩენტინა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Speck dell'Alto Adige; Südtiroler Markenspeck; Südtiroler Speck |
სპეკ დელლ’ალტო ადიჯე; სუდტიროლერ მარკენსპეკ; სუდტიროლერ სპეკ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Valle d'Aosta Jambon de Bosses |
ვალლე დ’აოსტა ჟამბონ დე ბოსსეს |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Valle d'Aosta Lard d'Arnad |
ვალლე დ’აოსტა ლარდ დ’არნად |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Zampone Modena |
ძამპონე მოდენა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
IT |
Asiago |
აზიაგო |
Sieri |
IT |
Bitto |
ბიტტო |
Sieri |
IT |
Bra |
ბრა |
Sieri |
IT |
Caciocavallo Silano |
კაჩოკავალლო სილანო |
Sieri |
IT |
Canestrato Pugliese |
კანესტრატო პულიეზე |
Sieri |
IT |
Casatella Trevigiana |
კაზატელლა ტრევიჯანა |
Sieri |
IT |
Casciotta d'Urbino |
კაშოტტა დ’ურბინო |
Sieri |
IT |
Castelmagno |
კასტელმანიო |
Sieri |
IT |
Fiore Sardo |
ფიორე სარდო |
Sieri |
IT |
Fontina |
ფონტინა |
Sieri |
IT |
Formai de Mut dell'Alta Valle Brembana |
ფორმაი დემუტ დელლ’ალტა ვალლე ბრემბანა |
Sieri |
IT |
Gorgonzola |
გორგონძოლა |
Sieri |
IT |
Grana Padano |
გრანა პადანო |
Sieri |
IT |
Montasio |
მონტასიო |
Sieri |
IT |
Monte Veronese |
მონტე ვერონეზე |
Sieri |
IT |
Mozzarella di Bufala Campana |
მოცცარელლა დი ბუფალა კამპანა |
Sieri |
IT |
Murazzano |
მურაცცანო |
Sieri |
IT |
Parmigiano Reggiano |
პარმიჯანო რეჯანო |
Sieri |
IT |
Pecorino di Filiano |
პეკორინო დი ფილიანო |
Sieri |
IT |
Pecorino Romano |
პეკორინო რომანო |
Sieri |
IT |
Pecorino Sardo |
პეცორინო სარდო |
Sieri |
IT |
Pecorino Siciliano |
პეცორინო სიჩილიანო |
Sieri |
IT |
Pecorino Toscano |
პეცორინო ტოსკანო |
Sieri |
IT |
Provolone Valpadana |
პროვოლონე ვალპადანა |
Sieri |
IT |
Quartirolo Lombardo |
კუარტიროლო ლომბარდო |
Sieri |
IT |
Ragusano |
რაგუსანო |
Sieri |
IT |
Raschera |
რასკერა |
Sieri |
IT |
Ricotta Romana |
რიკოტტა რომანა |
Sieri |
IT |
Robiola di Roccaverano |
რობიოლა დიროკკავერანო |
Sieri |
IT |
Spressa delle Giudicarie |
სპრესსა დელლე ჯუდიკარიე |
Sieri |
IT |
Stelvio; Stilfser |
სტელვიო; სტილფსერ |
Sieri |
IT |
Taleggio |
ტალეჯო |
Sieri |
IT |
Toma Piemontese |
ტომა პიემონტეზე |
Sieri |
IT |
Valle d'Aosta Fromadzo |
ვალლე დ’აოსტა ფრომადძო |
Sieri |
IT |
Valtellina Casera |
ვალტელლინა კაზერა |
Sieri |
IT |
Miele della Lunigiana |
მიელე დელლა ლუნიჯანა |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
IT |
Alto Crotonese |
ალტო კროტონეზე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Aprutino Pescarese |
აპრუტინო პესკარეზე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Brisighella |
ბრიზიგელლა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Bruzio |
ბრუციო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Canino |
კანინო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Cartoceto |
კარტოჩეტო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Chianti Classico |
კიანტი კლასსიკო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Cilento |
ჩილენტო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Collina di Brindisi |
კოლლინა დი ბრინდიზი |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Colline di Romagna |
კოლლინე დიღომანია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Colline Salernitane |
კოლლინე სალერნიტანე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Colline Teatine |
კოლლინე ტეატინე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Dauno |
დაუნო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Garda |
გარდა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Laghi Lombardi |
ლაგი ლომბარდი |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Pretuziano delle Colline Teramane |
პრეტუციანო დელლე კოლლინე ტერამანე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Riviera Ligure |
რივიერა ლიგურე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Sabina |
საბინა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Sardegna |
სარდენია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Tergeste |
ტერჯესტე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Terra di Bari |
ტერრა დი ბარი |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Terra d'Otranto |
ტერრა დ’ოტრანტო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Terre di Siena |
ტერრე დი სიენა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Terre Tarentine |
ტერრე ტარენტინე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Toscano |
ტოსკანო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Tuscia |
ტუშია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Umbria |
უმბრია |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Val di Mazara |
ვალ დი მაძარა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Valdemone |
ვალდემონე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Valle del Belice |
ვალლე დელ ბელიჩე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Valli Trapanesi |
ვალლი ტრაპანეზი |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Veneto Valpolicella, Veneto Euganei e Berici, Veneto del Grappa |
ვენეტოვალპოლიჩელლა, ვენეტო ეუგანეი ე ბერიჩი, ვენეტო დელ გრაპპა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
IT |
Arancia del Gargano |
არანჩა დელ გარგანო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Arancia Rossa di Sicilia |
არანჩა როსსა დი სიჩილია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Asparago Bianco di Bassano |
ასპარაგო ბიანკო დი ბასსანო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Asparago bianco di Cimadolmo |
ასპარაგო ბიანკო დი ჩიმადოლმო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Asparago verde di Altedo |
ასპარაგო ვერდე დი ალტედო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Basilico Genovese |
ბაზილიკოჯენოვეზე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Cappero di Pantelleria |
კაპპერო დიპენტელლერია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Carciofo di Paestum |
კარჩოფო დი პაესტუმ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Carciofo Romanesco del Lazio |
კარჩოფო რომანესკო დელ ლაციო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Carota dell'Altopiano del Fucino |
კაროტა დელლ’ალტოპიანო ფუჩინო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Castagna Cuneo |
კასტანია კუნეო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Castagna del Monte Amiata |
კასტანია დელ მონტე ამიატა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Castagna di Montella |
კასტანია დი მონტელლა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Castagna di Vallerano |
კასტანია დი ვალლერანო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Ciliegia di Marostica |
ჩილიეჯა დი მაროსტიკა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Cipolla Rossa di Tropea Calabria |
ჩიპოლლა როსსა დი ტროპეა კალაბრია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Cipollotto Nocerino |
ჩიპოლოტტო ნოჩერინო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Clementine del Golfo di Taranto |
კლემენტინედელ გოლფო დი ტარანტო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Clementine di Calabria |
კლემენტინედი კალაბრია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Fagiolo di Lamon della Vallata Bellunese |
ფაჯოლო დი ლამონ დელლა ვალლატა ბელუნეზე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Fagiolo di Sarconi |
ფაჯოლო დისარკონი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Fagiolo di Sorana |
ფაჯოლო დისორანა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Farina di Neccio della Garfagnana |
ფარინა დინეჩო დელლა გარფანიანა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Farro della Garfagnana |
ფარრო დელლა გარფანიანა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Fico Bianco del Cilento |
ფიკო ბიანკო დელ ჩილენტო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Ficodindia dell'Etna |
ფიკოდინდია დელლ’ეტნა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Fungo di Borgotaro |
ფუნგო დი ბორგოტარო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Kiwi Latina |
კივი ლატინა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
La Bella della Daunia |
ლა ბელლა დელლა დაუნია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Lenticchia di Castelluccio di Norcia |
ლენტიკიადი კასტელუჩჩიო დი ნორჩია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Limone Costa d'Amalfi |
ლიმონე კოსტა დ’ამალფი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Limone di Sorrento |
ლიმონე დისორრენტო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Limone Femminello del Gargano |
ლიმონე ფემმინელლოდელ გარგანო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Marrone del Mugello |
მარრონე დელ მუჯელლო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Marrone di Castel del Rio |
მარრონე დი კასტელ დელ რიო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Marrone di Roccadaspide |
მარრონე დი როკკადასპიდე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Marrone di San Zeno |
მარრონე დი სან ძენო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Mela Alto Adige; Südtiroler Apfel |
მელა ალტო ადიჯე; სუდტიროლერ აპფელ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Mela Val di Non |
მელა ვალ დი ნონ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Melannurca Campana |
მელანურკა კამპანა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Nocciola del Piemonte; Nocciola Piemonte |
ნოჩიოლა დელ პიემონტე; ნოჩიოლა პიემონტე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Nocciola di Giffoni |
ნოჩიოლა დი ჯიფფონი |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Nocellara del Belice |
ნოჩელლარა დელ ბელიჩე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Oliva Ascolana del Piceno |
ოლივე ასკოლანა დელ პიჩენო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Peperone di Senise |
პეპერონე დი სენიზე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Pera dell'Emilia Romagna |
პერა დელლ’ემილია რომანია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Pera mantovana |
პერა მანტოვანა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Pesca e nettarina di Romagna |
პესკა ე ნეტტარინა დი რომანია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Pomodoro di Pachino |
პომოდოროდი პაკინო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Pomodoro S. Marzano dell’Agro Sarnese-Nocerino |
პომოდოროს. მარცანო დელლ’აგრო სარნეზე- ნოჩერინო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Radicchio di Chioggia |
რადიკკიო დიკიოჯა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Radicchio di Verona |
რადიკკიო დი ვერონა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Radicchio Rosso di Treviso |
რადიკკიო როსსო დი ტრევიზო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Radicchio Variegato di Castelfranco |
რადიკკიო ვარიეგატო დი კასტელფრანკო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Riso di Baraggia Biellese e Vercellese |
რიზო დი ბარაჯჯია ბიელლეზეე ვერჩელლეზე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Riso Nano Vialone Veronese |
რიზო ნანო ვიალონე ვერონეზე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Scalogno di Romagna |
სკალონიოდი რომანია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Uva da tavola di Canicattì |
უვა და ტავოლა დი კანიკატტი’ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Uva da tavola di Mazzarrone |
უვა და ტავოლა დი მაცარონე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
IT |
Acciughe Sotto Sale del Mar Ligure |
აჩუგე სოტტო სალე დელ მარ ლიგურე |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
IT |
Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino |
ტინკა გობბა დორატა დელ პიანალტო დი პოირინო |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
IT |
Zafferano di Sardegna |
ძაფერანო დისარდენია |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
IT |
Aceto Balsamico di Modena |
აჩეტო ბალზამიკო დი მოდენა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
IT |
Aceto balsamico tradizionale di Modena |
აჩეტო ბალზამიკო ტრადიციონალე დი მოდენა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
IT |
Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia |
აჩეტო ბალზამიკო ტრადი- ციონალე დი რეჯო ემილია |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
IT |
Zafferano dell'Aquila |
ძაფფერანო დელლ’აკუილა |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
IT |
Zafferano di San Gimignano |
ძაფფერანო დი სან ჟიმინიანო |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
IT |
Coppia Ferrarese |
კოპპიაფერრარეზე |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
IT |
Pagnotta del Dittaino |
პანიოტტა დელ დიტტანო |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
IT |
Pane casareccio di Genzano |
პანე კაზარეჩჩიო დი ჯენცანო |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
IT |
Pane di Altamura |
პანე დი ალტამურა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
IT |
Pane di Matera |
პანე დი მატერა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
IT |
Bergamotto di Reggio Calabria - Olio essenziale |
ბერგამოტტო დი რეჯიო კალაბრია – ოლიო ესენციალე |
Ēteriskās eļļas |
LU |
Viande de porc, marque nationale grand-duché de Luxembourg |
ვიანდ დე პორ მარკ ნასი- ონალ დიუ გრან-დიუშე დე ლიუქსამბურ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
LU |
Salaisons fumées, marque nationale grand-duché de Luxembourg |
სალეზონ ფიუმე, მარკ ნასიონალ დიუ გრან-დიუშ დე ლიუქსამბურ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
LU |
Miel - Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg |
მიელ-მარკნასიონალდიუ გრან-დიუშედე ლიუქსამ- ბურ |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
LU |
Beurre rose - Marque Nationale du Grand-Duché de Luxembourg |
ბერ როზ –მარკ ნასი- ონალ დიუ გრანდ-დიუშე დე ლიუქსამბურ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
NL |
Boeren-Leidse met sleutels |
ბურენ-ლეიდსე მეტ სლეიტელს |
Sieri |
NL |
Kanterkaas; Kanternagelkaas; Kanterkomijnekaas |
კანტერკას; კანტერმახელ- კას; კანტერკომეინეკას; |
Sieri |
NL |
Noord-Hollandse Edammer |
ნორდ-ჰოლანდს ედამერ |
Sieri |
NL |
Noord-Hollandse Gouda |
ნორდ-ჰოლანდს ხაუდა |
Sieri |
NL |
Opperdoezer Ronde |
ოპერდუზერ რონდე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
NL |
Westlandse druif |
ვესტლანდსე დრეიფ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PL |
Bryndza Podhalańska |
ბრინდჟა პოდჰალანსკა |
Sieri |
PL |
Oscypek |
ოსციპეკ |
Sieri |
PL |
Wielkopolski ser smażony |
ველკოპოლსკი სერ სმაჟონი |
Sieri |
PL |
Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich |
მიუდ ვჟოსოვი ზ ბორუვ დოლნოშლონსკის |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PL |
Andruty kaliskie |
ანდრუტი კალასკიე |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
PL |
Rogal świętomarciński |
როგალ შვენტომარჩინსკი |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
PT |
Borrego da Beira |
ბორეგო დე ბეირა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Borrego de Montemor-o-Novo |
ბორეგო დე მონტემორ-ო-ნოვო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Borrego do Baixo Alentejo |
ბორეგო დო ბაიშო ალენტეჟო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Borrego do Nordeste Alentejano |
ბორეგო დო ბაიშო ალენტეჟო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Borrego Serra da Estrela |
ბორეგო სერა დე ესტრელა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Borrego Terrincho |
ბორეგო ტერინკო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cabrito da Beira |
კაბრიტო და ბეირა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cabrito da Gralheira |
კაბრიტო და გრალიეირა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cabrito das Terras Altas do Minho |
კაბრიტო დას ტერას ალტას დო მინო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cabrito de Barroso |
კაბრიტო დე ბაროზო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cabrito Transmontano |
კაბრიტო ტრანსმონტანო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carnalentejana |
კარნალენტეჟანა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Arouquesa |
კარნე აროუკეზა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Barrosã |
კარნე ბაროზენ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Cachena da Peneda |
კარნე კაკენა და პენედა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne da Charneca |
კარნე და კარნეკა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne de Bísaro Transmonano; Carne de Porco Transmontano |
კარნე დე ბიზარო ტრანსმონანო; კარნე დე პორკო ტრანსმონტანო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne de Bovino Cruzado dos Lameiros do Barroso |
კარნე დე ბუვინო კრუზადო დოს ლამეიროს დო ბაროზო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne de Porco Alentejano |
კარნე დე პორკო ალენტეჟანო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne dos Açores |
კარნე დოს ასორეს |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Marinhoa |
კარნე მარინიოა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Maronesa |
კარნე მარონეზა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Mertolenga |
კარნე მერტოლენგა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Carne Mirandesa |
კარნე მირანდეზა |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cordeiro Bragançano |
კორდიერო ბრაგანსანო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Cordeiro de Barroso; Anho de Barroso; Cordeiro de leite de Barroso |
კოდეირო დე ბაროზო; ანიო დე ბაროზო; კორდეიროდე ლეიტე დე ბაროზო |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Vitela de Lafões |
ვიტელა დე ლაფონშ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
PT |
Alheira de Barroso-Montalegre |
ალიეირა დე ბაროზო-მონტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Alheira de Vinhais |
ალეირა დევინიას |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Butelo de Vinhais; Bucho de Vinhais; Chouriço de Ossos de Vinhais |
ბუტელო დე ვინიას; ბუკო დე ვინიას; კორისო დე ოსოს დე ვინიას |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Cacholeira Branca de Portalegre |
კაკოლეირა ბრანკა დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriça de carne de Barroso-Montalegre |
კორისა დე კარნე დე ბაროზო-მონტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriça de Carne de Vinhais; Linguiça de Vinhais |
კოურისა დე კარნე დე ვინიაის; ლინგუისა დე ვინიაის |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriça doce de Vinhais |
კორისა დოსე დე ვინიას |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriço azedo de Vinhais; Azedo de Vinhais; Chouriço de Pão de Vinhais |
კორისო აზედო დე ვინიას; აზედო დე ვინიას; კორისო დე პაო დე ვინიას |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriço de Abóbora de Barroso-Montalegre |
კორისო დეაბობორა დე ბაროზო-მონტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriço de Carne de Estremoz e Borba |
კოურისო დე კარნე დე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriço de Portalegre |
კოურისო დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriço grosso de Estremoz e Borba |
კორისო გროსო დე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Chouriço Mouro de Portalegre |
კოურისო მორო დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Farinheira de Estremoz e Borba |
ფარინეირადე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Farinheira de Portalegre |
ფარინეირადე პორტა- ლეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Linguiça de Portalegre |
ლინგუისა დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Linguíça do Baixo Alentejo; Chouriço de carne do Baixo Alentejo |
ლინგუიჩა დო ბაიშო ალენტეჟო; კურისო დე კარნე დო ბაიშო ალენტეჟო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Lombo Branco de Portalegre |
ლომბო ბრანკო დე პორტა- ლეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Lombo Enguitado de Portalegre |
ლომბო ენგუიტადო დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Morcela de Assar de Portalegre |
მორსელა დე ასარ დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Morcela de Cozer de Portalegre |
მორსელა დეკოზერ დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Morcela de Estremoz e Borba |
მორსელა დე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Paia de Estremoz e Borba |
პაია დე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Paia de Lombo de Estremoz e Borba |
პაია დელომბო დე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Paia de Toucinho de Estremoz e Borba |
პაია დე ტოუსინო დე ესტრემოზ ე ბორბა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Painho de Portalegre |
პაინო დე პორტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Paio de Beja |
პაიო დე ბეჟა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Presunto de Barrancos |
პრესუნტო დე ბარანკოს |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Presunto de Barroso |
პრეზუნტოდე ბაროზო |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Presunto de Camp Maior e Elvas; Paleta de Campo Maior e Elvas |
პრეზუნტოდე კამპ მაიორ ე ელვას; პალეტა დე კამპუ მაიორ ე ელვას |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Presunto de Santana da Serra; Paleta de Santana da Serra |
პრეზუნტოდე სანტანადა სერა; პალეტა დე სანტანა და სერა |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Presunto de Vinhais / Presunto Bísaro de Vinhais |
პრეზუნტოდე ვინიას/ პრეზუნტო ბიზარო დე ვინიას |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Presunto do Alentejo; Paleta do Alentejo |
პრეზუნტოდუ ალენტეჟუ; პალეტა დუალენტეჟუ |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Salpicão de Barroso-Montalegre |
სალპიკან დე ბაროზო-მონტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Salpicão de Vinhais |
სალპიკონ დე ვინიაის |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Sangueira de Barroso-Montalegre |
შანგუეირადე ბაროზო-მონტალეგრე |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
PT |
Queijo de Azeitão |
კეიჟო დეაზეიტენ |
Sieri |
PT |
Queijo de cabra Transmontano |
კეიჟო დე კაბრა ტრანსმონტანო |
Sieri |
PT |
Queijo de Nisa |
კეიჟო დე ნიზა |
Sieri |
PT |
Queijo do Pico |
კეიჟო დო პიკო |
Sieri |
PT |
Queijo mestiço de Tolosa |
კეიჟო მესტიკო დე ტოლოზა |
Sieri |
PT |
Queijo Rabaçal |
კეიჟო რაბასალ |
Sieri |
PT |
Queijo S. Jorge |
კეიჟო ს. ჟორჟე |
Sieri |
PT |
Queijo Serpa |
კეიჟო სერპა |
Sieri |
PT |
Queijo Serra da Estrela |
კეიჟო სერა და ესტრელა |
Sieri |
PT |
Queijo Terrincho |
კეიჟო ტერინკო |
Sieri |
PT |
Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa) |
კეიჟოს დე ბეირა ბაიშა (კეიჟო დე კასტელო ბრანკო, კეიჟო ამარელო და ბეირა ბაიშა, კეიჟო პიკანტე და ბეირა ბაიშა) |
Sieri |
PT |
Azeite do Alentejo Interior |
აზეიტე დოალენტეჟო ინტერიორ |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
PT |
Mel da Serra da Lousã |
მელ და სერა და ლოუზენ |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel da Serra de Monchique |
მელ და სერა დე მონკიკე |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel da Terra Quente |
მელ და ტერა კუენტე |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel das Terras Altas do Minho |
მელ დას ტერას ალტას დო მინო |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel de Barroso |
მელ დე ბაროზო |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel do Alentejo |
მელ დო ალენტეჟო |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel do Parque de Montezinho |
მელ დო პარკე დე მონტე- ზინიო |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel do Ribatejo Norte (Serra d'Aire, Albufeira de Castelo de Bode, Bairro, Alto Nabão |
მელ დო რიბატეჟო ნორტე (სერა დ’აირე, ალბუფეირა დე კასტელო დე ბოდე, ბაირო, ალტო ნაბენო |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Mel dos Açores |
მელ დოს ასორეს |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Requeijão Serra da Estrela |
რეკეიჟენსერა და ესტრელა |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
PT |
Azeite de Moura |
აზეიტე დე მორა |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
PT |
Azeite de Trás-os-Montes |
აზეიტე დეტრას-ოს- მონტეს |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
PT |
Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa) |
აზეიტეს დაბეირა ინტერიორ (აზეიტე და ბეირა ალტა, აზეიტე და ბეირა ბაიშა) |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
PT |
Azeites do Norte Alentejano |
აზეიტეს დო ნორტე ალენტეჟანო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
PT |
Azeites do Ribatejo |
აზეიტეს დო რიბატეჟო |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
PT |
Queijo de Évora |
კეიჟო დე ევორა |
Sieri |
PT |
Ameixa d'Elvas |
ამეიშა დ’ელვას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Amêndoa Douro |
ამენდოა დოურო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Ananás dos Açores/São Miguel |
ანანას დოს ასორეს/სან მიგუელ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Anona da Madeira |
ანონა და Mადეირა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Arroz Carolino Lezírias Ribatejanas |
აროზ კაროლინო ლეზირიას რიბატეჟანას |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Azeitona de conserva Negrinha de Freixo |
აზეიტონა დე კონსერვა ნეგრინა დეფრეიშო |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Azeitonas de Conserva de Elvas e Campo Maior |
ასეიტონასდე კონსერვა დე ელვას ე კამპო მაიორ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Batata de Trás-os-montes |
ბატატა დეტრას-ოს- მონტეს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Castanha da Terra Fria |
კასტანია დე ტერა ფრია |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Castanha de Padrela |
კასტანია დე პადრელა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Castanha dos Soutos da Lapa |
კასტანა დოს სოუტოს დე ლაპა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Castanha Marvão-Portalegre |
კასტანია მარვეონ-პორტალეგრე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Cereja da Cova da Beira |
ჩერეჯა და ჩოვა და Bეირა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Cereja de São Julião-Portalegre |
სერეჟა დე სან ჟულიენო-პორტალეგრე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Citrinos do Algarve |
ჩიტრინოს დო ალგარვე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Maçã Bravo de Esmolfe |
მასან ბრავო დე ესმოლფე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Maçã da Beira Alta |
მასან და ბეირა ალტა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Maçã da Cova da Beira |
მასან და კოვა და ბეირა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Maçã de Alcobaça |
მასან დე ალკობასა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Maçã de Portalegre |
მასან დე პორტალეგრე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Maracujá dos Açores/S. Miguel |
მარაკუჟა დოს ასორეს/ს.მიგუელ |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Pêra Rocha do Oeste |
პერა როკადო ოესტე |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Pêssego da Cova da Beira |
პესეგო და კოვა და ბეირა |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
PT |
Ovos moles de Aveiro |
ოვუშ მოლეს დე ავეირუ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
SE |
Svecia |
შვეცია |
Sieri |
SE |
Skånsk spettkaka |
სქონსქ სფეთთქაქა |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
SI |
Ekstra deviško oljčno olje Slovenske Istre |
ექსტრა დევიშკო ოლჩნო ოლე სლოვენსკტრლსტრე |
Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) |
SK |
Slovenská bryndza |
სლოვენსკაბრინდზა |
Sieri |
SK |
Slovenská parenica |
სლოვენსკაპარენიცა |
Sieri |
SK |
Slovenský oštiepok |
სლოვენსკი ოშტიეპოკ |
Sieri |
SK |
Skalický trdelník |
სკალიკი ტრელნიკ |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi |
UK |
Isle of Man Manx Loaghtan Lamb |
აისლ ოფმენ მანქს ლოუთან ლამბ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Orkney beef |
ორკნი ბიფ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Orkney lamb |
ორკნი ლამბ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Scotch Beef |
სკოჩ ბიფ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Scotch Lamb |
სკოჩ ლამბ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Shetland Lamb |
შეტლანდ ლამბ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Welsh Beef |
უელშ ბიფ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Welsh lamb |
უელშლამბ |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
UK |
Beacon Fell traditional Lancashire cheese |
ბეკონ ფელ ტრადიშენალ ლანკაშირ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Bonchester cheese |
ბონჩესტერ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Buxton blue |
ბაქსტონ ბლიუ |
Sieri |
UK |
Dorset Blue Cheese |
დორსეტ ბლიუ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Dovedale cheese |
დოვედეილ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Exmoor Blue Cheese |
ექსმურ ბლიუ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Single Gloucester |
სინგლ გლუსტერ |
Sieri |
UK |
Staffordshire Cheese |
სტაფორდშირ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Swaledale cheese; Swaledale ewes' cheese |
სუელდეილ ჩიზ; სუელდეილ უეს’ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Teviotdale Cheese |
ტევაიოტდეილ ჩიზ |
Sieri |
UK |
West Country farmhouse Cheddar cheese |
უესტ კანტრიფერმჰაუზ ჩედარ ჩიზ |
Sieri |
UK |
White Stilton cheese; Blue Stilton cheese |
უაიტ სტიტონ ჩიზ; ბლიუ სტიტონ ჩიზ |
Sieri |
UK |
Melton Mowbray Pork Pie |
მელტონ მოუბრეი პორკ პაი |
Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.) |
UK |
Cornish Clotted Cream |
კორნიშ კლოტიდ ქრიმ |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.) |
UK |
Jersey Royal potatoes |
ჯერსიროიალ პიტეიტოს |
Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi |
UK |
Arbroath Smokies |
არბროუთ სმოუკიზ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
UK |
Scottish Farmed Salmon |
სკოტიშ ფარმდ სალმონ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
UK |
Whitstable oysters |
უაიტსტეიბლ ოისტერზ |
Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi |
UK |
Gloucestershire cider/perry |
გლუსტერშირი სიდრ/პერი |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
UK |
Herefordshire cider/perry |
ჰერფორდშირ სიდრ/პერი |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
UK |
Worcestershire cider/perry |
უორსტერშირი სიდრ/პერი |
Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) |
UK |
Kentish ale and Kentish strong ale |
კენტიშ ეილ ანდ კენტიშ სტრონგ ეილ |
Alus |
UK |
Rutland Bitter |
რუტლანდ ბიტერ |
Alus |
Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas lauksaimniecības produkti un pārtika, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni
[…]
XVII-D PIELIKUMS
PRODUKTU ĢeogrĀFiSKĀS iZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 170. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ
A DAĻA
Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības vīni
To vīnu saraksts, kuriem ir aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde
Eiropas Savienības dalībvalsts |
Aizsargājamais nosaukums |
Transkripcija gruzīnu burtiem |
BE |
Côtes de Sambre et Meuse |
კოტ დე სამბრ ე მეზ |
BE |
Hagelandse wijn |
ჰაგელანდსე ვინ |
BE |
Haspengouwse Wijn |
ჰასპენგუვსე ვინ |
BE |
Heuvellandse Wijn |
ჰეველანდსე ვინ |
BE |
Vlaamse mousserende kwaliteitswijn |
ვლამსე მოუსერენდე კვალიტისვინ |
BE |
Cremant de Wallonie |
კრემან დე ვალონი |
BE |
Vin mousseux de qualite de Wallonie |
ვენ მუზო დე კალი დე ვალონი |
BG |
Асеновград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Asenovgrad |
ასენოვგრად, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ასენოვგრად |
BG |
Брестник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Brestnik |
ბრესტნიკ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ბრესტნიკ |
BG |
Варна, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varna |
ვარნა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვარნა |
BG |
Велики Преслав, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Veliki Preslav |
ველიკი პრესლავ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ველიკი პრესლავ |
BG |
Видин, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vidin |
ვიდინ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვიდინ |
BG |
Враца, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vratsa |
ვრაცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვრაცა |
BG |
Върбица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varbitsa |
ვარბიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვარბიცა |
BG |
Долината на Струма, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Struma valley |
დოლინატა ნა სტრუმა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სტრუმა ველი |
BG |
Драгоево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Dragoevo |
დრაგოევო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: დრაგოევო |
BG |
Евксиноград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Evksinograd |
ევკსინოგრად, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ევკსინოგრად |
BG |
Ивайловград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ivaylovgrad |
ივაილოვგრად, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ივაილოვგრად |
BG |
Карлово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karlovo |
კარლოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: კარლოვო |
BG |
Карнобат, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karnobat |
კარბონატ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: კარბონატ |
BG |
Ловеч, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lovech |
ლოვეჩ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლოვეჩ |
BG |
Лозицa, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lozitsa |
ლოზიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლოზიცა |
BG |
Лом, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lom |
ლომ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლომ |
BG |
Любимец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyubimets |
ლიუბიმეც, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლიუბიმეც |
BG |
Лясковец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyaskovets |
ლიასკოვეც, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლიასკოვეც |
BG |
Мелник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Melnik |
მელნიკ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიო- ნის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: მელნიკ |
BG |
Монтана, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Montana |
მონტანა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: მონტანა |
BG |
Нова Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Nova Zagora |
ნოვა ზაგორა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ნოვა ზაგორა |
BG |
Нови Пазар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novi Pazar |
ნოვი Pპაზარ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ნოვი პაზარ |
BG |
Ново село, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novo Selo |
ნოვო სელო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ნოვო სელო |
BG |
Оряховица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Oryahovitsa |
ორიახოვიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ორიაჰოვიცა |
BG |
Павликени, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pavlikeni |
პავლიკენი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პავლიკენი |
BG |
Пазарджик, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pazardjik |
პაზარჯიკ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პაზარჯიკ |
BG |
Перущица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Perushtitsa |
პერუშჩიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი ე კვივალენტური ტერმინი: პერუშიცა |
BG |
Плевен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pleven |
პლევენ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პლევენ |
BG |
Пловдив, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Plovdiv |
პლოვდივ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პლოვდივ |
BG |
Поморие, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pomorie |
პომორიე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პომორიე |
BG |
Русе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ruse |
რუსე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: რუსე |
BG |
Сакар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sakar |
საკარ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: საკარ |
BG |
Сандански, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sandanski |
სანდანსკი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სანდანსკი |
BG |
Свищов, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Svishtov |
სვიშჩოვ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სვიშტოვ |
BG |
Септември, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Septemvri |
სეპტემვრი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სეპტემვრი |
BG |
Славянци, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Slavyantsi |
სლავიანცი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრე- გიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სლავიანცი |
BG |
Сливен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sliven |
სლივენ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სლივენ |
BG |
Стамболово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stambolovo |
სტამბოლოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბ- რეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სტამბოლოვო |
BG |
Стара Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stara Zagora |
სტარა ზაგორა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სტარა ზაგორა |
BG |
Сунгурларе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sungurlare |
სუნგურლარე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბ- რეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სუნგურლარე |
BG |
Сухиндол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Suhindol |
სუხინდოლ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრე- გიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სუჰინდოლ |
BG |
Търговище, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Targovishte |
ტარგოვიშჩე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ტარგოვიშტე |
BG |
Хан Крум, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Han Krum |
ჰან კრუმ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰან კრუმ |
BG |
Хасково, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Haskovo |
ხასკოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიო- ნის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰასკოვო |
BG |
Хисаря, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Hisarya |
ხისარია, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიო- ნის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰისარია |
BG |
Хърсово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Harsovo |
ხარსოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰარსოვო |
BG |
Черноморски район, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Black Sea Region |
ჩერნომორსკი რაიონ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ბლექ სი რეჯიონ |
BG |
Черноморски район, kam seko vai neseko Южно Черноморие Ekvivalents nosaukums: Southern Black Sea Coast |
ჩერნომორსკი რაიონ, შეიძლება მოსდევდეს იუჟნო ჩერნომორიე ეკვივალენტური ტერმინი: საუთერნ ბლექ სი ქოუსთ |
BG |
Шивачево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shivachevo |
შივაჩევო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: შივაჩევო |
BG |
Шумен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shumen |
შუმენ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: შუმენ |
BG |
Ямбол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Yambol |
იამბოლ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: იამბოლ |
BG |
Болярово Ekvivalents nosaukums: Bolyarovo |
ბოლიაროვო ეკვივალენტური ტერმინი: ბოლიაროვო |
CZ |
Čechy, kam seko vai neseko Litoměřická |
ჩეხი, შეიძლება მოსდევდეს ლიტომერჟიცკა |
CZ |
Čechy, kam seko vai neseko Mělnická |
ჩეხი, შეიძლება მოსდევდეს მელნიცკა |
CZ |
Morava, kam seko vai neseko Mikulovská |
მორავა, შეიძლება მოსდევდეს მიკულოვსკა |
CZ |
Morava, kam seko vai neseko Slovácká |
მორავა, შეიძლება მოსდევდეს სლოვაცკა |
CZ |
Morava, kam seko vai neseko Velkopavlovická |
მორავა, შეიძლება მოსდევდეს ველკოპავლოვიცკა |
CZ |
Morava, kam seko vai neseko Znojemská |
მორავა, შეიძლება მოსდევდეს ზნოჟემსკა |
DE |
Ahr, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
არ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Baden, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ბადენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Franken, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ფრანკენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Hessische Bergstraße, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ჰესიშე ბერგშტრასე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Mittelrhein, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
მიტელრაინ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Mosel-Saar-Ruwer, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Mosel |
მოზელ-საარ-რუვერ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: მოზელ |
DE |
Nahe, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ნაე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Pfalz, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
პფალც, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Rheingau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
რაინგაუ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Rheinhessen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
რაინჰესენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Saale-Unstrut, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ზაალე-უნშრუტ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Sachsen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ზაქსენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
DE |
Württemberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ვიურტემბერგ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
EL |
Αγχίαλος Ekvivalents nosaukums: Anchialos |
ანხიალოს ეკვივალენტური ტერმინი: ანხიალოს |
EL |
Αμύνταιο Ekvivalents nosaukums: Amynteo |
ამინტეო ეკვივალენტური ტერმინი: ამინტეო |
EL |
Αρχάνες Ekvivalents nosaukums: Archanes |
არხანეზ ეკვივალენტური ტერმინი: არჰანეს |
EL |
Γουμένισσα Ekvivalents nosaukums: Goumenissa |
ღუმენისა ეკვივალენტური ტერმინი: გუმენისა |
EL |
Δαφνές Ekvivalents nosaukums: Dafnes |
დაფნეზ ეკვივალენტური ტერმინი: დაფნეს |
EL |
Ζίτσα Ekvivalents nosaukums: Zitsa |
ზიცა ეკვივალენტური ტერმინი: ზიცა |
EL |
Λήμνος Ekvivalents nosaukums: Lemnos |
ლიმნოს ეკვივალენტური ტერმინი: ლემნოს |
EL |
Μαντινεία Ekvivalents nosaukums: Mantinia |
მანტინია ეკვივალენტური ტერმინი: მანტინია |
EL |
Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Mavrodafne of Cephalonia |
მავროდაფნი კეფალინიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: მავროდაფნი ოფ კეფალონია ან კატლონიას მავროდაფნი |
EL |
Μαυροδάφνη Πατρών Ekvivalents nosaukums: Mavrodaphne of Patras |
მავროდაფნი პატრონ ეკვივალენტური ტერმინი: მავროდაფნი ოფ პატრას ან პატრას მავროდაფნი |
EL |
Μεσενικόλα Ekvivalents nosaukums: Messenikola |
მესენიკოლა ეკვივალენტური ტერმინი: მესენიკოლა |
EL |
Μοσχάτος Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Cephalonia Muscatel |
მოსხატოზ კეფალინიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: კეფალონია მუსკატელ |
EL |
Μοσχάτος Λήμνου Ekvivalents nosaukums: Lemnos Muscatel |
მოსხატოზ ლიმნუ ეკვივალენტური ტერმინი: ლემნოს მუსკატელ |
EL |
Μοσχάτος Πατρών Ekvivalents nosaukums: Patras Muscatel |
მოსხატოზ პატრონ ეკვივალენტური ტერმინი: პატრას მუსკატელ |
EL |
Μοσχάτος Ρίου Πατρών Ekvivalents nosaukums: Rio Patron Muscatel |
მოსხატოზ რიუ პატრონ ეკვივალენტური ტერმინი: რიო პატრონ მუსკატელ |
EL |
Μοσχάτος Ρόδου Ekvivalents nosaukums: Rhodes Muscatel |
მოსხატოზ როდუ ეკვივალენტური ტერმინი: როდეს მუსკატელ |
EL |
Νάουσα Ekvivalents nosaukums: Naoussa |
ნაუსა ეკვივალენტური ტერმინი: ნაუსა |
EL |
Νεμέα Ekvivalents nosaukums: Nemea |
ნემეა ეკვივალენტური ტერმინი: ნემეა |
EL |
Πάρος Ekvivalents nosaukums: Paros |
პაროს ეკვივალენტური ტერმინი: პაროს |
EL |
Πάτρα Ekvivalents nosaukums: Patras |
პატრა ეკვივალენტური ტერმინი: პატრას |
EL |
Πεζά Ekvivalents nosaukums: Peza |
პეზა ეკვივალენტური ტერმინი: პეზა |
EL |
Πλαγιές Μελίτωνα Ekvivalents nosaukums: Cotes de Meliton |
პლაღიეზ მელიტონა ეკვივალენტური ტერმინი: კოტ დე მელიტონ |
EL |
Ραψάνη Ekvivalents nosaukums: Rapsani |
რაფსანი ეკვივალენტური ტერმინი: რაფსანი |
EL |
Ρόδος Ekvivalents nosaukums: Rhodes |
როდოზ ეკვივალენტური ტერმინი: როდეს |
EL |
Ρομπόλα Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Robola of Cephalonia |
რომპოლა კეფალინიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: რობოლა ოფ კეფალონია ან კეფალონიას რობოლა |
EL |
Σάμος Ekvivalents nosaukums: Samos |
სამოზ ეკვივალენტური ტერმინი: სამოს |
EL |
Σαντορίνη Ekvivalents nosaukums: Santorini |
სანტორინი ეკვივალენტური ტერმინი: სანტორინი |
EL |
Σητεία Ekvivalents nosaukums: Sitia |
სიტია ეკვივალენტური ტერმინი: სიტია |
ES |
Abona |
აბონა |
ES |
Alella |
ალელია |
ES |
Alicante, kam seko vai neseko Marina Alta |
ალიკანტე, შეიძლება მოსდევდეს მარინა ალტა |
ES |
Almansa |
ალმანსა |
ES |
Ampurdán-Costa Brava |
ამპურდან-კოსტა ბრავა |
ES |
Arabako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Txakolí de Álava |
არაბაკო ტსაკოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ტსაკოლი დე ალავა |
ES |
Arlanza |
არლანსა |
ES |
Arribes |
არიბეს |
ES |
Bierzo |
ბიერსო |
ES |
Binissalem |
ბინისალემ |
ES |
Bizkaiko Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Bizkaia |
ბისკაიკო ტსაკოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩაკოლი დე ბისკაია |
ES |
Bullas |
ბულიას |
ES |
Calatayud |
კალატაიუდ |
ES |
Campo de Borja |
კამპო დე ბორხა |
ES |
Cariñena |
კარინენია |
ES |
Cataluña |
კატალუნია |
ES |
Cava |
კავა |
ES |
Chacolí de Bizkaia Ekvivalents nosaukums: Bizkaiko Txakolina |
ჩაკოლი დე ბისკაია ეკვივალენტური ტერმინი: ბისკაიკო ტსაკოლინა |
ES |
Chacolí de Getaria Ekvivalents nosaukums: Getariako Txakolina |
ჩაკოლი დე ხეტარია ეკვივალენტური ტერმინი: ხეტარიაკო ტსაკოლინა |
ES |
Cigales |
სეგალეს |
ES |
Conca de Barberá |
კონკა დე ბარბერა |
ES |
Condado de Huelva |
კონდადო დე უელვა |
ES |
Costers del Segre, kam seko vai neseko Artesa |
კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს არტესა |
ES |
Costers del Segre, kam seko vai neseko Les Garrigues |
კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს ლე გარიგვეს |
ES |
Costers del Segre, kam seko vai neseko Raimat |
კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს რაიმატ |
ES |
Costers del Segre, kam seko vai neseko Valls de Riu Corb |
კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს ვალს დე რიუ კორბ |
ES |
Dehesa del Carrizal |
დეესა დელ კარისალ |
ES |
Dominio de Valdepusa |
დომინიო დე ვალდეპუსა |
ES |
El Hierro |
ელ იერო |
ES |
Finca Élez |
ფინკა ელეს |
ES |
Getariako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Getaria |
ხეტარიაკო ტსაკოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩაკოლი დე ხეტარია |
ES |
Guijoso |
გიხოსო |
ES |
Jerez-Xérès-Sherry |
ხერეს-სერეს-სერი |
ES |
Jumilla |
ხუმილია |
ES |
La Mancha |
ლა მანჩა |
ES |
La Palma, kam seko vai neseko Fuencaliente |
ლა პალმა, შეიძლება მოსდევდეს ფუენკალიენტე |
ES |
La Palma, kam seko vai neseko Hoyo de Mazo |
ლა პალმა, შეიძლება მოსდევდეს ოიო დე მასო |
ES |
La Palma, kam seko vai neseko Norte de la Palma |
ლა პალმა, შეიძლება მოსდევდეს ნორტე დე ლა პალმა |
ES |
Lanzarote |
ლანსაროტე |
ES |
Málaga |
მალაგა |
ES |
Manchuela |
მანჩუელა |
ES |
Manzanilla Sanlúcar de Barrameda |
მანსანილია სანლუკარ დე ბარამედა |
ES |
Méntrida |
მენტრიდა |
ES |
Mondéjar |
მონდეხარ |
ES |
Monterrei, kam seko vai neseko Ladera de Monterrei |
მონტერეი, შეიძლება მოსდევდეს ლადერა დე მონტერეი |
ES |
Monterrei, kam seko vai neseko Val de Monterrei |
მონტერეი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე მონტერეი |
ES |
Montilla-Moriles |
მონტილია-მორილეს |
ES |
Montsant |
მონტსანტ |
ES |
Navarra, kam seko vai neseko Baja Montaña |
ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს ბახა მონტანია |
ES |
Navarra, kam seko vai neseko Ribera Alta |
ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ალტა |
ES |
Navarra, kam seko vai neseko Ribera Baja |
ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ბახა |
ES |
Navarra, kam seko vai neseko Tierra Estella |
ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს ტიერა ესტელია |
ES |
Navarra, kam seko vai neseko Valdizarbe |
ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს ვალდისარბე |
ES |
Pago de Arínzano Ekvivalents nosaukums: Vino de pago de Arinzano |
პაგო დე არინსანო ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დე პაგო დე არინსანო |
ES |
Penedés |
პენედეს |
ES |
Pla de Bages |
პლა დე ბახეს |
ES |
Pla i Llevant |
პლა ი ლევანტ |
ES |
Priorat |
პრიორატ |
ES |
Rías Baixas, kam seko vai neseko Condado do Tea |
რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს კონდადო დო ტეა |
ES |
Rías Baixas, kam seko vai neseko O Rosal |
რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს ო როსალ |
ES |
Rías Baixas, kam seko vai neseko Ribeira do Ulla |
რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს რიბეირა დო ულია |
ES |
Rías Baixas, kam seko vai neseko Soutomaior |
რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს სოტომაიორ |
ES |
Rías Baixas, kam seko vai neseko Val do Salnés |
რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დო სალნე |
ES |
Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Amandi |
რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს ამანდი |
ES |
Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Chantada |
რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს ჩანტადა |
ES |
Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Quiroga-Bibei |
რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს კიროგა-ბიბეი |
ES |
Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Miño |
რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს რიბეირას დო მინიო |
ES |
Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Sil |
რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს რიბეირას დო სილ |
ES |
Ribeiro |
რიბეირო |
ES |
Ribera del Duero |
რიბერა დელ დუერო |
ES |
Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Cañamero |
რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს განიამერო |
ES |
Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Matanegra |
რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს მატანეგრა |
ES |
Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Montánchez |
რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს მონტანჩეს |
ES |
Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Alta |
რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ალტა |
ES |
Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Baja |
რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ბახა |
ES |
Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Tierra de Barros |
რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს ტიერა დე ბაროს |
ES |
Ribera del Júcar |
რიბერა დელ ხუკარ |
ES |
Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alavesa |
რიოხა, შეიძლება მოსდევდეს რიოხა ალავესა |
ES |
Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alta |
რიოხა, შეიძლება მოსდევდეს რიოხა ალტა |
ES |
Rioja, kam seko vai neseko Rioja Baja |
რიოხა, შეიძლება მოსდევდეს რიოხა ბახა |
ES |
Rueda |
რუედა |
ES |
Sierras de Málaga, kam seko vai neseko Serranía de Ronda |
სიერას დე მალაგა, შეიძლება მოსდევდეს სერანია დე რონდა |
ES |
Somontano |
სომონტანო |
ES |
Tacoronte-Acentejo, kam seko vai neseko Anaga |
ტაროკონტე-ასენტეხო, შეიძლება მოსდევდეს ანაგა |
ES |
Tarragona |
ტარაგონა |
ES |
Terra Alta |
ტერა ალტა |
ES |
Tierra de León |
ტიერა დე ლეონ |
ES |
Tierra del Vino de Zamora |
ტიერა დელ ვინო დე სამორა |
ES |
Toro |
ტორო |
ES |
Txakolí de Álava Ekvivalents nosaukums: Arabako Txakolina |
ტსაკოლი დე ალავა ეკვივალენტური ტერმინი: არაბაკო ტსაკოლინია |
ES |
Uclés |
უკლეს |
ES |
Utiel-Requen |
უტიელ-რეკენია |
ES |
Valdeorras |
ვალდეორას |
ES |
Valdepeñas |
ვალდეპენიას |
ES |
Valencia, kam seko vai neseko Alto Turia |
ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს ალტო ტურია |
ES |
Valencia, kam seko vai neseko Clariano |
ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს კლარიანო |
ES |
Valencia, kam seko vai neseko Moscatel de Valencia |
ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს მოსკატელ დე ვალენსია |
ES |
Valencia, kam seko vai neseko Valentino |
ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს ვალენტინიო |
ES |
Valle de Güímar |
ვალიე დე გვიმარ |
ES |
Valle de la Orotava |
ვალიე დე ლა ოროტავა |
ES |
Valles de Benavente |
ვალიეს დე ბენავენტე |
ES |
Vino de Calidad de Valtiendas |
ვინო დე კალიდად დე ვალტიენდას |
ES |
Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Arganda |
ვინოს დე მადრიდ, შეიძლება მოსდევდეს არგანდა |
ES |
Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Navalcarnero |
ვინოს დე მადრიდ, შეიძლება მოსდევდეს ნავალკარნერო |
ES |
Vinos de Madrid, kam seko vai neseko San Martín de Valdeiglesias |
ვინოს დე მადრიდ, შეიძლება მოსდევდეს სან მარტინ დე ვალდეიგლესიას |
ES |
Ycoden-Daute-Isora |
იკოდენ-დოტ-ისორა |
ES |
Yecla |
იეკლა |
FR |
Ajaccio |
აჟასიო |
FR |
Aloxe-Corton |
ალოქს-კორტონ |
FR |
Alsace, kam seko vai neseko vīnogu šķirnes nosaukums un/vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vin d'Alsace |
ალზას, შეიძლება მოსდევდეს სხვადასხვა ღვინისდა/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვენ დ’ალზას |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergbieten |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ალტენბერგ დე ბერგბიტენ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergheim |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ალტენბერგ დე ბერგჰაიმ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Wolxheim |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ალტენბერგ დე ვოლქსჰაიმ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Brand |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ბრენდ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Bruderthal |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ბრიუდერტალ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Eichberg |
ალზას გრან კრიუ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Engelberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ენგელბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Florimont |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფლორიმონ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Frankstein |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფრანკშტაინ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Froehn |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფრენ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Furstentum |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფურსტენტუმ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Geisberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს გაისბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Gloeckelberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს გლეკელბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Goldert |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს გოლდერტ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Hatschbourg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ჰატშბურგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Hengst |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ჰენგსტ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Kanzlerberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კანცლერბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Kastelberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კასტელბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Kessler |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კესლერ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Barr |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კირხბერგ დე ბარ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Ribeauvillé |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კირხბერგ დე რიბოვილე |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Kitterlé |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კიტერლე |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Mambourg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მამბურგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Mandelberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მანდელბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Marckrain |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მარკრაინ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Moenchberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მენხბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Muenchberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მუენხბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Ollwiller |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ოლვილერ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Osterberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ოსტერბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Pfersigberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს პფესიგბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Pfingstberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს პფინგშტბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Praelatenberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს პრელატენბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Rangen |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს რანგენ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Saering |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სერინგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Schlossberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შლოსბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Schoenenbourg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შენენბურგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Sommerberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სომერბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Sonnenglanz |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სონენგლანც |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Spiegel |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შპიგელ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Sporen |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სპორენ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Steinen |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შტაინენ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Steingrubler |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შტაინგრუბლერ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Steinklotz |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შტაინკლოც |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Vorbourg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფორბურგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Wiebelsberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ვიბელსბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Wineck-Schlossberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ვინეკ-შლოსბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Winzenberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ვინცენბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Zinnkoepflé |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ცინკეპფლე |
FR |
Alsace Grand Cru, kam seko Zotzenberg |
ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ცოცენბერგ |
FR |
Alsace Grand Cru, pirms kā ir Rosacker |
ალზას გრან კრიუ, წინ უძღვის როზაკერ |
FR |
Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux”, pirms kā ir vai nav “Rosé” |
ანჟუ, შეიძლება მოსდევდეს “ვალ დე ლუარ’, “მუ სო’ ან წინ უძღოდეს ‘როზე” |
FR |
Anjou Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire |
ანჟუ კოტო დე ლა ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Anjou Villages, kam seko vai neseko Val de Loire |
ანჟუ ვილაჟ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Anjou-Villages Brissac, kam seko vai neseko Val de Loire |
ანჟუ – ვილაჟ ბრისაკ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Arbois, kam seko vai neseko Pupillin, kam seko vai neseko “mousseux” |
არბუა, შეიძლება მოსდევდეს “პუპიილენ’, ‘მუსო”. |
FR |
Auxey-Duresses, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
ოქსი-დიურეს, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’, ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Bandol Ekvivalents nosaukums: Vin de Bandol |
ბანდოლ ეკვივალენტური ტერმინი: ვენ დე ბანდოლ |
FR |
Banyuls, kam seko vai neseko “Grand Cru” and /or “Rancio” |
ბანიულ, შეიძლება მოსდევდეს “გრან კრიუ’ და/ან რანსიო” |
FR |
Barsac |
ბარსაკ |
FR |
Bâtard-Montrachet |
ბეტარ-მონტრაშე |
FR |
Béarn, kam seko vai neseko Bellocq |
ბეარნ, შეიძლება მოსდევდეს ბელოკ |
FR |
Beaujolais, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko “Villages”, kam seko vai neseko “Supérieur” |
ბოჟოლე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი, ან “ვილაჟ’, ან‘სუპერიერ’ |
FR |
Beaune |
ბონ |
FR |
Bellet Ekvivalents nosaukums: Vin de Bellet |
ბელე ეკვივალენტური ტერმინი: ვენ დე ბელე |
FR |
Bergerac, kam seko vai neseko “sec” |
ბერჟერაკ, შეიძლება მოსდევდეს “სეკ” |
FR |
Bienvenues-Bâtard-Montrachet |
ბიენვენუეს-ბატარ-მონტრაშე |
FR |
Blagny, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côte de Beaune-Villages |
ბლანი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბონ / კოტ დე ბონ-ვილაჟ |
FR |
Blanquette de Limoux |
ბლანკეტ დე ლიმუ |
FR |
Blanquette méthode ancestrale |
ბლანკეტ მეტოდ ანსესტრალ |
FR |
Blaye |
ბლეი |
FR |
Bonnes-mares |
ბონ მარ |
FR |
Bonnezeaux, kam seko vai neseko Val de Loire |
ბონეზო, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Bordeaux, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé”, “Mousseux” vai “ supérieur” |
ბორდო, შეიძლება მოსდევდეს ‘კლერე’, “როზე’, “მუსო’, ‘სუპერიერ” |
FR |
Bordeaux Côtes de Francs |
ბორდო კოტ დე ფრან |
FR |
Bordeaux Haut-Benauge |
ბორდო ბენოჟ |
FR |
Bourg Ekvivalents nosaukums: Côtes de Bourg / Bourgeais |
ბურ ეკვივალენტური ტერმინი: კოტ დე ბურ / ბურჟე |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Chitry |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე”, “როზე” ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი “შიტრი” |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Chalonnaise |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, “როზე’ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ‘კოტ შალონეზ” |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Saint-Jacques |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ სენ-ჟაკ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes d'Auxerre |
ბურგონ შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, “როზე” ანმცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი კოტ დ”ოქსერ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes du Couchois |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ დიუ კუშუა |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Coulanges-la-Vineuse |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კულანჟ-ლა-ვინეზ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Épineuil |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეპინეი |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Beaune |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ დე ბონ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Nuits |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’ ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ დე ნუი |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums La Chapelle Notre-Dame |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ლა შაპელ ნოტრ-დამ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Le Chapitre |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი ლე შაპიტრ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Montrecul / Montre-cul / En Montre-Cul |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი მონტრკიულ / მონტრ-კიულ / ან მონტრ-კიულ |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Vézelay |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ვეზელე |
FR |
Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé”, “ordinaire” vai “grand ordinaire” |
ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს ‘კლერე’, “როზე’, “ორდინერ’ან ‘გრან ორდინერ” |
FR |
Bourgogne aligoté |
ბურგონ ალიგოტე |
FR |
Bourgogne passe-tout-grains |
ბურგონ პას-ტუ-გრენ |
FR |
Bourgueil |
ბურგეი |
FR |
Bouzeron |
ბუზრონ |
FR |
Brouilly |
ბრუიი |
FR |
Bugey, kam seko vai neseko Cerdon, pirms kā ir vai nav “Vins du”, “Mousseux du”, “Pétillant” vai “Roussette du” vai kam seko “Mousseux” vai “Pétillant”, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ბუგე, შეიძლება მოსდევდეს სერდონ, წინ უძღოდეს ‘ვენ დიუ’, “მუსო დიუ’, “პეტიიან’, ან ”რუსეტ დიუ” ან მოსდევდეს “მუსო” ან “პეტიიან” .შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Buzet |
ბუზე |
FR |
Cabardès |
კაბარდე |
FR |
Cabernet d'Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire |
კაბერნე დ’ანჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Cabernet de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire |
კაბერნე დე სომურ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Cadillac |
კადილაკ |
FR |
Cahors |
კაორ |
FR |
Cassis |
კასის |
FR |
Cérons |
სერონ |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Beauroy, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბოროი ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Berdiot, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბერდიო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Beugnons |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბენიონ |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Butteaux, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბიუტო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Chapelot, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს შაპელო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Chatains, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს შატენ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Chaume de Talvat, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს შომ დე ტალვა |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Bréchain, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბრეშენ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Cuissy |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე კისი |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Fontenay, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ფონტენე ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Jouan, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ჟუან ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Léchet, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ლეშე ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Savant, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე სავან ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte de Vaubarousse, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ვობარუს ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Côte des Prés Girots, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე პრე ჟირო ან ‘პრემიე კრიუ |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Forêts, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ფორე ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Fourchaume, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ფურშომ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko L'Homme mort, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლ’ომ მორ ან “პრემიერ კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Les Beauregards |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ბორ გარ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Les Épinottes, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ეპინოტ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Les Fourneaux, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ფურნო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Les Lys, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ლი ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Mélinots, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მელინო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Mont de Milieu, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მონ დე მილიე ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Montée de Tonnerre |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მონტე დე ტონერ |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Montmains, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მონტმენ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Morein, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მორენ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Pied d'Aloup, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს პიე დ’ალუპ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Roncières, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს რონსიერ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Sécher, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს სეშე ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Troesmes, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ტრემ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vaillons, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ველონ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vau de Vey, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვო დე ვეი ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vau Ligneau, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვო ლინიო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vaucoupin, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოკუპენ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vaugiraut, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოჟირო ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vaulorent, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოდევდეს ვოლორან ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vaupulent, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოპულან ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vaux-Ragons, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვო-რაგონ ან “პრემიე კრიუ” |
FR |
Chablis, kam seko vai neseko Vosgros, kam seko vai neseko “premier cru” |
შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოსგრო ან პრემიე კრიუ’ |
FR |
Chablis |
შაბლი |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Blanchot |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ბლანშო |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Bougros |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ბუგრო |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Grenouilles |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს გრენუი |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Les Clos |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Preuses |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს პრეზე |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Valmur |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ვალმურ |
FR |
Chablis grand cru, kam seko vai neseko Vaudésir |
შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ვოდეზირ |
FR |
Chambertin |
შამბერტენ |
FR |
Chambertin-Clos-de-Bèze |
შამბერტენ კლო დე ბეზ |
FR |
Chambolle-Musigny |
შამბოლ მიუზინი |
FR |
Champagne |
შამპან |
FR |
Chapelle-Chambertin |
შაპელ-შამბერტენ |
FR |
Charlemagne |
შარლემან |
FR |
Charmes-Chambertin |
შარმ-შამბერტენ |
FR |
Chassagne-Montrachet, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côtes de Beaune-Villages |
შასან-მონტრაშე, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბონ / კოტ დე ბონ-ვილაჟ |
FR |
Château Grillet |
შატო-გრიე |
FR |
Château-Chalon |
შატო-შალონ |
FR |
Châteaumeillant |
შატომეიან |
FR |
Châteauneuf-du-Pape |
შატონეფ-დიუ-პაპ |
FR |
Châtillon-en-Diois |
შატიონ ან-დიუა |
FR |
Chaume - Premier Cru des coteaux du Layon |
შომ-პრემიე კრიუ დე კოტო დიუ ლეონ |
FR |
Chenas |
შენა |
FR |
Chevalier-Montrachet |
მონტრაშე |
FR |
Cheverny |
შავერნი |
FR |
Chinon |
შინო |
FR |
Chiroubles |
შირუბლ |
FR |
Chorey-les-Beaune, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côte de Beaune-Villages |
შორი-ლე-ბონ, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბონ / კოტ დე ბონ-ვილაჟ |
FR |
Clairette de Bellegarde |
კლერეტ დე ბელგარდ |
FR |
Clairette de Die |
კლერეტ დე დი |
FR |
Clairette de Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კლერეტ დე ლანგდოკ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Clos de la Roche |
კლო დე ლა როშ |
FR |
Clos de Tart |
კლო დე ტარ |
FR |
Clos de Vougeot |
კლო დე ვუჟო |
FR |
Clos des Lambrays |
კლო დე ლამბრე |
FR |
Clos Saint-Denis |
კლო სენ-დენი |
FR |
Collioure |
კოლიურ |
FR |
Condrieu |
კონდრიე |
FR |
Corbières |
კორბიერ |
FR |
Cornas |
კორნა |
FR |
Corse, kam seko vai neseko Calvi, pirms kā ir vai nav “Vin de” |
კორს, შეიძლება მოსდევდეს კალვი ან წინუძღოდეს “ვენ დე” |
FR |
Corse, kam seko vai neseko Coteaux du Cap Corse, pirms kā ir vai nav “Vin de” |
კორს, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დიუ კაპ კორს ან წინ უძღოდეს “ვენ დე” |
FR |
Corse, kam seko vai neseko Figari, pirms kā ir vai nav “Vin de” |
კორს, შეიძლება მოსდევდეს ფიგარი ან წინუძღოდეს “ვენ დე” |
FR |
Corse, kam seko vai neseko Porto-Vecchio, pirms kā ir vai nav “Vin de” |
კორს, შეიძლება მოსდევდეს პორტო-ვეკშიო ან წინუსწრებდეს “ვენ დე” |
FR |
Corse, kam seko vai neseko Sartène, pirms kā ir vai nav “Vin de” |
კორს, შეიძლება მოსდევდეს სარტენ ან წინუძღოდეს “ვენ დე” |
FR |
Corse, pirms kā ir vai nav “Vin de” |
კორს, შეიძლება წინ უძღოდეს “ვენ დე” |
FR |
Corton |
კორტონ |
FR |
Corton-Charlemagne |
კორტონ-შარლემან |
FR |
Costières de Nîmes |
კოსტიერ დე ნიმ |
FR |
Côte de Beaune, pirms kā ir mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კოტ დე ბონ, შეიძლება წინ უძღოდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Côte de Beaune-Villages |
კოტ დე ბონ-ვილაჟ |
FR |
Côte de Brouilly |
კოტ დე ბრუი |
FR |
Côte de Nuits-villages |
კოტ დე ნუი-ვილაჟ |
FR |
Côte roannaise |
კოტ როანეზ |
FR |
Côte Rôtie |
კოტ როტი |
FR |
Coteaux champenois, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კოტო შამპენუა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Coteaux d'Aix-en-Provence |
კოტო დ’ექს-ან-პროვანს |
FR |
Coteaux d'Ancenis, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums koto d’anseni |
შეიძლება მოსდევდეს ღვინისსახეობის სახელი |
FR |
Coteaux de Die |
კოტო დე დი |
FR |
Coteaux de l'Aubance, kam seko vai neseko Val de Loire |
კოტო დე ლობანს, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Coteaux de Pierrevert |
კოტო დე პიერვერ |
FR |
Coteaux de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire |
კოტო დე სომიურ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Coteaux du Giennois |
კოტო დიუ ჟიენუა |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Cabrières |
კოტო დიუ ლანგედოგ, შეიძლება მოსდევდეს კაბრიერ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de la Méjanelle / La Méjanelle |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე ლა მეჟანელ / ლა მეჟანელ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Saint-Christol '/ Saint-Christol |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე სენ-კრისტოლ /სენ-კრისტოლ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Vérargues / Vérargues |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე ვერარგ / ვერარგ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Grès de Montpellier |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს გრე დე მონპელიე |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko La Clape |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს ლა კლაპ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Montpeyroux |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს მონპეირუ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Pic-Saint-Loup |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს პიკ-სენ-ლუ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Quatourze |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კატურ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Drézéry |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს სენ-დრეზერი |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Georges-d'Orques |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს სენ-ჟორჟ დ’ორკ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Saturnin |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს სენ-სატურნენ |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Picpoul-de-Pinet |
კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს პიკპულ-დე-პენ |
FR |
Coteaux du Layon, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კოტო დიუ ლეიონ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Coteaux du Layon Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire |
კოტო დიუ ლეიონ შომ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Coteaux du Loir, kam seko vai neseko Val de Loire |
კოტო დიუ ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Coteaux du Lyonnais |
კოტო დიუ ლიონე |
FR |
Coteaux du Quercy |
კოტო დიუ კერსი |
FR |
Coteaux du Tricastin |
კოტო დიუ ტრეკასტენ |
FR |
Coteaux du Vendômois, kam seko vai neseko Val de Loire K |
კოტო დიუ ვანდომუა, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Coteaux varois |
კოტო ვარუა |
FR |
Côtes Canon Fronsac Ekvivalents nosaukums: Canon Fronsac |
კოტ კანონ ფრონსაკ ეკვივალენტური ტერმინი: კანონ ფრონსაკ |
FR |
Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Boudes |
კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს ბუდ |
FR |
Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Chanturgue |
კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს შანტურგ |
FR |
Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Châteaugay |
კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს შატოგე |
FR |
Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Corent |
კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს კორან |
FR |
Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Madargue |
ოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს მადარგე |
FR |
Côtes de Bergerac |
კოტ დ’ოვერნ |
FR |
Côtes de Blaye |
კოტ დე ბლე |
FR |
Côtes de Bordeaux Saint-Macaire |
კოტ დე ბორდო დენ მაკერ |
FR |
Côtes de Castillon |
კოტ დე კასტიონ |
FR |
Côtes de Duras |
კოტ დე დიურას |
FR |
Côtes de Millau |
კოტ დე მიო |
FR |
Côtes de Montravel |
კოტ დე მონრაველ |
FR |
Côtes de Provence |
კოტ დე პროვანს |
FR |
Côtes de Saint-Mont |
კოტ დე სენ-მონ |
FR |
Côtes de Toul |
კოტ დე ტულ |
FR |
Côtes du Brulhois |
კოტ დიუ ბრულუა |
FR |
Côtes du Forez |
კოტ დიუ ფორე |
FR |
Côtes du Jura, kam seko vai neseko “mousseux” |
კოტ დიუ ჟიურა, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო” |
FR |
Côtes du Lubéron |
კოტ დიუ ლიბერონ |
FR |
Côtes du Marmandais |
კოტ დიუ მარმანდე |
FR |
Côtes du Rhône |
კოტ დიუ რონ |
FR |
Côtes du Roussillon |
კოტ დიუ რუსიონ |
FR |
Côtes du Roussillon Villages, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კოტ დიუ რუსიონ ვილაჟ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Côtes du Ventoux |
კოტ დიუ ვანტუ |
FR |
Côtes du Vivarais |
კოტ დიუ ვივარე |
FR |
Cour-Cheverny, kam seko vai neseko Val de Loire |
კურ-შევერნი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Crémant d'Alsace |
კრემან დ’ალზას |
FR |
Crémant de Bordeaux |
კრემან დე ბორდო |
FR |
Crémant de Bourgogne |
კრემან დე ბურგონ |
FR |
Crémant de Die |
კრემან დე დი |
FR |
Crémant de Limoux |
კრემან დე ლიმუ |
FR |
Crémant de Loire |
კრემან დე ლუარ |
FR |
Crémant du Jura |
კრემან დიუ ჟიურა |
FR |
Crépy |
კრეპი |
FR |
Criots-Bâtard-Montrachet |
კრიო-ბატარ-მონტრაშე |
FR |
Crozes-Hermitage Ekvivalents nosaukums: Crozes-Ermitage |
კროზ-ერმიტაჟ კროზ-ერმიტაჟ |
FR |
Échezeaux |
ეშეზო |
FR |
Entre-Deux-Mers |
ანტრ დე-მერ |
FR |
Entre-Deux-Mers-Haut-Benauge |
ანტრ-დე-მერ-ო-ბენოჟ |
FR |
Faugères |
ფოჟერ |
FR |
Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Brem |
ფიეფ ვანდეენ შეიძლება მოსდევდეს ბრემ |
FR |
Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Mareuil |
ფიეფ ვანდეენ, შეიძლება მოსდევდეს მარეი |
FR |
Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Pissotte |
ფიეფ ვანდეენ, შეიძლება მოსდევდეს პისოტ |
FR |
Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Vix |
ფიეფ ვანდეენ, შეიძლება მოსდევდეს ვი |
FR |
Fitou |
ფიტუ |
FR |
Fixin |
ფიხენ |
FR |
Fleurie |
ფლერი |
FR |
Floc de Gascogne |
ფლოკ დე გასკონ |
FR |
Fronsac |
ფროსნაკ |
FR |
Frontignan, pirms kā ir vai nav “Muscat de” vai “Vin de” |
ფრონტინიან, შეიძლება წინ უძღოდეს “მუსკატ’ ან ‘ვენ დე” |
FR |
Gaillac, kam seko vai neseko “mousseux” |
გაიაკ, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო” |
FR |
Gaillac premières côtes |
გაიაკ პრემიერ კოტ |
FR |
Gevrey-Chambertin |
ჟევრი-შამბერტენ |
FR |
Gigondas |
ჟიგონდა |
FR |
Givry |
ჟივრი |
FR |
Grand Roussillon, kam seko vai neseko “Rancio” |
გრან-რუსიონ, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო” |
FR |
Grand-Échezeaux |
გრან-ეშეზო |
FR |
Graves, kam seko vai neseko “supérieures” |
გრავ, შეიძლება მოსდევდეს “სუპერიერ” |
FR |
Graves de Vayres |
გრავ დე ვერ |
FR |
Griotte-Chambertin |
გრიოტ- შამბერტენ |
FR |
Gros plant du Pays nantais |
გრო პლან დიუ პეი ნანტე |
FR |
Haut-Médoc |
ო-მედოკ |
FR |
Haut-Montravel |
ო მონტრაველ |
FR |
Haut-Poitou |
ო-პუატო |
FR |
Hermitage Ekvivalents nosaukums: l'Hermitage / Ermitage / l'Ermitage |
ერმიტაჟ ეკვივალენტური ტერმინი: ლ’ერმიტაჟ / ერმიტაჟ /ლ’ერმიტაჟ |
FR |
Irancy |
ირანსი |
FR |
Irouléguy |
ირულეგი |
FR |
Jasnières, kam seko vai neseko Val de Loire |
ჟასნიერ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Juliénas |
ჟულიენა |
FR |
Jurançon, kam seko vai neseko “sec” |
ჟურანსონ, შეიძლება მოსდევდეს “სეკ” |
FR |
L'Étoile, kam seko vai neseko “mousseux” |
ლ’ეტუალ, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო” |
FR |
La Grande Rue |
ლა გრანდ რიუ |
FR |
Ladoix, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
ლადუა, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ |
FR |
Lalande de Pomerol |
ლალანდე დე პომროლ |
FR |
Latricières-Chambertin |
ლატრისიერ-შამბერტენ |
FR |
Les Baux de Provence |
ლე ბო დე პროვანს |
FR |
Limoux |
ლიმუ |
FR |
Lirac |
ლირაკ |
FR |
Listrac-Médoc |
ლისტრაკ-მედოკ |
FR |
Loupiac |
ლუპიაკ |
FR |
Lussac-Saint-Émilion |
ლუსაკ-სენ-ემილიონ |
FR |
Mâcon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko “Supérieur” vai “Villages” Ekvivalents nosaukums: Pinot-Chardonnay-Mâcon |
მაკონ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფილი ერთეულის სახელი ან “სუპერიე’ ან ‘ვილაჟ” ეკვივალენტური ტერმინი: პინო-შარდონე-მაკონ |
FR |
Macvin du Jura |
მაკვენ დიუ ჟიურა |
FR |
Madiran |
მადირან |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko Clos de la Boutière |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს კლო დე ლა ბუტიე |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko La Croix Moines |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლა კრუა მუან |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko La Fussière |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლა ფიუსიერ |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Loyères |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო დე ლუაიერ |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Rois |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო დე რუა |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko Les Clos Roussots |
მარანჟ შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო რუსოტ |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Maranges, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Marcillac |
მარსიაკ |
FR |
Margaux |
მარგო |
FR |
Marsannay, kam seko vai neseko “rosé” |
მარსანე, შეიძლება მოსდევდეს “როზე” |
FR |
Maury, kam seko vai neseko “Rancio” |
მორი, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო” |
FR |
Mazis-Chambertin |
მაზი-შამბერტენ |
FR |
Mazoyères-Chambertin |
მეზუაიერ შამბერტენ |
FR |
Médoc |
მედოკ |
FR |
Menetou-Salon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko Val de Loire |
მენეტუ სალონ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ან ვალ დე ლუარ |
FR |
Mercurey |
მერკური |
FR |
Meursault, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
მერსო, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Minervois |
მინერვუა |
FR |
Minervois-La-Livinière |
მინერვუა-ლა-ლიმინიერ |
FR |
Monbazillac |
მონბაზიაკ |
FR |
Montagne Saint-Émilion |
მონტან სენ-ემილიონ |
FR |
Montagny |
მონტანი |
FR |
Monthélie, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
მონტელი, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Montlouis-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant” |
მონლუი-სურ-ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ, “მუსო’ ან ‘პეტიიან” |
FR |
Montrachet |
მონრაშე |
FR |
Montravel |
მონრაველ |
FR |
Morey-Saint-Denis |
მორი-სენ-დენი |
FR |
Morgon |
მორგონ |
FR |
Moselle |
მოზელ |
FR |
Moulin-à-Vent |
მულენ-ა-ვან |
FR |
Moulis Ekvivalents nosaukums: Moulis-en-Médoc |
მული ეკვივალენტური ტერმინი: მული-ან-მედოკ |
FR |
Muscadet, kam seko vai neseko Val de Loire |
მუსკადე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Muscadet-Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire |
მუსკადე-კოტო დე ლა ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Muscadet-Côtes de Grandlieu, kam seko vai neseko Val de Loire |
მუსკადე-კოტ დე გრანდლიე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Muscadet-Sèvre et Maine, kam seko vai neseko Val de Loire |
მუსკადე-სევრ ე მენ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Muscat de Beaumes-de-Venise |
მუსკა დე ბომ-დე-ვენიზ |
FR |
Muscat de Lunel |
მუსკა დე ლუნელ |
FR |
Muscat de Mireval |
მუსკა დე მირევალ |
FR |
Muscat de Saint-Jean-de-Minervois |
მუსკა დე სენ-ჟაკ დე მინერვუა - |
FR |
Muscat du Cap Corse |
მუსკა დიუ კაპ კორს |
FR |
Musigny |
მუზინი |
FR |
Néac |
ნეაკ |
FR |
Nuits Ekvivalents nosaukums: Nuits-Saint-Georges |
ნუი ეკვივალენტური ტერმინი: ნუი-სენ-ჟორჟ |
FR |
Orléans, kam seko vai neseko Cléry |
ორლეან, შეიძლება მოსდევდეს კლერი |
FR |
Pacherenc du Vic-Bilh, kam seko vai neseko “sec” |
პაშერენ დიუ ვიკ-ბილ, შეიძლება მოსდევდეს “სეკ” |
FR |
Palette |
პალეტ |
FR |
Patrimonio |
პატრიმონიო |
FR |
Pauillac |
პოიაკ |
FR |
Pécharmant |
პეშარმან |
FR |
Pernand-Vergelesses, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
პერნან-ვერგელეს, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Pessac-Léognan |
პესაკ-ლეონან |
FR |
Petit Chablis, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
პეტი შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Pineau des Charentes Ekvivalents nosaukums: Pineau Charentais |
პინო დე შარანტ ეკვივალენტური ტერმინი: პინო შარანტე |
FR |
Pomerol |
პომეროლ |
FR |
Pommard |
პომარ |
FR |
Pouilly-Fuissé |
პუი-ფუისე |
FR |
Pouilly-Loché |
პუი-ლოშე |
FR |
Pouilly-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire Ekvivalents nosaukums: Blanc Fumé de Pouilly / Pouilly-Fumé |
პუიი–სურ-ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ ეკვივალენტური ტერმინი: ბლანკ ფიუმე დე პუიი / პუიი-ფიუმე |
FR |
Pouilly-Vinzelles |
პუიი-ვენზელ |
FR |
Premières Côtes de Blaye |
პრემიერ კოტ დე ბლე |
FR |
Premières Côtes de Bordeaux, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
პრემიერ კოტ დე ბორდო, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Puisseguin-Saint-Emilion |
პუისეგენ-სენ-ემილიონ |
FR |
Puligny-Montrachet, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
პულინი მონრაშე, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Quarts de Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire |
კარ დე შომ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Quincy, kam seko vai neseko Val de Loire |
კინსი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Rasteau, kam seko vai neseko “Rancio” |
რასტო, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო” |
FR |
Régnié |
რენიე |
FR |
Reuilly, kam seko vai neseko Val de Loire |
რეიი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Richebourg |
რიშბურ |
FR |
Rivesaltes, kam seko vai neseko “Rancio”, pirms kā ir vai nav “Muscat” |
რივეზალტ, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო’ ან წინ უსწრებდეს ‘მუსკა” |
FR |
Romanée (La) |
რომანე (ლა) |
FR |
Romanée Contie |
რომანე კონტი |
FR |
Romanée Saint-Vivant |
რომანე სენ-ვივან |
FR |
Rosé de Loire, kam seko vai neseko Val de Loire |
როზე დე ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Rosé des Riceys |
როზე დე რისი |
FR |
Rosette |
როზეტ |
FR |
Roussette de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
რუსეტ დე სავუა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
FR |
Ruchottes-Chambertin |
რუშოტ-შამბერტინ |
FR |
Rully |
რული |
FR |
Saint-Amour |
სენტ-ამურ |
FR |
Saint-Aubin, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
სენ-ობენ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Saint-Bris |
სენ-ბრი |
FR |
Saint-Chinian |
სენ-შინიან |
FR |
Saint-Émilion |
სენ-ემილიონ |
FR |
Saint-Émilion Grand Cru |
სენ-ემილიონ-გრან კრიუ |
FR |
Saint-Estèphe |
სენტ-ესტეფ |
FR |
Saint-Georges-Saint-Émilion |
სენ-ჟორჟ-სენტ-ემილიონ |
FR |
Saint-Joseph |
სენ-ჟოზეფ |
FR |
Saint-Julien |
სენ-ჟულიენ |
FR |
Saint-Nicolas-de-Bourgueil, kam seko vai neseko Val de Loire |
სენ-ნიკოლა-დე-ბურგეი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Saint-Péray, kam seko vai neseko “mousseux” |
სენ-პერე, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო” |
FR |
Saint-Pourçain |
სენ-პურსენ |
FR |
Saint-Romain, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
სენ-რომენ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Saint-Véran |
სენ-ვერან |
FR |
Sainte-Croix-du-Mont |
სენტ-კრუა დიუ მონ |
FR |
Sainte-Foy Bordeaux |
სენტ-ფუა ბორდო |
FR |
Sancerre |
სანსერ |
FR |
Santenay, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
სანტენი, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ” |
FR |
Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant” |
სომურ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ, “მუსო’ ან ‘პეტიიან” |
FR |
Saumur-Champigny, kam seko vai neseko Val de Loire |
სომურ-შამპინი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Saussignac |
სოსინიაკ |
FR |
Sauternes |
სოტერნ |
FR |
Savennières, kam seko vai neseko Val de Loire |
სავენიერ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Savennières-Coulée de Serrant, kam seko vai neseko Val de Loire |
სავენიერ-კულე დე სერან, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Savennières-Roche-aux-Moines, kam seko vai neseko Val de Loire |
სავენიერ-როშ-ო-მუან, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Savigny-les-Beaune, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” Ekvivalents nosaukums: Savigny |
სავინი-ლე-ბონ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დ ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ ვილაჟ” ეკვივალენტური ტერმინი: სავინი |
FR |
Seyssel, kam seko vai neseko “mousseux” |
სეისალ, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო” |
FR |
Tâche (La) |
ტაშ (ლა) |
FR |
Tavel |
ტაველ |
FR |
Touraine, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant” |
ტურენ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ ან “მუსო’ ან ‘პეტიიან” |
FR |
Touraine Amboise, kam seko vai neseko Val de Loire |
ტურენ ამბუაზ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Touraine Azay-le-Rideau, kam seko vai neseko Val de Loire |
ტურენ აზე-ლე-რიდო, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Touraine Mestand, kam seko vai neseko Val de Loire |
ტურენ მესტან, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Touraine Noble Joué, kam seko vai neseko Val de Loire |
ტურენ ნობლ ჟუე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ |
FR |
Tursan |
ტურსან |
FR |
Vacqueyras |
ვაკირა |
FR |
Valençay |
ვალანსი |
FR |
Vin d'Entraygues et du Fel |
ვენ დ’ანტრეგ ე დიუ ფელ |
FR |
Vin d'Estaing |
ვენ დ’ესტენ |
FR |
Vin de Lavilledieu |
ვენ დე ლავილედიე |
FR |
Vin de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant” |
ვენ დე სავუა, შეიძლება მოსდევდესმცირე გეოგრაფიულიერთეულისსახელი, “მუსო’ ან ‘პეტიიან” |
FR |
Vins du Thouarsais |
ვენ დიუ ტუარსე |
FR |
Vins Fins de la Côte de Nuits |
ვენ ფენ დე ლა კოტ დე ნუი |
FR |
Viré-Clessé |
ვირე-კლესე |
FR |
Volnay |
ვოლნე |
FR |
Volnay Santenots |
ვოლნე სანტენო |
FR |
Vosnes Romanée |
ვოსნ რომანე |
FR |
Vougeot |
ვუჟო |
FR |
Vouvray, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant” |
ვუვრე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ, “მუსო’ ან ‘პეტიიან” |
IT |
Aglianico del Taburno Ekvivalents nosaukums: Taburno |
ალიანიკო დელ ტაბურნო ეკვივალენტური ტერმინი: ტაბურნო |
IT |
Aglianico del Vulture |
ალიანიკო დელ ვულტურე |
IT |
Albana di Romagna |
ალბანა დი რომანია |
IT |
Albugnano |
ალბუნიანო |
IT |
Alcamo |
ალკამო |
IT |
Aleatico di Gradoli |
ალეატიკო დი გრადოლი |
IT |
Aleatico di Puglia |
ალეატიკო დი პულია |
IT |
Alezio |
ალეციო |
IT |
Alghero |
ალგერო |
IT |
Alta Langa |
ალტა ლანგა |
IT |
Alto Adige, kam seko Colli di Bolzano Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Bozner Leiten |
ალტო ადიჯე, მოსდევს კოლი დი ბოლცანო ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ ბოცნერ ლაიტენ |
IT |
Alto Adige, kam seko Meranese di collina Ekvivalents nosaukums: Alto Adige Meranese / Südtirol Meraner Hügel / Südtirol Meraner |
ალტო ადიჯე, მოსდევს მერანეზე დი კოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ალტო ადიჯე მერანეზე / მერანერ ჰიუგელ / ზიუდტიროლერ მერანერ |
IT |
Alto Adige, kam seko Santa Maddalena Ekvivalents nosaukums: Südtiroler St.Magdalener |
ალტო ადიჯე, მოსდევს სანტა მადალენა ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ სტ. მაგდალენერ |
IT |
Alto Adige, kam seko Terlano Ekvivalents nosaukums: Südtirol Terlaner |
ალტო ადიჯე, მოსდევს ტერლანო ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ ტერლანერ |
IT |
Alto Adige, kam seko Valle Isarco Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Eisacktal / |
ალტო ადიჯე, მოსდევს ვალე იზარკო ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ იზაკტალ |
IT |
Alto Adige, kam seko Valle Venosta Ekvivalents nosaukums: Südtirol Vinschgau |
ალტო ადიჯე, მოსდევს ვალე ვენოსტა ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლ ვინშგაუ |
IT |
Alto Adige Ekvivalents nosaukums: dell'Alto Adige / Südtirol / Südtiroler |
ალტო ადიჯე ეკვივალენტური ტერმინი: დელ’ალტო ადიჯე/ ზიუდტიროლ / ზიუდტიროლერ |
IT |
Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Bressanone Ekvivalents nosaukums: vai dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Brixner |
ალტო ადიჯე “ან’ დელ”ალტო ადიჯე, შეიძლებამოსდევდეს ბრესანონე ეკვივალენტური ტერმინი: “ან’ დელ’ ალტო ადიჯე ზიუდტიროლ ‘ან” ზიუდტიროლ ბრიქსნერ |
IT |
Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Burgraviato Ekvivalents nosaukums: vai dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Buggrafler |
ალტო ადიჯე “ან’ დელ”ალტო ადიჯე, შეიძლება მოსდევდეს ბურგრავიატო ეკვივალენტური ტერმინი: “ან’ დელ’ალტო ადიჯე ზიუდტიროლ ‘ან ზიუდტიროლერ ბუგრაფლერ |
IT |
Ansonica Costa dell'Argentario |
ანსონიკა კოსტა დელ’არჯენტარიო |
IT |
Aprilia |
აპრილია |
IT |
Arborea |
არბორეა |
IT |
Arcole |
არკოლე |
IT |
Assisi |
ასიზი |
IT |
Asti, kam seko vai neseko “spumante” vai pirms kā ir “Moscato d”' |
ასტი, შეიძლება მოსდევდეს “სპუმანტე’ ან წინუძღოდეს ‘მოსკატო დ” |
IT |
Atina |
ატინა |
IT |
Aversa |
ავერსა |
IT |
Bagnoli di Sopra Ekvivalents nosaukums: Bagnoli |
ბანიოლი დი სოპრა ეკვივალენტური ტერმინი: ბანიოლი |
IT |
Barbaresco |
ბარბარესკო |
IT |
Barbera d'Alba |
ბარბერა დ’ალბა |
IT |
Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Colli Astiani o Astiano |
ბარბერა დ’ასტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი ასტიანი ან ასტიანო |
IT |
Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Nizza |
ბარბერა დ’ასტი, შეიძლება მოსდევდეს ნიცა |
IT |
Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Tinella |
ბარბერა დ’ასტი, შეიძლებამოსდევდეს ტინელა |
IT |
Barbera del Monferrato |
ბარბერა დელ მონფერატო |
IT |
Barbera del Monferrato Superiore |
ბარბერა დელ მონფერატო სუპერიორე |
IT |
Barco Reale di Carmignano Ekvivalents nosaukums: Rosato di Carmignano / Vin santo di Carmignano / Vin Santo di Carmignano occhio di pernice |
ბარკო რეალე დი კარმინიანო ეკვივალენტური ტერმინი: როზატო დი კარმინიანო/ ვინ სანტო დი კარმინიანო / ვინ სანტო დი კარმინიანო ოკიო დი პერნიჩე |
IT |
Bardolino |
ბარდოლინო |
IT |
Bardolino Superiore |
ბარდოლინო სუპერიორე |
IT |
Barolo |
ბაროლო |
IT |
Bianchello del Metauro |
ბიანკელო დელ მეტაურო |
IT |
Bianco Capena |
ბიანკო კაპენა |
IT |
Bianco dell'Empolese |
ბიანკო დელ’ემპოლეზე |
IT |
Bianco della Valdinievole |
ბიანკო დელა ვალდინიევოლე |
IT |
Bianco di Custoza Ekvivalents nosaukums: Custoza |
ბიანკო დი კუსტოცა ეკვივალენტური ტერმინი: კუსტოცა |
IT |
Bianco di Pitigliano |
ბიანკო დი პიტილიანო |
IT |
Bianco Pisano di San Torpè |
ბიანკო პიზანო დი სან ტორპე |
IT |
Biferno |
ბიფერნო |
IT |
Bivongi |
ბივონჯი |
IT |
Boca |
ბოკა |
IT |
Bolgheri, kam seko vai neseko Sassicaia |
ბოლგერი, შეიძლება მოსდევდეს სასიკაია |
IT |
Bosco Eliceo |
ბოსკო ელიჩეო |
IT |
Botticino |
ბოტიჩინო |
IT |
Brachetto d'Acqui Ekvivalents nosaukums: Acqui |
ბრაკეტო დ’აკვი ეკვივალენტური ტერმინი: აკვი |
IT |
Bramaterra |
ბრამატერა |
IT |
Breganze |
ბრეგანცე |
IT |
Brindisi |
ბრინდიზი |
IT |
Brunello di Montalcino |
ბრუნელო დი მონტალჩინო |
IT |
Cacc'e' mmitte di Lucera |
კაჩ’ე’ მიტე დი ლუჩერა |
IT |
Cagnina di Romagna |
კანინა დი რომანია |
IT |
Campi Flegrei |
კამპი ფლეგრეი |
IT |
Campidano di Terralba Ekvivalents nosaukums: Terralba |
კამპიდანო დი ტერალბა ეკვივალენტური ტერმინი: ტერალბა |
IT |
Canavese |
კანავეზე |
IT |
Candia dei Colli Apuani |
კანდია დეი კოლი აპუანი |
IT |
Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Capo Ferrato |
კანონო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს კაპო ფერატო |
IT |
Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Jerzu |
კანონო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ჟერძუ |
IT |
Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Oliena / Nepente di Oliena |
კანონო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ოლიენა / ნეპენტე დი ოლიენა |
IT |
Capalbio |
კაპალბიო |
IT |
Capri |
კაპრი |
IT |
Capriano del Colle |
კაპრიანო დელ კოლე |
IT |
Carema |
კარემა |
IT |
Carignano del Sulcis |
კარინიანო დელ სულჩის |
IT |
Carmignano |
კარმინიანო |
IT |
Carso |
კარსო |
IT |
Castel del Monte |
კასტელ დელ მონტე |
IT |
Castel San Lorenzo |
კასტელ სან ლორენცო |
IT |
Casteller |
კასტელერ |
IT |
Castelli Romani |
კასტელი რომანი |
IT |
Cellatica |
ჩელატიკა |
IT |
Cerasuolo di Vittoria |
კარასუოლო დი ვიტორია |
IT |
Cerveteri |
ჩერვეტერი |
IT |
Cesanese del Piglio Ekvivalents nosaukums: Piglio |
ჩეზანეზე დელ პილიო ევივალენტური ტერმინი: პილიო |
IT |
Cesanese di Affile Ekvivalents nosaukums: Affile |
ჩეზანეზე დი აფილე ეკვივალენტური ტერმინი: აფილე |
IT |
Cesanese di Olevano Romano Ekvivalents nosaukums: Olevano Romano |
ჩეზანეზე დი ოლევანო რომანო ეკვივალენტური ტერმინი: ოლევანო რომანო |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Colli Aretini |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი არეტინი |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Colli Fiorentini |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი ფიორენტინი |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Colli Senesi |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი სენეზი |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Colline Pisane |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე პიზანე |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Montalbano |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს მონტალბანო |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Montespertoli |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს მონტესპერტოლი |
IT |
Chianti, kam seko vai neseko Rufina |
კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს რუფინა |
IT |
Chianti Classico |
კიანტი კლასიკო |
IT |
Cilento |
ჩილენტო |
IT |
Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa da Posa Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà |
ჩინკვე ტერე, შეიძლება მოსდევდეს კოსტა და პოზა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩინკვე ტერე შაკეტრა |
IT |
Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Campu Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà |
ჩინქუე თერრე წჰეტჰერ ორ ნოტ ფოლლოწედ ბყ ჩინკვე ტერე, შეიძლება მოსდევდეს კოსტა დე კამპუ ეკვივალენტური ტერმინი: ჩინკვე ტერე შაკეტრა |
IT |
Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Sera Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà |
ჩინკვე ტერე, შეიძლება მოსდევდეს კოსტა დე სერა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩინკვე ტერე შაკეტრა |
IT |
Circeo |
ჩირჩეო |
IT |
Cirò |
ჩირო |
IT |
Cisterna d'Asti |
ჩიზერნა დ’ასტი |
IT |
Colli Albani |
კოლი ალბანი |
IT |
Colli Altotiberini |
კოლი ალტოტიბერინი |
IT |
Colli Amerini |
კოლი ამერინი |
IT |
Colli Berici |
კოლი ბერიჩი |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Oliveto |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე დი ოლივეტო |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Riosto |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე დი რიოსტო |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline Marconiane |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე მარკონიანე |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Monte San Pietro |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს მონტე სან პიეტრო |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Serravalle |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს სერვალე |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Terre di Montebudello |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს ტერე დი მონტებუდელო |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Zola Predosa |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს ზოლა პრედოზა |
IT |
Colli Bolognesi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
IT |
Colli Bolognesi Classico - Pignoletto |
კოლი ბოლონიეზი კლასიკო-პინიოლეტო |
IT |
Colli d'Imola |
კოლი დ’იმოლა |
IT |
Colli del Trasimeno Ekvivalents nosaukums: Trasimeno |
კოლი დელ ტრაზიმენო ეკვივალენტური ტერმინი: ტრაზიმენო |
IT |
Colli dell'Etruria Centrale |
კოლი დელ’ეტრურია ჩენტრალე |
IT |
Colli della Sabina |
კოლი დელა საბინა |
IT |
Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Fregona |
კოლი დი კონელიანო, შეიძლება მოსდევდეს ფრეგონა |
IT |
Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Refrontolo |
კოლი დი კონელიანო, შეიძლება მოსდევდეს რეფრონტოლო |
IT |
Colli di Faenza |
კოლი დი ფაენცა |
IT |
Colli di Luni |
კოლი დი ლუნი |
IT |
Colli di Parma |
კოლი დი პარმა |
IT |
Colli di Rimini |
კოლი დი რიმინი |
IT |
Colli di Scandiano e di Canossa |
კოლი დი სკანდიანო ე დი კანოსა |
IT |
Colli Etruschi Viterbesi |
კოლი ეტრუსკი ვიტებრეზი |
IT |
Colli Euganei |
კოლი ეუგანეი |
IT |
Colli Lanuvini |
კოლი ლანუვინი |
IT |
Colli Maceratesi |
კოლი მაჩერატეზი |
IT |
Colli Martani |
კოლი მარტანი |
IT |
Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Cialla |
კოლი ორიენტალი, შეიძლება მოსდევდეს ჩალა |
IT |
Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Rosazzo |
კოლი ორიენტალი დელ ფრიული, შეიძლება მოსდევდეს როზაცო |
IT |
Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Schiopettino di Prepotto |
კოლი ორინტალი დელ ფრიული, შეიძლება მოსდევდეს სკიოპეტინო დი პრეპოტო |
IT |
Colli Orientali del Friuli Picolit, kam seko vai neseko Cialla |
კოლი ორიენტალი დელ ფრიული პიკოლიტ, შეიძლება მოსდევდეს ჩალა |
IT |
Colli Perugini |
კოლი პერუჯინი |
IT |
Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Focara |
კოლი პეზარეზი, შეიძლება მოსდევდეს ფოკარა |
IT |
Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Roncaglia |
კოლი პეზარეზი, შეიძლება მოსდევდეს რონკალია |
IT |
Colli Piacentini, kam seko vai neseko Gutturnio |
კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს გუტურნიო |
IT |
Colli Piacentini, kam seko vai neseko Monterosso Val d'Arda |
კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს მონტერესო ვალ დ’არდა |
IT |
Colli Piacentini, kam seko vai neseko Val Trebbia |
კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ ტრებია |
IT |
Colli Piacentini, kam seko vai neseko Valnure |
კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს ვალნურე |
IT |
Colli Piacentini, kam seko vai neseko Vigoleno |
კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს ვიგოლენო |
IT |
Colli Romagna centrale |
კოლი რომანია ჩენტრალე |
IT |
Colli Tortonesi |
კოლი ტორტონეზი |
IT |
Collina Torinese |
კოლინა ტორინეზე |
IT |
Colline di Levanto |
კოლინე დი ლევანტო |
IT |
Colline Joniche Taratine |
კოლინე იონიკე ტარატინე |
IT |
Colline Lucchesi |
კოლინე ლუკეზი |
IT |
Colline Novaresi |
კოლინე ნოვარეზი |
IT |
Colline Saluzzesi |
კოლინე სალუცეზი |
IT |
Collio Goriziano Ekvivalents nosaukums: Collio |
კოლიო გორიციანო ეკვივალენტური ტერმინი: კოლიო |
IT |
Conegliano - Valdobbiadene, kam seko vai neseko Cartizze Ekvivalents nosaukums: Conegliano vai Valdobbiadene |
კონელიანო-ვალდობიადენე, შეიძლება მოსდევდეს კარტიცე ეკვივალენტური ტერმინი: კონელიანო “ან” ვალდობიადენე |
IT |
Cònero |
კონერო |
IT |
Contea di Sclafani |
კონტეა დი სკლაფანი |
IT |
Contessa Entellina |
კონტესა ენტელინა |
IT |
Controguerra |
კონტრო გუერა |
IT |
Copertino |
კოპერტინო |
IT |
Cori |
კორი |
IT |
Cortese dell'Alto Monferrato |
კორტეზე დელ’ალტო მონფერატო |
IT |
Corti Benedettine del Padovano |
კორტი ბენედეტინე დელ პადოვანო |
IT |
Cortona |
კორტონა |
IT |
Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Furore |
კოსტა დ’ამალფი, შეიძლება მოსდევდეს ფურორე |
IT |
Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Ravello |
კოსტა დ’ამალფი, შეიძლება მოსდევდეს რაველო |
IT |
Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Tramonti |
კოსტა დ’ამალფი, შეიძლება მოსდევდეს ტრამონტი |
IT |
Coste della Sesia |
კოსტე დე ლა სეზია |
IT |
Curtefranca |
კურტეფრანკა |
IT |
Delia Nivolelli |
დელია ნივოლელი |
IT |
Dolcetto d'Acqui |
დოლჩეტო დ’აკვი |
IT |
Dolcetto d'Alba |
დოლჩეტო დ’ალბა |
IT |
Dolcetto d'Asti |
დოლჩეტო დ’ასტი |
IT |
Dolcetto delle Langhe Monregalesi |
დოლჩეტო დელე ლანგე მონრეგალეზი |
IT |
Dolcetto di Diano d'Alba Ekvivalents nosaukums: Diano d'Alba |
დოლჩეტო დი დიანო დ’ალბა ეკვივალენტური ტერმინი: დიანო დ’ალბა |
IT |
Dolcetto di Dogliani |
დოლჩეტო დი დოლიანო |
IT |
Dolcetto di Dogliani Superiore Ekvivalents nosaukums: Dogliani |
დოლჩეტო დი დოლიანი სუპერიორე ეკვივალენტური ტერმინი: დოლიანი |
IT |
Dolcetto di Ovada Ekvivalents nosaukums: Dolcetto d'Ovada |
დოლჩეტო დი ოვადა ეკვივალენტური ტერმინი: დოლჩეტო დ’ოვადა |
IT |
Dolcetto di Ovada Superiore o Ovada |
დოლჩეტო დი ოვადა სუპერიორე ო ოვადა |
IT |
Donnici |
დონიჩი |
IT |
Elba |
ელბა |
IT |
Eloro, kam seko vai neseko Pachino |
ელორო, შეიძლება მოსდევდეს პაკინო |
IT |
Erbaluce di Caluso Ekvivalents nosaukums: Caluso |
ერბალუჩე დი კალუზო ეკვივალენტური ტერმინი: კალუზო |
IT |
Erice |
ერიჩე |
IT |
Esino |
ეზინო |
IT |
Est!Est!!Est!!! di Montefiascone |
ესტ! ესტ!! ესტ!!! დი მონტეფიასკონე |
IT |
Etna |
ეტნა |
IT |
Falerio dei Colli Ascolani Ekvivalents nosaukums: Falerio |
ფალერიო დეი კოლი ასკოლანი ეკვივალენტური ტერმინი: ფალერიო |
IT |
Falerno del Massico |
ფალერნო დელ მასიკო |
IT |
Fara |
ფარა |
IT |
Faro |
ფარო |
IT |
Fiano di Avellino |
ფიანო დი აველინო |
IT |
Franciacorta |
ფრანჩაკორტა |
IT |
Frascati |
ფრასკატი |
IT |
Freisa d'Asti |
ფრეიზა დ’ასტი |
IT |
Freisa di Chieri |
ფრეიზა დი კიერი |
IT |
Friuli Annia |
ფრიული ანია |
IT |
Friuli Aquileia |
ფრიული აკვილეია |
IT |
Friuli Grave |
ფრიული გრავე |
IT |
Friuli Isonzo Ekvivalents nosaukums: Isonzo del Friuli |
ფრიული იზონცო ეკვივალენტური ტერმინი: იზონცო დელ ფრიული |
IT |
Friuli Latisana |
ფრიული ლატიზანა |
IT |
Gabiano |
გაბიანო |
IT |
Galatina |
გალატინა |
IT |
Galluccio |
გალუჩო |
IT |
Gambellara |
გამბელარა |
IT |
Garda |
გარდა |
IT |
Garda Colli Mantovani |
გარდა კოლი მანტოვანი |
IT |
Gattinara |
გატინარა |
IT |
Gavi Ekvivalents nosaukums: Cortese di Gavi |
გავი ეკვივალენტური ტერმინი: კორტეზე დი გავი |
IT |
Genazzano |
ჯენაცანო |
IT |
Ghemme |
გემე |
IT |
Gioia del Colle |
ჯოია დელ კოლე |
IT |
Girò di Cagliari |
ჯირო დი კალიარი |
IT |
Golfo del Tigullio |
გოლფო დელ ტიგულიო |
IT |
Gravina |
გრავინა |
IT |
Greco di Bianco |
გრეკო დი ბიანკო |
IT |
Greco di Tufo |
გრეკო დი ტუფო |
IT |
Grignolino d'Asti |
გრინიოლინო დ’ასტი |
IT |
Grignolino del Monferrato Casalese |
გრინიოლინო დელ მონტეფერატო კაზალეზე |
IT |
Guardia Sanframondi Ekvivalents nosaukums: Guardiolo |
გვარდია სანფრამონდი ეკვივალენტური ტერმინი: გვარდიოლო |
IT |
I Terreni di San Severino |
ი ტერენი დი სან სევერინო |
IT |
Irpinia, kam seko vai neseko Campi Taurasini |
ირპინია, შეიძლება მოსდევდეს კამპი ტაურასინი |
IT |
Ischia |
ისკია |
IT |
Lacrima di Morro Ekvivalents nosaukums: Lacrima di Morro d'Alba |
ლაკრიმა დი მორო ეკვივალენტური ტერმინი: ლაკრიმა დი მორო დ’ალბა |
IT |
Lago di Caldaro Ekvivalents nosaukums: Caldaro / Kalterer / Kalterersee |
ლაგო დი კალდარო ეკვავალენტური ტერმინი: კალდარო / კალტერერ / კალტერერზეე |
IT |
Lago di Corbara |
ლაგო დი კორბარა |
IT |
Lambrusco di Sorbara |
ლამბრუსკო დი სორბარა |
IT |
Lambrusco Grasparossa di Castelvetro |
ლამბრუსკო გრასპაროსა დი კასტელვეტრო |
IT |
Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Oltre Po Mantovano |
ლამბრუსკო მანტოვანო, შეიძლება მოსდევდეს ოლტერ პო მანტოვანო |
IT |
Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Viadanese-Sabbionetano |
ლამბრუსკო მანტოვანო, შეიძლება მოსდევდეს ვიადანეზე საბიონეტანო |
IT |
Lambrusco Salamino di Santa Croce |
ლამბრუსკო სალამინო დი სანტა კროჩე |
IT |
Lamezia |
ლამეცია |
IT |
Langhe |
ლანგე |
IT |
Lessona |
ლესონა |
IT |
Leverano |
ლევერანო |
IT |
Lison-Pramaggiore |
ლიზონ-პრამაჯორე |
IT |
Lizzano |
ლიცანო |
IT |
Loazzolo |
ლოაცოლო |
IT |
Locorotondo |
ლოკოროტონდო |
IT |
Lugana |
ლუგანა |
IT |
Malvasia delle Lipari |
მალვაზია დელე ლიპარი |
IT |
Malvasia di Bosa |
მალვაზია დი ბოზა |
IT |
Malvasia di Cagliari |
მალვაზია დი კალიარი |
IT |
Malvasia di Casorzo d'Asti Ekvivalents nosaukums: Cosorzo / Malvasia di Cosorzo |
მალვაზია დი კაზორცო დ’ასტი ეკვივალენტური ტერმინი: კოზორცო / მალვაზია დი კოზორცო |
IT |
Malvasia di Castelnuovo Don Bosco |
მალვაზია დი კასტელნუოვო დონ ბოსკო |
IT |
Mamertino di Milazzo Ekvivalents nosaukums: Mamertino |
მამერტინო დი მილაცო ეკვივალენტური ტერმინი: მამერტინო |
IT |
Mandrolisai |
მანდროლიზაი |
IT |
Marino |
მარინო |
IT |
Marsala |
მარსალა |
IT |
Martina Ekvivalents nosaukums: Martina Franca |
მარტინა ეკვივალენტური ტერმინი: მარტინა ფრანკა |
IT |
Matino |
მატინო |
IT |
Melissa |
მელისა |
IT |
Menfi, kam seko vai neseko Bonera |
მენფი, შეიძლება მოსდევდეს ბონერა |
IT |
Menfi, kam seko vai neseko Feudo dei Fiori |
მენფი, შეიძლება მოსდევდეს ფეუდო დეი ფიორი |
IT |
Merlara |
მერლარა |
IT |
Molise Ekvivalents nosaukums: del Molise |
მოლიზე ეკვივალენტური ტერმინი: დელ მოლიზე |
IT |
Monferrato, kam seko vai neseko Casalese |
მონფერატო, შეიძლება მოსდევდეს დელ მოლიზე |
IT |
Monica di Cagliari |
მონიკა დი კალიარი |
IT |
Monica di Sardegna |
მონიკა დი სარდენია |
IT |
Monreale |
მონრეალე |
IT |
Montecarlo |
მონტეკარლო |
IT |
Montecompatri-Colonna Ekvivalents nosaukums: Montecompatri / Colonna |
მონტეკომპატრი-კოლონა ეკვივალენტური ტერმინი: მონტერკომპატრი / კოლონა |
IT |
Montecucco |
მონტეკუკო |
IT |
Montefalco |
მონტეფალკო |
IT |
Montefalco Sagrantino |
მონტეფალკო საგრანტინო |
IT |
Montello e Colli Asolani |
მონტელო ე კოლი აზოლანი |
IT |
Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Casauria / Terre di Casauria |
მონტეპულჩანო დ’აბრუცო, შეიძლება ახლდეს კაზაურია / ტერე დი კაზაურია |
IT |
Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Terre dei Vestini |
მონტეპულჩანო დ’აბრუცო, შეიძლება ახლდეს ტერე დეი ვესტინი |
IT |
Montepulciano d'Abruzzo, kam seko vai neseko Colline Teramane |
მონტეპულჩანო დ’აბრუცო, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე ტერამანე |
IT |
Monteregio di Massa Marittima |
მონტერეჯო დი მასა მარიტიმა |
IT |
Montescudaio |
მონტესკუდაიო |
IT |
Monti Lessini Ekvivalents nosaukums: Lessini |
მონტი ლესინი ეკვივალენტური ტერმინი: ლესინი |
IT |
Morellino di Scansano |
მორელინო დი სკანსანო |
IT |
Moscadello di Montalcino |
მოსკადელო დი მონტალჩინო |
IT |
Moscato di Cagliari |
მოსკატო დი კალიარი |
IT |
Moscato di Pantelleria Ekvivalents nosaukums: Passito di Pantelleria / Pantelleria |
მოსკატო დი პანტელერია ეკვივალენტური ტერმინი: პასატო დი პანტელერია / პანტელერია |
IT |
Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Gallura |
მოსკატო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს გალურა |
IT |
Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempio Pausania |
მოსკატო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ტემპიო პაუზანია |
IT |
Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempo |
მოსკატო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ტემპო |
IT |
Moscato di Siracusa |
მოსკატო დი სირაკუზა |
IT |
Moscato di Sorso-Sennori Ekvivalents nosaukums: Moscato di Sorso / Moscato di Sennori |
მოსაკატო დი სორსო-სენორი ეკვივალენტური ტერმინი: მოსკატო დი სორსო / მოსაკატო დი სენორი |
IT |
Moscato di Trani |
მოსკატო დი ტრანი |
IT |
Nardò |
ნარდო |
IT |
Nasco di Cagliari |
ნასკო დი კალიარი |
IT |
Nebbiolo d'Alba |
ნებიოლო დ’ალბა |
IT |
Nettuno |
ნეტუნო |
IT |
Noto |
ნოტო |
IT |
Nuragus di Cagliari |
ნურაგუს დი კალიარი |
IT |
Offida |
ოფიდა |
IT |
Oltrepò Pavese |
ოლტრეპო პავეზე |
IT |
Orcia |
ორჩა |
IT |
Orta Nova |
ორტა ნოვა |
IT |
Orvieto |
ორვიეტო |
IT |
Ostuni |
ოსტუნი |
IT |
Pagadebit di Romagna, kam seko vai neseko Bertinoro |
პაგადებიტ დი რომანია, შეიძლება მოსდევდეს ბერტინორო |
IT |
Parrina |
პარინა |
IT |
Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Gragnano |
პენიზოლა სორენტინა, შეიძლება მოსდევდეს გრანიანო |
IT |
Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Lettere |
პენიზოლა სორენტინა, შეიძლება მოსდევდეს ლეტერე |
IT |
Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Sorrento |
პენიზოლა სორენტინა, შეიძლება მოსდევდეს სორენტო |
IT |
Pentro di Isernia Ekvivalents nosaukums: Pentro |
პენტრო დი იზერნია ეკვივალენტური ტერმინი: პენტრო |
IT |
Pergola |
პერგოლა |
IT |
Piemonte |
პიემონტე |
IT |
Pietraviva |
პიეტრავივა |
IT |
Pinerolese |
პინეროლეზე |
IT |
Pollino |
პოლინო |
IT |
Pomino |
პომინო |
IT |
Pornassio Ekvivalents nosaukums: Ormeasco di Pornassio |
პორნასიო ეკვივალენტური ტერმინი: ორმეასკო დი პორნასიო |
IT |
Primitivo di Manduria |
პრიმიტივო დი მანდურია |
IT |
Ramandolo |
რამანდოლო |
IT |
Recioto di Gambellara |
რეჩოტო დი გამბელარა |
IT |
Recioto di Soave |
რეჩოტო დი სოავე |
IT |
Reggiano |
რეჯანო |
IT |
Reno |
რენო |
IT |
Riesi |
რიეზი |
IT |
Riviera del Brenta |
რივიერა დელ ბრენტა |
IT |
Riviera del Garda Bresciano Ekvivalents nosaukums: Garda Bresciano |
რივიერა დელ გარდა ბრეშანო ეკვივალენტური ტერმინი: გარდა ბრეშანო |
IT |
Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Albenga / Albengalese |
რივიერა ლიგურე დი პონენტე, შეიძლება მოსდევდეს ალბენგა / ალბენგალეზე |
IT |
Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Finale / Finalese |
რივიერა ლიგურე დი პონენტე, შეიძლება მოსდევდეს ფინალე / ფინალეზე |
IT |
Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Riviera dei Fiori |
რივიერა ლიგურე დი პონენტე, შეიძლება მოსდევდეს რივიერა დეი ფიორი |
IT |
Roero |
როერო |
IT |
Romagna Albana spumante |
რომანია ალბანა სპუმანტე |
IT |
Rossese di Dolceacqua Ekvivalents nosaukums: Dolceacqua |
როსეზე დი დოლჩეაკვა ეკვივალენტური ტერმინი: დოლჩეაკვა |
IT |
Rosso Barletta |
როსო ბარლეტა |
IT |
Rosso Canosa, kam seko vai neseko Canusium |
როსო კანოზა, შეიძლება მოსდევდეს კანუზიუმ |
IT |
Rosso Conero |
როსო კონერო |
IT |
Rosso di Cerignola |
როსო დი ჩერინიოლა |
IT |
Rosso di Montalcino |
როსო დი მონტალჩინო |
IT |
Rosso di Montepulciano |
როსო დი მონტეპულჩანო |
IT |
Rosso Orvietano Ekvivalents nosaukums: Orvietano Rosso |
როსო ორვიეტანო ეკვივალენტური ტერმინი: ორვიეტანო როსო |
IT |
Rosso Piceno |
როსო პიჩენო |
IT |
Rubino di Cantavenna |
რუბინო დი კანტავენა |
IT |
Ruchè di Castagnole Monferrato |
რუკე დი კასტანიოლე მონფერატო |
IT |
Salaparuta |
სალაპარუტა |
IT |
Salice Salentino |
სალიჩე სალენტინო |
IT |
Sambuca di Sicilia |
სამბუკა დი სიჩილია |
IT |
San Colombano al Lambro Ekvivalents nosaukums: San Colombano |
სან კოლომბანო ალ ლამბრო ეკვივალენტური ტერმინი: სან კოლომბანო |
IT |
San Gimignano |
სან ჯიმინიანო |
IT |
San Ginesio |
სან ჯინეზიო |
IT |
San Martino della Battaglia |
სან მარტინო დელა ბატალია |
IT |
San Severo |
სან სევერო |
IT |
San Vito di Luzzi |
სან ვიტო დი ლუცი |
IT |
Sangiovese di Romagna |
სანჯოვეზე დი რომანია |
IT |
Sannio |
სანიო |
IT |
Sant'Agata de' Goti Ekvivalents nosaukums: Sant’Agata dei Goti |
სანტ’აგატა დე’გოტი ეკვივალენტური ტერმინი: სანტ’აგატა დეი გოტი |
IT |
Sant'Anna di Isola Capo Rizzuto |
სანტ’ანა დი იზოლა კაპო რიცუტო |
IT |
Sant'Antimo |
სანტ’ანტიმო |
IT |
Santa Margherita di Belice |
სანტა მარგერიტა დი ბელიჩე |
IT |
Sardegna Semidano, kam seko vai neseko Mogoro |
სარდენია სემიდანო, შეიძლება მოსდევდეს მოგორო |
IT |
Savuto |
სავუტო |
IT |
Scanzo Ekvivalents nosaukums: Moscato di Scanzo |
სკანცო ეკვივალენტური ტერმინი: მოსკატო დი სკანცო |
IT |
Scavigna |
სკავინია |
IT |
Sciacca |
შაკა |
IT |
Serrapetrona |
სერაპეტრონა |
IT |
Sforzato di Valtellina Ekvivalents nosaukums: Sfursat di Valtellina |
სფორცატო დი ვალტელინა ეკვივალენტური ტერმინი: სფურსატ დი ვალტელინა |
IT |
Sizzano |
სიცანო |
IT |
Soave, kam seko vai neseko Colli Scaligeri |
სოავე, შეიძლება მოსდევდეს კოლი სკალიჯერი |
IT |
Soave Superiore |
სოავე სუპერიორე |
IT |
Solopaca |
სოლოპაკა |
IT |
Sovana |
სოვანა |
IT |
Squinzano |
სკვინცანო |
IT |
Strevi |
სტრევი |
IT |
Tarquinia |
ტარკვინია |
IT |
Taurasi |
ტაურაზი |
IT |
Teroldego Rotaliano |
ტეროლდეგო როტალიანო |
IT |
Terracina Ekvivalents nosaukums: Moscato di Terracina |
ტერაჩინა ეკვივალენტური ტერმინი: მოსკატო დი ტერაჩინა |
IT |
Terratico di Bibbona, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ტერაჩინო დი ბიბონა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
IT |
Terre dell'Alta Val d'Agri |
ტერე დელ’ალტა ვალ დ’აგრი |
IT |
Terre di Casole |
ტერე დი კაზოლე |
IT |
Terre Tollesi Ekvivalents nosaukums: Tullum |
ტერე ტოლეზი ეკვივალენტური ტერმინი: ტულუმ |
IT |
Torgiano |
ტორჯანო |
IT |
Torgiano rosso riserva |
ტორჯანო როსო რიზერვა |
IT |
Trebbiano d'Abruzzo |
ტრებიანო დ’აბრუცო |
IT |
Trebbiano di Romagna |
ტრებიანო დი რომანია |
IT |
Trentino, kam seko vai neseko Isera / d'Isera |
ტრენტინო, შეიძლება მოსდევდეს იზერა / დ’იზერა |
IT |
Trentino, kam seko vai neseko Sorni |
ტრენტინო, შეიძლება მოსდევდეს სორნი |
IT |
Trentino, kam seko vai neseko Ziresi / dei Ziresi |
ტრენტინო, შეიძლება მოსდევდეს ცირეზი / დეი ცირეზი |
IT |
Trento |
ტრენტო |
IT |
Val d'Arbia |
ვალ დ’არბია |
IT |
Val di Cornia, kam seko vai neseko Suvereto |
ვალ დი კორნია, შეიძლება მოსდევდეს სუვერეტო |
IT |
Val Polcèvera, kam seko vai neseko Coronata |
ვალ პოლსევერა, შეიძლება მოსდევდეს კორონატა |
IT |
Valcalepio |
ვალკალეპიო |
IT |
Valdadige, kam seko vai neseko Terra dei Forti Ekvivalents nosaukums: Etschtaler |
ვალდადიჯე, შეიძლება მოსდევდეს ტერა დეი ფორტი ეკვივალენტური ტერმინი: ეტსკტალერ |
IT |
Valdadige Terradeiforti Ekvivalents nosaukums: Terradeiforti Valdadige |
ვალდადიჯე ტერადეიფორტი ეკვივალენტური ტერმინი: ტერადეიფორტი ვალდადიჯე |
IT |
Valdichiana |
ვალდიკიანა |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Arnad-Montjovet Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს არნად-მონტჟოვეტ ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Blanc de Morgex et de la Salle Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლებამოსდევდეს ბლან დე მორჟექს ე დე ლა სალ ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Chambave Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს შამბავ ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Donnas Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს დონას ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Enfer d'Arvier Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს ენფერ დ’არვიე ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Nus Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს ნუს ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Torrette Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste |
ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს ტორეტე ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ |
IT |
Valpolicella, ko papildina vai nepapildina Valpantena |
ვალპოლიჩელა,შეიძლება ახლდეს ვალპანტენა |
IT |
Valsusa |
ვალსუზა |
IT |
Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Grumello |
ვალტელინა, სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს გრუმელო |
IT |
Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Inferno |
ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს ინფერნო |
IT |
Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Maroggia |
ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს მაროჯა |
IT |
Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Sassella |
ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს სასელა |
IT |
Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Valgella |
ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს ვალჯელა |
IT |
Velletri |
ველეტრი |
IT |
Verbicaro |
ვერბიკარო |
IT |
Verdicchio dei Castelli di Jesi |
ვერდიკიო დეი კასტელი დი იეზი |
IT |
Verdicchio di Matelica |
ვერდიკიო დი მატელიკა |
IT |
Verduno Pelaverga Ekvivalents nosaukums: Verduno |
ვერდუნო პელავერგა ეკვივალენტური ტერმინი: ვერდუნო |
IT |
Vermentino di Gallura |
ვერმენტინო დი გალურა |
IT |
Vermentino di Sardegna |
ვერმენტინო დი სარდენია |
IT |
Vernaccia di Oristano |
ვერნაჩა დი ორისტანო |
IT |
Vernaccia di San Gimignano |
ვერნაჩა დი სან ჯიმინიანო |
IT |
Vernaccia di Serrapetrona |
ვერნაჩა დი სერაპეტრონა |
IT |
Vesuvio |
ვეზუვიო |
IT |
Vicenza |
ვიჩენცა |
IT |
Vignanello |
ვინიანელო |
IT |
Vin Santo del Chianti |
ვინ სანტო დელ კიანტი |
IT |
Vin Santo del Chianti Classico |
ვინ სანტო დელ კიანტი კლასიკო |
IT |
Vin Santo di Montepulciano |
ვინ სანტო დი მონტეპულჩანო |
IT |
Vini del Piave Ekvivalents nosaukums: Piave |
ვინი დელ პიავე ეკვივალენტური ტერმინი: პიავე |
IT |
Vino Nobile di Montepulciano |
ვინო ნობილე დი მონტეპულჩანო |
IT |
Vittoria |
ვიტორია |
IT |
Zagarolo |
ძაგაროლო |
CY |
Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτη Ekvivalents nosaukums: Vouni Panayia - Ampelitis |
ვუნი პანაგიას-ამბელიტი ეკვივალენტური ტერმინი: ვუნი პანაგია-ამბელიტის |
CY |
Κουμανδαρία Ekvivalents nosaukums: Commandaria |
კუმანდარია ეკვივალენტური ტერმინი: კომანდარია |
CY |
Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Αφάμης Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Afames |
კრასოხორია ლემესუ, შეიძლება მოსდევდეს აფამის ეკვივალენტური ტერმინი: კრასოჰორია ლემესუ-აფამეს |
CY |
Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Λαόνα Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Laona |
კრასოხორია ლემესუ, შეიძლება მოსდევდეს ლაონა ეკვივალენტური ტერმინი: კრასოჰორია ლემესუ-ლაონა |
CY |
Λαόνα Ακάμα Ekvivalents nosaukums: Laona Akama |
ლაონა აკამა ეკვივალენტური ტერმინი: ლაონა აკამა |
CY |
Πιτσιλιά Ekvivalents nosaukums: Pitsilia |
პიცილია ეკვივალენტური ტერმინი: პიცილია |
LU |
Crémant du Luxemboug |
კრემან დიუ ლუქსამბურჟუაზ |
LU |
Moselle Luxembourgeoise, kam seko Ahn / Assel / Bech-Kleinmacher / Born / Bous / Bumerange / Canach / Ehnen / Ellingen / Elvange / Erpeldingen / Gostingen / Greveldingen / Grevenmacher, kam seko Appellation contrôlée |
მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს ან / ასელ / ბეკ-კლაინმახე / ბორნ / ბოუს / ბუმერანგე / კანახ / ენენ / ელინგენ / ელვანგე / ერპელდინგენ / გოსტინგენ / გრეველდინგენ / გრევენმახერ, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე |
LU |
Moselle Luxembourgeoise, kam seko Lenningen / Machtum / Mechtert / Moersdorf / Mondorf / Niederdonven / Oberdonven / Oberwormelding / Remich / Rolling / Rosport / Stadtbredimus, kam seko Appellation contrôlée |
მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს ლენინგენ / მახტუმ / მეხტერტ / მერსდორფ / მონდორფ / ნიდერდონვენ / ობერდონვენ / ობერვორნმელდინგ / რემიხ / როლინგ / როსპორტ / შტადტბრედიმუს, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე |
LU |
Moselle Luxembourgeoise, kam seko Remerschen / Remich / Schengen / Schwebsingen / Stadtbredimus / Trintingen / Wasserbilig / Wellenstein / Wintringen vai Wormeldingen, kam seko Appellation contrôlée |
მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს რემერშენ / რემიხ / შენგენ / შვებსინგენ / შტადტბრედი- მუს/ ტრინტინგენ / ვასერბილიგ / ველენშტაინ / ვინტრინგენ ან ვორმელდინგენ, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე |
LU |
Moselle Luxembourgeoise, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums, kam seko Appellation contrôlée |
მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს ღვინისსახეობის სახელი, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე |
HU |
Neszmélyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ნესმეი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Badacsonyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ბადაჩონ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Balaton |
ბალატონ |
HU |
Balaton-felvidéki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ბალატონ-ფელვიდეკ შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Balatonboglár, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ბალატონბოგლარ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Balatonfüred-Csopaki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ბალატონფიურედ-ჩოპაკ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადები/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Bükk, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
იუკკ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Csongrád, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ჩონგრად, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Debrői hárslevelű |
დებროი-ჰარშლეველიუ |
HU |
Duna |
დუნა |
HU |
Etyek-Buda, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ეტეკ-ბუდა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Hajós-Baja, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ჰაიოშ-ბაია, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Izsáki Arany Sárfehér |
იჟაკი არან შარფეჰერ |
HU |
Kunság, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
კუნშაგ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Mátra, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
მატრა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Mór, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
მორ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Nagy-Somló, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ნად-შომლო, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Pannonhalma, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
პანნონჰალმა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Pécs, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
პეჩ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Somlói, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
შომლოი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Somlói Arany |
შომლოი არან |
HU |
Somlói Nászéjszakák Bora |
შომლოი ნასეისაკაკ ბორა |
HU |
Sopron, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
შოპრონ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Szekszárd, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
სეკსარდ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Tokaj, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ტოკაი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Tolna, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ტოლნა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Villányi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ვილლან, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Villányi védett eredetű classicus |
ვილანი ვედეტ ერედეტიუ კლაშიკუს |
HU |
Zala, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
ზალა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი |
HU |
Eger |
ეგერ |
HU |
Egerszóláti Olaszrizling |
ეგერსოლატი ოლასრიზლინგ |
HU |
Káli |
კალი |
HU |
Neszmély |
ნესმეი |
HU |
Pannon |
პანნონ |
HU |
Tihany |
ტიჰან |
MT |
Gozo |
გოზო |
MT |
Malta |
მალტა |
AT |
Burgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ბურგენლანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Carnuntum, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კარნუნტუმ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Donauland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
დონაულანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Kamptal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კამპტალ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Kärnten, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კერნტენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Kremstal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
კრემშტალ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Mittelburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
მიტელბურგენლანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Neusiedlersee, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ნოიზიდლერზეე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Neusiedlersee-Hügelland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ნოუზიდლერზეე-ჰიუგელანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Niederösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ნიედეროსტერაიხ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Oberösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ობეროსტერაიხ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Salzburg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ზალცბურგ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Steiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
შტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Süd-Oststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ზუდ-ოსტსშტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Südburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ზუდბურგენლანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Südsteiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ზუდშტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Thermenregion, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
თერმენრეგიონ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Tirol, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ტიროლ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Traisental, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ტრაიზენტალ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Vorarlberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ვორარლბერგ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Wachau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ვახაუ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Weinviertel, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ვაინვირტელ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Weststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ვესტშტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
AT |
Wien, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ვინ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
PT |
Alenquer |
ალენკერ |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Borba |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ბორბა |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Évora |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ევორა |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Granja-Amarele |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს გრანჟა-ამალერე |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Moura |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს მურა |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Portalegre |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს, პორტალეგრე |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Redondo |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს რედონდუ |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Reguengos |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს რეჰენგოშ |
PT |
Alentejo, kam seko vai neseko Vidigueira |
ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ვიდიგეირა |
PT |
Arruda |
არუდა |
PT |
Bairrada |
ბაირადა |
PT |
Beira Interior, kam seko vai neseko Castelo Rodrigo |
ბეირა ინტერიორ, შეიძლება მოსდევდეს კასტელუ როდრიგუ |
PT |
Beira Interior, kam seko vai neseko Cova da Beira |
ბეირა ინტერიორ, შეიძლება მოსდევდეს კოვა და ბეირა |
PT |
Beira Interior, kam seko vai neseko Pinhel |
ბეირა ინტერიორ, შეიძლება მოსდევდეს პინელ |
PT |
Biscoitos |
ბისკოიტოშ |
PT |
Bucelas |
ბუსელაშ |
PT |
Carcavelos |
კარკაველოშ |
PT |
Colares |
კოლარეშ |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Alva |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ალვა |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Besteiros |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ბესტეიროშ |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Castendo |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს კასტენდუ |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Serra da Estrela |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ესტრელა |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Silgueiros |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს სილგეიროშ |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Terras de Azurara |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ტერას დე აზურასა |
PT |
Dão, kam seko vai neseko Terras de Senhorim |
დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ტერაშ დე სენორინ |
PT |
Dão Nobre |
დანუ ნობრი |
PT |
Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro |
დურო, შეიძლება მოსდევდეს ბაიშუ კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დუ დურო |
PT |
Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro |
დურო, შეიძლება მოსდევდეს სიმა კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დუ დურო |
PT |
Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro |
დურო, შეიძლება მოსდევდეს დურო სუპერიორ ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დუ დურო |
PT |
Encostas d’Aire, kam seko vai neseko Alcobaça |
ენკოსტაშ დ’აირე, შეიძლება მოსდევდეს ალკობასა |
PT |
Encostas d’Aire, kam seko vai neseko Ourém |
ენკოსტაშ დ’აირე, შეიძლება მოსდევდეს ურენ |
PT |
Graciosa |
გრასიოზა |
PT |
Lafões |
ლაფოინეშ |
PT |
Lagoa |
ლაგოა |
PT |
Lagos |
ლაგოშ |
PT |
Madeirense |
მადეირენში |
PT |
Madera Ekvivalents nosaukums: Madeira / Vinho da Madeira / Madeira Weine / Madeira Wine / Vin de Madère / Vino di Madera / Madeira Wijn |
მადერა ეკვივალენტური ტერმინი: მადეირა / ვინო დე მადეირა / მადეირა ვაინ / მადეირა ვინ / ვინ დე მადერ / ვინო დი მადერა / მადეირა ვიჟნ |
PT |
Moscatel de Setúbal |
მოსკატელ დე სეტუბალ |
PT |
Moscatel do Douro |
მოსკატელ დუ დურო |
PT |
Óbidos |
ობიდუშ |
PT |
Oporto Ekvivalents nosaukums: Porto / Vinho do Porto / Vin de Porto / Port / Port Wine / Portwein / Portvin / Portwijn |
ოპორტუ ეკვივალენტური ტერმინი: პორტუ / ვინო დუ პორტუ / ვინ დე პორტუ / პორტ / პორტ ვინ / პორტვაინ / პორტვინ / პორტვიჟნ |
PT |
Palmela |
პალმელა |
PT |
Pico |
პიკო |
PT |
Portimão |
პორტიმან |
PT |
Ribatejo, kam seko vai neseko Almeirim |
რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ალმეირინ |
PT |
Ribatejo, kam seko vai neseko Cartaxo |
რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს კარტაშო |
PT |
Ribatejo, kam seko vai neseko Chamusca |
რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს კამუსკა |
PT |
Ribatejo, kam seko vai neseko Coruche |
რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს კორუსე |
PT |
Ribatejo, kam seko vai neseko Santarém |
რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს სანტარენ |
PT |
Ribatejo, kam seko vai neseko Tomar |
რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ტონარ |
PT |
Setúbal |
სეტუბალ |
PT |
Setúbal Roxo |
სეტუბალ როზუ |
PT |
Tavira |
ტავირა |
PT |
Távora-Varosa |
ტავორა-ვაროზა |
PT |
Torres Vedras |
ტორეს ვედრაშ |
PT |
Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Chaves |
ტრაჟ-უშ-მონტეშ, შეიძლება მოსდევდეს კავეშ |
PT |
Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Planalto Mirandês |
ტრაჟ-ოშ-მონტეშ, შეიძლება მოსდევდეს პლანალტუ მირანდეშ |
PT |
Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Valpaços |
ტრაჟ-ოშ-მონტეშ, შეიძლება მოსდევდეს ვალპასოშ |
PT |
Vinho do Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro |
ვინო დუ დურო, შეიძლება მოსდევდეს ბაიშუ კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: დურო |
PT |
Vinho do Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro |
ვინო დუ დურო, შეიძლება მოსდევდეს სიმა კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: დურო |
PT |
Vinho do Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Douro |
ვინო დუ დურო, შეიძლება მოსდევდეს დურო სუპერიორ ეკვივალენტური ტერმინი: დურო |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Amarante |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ამარანტე |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Ave |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ავე |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Baião |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ბაიან |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Basto |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ბასტო |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Cávado |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს კავადუ |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Lima |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ლიმა |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Monção e Melgaço |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს მონსან ე მელგასუ |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Paiva |
ვოინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს პაივა |
PT |
Vinho Verde, kam seko vai neseko Sousa |
ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს სოუზა |
PT |
Vinho Verde Alvarinho |
ვინო ვერდე ალვარინო |
PT |
Vinho Verde Alvarinho Espumante |
ვინო ვერდე ალვარინო ესპუმანტე |
RO |
Aiud, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
აიუდ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Alba Iulia, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ალბა იულია, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Babadag, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ბადაბაგ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Banat, kam seko vai neseko Dealurile Tirolului |
ბანატ, შეიძლება მოსდევდეს დეალურილე ტიროლულუი |
RO |
Banat, kam seko vai neseko Moldova Nouă |
ბანატ, შეიძლება მოსდევდეს მოლდოვა ნოვე |
RO |
Banat, kam seko vai neseko Silagiu |
ბანატ, შეიძლება მოსდევდეს სილაჯიუ |
RO |
Banu Mărăcine, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ბანუ მერეჩინე, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Bohotin, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ბოჰოტინ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Cernătești - Podgoria, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ჩერნეტეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Cotești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ჩოტეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Cotnari |
კოტნარი |
RO |
Crișana, kam seko vai neseko Biharia |
კრიშანა, შეიძლება მოსდევდეს ბიჰარია |
RO |
Crișana, kam seko vai neseko Diosig |
კრიშანა, შეიძლება მოსდევდეს დიოსიგ |
RO |
Crișana, kam seko vai neseko Șimleu Silvaniei |
კრიშანა, შეიძლება მოსდევდეს შიმლეუ სილვანიეი |
RO |
Dealu Bujorului, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
დეალუ ბუჟორულუი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Boldești |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ბოლდეშტი |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Breaza |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ბრეაზა |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Ceptura |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ჩეპტურა |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Merei |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს მერეი |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Tohani |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ტოჰანი |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Urlați |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ურლაცი |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Valea Călugărească |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს კელუგერეასკე |
RO |
Dealu Mare, kam seko vai neseko Zorești |
დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ზორეშტი |
RO |
Drăgășani, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
დრეგეშანი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Huși, kam seko vai neseko Vutcani |
ჰუში, შეიძლება მოსდევდეს ვუტკანი |
RO |
Iana, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
იანა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Iași, kam seko vai neseko Bucium |
იაში, შეიძლება მოსდევდეს ბუჩიუმ |
RO |
Iași, kam seko vai neseko Copou |
იაში, შეიძლება მოსდევდეს კოპოუ |
RO |
Iași, kam seko vai neseko Uricani |
იაში, შეიძლება მოსდევდეს ურიკანი |
RO |
Lechința, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ლეკინცა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Mehedinți, kam seko vai neseko Corcova |
მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს კორკოვა |
RO |
Mehedinți, kam seko vai neseko Golul |
მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს გოლულ დრენჩეი |
RO |
Mehedinți, kam seko vai neseko Orevița |
მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს ორევიცა |
RO |
Mehedinți, kam seko vai neseko Severin |
მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს სევერინ |
RO |
Mehedinți, kam seko vai neseko Vânju Mare |
მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს ვენჟუ მარე |
RO |
Miniș, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
მინიშ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Murfatlar, kam seko vai neseko Cernavodă |
მურფატლარ, შეიძლება მოსდევდეს ჩერნავოდე |
RO |
Murfatlar, kam seko vai neseko Medgidia |
მურფატლარ, შეიძლება მოსდევდეს მედჯიდია |
RO |
Nicorești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ნიკორეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Odobești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ოდომეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Oltina, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
ოლტინა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Panciu, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
პანჩუ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Pietroasa, kam seko vai neseko the name of the sub-region |
პიეტროასა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Recaș, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
რეკაშ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Sâmburești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
სემბურეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Sarica Niculițel, kam seko vai neseko Tulcea |
სარიკა ნიკულიცელ, შეიძლება მოსდევდეს ტულჩა |
RO |
Sebeș - Apold, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
სებეშ-აპოლდ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Segarcea, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
სეგარჩა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Ștefănești, kam seko vai neseko Costești |
შტეფენეშტი, შეიძლება მოსდევდეს კოსტეშტი |
RO |
Târnave, kam seko vai neseko Blaj |
ტერნავე, შეიძლება მოსდევდეს ბლაჟ |
RO |
Târnave, kam seko vai neseko Jidvei |
ტერნავე, შეიძლება მოსდევდეს ჟიდვეი |
RO |
Târnave, kam seko vai neseko Mediaș |
ტერნავე, შეიძლება მოსდევდეს მედიაშ |
SI |
Bela krajina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
ბელა კრაჟინა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Belokranjec, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
ბელოკრანჟეც, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Bizeljčan, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
ბიზელჟჩან, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Bizeljsko-Sremič, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Sremič-Bizeljsko |
ბიზელჟსკო-სრემიჩ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სრემიჩ-ბიზელჟსკო |
SI |
Cviček, Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
ცვიჩეკ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
დოლენჟსკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Goriška Brda, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Brda |
გორიშკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ბრდა |
SI |
Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
კრას, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Metliška črnina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
მეტლიშკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Prekmurje, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Prekmurčan |
პრეკმურჟე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პრეკმურჩან |
SI |
Slovenska Istra, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
სლოვენსკა ისტრა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Štajerska Slovenija, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
შტაჟერსკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Teran, Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums |
ტერან, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი |
SI |
Vipavska dolina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vipava, Vipavec, Vipavčan |
ვიპავსკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვიპავა, ვიპავეც, ვიპავჩან |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Dunajskostredský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს დუნაჟსკოსტრედსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hurbanovský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჰურბანოვსკი ვინოჰრადცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Komárňanský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს კომარნანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Palárikovský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს პალარიკოვსკივონოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Štúrovský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს შტუროვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šamorínsky vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს შამორინსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Strekovský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეი-ძლება მოსდევდეს სტრეკოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Galantský vinohradnícky rajón |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს გალანტსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrbovský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ვრბოვსკი ვინოჰრადნიკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Trnavský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს ტრნავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Skalický vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სკალიცკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Orešanský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს ორეშანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hlohovecký vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჰლოჰოვეცკი ვინოჰრადნიცკა რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Doľanský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს დოლანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
მალოკარპატსკა ვონოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Senecký vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს სენეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Stupavský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სტუპავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modranský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს მოდრანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Bratislavský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ბრატისლავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pezinský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს პეზინსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Záhorský vinohradnícky rajón |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს ზაჰორსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pukanecký vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს პუკანეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Žitavský vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჟიტავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Želiezovský vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჟალიეზოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
ნიტრიანსკა ვონოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Nitriansky vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ნიტრიანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrábeľský vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ვრაბელ’სკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tekovský vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ტეკოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Zlatomoravecký vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ზლატომორავეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šintavský vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს შინტავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Radošinský vinohradnícky rajón |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს რადოშინსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Fil'akovský vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ფილ’აკოვსკი ვინოჰ-რადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Gemerský vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს გემერსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hontiansky vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ჰონტიანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Ipeľský vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს იპელ’სკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vinický vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ვინიკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tornaľský vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ტორნალ’სკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modrokamencký vinohradnícky rajón |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს მოდროკამენკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko viena no turpmākajām mazākām ģeogrāfiskām vienībām: Bara / Čerhov / Černochov / Malá Tŕňa / Slovenské Nové Mesto / Veľká Tŕňa / Viničky |
ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ ტოკაჟ, შეიძლება მოსდევდეს ერთ-ერთი შემდეგი მცირე გეოგრაფიული ერთეული ბარა / ჩერჰოვ / ჩერნოჰოვ / მალა ტრნა / სლოვენსკე ნოვე მესტო / ველკა ტრნა / ვინიჩკი |
SK |
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Michalovský vinohradnícky rajón |
ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს მიხალოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
SK |
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Kráľovskochlmecký vinohradnícky rajón |
ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს კრალ’ოვსკოხლმეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Moldavský vinohradnícky rajón |
ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს მოლდავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
SK |
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Sobranecký vinohradnícky rajón |
ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ ვიხოდოსლოვენსკა, შეიძლება მოსდევდეს სობრანეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ |
UK |
English Vineyards |
ინგლიშ ვინიარდზ |
UK |
Welsh Vineyards |
უელშ ვინიარდზ |
To vīnu saraksts, kuriem ir aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde
Eiropas Savienības dalībvalsts |
Aizsargājamais nosaukums |
Transkripcija gruzīnu burtiem |
BE |
Vin de pays des Jardins de Wallonie |
ვენ დე პეი დე ჟარდენ დე ვალონი |
BE |
Vlaamse landwijn |
ვლამსე ლანდვინ |
BG |
Дунавска равнина Ekvivalents nosaukums: Danube Plain |
დუნავსკა რავნინა ეკვივალენტური ტერმინი: დანუბე პლენ |
BG |
Тракийска низина Ekvivalents nosaukums: Thracian Lowlands |
თრაკიისკა ნიზინა ეკვივალენტური ტერმინი: ტრასიან ლოულენდზ |
CZ |
České |
ჩესკე |
CZ |
Moravské |
მორავსკე |
DE |
Ahrtaler |
არტალერ |
DE |
Badischer |
ბადიშერ |
DE |
Bayerischer Bodensee |
ბაიერიშერ ბოდენზეე |
DE |
Mosel |
მოზელ |
DE |
Ruwer |
ღუვერ |
DE |
Saar |
საარ |
DE |
Main |
მაინ |
DE |
Mecklenburger |
მეკლენბურგერ |
DE |
Mitteldeutscher |
მიტელდოიჩერ |
DE |
Nahegauer |
ნაეგაუერ |
DE |
Pfälzer |
პფელცერ |
DE |
Regensburger |
რეგენსბურგერ |
DE |
Rheinburgen |
ღაინბურგენ |
DE |
Rheingauer |
ღაინგაუერ |
DE |
Rheinischer |
რაინიშერ |
DE |
Saarländischer |
საარლენდიშერ |
DE |
Sächsischer |
სეკსიშერ |
DE |
Schwäbischer |
შვებიშერ |
DE |
Starkenburger |
შტარკენბურგერ |
DE |
Taubertäler |
თაუბერტელერ |
DE |
Brandenburger |
ბრანდენბურგერ |
DE |
Neckar |
ნეკარ |
DE |
Oberrhein |
ობერრაინ |
DE |
Rhein |
ღაინ |
DE |
Rhein-Neckar |
რაინ-ნეკარ |
DE |
Schleswig-Holsteinischer |
შლეზვიგ-ჰოლშტაინიშერ |
EL |
Toπικός Οίνος Κω Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Κοs |
ტოპიკოს ინოს კო ეკვივალენტური ტერმინი: კოსის რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ კოს |
EL |
Toπικός Οίνος Μαγνησίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Magnissia |
ტოპიკოს ინოს მაგნისიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: მაგნისიას რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ მეგნისია |
EL |
Αιγαιοπελαγίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Aegean Sea |
ეგეოპელაგიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: ეგეოსის ზღვის რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ ეგეან სი |
EL |
Αττικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Attiki-Attikos |
ატიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: ატიკი-ატიკოს რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ ატიკი-ატიკოს |
EL |
Αχαϊκός Tοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Αchaia |
ახეკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: აკაიას რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ აკაია |
EL |
Βερντέα Ονομασία κατά παράδοση Ζακύνθου Ekvivalents nosaukums: Verdea Onomasia kata paradosi Zakinthou |
ვერნდეა ონომასია კატა პარადოსი ზაკინთუ ეკვივალენტური ტერმინი: ვერდეა ონომასია კატა პარადოსი ზაკინთუ |
EL |
Ηπειρωτικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epirus-Epirotikos |
ჰპეროტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ეპირუს-ეპიროტიკოს |
EL |
Ηρακλειώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Heraklion-Herakliotikos |
ჰერაკლიოტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰერაკლიონ-ჰერაკლიოტიკოს |
EL |
Θεσσαλικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessalia-Thessalikos |
თესალიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეგიონული ღვინო რეჯიონალ ვაინ ოფ თესალია-თესალიკოს |
EL |
Θηβαϊκός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thebes-Thivaikos |
თივაიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თებეს-თივაიკოს |
EL |
Θρακικός Τοπικός Οίνος vai Τοπικός Οίνος Θράκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thrace-Thrakikos vai Regional wine of Thrakis |
თრაკიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თრეის თრაკიკოს |
EL |
Ισμαρικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ismaros-Ismarikos |
ისმარიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ისმაროს-ისმარიკოს |
EL |
Καρυστινός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karystos-Karystinos |
კარისტინოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კარისტოს-კარისტინოს |
EL |
Κορινθιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Korinthos-Korinthiakos |
კორიანთიაკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კორინთოს-კორინთიაკოს |
EL |
Κρητικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Crete-Kritikos |
კრიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ქრიტ-კრიტიაკოს |
EL |
Λακωνικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lakonia-Lakonikos |
ლაკონიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლაკონია-ლაკონიკოს |
EL |
Μακεδονικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Macedonia-Macedonikos |
მაკედონიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მაქედონია-მაქედონიკოს |
EL |
Μεσημβριώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Nea Messimvria |
მესიმვრიოტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ნი მესიმვრია |
EL |
Μεσσηνιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Messinia-Messiniakos |
მესინიაკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მესინია-მესინიაკოს |
EL |
Μετσοβίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metsovo-Metsovitikos |
მეტსოვიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მეცოვო-მეცოვიტიკოს |
EL |
Μονεμβάσιος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Monemvasia-Monemvasios |
მონემვასიოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მონემვასია-მონემვასიკოს |
EL |
Παιανίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peanea |
პეანიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პინია |
EL |
Παλληνιώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pallini-Palliniotikos |
პალინიოტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პალინი-პალინიოტიკოს |
EL |
Πελοποννησιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peloponnese-Peloponnesiakos |
პელოპონისიაკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პელეპონეს-პელეპონესიაკოს |
EL |
Ρετσίνα Αττικής, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Attiki |
რეცინა ატიკის, შეიძლება ახლდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ატიკის რეცინა ან რეცინა ოფ ატიკი |
EL |
Ρετσίνα Βοιωτίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Viotia |
რეცინა ვიოტიას, შეიძლება ახლდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ ვიოტია |
EL |
Ρετσίνα Γιάλτρων, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Gialtra |
რეცინა გიალტრონ, შეიძლება ახლდეს მცირეგეოგრაფიული ერთეულის სახელი ევია ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ გიალტრა |
EL |
Ρετσίνα Ευβοίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Evvia |
რეცინა ევიას, შეიძლება ახლდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ ევია |
EL |
Ρετσίνα Θηβών, ko papildina vai nepapildina Viotia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Thebes |
რეცინა თივონ, შეიძლება ახლდეს ვიოტია ეკვივალენტური ტერმინი: თებეს რეცინა რეცინა ოფ თებეს |
EL |
Ρετσίνα Καρύστου, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Karystos |
რეცინა კარისტუ, შეიძლება ახლდეს ევია ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ კარისტოს |
EL |
Ρετσίνα Κρωπίας vai Ρετσίνα Κορωπίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Kropia vai Retsina of Koropi |
რეცინა კროპიას “ან” რეცინა კროპიუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: კოროპის რეცინა ან რეცინა ოფ კროპია “ან” რეცინა ოფ კოროპი |
EL |
Ρετσίνα Μαρκοπούλου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Markopoulo |
რეცინა მარკოპულუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ მარკოპულო |
EL |
Ρετσίνα Μεγάρων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Megara |
რეცინა მეგარონ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ მეგარა |
EL |
Ρετσίνα Μεσογείων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Mesogia |
რეცინა მესოგიონ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ მეზოგია |
EL |
Ρετσίνα Παιανίας vai Ρετσίνα Λιοπεσίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Peania vai Retsina of Liopesi |
რეცინა პეანიას “ან” რეცინა ლიოპესიუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ პინია “ან” რეცინა ოფ ლიოპეზი |
EL |
Ρετσίνα Παλλήνης, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pallini (Attika) |
რეცინა პალინის, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ პალინი (ატიკა) |
EL |
Ρετσίνα Πικερμίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pikermi |
რეცინა პიკერმიუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ პაკერმი |
EL |
Ρετσίνα Σπάτων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Spata |
რეცინა სპატონ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ სპატა |
EL |
Ρετσίνα Χαλκίδας, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Halkida |
რეცინა ხალკიდას, შეიძლება ახლდეს ევია ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ ჰალკიდა |
EL |
Συριανός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Syros-Syrianos |
სირიანოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სიროს-სირიანოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Αβδήρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Avdira |
ტოპიკოს ინოს ავდირონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ავდირა |
EL |
Τοπικός Οίνος Αγίου Όρους, Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mount Athos - Regional wine of Holly Mountain |
ტოპიკოს ინოს აგიუ ორუს, აგიორიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მაუნთ ათოს-რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰოლი მაუნთინ |
EL |
Τοπικός Οίνος Αγοράς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Agora |
ტოპიკოს ინოს აგორას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ აგორა |
EL |
Τοπικός Οίνος Αργολίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Argolida |
ტოპიკოს ინოს არგოლიდას ეკვივალენტური ტერმინი: არგოლიდას რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ არგოლიდა |
EL |
Τοπικός Οίνος Αρκαδίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Arkadia |
ტოპიკოს ინოს არკადიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ არკადია |
EL |
Τοπικός Οίνος Βελβεντού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Velventos |
ტოპიკოს ინოს ველვენტუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ველვენტოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Βίλιτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Vilitsa |
ტოპიკოს ინოს ვილიცას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ვილიცა |
EL |
Τοπικός Οίνος Γερανείων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Gerania |
ტოპიკოს ინოს გერანიონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ გერანია |
EL |
Τοπικός Οίνος Γρεβενών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Grevena |
ტოპიკოს ინოს გრევენონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ გრევენა |
EL |
Τοπικός Οίνος Δράμας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Drama |
ტოპიკოს ინოს დრამას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ დრამა |
EL |
Τοπικός Οίνος Δωδεκανήσου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Dodekanese |
ტოპიკოს ინოს დოდეკანისუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ დოდეკანიზ |
EL |
Τοπικός Οίνος Επανομής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epanomi |
ტოპიკოს ინოს ეპანომის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ეპანომი |
EL |
Τοπικός Οίνος Ηλιείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilia |
ტოპიკოს ინოს ჰელიიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ილია |
EL |
Τοπικός Οίνος Ημαθίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Imathia |
ტოპიკოს ინოს ჰმათია ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ იმათია |
EL |
Τοπικός Οίνος Θαψανών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thapsana |
ტოპიკოს ინოს თაფსანონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თაფსანა |
EL |
Τοπικός Οίνος Θεσσαλονίκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessaloniki |
ტოპიკოს ინოს თესალონიკის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თესალონიკი |
EL |
Τοπικός Οίνος Ικαρίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ikaria |
ტოპიკოს ინოს იკარიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ იკარია |
EL |
Τοπικός Οίνος Ιλίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilion |
ტოპიკოს ინოს ილიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ილიონ |
EL |
Τοπικός Οίνος Ιωαννίνων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ioannina |
ტოპიკოს ინოს იოანინონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ იოანინა |
EL |
Τοπικός Οίνος Καρδίτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karditsa |
ტოპიკოს ინოს კარდიცას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კარდიცა |
EL |
Τοπικός Οίνος Καστοριάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kastoria |
ტოპიკოს ინოს კასტორიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კასტორია |
EL |
Τοπικός Οίνος Κέρκυρας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Corfu |
ტოპიკოს ინოს კერკირას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კორფუ |
EL |
Τοπικός Οίνος Κισάμου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kissamos |
ტოპიკოს ინოს კისამუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კისამოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Κλημέντι Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Klimenti |
ტოპიკოს ინოს კლიმენტი ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კლიმენტი |
EL |
Τοπικός Οίνος Κοζάνης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kozani |
ტოპიკოს ინოს კოზანის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კოზანი |
EL |
Τοπικός Οίνος Κοιλάδας Αταλάντης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Valley of Atalanti |
ტოპიკოს ინოს კილადას ატალანტის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ველი ოფ ატალანტი |
EL |
Τοπικός Οίνος Κορωπίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Koropi |
ტოპიკოს ინოს კოროპიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კოროპი |
EL |
Τοπικός Οίνος Κρανιάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krania |
ტოპიკოს ინოს კრანიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კრანია |
EL |
Τοπικός Οίνος Κραννώνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krannona |
ტოპიკოს ინოს კრანონოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კრანონა |
EL |
Τοπικός Οίνος Κυκλάδων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Cyclades |
ტოპიკოს ინოს კიკლადონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კიკლადეს |
EL |
Τοπικός Οίνος Λασιθίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lasithi |
ტოპიკოს ინოს ლასითიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლასითი |
EL |
Τοπικός Οίνος Λευκάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lefkada |
ტოპიკოს ინოს ლევკადას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლევკადა |
EL |
Τοπικός Οίνος Ληλαντίου Πεδίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lilantio Pedio |
ტოპიკოს ინოს ლილანდიუ პედიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლილანტიო პედიო |
EL |
Τοπικός Οίνος Μαντζαβινάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mantzavinata |
ტოპიკოს ინოს მანძავიტანონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მანძავინატა |
EL |
Τοπικός Οίνος Μαρκόπουλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Markopoulo |
ტოპიკოს ინოს მარკოპულუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მარკოპულო |
EL |
Τοπικός Οίνος Μαρτίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Μartino |
ტოპიკოს ინოს მარტინუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მარტინო |
EL |
Τοπικός Οίνος Μεταξάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metaxata |
ტოპიკოს ინოს მეტაქსატონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მეტაქსატა |
EL |
Τοπικός Οίνος Μετεώρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Meteora |
ტოპიკოს ინოს მეტეორონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მეტეორა |
EL |
Τοπικός Οίνος Οπούντια Λοκρίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Opountia Lokridos |
ტოპიკოს ინოს ოპუნტია ლოკრიდოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ოპუნტია ლოკრიდოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Παγγαίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pangeon |
ტოპიკოს ინოს პანგეუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პანგეონ |
EL |
Τοπικός Οίνος Παρνασσού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Parnasos |
ტოპიკოს ინოს პარნასუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პარნასოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Πέλλας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pella |
ტოპიკოს ინოს პელას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პელა |
EL |
Τοπικός Οίνος Πιερίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pieria |
ტოპიკოს ინოს პიერიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პიერია |
EL |
Τοπικός Οίνος Πισάτιδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pisatis |
ტოპიკოს ინოს პისატიდოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პიზატის |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αιγιαλείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Egialia |
ტოპიკოს ინოს პლაგუეს ამბელუ ეგიალიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ეგიალია |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αμπέλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Ambelos |
ტოპიკოს ინოს პლაგიეს ამბელუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ამბელოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Βερτίσκου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Vertiskos |
ტოპიკოს ინოს ვერტისკუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ვერტიკოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιές του Αίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Enos |
ტოპიკოს ინოს პლაგიეს ტუ ენუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ენოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κιθαιρώνα Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Kitherona |
ტოპიკოს ინოს პლაგიონ კითერონა ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კითერონა |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κνημίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Knimida |
ტოპიკოს ინოს პლაგიონ კნიმიდოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ კნიმიდა |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πάρνηθας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Parnitha |
ტოპიკოს ინოს პლაგიონ პარნითას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ პარნითა |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πεντελικού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Pendeliko |
ტოპიკოს ინოს პლაგიონ პენდელიკუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ პენდელიკო |
EL |
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πετρωτού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Petroto |
ტოპიკოს ინოს პლაგიონ პეტროტუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ პეტროტო |
EL |
Τοπικός Οίνος Πυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pylia |
ტოპიკოს ინოს პილიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პილია |
EL |
Τοπικός Οίνος Ριτσώνας Αυλίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ritsona Avlidas |
ტოპიკოს ინოს რიცონას ავლიდას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ რიცონა ავლიდას |
EL |
Τοπικός Οίνος Σερρών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Serres |
ტოპიკოს ინოს სერონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სერეს |
EL |
Τοπικός Οίνος Σιάτιστας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Siatista |
ტოპიკოს ინოს სიატიცას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სიატისტა |
EL |
Τοπικός Οίνος Σιθωνίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sithonia |
ტოპიკოს ინოს სითონიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სითონია |
EL |
Τοπικός Οίνος Σπάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Spata |
ტოპიკოს ინოს სპატონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სპატა |
EL |
Τοπικός Οίνος Στερεάς Ελλάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sterea Ellada |
ტოპიკოს ინოს სტერეას ელადას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ელადა |
EL |
Τοπικός Οίνος Τεγέας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tegea |
ტოპიკოს ინოს ტეგეას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ტიგი |
EL |
Τοπικός Οίνος Τριφυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Trifilia |
ტოპიკოს ინოს ტრიფილიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ტრიფილია |
EL |
Τοπικός Οίνος Τυρνάβου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tyrnavos |
ტოპიკოს ინოს ტირნავუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ტირნავოს |
EL |
Τοπικός Οίνος Φλώρινας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Florina |
ტოპიკოს ინოს ფლორინას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ფლორინა |
EL |
Τοπικός Οίνος Χαλικούνας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halikouna |
ტოპიკოს ინოს ხალიკუნას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰალიკუნა |
EL |
Τοπικός Οίνος Χαλκιδικής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halkidiki |
ტოპიკოს ინოს ხალკიდის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰალკიდიკი |
ES |
Abanilla |
აბანილია |
ES |
Aragón - Bajo Aragón |
არაგონ-ბახო-არაგონ |
ES |
Aragón - Ribera del Gállego-Cinco Villas |
არაგონ- რიბერა დელ გალიეგო-სინკო ვილიას |
ES |
Aragón - Ribera del Jiloca |
არაგონ-რიბერა დელ ხილოკა |
ES |
Aragón - Valdejalón |
არაგონ-ვალდეხალონ |
ES |
Aragón - Valle del Cinca |
არაგონ-ბალიე დელ სინკა |
ES |
Bailén |
ბაილენ |
ES |
Barbanza e Iria |
ბარბანსა ე ირია |
ES |
Betanzos |
ბეტანსოს |
ES |
Cádiz |
კადის |
ES |
Campo de Cartagena |
კამპო დე კარტახენა |
ES |
Cangas |
კანგას |
ES |
Castelló |
კასტელიო |
ES |
Castilla |
კასტილია |
ES |
Castilla y León |
კასტილია ი ლეონ |
ES |
Contraviesa-Alpujarra |
კონტრავიესა-ალპუხარა |
ES |
Córdoba |
კორდობა |
ES |
Costa de Cantabria |
კოსტა დე კანტაბრია |
ES |
Desierto de Almería |
დესიერტო დე ალმერია |
ES |
El Terrerazo |
ელ ტერერასო |
ES |
Extremadura |
ეკსტრემადურა |
ES |
Formentera |
ფორმენტერა |
ES |
Gálvez |
გალვეს |
ES |
Granada Sur-Oeste |
გრანადა სუე-ოესტე |
ES |
Ibiza |
იბისა |
ES |
Illes Balears |
ილეს ბალეარს |
ES |
Isla de Menorca |
ისლა დე მენორკა |
ES |
Laujar-Alpujarra |
ლაუხარ-ალპუხარა |
ES |
Liébana |
ლიებანა |
ES |
Los Palacios |
ლოს პალსიოს |
ES |
Norte de Almería |
ნორტე დე ალმერია |
ES |
Norte de Granada |
ნორტე დე გრანადა |
ES |
Pozohondo |
პოსოონდო |
ES |
Ribera del Andarax |
რიბერა დელ ანდარაკს |
ES |
Ribera del Queiles |
რიბერა დელ კეილეს |
ES |
Serra de Tramuntana-Costa Nord |
სერა დე ტრამუნტანა კოსტა ნორდ |
ES |
Sierra de Alcaraz |
სიერრა დე ალკარას |
ES |
Sierra Norte de Sevilla |
სიერა ნორტე დე სევილია |
ES |
Sierra Sur de Jaén |
სიერა სურ დე ხაენ |
ES |
Torreperogil |
თორეპეროხილ |
ES |
Valle del Miño-Ourense |
ბალიე დე მინიო-ოურენსე |
ES |
Valles de Sadacia |
ბალიეს დე სადასია |
ES |
Villaviciosa de Córdoba |
ვილიავისიოსა დე კორდობა |
FR |
Agenais |
აჟნე |
FR |
Aigues |
ეგ |
FR |
Ain |
ენ |
FR |
Allier |
ალიე |
FR |
Allobrogie |
ალობროჟი |
FR |
Alpes de Haute-Provence |
ალპ დე ოტ პროვანს |
FR |
Alpes-Maritimes |
ალპ მარიტიმ |
FR |
Alpilles |
ალპიი |
FR |
Ardèche |
არდეშ |
FR |
Argens |
არჟან |
FR |
Ariège |
არიეჟ |
FR |
Aude |
ოდ |
FR |
Aveyron |
ავერონ |
FR |
Balmes Dauphinoises |
ბალმ დოფინუაზ |
FR |
Bénovie |
ბენოვი |
FR |
Bérange |
ბერანჟ |
FR |
Bessan |
ბესან |
FR |
Bigorre |
ბიგორ |
FR |
Bouches-du-Rhône |
ბუშ დიუ რონ |
FR |
Bourbonnais |
ბურბონე |
FR |
Calvados |
კალვადოს |
FR |
Cassan |
კასან |
FR |
Cathare |
კატარ |
FR |
Caux |
კო |
FR |
Cessenon |
შესნონ |
FR |
Cévennes, kam seko vai neseko Mont Bouquet |
სევენ, შეიძლება მოსდევდეს მონ ბუკე |
FR |
Charentais, kam seko vai neseko Ile d'Oléron |
შარანტე შეიძლება მოსდევდეს ილ დ’ოლერონ |
FR |
Charentais, kam seko vai neseko Ile de Ré |
შარანტე, შეიძლება მოსდევდეს ილ დე რე |
FR |
Charentais, kam seko vai neseko Saint Sornin |
შარანტე, შეიძლება მოსდევდეს სენ სორნენ |
FR |
Charente |
შარანტ |
FR |
Charentes Maritimes |
შარანტ მარიტიმ |
FR |
Cher |
შერ |
FR |
Cité de Carcassonne |
სიტე დე კარკასონ |
FR |
Collines de la Moure |
კოლინ დე ლა მურ |
FR |
Collines Rhodaniennes |
კოლინ როდანიენ |
FR |
Comté de Grignan |
კონტე დე გრინან |
FR |
Comté Tolosan |
კონტე ტოლოზან |
FR |
Comtés Rhodaniens |
კონტე როდანიენ |
FR |
Corrèze |
კორეზ |
FR |
Côte Vermeille |
კოტ ვერმეილ |
FR |
Coteaux Charitois |
კოტო შარიტუა |
FR |
Coteaux de Bessilles |
კოტო დე ბესიი |
FR |
Coteaux de Cèze |
კოტო დე სეზ |
FR |
Coteaux de Coiffy |
კოტო კუაფი |
FR |
Coteaux de Fontcaude |
კოტო დე ფონკოდ |
FR |
Coteaux de Glanes |
კოტო დე გლან |
FR |
Coteaux de l'Ardèche |
კოტო დე ლ’არდეშ |
FR |
Coteaux de la Cabrerisse |
კოტო დე ლა საბრერის |
FR |
Coteaux de Laurens |
კოტო დე ლორან |
FR |
Coteaux de l’Auxois |
კოტო დე ლ’ოქსუა |
FR |
Coteaux de Miramont |
კოტო დე მორამონ |
FR |
Coteaux de Montélimar |
კოტო დე მონტელიმარ |
FR |
Coteaux de Murviel |
კოტო დე მიურვიელ |
FR |
Coteaux de Narbonne |
კოტო დე ნარბონ |
FR |
Coteaux de Peyriac |
კოტო დე პეირაკ |
FR |
Coteaux de Tannay |
კოტო დე ტანე |
FR |
Coteaux des Baronnies |
კოტო დე ბარონი |
FR |
Coteaux du Cher et de l’Arnon |
კოტო დიუ შერ ე დე ლ’არონ |
FR |
Coteaux du Grésivaudan |
კოტო დიუ გრესივოდან |
FR |
Coteaux du Libron |
კოტო დიუ ლიბრონ |
FR |
Coteaux du Littoral Audois |
კოტო დიუ ლიტორალ ოდუა |
FR |
Coteaux du Pont du Gard |
კოტო დიუ პონ დიუ გარ |
FR |
Coteaux du Salagou |
კოტო დიუ სალაგუ |
FR |
Coteaux du Verdon |
კოტო დიუ ვერდონ |
FR |
Coteaux d’Enserune |
კოტო დ’დანსრუნ |
FR |
Coteaux et Terrasses de Montauban |
კოტო ე ტერას დე მონტობან |
FR |
Coteaux Flaviens |
კოტო ფლავიან |
FR |
Côtes Catalanes |
კოტ კატალან |
FR |
Côtes de Ceressou |
კოტ დე სერესუ |
FR |
Côtes de Gascogne |
კოტ დე გასკონ |
FR |
Côtes de Lastours |
კოტ დე ლასტურ |
FR |
Côtes de Meuse |
კოტ დე მეზ |
FR |
Côtes de Montestruc |
კოტ დე მონსტრუკ |
FR |
Côtes de Pérignan |
კოტ დე პერინიან |
FR |
Côtes de Prouilhe |
კოტ დე პრუილ |
FR |
Côtes de Thau |
კოტ დე ტო |
FR |
Côtes de Thongue |
კოტ დე ტონგ |
FR |
Côtes du Brian |
კოტ დიუ ბრიან |
FR |
Côtes du Condomois |
კოტ დიუ კონდომუა |
FR |
Côtes du Tarn |
კოტ დიუ ტარნ |
FR |
Côtes du Vidourle |
კოტ დიუ ვიდურლ |
FR |
Creuse |
კრეზ |
FR |
Cucugnan |
კუკუნიან |
FR |
Deux-Sèvres |
დე-სევრ |
FR |
Dordogne |
დორდონ |
FR |
Doubs |
დუბ |
FR |
Drôme |
დრომ |
FR |
Duché d’Uzès |
დიუშე დ’უზე |
FR |
Franche-Comté, kam seko vai neseko Coteaux de Champlitte |
ფრანშ-კონტე, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე შამპლიტ |
FR |
Gard |
გარდ |
FR |
Gers |
ჟერ |
FR |
Haute Vallée de l'Orb |
ოტ ვალე დე ლ’ორბ |
FR |
Haute Vallée de l’Aude |
ოტ ვალე დე ლ’ოდ |
FR |
Haute-Garonne |
ოტ გარონ |
FR |
Haute-Marne |
ოტ მარნ |
FR |
Haute-Saône |
ოტ სონ |
FR |
Haute-Vienne |
ოტ-ვიენ |
FR |
Hauterive, kam seko vai neseko Coteaux du Termenès |
ოტრივ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დიუ ტერმენე |
FR |
Hauterive, kam seko vai neseko Côtes de Lézignan |
ოტრივ, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ლეზინიან |
FR |
Hauterive, kam seko vai neseko Val d’Orbieu |
ოტრივ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დ’ორბიე |
FR |
Hautes-Alpes |
ოტ-ალპ |
FR |
Hautes-Pyrénées |
ოტ პირენე |
FR |
Hauts de Badens |
ოტ დე ბადან |
FR |
Hérault |
ერო |
FR |
Île de Beauté |
ილ დე ბოტე |
FR |
Indre |
ენდრ |
FR |
Indre et Loire |
ენდრ ეტ ლუარ |
FR |
Isère |
იზერ |
FR |
Landes |
ლანდ |
FR |
Loir et Cher |
ლუარ ე შერ |
FR |
Loire-Atlantique |
ლუარ ატლანტიკ |
FR |
Loiret |
ლუარე |
FR |
Lot |
ლო |
FR |
Lot et Garonne |
ლო ე გარონ |
FR |
Maine et Loire |
მენ ე ლუარ |
FR |
Maures |
მორ |
FR |
Méditerranée |
მედიტერანე |
FR |
Meuse |
მეზ |
FR |
Mont Baudile |
მონ-ბოდილ |
FR |
Mont-Caume |
მონ-კომ |
FR |
Monts de la Grage |
მონ დე ლა გრაჟ |
FR |
Nièvre |
ნიევრ |
FR |
Oc |
ოკ |
FR |
Périgord, kam seko vai neseko Vin de Domme |
პერიგორ, შეიძლება მოსდევდეს ვენ დე დომ |
FR |
Petite Crau |
პეტიტ კრო |
FR |
Principauté d'Orange |
პრენსიპოტე დ’ორანჟ |
FR |
Puy de Dôme |
პი დე დომ |
FR |
Pyrénées Orientales |
პირენე ორიანტალ |
FR |
Pyrénées-Atlantiques |
პირენე ატლანტიკ |
FR |
Sables du Golfe du Lion |
საბლ დიუ გოლფ დიუ ლიონ |
FR |
Saint-Guilhem-le-Désert |
სენ გილემ ლე დეზერ |
FR |
Saint-Sardos |
სენტ სარდო |
FR |
Sainte Baume |
სენტ ბომ |
FR |
Sainte Marie la Blanche |
სენტ მარი ლა ბლანშ |
FR |
Saône et Loire |
სონ ე ლუარ |
FR |
Sarthe |
შარტ |
FR |
Seine et Marne |
სენ ე მარნ |
FR |
Tarn |
თარნ |
FR |
Tarn et Garonne |
ტარნ ე გარონ |
FR |
Terroirs Landais, kam seko vai neseko Coteaux de Chalosse |
ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე შალოს |
FR |
Terroirs Landais, kam seko vai neseko Côtes del’Adour |
ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ლ’ადურ |
FR |
Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables de l’Océan |
ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს საბლ დე ლ’ოსეან |
FR |
Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables Fauves |
ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს ფოვ |
FR |
Thézac-Perricard |
თერიკარ |
FR |
Torgan |
თორგა |
FR |
Urfé |
ურფე |
FR |
Val de Cesse |
ვალ დე სეს |
FR |
Val de Dagne |
ვალ დე დან |
FR |
Val de Loire |
ვალ დე ლუარ |
FR |
Val de Montferrand |
ვალ დე მონფერან |
FR |
Vallée du Paradis |
ვალე დიუ პარადი |
FR |
Var |
ვარ |
FR |
Vaucluse |
ვოკლიუზ |
FR |
Vaunage |
ვონაჟ |
FR |
Vendée |
ვანდე |
FR |
Vicomté d'Aumelas |
ვიკონტე დ’ომლა |
FR |
Vienne |
ვიენ |
FR |
Vistrenque |
ვისტრანკ |
FR |
Yonne |
იონ |
IT |
Allerona |
ალერონა |
IT |
Alta Valle della Greve |
ალტა ვალე დელა გრევე |
IT |
Alto Livenza |
ალტო ლივენცა |
IT |
Alto Mincio |
ალტო მინჩო |
IT |
Alto Tirino |
ალტო ტირინო |
IT |
Arghillà |
არგილა |
IT |
Barbagia |
ბარბაჯა |
IT |
Basilicata |
ბაზილიკატა |
IT |
Benaco bresciano |
ბენაკო ბრეშანო |
IT |
Beneventano |
ბენევენტანო |
IT |
Bergamasca |
ბერგამასკა |
IT |
Bettona |
ბეტონა |
IT |
Bianco del Sillaro Ekvivalents nosaukums: Sillaro |
ბიანკო დელ სილარო ეკვივალენტური ტერმინი: სილარო |
IT |
Bianco di Castelfranco Emilia |
ბიანკო დი კასტელფრანკო ემილია |
IT |
Calabria |
კალაბრია |
IT |
Camarro |
კამარო |
IT |
Campania |
კამპანია |
IT |
Cannara |
კანარა |
IT |
Civitella d'Agliano |
ჩივიტელა დ’ალიანო |
IT |
Colli Aprutini |
კოლი აპრუტინი |
IT |
Colli Cimini |
კოლი ჩიმინი |
IT |
Colli del Limbara |
კოლი ლიმბარა |
IT |
Colli del Sangro |
კოლი დელ სანგრო |
IT |
Colli della Toscana centrale |
კოლი დელა ტოსკანა ცენტრალე |
IT |
Colli di Salerno |
კოლი დი სალერნო |
IT |
Colli Trevigiani |
კოლი ტრევიჯანი |
IT |
Collina del Milanese |
კოლინა დელ მილანეზე |
IT |
Colline di Genovesato |
კოლინე დი ჯენოვეზატო |
IT |
Colline Frentane |
კოლინე ფრენტანე |
IT |
Colline Pescaresi |
კოლინე პესკარეზი |
IT |
Colline Savonesi |
კოლინე სავონეზი |
IT |
Colline Teatine |
კოლინე ტეატინე |
IT |
Condoleo |
კონდოლეო |
IT |
Conselvano |
კონსელვანო |
IT |
Costa Viola |
კოსტა ვიოლა |
IT |
Daunia |
დაუნია |
IT |
Del Vastese Ekvivalents nosaukums: Histonium |
დელ ვასტეზე ეკვივალენტური ტერმინი: ისტონიუმ |
IT |
Delle Venezie |
დელე ვენეციე |
IT |
Dugenta |
დუჯენტა |
IT |
Emilia Ekvivalents nosaukums: Dell'Emilia |
ემილია ეკვივალენტური ტერმინი: დელ’ემილია |
IT |
Epomeo |
ეპომეო |
IT |
Esaro |
ეზარო |
IT |
Fontanarossa di Cerda |
ფონტანაროსა დი ჩერდა |
IT |
Forlì |
ფორლი |
IT |
Fortana del Taro |
ფორტანა დელ ტარო |
IT |
Frusinate Ekvivalents nosaukums: del Frusinate |
ფრუზინატე ეკვივალენტური ტერმინი: დელ ფრუზინატე |
IT |
Golfo dei Poeti La Spezia Ekvivalents nosaukums: Golfo dei Poeti |
გოლფო დეი ლა სპეცია ეკვივალენტური ტერმინი: გოლფო დეი პოეტი |
IT |
Grottino di Roccanova |
გროტინო დი როკანოვა |
IT |
Isola dei Nuraghi |
იზოლა დეი ნურაგი |
IT |
Lazio |
ლაციო |
IT |
Lipuda |
ლიპუდა |
IT |
Locride |
ლოკრიდე |
IT |
Marca Trevigiana |
მარკა ტრევიჯანა |
IT |
Marche |
მარკე |
IT |
Maremma Toscana |
მარემა ტოსკანა |
IT |
Marmilla |
მარმილა |
IT |
Mitterberg tra Cauria e Tel Ekvivalents nosaukums: Mitterberg / Mitterberg zwischen Gfrill und Toll |
მიტერბერგ ტრა კაურია ე ტელ ეკვივალენტური ტერმინი: მიტერბერგ / მიტერბერგ ცვიშენ გფრილ უნდ ტოლ |
IT |
Modena Ekvivalents nosaukums: Provincia di Modena / di Modena |
მონტეკასტელი ეკვივალენტური ტერმინი: პროვინჩა დი მოდენა / დი მოდენა |
IT |
Montecastelli |
მონტეკასტელი |
IT |
Montenetto di Brescia |
მონტენეტო დი ბრეშა |
IT |
Murgia |
მურჯა |
IT |
Narni |
ნარნი |
IT |
Nurra |
ნურა |
IT |
Ogliastra |
ოლიასტრა |
IT |
Osco Ekvivalents nosaukums: Terre degli Osci |
ოსკო ეკვივალენტური ტერმინი: ტერე დელი ოში |
IT |
Paestum |
პაესტუმ |
IT |
Palizzi |
პალიცი |
IT |
Parteolla |
პარტეოლა |
IT |
Pellaro |
პელარო |
IT |
Planargia |
პლანარჯა |
IT |
Pompeiano |
პომპეიანო |
IT |
Provincia di Mantova |
პროვინჩა დი მანტოვა |
IT |
Provincia di Nuoro |
პროვინჩა დი ნუორო |
IT |
Provincia di Pavia |
პროვინჩა დი პავია |
IT |
Provincia di Verona Ekvivalents nosaukums: Veronese |
პროვინჩა დი ვერონა ეკვივალენტური ტერმინი: ვერონეზე |
IT |
Puglia |
პულია |
IT |
Quistello |
კვისტელო |
IT |
Ravenna |
ღავენა |
IT |
Roccamonfina |
ღოკამონფინა |
IT |
Romangia |
ღომანჯა |
IT |
Ronchi di Brescia |
რონკი დი ბრეშა |
IT |
Ronchi Varesini |
რონკი ვარეზინი |
IT |
Rotae |
ღოტაე |
IT |
Rubicone |
ღუბიკონე |
IT |
Sabbioneta |
შაბიონეტა |
IT |
Salemi |
შალემი |
IT |
Salento |
შალენტო |
IT |
Salina |
შალინა |
IT |
Scilla |
შილა |
IT |
Sebino |
შებინო |
IT |
Sibiola |
სიბიოლა |
IT |
Sicilia |
სიჩილია |
IT |
Spello |
შპელო |
IT |
Tarantino |
თარანტინო |
IT |
Terrazze Retiche di Sondrio |
ტერრაცე რეტიკე დი სონდრიო |
IT |
Terre Aquilane Ekvivalents nosaukums: Terre dell'Aquila |
ტერე აკვილანე ეკვივალენტური ტერმინი: ტერე დელ’აკვილა |
IT |
Terre del Volturno |
ტერე დელ ვოლტურნო |
IT |
Terre di Chieti |
ტერე დი კიეტი |
IT |
Terre di Veleja |
ტერე დი ველეია |
IT |
Terre Lariane |
ტერე ლარიანე |
IT |
Tharros |
თაროს |
IT |
Toscano Ekvivalents nosaukums: Toscana |
ტოსკანო ეკვივალენტური ტერმინი: ტოსკანა |
IT |
Trexenta |
თრექსენტა |
IT |
Umbria |
უმბრია |
IT |
Val di Magra |
ვალ დი მაგრა |
IT |
Val di Neto |
ვალ დი ნეტო |
IT |
Val Tidone |
ვალ ტიდონე |
IT |
Valcamonica |
ვალკამონიკა |
IT |
Valdamato |
ვალდამატო |
IT |
Vallagarina |
ვალაგარინა |
IT |
Valle Belice |
ვალე ბელიჩე |
IT |
Valle d'Itria |
ვალე დ’იტრია |
IT |
Valle del Crati |
ვალე დელ კრატი |
IT |
Valle del Tirso |
ვალე დელ ტირსო |
IT |
Valle Peligna |
ვალე პელინია |
IT |
Valli di Porto Pino |
ვალი დი პორტო პინო |
IT |
Veneto |
ვენეტო |
IT |
Veneto Orientale |
ვენეტო ორიენტალე |
IT |
Venezia Giulia |
ვენეცია ჯულია |
IT |
Vigneti delle Dolomiti Ekvivalents nosaukums: Weinberg Dolomiten |
ვინეტი დელე დოლომიტენ ეკვივალენტური ტერმინი: ვაინბერგ დოლომიტენ |
CY |
Λάρνακα Ekvivalents nosaukums: Larnaka |
ლარნაკა ეკვივალენტური ტერმინი: ლარნაკა |
CY |
Λεμεσός Ekvivalents nosaukums: Lemesos |
ლემესოს ეკვივალენტური ტერმინი: ლემესოს |
CY |
Λευκωσία Ekvivalents nosaukums: Lefkosia |
ლევკოსია ეკვივალენტური ტერმინი: ლევკოსია |
CY |
Πάφος Ekvivalents nosaukums: Pafos |
პაფოს ეკვივალენტური ტერმინი: პაფოს |
HU |
Alföldi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ალფოლდი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
HU |
Balatonmelléki, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums |
ბალატონმელლეკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი |
HU |
Dél-alföldi |
დელ-ალფოლდი |
HU |
Dél-dunántúli |
დელ-დუნანტული |
HU |
Duna melléki |
დუნა მელლეკი |
HU |
Duna-Tisza közi |
დუნა-ტისა კოზი |
HU |
Dunántúli |
დუნანტული |
HU |
Észak-Dunántúli |
ესაკ-დუნანტული |
HU |
Felső-Magyarországi |
ფელშო-მადიარორსაგი |
HU |
Nyugat-Dunántúli |
ნიუგატ-დუნანტული |
HU |
Tisza melléki |
ტისა მელლეკი |
HU |
Tisza völgyi |
ტისა ვოლდი |
HU |
Zempléni |
ძემპლენი |
MT |
Maltese Islands |
მალტიზ აილენდზ |
AT |
Bergland |
ბერგლანდ |
AT |
Steierland |
შტეირლანდ |
AT |
Weinland |
ვაინლანდ |
AT |
Wien |
ვინ |
PT |
Lisboa, kam seko vai neseko Alta Estremadura |
ლისბუა, შეიძლება მოსდევდეს ალტა ესტრემადურა |
PT |
Lisboa, kam seko vai neseko Estremadura |
ლისბუა, შეიძლება მოსდევდეს ესტრემადურა |
PT |
Tejo |
ტეჟუ |
PT |
Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta |
ვინო ესპუმანტე ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ალტა |
PT |
Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral |
ვინო ესპუმანტე ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ლიტორალ |
PT |
Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó |
ვინო ესპუმანტე ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ტერას დე სიკო |
PT |
Vinho Licoroso Algarve |
ვინო ლიკოროზო ალგარვე |
PT |
Vinho Regional Açores |
ვინო რეჟიონალ ასორიშ |
PT |
Vinho Regional Alentejano |
ვინო რეჟიონალ ალენტეჟანუ |
PT |
Vinho Regional Algarve |
ვინო რეჟიონალ ალგარვე |
PT |
Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta |
ვინო რეჟიონალ ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ალტა |
PT |
Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral |
ვინო რეჟიონალ რეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ლიტორალ |
PT |
Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó |
ვინო რეჟიონალ ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ტერას დე სიკო |
PT |
Vinho Regional Duriense |
ვინო რეჟიონალ დურიენსე |
PT |
Vinho Regional Minho |
ვინო რეჟიონალ მინუ |
PT |
Vinho Regional Terras do Sado |
ვინო რეჟიონალ ტერას დუ სადუ |
PT |
Vinho Regional Terras Madeirenses |
ვინო რეჟიონალ ტერას მადეირანსიშ |
PT |
Vinho Regional Transmontano |
ვინო რეჟიონალ ტრანსმონტანუ |
RO |
Colinele Dobrogei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
კოლინელე დობროჯეი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Dealurile Crișanei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums |
დეალურილე კრიშანეი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი |
RO |
Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Covurluiului |
დეალურილე მოლდოვეი გარემოების შესაბამისად დეალურილე კოვურლუიულუი |
RO |
Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Hârlăului |
დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე ჰარლეულუი |
RO |
Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Hușilor |
დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე ჰუშილორ |
RO |
Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Iașilor |
დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე იაშილორ |
RO |
Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Tutovei |
დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე ტუტოვეი |
RO |
Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Terasele Siretului |
დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად ტერასალე სირეტულუი |
RO |
Dealurile Moldovei |
დეალურილე მოლდოვეი |
RO |
Dealurile Munteniei |
დეალურილე მუნტენიეი |
RO |
Dealurile Olteniei |
დეალურილე ოლტენიეი |
RO |
Dealurile Sătmarului |
დეალურილე სეტმარულუი |
RO |
Dealurile Transilvaniei |
დეალურილე ტრანსილვანიეი |
RO |
Dealurile Vrancei |
დეალურილე ვრანჩეი |
RO |
Dealurile Zarandului |
დეალურილე ზარანდულუი |
RO |
Terasele Dunării |
ტერასელე დუნერი |
RO |
Viile Carașului |
ვილე კარაშულუი |
RO |
Viile Timișului |
ვილე ტიმიშულუი |
SI |
Podravje,, kam, iespējams, seko izteiciens “mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus |
პოდრავჟე, შეიძლება მოსდევდეს შესიტყვება “მლადო ვინო”, სახელები შეიძლება გამოყენებულ იქნას ზედსართავის ფორმითაც |
SI |
Posavje,, kam, iespējams, seko izteiciens “mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus |
პოსავჟე, შეიძლება მოსდევდეს შესიტყვება “მლადო ვინო”, სახელები შეიძლება გამოყენებულ იქნას ზედსართავის ფორმითაც |
SI |
Primorska,, kam, iespējams, seko izteiciens “mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus |
პრიმორსკა, შეიძლება მოსდევდეს შესიტყვება “მლადო ვინო”, სახელები შეიძლება გამოყენებულ იქნას ზედსართავის ფორმითაც |
SK |
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno” |
ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო” |
SK |
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno” |
მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო” |
SK |
Nitrianska vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno” |
ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო” |
SK |
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno” |
სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო” |
SK |
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno” |
ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო” |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Berkshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ბერკშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Buckinghamshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ბუკინგემშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Cheshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ჩეშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Cornwall |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს კორნვოლ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Derbyshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს დერბიშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Devon |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს დევონ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Dorset |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს დორსეტ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar East Anglia |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ისტ ანგლია |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Gloucestershire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს გლუსტერშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Hampshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ჰემპშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Herefordshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ჰერფორდშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Isle of Wight |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს აილ ოფ უაიტ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Isles of Scilly |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს აილზ ოფ სილი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Kent |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს კენტ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Lancashire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ლანკაშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Leicestershire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ლესტერშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Lincolnshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ლინკოლნშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Northamptonshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ნორთჰამპტონშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Nottinghamshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ნოტინგემშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Oxfordshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ოქსფორდშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Rutland |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს რუთლენდ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Shropshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს შროპშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Somerset |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სომერსეტ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Staffordshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სტაფორდშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Surrey |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სარეი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Sussex |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სასექს |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Warwickshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს უორვიკშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar West Midlands |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ვესტ მიდლენდზ |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Wiltshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს უილტშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Worcestershire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს უორსტერშირი |
UK |
England, kas var arī būt aizstāts ar Yorkshire |
ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს იორკშირი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiff |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს, კარდიფ |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiganshire |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს კარდიგანშირი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Carmarthenshire |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს კარმართენშირი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Denbighshire |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს დენბიგშირი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Gwynedd |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს გვინედ |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Monmouthshire |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს მონმუთშირი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Newport |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს ნიუპორტ |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Pembrokeshire |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს პემბროკშირი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Rhondda Cynon Taf |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს რონდა სინონ ტაფ |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Swansea |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს სუანსი |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar The Vale of Glamorgan |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს ზე ვეილ ოფ გლამორგან |
UK |
Wales, kas var arī būt aizstāts ar Wrexham |
უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს ვრექსჰემ |
Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas vīni
Aizsargājamais nosaukums |
Transkripcija latīņu burtiem |
ახაშენი |
Akhasheni |
ატენური |
Atenuri |
გურჯაანი |
Gurjaani |
კახეთი (კახური) |
Kakheti (Kakhuri) |
კარდენახი |
Kardenakhi |
ხვანჭკარა |
Khvanchkara |
კოტეხი |
Kotekhi |
ქინძმარაული |
Kindzmarauli |
ყვარელი |
Kvareli |
მანავი |
Manavi |
მუკუზანი |
Mukuzani |
ნაფარეული |
Napareuli |
სვირი |
Sviri |
თელიანი |
Teliani |
ტიბაანი |
Tibaani |
წინანდალი |
Tsinandali |
ტვიში |
Tvishi |
ვაზისუბანი |
Vazisubani |
B DAĻA
Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības stiprie alkoholiskie dzērieni
Eiropas Savienības dalībvalsts |
Aizsargājamais nosaukums |
Transkripcija gruzīnu burtiem |
Produkta veids |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum de la Martinique |
ტრანსლიტერაცია |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum de la Guadeloupe |
რომ დელა მარტინიკ |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum de la reunion |
რომ დელა გვადელუპ |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum de la Guyane |
რომდე ლარეუნიონ |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum de sucrerie de la Baie du Galion |
რომ დელა გუიან |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum des Antilles françaises |
რომდე სიუკრერი დე ლა ბედიუ გალიონ |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Rhum des départements français d'outre-mer |
რომდეზ ანტიი ფრანცეზ |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Ron de Málaga |
რომდე დეპარტემან ფრანცე დ’უტრ-მერ |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Ron de Granada |
რონ დე მალაგა |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Rum da Madeira |
რონ დე გრანადა |
Rums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
UK Apvienotā Karaliste (Skotija) |
Scotch Whisky |
რომ დე მადეირა |
Viskijs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IE |
Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach Irish Whisky (1) |
სქოჩ ვისკი |
Viskijs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Whisky español |
აირიშვისკი /ვისკე ბითა აირინაჰ /აირიშ ვისკი |
Viskijs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Whisky breton / Whisky de Bretagne |
ვისკი ესპანიოლ |
Viskijs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Whisky alsacien / Whisky d'Alsace |
ვისკი დ’ალზას |
Viskijs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დესეგლ დე მარკ ნასიონალ ლუქსამბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE AT BE Vācija, Austrija, Beļģija (vāciski runājošā kopiena) |
Korn / Kornbrand |
კორნ/კორნბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Münsterländer Korn / Kornbrand |
მიუნსტერლენდერ კორნ/კორნბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Sendenhorster Korn / Kornbrand |
ზენდენჰოსტერ კორნ/კორნრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Bergischer Korn / Kornbrand |
ბერგიშერ კორნ/ კორნბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Emsländer Korn / Kornbrand |
ემსლენდერ კორნ/კორნბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Haselünner Korn / Kornbrand |
ჰაზელიუნერ კორნ/კონბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Hasetaler Korn / Kornbrand |
ჰაზეტალერ კორნ /კონბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Samanė |
შამანე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de Cognac |
ო-დე-ვი დეკონიაკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie des Charentes |
ო-დე-ვი დეშარანტ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de Jura |
ო-დე-ვი დეჟიურა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Cognac Nosaukumam “Cognac” var pievienot šādus jēdzienus:
|
კონიაკ სახელი “კონიაკი” შეიძლება გავრცობილ იქნას შემდეგი ტერმინებით:
|
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Fine Bordeaux |
ფინ ბორდო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Fine de Bourgogne |
ფინ დე ბურგონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Armagnac |
არმანიაკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Bas-Armagnac |
ბა-არმანიაკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Haut-Armagnac |
ო-არმანიაკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Armagnac-Ténarèze |
არმანიაკ-ტენარეზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Blanche Armagnac |
ბლანშ არმანიაკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin de la Marne |
ო-დე-ვი დევენ დე ლა მარნ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire d’Aquitaine |
ო-დე-ვი დევენ ორიჟინერ დ’აკიტენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin de Bourgogne |
ო-დე-ვი დევენ დე ბურგონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est |
ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დიუ სანტრ-ესტ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté |
ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დე ფრანშ-კონტე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire du Bugey |
ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დიუ ბიუჟეი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin de Savoie |
ო-დე-ვი დევენ დე სავუა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire |
ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დე კოტო დე ლალუარ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône |
ო-დე-ვი დევენ დე კოტ- დიუ-რონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire de Provence |
ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დე პროვანს |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de Faugères / Faugères |
ო-დე-ვი დე ფოჟერ/ფოჟერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc |
ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დიუ ლანგედოკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de Vinho Douro |
აგიარდენტედე ვინო დურო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de Vinho Ribatejo |
აგიარდენტედე ვინო რიბატეჟუ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de Vinho Alentejo |
აგიარდენტედე ვინო ალენტეჟუ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes |
აგიარდენტედე ვინო და რეჟიანო დოშ ვინოს ვერდეშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho |
აგიარდენტედე ვინო და რეჟიანო დოშ ვინოს ვერდეშ დეალვარინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de Vinho Lourinhã |
აგიარდენტედე ვინო ლურინან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Сунгурларска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сунгурларе / sungurlarska grozdova rakia / grozdova rakia ot sungurlare / sungurlarska grozdova rakia / Grozdova rakya from Sungurlare |
სუნგურლარსკა გროზდოვარაკია / გროზდოვარაკია ოტ სუნგურლარე / სუნგურლარსკა გროზდოვარაკია / გროზდოვარაკია სუნგურლარიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сливен) /Slivenska perla (Slivenska grozdova rakya / Grozdova rakya from Sliven) |
სლივენსკა პერლა (სლი- ვენსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ სლივენ) / სლივენსკა პერლა (სლივენსკა გრო- ზდოვა რაკია / გროზდო- ვა რაკია სლივენიდან) |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Стралджанска Мускатова ракия / Мускатова ракия от Стралджа / Straldjanska Muscatova rakya / Muscatova rakya from Straldja |
სტრალჯანსკა მუსკატოვა რაკია / მუსკატოვა რაკია ოტ სტრალჯა/სტრალ- ჯანსკა მუსკატოვა რაკია /მუსკატოვა რაკია სტრალჯადან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Поморийска гроздова ракия / Гроздова ракия от Поморие / Pomoriyska grozdova rakya / Grozdova rakya from Pomorie |
პომორიისკაგროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ პომორიე/ პომორიისკა გროზდოვარაკია/ გროზ- დოვა რაკია პომორიედან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Русенска бисерна гроздова ракия / Бисерна гроздова ракия от Русе / Russenska biserna grozdova rakya / Biserna grozdova rakya from Russe |
რუსენსკა ბისერნა გროზდოვარაკია/ ბისე- რნა გროზდოვა რაკია ოტ რუსე / რუსენსკა ბისერნა გროზდოვარაკია / ბისერნა გროზდოვა რაკია რუსეთიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Бургаска Мускатова ракия / Мускатова ракия от Бургас / Bourgaska Muscatova rakya / Muscatova rakya from Bourgas |
ბურგასკა მუსკატოვა რაკია / მუსკატოვა რაკია ოტ ბურგას / ბურგასკა მუსკატოვარაკია/მუსკა- ტოვა რაკიაბურგასიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Добруджанска мускатова ракия / Мускатова ракия от Добруджа / Dobrudjanska muscatova rakya / muscatova rakya from Dobrudja |
დობრუჯანსკა მუსკატოვა რაკია / მუსკატოვა რაკია ოტ დობრუჯა/ დობრუ- ჯანსკა მუსკატოვა რაკია /მუსკატოვა რაკია დობრუჯადან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Сухиндолска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сухиндол / Suhindolska grozdova rakya / Grozdova rakya from Suhindol |
სუხინდოლსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ სუხინდოლ/ სუჰინ- დოლსკა გროზდოვა რაკია/გროზდოვა რაკია სუჰინდოლიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Карловска гроздова ракия / Гроздова Ракия от Карлово / Karlovska grozdova rakya / Grozdova Rakya from Karlovo |
კარლოვსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ კარლოვო / კარლო- ვსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვარაკია კარლოვოდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Vinars Târnave |
ვინარს ტერნავე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Vinars Vaslui |
ვინარს ვასლუი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Vinars Murfatlar |
ვინარს მურფატლარ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Vinars Vrancea |
ვინარს ვრანჩა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Vinars Segarcea |
ვინარს სეგარჩა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Brandy de Jerez |
ბრანდიდეხერეს |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Brandy del Penedés |
ბრანდიდელ პენდეს |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Brandy italiano |
ბრანდი იტალიანო |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Brandy Αττικής / Brandy of Attica |
ბრანდი ატიკის / ატიკის ბრენდი |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Brandy Πελοποννήσου / Brandy of the Peloponnese |
ბრანდი პელოპონისუ / პელოპონესის ბრენდი |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Brandy Κεντρικής Ελλάδας / Brandy of central Greece |
ბრანდიკენდრიკის ელადას / ცენტრალური საბერძნეთის ბრენდი |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Deutscher Weinbrand |
დოიჩერ ვაინბრანდ |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Wachauer Weinbrand |
ვახაუერ ვაინბრანდ |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Weinbrand Dürnstein |
ვაინბრანდდიურნშტაინ |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Pfälzer Weinbrand |
პფელცერვაინბრანდ |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Karpatské brandy špeciál |
კარპატსკე ბრანდი შპეციალ |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Brandy français / Brandy de France |
ბრანდი ფრანსე/ ბრანდი დე ფრანსე |
Brendijs - Weinbrand |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc de Champagne / Eau-de-vie de marc de Champagne |
მარკ დე შამპან/ ო-დე-ვი დე მარკ დეშამპან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc d'Aquitaine / Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine |
მარკ დ’აკიტენ/ ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დ’აკიტენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc de Bourgogne / Eau-de-vie de marc de Bourgogne |
მარკ დე ბურგონ/ ო-დე-ვი დე მარკ დებურგონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc du Centre-Est / Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est |
მარკ დიუ სანტრ-ესტ/ ო-დე-ვი დემარკ ორიჟინერ დიუ სანტრ-ესტ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc de Franche-Comté /Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté |
მარკ დეფრანშ-კონტე-ო- დე-ვი მარკდე ფრანშ- კონტე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc du Bugey / Eau-de-vie de marc originaire de Bugey |
მარკ დე ბიუჟეი/ ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დე ბიუჟეი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc de Savoie / Eau-de-vie de marc originaire de Savoie |
მარკ დე სავუა/ ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დე სავუა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc des Côteaux de la Loire / Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire |
მარკ დე კოტო დე ლა ლუარ/ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დე კოტო და ლა ლუარ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc des Côtes-du-Rhône / Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône |
მარკ დე კოტ-დიუ-რონ/ ო-დე-ვი დემარკ დე კოტ დიუ რონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc de Provence / Eau-de-vie de marc originaire de Provence |
მარკ დე პროვანს/ ო-დე- ვი დე მარკორიჟინერ დე პროვანს |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc du Languedoc / Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc |
(მარკ დიულანგედოკ/ო- დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დიუ ლანგედოკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc d'Alsace Gewürztraminer |
მარკ დ’ალზას გევიურცტრამინერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc de Lorraine |
მარკ დელორენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc d'Auvergne |
მარკ დ’ოვერნ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Marc du Jura |
მარკ დიუ ჟი ურა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente Bagaceira Bairrada |
აგიარდენტებაგასეირა ბაირადა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente Bagaceira Alentejo |
აგიარდენტებაგასეირა ალენტეჟუ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes |
აგიარდენტებაგასეირა და რეჟიანოდოშ ვინოს ვერდეშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho |
აგიარდენტებაგასეირა და რაჟიანო დოშ ვონოს ვერდეშ დეალვარინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Orujo de Galicia |
ორუხო დე გალისია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa |
გრაპა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa di Barolo |
გრაპა დი ბაროლო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa piemontese / Grappa del Piemonte |
გრაპა პიემონტეზე/ გრაპა დელ პიემონტე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa lombarda / Grappa di Lombardia |
გრაპა ლომბარდა/ გრაპა დი ლომბარდია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa trentina / Grappa del Trentino |
გრაპა ტრენტინა/ გრაპა დელ ტრანტინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa friulana / Grappa del Friuli |
გრაპა ფრიულანა/ გრაპა ელ Fრიული |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa veneta / Grappa del Veneto |
გრაპა ვენეტა/გრაპა დელ ვენეტო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Grappa / Grappa dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ გრაპა/ გრაპა დელ’ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa Siciliana / Grappa di Sicilia |
გრაპა სიჩილიანა/გრაპა დი სიჩილია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Grappa di Marsala |
გრაპა დი მარსალა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τσικουδιά / Tsikoudia |
ციკუდია / ციკუდია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τσικουδιά Κρήτης / Tsikoudia of Crete |
ციკუდია კრიტის / კრეტისციკუდია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τσίπουρο / Tsipouro |
ციპურო / ციპურო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τσίπουρο Μακεδονίας/ Tsipouro of Macedonia |
ციპურო მაკედონიას / მაკედონიასციპურო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τσίπουρο Θεσσαλίας / Tsipouro of Thessaly |
ციპურო თესალიას / თესალიას ციპურო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τσίπουρο Τυρνάβου / Tsipouro of Tyrnavos |
ციპურო ტირნავუ / ტირნავოს ციპურო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დემარკ ნასიო- ნალ ლუქსამბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
CY |
Ζιβανία / Τζιβανία /Ζιβάνα / Zivania |
ზიბანია / ძიბანია / ზიბანა / ზინანია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU |
Törkölypálinka |
თერკეიპალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Schwarzwälder Kirschwasser |
შვარცველდერ კირსვაშერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Schwarzwälder Mirabellenwasser |
შვარცველდერ მირაბელენვასერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Schwarzwälder Williamsbirne |
შვარცველდერ უილიამსბირნე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Schwarzwälder Zwetschgenwasser |
შვარცველდერ ცვეჩგენვასერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Fränkisches Zwetschgenwasser |
ფრენკიშეს ცვეჩგენვასერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Fränkisches Kirschwasser |
ფრენკიშეს კირშვასერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Fränkischer Obstler |
ფრენკიშერ ობსტლერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Mirabelle de Lorraine |
მირაბელ დე ლორენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Kirsch d'Alsace |
კირშ დ’ალზას |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Quetsch d'Alsace |
კეტჩ დ’ალზას |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Framboise d'Alsace |
ფრამბუაზ დ’ალზას |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Mirabelle d'Alsace |
მირაბელ დ’ალზას |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Kirsch de Fougerolles |
კირშ დე ფუჟეროლ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Williams d'Orléans |
უილიამს დ’ორლეან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Williams / Williams dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ უილიამს/ უილიამს დელ’ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Aprikot / Aprikot dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ აპრიკოტ/ აპრიკოტ დელ / ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Marille / Marille dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ მარილე/ მარილე დელ’ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Kirsch / Kirsch dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ კირშ/ კირშ დელ/ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Zwetschgeler / Zwetschgeler dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ ცვეჩგელერ/ცვეჩგელერ დელ’ალტოადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Obstler / Obstler dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ ობსტლერ/ობსტლერ დელ’ალტოადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Gravensteiner / Gravensteiner dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ გრავენ- შტაინერ/გრავენშტაინერ დელ’ალტოადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Golden Delicious / Golden Delicious dell'Alto Adige |
ზიუდტიროლერ გოლდენ დილიშეზ/ გოლდენ დი- ლიშეზ დელ’ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Williams friulano / Williams del Friuli |
უილიამს ფრიულანო/ უილიამს დელ ფრიული |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Sliwovitz del Veneto |
სლიკოვიცდელ ვენეტო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia |
სლიკოვიცდელ ფრი- ული-ვენეცია ჟულია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Sliwovitz del Trentino-Alto Adige |
სლიკოვიც დელ ტრენტინო-ალტო ადიჯე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Distillato di mele trentino / Distillato di mele del Trentino |
დისტილატო დი მელე ტრენტინო/დისტილატო დი მელე დელ ტრენტინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Williams trentino / Williams del Trentino |
უილიამს ტრენტინო/ უილიამს დელ ტრენტინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Sliwovitz trentino / Sliwovitz del Trentino |
სლიკოვიც ტრენტინო/ სლიკოვიც დელ ტრენტინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Aprikot trentino / Aprikot del Trentino |
აპრიკოტ ტრენტინო/ აპრიკოტ დელ ტრენტინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Medronho do Algarve |
მედრონუ დუ Aლგარვე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Medronho do Buçaco |
მედრონუ დუ ბუსაკო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Kirsch Friulano / Kirschwasser Friulano |
კირშფრიულანო/ კირშვასერფრიულანო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Kirsch Trentino / Kirschwasser Trentino |
კირშ ტრენტინო/ კირშვასერტრენტინო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Kirsch Veneto / Kirschwasser Veneto |
კირშ ვენეტო/კირშვასერ ვენეტო |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Aguardente de pêra da Lousã |
აგიარდენტედე პერა და ლოუზან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დეპომ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დეპუარ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დეკირშ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დეკეტჩ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დემირაბელ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise |
ო-დე-ვი დეპრიუნელ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Wachauer Marillenbrand |
ვახაუერ მარილენბრანდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU |
Szatmári szilvapálinka |
სატმარი სილვაპალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU |
Kecskeméti barackpálinka |
კეჩკემეტი ბარაკპალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU |
Békési szilvapálinka |
ბეკეში სილვაპალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU |
Szabolcsi almapálinka |
საბოლჩი ალმაპალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU |
Gönci barackpálinka |
გენსი ბარაკპალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
HU AT (attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu no aprikožu spirta, ko ražo vienīgi šādās zemēs: Niederösterreich, Burgenland, Steiermark, Wien) |
Pálinka |
პალინკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Bošácka Slivovica |
ბოშაკა სლივოვიკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Brinjevec |
ბრინჟევეკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Dolenjski sadjevec |
დოლენჟსკი სადჟევეკ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Троянска сливова ракия / Сливова ракия от Троян / Troyanska slivova rakya / Slivova rakya from Troyan |
ტროიანსკა სლივოვა რაკია / სლივოვა რაკია ოტ ტროიან/ ტროიანსკა სლივოვა რაკია/ სლივოვა რაკია ტროიანიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Силистренска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Силистра / Silistrenska kaysieva rakya / Kaysieva rakya from Silistra |
სილისტრენსკა კაისიევა რაკია/ კაისიევა რაკია ოტ სილისტრა/ სილისტრენსკა კაისიევა რაკია/ კაისიევა რაკია სილისტრადან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Тервелска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Тервел / Tervelska kaysieva rakya / Kaysieva rakya from Tervel |
ტერველსკაკაისიევა რაკია / კაისიევა რაკია ოტ ტერველ/ ტერველსკა კაისიევა რაკია/ კაისიევა რაკია ტერველიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BG |
Ловешка сливова ракия / Сливова ракия от Ловеч / Loveshka slivova rakya / Slivova rakya from Lovech |
ლოვეშკა სლივოვა რაკია/ სლივოვა რაკია ოტ ლოვეჩ / ლოვეშკა სლივოვა რაკია /სლივოვა რაკია ლოვეჩიდან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Pălincă |
პელიკე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Țuică Zetea de Medieșu Aurit |
ტუიკე ზეტეა დე მედიეშუ აურიტ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Țuică de Valea Milcovului |
ტუიკე დე ვალეა მილკოვულუი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Țuică de Buzău |
ტუიკე დე ბუზეუ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Țuică de Argeș |
ტუიკე დე არგეშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Țuică de Zalău |
ტუიკე დე ზალეუ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Țuică Ardelenească de Bistrița |
ტუიკე არდელენეასკე დე ბისტრიცა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Horincă de Maramureș |
ჰორინკე დე მარამურეშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Horincă de Cămârzana |
ჰორინკე დე კემერზანა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Horincă de Seini |
ჰორინკე დე სეინი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Horincă de Chioar |
ჰორინკე დე კიოარ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Horincă de Lăpuș |
ჰორინკე დე ლეპუშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Turț de Oaș |
ტურც დე ოაშ ტურჩ დე ოაშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RO |
Turț de Maramureș |
ტურც დე მარამურეშ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Calvados |
კალვადოს |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Calvados Pays d'Auge |
კალვადოს პეი დ’ოჟ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Calvados Domfrontais |
კალვადოს დომფრონტე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de cidre de Bretagne |
ო-დე-ვი დესიდრ დე ბრეტან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de poiré de Bretagne |
ო-დე-ვი დეპუარე დე ბრეტან |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de cidre de Normandie |
ო-დ-ვი დე სიდრ დე ნორმანდი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de poiré de Normandie |
ო-დე-ვი დეპუარე დე ნორმანდი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de cidre du Maine |
ო-დე-ვი დესიდრ დიუ მენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Aguardiente de sidra de Asturias |
აგვარდენტედე სიდრა დე ასტურიას |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Eau-de-vie de poiré du Maine |
ო-დე-ვი დეპუარე დიუ მენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SE |
Svensk Vodka / Swedish Vodka |
სვენშ ვოდკა / სვედიშ ვოდკა ან შვედური ვოდკა |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FI |
Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland |
სუომალეაინენ ვოდკა / ფინსკ ვოდკა / ვოდკა ოფ ფინლენდ ან ფინური ვოდკა |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PL |
Polska Wódka / Polish Vodka |
პოლსკა ვოდკა / პოლონურივოდკა ან ფოლიშ ვოდკა |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Laugarício vodka |
ლაუგარიციო ვოდკა |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Originali lietuviška degtinė / Original Lithuanian vodka |
ორიჯინალი ლიეტუვიშკა დეგტინე/ორიჯინალ ლითუანიანვოდკა |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PL |
Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass / Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej |
მცენარეული არაყი ჩრდილოეთპოდლეზიეს დბლობიდან, არომატი- ზებული ბიზონის ბალახის ექსტრაქტით / ზიოლოვა ზ ნიზინი პოლნოცნოპოლასკიეჟ |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LV |
Latvijas Dzidrais |
ლატვიჟას სიდრეს |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LV |
Rīgas Degvīns |
რიგას დეგვინს |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EE |
Estonian vodka |
ესტონიან ვოდკა |
Degvīns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Schwarzwälder Himbeergeist |
შვარცველდერ ჰიმბერგაისტ |
Geist |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Bayerischer Gebirgsenzian |
ბაიერიშერ გებირგსენციან |
Genciāns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Südtiroler Enzian / Genziana ell'Alto Adige |
ზიუდტიროლე ოლერ ენციან/ჯენციანა დელ’ლტო ადიჯე |
Genciāns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Genziana trentina / Genziana del Trentino |
ჯენციანა ტრენტინა/ჯენციანა დელ ტრენტინო |
Genciāns |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE NL FR DE Beļģija, Nīderlande, Francija (departamenti Nord (59) un Pas-de-Calais (62)),Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina-Vestfāle un Lejassaksija) |
Genièvre / Jenever / Genever |
ჟენიევრ/ჟენევე/ჟენევე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE NL FR Beļģija, Nīderlande, Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)) |
Genièvre de grains, Graanjenever, Graangenever |
ჟენიევრ დე გრენ, გრაანჟენევე/გრაანჟენევე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE NL Beļģija, Nīderlande |
Jonge jenever, jonge genever |
ჟონჯე ჟენევე, ჟონჯე ჟენევე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE NL Beļģija, Nīderlande |
Oude jenever, oude genever |
უდე ჟენევე,უდე ჯენევე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE Beļģija (Hasselt, Zonhoven,Diepenbeek) |
Hasseltse jenever / Hasselt |
ჰასელტსე ჟენევე / ჰასელტ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE Beļģija (Balegem) |
Balegemse jenever |
ბალეჯემსეჟენევე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE Beļģija (Oost-Vlaanderen) |
O' de Flander-Oost-Vlaamse Graanjenever |
ო’დე ფლანდერ-ოსტ- ვლამსე გრანჟენევე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE Beļģija (Région wallonne) |
Peket-Pékêt / Peket-Pékêt de Wallonie |
პეკეტ- პეკეტ / პეკეტ- პეკეტ დე ვალონი |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)) |
Genièvre Flandres Artois |
ჟენიევრ ფლანდრ არტუა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Ostfriesischer Korngenever |
ოსტფრიზიშერ კორნგენევერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Steinhäger |
შტაინჰეგერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
UK |
Plymouth Gin |
ფლაიმაუთჯინ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Gin de Mahón |
ხინ დე მაონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Vilniaus džinas / Vilnius Gin |
ვილნიაუს ჯინას / ვილნიუს ჯინ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Spišská borovička |
სპიშსკა ბოროვიჩკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Slovenská borovička Juniperus |
სლოვენსკაბოროვიჩკა ჟუნიპერუს |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Slovenská borovička |
სლოვენსკაბოროვიჩკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Inovecká borovička |
ინოვეცკა ბოროვიჩკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Liptovská borovička |
ლიპტოვსკა ბოროვიჩკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DK |
Dansk Akvavit / Dansk Aquavit |
დანსკ აკვავიტ / დანსკ აკვავიტ |
Akvavit-aquavit |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SE |
Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / Swedish Aquavit |
სვენშ აკვავიტ/ სვენშ აკვავიტ/სვედიშ აკვავიტ |
Akvavit-aquavit |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Anís español |
ანის ესპანიოლ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Anís Paloma Monforte del Cid |
ანის პალომა მონფორტე დელ სიდ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Hierbas de Mallorca |
ერბას დე მალიორკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Hierbas Ibicencas |
იერბას იბისენკას |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Évora anisada |
ევორა ანისადა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Cazalla |
კასალია |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Chinchón |
ჩინჩონ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Ojén |
ოხენ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Rute |
ღუტე |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Janeževec |
ჟანეჟევეც |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL CY |
Ouzo / Oύζο |
უსო / უსო |
Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Ούζο Μυτιλήνης / Ouzo of Mitilene |
უსო მიტილინის / მიტილინის უსო |
Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Ούζο Πλωμαρίου / Ouzo of Plomari |
უსო პლომარიუ / პლომარის უსო |
Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Ούζο Καλαμάτας / Ouzo of Kalamata |
უსო კალამატას / კალამატასუსო |
Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Ούζο Θράκης / Ouzo of Thrace |
უსო ტრაკის / ტრაკიას უსო |
Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Ούζο Μακεδονίας / Ouzo of Macedonia |
უსო მაკედონიას / მაკედონიასუსო |
Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Demänovka bylinná horká |
დემენოვკა ბილინა ჰორკა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Rheinberger Kräuter |
რაინბერგერ კროიტერ |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Trejos devynerios |
ტრეჟოს დევინერიოს |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Slovenska travarica |
სლოვენსკატრავარიცა |
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Berliner Kümmel |
ბერლინერ კიუმელ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Hamburger Kümmel |
ჰამბურგერკიუმელ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Münchener Kümmel |
მიუნხენერ კიუმელ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Chiemseer Klosterlikör |
ქიმზერ კლოსტერლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Bayerischer Kräuterlikör |
ბაიერიშერ კროიტერლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IE |
Irish Cream |
აირიშ კრიმ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Palo de Mallorca |
პალო დე მალიორკა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Ginjinha portuguesa |
ჟინჟინა პორტუგესა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Licor de Singeverga |
ლიკორ დესინჟენერგა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Liquore di limone di Sorrento |
ლიკვორე დი ლიმონედი სორენტო |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Liquore di limone della Costa d'Amalfi |
ლიკვორე დი ლიმონე დელა კოსტა დ’ამალფი |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Genepì del Piemonte |
ჯენეპიდელ პიემონტე |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Genepì della Valle d'Aosta |
ჯენეპიდელა ვალე დ’აოსტა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Benediktbeurer Klosterlikör |
ბენდიქტბოირერ კლოსტერლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Ettaler Klosterlikör |
ეტალერ კლოსტერლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Ratafia de Champagne |
რატაფია დე შამპან |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Ratafía catalana |
რატაფია კატალანა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Anis português |
ანის პორტუგეს |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FI |
Suomalainen Marjalikööri / Suomalainen Hedelmälikööri / Finsk Bärlikör / Finsk Fruktlikör / Finnish berry liqueur / Finnish fruit liqueur |
სუომალენენ მარჟა- ლიკეერი / სუომალენენ ჰედელმელიკეერი / ფინსკ ბერლიკეერ/ ფინსკ ფრუკტლიკეერ /ფინიშ ბერი ლიკერ /ფინიშ ფრუთლიკუერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Grossglockner Alpenbitter |
გროსგლოკნერ ალპენბიტერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Mariazeller Magenlikör |
მარიაცელერ მაგერლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Mariazeller Jagasaftl |
მარიაცელერ იაგაზაფტლ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Puchheimer Bitter |
პუხჰაიმერ ბიტერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Steinfelder Magenbitter |
შტაინფელდერ მაგენბიტერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Wachauer Marillenlikör |
ვახაუერ მარილენლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Jägertee / Jagertee / Jagatee |
იეგერტეე/ იაგერტეე/იაგატეე |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Hüttentee |
იუტენტეე |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LV |
Allažu Ķimelis |
ალაჟუ კიმელის |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Čepkelių |
ჩეპკელიუ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SK |
Demänovka Bylinný Likér |
დემენოვკა ბილინი ლიკერ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PL |
Polish Cherry |
ფოლიშ ჩერი |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
CZ |
Karlovarská Hořká |
კარლოვარსკა ჰორჟკა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Pelinkovec |
პელინკოვეც |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Blutwurz |
ბლუტვურც |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Cantueso Alicantino |
კანტუესო ალიკანტინიო |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Licor café de Galicia |
ლიკორ კაფე დე გალისია |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Licor de hierbas de Galicia |
ლოკორ დეიერბას დე გალისია |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR IT |
Génépi des Alpes / Genepì degli Alpi |
ჟენეპიდეზ ალპ/ ჯენეპი დელი ალპი |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Μαστίχα Χίου / Masticha of Chios |
მაციხა ხიუ/ კიოს მაციკა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Κίτρο Νάξου / Kitro of Naxos |
კიტრო ნაქსუ /ნაქსოს კიტრო |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Κουμκουάτ Κέρκυρας / Koum Kouat of Corfu |
კუმკუატ კერკირას / კორფუს კუმ კუატ |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EL |
Τεντούρα / Tentoura |
ტენდურა /ტენტურა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
PT |
Poncha da Madeira |
პონკა და მადეირა |
Liķieris |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Cassis de Bourgogne |
კასის დე ბურგონ |
Crème de cassis |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Cassis de Dijon |
კასის დე დიჟონ |
Crème de cassis |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Cassis de Saintonge |
კასის სენტონჟ |
Crème de cassis |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Cassis du Dauphiné |
კასის დიუ დოფინე |
Crème de cassis |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LU |
Cassis de Beaufort |
კასის დე ბოფორ |
Crème de cassis |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IT |
Nocino di Modena |
ნოჩინო დი მოდენა |
Nocino |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Orehovec |
ორეჰოვეც |
Nocino |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Pommeau de Bretagne |
პომო დე ბრეტან |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Pommeau du Maine |
პომო დიუ მენ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
FR |
Pommeau de Normandie |
პომო დენორმანდი) |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SE |
Svensk Punsch / Swedish Punch |
სვენშ პუნს/ სვედიშ ფანრ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Pacharán Navarro |
პაჩარან ნავარო |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Pacharán |
პაჩარან |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AT |
Inländerrum |
ინლენდერუმ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Bärwurz |
ბერვურც |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Aguardiente de hierbas de Galicia |
აგვარდიენტე დე იერბას დე გალისია |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Aperitivo Café de Alcoy |
აპერიტივო კაფე დე ალკოი |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Herbero de la Sierra de Mariola |
ერბერო დე ლა სიერა დე მარიოლა |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Königsberger Bärenfang |
კენიგსბერგერ ბერენფანგ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DE |
Ostpreußischer Bärenfang |
ოსტპროისიშერ ბერენფანგ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Ronmiel |
რონმიელ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ES |
Ronmiel de Canarias |
რონმიელ დეკანარიას |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BE NL FR DE Beļģija, Nīderlande, Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)), Vācija (federālās zemes Nordrhein-Westfalen un Niedersachsen) |
Genièvre aux fruits / Vruchtenjenever / Jenever met vruchten / Fruchtgenever |
ჟენიევრო ფრუი/ ფრუხტენჟენევერ/ჟენევერ მეტ ფრუხტენ/ ფრუხტჯენევერ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
SI |
Domači rum |
დომაჩი რუმ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
IE |
Irish Poteen / Irish Póitín |
აირიშ პოტინ / აირიშ პოიტინ |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Trauktinė |
ტრაუკტინე |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Trauktinė Palanga |
ტრაუკტინე პალანგა |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LT |
Trauktinė Dainava |
ტრაუკტინე დაინავას |
Citi stiprie alkoholiskie dzērieni |
Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas stiprie alkoholiskie dzērieni
[…]
C DAĻA
Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības aromatizētie vīni
Eiropas Savienības dalībvalsts |
Aizsargājamais nosaukums |
Transkripcija gruzīnu burtiem |
DE |
Nürnberger Glühwein |
iurnberger gliuhvain |
DE |
Thüringer Glühwein |
Tiuringer gliuhvain |
FR |
Vermouth de Chambéry |
Vermut de Samberi |
IT |
Vermouth di Torino |
Vermut di torino |
Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas aromatizētie vīni
[…]
(1) Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky aptver visiju, kas ražots Īrijā un Ziemeļīrijā.
XVIII PIELIKUMS
AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS MEHĀNISMS
1. |
Ar šo Savienība un Gruzija izveido agrīnās brīdināšanas mehānismu ar mērķi noteikt praktiskus pasākumus, kuru nolūks ir strauji reaģēt uz ārkārtas situācijām vai ārkārtas situāciju draudiem, kā arī nepieļaut šādas situācijas. Tas paredz iespējamu risku un problēmu, kas saistītas ar dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi un pieprasījumu, agrīnu izvērtēšanu, kā arī ātru reaģēšanu ārkārtas situācijas vai šādas situācijas draudu gadījumā un šādu situāciju nepieļaušanu. |
2. |
Šajā pielikumā ārkārtas situācija ir tāda situācija, kas rada ievērojamus traucējumus vai faktisku pārtraukumu enerģētikas preču piegādē starp Gruziju un Savienību. |
3. |
Šajā pielikumā koordinatori ir attiecīgais Gruzijas valdības ministrs un par enerģētiku atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis. |
4. |
Ar enerģētikas materiālu un produktu piegādi un pieprasījumu saistītu iespējamu risku un problēmu regulāra izvērtēšana šā nolīguma Pusēm būtu jāveic kopā un par to būtu jāziņo koordinatoriem. |
5. |
Ja kāda no šā nolīguma Pusēm uzzina par ārkārtas situāciju vai situāciju, kas, pēc šīs Puses ieskata, varētu novest pie ārkārtas situācijas, minētā Puse nekavējoties informē otru Pusi. |
6. |
Apstākļos, kas minēti 5. punktā, koordinatori iespējami īsā laikā paziņo viens otram par nepieciešamību iedarbināt agrīnās brīdināšanas mehānismu. Šajā paziņojumā cita starpā norāda izraudzītās personas, kuras koordinatori ir pilnvarojuši pastāvīgu savstarpēju kontaktu uzturēšanai. |
7. |
Sniedzot paziņojumu saskaņā ar 6. punktu, katra Puse sniedz otrai Pusei savu novērtējumu. Šajā novērtējumā ietver aplēses par laikposmu, kādā ārkārtas situācijas draudus vai ārkārtas situāciju varētu novērst. Puses ātri reaģē uz otras Puses sniegto novērtējumu un papildina to ar pieejamo papildinformāciju. |
8. |
Ja viena Puse nespēj atbilstoši novērtēt vai pieņemt otras Puses sniegto situācijas novērtējumu vai aplēsto laikposmu, kādā ārkārtas situācijas draudus vai ārkārtas situāciju var novērst, attiecīgais koordinators var pieprasīt apspriešanos, kas sākas ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad sniegts 6. punktā minētais paziņojums. Šāda apspriešanās notiek ekspertu grupā, kas sastāv no koordinatoru pilnvarotiem pārstāvjiem. Apspriešanās mērķi ir šādi:
|
9. |
Apspriešanās, kopīgā novērtējuma un ierosināto ieteikumu pamatā ir pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes princips. |
10. |
Koordinatori savas kompetences ietvaros strādā pie tā, lai novērstu ārkārtas situācijas draudus vai pārvarētu ārkārtas situāciju, ņemot vērā apspriešanās rezultātā izstrādātos ieteikumus. |
11. |
Ekspertu grupa, kas minēta 8. punktā, tiklīdz īstenots pieņemtais rīcības plāns, par savām darbībām nekavējoties ziņo koordinatoriem. |
12. |
Ja rodas ārkārtas situācija, koordinatori var izveidot īpašu uzraudzības grupu, kura pārbaudītu faktiskos apstākļus un to turpmāku attīstību un veiktu to objektīvu reģistrāciju. Grupas sastāvā var būt:
|
13. |
Īpašā uzraudzības grupa darbu sāk nekavējoties un pēc nepieciešamības darbojas, kamēr ārkārtas situācija ir novērsta. Lēmumu par īpašās uzraudzības grupas darba pārtraukšanu koordinatori pieņem kopīgi. |
14. |
No brīža, kad kāda Puse informē otru Pusi par 5. punktā aprakstītajiem apstākļiem, līdz šajā pielikumā izklāstīto procedūru pabeigšanai un ārkārtas situācijas draudu novēršanai vai likvidēšanai vai ārkārtas situācijas pārvarēšanai katra Puse savas kompetences ietvaros dara visu iespējamo, lai ierobežotu iespējamas negatīvas sekas otrai Pusei. Puses sadarbojas ar mērķi nekavējoties panākt risinājumu pārredzamības gaisotnē. Puses atturas no jebkādām darbībām, kas nav saistītas ar pastāvošo ārkārtas situāciju un kas varētu radīt vai padziļināt negatīvas sekas attiecībā uz dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi starp Gruziju un Savienību. |
15. |
Katra Puse neatkarīgi sedz izmaksas, kuras saistītas ar darbībām, kas veiktas šā pielikuma ietvaros. |
16. |
Puses nodrošina konfidencialitāti visai informācijai, ar kuru tās ir apmainījušās un kura ir atzīta par konfidenciālu. Puses veic nepieciešamos pasākumus konfidenciālas informācijas aizsardzībai, pamatojoties uz attiecīgajiem piemērojamajiem Gruzijas vai Savienības tiesību un normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām. |
17. |
Savstarpēji vienojoties, Puses var pieaicināt trešo personu pārstāvjus piedalīties 8. un 12. punktā minētajā apspriešanā vai uzraudzībā. |
18. |
Puses var vienoties pielāgot šā pielikuma noteikumus nolūkā izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu starp Pusēm un citām personām. |
19. |
Šā pielikuma noteikumu pārkāpšana nevar būt par pamatu strīdu izšķiršanas procedūru sākšanai atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļai (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) vai kādam citam nolīgumam, kuru piemēro strīdiem starp Pusēm. Turklāt šādās strīdu izšķiršanas procedūrās Puse nevar uzskatīt vai norādīt par pierādījumu:
|
XIX PIELIKUMS
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS
1. pants
Mērķis
Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.
1. IEDAĻA
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMA PROCEDŪRA
2. pants
Informācijas pieprasījums
1. Pirms mediācijas procedūras sākšanas Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt informāciju par pasākumu, kas negatīvi ietekmē tās tirdzniecības intereses. Puse, pie kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā sniedz rakstisku atbildi, kurā ietver savas piezīmes par pieprasījumā norādīto informāciju.
2. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās iemesliem un paziņo, kāds, pēc tās aplēsēm, ir īsākais termiņš, kurā tā spēs sniegt atbildi.
3. pants
Procedūras sākšana
1. Puse var jebkurā laikā pieprasīt Pusēm iesaistīties mediācijas procedūrā. Šādu pieprasījumu rakstiski adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami sīki izklāstīts, lai skaidri norādītu pieprasītājas Puses bažas, un tajā:
a) |
norāda konkrēto aplūkojamo pasākumu, |
b) |
ietver paziņojumu par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko pieprasītājas Puses izpratnē pasākums rada vai radīs tās tirdzniecības interesēm, un |
c) |
izskaidro, kā (pēc pieprasītājas Puses uzskatiem) šī ietekme ir saistīta ar pasākumu. |
2. Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Puses par to savstarpēji vienojas. Puse, kurai ir adresēts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, to atsaucīgi izskata un desmit dienu laikā no tā saņemšanas rakstiski atbild, pieprasījumu pieņemot vai noraidot.
4. pants
Mediatora izraudzīšanās
1. Puses, sākot mediācijas procedūru, cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz šā pielikuma 3. pantā minēto pieprasījumu.
2. Ja Puses nespēj vienoties par mediatoru 1. punktā noteiktajā laikā, jebkura Puse var pieprasīt šā nolīguma 408. panta 4. punktā paredzētās Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājam vai līdzpriekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotām personām ar izlozes palīdzību izvēlēt mediatoru no saraksta, kurš izveidots atbilstīgi šā nolīguma 268. pantam. Abu Pušu pārstāvjus pietiekami savlaicīgi uzaicina būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.
3. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai viņu pilnvarotas personas izvēlas mediatoru piecu darba dienu laikā no brīža, kad kāda Puse to pieprasījusi saskaņā ar šā panta 2. punktu.
4. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā pielikuma 3. pantu, šā nolīguma 268. pantā paredzētais saraksts nav izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.
5. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses pilsonis.
6. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot visus jautājumus, kas saistīti ar pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Šā nolīguma XXI pielikumā izklāstīto Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu mutatis mutandis piemēro mediatoriem. Mutatis mutandis piemēro arī šā nolīguma XX pielikumā ietvertā reglamenta 3. līdz 7. noteikumu (Paziņojumi) un 41. līdz 45. noteikumu (Rakstiskā un mutiskā tulkošana).
5. pants
Mediācijas procedūras noteikumi
1. Puse, kas aicinājusi sākt mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Katra Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.
2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību. Mediators jo īpaši var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības vai apspriesties ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām un sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības vai apspriežas ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām, viņš apspriežas ar Pusēm.
3. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma atbilstību šim nolīgumam.
4. Procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.
5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām precēm.
6. Risinājumu var pieņemt, par to lemjot šā nolīguma 408. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Katra Puse var noteikt, ka risinājums ir spēkā pēc nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla.
7. Pēc Pušu pieprasījuma mediators sniedz Pusēm rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot: a) procedūrās izskatāmo jautājumu; b) ievērotās procedūras; c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru rezultātā, tostarp iespējamos pagaidu risinājumus. Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās Pušu piezīmes, mediators 15 dienu laikā Pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.
8. Procedūru izbeidz,
a) |
Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu — tā pieņemšanas dienā; |
b) |
jebkurā procedūras posmā Pusēm savstarpēji vienojoties — vienošanās dienā; |
c) |
ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm — paziņojuma sniegšanas dienā; |
d) |
ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus — paziņojuma sniegšanas dienā. |
2. IEDAĻA
ĪSTENOŠANA
6. pants
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana
1. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kādi vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
2. Puse, kas veic īstenošanu, rakstiski informē otru Pusi par jebkuru rīcību vai pasākumiem, ko tā veic, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
3. IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
7. pants
Konfidencialitāte un saistība ar strīdu izšķiršanu
1. Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 5. panta 6. punktu, visi procedūras posmi, tostarp padomi un ierosinātie risinājumi, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var darīt zināmu atklātībai, ka norisinās mediācijas procedūra.
2. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas strīdu izšķiršanas noteikumi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) vai citā nolīgumā.
3. Pirms mediācijas procedūras sākšanas nav jāveic apspriešanās atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana). Tomēr Pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas parasti vajadzētu izmantot pārējos iespējamos šā nolīguma noteikumus attiecībā uz sadarbību un apspriešanos.
4. Puse citās strīdu izšķiršanas procedūrās, kas norisinās saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesa neņem vērā:
a) |
otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai atbilstīgi šā pielikuma 5. panta 1. un 2. punktam savākto informāciju; |
b) |
faktu, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, vai |
c) |
mediatora padomus vai priekšlikumus. |
5. Mediators nav šķīrējtiesnesis strīdu izšķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas šis nolīgums vai kāds cits PTO nolīgums un kura attiecas uz to pašu jautājumu, kam šī persona bijusi mediators.
8. pants
Termiņi
Jebkuru šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, procedūrās iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties.
9. pants
Izmaksas
1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.
2. Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums atbilst šķīrējtiesas priekšsēdētāja atalgojumam, kā paredzēts reglamenta 8. punkta e) apakšpunktā.
XX PIELIKUMS
REGLAMENTS STRĪDU IZŠĶIRŠANAI
Vispārīgi noteikumi
1. |
Šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) un saskaņā ar šo reglamentu:
|
2. |
Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši tiesas sēžu organizēšana. Puses sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus. |
Paziņojumi
3. |
Katra strīdā iesaistītā Puse un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un citus dokumentus pa elektronisko pastu otrai Pusei, bet rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un pieprasījumus šķīrējtiesas procedūras kontekstā – katram šķīrējtiesnesim. Šķīrējtiesas kolēģija nosūta dokumentus Pusēm arī pa elektronisko pastu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā. Ja kāds no apliecinošajiem dokumentiem ir lielāks par 10 megabaitiem, tos otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim citā elektroniskā formātā iesniedz divu dienu laikā pēc elektroniskā pasta nosūtīšanas. |
4. |
Dokumentu, kas nosūtīti saskaņā ar 3. punktu, kopiju nosūta otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim elektroniskā pasta nosūtīšanas dienā vai nu pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu, vai ar citiem telesakaru līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu. |
5. |
Visus paziņojumus adresē attiecīgi Gruzijas Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijai un Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam. |
6. |
Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas. |
7. |
Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Gruzijas vai ES oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu uzskata par saņemtu noteiktajā termiņā arī nākamajā darbdienā. |
Šķīrējtiesas procedūras sākšana
8. |
|
9. |
|
Sākotnēji iesniedzamie pierādīšanas līdzekļi
10. |
Prasītāja Puse iesniedz sākotnēji iesniedzamos rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnēji iesniedzamo rakstisko pierādīšanas līdzekļu saņemšanas. |
Šķīrējtiesas kolēģiju darbība
11. |
Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus. |
12. |
Ja vien šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem. |
13. |
Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem. |
14. |
Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē. |
15. |
Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana) un tās pielikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem. |
16. |
Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir jāgroza kāds no tās procesuālajiem termiņiem, izņemot šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) noteiktos termiņus, vai ka ir jāveic kādas citas procesuālas vai administratīvas korekcijas, tā rakstiski informē strīdā iesaistītās Puses par šīs maiņas vai korekcijas iemesliem un par ieviešamo termiņu vai korekciju. |
Aizstāšana
17. |
Ja šķīrējtiesas procesā kāds šķīrējtiesnesis nespēj piedalīties, aiziet no šā amata vai ir jāaizstāj sakarā ar neatbilstību rīcības kodeksa prasībām, aizstājēju izvēlas saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un šā reglamenta 8. punktu. |
18. |
Ja kāda strīdā iesaistītā Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš ir jāaizstāj, šī Puse par to informē otru strīdā iesaistīto Pusi 15 dienu laikā no dienas, kad tā ieguvusi pierādījumus, kas apliecina šķīrējtiesneša būtisko rīcības kodeksa pārkāpumu. |
19. |
Ja strīdā iesaistītā Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, strīdā iesaistītās Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam un šā reglamenta 8. punktam. Ja strīdā iesaistītās Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura strīdā iesaistītā Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs. Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs secina, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, jauno šķīrējtiesnesi izvēlas atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam un šā reglamenta 8. punktam. |
20. |
Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu priekšsēdētāju atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam un šā reglamenta 8. punktam. Ja Puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas izveidots atbilstoši šā nolīguma 268. panta 1. punktam. Piecu dienu laikā no šā pieprasījuma saņemšanas šo personu izvēlas ar izlozes palīdzību saskaņā ar šā reglamenta 8. punktu. Šīs izvēlētās personas lēmums par vajadzību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs. Ja šī izvēlētā persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kuras ir priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas minēts šā nolīguma 268. panta 1. punktā. Jaunā priekšsēdētāja izvēle notiek piecu dienu laikā no brīža, kad iepriekšminētā izvēlētā persona nolēmusi, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām. |
21. |
Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek atlikts uz laiku, kamēr norisinās šā reglamenta 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras. |
Tiesas sēdes
22. |
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, apspriežoties ar strīdā iesaistītajām Pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un to rakstiski apstiprina strīdā iesaistītajām Pusēm. Šo informāciju dara publiski pieejamu tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, ja vien sēde nav slēgta. Ja vien kāda Puse neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt tiesas sēdi nerīkot. Sēde ir atklāta, ja vien tai nav jābūt daļēji vai pilnīgi slēgtai, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas neizpaušanu. Turklāt Puses, savstarpēji vienojoties un balstoties uz citiem objektīviem apsvērumiem, var nolemt, ka sēde ir daļēji vai pilnīgi slēgta. |
23. |
Ja vien Puses nevienojas citādi, tiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir Gruzija, un Tbilisi, ja prasītāja Puse ir ES. |
24. |
Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja Puses tam piekrīt. |
25. |
Visi šķīrējtiesneši ir klāt tiesas sēdē visu sēdes laiku. |
26. |
Neatkarīgi no tā, vai tiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:
Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji un konsultanti. |
27. |
Katra strīdā iesaistītā Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms tiesas sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē. |
28. |
Šķīrējtiesas kolēģijas sēdē prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei atvēl vienādu laiku, un tās norise ir šāda. Argumentu izklāsts
Atspēkošana
|
29. |
Sēdes laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai no strīdā iesaistītajām Pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus. |
30. |
Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras tiesas sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu strīdā iesaistītajām Pusēm pēc iespējas īsā laikā. Strīdā iesaistītās Puses var sniegt piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesas kolēģija var šīs piezīmes ņemt vērā. |
31. |
Katra strīdā iesaistītā Puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt rakstiskus papildu pierādīšanas līdzekļus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu. |
Rakstiski jautājumi
32. |
Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai strīdā iesaistītai pusei vai tām abām. Katra strīdā iesaistītā Puse saņem visu šķīrējtiesas kolēģijas uzdoto jautājumu kopiju. |
33. |
Strīdā iesaistītā Puse iesniedz arī otrai strīdā iesaistītajai Pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai strīdā iesaistītajai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas. |
Konfidencialitāte
34. |
Katra strīdā iesaistītā Puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kuru otra strīdā iesaistītā Puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidencialitāti minētā otra Puse ir norādījusi. Ja kāda strīdā iesaistītā Puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai konfidenciālus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus, tā pēc otras Puses lūguma nodrošina arī iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Minētā Puse sniedz nekonfidenciālu kopsavilkumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas (ņemot vērā vēlāko no šiem datumiem), pievienojot paskaidrojumu, kāpēc neizpaustā informācija ir konfidenciāla. Nekas šajā reglamentā neliedz strīdā iesaistītai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse. Šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtu sēdi, ja kādas Puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un argumentu izklāsts ietver konfidenciālu informāciju. Strīdā iesaistītās Puses un to padomdevēji nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta. |
Ex parte sakari
35. |
Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar Pusi, neesot klāt otrai Pusei. |
36. |
Neviens šķīrējtiesnesis nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām strīdā iesaistītajām Pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem. |
Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi
37. |
Ja vien Puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus pierādīšanas līdzekļus no fiziskām vai juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību kādas strīdā iesaistītās Puses teritorijā un kuras ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ja tos ir iesniedz 10 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm ar dubulto atstatumu starp rindiņām un ja tie tieši attiecas uz kādu šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmo faktisko vai juridisko jautājumu. |
38. |
Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp tā valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Iesniegumu sagatavo kādā no valodām, ko strīdā iesaistītās Puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 41. un 42. punktu. |
39. |
Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus saņemtos pierādīšanas līdzekļus, kas atbilst šā reglamenta 37. un 38. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai savā nolēmumā nav obligāti jāpievēršas šādos pierādīšanas līdzekļos iekļautajiem argumentiem. Par šādiem pierādīšanas līdzekļiem šķīrējtiesas kolēģija paziņo strīdā iesaistītajām Pusēm, kuras var sniegt piezīmes. Strīdā iesaistīto Pušu piezīmes iesniedz desmit dienu laikā no minētās paziņošanas, un šķīrējtiesas kolēģija tās ņem vērā. |
Steidzami gadījumi
40. |
Šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm. |
Rakstiskā un mutiskā tulkošana
41. |
Apspriešanās laikā, kas minēta šā nolīguma 246. pantā, un ne vēlāk kā šā reglamenta 8. punkta e) apakšpunktā minētajā sanāksmē strīdā iesaistītās Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas darba procesā. |
42. |
Ja strīdā iesaistītās Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse iesniedz savus rakstiskos pierādīšanas līdzekļus tās izvēlētā valodā. Vienlaikus attiecīgā Puse nodrošina tulkojumu otras Puses izvēlētajā valodā, ja vien tās rakstiskie pierādīšanas līdzekļi nav kādā no PTO darba valodām. Atbildētāja Puse organizē mutisku pierādīšanas līdzekļu tulkošanu strīdā iesaistīto Pušu izvēlētajās valodās. |
43. |
Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus paziņo strīdā iesaistīto Pušu izvēlētajā valodā vai valodās. |
44. |
Jebkura strīdā iesaistītā Puse drīkst iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti. |
45. |
Katra Puse sedz izmaksas par tās rakstisko pierādīšanas līdzekļu tulkošanu. Izmaksas par šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma tulkojumu strīdā iesaistītās Puses sedz vienādās daļās. |
Citas procedūras
46. |
Šo reglamentu piemēro arī procedūrām atbilstīgi nolīguma 246. pantam, 255. panta 2. punktam, 256. panta 2. punktam, 257. panta 2. punktam un 259. panta 2. punktam. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši konkrētajiem termiņiem, kas šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma pieņemšanai noteikti minētajās citās procedūrās. |
(1) Katrs šķīrējtiesnesis ieceļ ne vairāk kā vienu palīgu.
XXI PIELIKUMS
ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS
Definīcijas
1. |
Šajā rīcības kodeksā:
|
Procesuālie pienākumi
2. |
Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un godprātīgums. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāievēro šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi. |
Izpaušanas pienākums
3. |
Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana), kandidāts informē par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem. |
4. |
Kandidāts vai šķīrējtiesnesis ziņo par jautājumiem, kas saistīti ar šā rīcības kodeksa faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, vienīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas minēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, lai Puses tos izskatītu. |
5. |
Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minētajām interesēm, attiecībām vai jautājumiem, un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstošs, kas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, lai Puses tos izskatītu. |
Šķīrējtiesnešu pienākumi
6. |
Kad ir apstiprināta šķīrējtiesneša iecelšana, tas ir pieejams attiecīgo uzdevumu veikšanai un visa procesa gaitā veic tos godprātīgi un centīgi, rūpīgi un bez kavēšanās. |
7. |
Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam. |
8. |
Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņa palīgs un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro. |
9. |
Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu. |
Šķīrējtiesnešu neatkarība un godprātība
10. |
Šķīrējtiesnesis ir neatkarīgs un godprātīgs un atturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas. |
11. |
Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi. |
12. |
Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt. |
13. |
Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus. |
14. |
Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu. |
Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi
15. |
Visi bijušie šķīrējtiesneši izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma. |
Konfidencialitāte
16. |
Nedz esošs, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai negatīvi ietekmētu citu personu intereses. |
17. |
Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana). |
18. |
Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli. |
Izdevumi
19. |
Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī sava palīga un personāla patērēto laiku un izdevumiem. |
Mediatori
20. |
Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem. |
XXII PIELIKUMS
NODOKĻU POLITIKA
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Netiešie nodokļi
Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.
Minētās direktīvas noteikumus piemēro, izņemot:
— |
PVN darbības joma: 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, 3. un 4. pantu; |
— |
Teritoriālā darbības joma: visa sadaļa – 5. līdz 8. pantu; |
— |
Nodokļa maksātāji: 9. panta 2. punktu; |
— |
Darījumi, par kuriem uzliek nodokli: 17. pantu un 20. līdz 23. pantu; |
— |
Nodokļa uzlikšanas vieta: 33., 34., 35. pantu, 36. panta 2. punktu, 37., 40., 41., 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 50., 51., 52. un 57. pantu; |
— |
Nodokļa iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība: 67., 68. un 69. pantu; |
— |
Summa, kurai uzliek nodokli: preču iegāde Kopienas iekšienē – 83. pantu un 84. pantu; |
— |
Likmes: 100., 101. pantu un atkāpes attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 104. līdz 129. pantu; |
— |
Atbrīvojumi: atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē: 138. līdz 142. pantu; Importa atbrīvojumi: 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 145. pantu; Eksporta atbrīvojumi: 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu; Atbrīvojumi starptautiskajai transportēšanai: 149. pantu, 150. panta 1. punktu; Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību: 162., 164., 165. un 166. pantu; |
— |
Atskaitīšana: 171. panta 1. punktu un 172. pantu; |
— |
Pienākumi: 195., 196., 197., 200., 209., 210. pantu, 213. panta 2. punktu, 214. panta 1. punktu, izņemot 214. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un 216. pantu; |
— |
Rēķinu piesūtīšana: 237. pantu; |
— |
Uzskaite: 243., 245. un 249. pantu; |
— |
Deklarācijas: 253., 254., 257., 258. un 259. pantu; |
— |
Kopsavilkuma paziņojumi: 262. līdz 270. pantu; |
— |
Pienākumi saistībā ar konkrētu preču importu un eksportu: 274. līdz 280. pantu; |
— |
Īpaši režīmi: 293., 294. un 344. līdz 356. pantu; īpašs režīms e-komercijai: 357. līdz 369. pantu; |
— |
Atkāpes attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 370. līdz 396. pantu; |
— |
Dažādi: 397. līdz 400. pantu; |
— |
Nobeiguma noteikumi: 402. līdz 414. pantu. |
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus, izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Gruzija patur tiesības atbrīvot no nodokļa preču piegādes un pakalpojumus, kas ir atbrīvoti saskaņā ar Gruzijas nodokļu kodeksa šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī.
Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm
Termiņi: minētās direktīvas noteikumu īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot minētās direktīvas 7. panta 2. punktu, 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 14. panta 1. punktu, 14. panta 2. punktu, 14. panta 4. punktu, 18. un 19. pantu, attiecībā uz kuriem viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā tiks iesniegts Asociācijas padomes lēmuma priekšlikums par termiņiem, ņemot vērā to, ka Gruzijai nepieciešams cīnīties pret kontrabandu un aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus.
Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm
Piemēro šādu minētās direktīvas iedaļu:
— |
3. iedaļu par kvantitatīvajiem ierobežojumiem |
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Gruzija paturēs tiesības atbrīvot no akcīzes nodokļa alkoholiskos dzērienus, ko nelielos daudzumos pašpatēriņam ražo privātpersonas un kas nav paredzēti tirdzniecībai.
Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus, izņemot tās 1. pielikumu, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu
Piemēro šādu minētās direktīvas pantu:
— |
1. pantu |
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Trīspadsmitā direktīva Nr. 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
XXIII PIELIKUMS
STATISTIKA
ES acquis statistikas jomā, kā tas minēts šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā sadarbība) 4. nodaļas (Statistika) 291. pantā, ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.
Statistikas noteikumu krājuma jaunākā pieejamā redakcija elektroniskā formā ir atrodama Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu
XXIV PIELIKUMS
TRANSPORTS
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Autopārvadājumi
Tehniskie nosacījumi
Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā
Termiņi:
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas tiek reģistrēti pirmo reizi, minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz autobusiem un kravas automobiļiem un četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz citām transportlīdzekļu kategorijām.
Drošības nosacījumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
vadītāja apliecību kategoriju ieviešana (4. pants); |
— |
nosacījumi vadītāja apliecību izsniegšanai (5., 6. un 7. pants); |
— |
vadītāju prasmes pārbaudes (II un III pielikums) |
Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem
Termiņi:
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Sociālie nosacījumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu
Termiņi:
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā
Termiņi:
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā
Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem
Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:
— |
minētās regulas 3., 4., 5., 6., 7. pantu (bez finansiālā stāvokļa monetārās vērtības), 8., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. pantu un I pielikumu |
Termiņi:
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Termiņi:
attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Fiskālie nosacījumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno, tiklīdz Gruzija pieņem lēmumu ieviest ceļu nodevas vai lietošanas maksu par konkrētas infrastruktūras izmantošanu.
Dzelzceļa pārvadājumi
Piekļuve tirgum un infrastruktūrai
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
1. līdz 9 pantu; |
— |
16. līdz 25 pantu; |
— |
26. līdz 57 pantu. |
Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno līdz 2022. gada augustam.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Tehniskie un drošības nosacījumi, savstarpēja izmantojamība
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Citi aspekti
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus
Termiņi: attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu, minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autoceļus, priekšlikumu par minētās regulas noteikumu īstenošanu Asociācijas padomei iesniedz četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem
Termiņi: minētās regulas noteikumus (izņemot 9., 11., 12., 19. pantu, 20. panta 1. punktu, 26. pantu) īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Minētās regulas 9., 11., 12., 19. pantu, 20. panta 1. punktu, 26. pantu īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Gruzija saglabā tiesības piemērot minētās regulas I pielikumu tikai attiecībā uz [dzelzceļa] posmu no Gardabani stacijas līdz Kartsakhi stacijai, līdz valsts robežai (244 km) pēc tam, kad minētā līnija būs nodota ekspluatācijā.
Gaisa pārvadājumi
Pakāpeniska tuvināšanās gaisa pārvadājumu nozarē notiek saskaņā ar Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kurš parakstīts Briselē 2010. gada 2. decembrī un kura pielikumā ir saraksts un grafiks ES acquis aviācijas jomā īstenošanai.
XXV PIELIKUMS
ENERĢĒTIKA
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Elektroenerģija
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (2006. gada 18. janvāris) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2008. gada 22. oktobris) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Gāze
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu
Termiņi: Direktīvas 2009/73/EK noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem, kas grozīta ar Komisijas Lēmumu 2010/685/ES (2010. gada 10. novembris)
Termiņi: Regulas (EK) Nr. 715/2009 noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2008. gada 22. oktobris) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 994/2010 (2010. gada 20. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Atjaunojamā enerģija
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Nafta
Padomes Direktīva 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un / vai naftas produktu obligātas rezerves
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Energoefektivitāte
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/30/ES (2010. gada 19. maijs) par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Īstenošanas direktīvas / regulas:
— |
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1059/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz sadzīves trauku mazgāšanas mašīnu energomarķējumu |
— |
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1060/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamo aukstumiekārtu energomarķējumu |
— |
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1061/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz sadzīves veļas mazgāšanas mašīnu energomarķējumu |
— |
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz televizoru energomarķējumu |
— |
Padomes Direktīva 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm |
— |
Komisijas Direktīva 2003/66/EK (2003. gada 3. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 94/2/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem |
— |
Komisijas Direktīva 2002/40/EK (2002. gada 8. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajām cepeškrāsnīm |
— |
Komisijas Direktīva 2002/31/EK (2002. gada 22. marts), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības gaisa kondicionieriem |
— |
Komisijas Direktīva 1999/9/EK (1999. gada 26. februāris), ar kuru groza Direktīvu 97/17/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu |
— |
Komisijas Direktīva 98/11/EK (1998. gada 27. janvāris), ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības spuldžu enerģijas marķēšanu |
— |
Komisijas Direktīva 97/17/EEK (1997. gada 16. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības trauku mazgājamām mašīnām |
— |
Komisijas Direktīva 96/89/EK (1996. gada 17. decembris), ar ko groza Direktīvu 95/12/EK, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves veļas mazgājamo mašīnu enerģijas marķēšanu |
— |
Komisijas Direktīva 96/60/EK (1996. gada 19. septembris), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības kombinētajām veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām |
— |
Komisijas Direktīva 95/13/EK (1995. gada 23. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem veļas žāvētājiem |
— |
Komisijas Direktīva 95/12/EK (1995. gada 23. maijs), ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības veļas mazgājamām mašīnām |
— |
Komisijas Direktīva 94/2/EEK (1994. gada 21. janvāris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem |
Termiņi: iepriekš minēto īstenošanas direktīvu / regulu noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Ogļūdeņražu meklēšana un izpēte
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Energoefektivitāte
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, kas jāsaskaņo Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 859/2009 (2009. gada 18. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 244/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā izmantojamo kliedētas gaismas lampu radītajam ultravioletajam starojumam
Termiņi: Regulas (EK) Nr. 859/2009 noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 107/2009 (2009. gada 4. februāris), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām vienkāršajām televizora papildierīcēm īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 1275/2008 (2008. gada 17. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 641/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām autonomiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 643/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (EK) Nr. 642/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (ES) Nr. 1015/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Regula (ES) Nr. 1016/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
XXVI PIELIKUMS
VIDE
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Vides pārvaldība un vides politikas integrēšana citās politikas jomās
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di (2. un 3. pants); |
— |
noteikt prasības, ka I pielikuma projektiem veic ietekmes uz vidi novērtējumu, un procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, kuriem II pielikuma projektiem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (4. pants). Noteikumus, kas attiecas uz konkrētiem apgabaliem, kuri šajā nodaļā ir apskatīti atsevišķi, īsteno tajā pašā termiņā, kā norādīts attiecīgajās direktīvās; |
— |
noteikt informācijas apjomu, kas jāsniedz attīstītājam (5. pants); |
— |
noteikt apspriešanās procedūru ar vides iestādēm un publiskās apspriešanās procedūru (6. pants); |
— |
noteikt kārtību informācijas apmaiņai un apspriešanās ar ES dalībvalstīm, kuru vidi, iespējams, būtiski ietekmēs projekts (7. pants); |
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; |
— |
noteikt pasākumus, lai informētu sabiedrību par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pieteikumiem par attīstības piekrišanu (9. pants); |
— |
noteikt iedarbīgas, ne pārmērīgi dārgas un laicīgas administratīvās un tiesas pārskatīšanas procedūras, iesaistot sabiedrību un NVO (11. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt procedūru lēmumu pieņemšanai par to, kuriem plāniem un programmām nepieciešams stratēģisks vides novērtējums, un prasības, ka plāniem un programmām, kam stratēģisks vides novērtējums ir obligāts, šāds novērtējums ir jāveic (3. pants); |
— |
noteikt apspriešanās procedūru ar vides iestādēm un publiskās apspriešanās procedūru (6. pants); |
— |
noteikt kārtību informācijas apmaiņai un apspriešanai ar ES dalībvalstīm, kuru vidi, iespējams, būtiski ietekmēs projekts (7. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; |
— |
pieņemt praktiskos pasākumus, kas nodrošina vides informācijas pieejamību sabiedrībai un piemērojamos izņēmumus (3. un 4. pants); |
— |
nodrošināt, lai publiskās institūcijas sniedz vides informāciju sabiedrībai (3. panta 1. punkts); |
— |
noteikt procedūras, lai pārskatītu lēmumus nesniegt vides informāciju vai sniegt to daļēji (6. pants); |
— |
izveidot sistēmu vides informācijas izplatīšanai sabiedrībai (7. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus,
lasot saistībā ar Direktīvām 2008/50/EK, 91/676/EEK, 2008/98/EK, 2010/75/ES un 2011/92/ES:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: Direktīvas 2003/35/EK attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot mehānismu sabiedrības informēšanai (2. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts); |
— |
izveidot mehānismu sabiedrības apspriešanai (2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 3. punkts); |
— |
izveidot mehānismu, lai lēmumu pieņemšanas procesā ņemtu vērā sabiedrības komentārus un viedokļus (2. panta 2. punkta c) apakšpunkts); |
— |
šajās sabiedrībai (tostarp NVO) paredzētajās procedūrās garantēt efektīvu, savlaicīgu un ne pārmērīgi dārgu administratīvās pārskatīšanas procedūru un iespēju vērsties tiesā (3. panta 7. punkts un 4. panta 4. punkts, ietekmes uz vidi novērtējums un piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole). Termiņi: Direktīvas 2003/35/EK attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di (11. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
pieņemt noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir videi (ūdenim, zemei, aizsargājamajām sugām vai dabiskajiem biotopiem) nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” (5., 6., 7. pants, II pielikums). Noteikumus, kas attiecas uz koriģējošo iespēju novērtēšanu, izmantojot vislabākās pieejamās metodes, īsteno tajā pašā termiņā, kā norādīts attiecīgajās direktīvās; |
— |
noteikt stingru atbildību par bīstamām profesionālām darbībām (3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un III pielikums). Lasīt saistībā ar attiecīgajām šajā nodaļā norādītajām direktīvām; |
— |
noteikt pienākumu uzņēmējiem veikt vajadzīgos novēršanas un atlīdzināšanas pasākumus, tostarp noteikt atbildību par izdevumu segšanu (5., 6., 7., 8., 9. un 10. pants); |
— |
izveidot mehānismus, lai skartās personas, tostarp NVO, kas darbojas vides jomā, varētu pieprasīt kompetento iestāžu rīcību videi nodarīta kaitējuma gadījumos, tostarp neatkarīgu pārskatīšanu (12. un 13. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Gaisa kvalitāte
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot un klasificēt zonas un aglomerācijas (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot sistēmu gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz piesārņojošajām vielām (5., 6. un 9. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus zonām un aglomerācijām, kurās piesārņojošo vielu līmenis pārsniedz robežlielumu vai mērķlielumu (23. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot īstermiņa rīcības plānus zonām un aglomerācijām, kurās pastāv risks, ka tiks pārsniegti trauksmes līmeņi (24. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot sistēmu vides informācijas sniegšanai sabiedrībai (26. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot 26. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ko īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot un klasificēt zonas un aglomerācijas (3. panta 2. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot novērtēšanas režīmu ar atbilstošiem kritērijiem gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz piesārņojošajām vielām (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
veikt pasākumus gaisa kvalitātes saglabāšanai / uzlabošanai attiecībā uz attiecīgajām piesārņotājvielām (3. panta 1. un 3. punkts). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem, un kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 un Direktīvu 2005/33/EK
Piemēro šādus Direktīvas 1999/32/EK noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot efektīvu paraugu ņemšanas sistēmu un atbilstošas analītiskas metodes analīzēm (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
aizliegt izmantot smago degvieleļļu un gāzeļļu, kuru sēra saturs pārsniedz noteiktos robežlielumus (3. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
piemērot robežlielumus sēra saturam flotes degvielā (4.a un 4.b pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt visus terminālus benzīna glabāšanai un iepildīšanai (2. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
pieņemt tehniskos pasākumus benzīna zudumu samazināšanai no glabāšanas iekārtām terminālos un degvielas uzpildes stacijās un pārvietojamo cisternu uzpildīšanā un iztukšošanā terminālos (3., 4. un 6. pants un III pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
pieprasīt, ka visas autocisternu uzpildīšanas iekārtas un pārvietojamās cisternas atbilst visām prasībām (4. un 5. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt maksimālās GOS satura robežvērtības krāsām un lakām (3. pants un II pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt prasības, kas nodrošina, ka tirgū laistiem produktiem tiek veikta marķēšana un ka tirgū laisti produkti atbilst attiecīgajām prasībām (3. un 4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Ūdens kvalitātes un resursu pārvaldība, ietverot jūras vidi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā un kas grozīta ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt upju baseinu apgabalus un pieņemt administratīvos pasākumus attiecībā uz starptautiskajiem upju, ezeru un piekrastes ūdeņiem (3. panta 1. punkts līdz 3. panta 7. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
veikt upju baseinu apgabala īpašību analīzi (5. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot programmas ūdens kvalitātes monitoringam (8. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz gruntsūdeņiem) īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz virszemes ūdeņiem) īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus, veikt apspriešanos ar sabiedrību un publicēt šos plānus (13. un 14. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
veikt sākotnējos plūdu riska novērtējumus (4. un 5. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
sagatavot iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus (7. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Direktīvu 98/15/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003
Piemēro šādus Direktīvas 91/271/EEK noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izvērtēt stāvokli komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt jutīgās zonas un aglomerācijas (5. pants un II pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
sagatavot tehnisko un ieguldījumu programmu komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt dzeramā ūdens kvalitātes standartus (4. un 5. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot monitoringa sistēmu (6. un 7. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot mehānismu patērētāju informēšanai (13. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot monitoringa programmas (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz gruntsūdeņiem) īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz virszemes ūdeņiem) īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
identificēt piesārņotos ūdeņus vai apdraudētos ūdeņus un noteikt nitrātjutīgās zonas (3. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz gruntsūdeņiem) īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz virszemes ūdeņiem) īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt rīcības plānus un labas lauksaimniecības prakses kodeksus attiecībā uz nitrātjutīgajām zonām (4. un 5. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
sadarbībā ar attiecīgajām ES dalībvalstīm izstrādāt jūras stratēģiju (5. un 6. pants) (sadarbojoties ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, Gruzijas saistības saskaņā ar 6. panta 2. punktu tiks saskaņotas ar Melnās jūras konvencijā noteiktajām saistībām); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
veikt sākotnējo novērtējumu par jūras ūdeņiem, noteikt labu vides stāvokli un vides mērķus un rādītājus (5. un 8. līdz 10. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot monitoringa programmu mērķu pastāvīgai izvērtēšanai un regulārai atjaunināšanai (5. un 11. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
sagatavot pasākumu programmu laba vides stāvokļa sasniegšanai (5. un 13. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Atkritumu apsaimniekošana
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas piecu pakāpju hierarhijai un atkritumu rašanās novēršanas programmas (V nodaļa, izņemot 29. panta 4. punktu); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot mehānismu izmaksu atgūšanai saskaņā ar principu, ka piesārņotājs maksā (14. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot atļauju izsniegšanas sistēmu uzņēmumiem, kas veic atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbības, nosakot konkrētus pienākumus bīstamo atkritumu pārvaldībai (IV nodaļa); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot atkritumu savākšanas un transporta uzņēmumu reģistru (IV nodaļa). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem, kas grozīta ar Regulu (EK) 1882/2003
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
veikt poligonu klasifikāciju (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt valsts stratēģiju, lai samazinātu bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu, ko aizvāc uz poligoniem, apmēru (5. pants); Termiņi: minētās direktīvas 5. panta 1. punkta noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Saskaņā ar šo grafiku Asociācijas Padome pieņem lēmumu par datumiem un procentuālo samazinājumu bioloģiski sadalāmiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonos, kā arī par atsauces gada izvēli. Minētās direktīvas 5. panta 3. punkta un 5. panta 4. punkta noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot pieteikumu un atļauju sistēmu un atkritumu pieņemšanas procedūras (5., 6., 7., 11., 12. un 14. pants, izņemot 7. panta i) punkta daļu, kas attiecas uz prasībām saskaņā ar 8. panta a) punkta iv) apakšpunktu); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot kontroles un monitoringa procedūras poligonu ekspluatācijas fāzē un slēdzamo poligonu slēgšanas procedūras un procedūras apsaimniekošanai pēc slēgšanas (12. un 13. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt darbības uzlabošanas plānus esošajiem poligoniem (14. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot izmaksu mehānismu, kas attiecas uz atkritumu poligonu izveidi un darbību, un, cik vien iespējams, slēgšanu un apsaimniekošanu pēc slēgšanas (10. pants, izņemot daļu, kas attiecas uz prasībām saskaņā ar 8. panta a) punkta iv) apakšpunktu); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
nodrošināt, lai poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi (6. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot sistēmu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi izstrādā atkritumu apsaimniekošanas plānus; noteikt un klasificēt atkritumu apsaimniekošanas objektus (4. un 9. pants un III pielikuma pirmais ievilkums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot atļauju, finansiālo garantiju un pārbaužu sistēmu (7. un 17. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot procedūras raktu tilpju pārvaldībai un uzraudzībai (10. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu slēgšanas un pēcslēgšanas procedūras (12. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izstrādāt slēgto kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu sarakstu (20. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Dabas aizsardzība
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izvērtēt putnu sugas, kurām nepieciešami īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, un regulāri sastopamas migrējošas sugas; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
apzināt un noteikt īpašas aizsargājamās teritorijas putnu sugām (4. panta 1. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
pieņemt īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu regulāri sastopamas migrējošas sugas (4. panta 2. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot vispārēju aizsardzības sistēmu visām savvaļas putnu sugām, turklāt sugas, ko var medīt, ir īpaša apakšgrupa un uz tām attiecas konkrētu sagūstīšanas vai nonāvēšanas veidu aizliegums (5., 6., 7., 8. pants un 9. panta 1. un 2. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Pusautomātisko vai automātisko ieroču, kuru aptverē var ievietot vairāk nekā divas munīcijas kārtas, aizliegumu īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas grozīta ar Direktīvu 97/62/EK, 2006/105/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003
Piemēro šādus Direktīvas 92/43/EEK noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
pabeigt Emerald teritoriju sarakstu, noteikt šīs teritorijas un prioritātes to pārvaldībā (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt šādu teritoriju aizsardzībai nepieciešamos pasākumus (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot sistēmu piemērotu dzīvotņu un aizsargātu sugu aizsardzības statusa uzraudzībai, ciktāl tas attiecas uz Gruziju (11. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot stingru sugu aizsardzības režīmu sugām, kas uzskaitītas šīs direktīvas IV pielikumā, ciktāl tas attiecas uz Gruziju un ir saskaņā ar atrunām, ko Gruzija ir izteikusi attiecībā uz dažām sugām Eiropas Padomes Konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (12. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot mehānismu, lai sekmētu sabiedrības izglītošanos un vispārīgas informācijas ieguvi (22. panta c) punkts). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Rūpnieciskais piesārņojums un rūpniecības riski
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām
Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
apzināt iekārtas, kurām nepieciešama atļauja; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Attiecībā uz minētās direktīvas I pielikuma 6.3., 6.4. un 6.6. punktā minētajām iekārtām par to dažādajām robežvērtībām vienosies Asociācijas padomē. Šāda lēmuma priekšlikums tiks iesniegts Asociācijas padomei četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
īstenot integrētu atļauju sistēmu (4. līdz 6., 12. pants, 17. panta 2. punkts, 21. un 24. pants un IV pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā; attiecībā uz minētās direktīvas I pielikuma 6.3., 6.4. un 6.6. punktā minētajām iekārtām – vēlākais sešu gadu laikā pēc Asociācijas padomes lēmuma pieņemšanas. |
— |
izveidot atbilstības pārraudzības mehānismu (8. pants, 14. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 23. panta 1. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
īstenot LPTP, ņemot vērā LPTP atsauces dokumenta secinājumus (14. panta 3. līdz 6. punkts un 15. panta 2. līdz 4. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt emisiju robežvērtības sadedzināšanas iekārtam (30. pants un V pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus attiecībā uz jaunām iekārtām īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un attiecībā uz esošām iekārtām – 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
sagatavot valsts pārejas plānus, lai samazinātu pieļaujamās gada emisijas no esošajām iekārtām (alternatīva emisiju robežvērtību esošajām iekārtam noteikšanai) (32. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, kas grozīta ar Direktīvu 2003/105/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003
Piemēro šādus Direktīvas 96/82/EEK noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; |
— |
izveidot efektīvus koordinēšanas mehānismus starp attiecīgajām iestādēm; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot sistēmas informācijas reģistrēšanai par attiecīgajiem objektiem un ziņošanai par smagiem nelaimes gadījumiem (13. un 14. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Ķīmisko vielu pārvaldība
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 689/2008 ( 2008. gada 17. jūnijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu
Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:
— |
īstenot eksporta paziņošanas procedūru (7. pants); |
— |
īstenot procedūras darbam ar eksporta paziņojumiem, kas saņemti no citām valstīm (8. pants); |
— |
izveidot procedūras, lai izstrādātu un iesniegtu paziņojumus par galīgo reglamentējošo darbību (10. pants); |
— |
izveidot procedūras, lai izstrādātu un iesniegtu paziņojumus par importu (12. pants); |
— |
īstenot PIC procedūru konkrētu ķīmisku vielu eksportam, jo īpaši to, kuras uzskaitītas Roterdamas Konvencijas III pielikumā (13. pants); |
— |
īstenot marķēšanas un iepakošanas prasības attiecībā uz eksportējamām ķīmiskajām vielām (16. pants); |
— |
izraudzīties valsts iestādes, kuras kontrolē ķīmisko vielu importu un eksportu (17. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu
Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:
— |
iecelt kompetento/-ās iestādi/-es (43. pants); |
— |
īstenot vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (4. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
īstenot maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (4. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
XXVII PIELIKUMS
RĪCĪBA KLIMATA JOMĀ
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm
Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt / pielāgot valsts prasības attiecībā uz iesaistītā personāla un sabiedrību mācībām un sertificēšanu (5. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot (iekšējas) ziņošanas sistēmas, lai iegūtu datus par emisijām attiecīgajās nozarēs (6. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot izpildes sistēmu (13. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām
Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:
— |
pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt aizliegumu kontrolējamo vielu ražošanai, izņemot īpašiem lietojumiem (4. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt aizlieguma laist tirgū un lietot kontrolējamās vielas un reģenerētus HCFC, kurus varētu izmantot kā aukstumaģentu, atbilstoši saistībām, ko Gruzija uzņēmusies saskaņā ar Monreālas protokolu (5. un 11. pants). Līdz 2013. gadam Gruzija iesaldēs HCFC patēriņu bāzes līmenī, 2015. gadā samazinās patēriņu par 10 %, 2020. gadā – par 35 %, 2025. gadā – par 67,5 %, un pilnībā pārtrauks patēriņu līdz 2030. gadam (izņemot 2,5 % apkopes vajadzībām līdz 2040. gadam); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 15 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
definēt kontrolējamo vielu ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas nosacījumus lietojumiem, kas noteikti par izņēmumu: kā izejvielas, procesu aģentiem, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, halonu kritiskiem lietojumiem (III nodaļa). Metilbromīda izmantošana būs atļauta tikai kritiskiem lietojumiem un karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem Gruzijā; Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot licencēšanas sistēmu kontrolējamo vielu importam un eksportam lietojumiem, kas noteikti par izņēmumu, (IV nodaļa) un noteikt uzņēmumiem ziņošanas pienākumu (27. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
noteikt pienākumu atgūt, reģenerēt, pārstrādāt un iznīcināt izlietotas kontrolējamās vielas (22. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus par ozona slāni noārdošajām vielām īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
— |
izveidot procedūras kontrolējamo vielu noplūžu pārraudzībai un kontrolei (23. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus par ozona slāni noārdošajām vielām īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
XXVIII PIELIKUMS
SABIEDRĪBU TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA UN REVĪZIJA, KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Šajā pielikumā termins “akciju sabiedrība” (PLLC) Gruzijā nozīmē jebkuru uzņēmumu, kurā akcionāru atbildība ir ierobežota tiem piederošo akciju vērtības apmērā un kuras akcijas ir publiski pieejamas iegādei un/vai akcijas tiek publiski tirgotas (kotētas) biržā. Par šādu uzņēmumu dažādajiem apzīmējumiem saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, kuri atbilst valstu apzīmējumiem, kas iekļauti Direktīvā 77/91/EEK, vienošanās tiks panākta Asociācijas padomē un iepriekš minētā PLLC definīcija tiks aizstāta. Priekšlikumu šādam lēmumam iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Šo pieeju piemēro visām direktīvām, kas attiecas uz PLLC saskaņā ar šo pielikumu.
Sabiedrību tiesības
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Priekšlikumu par uzņēmumu veidiem, uz kuriem neattieksies minētās direktīvas 2. panta f) punkts, iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Otrā direktīva 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, kas grozīta ar Direktīvām 92/101/EEK, 2006/68/EK un 2009/109/EK
Termiņi: Direktīvas 77/91/EEK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Minimālo kapitāla prasību precizē un galīgo lēmumu iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Trešā direktīva 78/855/EEK (1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK
Termiņi: Direktīvas 78/855/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK
Termiņi: Direktīvas 82/891/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/102/EK (2009. gada 16. septembris) uzņēmējdarbības tiesību jomā par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljonu euro, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Minētās direktīvas piemērošana citām viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Grāmatvedība un revīzija
Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Šīs direktīvas piemērošana citu veidu sabiedrībām atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Šīs direktīvas piemērošana citu veidu sabiedrībām atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu
Termiņi: minētās regulas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Minētās regulas piemērošana citu veidu sabiedrībām atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Šīs direktīvas piemērošana citu veidu sabiedrībām atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Ieteikums 2008/362/EK (2008. gada 6. maijs) par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu un revīziju uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanu
Termiņi: nepiemēro
Komisijas Ieteikums 2008/473/EK (2008. gada 5. jūnijs) par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu civiltiesiskās atbildības ierobežošanu
Termiņi: nepiemēro
Uzņēmuma pārvaldība
ESAO korporatīvās pārvaldības principi
Termiņi: nepiemēro
Komisijas Ieteikums 2004/913/EK (2004. gada 14. decembris), ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai
Termiņi: nepiemēro
Komisijas Ieteikums 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu
Termiņi: nepiemēro
Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē
Termiņi: nepiemēro
Komisijas Ieteikums 2009/385/EK (2009. gada 30. aprīlis), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību
Termiņi: nepiemēro
XXIX PIELIKUMS
POLITIKA PATĒRĒTĀJU JOMĀ
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Produktu drošība
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.
Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Lēmums 2009/251/EK (2009. gada 17. marts), ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti
Priekšlikumu par termiņiem šā lēmuma īstenošanai iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Lēmums 2006/502/EK (2006. gada 11. maijs), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas
Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Tirdzniecība
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”)
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Līgumtiesības
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 85/577/EEK (1985. gada 20. decembris) par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/122/EK (2009. gada 14. janvāris) par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Finanšu pakalpojumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Patēriņa kredīti
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Tiesiskā aizsardzība
Komisijas Ieteikums 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kuri piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā
Termiņi: nepiemēro
Komisijas Ieteikums 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem ārpustiesas iestādēm, kas iesaistītas saskaņotā patērētāju strīdu izšķiršanā
Termiņi: nepiemēro
Izpilde
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/27/EK (1998. gada 19. maijs) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)
Gruzijas tiesību aktu tuvināšana būtu jāierobežo attiecībā uz šādiem minētās regulas noteikumiem:
— |
regulas 3. panta f. punktu; regulas 4. panta 3. punktu, 4. panta 7. punktu; regulas 13. panta 3. un 4. punktu. |
Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
XXX PIELIKUMS
NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪBA
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Darba tiesības
Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu – Pielikums: Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs), kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Diskriminācijas aizliegums un vīriešu un sieviešu līdztiesība
Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 92/85/EEK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Drošība un veselības aizsardzība darbā
Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 89/654/EEK (1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)
Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 89/654/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.
Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē – Direktīvas 89/655/EEK, kas grozīta ar Direktīvām 95/63/EK un 2001/45/EK, kodificēta versija).
Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 2009/104/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.
Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikumā.
Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 89/656/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/57/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 92/57/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 2004/37/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)
Termiņi: Direktīvas 2000/54/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 90/270/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 92/58/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)
Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/91/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.
Padomes Direktīva 92/104/EEK (1992. gada 3. decembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (divpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/104/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.
Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 98/24/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/92/EK (1999. gada 16. decembris) par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (piecpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 1999/92/EK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 2002/44/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē)
Termiņi: Direktīvas 2003/10/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 2004/40/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis), par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 2006/25/EK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 93/103/EK (1993. gada 23. novembris) par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 93/103/EK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 90/269/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (ceturtā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Termiņi: Direktīvas 90/269/EEK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 91/322/EEK (1991. gada 29. maijs) par orientējošu robežvērtību ieviešanu, īstenojot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku, fizikālu un bioloģisku vielu iedarbību darba vietā
Termiņi: Direktīvas 91/322/EEK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2000/39/EK (2000. gada 8. jūnijs), kas izveido raksturīgo iedarbības rādītāju darba apstākļos pirmo sarakstu, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību no tāda apdraudējuma darbā, kurš saistīts ar ķīmiskajiem reaģentiem
Termiņi: Direktīvas 2000/39/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2006/15/EK (2006. gada 7. februāris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā
Termiņi: Direktīvas 2006/15/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2009/161/ES ( 2009. gada 17. decembris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu
Termiņi: Direktīvas 2009/161/ES noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Direktīva 2010/32/ES (2010. gada 10. maijs), ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
XXXI PIELIKUMS
SABIEDRĪBAS VESELĪBA
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Tabaka
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/33/EK (2003. gada 26. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Padomes Ieteikums 2003/54/EK (2002. gada 2. decembris) par smēķēšanas novēršanu un iniciatīvām tabakas kontroles uzlabošanai
Termiņi: nepiemēro
Padomes Ieteikums 2009/C 296/02 (2009. gada 30. novembris) attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem
Termiņi: nepiemēro
Infekcijas slimības
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā.
Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Lēmums 2000/96/EK (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK
Termiņi: Lēmuma 2000/96/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Lēmums 2002/253/EK (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK
Termiņi: Lēmuma 2002/253/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Lēmums 2000/57/EK (1999. gada 22. decembris) par agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu infekcijas slimību profilaksei un kontrolei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK
Termiņi: Lēmuma 2000/57/EK noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Asinis
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu
Termiņi: Direktīvas 2002/98/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2004/33/EK (2004. gada 22. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem
Termiņi: Direktīvas 2004/33/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2005/62/EK (2005. gada 30. septembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu
Termiņi: Direktīvas 2005/62/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2005/61/EK (2005. gada 30. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu
Termiņi: Direktīvas 2005/61/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Orgāni, audi un šūnas
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2006/17/EK (2006. gada 8. februāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai
Termiņi: Direktīvas 2006/17/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Komisijas Direktīva 2006/86/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai
Termiņi: Direktīvas 2006/86/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/53/ES (2010. gada 7. jūlijs) par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem
Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Garīgā veselība – narkotiku atkarība
Padomes Ieteikums 2003/488/EK (2003. gada 18. jūnijs) par narkotiku atkarības radītā veselības kaitējuma novēršanu un samazināšanu
Termiņi: nepiemēro
Alkohols
Padomes Ieteikums 2001/458/EK (2001. gada 5. jūnijs) saistībā ar alkohola lietošanu jauniešu, jo īpaši bērnu un pusaudžu, vidū
Termiņi: nepiemēro
Vēzis
Padomes Ieteikums 2003/878/EK (2003. gada 2. decembris) par vēža skrīningu
Termiņi: nepiemēro
Traumu profilakse un drošības veicināšana
Padomes Ieteikums 2007/C 164/01 (2007. gada 31. maijs) par traumu profilaksi un drošības veicināšanu
Termiņi: nepiemēro
XXXII PIELIKUMS
IZGLĪTĪBA, MĀCĪBAS UN JAUNATNE
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)
Padomes Ieteikums 98/561/EK (1998. gada 24. septembris) par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/143/EK (2006. gada 15. februāris) par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2008/C 111/01 (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2009/C 155/02 (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2009/C 155/01 (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām
XXXIII PIELIKUMS
SADARBĪBA AUDIOVIZUĀLO UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU JOMĀ
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)
Termiņi: minētās direktīvas noteikumu īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot direktīvas 23. pantu, ko īsteno piecu gadu laikā.
XXXIV PIELIKUMS
NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI
Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.
1995. gada 26. jūlija ES Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, piemēro šādus minētās konvencijas noteikumus:
— |
1. pantu – Vispārīgie noteikumi, definīcijas; |
— |
2. panta 1. punktu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. pantā minētā darbība un 1. panta 1. punktā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem; |
— |
3. pantu – Uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība |
Termiņi: minētās konvencijas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību protokols, piemēro šādus minētā protokola noteikumus:
— |
1. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 1. panta 2. punktu – Attiecīgās definīcijas; |
— |
2. pantu – Pasīvā korupcija; |
— |
3. pantu – Aktīvā korupcija; |
— |
5. panta 1. punktu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. un 3. pantā minētā darbība, līdzdalība tajā un minētās darbības veicināšana tiktu sodīta ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem; |
— |
7. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētās Konvencijas 3. pantu. |
Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību otrais protokols, piemēro šādus minētā protokola noteikumus:
— |
1. pantu – Definīcija; |
— |
2. pantu – Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; |
— |
3. pantu – Juridisko personu atbildība; |
— |
4. pantu – Sankcijas pret juridiskajām personām; |
— |
12. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētās Konvencijas 3. pantu. |
Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
I PROTOKOLS
par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
SATURS
I SADAĻA |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
1. pants |
Definīcijas |
II SADAĻA |
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA |
2. pants |
Vispārējās prasības |
3. pants |
Izcelsmes kumulācija |
4. pants |
Pilnīgi iegūti ražojumi |
5. pants |
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi |
6. pants |
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde |
7. pants |
Kvalifikācijas vienība |
8. pants |
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki |
9. pants |
Komplekti |
10. pants |
Neitrālie elementi |
III SADAĻA |
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS |
11. pants |
Teritoriālais princips |
12. pants |
Tiešie pārvadājumi |
13. pants |
Izstādes |
IV SADAĻA |
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS |
14. pants |
Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums |
V SADAĻA |
IZCELSMES APLIECINĀJUMS |
15. pants |
Vispārējās prasības |
16. pants |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība |
17. pants |
Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 |
18. pants |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana |
19. pants |
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu |
20. pants |
Uzskaites nošķiršana |
21. pants |
Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai |
22. pants |
Atzītais eksportētājs |
23. pants |
Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība |
24. pants |
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana |
25. pants |
Importēšana pa daļām |
26. pants |
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma |
27. pants |
Apliecinošie dokumenti |
28. pants |
Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana |
29. pants |
Neatbilstība un formālas kļūdas |
30. pants |
Euro izteiktās summas |
VI SADAĻA |
ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI |
31. pants |
Administratīvā sadarbība |
32. pants |
Izcelsmes apliecinājumu verifikācija |
33. pants |
Strīdu izšķiršana |
34. pants |
Sankcijas |
35. pants |
Brīvās zonas |
VII SADAĻA |
SEŪTA UN MELIĻA |
36. pants |
Šā protokola piemērošana |
37. pants |
Īpašie nosacījumi |
VIII SADAĻA |
NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
38. pants |
Šā protokola grozīšana |
39. pants |
Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm |
Šā protokola pielikumu saraksts
I pielikums |
Ievadpiezīmes sarakstam I protokola II pielikumā |
II pielikums |
Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu |
III pielikums |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 paraugi un pieteikums pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai |
IV pielikums |
Izcelsmes deklarācijas teksts |
Kopīgās deklarācijas
Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti
Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku
Kopīgā deklarācija par to izcelsmes noteikumu pārskatīšanu, kuri ietverti I pielikumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
I SADAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. Pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
a) |
“ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tostarp montāža vai īpašas darbības; |
b) |
“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa utt., ko izmanto ražojuma ražošanā; |
c) |
“ražojums” ir saražots ražojums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā; |
d) |
“preces” ir gan materiāli, gan ražojumi; |
e) |
“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) VII panta īstenošanu; |
f) |
“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo ražojumu maksā ražotājam kādā Pusē, kura uzņēmumā ir veikta ražojuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai kas ir jāatmaksā, ja iegūto ražojumu eksportē; |
g) |
“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem; |
h) |
“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir materiālu vērtība, kas definēta g) punktā, ko piemēro mutatis mutandis; |
i) |
“pievienotā vērtība” ir ražotāja cena, no kā atskaitīta muitas vērtība visiem iekļautajiem materiāliem, kā izcelsme ir pārējās Pusēs, ar ko piemēro kumulāciju, vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem; |
j) |
“nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido 1983. gada preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (šajā protokolā – “harmonizētā sistēma” jeb “HS”); |
k) |
“klasificēts” nozīmē ražojuma vai materiāla klasificēšanu konkrētā pozīcijā; |
l) |
“sūtījums” ir ražojumi, kurus viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens faktūrrēķins; |
m) |
“teritorijas” ietver teritoriālos ūdeņus; |
n) |
Puse ir viena, vairākas vai visas ES dalībvalstis, ES vai Gruzija; un |
o) |
“Puses muitas dienesti” attiecībā uz ES ir ES dalībvalstu muitas dienesti. |
II SADAĻA
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA
2. Pants
Vispārējās prasības
Šā nolīguma īstenošanā par kādas Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:
a) |
ražojumus, kas ir pilnīgi iegūti kādā Pusē 4. panta nozīmē, un |
b) |
kādā Pusē iegūtus ražojumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur pilnīgi iegūti, ja šādi materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti attiecīgajā Pusē 5. panta nozīmē. |
3. Pants
Izcelsmes kumulācija
1. Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, ražojumus uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes ražojumiem, ja tie tur ir iegūti, iekļaujot otras Puses izcelsmes materiālus vai iekļaujot Turcijas izcelsmes materiālus, kam piemēro EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 1/95 (1), ja eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā protokola 6. pantā minētās darbības. Šiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2. Ja apstrāde vai pārstrāde, ko veic eksportētājā Pusē, nepārsniedz to, kas minēts 6. pantā, uzskata, ka iegūtajam ražojumam tikai tad ir eksportētājas Puses izcelsme, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir otras Puses vai Turcijas izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto ražojumu uzskata par ražojumu ar Turcijas vai otras Puses izcelsmi atkarībā no tā, kuras minētās vietas noteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto eksportētājā Pusē veiktajā ražošanā, ir visaugstākā vērtība.
3. Puses vai Turcijas izcelsmes ražojumi, kam eksportētājā Pusē netiek veikta apstrāde vai pārstrāde, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz otru Pusi.
4. Paredzēto kumulāciju Turcijas izcelsmes materiāliem var piemērot tikai tad, ja:
a) |
starp pusēm un Turciju ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar GATT 1994 XXIV pantu; |
b) |
materiāli un ražojumi ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes noteikumus, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā, un |
c) |
paziņojumi, kas norāda uz nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Gruzijā saskaņā ar tās noteikto kārtību. |
5. Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā).
6. Puses sniedz viena otrai informāciju par nolīgumiem, kurus piemēro ar 1. un 2. punktā minētajām valstīm, un to spēkā stāšanās datumiem.
4. Pants
Pilnīgi iegūti ražojumi
1. Par pilnīgi iegūtiem kādā no Pusēm uzskata:
a) |
minerālproduktus, kas iegūti no tās zemes vai jūras gultnes; |
b) |
tur novāktus dārzeņus; |
c) |
tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus; |
d) |
ražojumus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem; |
e) |
tur medībās vai zvejā iegūtus ražojumus; |
f) |
jūras zvejniecības ražojumus un citus ražojumus, kas ārpus eksportētājas Puses teritoriālajiem ūdeņiem ar tās kuģiem iegūti no jūras; |
g) |
ražojumus, kas izgatavoti uz tās pārstrādes kuģiem vienīgi no f) apakšpunktā minētā; |
h) |
lietotus priekšmetus, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi izejmateriālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai izmantošanai par atkritumiem; |
i) |
atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās; |
j) |
ražojumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras dibena ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, ja tai ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai jūras dibenu; |
k) |
preces, ko tur ražo tikai no ražojumiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā. |
2. Termini “tās kuģi” un “tās pārstrādes kuģi”, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, attiecas tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:
a) |
kas ir reģistrēti vai ir uzskaitē kādā ES dalībvalstī vai Gruzijā; |
b) |
kas kuģo ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas karogu; |
c) |
kas vismaz 50 % apmērā pieder kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgajiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā ES dalībvalstī vai Gruzijā, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, turklāt personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder kādai ES dalībvalstij vai Gruzijai vai minēto pušu valsts iestādēm vai valstspiederīgajiem; |
d) |
kā kapteinis un virsnieki ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie; un |
e) |
kam vismaz 75 % komandas ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie. |
5. Pants
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi
1. Šā protokola 2. pantā ražojumus, kas nav pilnīgi iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.
Minētie nosacījumi norāda, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tātad, ja ražojumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, jo atbilst sarakstā minētajiem nosacījumiem, izmanto cita ražojuma izgatavošanā, nosacījumi, kas piemērojami ražojumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto ražojumu, un netiek ņemti vērā nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas var būt izmantoti šā ražojuma izgatavošanā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nebūtu jāizmanto ražojuma izgatavošanā, tomēr var izmantot, ja
a) |
to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas; un |
b) |
piemērojot šo punktu, attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem netiek pārsniegts neviens sarakstā ietvertais maksimālās vērtības procentuālais daudzums. |
Šo punktu nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.
6. Pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
1. Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai ražojumam piešķirtu noteiktas izcelsmes ražojuma statusu, uzskata šādas darbības:
a) |
darbības, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot vai uzglabājot; |
b) |
iepakojumu sadalīšana un komplektēšana; |
c) |
mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu pārklājumu noņemšana; |
d) |
tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana; |
e) |
vienkāršas krāsošanas un pulēšanas darbības; |
f) |
graudaugu un rīsu lobīšana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana; |
g) |
cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana; |
h) |
augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana; |
i) |
asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana; |
j) |
sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (tostarp priekšmetu komplektu veidošana); |
k) |
vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības; |
l) |
uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iepakojuma; |
m) |
vienkārša vienādu vai dažādu ražojumu sajaukšana; |
n) |
cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem; |
o) |
vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu izjaukšana pa daļām; |
p) |
divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienošana; |
q) |
dzīvnieku kaušana. |
2. Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu ražojumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām šā panta 1. punkta nozīmē, visas kādā Pusē attiecībā uz šo ražojumu veiktās darbības izvērtē kopā.
7. Pants
Kvalifikācijas vienība
1. Kvalifikācijas vienība šā protokola noteikumu piemērošanai ir konkrētais ražojums, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.
Tas nozīmē, ka tad:
a) |
ja ražojumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, saskaņā ar harmonizēto sistēmu klasificē vienā pozīcijā, viss kopums veido kvalifikācijas vienību; |
b) |
ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā un tajā pašā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katrs ražojums jāņem vērā atsevišķi. |
2. Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārejo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto ražojumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkos iesaiņojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.
8. Pants
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli uzskata par vienu veselu.
9. Pants
Komplekti
Uzskata, ka komplekti harmonizētās sistēmas 3. vispārējā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Tomēr, ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes ražojumi, tad uzskata, ka viss komplekts ir noteiktas izcelsmes, ja nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.
10. Pants
Neitrālie elementi
Lai noteiktu to, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, nav jānosaka izcelsme šādām ražošanas procesā izmantotajām lietām:
a) |
enerģijai un degvielai; |
b) |
iekārtām un aprīkojumam; |
c) |
mašīnām un darbarīkiem; |
d) |
precēm, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot ražojuma galīgajā sastāvā. |
III SADAĻA
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS
11. Pants
Teritoriālais princips
1. Izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi, kas noteikti II sadaļā, Pusē tiek izpildīti nepārtraukti.
2. Izņemot 3. pantā paredzēto, ja no kādas Puses uz citu valsti eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:
a) |
atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces un |
b) |
ar atpakaļ nosūtītajām precēm nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradušās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportētas. |
3. Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II SADAĻAs nosacījumiem neietekmē ārpus kādas Puses veikta apstrāde vai pārstrāde attiecībā uz materiāliem, kas eksportēti no Puses un pēc tam reimportēti, ar noteikumu, ka:
a) |
minētie materiāli ir pilnīgi iegūti Pusē vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti vairāk, nekā minēts 6. pantā; un |
b) |
muitas dienestiem var pierādīt, ka:
|
4. Piemērojot 3. punktu, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Puses. Tomēr, ja šā protokola II pielikuma sarakstā noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaražojuma noteiktas izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri iestrādāti attiecīgās Puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz norādīto procentuālo daudzumu.
5. Piemērojot 3. un 4. punktu, tiek uzskatīts, ka “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Puses, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.
6. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas neatbilst šā protokola II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi tad, ja piemēro 5. panta 2. punktā noteikto vispārējo pielaidi.
7. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.
8. Šā panta noteikumos paredzēto apstrādi vai pārstrādi, ko veic ārpus kādas Puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai saskaņā ar līdzīgu kārtību.
12. Pants
Tiešie pārvadājumi
1. Šajā nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem ražojumiem, kuri atbilst šā protokola prasībām un kurus tieši pārvadā starp Pusēm vai caur Turcijas teritoriju. Ražojumus vienā sūtījumā tomēr var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.
Noteiktas izcelsmes ražojumus var transportēt pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kas nav eksportētāja un importētāja Puse.
2. Importētājas Puses muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:
a) |
vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas Puses caur tranzīta valsti; vai |
b) |
tranzīta valsts muitas dienestu izdou sertifikātu:
|
c) |
ja to nav, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus. |
13. Pants
Izstādes
1. Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav Puse, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, tos importējot, piemēro šā nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:
a) |
eksportētājs ir nosūtījis šos ražojumus no kādas Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis; |
b) |
šis eksportētājs ražojumus ir pārdevis vai citādi no tiem atbrīvojies par labu kādai personai kādā Pusē; |
c) |
ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un |
d) |
ražojumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu minētajā izstādē. |
2. Saskaņā ar V SADAĻAs noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.
3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu ražojumus.
IV SADAĻA
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS
14. Pants
Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums
1. Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot kādas Puses izcelsmes ražojumus, par kuriem saskaņā ar V SADAĻAs noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Pusē nevar saņemt muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.
2. Šā panta 1. punktā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri kādā Pusē piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos ražojumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.
3. Tādu ražojumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo ražojumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kuri piemērojami šādiem materiāliem.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta nozīmē un ražojumiem komplektā 9. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes ražojumi.
5. Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro vienīgi attiecībā uz tādu veidu materiāliem, uz kuriem attiecas šis protokols.
V SADAĻA
IZCELSMES APLIECINĀJUMS
15. Pants
Vispārējās prasības
1. Kādas Puses izcelsmes ražojumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro šī nolīguma noteikumus, uzrādot vienu no turpmākajiem izcelsmes apliecinājumiem:
a) |
pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs ir sniegts šā protokola III pielikumā; |
b) |
gadījumos, kas paredzēti 21. panta 1. punktā, deklarāciju (“izcelsmes deklarācija”), ko sagatavojis eksportētājs faktūrrēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā un kur attiecīgie ražojumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarācijas teksts atrodams šā protokola IV pielikumā. |
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes ražojumiem šā protokola nozīmē 26. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētos noteikumus, nesniedzot nekādus šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.
16. Pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība
1. Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.
2. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir šā protokola III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Ražojumu aprakstu sniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.
3. Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.
4. Neskarot 5. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod ES dalībvalsts vai Gruzijas muitas dienesti, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ES, Gruzijas vai Turcijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst citām šā protokola prasībām.
5. Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tie arī pārliecinās, ka 2. punktā minētās veidlapas ir pareizi aizpildītas. Tie jo īpaši pārbauda, vai ražojumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
6. Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.
7. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod un dara pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.
17. Pants
Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1
1. Neatkarīgi no 16. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo ražojumu eksporta, ja:
a) |
tas eksportēšanas brīdī nav izdots kļūdu, netīšas bezdarbības vai īpašu apstākļu dēļ; vai |
b) |
muitas dienestiem pierāda, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ. |
2. Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to ražojumu eksportēšanas vietu un dienu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.
3. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc pārbaudes, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.
4. Ar atpakaļejošu spēku izdotus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vizē ar šādu frāzi angļu valodā:
“ISSUED RETROSPECTIVELY”.
5. Šā panta 4. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.
18. Pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana
1. Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas dienestiem, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.
2. Šādi izdoto dublikātu vizē ar šādu vārdu angļu valodā:
“DUPLICATE”.
3. Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.
4. Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.
19. Pants
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu
Kad noteiktas izcelsmes ražojumi nodoti muitas dienestu uzraudzībā kādā Pusē, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, lai visus vai daļu no šiem ražojumiem nosūtītu uz kādu citu vietu minētajā Pusē. Pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tas muitas dienests, kā kontrolē ir nodoti attiecīgie ražojumi.
20. Pants
Uzskaites nošķiršana
1. Ja noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes identisku un savstarpēji aizstājamu materiālu krājumu atsevišķa glabāšana rada ievērojamas izmaksas vai būtiskas grūtības, muitas dienesti pēc ieinteresēto personu rakstiska lūguma var atļaut tā saucamās “uzskaites nošķiršanas” metodes (“metode”) piemērošanu šādu krājumu pārvaldībā.
2. Ar metodi nodrošina, ka iegūto ražojumu skaits, ko var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes” ražojumiem, konkrētā atskaites laikposmā ir tāds pats, kāds tiktu iegūts, ja būtu veikta fiziska krājumu nošķiršana.
3. Muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju ar nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.
4. Metodi piemēro un tās piemērošanu fiksē saskaņā ar vispārīgajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro ražojuma ražošanas valstī.
5. Metodes izmantotājs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to ražojumu daudzumu, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tiek pārvaldīti.
6. Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atsaukt, ja metodes izmantotājs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neizpilda kādu citu no šajā protokolā izklāstītajiem nosacījumiem.
21. Pants
Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai
1. Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:
a) |
atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē; vai |
b) |
jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes ražojumi ar kopējo vērtību līdz 6 000 EUR. |
2. Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ES vai Gruzijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
3. Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.
4. Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas valsts iekšējo tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.
5. Uz izcelsmes deklarācijas eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 22. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta parakstītājs.
6. Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos ražojumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz vēlākais divus gadus pēc to ražojumu importa, uz kuriem tā attiecas.
22. Pants
Atzītais eksportētājs
1. Eksportētājas Puses muitas dienesti izcelsmes deklarāciju var atļaut sagatavot ikvienam eksportētājam (“atzītais eksportētājs”), kas bieži veic ražojumu sūtījumus saskaņā ar šā protokola noteikumiem, neatkarīgi no attiecīgo ražojumu vērtības. Eksportētājs, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.
2. Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu ar nosacījumiem, ko uzskata par atbilstīgiem.
3. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.
4. Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.
5. Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.
23. Pants
Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība
1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā Pusē, un minētajā laikā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.
2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.
3. Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumus var pieņemt, ja ražojumi ir iesniegti pirms minētā termiņa beigām.
24. Pants
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana
Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgā valsts. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu iesniegts importētāja paziņojums, ka ražojumi atbilst šā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem.
25. Pants
Importēšana pa daļām
Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu izvirzītajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus harmonizētās sistēmas 2.a) vispārējā noteikuma nozīmē, kuri ietilpst harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļā vai pozīcijā 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu šo ražojumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.
26. Pants
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma
1. Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.
2. Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kurus izmanto saņēmēji, ceļotāji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no ražojumu klāsta un daudzuma ir acīmredzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.
3. Turklāt šo ražojumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1 200 attiecībā uz ražojumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.
27. Pants
Apliecinošie dokumenti
Šā protokola 16. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus, ko izmanto, lai pierādītu, ka ražojumi, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un atbilst pārējām šā protokola prasībām, var cita starpā ietvert:
a) |
tiešus pierādījumus darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ņemti, piemēram, no tā pārskatiem vai iekšējās grāmatvedības uzskaites; |
b) |
izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus dokumentus, kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem; |
c) |
dokumentus, kas apliecina attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem; |
d) |
izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai izcelsmes deklarācijas, kas izdotas vai sastādītas attiecīgajā Pusē saskaņā ar šo protokolu; |
e) |
atbilstīgus pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus attiecīgās Puses, piemērojot 11. pantu, apliecinot, ka minētā panta prasības ir izpildītas. |
28. Pants
Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana
1. Eksportētājs, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.
2. Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.
3. Eksportētājas Puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.
4. Importētājas Puses muitas dienesti tiem iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.
29. Pants
Neatbilstība un formālas kļūdas
1. Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentā, kuru iesniedz muitas dienestiem, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar ražojumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem ražojumiem.
2. Izcelsmes apliecinājumu nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja tās nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.
30. Pants
Euro izteiktās summas
1. Šā protokola 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nolūkā tad, ja faktūrrēķini par ražojumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.
2. Uz sūtījumu attiecas 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 26. panta 3. punkta noteikumi atbilstīgi valūtai, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts, un par summu, ko noteikusi attiecīgā valsts.
3. Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.
4. Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, euro izteiktu summu konvertējot tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas vairāk kā par 5 %. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.
5. Pēc kādas Puses lūguma euro izteiktās summas pārskata Muitas apakškomiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Muitas apakškomiteja ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tā var pieņemt lēmumu mainīt euro izteiktās summas.
VI SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI
31. Pants
Administratīvā sadarbība
1. Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību cits citam piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī ar to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.
2. Lai nodrošinātu pareizu šā protokola piemērošanu, Puses ar savu kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu, izcelsmes deklarācijas un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.
32. Pants
Izcelsmes apliecinājumu verifikācija
1. Turpmāku izcelsmes apliecinājumu verifikāciju veic izlases kārtā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā protokola prasību izpildi.
2. Īstenojot 1. punkta noteikumus, importētājas Puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un faktūrrēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot verifikācijas pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās verifikācijas nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtās ziņas nav pareizas.
3. Verifikāciju veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4. Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem, tad, gaidot verifikācijas rezultātus, tie importētājam piedāvā ražojumus izlaist, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem.
5. Muitas dienesti, kas lūdz veikt verifikāciju, pēc iespējas drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos ražojumus var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no verifikācijas pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai ražojuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību, noraida tiesības uz preferencēm (izņemot ārkārtas apstākļos).
33. Pants
Strīdu izšķiršana
1. Ja saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām starp tiem muitas dienestiem, kuri pieprasījuši verifikāciju, un tiem, kas ir atbildīgi par attiecīgo verifikāciju, rodas strīdi, kurus šie dienesti nevar atrisināt, šos strīdus nodod izskatīšanai šā nolīguma 408. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Nepiemēro šā nolīguma IV SADAĻAs (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana).
2. Ja rodas strīdi par šā protokola interpretāciju, izņemot strīdus saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām, šos strīdus nodod izskatīšanai Muitas apakškomitejā. Strīdu izšķiršanas procesu atbilstīgi šā nolīguma IV SADAĻAs (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana) var sākt vienīgi tad, ja Muitas apakškomiteja neatrisina strīdu sešu mēnešu laikā no dienas, kad strīds iesniegts Muitas apakškomitejai.
3. Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem visos gadījumos notiek saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem.
34. Pants
Sankcijas
Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai ražojumiem iegūtu preferenciālu režīmu, piemēro sankcijas.
35. Pants
Brīvās zonas
1. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, ražojumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un ar tiem neveic citas darbības, izņemot tās, kas veiktas, lai tos saglabātu nebojātus.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kad kādas Puses izcelsmes ražojumus ieved brīvajā zonā kā noteiktas izcelsmes ražojumus un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgie dienesti izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.
VII SADAĻA
SEŪTA UN MELIĻA
36. Pants
Šā protokola piemērošana
1. Apzīmējums “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Meliļu.
2. Importējot Seūtā vai Meliļā Gruzijas izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā ES muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Gruzija piešķir to Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir ES un kurus importē no ES.
3. Piemērojot šā panta 2. punktu Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 37. pantā minētos īpašos nosacījumus.
37. Pants
Īpašie nosacījumi
1. Ja turpmāk uzskaitītie ražojumi ir tieši pārvadāti saskaņā ar šā protokola 12. panta noteikumiem, uzskata, ka:
1) |
Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumi ir:
|
2) |
Gruzijas izcelsmes ražojumi ir:
|
2. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.
3. Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē vai izcelsmes deklarācijā ieraksta “Gruzija” un “Seūta un Meliļa”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliļā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 4. ailē vai izcelsmes deklarācijā.
4. Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.
VIII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
38. Pants
Šā protokola grozīšana
1. Muitas apakškomiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.
2. Muitas apakškomiteja viena gada laikā pēc Gruzijas pievienošanās reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem aizstāj šajā protokolā izklāstītos izcelsmes noteikumus ar minētajai konvencijai pievienotajiem izcelsmes noteikumiem.
39. Pants
Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm
Šā nolīguma noteikumus var piemērot precēm, kuras atbilst šā protokola noteikumiem un kuras šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas tranzītā, Pušu teritorijās pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajās zonās, ja četru mēnešu laikā no minētās dienas importētājas Puses muitas dienestiem tiek iesniegts izcelsmes apliecinājums ar atpakaļejošu spēku un dokumenti, kas apliecina, ka preces ir tieši transportētas saskaņā ar 13. pantu.
(1) EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu attiecas uz ražojumiem, kas nav lauksaimniecības produkti, kas definēti Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un Turciju, un kas nav ogļu un tērauda ražojumi, kas definēti Nolīgumā starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Turcijas Republiku par ražojumu tirdzniecību, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums.
I PROTOKOLA I PIELIKUMS
IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PROTOKOLA I PIELIKUMĀ
1. piezīme
Sarakstā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus ražojumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā protokola 5. panta nozīmē.
2. piezīme
2.1. |
Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais ražojums. Pirmajā slejā ir pozīcijas vai nodaļas numurs, ko izmanto harmonizētajā sistēmā, bet otrajā slejā – preču apraksts konkrētajā šīs sistēmas pozīcijā vai nodaļā. 3. vai 4. slejā ir norādīts noteikums katram ierakstam pirmajās divās slejās. Ja pirms ieraksta pirmajā ailē ir “ex”, tas nozīmē, ka 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas tikai uz 2. slejā doto pozīcijas daļu. |
2.2. |
Ja 1. slejā ir apvienoti vairāku pozīciju numuri vai dots nodaļas numurs un tāpēc ražojumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas uz visiem ražojumiem, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. slejā uzskaitītajām pozīcijām. |
2.3. |
Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas ražojumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. slejas noteikumi. |
2.4. |
Ja kādam ierakstam pirmajās divās slejās ir paredzēts kāds noteikums gan 3., gan 4. slejā, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. slejā izcelsmes noteikums nav ierakstīts, piemēro 3. slejā ierakstīto noteikumu. |
3. piezīme
3.1. |
Attiecībā uz ražojumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu ražojumu izgatavošanā, šā protokola 5. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā ražojumu izmanto, vai arī citā rūpnīcā, kas atrodas Pusē. Piemērs Pozīcijā 8407 iekļauts dzinējs, par kuru noteikumos norādīts, ka nezināmas izcelsmes materiālu, kurus drīkst iestrādāt, vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, ir izgatavots no pozīcijas ex 7224“citiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot”. Ja šis kalums ES ir izkalts no nenoteiktas izcelsmes lietņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu sarakstā, kurš attiecas uz pozīciju ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā vai citā ES rūpnīcā. Tādējādi, saskaitot kopā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, neņem vērā nenoteiktas izcelsmes lietņa vērtību. |
3.2. |
Saraksta noteikums paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās. |
3.3. |
Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša ražojuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti. Tomēr izteiciens “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti pozīcijā …” vai “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti paša ražojuma pozīcijā” nozīmē, ka var izmantot tikai visus materiālus, kuri klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuru apraksts ir tāds pats kā saraksta 2. slejā norādītajam ražojumam. |
3.4. |
Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka ražojumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli. Piemērs Noteikumā par audumiem, kas ietilpst pozīcijā 5208 līdz 5212, noteikts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un, cita starpā, var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abi materiāli; var izmantot vienu vai otru, vai abu veidu materiālus. |
3.5. |
Ja saraksta noteikumā norādīts, ka ražojums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam (sk. arī 6.2. piezīmi attiecībā uz tekstilizstrādājumiem). Piemērs Noteikums par gataviem pārtikas izstrādājumiem, kas ietilpst pozīcijā 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskas vielas un citas piedevas, kas nav graudaugu produkti. Tomēr tas neattiecas uz ražojumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītajiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem agrākā izgatavošanas stadijā. Piemērs Ja kādu ex 62. nodaļā klasificētu apģērba gabalu izgatavo no neaustas drānas, bet attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drānas, pat ja neaustu drānu parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos sākotnējam materiālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t. i., šķiedras stadijā. |
3.6. |
Ja kādā šā saraksta noteikumā ir dotas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentus nedrīkst skaitīt kopā. Citiem vārdiem, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem. |
4. piezīme
4.1. |
Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, arī uz atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas. |
4.2. |
Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz astriem pozīcijā 0511, zīdu pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem pozīcijās 5101 līdz 5105, kokvilnas šķiedrām pozīcijās 5201 līdz 5203, kā arī citām augu šķiedrām pozīcijās 5301 līdz 5305. |
4.3. |
Terminus “tekstilmasa”, “ķīmiski materiāli” un “materiāli papīra ražošanai” sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai pavedienu ražošanai. |
4.4. |
Terminu “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā izmanto, lai norādītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas, kas minētas pozīcijās 5501 līdz 5507. |
5. piezīme
5.1. |
Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto šā ražojuma izgatavošanā, ja kopā tie veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (sk. arī 5.3. un 5.4. piezīmi). |
5.2. |
Tomēr 5.1. piezīmē minēto ierobežojumu var piemērot tikai jauktiem ražojumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem. Tekstila pamatmateriāli ir šādi:
Piemērs Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), var izmantot, ja vien to kopsvars nepārsniedz 10 % no dzijas svara. Piemērs Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 štāpeļšķiedru sintētiskas dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas sajaukumā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % auduma svara. Piemērs Pozīcijas 5802 audums ar šūtām plūksnām, kuru izgatavo no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5210 kokvilnas auduma, ir jaukts ražojums tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta. Piemērs Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5407 sintētiska auduma, tad izmantotā dzija acīmredzami ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts ražojums. |
5.3. |
Attiecībā uz ražojumiem, kuru sastāvā ir “dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem”, pielaide attiecībā uz šo dziju ir 20 %. |
5.4. |
Attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāta “lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecīgajai lentei ir 30 %. |
6. piezīme
6.1. |
Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi (izņemot oderes un starpoderes), tekstilmateriālus, kas neatbilst saraksta 3. slejas noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem ražojumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā ražojums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no ražojuma ražotāja cenas. |
6.2. |
Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli. Piemērs Ja sarakstā noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam (piemēram, biksēm) jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50.–63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ir tekstilmateriāli. |
6.3. |
Ja jāpiemēro procentuālā daudzuma noteikums, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ņem vērā to materiālu vērtību, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā. |
7. piezīme
7.1. |
Pozīcijās ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403“īpašie procesi” ir šādi:
|
7.2. |
Pozīcijās 2710, 2711 un 2712“īpašie procesi” ir šādi:
|
7.3. |
Pozīcijās ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901ex 2902 un ex 3403 vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot ražojumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir. |
I PROTOKOLA II PIELIKUMS
APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBAS, KAS JĀVEIC ATTIECĪBĀ UZ NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI SARAŽOTAIS RAŽOJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU
Šis nolīgums var neattiekties uz visiem sarakstā minētajiem ražojumiem. Tādēļ ir jāiepazīstas ar pārējiem šā nolīguma noteikumiem.
HS pozīcija |
Ražojuma apraksts |
Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu |
|||||||||||||||||||||||||||
(1) |
(2) |
(3) vai (4) |
|||||||||||||||||||||||||||
1. nodaļa |
Dzīvi dzīvnieki |
Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
2. nodaļa |
Gaļa un ēdami gaļas subprodukti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 1. un 2. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
3. nodaļa |
Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki |
Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4. nodaļa |
Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot |
Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
0403 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 5. nodaļa |
Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot |
Ražošana, kurā visi izmantotie 5. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 0502 |
Apstrādāti mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas |
Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana |
|
||||||||||||||||||||||||||
6. nodaļa |
Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; nogriezti ziedi un dekoratīvi zaļumi |
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
7. nodaļa |
Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi |
Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
8. nodaļa |
Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu vai meloņu mizas |
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9. nodaļa |
Kafija, tēja, mate un garšvielas; izņemot |
Ražošana, kurā visi izmantotie 9. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
0901 |
Grauzdēta vai negrauzdēta kafija, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
0902 |
Tēja, arī aromatizēta |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 0910 |
Garšvielu maisījumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
10. nodaļa |
Graudaugu produkti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 11. nodaļa |
Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis; izņemot |
Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti pozīcijā 0714, vai augļi ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 1106 |
Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti pozīcijā 0713 |
Pozīcijas 0708 pākšu dārzeņu malšana un žāvēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
12. nodaļa |
Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība |
Ražošana, kurā visi izmantotie 12. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
1301 |
Šellaka; dabīgie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami) |
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 1301 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
1302 |
Augu sulas un ekstrakti; pektīnvielas, pektināti un pektāti; agars un pārējie augu izcelsmes recinātāji un biezinātāji, pārveidoti vai nepārveidoti: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
14. nodaļa |
Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 14. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 15. nodaļa |
Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
1501 |
Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0203, 0206 vai 0207 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no cūkgaļas vai cūkgaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0203 vai 0206, vai no mājputnu gaļas vai mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0207 |
|
||||||||||||||||||||||||||
1502 |
Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0201, 0202, 0204 vai 0206 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
1504 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas vai to frakcijas, rafinēti vai nerafinēti, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1504 |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 1505 |
Rafinēts lanolīns |
Ražošana no neapstrādātiem vilnas taukiem, kas minēti pozīcijā 1505 |
|
||||||||||||||||||||||||||
1506 |
Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1506 |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
1507 līdz 1515 |
Augu eļļas un to frakcijas |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no citiem pozīcijā 1507 līdz 1515 ietvertajiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
1516 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas |
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
1517 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 |
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
16. nodaļa |
Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 17. nodaļa |
Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 1701 |
Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu |
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
1702 |
Citādi cukuri, arī ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1702 |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 1703 |
Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu |
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
1704 |
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
18. nodaļa |
Kakao un kakao izstrādājumi |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
1901 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā pēc svara satur 40 % vai mazāk kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijas 0401—0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur kakao mazāk par 5 % no masas un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no 10. nodaļā minētās labības |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
1902 |
Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
1903 |
Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā |
Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētajiem materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificēto kartupeļu cieti |
|
||||||||||||||||||||||||||
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti un iekļauti |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot 11. nodaļā klasificētos materiālus |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 20. nodaļa |
Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot |
Ražošana, kurā visi izmantotie dārzeņi, augļi vai rieksti ir pilnīgi iegūti. |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex2001 |
Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex2004 un ex 2005 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
2006 |
Augļi, dārzeņi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, glazētas vai iecukurotas) |
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2007 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2008 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes pozīciju 0801, 0802 un 1202 līdz 1207 riekstu un eļļas augu sēklu vērtība pārsniedz 60 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
2009 |
Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 21. nodaļa |
Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
2101 |
Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
2103 |
Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem Tomēr var izmantot sinepju pulveri un gatavas sinepes |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2104 |
Gatavas zupas un buljoni un izstrādājumi to pagatavošanai |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2002 līdz 2005 klasificētus sagatavotus vai konservētus dārzeņus |
|
||||||||||||||||||||||||||
2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 22. nodaļa |
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
2202 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
2207 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkura stipruma spirti, denaturēti |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
2208 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citādi alkoholiskie dzērieni |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 23. nodaļa |
Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2301 |
Vaļu rupja maluma milti; zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, nederīgi lietošanai pārtikā |
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2303 |
Kukurūzas cietes ražošanas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar proteīnu saturu sausnā vairāk par 40 % no svara |
Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnīgi iegūta |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2306 |
Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi ar olīveļļas saturu vairāk par 3 % |
Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnīgi iegūtas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2309 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 24. nodaļa |
Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot |
Ražošana, kurā visi izmantotie 24. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti |
|
||||||||||||||||||||||||||
2402 |
Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem |
Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2403 |
Smēķējamā tabaka |
Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 25. nodaļa |
Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2504 |
Attīrīts un malts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu |
Neattīrīta kristāliskā grafīta bagātināšana ar oglekli, attīrīšana un malšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2515 |
Marmors, tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, ne biezāks par 25 cm |
Marmora (pat jau sazāģēta), kura biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai citāda sadalīšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2516 |
Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai, kas sazāģēti vai citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, kuras nav biezākas par 25 cm |
Akmens zāģēšana vai sadalīšana citādā veidā no (arī jau sazāģēta) akmens blokiem, kuru biezums ir lielāks par 25 cm |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2518 |
Karsēts dolomīts |
Nekarsēta dolomīta karsēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2519 |
Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, un citi (piemēram, kausētais magnēzijs vai ar apdedzināšanu pilnīgi saķepināts (aglomerēts) magnēzijs) |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu) |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2520 |
Īpaši stomatoloģijai sagatavotie ģipši |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2524 |
Dabīgās azbesta šķiedras |
Ražošana no azbesta koncentrāta |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2525 |
Vizlas pulveris |
Vizlas vai vizlas atkritumu malšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2530 |
Karsētas vai pulverizētas krāszemes |
Krāszemju karsēšana vai malšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
26. nodaļa |
Rūdas, sārņi un pelni |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 27. nodaļa |
Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2707 |
Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk par 65 % pārtvaicējas 250 °C (to skaitā petrolspirta un benzola maisījumi) izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2709 |
Neapstrādātas eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem |
Destruktīva bitumenmateriālu destilācija |
|
||||||||||||||||||||||||||
2710 |
Naftas eļļas un no bitumena materiāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2711 |
Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2712 |
Naftas vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2713 |
Naftas kokss, naftas bitumens un citādas naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atliekas |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2714 |
Dabīgais bitums un asfalts; bitumena slāneklis vai degslāneklis un bitumena smilšakmens; asfaltīti un asfalta ieži |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
2715 |
Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bituma, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa bāzes (piemēram, bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas) |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 28. nodaļa |
Neorganiskās ķīmiskās vielas; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie un neorganiskie savienojumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 2805 |
Mischmetall |
Ražošana, kurā izmanto elektrolīzi vai termisku apstrādi un kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2811 |
Sēra trioksīds |
Ražošana no sēra dioksīda |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 2833 |
Alumīnija sulfāts |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2840 |
Nātrija perborāts |
Ražošana no nātrija tetraborāta pentahidrāta |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 2852 |
Iekšējo ēteru dzīvsudraba savienojumi un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
Nukleīnskābju un to sāļu noteikta vai dažāda ķīmiskā sastāva dzīvsudraba savienojumi; citi heterocikliskie savienojumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2852, 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 29. nodaļa |
Organiskās ķīmiskās vielas; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 2901 |
Acikliskie ogļūdeņraži, kurus lieto enerģijai vai kā kurināmo |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2902 |
Ciklāni un ciklēni (kas nav azulēni), benzols, toluols, ksiloli, kurus izmanto enerģijai vai kā kurināmo |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 2905 |
Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 2905 materiālus. Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
2915 |
Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2915 un 2916 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 2932 |
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
2933 |
Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-s) |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932 un 2933 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
2934 |
Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citi heterocikliskie savienojumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 2939 |
Magoņu stiebru koncentrāti, kas pēc svara satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 30. nodaļa |
Farmaceitiskie produkti; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3002 |
Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3003 un 3004 |
Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētās preces): |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijas 3003 un 3004 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 3006 |
|
Saglabā ražojuma izcelsmi tā sākotnējā klasifikācijā |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (3) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (4):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 31. nodaļa |
Mēslošanas līdzekļi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3105 |
Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; citi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētie ražojumi tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsneidz 10 kg, izņemot:
|
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 32. nodaļa |
Miecvielu un krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsvielas, pigmenti un citas krāsojošas vielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3201 |
Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un citādi atvasinājumi |
Ražošana no augu izcelsmes miecvielu ekstraktiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3205 |
Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē (5) |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3203, 3204 un 3205 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3205 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 33. nodaļa |
Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas vai tualetes līdzekļi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3301 |
Ēteriskās eļļas (attīrītas vai neattīrītas no terpēniem), ietverot konkrēciju eļļas un absolūtās eļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūtas ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas palikuši pēc ēterisko eļļu attīrīšanas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un to ūdens šķīdumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot šīs pozīcijas citas “grupas” materiālus (6). Tomēr var izmantot arī paša ražojuma grupas materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 34. nodaļa |
Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3403 |
Eļļošanas līdzekļi, kuri pēc svara satur mazāk nekā 70 % naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem |
Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3404 |
Mākslīgie un gatavie vaski: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot:
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Tomēr minētos materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 35. nodaļa |
Albumīni; modificētas cietes; līmes; fermenti; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3505 |
Dekstrīni un cita modificēta ciete (piemēram, uzbriedināta vai esterificēta ciete); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citas modificētas cietes bāzes: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3505 |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificētos |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3507 |
Gatavi fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
36. nodaļa |
Sprāgstvielas; pirotehniski izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; konkrēti degmaisījumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 37. nodaļa |
Foto un kino preces; izņemot: |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3701 |
Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkuriem materiāliem, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjutīgās plakanās filmas momentfotogrāfijai, iepakotas vai neiepakotas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3702 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pozīcijas 3701 un 3702 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3702 |
Gaismjutīgas neeksponētas fotofilmas ruļļos, no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētas gaismjūtīgas filmas momentfotogrāfijai ruļļos |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 3701 un 3702 klasificētos |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3704 |
Fotoplates, fotofilmas, fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponēti, bet neattīstīti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijās 3701 līdz 3704 klasificētos |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 38. nodaļa |
Dažādi ķīmiski produkti; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3801 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3403 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3803 |
Rafinēta taleļļa |
Neapstrādātas taleļļas rafinēšana |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3805 |
Attīrīti sulfātterpentīna spirti |
Sulfātterpentīna jēlspirtu attīrīšana ar destilāciju vai rafinēšanu |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3806 |
Esteru sveķi |
Ražošana no sveķskābēm |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3807 |
Koka piķis (koka darvas piķis) |
Koka darvas destilācija |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3808 |
Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu vai izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3809 |
Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3810 |
Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai vai metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā stieņus vai serdeņus metināšanas elektrodiem vai pārklājumiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3811 |
Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ietverot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3811 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3812 |
Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizēšanas savienojumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3813 |
Maisījumi un lādiņi ugunsdzēšamiem aparātiem; uzlādēti ugunsdzēsības aparāti |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3814 |
Salikta sastāva organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas citur nav minēti un iekļauti; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3818 |
Leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3819 |
Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai pēc svara satur mazāk par 70 % naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3820 |
Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 3821 |
Gatavas barotnes mikroorganismu (ieskaitot vīrusus utml.), kā arī augu, cilvēka vai dzīvnieku šūnu kultūru attīstīšanai vai uzturēšanai |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3822 |
Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006; sertificēti standarta materiāli |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3823 |
Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3823 |
|
||||||||||||||||||||||||||
3824 |
Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3901 līdz 3915 |
Polimēri pirmformās, plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas; izņemot ex 3907 un 3912 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3907 |
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (5) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas un/vai ražošana no tetrabrom-(bisfenola A) polikarbonāta |
|
||||||||||||||||||||||||||
3912 |
Celuloze un tās ķīmiskie atvasinājumi pirmformās, kas citur nav minēti vai iekļauti |
Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
3916 līdz 3921 |
Plastmasas pusfabrikāti un priekšmeti; izņemot ex 3916, ex 3917, ex 3920 un ex 3921 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3916 un ex 3917 |
Profili un caurules |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 3920 |
|
Ražošana no termoplastiskas daļēja sāls, kas ir etilēna un metakrilskābes kopolimērs, daļēji neitralizēts ar metāla joniem, galvenokārt cinka un nātrija joniem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 3921 |
Metalizēta plastmasas folija |
Ražošana no caurspīdīgas poliesteru folijas, kas nav biezāka par 23 mikroniem (6) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
3922 līdz 3926 |
Plastmasas izstrādājumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 40. nodaļa |
Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4001 |
Rievotas zoļu gumijas slāņainas plātnes |
Dabīgā kaučuka lokšņu laminēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
4005 |
Kombinētais nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība, izņemot dabisko kaučuku, nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
4012 |
Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Lietotu riepu atjaunošana |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4011 un 4012 klasificētos |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4017 |
Cietā kaučuka izstrādājumi |
Ražošana no cietā kaučuka |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 41. nodaļa |
Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4102 |
Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas |
Vilnas atdalīšana no aitu vai jēru ādām ar vilnu |
|
||||||||||||||||||||||||||
4104 līdz 4106 |
Miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez vilnas vai apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas |
Iepriekš miecētu ādu atkārtota miecēšana vai Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
4107, 4112 un 4113 |
Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta āda, ieskaitot pergamentētu ādu bez apmatojuma, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas iekļauta pozīcijā 4114 |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijā 4104 līdz 4113 |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4114 |
Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda |
Ražošana no pozīcijas 4104 līdz 4106, 4107, 4112 vai 4113 materiāliem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
42. nodaļa |
Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgi; ceļojuma piederumi, rokassomas un tamlīdzīgas preces; dzīvnieku zarnu izstrādājumi (izņemot zīdtārpiņa pavedienu) |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 43. nodaļa |
Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot: izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4302 |
Miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Nesašūtu miecētu vai apdarinātu ādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no nesašūtām, miecētām vai apdarinātām kažokādām |
|
||||||||||||||||||||||||||
4303 |
Apģērba gabali, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām |
Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām pozīcijā 4302 klasificētām kažokādām |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 44. nodaļa |
Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4403 |
Četrskaldņu brusas |
Ražošana no neapstrādātiem kokmateriāliem, arī bez mizas vai aplievas, vai rupji tēstiem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4407 |
Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm |
Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4408 |
Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un saplākšņa loksnes, ne biezākas par 6 mm, vai loksnes citādiem saklātņiem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm |
Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4409 |
Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Slīpēšana vai saaudzēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Noapaļošana vai fasonēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4410 līdz ex 4413 |
Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, tostarp profilētas līstes un citi profilēti dēļi |
Noapaļošana vai fasonēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4415 |
Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara |
Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4416 |
Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka |
Ražošana no skaldītiem mucu dēlīšiem, kas nav citādāk apstrādāti, kā tikai zāģēti divās pamatvirsmās |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4418 |
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Noapaļošana vai fasonēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4421 |
Sērkociņu skaliņi; koka naglas vai tapas apaviem |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4409 klasificētos savienotos kokmateriālus |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 45. nodaļa |
Korķis un korķa izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
4503 |
Dabiskā korķa izstrādājumi |
Ražošana no pozīcijā 4501 klasificētā korķa |
|
||||||||||||||||||||||||||
46. nodaļa |
Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
47. nodaļa |
Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 48. nodaļa |
Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4811 |
Papīrs un kartons ruļļos, loksnēs vai vienīgi sagriezts |
Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai |
|
||||||||||||||||||||||||||
4816 |
Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm |
Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai |
|
||||||||||||||||||||||||||
4817 |
Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējuma un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas portfeļi un grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4818 |
Tualetes papīrs |
Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4819 |
Kastes, kārbas, maisi, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4820 |
Vēstuļu bloki |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 4823 |
Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas |
Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 49. nodaļa |
Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni: izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
4909 |
Iespiestas vai ilustrētas pastkartes; iespiestas kartītes ar personīgiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar aploksnēm vai bez tām, ar izrotājumiem vai bez tiem |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos |
|
||||||||||||||||||||||||||
4910 |
Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot kalendāru blokus: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 50. nodaļa |
Zīds; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 5003 |
Zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas |
Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana |
|
||||||||||||||||||||||||||
5004 līdz ex 5006 |
Zīda dzija un dzija no zīda atlikām |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5007 |
Audumi no zīda vai zīda atkritumiem |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 51. nodaļa |
Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
5106 līdz 5110 |
Dzija no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5111 līdz 5113 |
Audumi no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 52. nodaļa |
Kokvilna; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
5204 līdz 5207 |
Kokvilnas dzija un šujamie diegi |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5208 līdz 5212 |
Kokvilnas audumi: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 53. nodaļa |
Pārējās augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
5306 līdz 5308 |
Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavediens |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5309 līdz 5311 |
Pārējo augu tekstilšķiedru audumi; audumi no papīra pavedieniem |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5401 līdz 5406 |
Dzija, monopavediens un diegi no mākslīgiem pavedieniem |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5407 un 5408 |
Audumi no sintētisko pavedienu dzijas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5501 līdz 5507 |
Ķīmiskās štāpeļšķiedras |
Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5508 līdz 5511 |
Ķīmisko štāpeļšķiedru dzija un šujamie diegi |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5512 līdz 5516 |
Audumi no ķīmisko štāpeļšķiedru pavedieniem: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 56. nodaļa |
Vate, filcs un neaustie materiāli; speciālā dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5602 |
Tūba un filcs, impregnēts vai neimpregnēts, ar pārklājumu vai bez tā, laminēts vai nelaminēts |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
Tomēr:
kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas. |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5604 |
Gumijas pavedieni un kordi, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgi pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumi, impregnēti, apvalkoti, ar pārklājumu vai caurslāņoti ar gumiju vai plastmasām: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām, kas nav pārklātas ar tekstilmateriālu |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5605 |
Metalizēti pavedieni, dekoratīvi vai nedekoratīvi, derīgi kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, kombinēti ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklāti ar metālu |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5606 |
Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, dekoratīvie pavedieni (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no astriem); šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām); cilpainie pavedieni |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
57. nodaļa |
Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
Tomēr:
pavedienu grīstes, kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas. Džutas audumu var izmantot kā oderējumu |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
Džutas audumu var izmantot kā oderējumu |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 58. nodaļa |
Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izņemot |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no vienkārtas dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5805 |
Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarināti vai neapdarināti |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
5810 |
Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
5901 |
Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm |
Ražošana no dzijas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5902 |
Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no dzijas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5903 |
Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām |
Ražošana no dzijas vai apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5904 |
Pēc formas piegriezts vai nepiegriezts linolejs; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti |
Ražošana no dzijas (7) |
|
||||||||||||||||||||||||||
5905 |
Tapetes no tekstilmateriāliem: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no dzijas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5906 |
Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautās: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no ķīmiskiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no dzijas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5907 |
Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, darbnīcu fona dekorācijām vai tamlīdzīgi |
Ražošana no dzijas vai apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
5908 |
Austas, pītas vai adītas tekstildaktis lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
5909 līdz 5911 |
Tekstilizstrādājumi rūpnieciskai lietošanai: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no pozīcijā 6310 klasificētās dzijas vai audumu atlikumiem vai lupatām |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
60. nodaļa |
Trikotāžas drānas |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
61. nodaļa |
Trikotāžas apģērbi un apģērba piederumi: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 62. nodaļa |
Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav no trikotāžas; izņemot |
|
|||||||||||||||||||||||||||
ex 6202, ex 6204, ex 6206, ex 6209 un ex 6211 |
Izšūti sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apģērbi un zīdaiņu apģērbu piederumi |
Ražošana no dzijas (9) vai Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 6210 un ex 6216 |
Ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu |
Ražošana no dzijas (9) vai ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
6213 un 6214 |
Kabatlakati, šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9) vai Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9) vai apdarināšana, kam seko apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apstrādes darbībām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrāde pret saraušanos, galīgā apdare, degadēšana, piesūcināšana, lāpīšana un apcirpšana), ja visu izmantoto pozīciju 6213 un 6214 neapdrukāto preču vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
6217 |
Pārējie gatavie apģērba piederumi; apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no dzijas (9) vai Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no dzijas (9) vai Ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no dzijas (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 63. nodaļa |
Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot: |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
6301 līdz 6304 |
Segas, ceļotāju pledi, gultasveļa u. c.; aizkari u. c.; citi izstrādājumi mājas aprīkojumam: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10) vai ražošana no neizšūta auduma (izņemot trikotāžas audumu), ar nosacījumu, ka izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||
6305 |
Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai |
Ražošana no (7):
|
|
||||||||||||||||||||||||||
6306 |
Brezents, audekla nojumes un sauljumi; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||
6307 |
Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
6308 |
Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu, salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai |
Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 64. nodaļa |
Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šo izstrādājumu daļas; izņemot |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot no pazolei piestiprinātām apavu virsām, vai citām zoles sastāvdaļām no pozīcijas 6406 |
|
||||||||||||||||||||||||||
6406 |
Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un līdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 65. nodaļa |
Galvassegas un to daļas; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
6505 |
Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; dažāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares |
Ražošana no dzijas vai tekstilšķiedrām (9) |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 66. nodaļa |
Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
6601 |
Lietussargi un saulessargi (ieskaitot spieķveida lietussargus, dārza saulessargus un tamlīdzīgus izstrādājumus) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
67. nodaļa |
Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām, mākslīgas puķes; mākslīgie ziedi; ražojumi no cilvēku matiem |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 68. nodaļa |
Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas vai tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 6803 |
Dabiskā vai aglomerētā slānekļa izstrādājumi |
Ražošana no apstrādāta slānekļa |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 6812 |
Izstrādājumi no azbesta; izstrādājumi no maisījumiem uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 6814 |
Izstrādājumi no vizlas, ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlas, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes |
Ražošana no apstrādātas vizlas (ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlu) |
|
||||||||||||||||||||||||||
69. nodaļa |
Keramikas izstrādājumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 70. nodaļa |
Stikls un stikla izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7003, ex 7004 un ex 7005 |
Stikls ar neatstarojošu virsmu |
Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7006 |
Stikls, kas klasificēts pozīcijās 7003, 7004 vai 7005, izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts, emaljēts vai citādi apstrādāts, bet bez ietvara vai citu materiālu apdares: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no pozīcijā 7006 klasificētās nepārklāta stikla plāksnes |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7007 |
Neplīstošais stikls, kas sastāv no rūdīta vai laminēta stikla |
Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7008 |
Daudzkārtaini stikla izolatori |
Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7009 |
Stikla spoguļi, ierāmēti vai neierāmēti, ieskaitot atpakaļskata spoguļus |
Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7010 |
Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
7013 |
Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018) |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas vai ar rokām veidotu stikla trauku apgleznošana (izņemot apgleznošanu ar zīdspiedes paņēmienu), ja ar rokām veidotu stikla trauku kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7019 |
Stikla šķiedras izstrādājumi (izņemot pavedienus) |
Ražošana no:
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 71. nodaļa |
Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7101 |
Dabiskās vai kultivētās pērles, šķirotas un uz laiku savērtas ērtākai transportēšanai |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7102, ex 7103 un ex 7104 |
Apstrādāti dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (dabiskie, sintētiskie vai reģenerētie) |
Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7106, 7108 un 7110 |
Dārgmetāli: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 7106, 7108 un 7110 klasificētos vai elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu atdalīšana vai pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu sakausēšana savā starpā vai ar parastajiem metāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7107, ex 7109 un ex 7111 |
Parastie metāli, plaķēti ar dārgmetāliem, daļēji apstrādāti |
Ražošana no neapstrādātiem metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7116 |
Izstrādājumi no dabiskām vai kultivētām pērlēm, dabiskiem, sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
7117 |
Bižutērija |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai Ražošana no parasto metālu detaļām, kas nav plaķētas vai pārklātas ar dārgmetāliem, ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 72. nodaļa |
Dzelzs un tērauds; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7207 |
Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti |
Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201, 7202, 7203, 7204 vai 7205 |
|
||||||||||||||||||||||||||
7208 līdz 7216 |
Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili |
Ražošana no pozīcijā 7206 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām |
|
||||||||||||||||||||||||||
7217 |
Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples |
Ražošana no pozīcijā 7207 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7218, 7219 to 7222 |
Pusfabrikāti, plakani nerūsējošā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili |
Ražošana no pozīcijā 7218 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām |
|
||||||||||||||||||||||||||
7223 |
Nerūsējošā tērauda stieple |
Ražošana no pozīcijā 7218 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7224, 7225 līdz 7228 |
Pusfabrikāti, plakanie velmējumi, karsti velmēti stieņi un loksnes neregulāras formas tinumos; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no cita leģēta tērauda; leģētā vai neleģētā tērauda dobi stieņi urbšanai |
Ražošana no pozīcijā 7206, 7218 vai 7224 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām |
|
||||||||||||||||||||||||||
7229 |
Citu leģēto tēraudu stieples |
Ražošana no pozīcijā 7224 klasificētiem pusfabrikātu materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 73. nodaļa |
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7301 |
Rievkonstrukcijas |
Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7302 |
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpalikņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai |
Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7304, 7305 un 7306 |
Dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda lielu un mazu izmēru caurules un dobie profili |
Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7206, 7207, 7218 vai 7224 |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7307 |
No vairākām daļām sastāvošu lielu un mazu izmēru cauruļvadu armatūra no nerūsējoša tērauda (ISO Nr. X5CrNiMo 1712) |
Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
7308 |
Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7301 klasificētos metinātos leņķus, profilus un fasonprofilus |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7315 |
Pretslīdes ķēdes |
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 7315 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 74. nodaļa |
Varš un tā izstrādājumi; izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
7401 |
Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš) |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7402 |
Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7403 |
Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no neapstrādāta rafinētā vara, vara atlikumiem un lūžņiem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7404 |
Vara atgriezumi un lūžņi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
7405 |
Vara ligatūras |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 75. nodaļa |
Niķelis un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
7501 līdz 7503 |
Niķeļa kušņi, niķeļa oksīda agflomerāti un citādi niķeļa metalurģijas starpprodukti; neapstrādāts niķelis; niķeļa atgriezumi un lūžņi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 76. nodaļa |
Alumīnijs un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
7601 |
Neapstrādāts alumīnijs |
Ražošana
vai ražošana, termiski vai elektrolītiski apstrādājot neleģēto alumīniju vai alumīnija atgriezumus un lūžņus |
|
||||||||||||||||||||||||||
7602 |
Alumīnija atgriezumi un lūžņi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 7616 |
Alumīnija izstrādājumi, izņemot stiepļu pinumus, režģus, sietus, žogus, armatūras audumus un līdzīgus izstrādājumus (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, un valcēta alumīnija |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
77. nodaļa |
Rezervēta iespējamiem HS papildinājumiem nākotnē |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 78. nodaļa |
Svins un tā izstrādājumi; izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
7801 |
Neapstrādāts svins: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jēlsvina lietņos vai cita negatava svina |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7802 klasificētos atkritumus un lūžņus |
|
||||||||||||||||||||||||||
7802 |
Svina atkritumi un lūžņi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 79. nodaļa |
Cinks un tā izstrādājumi; izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
7901 |
Neapstrādāts cinks |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7902 klasificētos atkritumus un lūžņus |
|
||||||||||||||||||||||||||
7902 |
Cinka atkritumi un lūžņi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 80. nodaļa |
Alva un tās izstrādājumi, izņemot |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
8001 |
Neapstrādāta alva |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8002 klasificētos atkritumus un lūžņus |
|
||||||||||||||||||||||||||
8002 un 8007 |
Alvas atkritumi un lūžņi; citādi alvas izstrādājumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
81. nodaļa |
Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 82. nodaļa |
Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
8206 |
Divu vai vairāku nosaukumu darbarīku, kas iekļauti pozīcijās 8202 līdz 8205, komplekti, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijās 8202 līdz 8205. Tomēr ir pieļaujama pozīcijā 8202—8205 minēto darbarīku pievienošana komplektiem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8207 |
Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
8208 |
Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8211 |
Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (arī koku potējamie naži), izņemot nažus, kas klasificēti pozīcijā 8208 |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama no parastā metāla izgatavotu nažu asmeņu un spalu izmantošana |
|
||||||||||||||||||||||||||
8214 |
Citi griezējizstrādājumi (piemēram, matu griešanas mašīnas, lieli miesnieku naži vai virtuves naži gaļas griešanai, kapājamie naži, papīrnaži); manikīra un pedikīra komplekti un instrumenti (ieskaitot nagu vīles) |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
8215 |
Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 83. nodaļa |
Dažādi parasto metālu izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8302 |
Citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi izstrādājumi izmantošanai ēkās un automātiskie durvju aizvērēji |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8302 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8306 |
Parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8306 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 84. nodaļa |
Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskās ierīces; to daļas, izņemot: izņemot |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8401 |
Kodoldegvielas elementi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem (12) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8402 |
Ūdens tvaika vai citādi tvaika katli (izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus, kas spēj ražot arī zemspiediena tvaiku); ūdens pārkarsēšanas katli |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8403 un ex 8404 |
Centrālapkures katli, izņemot pozīcijā 8402 minētos, un centrālapkures katlu palīgiekārtas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8403 un 8404 klasificētos |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8406 |
Ūdens tvaika un citādas tvaika turbīnas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8407 |
Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8408 |
Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi un pusdīzeļi) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8409 |
Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt dzinējiem, kas iekļauti pozīcijās 8407 un 8408 |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8411 |
Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8412 |
Citādi dzinēji un motori |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8413 |
Rotorsūkņi |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8414 |
Rūpniecībā izmantojamie ventilatori, gaisa pūtēji un tamlīdzīgi |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8415 |
Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ieskaitot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8418 |
Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas pozīcijā 8415 |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8419 |
Iekārtas kokapstrādes, papīra masas, papīra un kartona rūpniecībai |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8420 |
Kalandri un citādas velmju (ruļļu) mašīnas, izņemot mašīnas metālam un stiklam, un to cilindri |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8423 |
Iekārtas svēršanai (izņemot svarus ar 0,05 g un lielāku precizitāti), arī svari, kas apgādāti ar ierīcēm masas kontrolei vai aprēķināšanai; jebkura veida svaru atsvari |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8425 līdz 8428 |
Iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8429 |
Pašgājēji buldozeri, buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8430 |
Citas mašīnas un mehānismi grunts, minerālu un rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai un urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arkli un rotoru sniega tīrīšanas mašīnas |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8431 |
Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt ceļa veltņiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8439 |
Iekārtas papīra masas ražošanai no celulozes šķiedrmateriāliem vai papīra vai kartona ražošanai vai apdarei |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8441 |
Citas iekārtas papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumu ražošanai, tostarp visdažādākās mašīnas papīra vai kartona griešanai |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8443 |
Printeri biroja tehnikai (piemēram, automātiskās datu apstrādes iekārtām, teksta apstrādes iekārtām u.c.) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8444 līdz 8447 |
Šajās pozīcijās minētās iekārtas izmantošanai tekstilrūpniecībā |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8448 |
Palīgierīces izmantošanai pozīcijās 8444 un 8445 minētajās mašīnās |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8452 |
Šujmašīnas, izņemot pozīcijā 8440 minētās brošēšanas mašīnas; skapīši, pamatnes un pārsegi, kas īpaši paredzēti šujmašīnām; šujmašīnu adatas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8456 līdz 8466 |
Darbgaldi un iekārtas, kā arī to detaļas un piederumi pozīcijās 8456 līdz 8466 |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8469 līdz 8472 |
Biroja iekārtas (piemēram, rakstāmmašīnas, kalkulatori, automātiskās datu apstrādes iekārtas, kopēšanas un pavairošanas, skavošanas iekārtas) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8480 |
Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi; veidnes metālam (izņemot lietņu veidnes), metālu karbīdiem, stiklam, neorganiskiem materiāliem, gumijai vai plastmasai |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8482 |
Lodīšu vai rullīšu gultņi |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8484 |
Starplikas un salaidumi no metāla loksnēm savienojumā ar citu materiālu vai no divām un vairākām metāla kārtām; starpliku un tamlīdzīgu savienojumu komplekti un sortimenti ar atšķirīgu sastāvu, kas iepakoti maisiņos, aploksnēs vai citā līdzīgā iepakojumā; mehāniskās plombas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8486 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8487 |
Dažādu mašīnu un mehānismu daļas, kam nav elektrotehnisko kabeļuzmavu, izolatoru, spoļu, kontaktu vai citādu elektrotehnisko detaļu un kas citur šajā nodaļā nav minētas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 85. nodaļa |
Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8501 |
Elektromotori un ģeneratori (izņemot ģeneratoriekārtas) |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8502 |
Elektroģeneratoru iekārtas un rotējošie pārveidotāji |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8504 |
Strāvas padeves ierīces datu automātiskās apstrādes mašīnām |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 8517 |
Cita aparatūra balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, arī bezvadu tīklos (piemēram, vietējos tīklos vai tīklos plašā teritorijā), izņemot pārraides vai uztveršanas aparatūru pozīcijā 8443, 8525, 8527 vai 8528 |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8518 |
Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji; elektroierīces skaņas pastiprināšanai |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8519 |
Skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparāti |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8521 |
Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8522 |
Daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8519—8521 minēto aparatūru |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8523 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8525 |
Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8526 |
Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8527 |
Radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūra, kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru vai pulksteni |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8528 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8529 |
Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru pozīcijās 8525—8528: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8535 |
Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas pārsniedz 1 000 V |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8536 |
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
8537 |
Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 un 8536 aparātiem, ieskaitot tās ierīces vai aparātus, kas minētas 90. nodaļā, un ciparu kontroles aparātus, kas ir citādi nekā pozīcijas 8517 komutācijas aparāti |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8541 |
Diodes, tranzistori un citas līdzīgas pusvadītāju ierīces, izņemot sagataves, kas nav ieslēgtas mikroshēmā |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8542 |
Elektroniskās integrālās shēmas |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
vai difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8544 |
Izolēti vadi (ietverot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, ar kabeļuzmavām vai bez tām |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8545 |
Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8546 |
Elektroizolatori no jebkura materiāla |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8547 |
Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 8546; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8548 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 86. nodaļa |
Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; visu veidu mehāniskās (ietverot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas; izņemot |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8608 |
Dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) signalizācijas iekārtas, iekārtas kustības drošības vai vadības nodrošināšanai uz dzelzceļa, tramvaju ceļiem, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, stāvvietās, ostās vai lidlaukos; to daļas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 87. nodaļa |
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot: |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
8709 |
Ar pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm neaprīkoti pašgājēji kravas transportētāji, kurus izmanto rūpnīcās, noliktavās, ostās vai lidostās kravu pārvadāšanai nelielos attālumos; vilcēji, kādus izmanto uz dzelzceļa staciju peroniem; to daļas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8710 |
Tanki un citas motorizētās kaujas bruņumašīnas, ar bruņojumu vai bez tā, to detaļas un piederumi |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8711 |
Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8712 |
Divriteņi bez lodīšu gultņiem |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8714 klasificētos |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8715 |
Bērnu ratiņi un to daļas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8716 |
Piekabes un puspiekabes; citādi transportlīdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 88. nodaļa |
Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 8804 |
Rotējošie izpletņi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 8804 |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
8805 |
Aparatūra un ierīces gaisa kuģu palaišanai; ierīces gaisa kuģu uztveršanai uz klāja un tamlīdzīgs aprīkojums; lidotāju zemes trenažieri; to daļas |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
89. nodaļa |
Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8906 klasificētos korpusus |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 90. nodaļa |
Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi, izņemot |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9001 |
Optiskā šķiedra un optiskās šķiedras grīstes; optiskās šķiedras kabeļi, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 8544; loksnes un plātnes no polarizācijas materiāla; lēcas (ietverot kontaktlēcas), prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no dažādiem materiāliem, nesamontēti, izņemot šādus elementus no optiski neapstrādāta stikla |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9002 |
Lēcas, prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no jebkura materiāla, iestiprināti, ja tie ir instrumentu vai ierīču daļas vai piederumi, izņemot tamlīdzīgus elementus no optiski neapstrādāta stikla |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9004 |
Brilles, aizsargbrilles un tamlīdzīgi koriģējoši, aizsargājoši vai citādi izstrādājumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9005 |
Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi; citas astronomijā izmantojamas ierīces un to stiprinājumi, izņemot ierīces, ko izmanto radioastronomijā |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 9006 |
Fotoaparāti (izņemot kinokameras); zibspuldzes, izņemot elektriski darbināmas zibspuldzes |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9007 |
Kinokameras un kinoprojektori ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas iekārtām vai bez tām |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9011 |
Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 9014 |
Citādi navigācijas instrumenti un ierīces |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9015 |
Kartogrāfijas (ieskaitot fotogrammetriju), hidrogrāfijas, okeanogrāfijas, hidroloģijas, meteoroloģijas vai ģeofizikas ierīces un instrumenti, izņemot kompasus; tālmēri |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9016 |
Svari ar 0,05 g vai lielāku jutību, ar atsvariem vai bez tiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9017 |
Rasēšanas, iezīmēšanas vai skaitļošanas instrumenti un ierīces (piemēram, rasēšanas mašīnas, pantogrāfi, transportētāji, rasetnes, logaritmiskie lineāli, diska kalkulatori u. c.); rokas instrumenti lineāro izmēru mērīšanai (piemēram, mērlatas, mērlentes, mikrometri, kalibri), kas citur šajā nodaļā nav minēti |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9018 |
Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces, ieskaitot scintigrāfijas aparatūru, citāda elektriskā medicīnas aparatūra un ierīces redzes pārbaudei: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 9018 |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9019 |
Mehanoterapijas ierīces; masāžas aparāti; psiholoģisko testu aparatūra profesionalitātes noteikšanai; ozona terapijas, skābekļa terapijas, aerosolterapijas, mākslīgās elpināšanas aparatūra vai citāda ārstnieciskā aparatūra elpošanas ceļu ārstēšanai |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9020 |
Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas, izņemot aizsargmaskas bez mehāniskām detaļām un maināmiem filtriem |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9024 |
Mašīnas un ierīces materiālu (piemēram, metālu, koksnes, tekstilmateriālu, papīra, plastmasu) cietības, stiprības, saspiežamības, elastības vai citu mehānisko īpašību pārbaudei: |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9025 |
Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9026 |
Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei (piemēram, patēriņa mērītāji, līmeņa rādītāji, manometri, siltuma skaitītāji), izņemot instrumentus un aparatūru, kas iekļauti pozīcijā 9014, 9015, 9028 vai 9032 |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9027 |
Fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūra (piemēram, polarimetri, refraktometri, spektrometri, gāzes vai dūmu analizatori); ierīces un aparatūra viskozitātes, porainības, izplešanās, virsmas spraiguma u. tml. mērīšanai vai kontrolei; ierīces un aparatūra siltuma, skaņas vai apgaismojuma mērīšanai vai kontrolei (ieskaitot eksponometrus); mikrotomi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9028 |
Saražotās vai patērējamās gāzes, šķidruma vai elektrības skaitītāji, ietverot attiecīgos kalibrējošos skaitītājus: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9029 |
Apgriezienu mērītāji, ieguves mērītāji, taksometri, hodometri, pedometri un tamlīdzīgas ierīces; spidometri un tahometri, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 9014 vai 9015; stroboskopi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9030 |
Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai vai kontrolei, izņemot pozīcijas 9028 ierīces; ierīces un aparatūra alfa, beta, gamma, rentgena, kosmiskā vai cita jonizējošā starojuma mērīšanai vai konstatēšanai |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9031 |
Mērīšanas vai kontroles ierīces, palīgierīces un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas vai iekļautas; profilprojektori |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9032 |
Automātiskās regulēšanas vai vadības ierīces un aparatūra |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9033 |
90. nodaļā minēto mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas un piederumi, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 91. nodaļa |
Pulksteņi un to detaļas; izņemot |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9105 |
Citādi pulksteņi |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9109 |
Pulksteņu mehānismi, kas nav līdznēsājami, sakomplektēti un samontēti |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9110 |
Pabeigti nesamontēti vai daļēji samontēti sakomplektēti pulksteņmehānismi (mehānismu komplekti); samontēti nenokomplektēti pulksteņmehānismi; pulksteņu vai rokas pulksteņu mehānismu sagataves |
Ražošana, kurā
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9111 |
Līdznēsājamo pulksteņu korpusi un to detaļas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9112 |
Korpusi stacionāriem pulksteņiem un tamlīdzīgi korpusi citiem šās nodaļas izstrādājumiem un to daļas |
Ražošana
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
9113 |
Līdznēsājamo pulksteņu siksniņas, lentes, rokassprādzes un to daļas: |
|
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
92. nodaļa |
Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
93. nodaļa |
Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 94. nodaļa |
Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
ex 9401 un ex 9403 |
Mēbeles no parastajiem metāliem, kas satur nepolsterētu kokvilnas audumu, kura svars ir 300 g/m (2) vai mazāks |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai Ražošana no kokvilnas auduma, kas jau ir gatavs lietošanai kopā ar pozīcijā 9401 vai 9403 minētajiem materiāliem, ja: |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||
9405 |
Lampas un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas citur nav minētas un iekļautas; apgaismotas zīmes, izkārtnes un līdzīgi izstrādājumi, kuros atrodas pastāvīgs fiksēts gaismas avots, to detaļas, kas nav minētas vai ietvertas citur |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9406 |
Saliekamās būvkonstrukcijas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 95. nodaļa |
Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi, izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9503 |
Citādas rotaļlietas; samazināti modeļi (“mērogā”) un tamlīdzīgi izklaidei paredzēti modeļi, kustīgi vai nekustīgi; visu veidu mozaīkmīklas |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9506 |
Golfa nūjas un to detaļas |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rupji apstrādātas sagataves golfa nūju galviņu izgatavošanai |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 96. nodaļa |
Dažādi izstrādājumi; izņemot |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9601 un ex 9602 |
Izstrādājumi no dzīvnieku, augu vai minerālu izcelsmes materiāliem griešanai |
Ražošana, kurā izmanto “apstrādātos” materiālus griešanai, kas ietilpst tajā pašā pozīcijā, kurā ražojums |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9603 |
Slotas un sukas (izņemot zaru slotas un tamlīdzīgas birstītes, kā arī otas, kas izgatavotas no caunu vai vāveru sariem), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, krāsotāju spilventiņi un veltnīši, gumijas skrāpji un beržamās sukas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9605 |
Ceļojuma komplekti, ko izmanto personiskai higiēnai, šūšanai, drēbju vai apavu tīrīšanai |
Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
9606 |
Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
9608 |
Lodīšu pildspalvas; rakstāmie un marķieri ar filca vai cita poraina materiāla smaili; stilogrāfi un cita veida pildspalvas; kopēšanas spalvas; pildzīmuļi ar spiežot vai skrūvējot izbīdāmu serdi; spalvaskāti, zīmuļturi un tamlīdzīgas preces; to detaļas (arī uzgaļi un piespraudes), izņemot pozīcijā 9609 minētās |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rakstāmspalvas vai to smailos galus, kas ir paša ražojuma pozīcijā |
|
||||||||||||||||||||||||||
9612 |
Rakstāmmašīnu lentes vai tamlīdzīgas lentes, kas piesūcinātas ar tinti vai citādi apstrādātas un paredzētas nospiedumu iegūšanai, spolītēs, kasetēs vai bez tām; ar tinti piesūcināti vai nepiesūcināti zīmogspilveni kastītēs vai bez tām |
Ražošana
|
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9613 |
Šķiltavas ar pjezoaizdedzi |
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 9613 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas |
|
||||||||||||||||||||||||||
ex 9614 |
Pīpes un pīpju galviņas |
Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm |
|
||||||||||||||||||||||||||
97. nodaļa |
Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas |
Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem |
|
(1) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē
(2) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.2. ievadpiezīmē.
(3) Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.
(4) Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.
(5) 32. nodaļas 3. piezīmē teikts, ka tie ir preparāti, ko izmanto jebkura materiāla krāsošanai vai kā sastāvdaļas krāsvielu ražošanā, ja tie nav klasificēti kādā citā 32. nodaļas pozīcijā.
(6) Pozīcijas daļa, kas atdalīta no pārējā teksta ar semikolu, uzskatāma par “grupu”.
(7) Par ļoti caurspīdīgām uzskatāmas šādas folijas: folijas, kuru optiskais blāvums – to mērot ar ASTM-D 1003-16 Gardnera nefelometru (t. i., blāvuma koeficients) – ir mazāks nekā 2 %.
(8) Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.
(9) Skatīt 6. ievadpiezīmi.
(10) Attiecībā uz neelastīgiem vai negumijotiem trikotāžas izstrādājumiem, kas iegūti, sašujot vai savienojot adītus vai tamborētus drānas gabalus (piegrieztus vai adītus pēc formas), skatīt 6. ievadpiezīmi.
(11) SEMI – Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.
(12) Šo noteikumu piemēro līdz 31.12.2005.
I PROTOKOLA III PIELIKUMS
PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PARAUGI UN PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 SAŅEMŠANAI
Norādījumi par veidlapas iespiešanu
1. |
Veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz -5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, izmēriem atbilstīgam rakstāmpapīram, kas nesatur mehānisko celulozi un kā svars nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus. |
2. |
Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas ir norāde par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas ir tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī ir iespiests vai ierakstīts kārtas numurs, pēc kura veidlapu var identificēt. |
PIEZĪMES
1. |
Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi vai cits citam pāri pārrakstīti vārdi. Visi grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizos datus un pievienojot vajadzīgos labojumus. Jebkurš šāds labojums jāparaksta personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un jāapstiprina izdevējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem. |
2. |
Starp sertifikātā ierakstītajām precēm nedrīkst būt atstarpes, un pirms katras preces jābūt preces numuram. Tieši zem pēdējās preces jānovelk horizontāla līnija. Jebkura neizmantotā vieta jāpārsvītro tā, lai nebūtu iespējami vēlāki papildinājumi. |
3. |
Preces jāapraksta saskaņā ar tirdzniecības praksi un pietiekami sīki, lai tās būtu identificējamas. |
I PROTOKOLA IV PIELIKUMS
IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS
Izcelsmes deklarācija, kuras teksts sniegts zemāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatkārto.
Teksts bulgāru valodā
Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).
Teksts spāņu valodā
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).
Teksts čehu valodā
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).
Teksts dāņu valodā
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).
Teksts vācu valodā
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.
Teksts igauņu valodā
Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.
Teksts grieķu valodā
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).
Teksts franču valodā
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).
Teksts horvātu valodā
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla.
Teksts itāļu valodā
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).
Teksts latviešu valodā
To ražojumu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem ražojumiem ir preferenciāla izcelsme … (2).
Teksts lietuviešu valodā
Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės produktai.
Teksts ungāru valodā
A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.
Teksts maltiešu valodā
L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta" oriġini preferenzjali … (2).
Teksts nīderlandiešu valodā
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).
Teksts poļu valodā
Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.
Teksts portugāļu valodā
O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira no (1) ), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).
Teksts rumāņu valodā
Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).
Teksts slovēņu valodā
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.
Teksts slovāku valodā
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).
Teksts somu valodā
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).
Teksts zviedru valodā
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).
Teksts angļu valodā
The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.
Teksts gruzīnu valodā
“ამ საბუთით (საბაჟოს მიერ გაცემული უფლებამოსილების N… (1)) წარმოდგენილი საქონლის ექსპორტიორი აცხადებს, რომ ეს საქონელი არის … (2) შეღავათიანი წარმოშობის თუ სხვა რამ არ არის პირდაპირ მითითებული”
… (3)
(vieta un datums)
… (4)
(eksportētāja paraksts, turklāt salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju)
(1) Ja izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.
(2) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem, kuriem ir Seūtas un Meliļas izcelsme, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.
(3) Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir iekļauta pašā dokumentā.
(4) Ja nav nepieciešams eksportētāja paraksts, paraksta trūkums arī nozīmē parakstītāja vārda trūkumu.
Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti
1. |
Andoras Firstistes izcelsmes ražojumus, kas klasificēti harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Gruzija pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē. |
2. |
Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro I protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm |
Kopīgā deklarācija par SanMarīno republiku
1. |
Sanmarīno Republikas izcelsmes ražojumus Gruzija pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē. |
2. |
Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro I protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm. |
Kopīgā deklarācija par I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietverto izcelsmes noteikumu pārskatīšanu
1. |
Puses vienojas pēc kādas Puses pieprasījuma pārskatīt I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietvertos izcelsmes noteikumus un apspriest nepieciešamos grozījumus. Šajā apspriešanā Puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu, cenu svārstību un visu citu faktoru attīstību, kas varētu būt par pamatu noteikumu grozīšanai. |
2. |
I protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm II pielikumu pielāgo atbilstīgi periodiskajām harmonizētās sistēmas izmaiņām. |
II PROTOKOLS
par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās
1. Pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
a) |
“muitas tiesību akti” ir jebkuri tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkuram citam muitas režīmam vai procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus; |
b) |
“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura pieprasa palīdzību atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi šim nolūkam; |
c) |
“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura saņem palīdzības pieprasījumu atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi šim nolūkam; |
d) |
“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu; |
e) |
“darbība, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums. |
2. Pants
Darbības joma
1. Puses palīdz viena otrai savas kompetences jomās tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kā izklāstīts šajā protokolā, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši, novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.
2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas lietās attiecas uz visām Pušu pārvaldes iestādēm, kuras ir kompetentas šā protokola piemērošanā. Tas neskar noteikumus, kas regulē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neaptver tādas informācijas apmaiņu, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad šādas iestādes ir atļāvušas sniegt šo informāciju.
3. Šis protokols neattiecas uz palīdzību nodokļu, nodevu vai soda naudas atgūšanai.
3. Pants
Palīdzība pēc pieprasījuma
1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei visu attiecīgo informāciju, kas varētu tai ļaut nodrošināt pareizu muitas tiesību aktu piemērošanu, ieskaitot informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, kuras ir vai varētu būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.
2. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi:
a) |
vai preces, kas eksportētas no kādas Puses teritorijas, ir atbilstoši importētas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemēroto muitas procedūru; |
b) |
vai preces, kas importētas kādas Puses teritorijā, ir atbilstoši eksportētas no otras Puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemēroto muitas procedūru. |
3. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību pār:
a) |
fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus; |
b) |
vietām, kur ir izveidoti vai var tikt izveidoti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus; |
c) |
precēm, kuras tiek vai var tikt transportētas tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus; |
d) |
transportlīdzekļiem, kuri tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tos paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus. |
4. Pants
Neplānota palīdzība
Puses pēc savas ierosmes un saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība vajadzīga pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši sniedzot informāciju par:
a) |
darbībām, kuras ir vai šķiet esam darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, un par kurām otrai Pusei varētu būt interese; |
b) |
jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto darbībās, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus; |
c) |
precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus; |
d) |
fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus; |
e) |
transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši izmantoti, tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus. |
5. Pants
Piegāde un paziņošana
1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piegādātu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dokumentus vai paziņotu pieprasījuma iesniedzējas iestādes lēmumus, kas ietilpst šā protokola piemērošanas jomā, adresātam, kurš rezidē vai veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes teritorijā.
2. Pieprasījumus par dokumentu piegādi vai lēmumu paziņošanu noformē rakstveidā pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama.
6. Pants
Palīdzības pieprasījumu veids un saturs
1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pieprasījumu. Ja ir vajadzīga steidzama palīdzība, var pieņemt mutiskus palīdzības lūgumus, bet tie ir nekavējoties jāapliecina rakstveidā.
2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos norāda šādu informāciju:
a) |
pieprasījuma iesniedzēja iestāde; |
b) |
pieprasītais pasākums; |
c) |
pieprasījuma mērķis un pamatojums; |
d) |
tiesību vai normatīvie akti un citi saistītie juridiskie elementi; |
e) |
iespējami precīzas un pilnīgas norādes par fiziskām un juridiskām personām, uz ko attiecas izmeklēšana, un |
f) |
kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu. |
3. Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.
4. Ja pieprasījums neatbilst šajā pantā izstrādātajām formālajām prasībām, var pieprasīt to labot vai papildināt un tai laikā var noteikt piesardzības pasākumus.
7. Pants
Pieprasījumu izpilde
1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros rīkojas tā, it kā tā rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc citu šīs pašas Puses iestāžu pieprasījuma, sniedzot informāciju, kas jau ir tās rīcībā, veicot attiecīgas izmeklēšanas vai organizējot tās. Šis noteikums attiecas arī uz citām iestādēm, pie kurām pieprasījuma saņēmēja iestāde vēršas, ja tā nevar pieprasījumu izpildīt viena pati.
2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem.
3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var atrasties pieprasījuma saņēmējas Puses vai citas atbilstīgi 1. punktam iesaistītas iestādes birojos, lai iegūtu informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā protokola mērķu sasniegšanai, saistībā ar darbībām, kuras ir vai var būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.
4. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var piedalīties pēdējās minētās Puses teritorijā veiktās izmeklēšanās.
8. Pants
Informācijas sniegšanas veids
1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus paziņo rakstveidā, iesniedzot arī visus attiecīgos dokumentus, apliecinātas kopijas u.c.
2. Šī informācija var būt datorizēta.
3. Dokumentu oriģinālus pēc pieprasījuma nosūta tikai tajos gadījumos, ja ar apliecinātām kopijām nepietiek. Šos oriģinālus iespējami īsā laikā nodod atpakaļ.
9. Pants
Izņēmumi no pienākuma sniegt palīdzību
1. Palīdzību var atteikt vai var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, kad kāda Puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo protokolu:
a) |
varētu apdraudēt Gruzijas vai kādas dalībvalsts, kurai tiek pieprasīts sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu, suverenitāti; |
b) |
varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses jo īpaši šā protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos; vai |
c) |
liktu izpaust rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu. |
2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku, pamatojot atlikšanu ar to, ka šāda palīdzības sniegšana traucēs notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Tādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem, kādus var izvirzīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.
3. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
4. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums un tā pamatojums jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez kavēšanās.
10. Pants
Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte
1. Visa informācija, kas jebkādā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota izmantojuma informācija atkarībā no katrā Pusē piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un aizsardzība, ko attiecina uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura ir to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami Savienības iestādēm.
2. Personas datu apmaiņu drīkst veikt tikai tad, ja Puse, kura tos saņem, apņemas tos aizsargāt tā, ka Puse, kura tos var piegādāt, to uzskata par pietiekamu.
3. Saskaņā ar šo protokolu iegūtas informācijas izmantošanu administratīvajos procesos vai tiesvedībā attiecībā uz darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, uzskata par izmantošanu šā protokola mērķiem. Tāpēc Puses savus pierādījumu fiksējumos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un apsūdzībās, kas celtas tiesās, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus. Par šādu izmantošanu paziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuves tiesības attiecīgajiem dokumentiem.
4. Saskaņā ar šo protokolu iegūtu informāciju izmanto vienīgi šajā protokolā noteiktajiem mērķiem. Ja kāda no Pusēm vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tai no pieprasījuma saņēmējas iestādes jāsaņem iepriekšēja rakstveida piekrišana. Uz šo izmantojumu tad attiecina jebkādus pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktus ierobežojumus.
11. Pants
Eksperti un liecinieki
Piešķirto pilnvaru robežās pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot būt par ekspertu vai liecinieku administratīvā procedūrā vai tiesvedībā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, un tā var iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kuras varētu būt vajadzīgas attiecīgajās lietās. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasa attiecīgo amatpersonu un norāda, konkrēti kādā administratīvā vai tiesu iestādē amatpersonai būs jāierodas, kādā jautājumā un kādā statusā (nosaukums vai apraksts).
12. Pants
Palīdzības izmaksas
Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atlīdzināt izmaksas, kas radušās saistībā ar šo protokolu, izņemot, attiecīgā gadījumā, izmaksas saistībā ar ekspertiem un lieciniekiem, kā arī ar tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.
13. Pants
Īstenošana
1. Šā protokola īstenošanu uztic, no vienas puses, Gruzijas muitas dienestiem un, no otras puses, attiecīgi Eiropas Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas dienestiem. Tie lemj par visiem šā protokola piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un procedūrām, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā.
2. Puses savstarpēji apspriežas un pēc tam informē viena otru par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.
14. Pants
Citi nolīgumi
1. Ņemot vērā Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences, šā protokola noteikumi:
a) |
neskar Pušu saistības jebkādos citos starptautiskos nolīgumos vai konvencijās; |
b) |
ir uzskatāmi par papildinošiem tādiem nolīgumiem par savstarpējo palīdzību, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju; un |
c) |
neietekmē Savienības noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Komisijas kompetento dienestu un dalībvalstu muitas dienestu apmainīšanos ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo protokolu un kas varētu interesēt Savienībai. |
2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, šā protokola noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkuru divpusēju nolīgumu par savstarpēju palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, ciktāl šāda divpusēja nolīguma noteikumi ir pretrunā šā protokola noteikumiem.
15. Pants
Apspriešanās
Par šā protokola piemērojamības jautājumiem Puses savstarpēji apspriežas, lai jautājumu atrisinātu Muitas apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 74. pantu.
III PROTOKOLS
pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas dalībai Savienības programmās
1. Pants
Gruzijai ir ļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas attiecīgajiem noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai.
2. Pants
Gruzija veic finansiālu ieguldījumu ES vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētajām programmām, kurās Gruzija piedalās.
3. Pants
Gruzijas pārstāvjiem ir ļauts piedalīties kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz Gruziju, tajās nozares pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Gruzija sniedz finansiālu ieguldījumu.
4. Pants
Projekti un iniciatīvas, kurus iesniedz Gruzijas dalībnieki, ciktāl iespējams, ir pakļauti tiem pašiem noteikumiem, nosacījumiem un procedūrām, kas attiecas uz attiecīgajām programmām, kuras tiek piemērotas dalībvalstīm.
5. Pants
Konkrētos noteikumus par Gruzijas līdzdalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši veicamo finansiālo ieguldījumu, kā arī ziņošanas un novērtēšanas procedūras, nosaka vienošanās starp Eiropas Komisiju un Gruzijas kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz attiecīgo programmu noteiktajiem kritērijiem.
Ja Gruzija piesakās Savienības ārējai palīdzībai, lai piedalītos kādā konkrētā Savienības programmā, saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu Savienības leģislatīvo aktu, ar kuru paredz Savienības ārējo palīdzību Gruzijai un kuru var pieņemt nākotnē, nosacījumus, kas reglamentē to, kā Gruzija izmanto Savienības ārējo palīdzību, nosaka finansēšanas līgumā, ievērojot jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1638/2006 20. pantu.
6. Pants
Katrā vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar šā protokola 5. pantu, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, nosaka, ka finanšu kontroli vai revīzijas, vai citas pārbaudes, tostarp administratīvu izmeklēšanu, veiks Eiropas Komisija, Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), vai tās tiek veiktas ar šo iestāžu atļauju.
Izstrādā detalizētus noteikumus par finanšu kontroli un revīzijām, administratīvajiem pasākumiem, sodiem un piedziņu, kas ļauj Eiropas Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai piešķirt tādas pilnvaras, kuras ir līdzvērtīgas to pilnvarām attiecībā uz palīdzības saņēmējiem vai līgumslēdzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.
7. Pants
Šo protokolu piemēro, kamēr tiek piemērots šis nolīgums.
Katra Puse var šo protokolu denonsēt, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei.
Protokola izbeigšana pēc jebkuras Puses denonsēšanas neietekmē pārbaudes un kontroles, kas attiecīgi jāveic saskaņā ar 5. un 6. panta noteikumiem.
8. Pants
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas un reizi trijos gados pēc tam abas Puses var pārskatīt šā protokola īstenošanu, pamatojoties uz Gruzijas faktisko līdzdalību Savienības programmās.
IV PROTOKOLS
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
1. |
“Pārkāpums” nozīmē ES tiesību normas, šā nolīguma vai turpmāku nolīgumu un līgumu noteikumu pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt ES [vispārējam] budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no ES vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus. |
2. |
“Krāpšana” nozīmē:
|
3. |
“Aktīva korupcija” ir kādas personas tīša rīcība, kas piesola vai sniedz tieši vai pastarpināti jebkura veida labumu amatpersonai savās vai kādas trešās personas interesēs, lai šī amatpersona rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu ES finanšu interesēm. |
4. |
“Pasīva korupcija” ir kādas amatpersonas tīša rīcība, kas tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešai personai vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu ES finanšu interesēm. |
5. |
“Interešu konflikts” pastāv jebkurā situācijā, kad varētu rasties šaubas par darbinieka spēju darboties neatkarīgi un objektīvi iemeslu dēļ, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi (piemēram, draudzība, sirsnīgas attiecības utt.) politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar konkursa dalībnieku, pieteikuma iesniedzēju vai līdzekļu saņēmēju, vai situācijā, kad neatkarīgai trešai personai pamatoti varētu rasties iespaids par šādu darbību. |
6. |
“Nepamatoti izmaksāts” nozīmē to, ka [līdzekļi] ir izmaksāti, pārkāpjot ES fondus reglamentējošos noteikumus. |
7. |
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir Eiropas Komisijas specializētā nodaļa krāpšanas apkarošanai. OLAF darbojas neatkarīgi un ir atbildīgas par administratīvo izmeklēšanu ar mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas negatīvi ietekmē ES finanšu intereses, kā tas noteikts Komisijas Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām. |