21984A0716(02)

Nolīgums

par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām

(Bonnas Nolīgums)

BEĻĢIJAS KARALISTES, DĀNIJAS KARALISTES, FRANCIJAS REPUBLIKAS, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, NĪDERLANDES KARALISTES, NORVĒĢIJAS KARALISTES, ZVIEDRIJAS KARALISTES, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VALDĪBAS UN EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA,

ATZĪSTOT, ka jūras piesārņošana ar naftu un citām kaitīgām vielām Ziemeļjūrā var apdraudēt jūras vidi un piekrastes valstu intereses,

ATZĪMĒJOT, ka tādam piesārņojumam ir daudzi avoti un ka negadījumi un citi starpgadījumi jūrā rada lielas bažas,

PĀRLIECINĀTAS, ka spēja cīnīties ar minēto piesārņojumu, kā arī valstu aktīva sadarbība un savstarpēja palīdzība ir nepieciešama, lai aizsargātu to krastus un ar to saistītās intereses,

PAUŽOT GANDARĪJUMU par progresu, kas jau sasniegts saistībā ar 1969. gada 9. jūnijā Bonnā parakstīto Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu,

VĒLĒDAMĀS turpmāk attīstīt savstarpējo palīdzību un sadarbību cīņā pret piesārņojumu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Šo Nolīgumu piemēro vienmēr, kad naftas vai citu kaitīgu vielu, kas piesārņo vai draud piesārņot jūru Nolīguma 2. pantā definētajā Ziemeļjūras apgabalā, klātbūtne vai paredzamā klātbūtne rada nopietnas un nenovēršamas briesmas vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu krastam vai ar to saistītajām interesēm.

2. pants

Šajā Nolīgumā Ziemeļjūras apgabals ir Ziemeļjūra tieši uz dienvidiem no 61o Ziemeļu platuma kopā ar

a) Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skagena raga ar 57o44'00″,8 Ziemeļu platuma;

b) Lamanšu un tā pieejām austrumos no līnijas, kas novilkta 50 jūras jūdzes uz rietumiem no līnijas, kura savieno Sili salas un Uesānu.

3. pants

1. Līgumslēdzējas puses uzskata, ka aizsardzība pret piesārņojumu, kas aprakstīts Nolīguma 1. pantā, ir jautājums, kas prasa aktīvu Līgumslēdzēju pušu sadarbību.

2. Līgumslēdzējas puses kopā attīsta un izveido kopīgās rīcības praktisko, operatīvo un tehnisko aspektu pamatnostādnes.

4. pants

Līgumslēdzējas puses uzņemas informēt citas Līgumslēdzējas puses par:

a) savas valsts organizāciju cīņai pret Nolīguma 1. pantā minētā piesārņojuma veidu;

b) kompetento iestādi, kas ir atbildīga par ziņojumu saņemšanu un nosūtīšanu par minēto piesārņojumu un par jautājumu risināšanu saistībā ar Līgumslēdzēju pušu savstarpējās palīdzības pasākumiem;

c) savas valsts līdzekļiem, ko varētu darīt pieejamus starptautiskajai palīdzībai, lai novērstu minēto piesārņojumu vai cīnītos pret to;

d) jauniem veidiem, kā izvairīties no tāda piesārņojuma, un jauniem efektīviem pasākumiem cīņai pret to;

e) tāda veida liela piesārņojuma gadījumiem, pret ko tās ir cīnījušās.

5. pants

1. Katru reizi, kad Līgumslēdzēja puse ir informēta par negadījumu vai naftas vai citu kaitīgu vielu klātbūtni Ziemeļjūras apgabalā, kas var radīt nopietnus draudus piekrastei vai ar to saistītajām kādas citas Līgumslēdzējas puses interesēm, tā nekavējoties informē attiecīgo Līgumslēdzēju pusi caur tās kompetento iestādi.

2. Līgumslēdzējas puses uzņemas pieprasīt, lai visu kuģu, kas peld zem to karogiem, kapteiņi un to valstīs reģistrēto lidaparātu piloti pa kanāliem, kas varētu būt praktiski izdevīgākie un apstākļiem atbilstošākie, nekavējoties ziņotu:

a) par visiem negadījumiem, kas rada vai varētu radīt jūras piesārņojumu;

b) par naftas vai citu tādu kaitīgu vielu klātbūtni, veidu un bīstamības pakāpi, kas var būt nopietns apdraudējums vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu piekrastei vai ar to saistītām interesēm.

3. Līgumslēdzējas puses izveido standarta veidlapu ziņojumiem par piesārņošanu, kas prasīta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

6. pants

1. Tikai Nolīguma nolūkiem Ziemeļjūru iedala zonās, kas aprakstītas Nolīguma pielikumā.

2. Līgumslēdzēja puse, kuras zonā rodas Nolīguma 1. pantā aprakstītā situācija, veic nepieciešamos novērtējumus par negadījuma veidu un pakāpi vai atkarībā no gadījuma par naftas vai citu kaitīgo vielu tipu un aptuveno daudzumu un to kustības virzienu un ātrumu.

3. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse nekavējoties informē visas citas Līgumslēdzējas puses caur to kompetentajām iestādēm par saviem novērtējumiem un veiktajām darbībām, lai cīnītos pret piesārņojumu ar naftu vai citām kaitīgajām vielām, un novēro minētās vielas tik ilgi, kamēr tās ir viņas zonā.

4. Līgumslēdzējas puses pienākumus saskaņā ar šā panta noteikumiem attiecībā uz kopīgās atbildības zonām nosaka īpaša tehniskā vienošanās, kas jānoslēdz attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm. Minētās vienošanās paziņo citām Līgumslēdzējām pusēm.

7. pants

Līgumslēdzēja puse, kam vajadzīga palīdzība cīņai pret piesārņojumu vai iespējamu piesārņojuma klātbūtni jūrā vai tās piekrastē, var lūgt citu Līgumslēdzēju pušu palīdzību. Līgumslēdzējas puses, kas lūdz palīdzību, norāda, kāds palīdzības veids tām vajadzīgs. Līgumslēdzējas puses, kurām lūdz palīdzēt saskaņā ar šo pantu, pieliek visas pūles, lai sniegtu šādu palīdzību savu iespēju robežās, ņemot vērā tām pieejamos tehniskos līdzekļus, jo īpaši piesārņojuma gadījumā ar kaitīgām vielām, kas nav nafta.

8. pants

1. Nolīguma noteikumus interpretē tādā veidā, kas neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši jūras piesārņojuma novēršanas un apkarošanas jomā.

2. Nolīguma 6. pantā minētais iedalījums zonās nekādā ziņā nav minams kā precedents vai arguments nevienā jautājumā, kas attiecas uz suverenitāti vai jurisdikciju.

9. pants

1. Ja attiecībā uz cīņu pret piesārņojumu nepastāv Līgumslēdzēju pušu darbību reglamentējošas vienošanās par finanšu noteikumiem, kuras var noslēgt divpusēji vai daudzpusēji, vai kopējas piesārņojuma apkarošanas darbības gadījumā, Līgumslēdzējas puses uzņemas izmaksas par savu attiecīgo rīcību cīņā pret piesārņojumu saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu:

a) ja darbību veic viena Līgumslēdzēja puse pēc citas Līgumslēdzējas puses skaidri izteikta lūguma, Līgumslēdzēja puse, kas lūgusi attiecīgo palīdzību, atlīdzina tās Līgumslēdzējas puses darbības izmaksas, kura sniedz palīdzību;

b) ja rīcību veic Līgumslēdzēja puse pēc savas ierosmes, minētā Līgumslēdzēja puse sedz savas darbības izmaksas.

2. Līgumslēdzēja puse, kas lūdz palīdzību, var jebkurā laikā atsaukt savu lūgumu, bet tādā gadījumā tā sedz izmaksas, kas jau radušās Līgumslēdzējai pusei, kura sniedz palīdzību, vai ko pēdējā uzņēmusies segt.

10. pants

Ja nav panākta citāda vienošanās, izmaksas par darbību, ko veikusi Līgumslēdzēja puse pēc citas Līgumslēdzējas puses lūguma, aprēķina saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem un pašreizējo praksi, kura sniedz palīdzību, lai šādas izmaksas atlīdzinātu atbildīgā persona vai organizācija.

11. pants

Nolīguma 9. pantu interpretē tā, lai nekādā veidā neskartu Līgumslēdzēju pušu tiesības atgūt no trešajām pusēm darbības izmaksas cīņā pret piesārņojumu vai piesārņojuma draudiem atbilstoši citiem piemērojamiem valstu un starptautisko tiesību aktu noteikumiem.

12. pants

1. Līgumslēdzēju pušu sanāksmes notiek regulāri, kā arī tad, kad īpašu apstākļu dēļ tā tiek nolemts saskaņā ar reglamentu.

2. Līgumslēdzējas puses pirmajā sanāksmē izveido reglamentu un finanšu noteikumus, ko pieņem ar vienprātīgu balsojumu.

3. Depozitāre valdība sasauc Līgumslēdzēju pušu pirmo sanāksmi, cik drīz vien iespējams, pēc Nolīguma stāšanās spēkā.

13. pants

Savas kompetences robežās Eiropas Ekonomikas kopienai ir tiesības uz balstu skaitu, kas ir vienāds ar to dalībvalstu skaitu, kuras ir šā Nolīguma Līgumslēdzējas puses. Eiropas Ekonomikas kopiena neizmanto balsošanas tiesības, ja tās dalībvalstis izmanto savējās, un otrādi.

14. pants

Līgumslēdzēju pušu pienākums sanāksmēs ir:

a) veikt Nolīguma īstenošanas vispārējo uzraudzību;

b) pārskatīt saskaņā ar Nolīgumu veikto pasākumu efektivitāti;

c) veikt citas funkcijas, kas varētu būt vajadzīgas saskaņā ar Nolīguma noteikumiem.

15. pants

1. Līgumslēdzējas puses paredz nodrošināt sekretariāta pienākumu veikšanu saistībā ar Nolīgumu, ņemot vērā citas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem noslēgtās tās vienošanās par jūras piesārņojuma novēršanu, kuras ir spēkā attiecībā uz to pašu reģionu, kā šis Nolīgums.

2. Katra Līgumslēdzēja puse iegulda 2,5 % Nolīguma gada izdevumos. Nolīguma izdevumu bilanci sadala starp Līgumslēdzējām pusēm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopienā, proporcionāli to nacionālajam kopproduktam saskaņā ar vērtējumu skalu, ko regulāri pieņem Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja. Nekādā ziņā Līgumslēdzējas puses ieguldījums minētajā bilancē nepārsniedz 20 % no bilances.

16. pants

1. Neskarot Nolīguma 17. pantu, Līgumslēdzējas puses priekšlikumu par Nolīguma vai tā pielikuma grozīšanu izskata Līgumslēdzēju pušu sanāksmē. Pēc priekšlikuma pieņemšanas ar vienprātīgu balsojumu depozitāre valdība grozījumu paziņo Līgumslēdzējām pusēm.

2. Tāds grozījums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitāre valdība ir saņēmusi visu Līgumslēdzēju pušu apstiprinājumus.

17. pants

1. Divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var grozīt savu zonu kopējās robežas, kas aprakstītas Nolīguma pielikumā.

2. Šāds grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm sestā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitāre valdība ir to izziņojusi, ja vien trīs mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma Līgumslēdzēja puse nav izteikusi iebildumu vai pieprasījusi pārrunas attiecīgajā jautājumā.

18. pants

1. Nolīgumu var parakstīt Eiropas Ekonomikas kopiena un to valstu valdības, kas uzaicinātas piedalīties 1983. gada 13. septembra Bonnas konferencē par Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām.

2. Šīs valstis un Eiropas Ekonomikas kopiena var kļūt par Nolīguma Līgumslēdzējām pusēm vai nu ar parakstu bez atrunas par ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai arī ar parakstu ar atrunu par ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana.

3. Ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Vācijas Federatīvās Republikas valdībai.

19. pants

1. Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad visu Nolīguma 18. pantā minēto valstu valdības un Eiropas Ekonomikas kopiena ir parakstījušas Nolīgumu bez atrunas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

2. Pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā 1969. gada 9. jūnijā Bonnā noslēgtais Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu zaudē spēku.

20. pants

1. Līgumslēdzējas puses var ar vienprātīgu lēmumu uzaicināt jebkuru ziemeļaustrumu Atlantijas apgabala piekrastes valsti pievienoties Nolīgumam.

2. Tādā gadījumā Nolīguma 2. pantu un pielikumu groza pēc vajadzības. Grozījumus pieņem ar vienprātīgu balsojumu Līgumslēdzēju pušu sanāksmē un tie stājas spēkā, kad valstī, kas pievienojas Nolīgumam, stājas spēkā Nolīgums.

21. pants

1. Katrā valstī, kas pievienojas Nolīgumam, Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad attiecīgā valsts ir deponējusi savu pievienošanās instrumentu.

2. Pievienošanās instrumentus deponē Vācijas Federatīvās Republikas valdībai.

22. pants

1. Pēc tam, kad Nolīgums ir bijis spēkā piecus gadus, jebkura Līgumslēdzēja puse to var denonsēt.

2. Denonsēšanu veic ar rakstisku paziņojumu, kuru adresē depozitārei valdībai, kura paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm par saņemto denonsēšanu un tās saņemšanas datumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad to saņēmusi depozitāre valdība.

23. pants

Depozitāre valdība informē Līgumslēdzējas puses un Nolīguma 18. pantā minētās valstis par:

a) katru Nolīguma parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu un par katra denonsēšanas instrumenta saņemšanu;

c) Nolīguma spēkā stāšanās dienu;

d) katra apstiprināšanas paziņojuma par Nolīguma vai tā pielikuma grozījumiem saņemšanu un attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienu.

24. pants

Nolīguma oriģinālu, kura angļu, franču un vācu teksti ir vienādi autentiski, deponē Vācijas Federatīvās Republikas valdībai, kas apliecinātas kopijas nosūta Līgumslēdzējām pusēm un kas nosūta apliecinātu kopiju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

To apliecinot, savu valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas Nolīgumu.

Bonnā, 1983. gada 13. septembrī

FÜR DIE REGIERUNG DES KÖNIGREICHS BELGIEN,FOR THE GOVERNMENT OF THE KINGDOM OF BELGIUM,POUR LE GOUVERNEMENT DU ROYAUME DE BELGIQUE:

Vorbehaltlich der Ratifikation,Subject to ratification,Sous réserve de ratification.

FÜR DIE REGIERUNG DES KÖNIGREICHS DÄNEMARK,FOR THE GOVERNMENT OF THE KINGDOM OF DENMARK,POUR LE GOUVERNEMENT DU ROYAUME DE DANEMARK:

Vorbehaltlich der Genehmigung,Subject to approval,Sous réserve d'approbation.

FÜR DIE REGIERUNG DER FRANZÖSISCHEN REPUBLIK,FOR THE GOVERNMENT OF THE FRENCH REPUBLIC,POUR LE GOUVERNEMENT DE LA RÉPUBLIQUE FRANÇAISE:

FÜR DIE REGIERUNG DER BUNDESREPUBLIK DEUTSCHLAND,FOR THE GOVERNMENT OF THE FEDERAL REPUBLIC OF GERMANY,POUR LE GOUVERNEMENT DE LA RÉPUBLIQUE FRANÇAISE:

FÜR DIE REGIERUNG DES KÖNIGREICHS DER NIEDERLANDE,FOR THE GOVERNMENT OF THE KINGDOM OF THE NETHERLANDS,POUR LE GOUVERNEMENT DU ROYAUME DES PAYS-BAS:

Vorbehaltlich der Annahme,Subject to acceptance,Sous réserve d'acceptation.

FÜR DIE REGIERUNG DES KÖNIGREICHS NORWEGEN,FOR THE GOVERNMENT OF THE KINGDOM OF NORWAY,POUR LE GOUVERNEMENT DU ROYAUME DE NORVÈGE:

Vorbehaltlich der Ratifikation,Subject to ratification,Sous réserve de ratification.

FÜR DIE REGIERUNG DES KÖNIGREICHS SCHWEDEN,FOR THE GOVERNMENT OF THE KINGDOM OF SWEDEN,POUR LE GOUVERNEMENT DU ROYAUME DE SUÈDE:

FÜR DIE REGIERUNG DES VEREINIGTEN KÖNIGREICHS GROSSBRITANNIEN UND NORDIRLAND,FOR THE GOVERNMENT OF THE UNITED KINGDOM OF GREAT BRITAIN AND NORTHERN IRELAND,POUR LE GOUVERNEMENT DU ROYAUME-UNI DE GRANDE-BRETAGNE ET D'IRLANDE DU NORD:

Vorbehaltlich der Ratifikation,Subject to ratification,Sous réserve de ratification.

FÜR DIE EUROPÄISCHE WIRTSCHAFTSGEMEINSCHAFT,FOR THE EUROPEAN ECONOMIC COMMUNITY,POUR LA COMMUNAUTÉ ÉCONOMIQUE EUROPÉENNE:

Vorbehaltlich der Annahme,Subject to acceptance,Sous réserve d'acceptation.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Nolīguma 6. pantā minēto zonu apraksts

Zonas, izņemot kopējas atbildības zonas, ir ierobežotas ar līnijām, kas savieno šādus punktus:

Dānija

55°03′00″,0N | 8°22′00″,0E |

55°10′00″,0N | 7°30′00″,0E |

55°10′00″,0N | 2°13′30″,0E |

57°00′00″,0N | 1°30′00″,0E |

57°00′00″,0N | 2°25′04″,6E |

56°35′42″,0N | 2°36′48″,0E |

56°05′12″,0N | 3°15′00″,0E |

56°35′30″,0N | 5°02′00″,0E |

57°10′30″,0N | 6°56′12″,0E |

57°29′54″,0N | 7°59′00″,0E |

57°37′06″,0N | 8°27′30″,0E |

57°41′48″,0N | 8°53′18″,0E |

57°39′18″,0N | 9°23′00″,0E |

58°15′41″,2N | 10°01′48″,1E |

58°10′00″,0N | 10°00′00″,0E |

57°48′00″,0N | 10°57′00″,0E |

57°44′48″,0N | 10°38′00″,0E |

Vācijas Federatīvā Republika

53°34'N | 6°38'E |

54°00'N | 5°30'E |

54°00'N | 2°39″,1E |

55°10'N | 2°13″,5E |

55°10'N | 7°30'E |

55°03'N | 8°22'E |

Nīderlande

51°32'N | 3°18'E |

51°32'N | 2°06'E |

52°30'N | 3°10'E |

54°00'N | 2°39″,1E |

54°00'N | 5°30'E |

53°34'N | 6°38'E |

Norvēģija

61°00′00″,0N | 4°30′00″,0E |

61°00′00″,0N | 2°00′00″,0E |

57°00′00″,0N | 1°30′00″,0E |

57°00′00″,0N | 2°25′04″,6E |

56°35′42″,0N | 2°36′48″,0E |

56°05′12″,0N | 3°15′00″,0E |

56°35′30″,0N | 5°02′00″,0E |

57°10′30″,0N | 6°56′12″,0E |

57°29′54″,0N | 7°59′00″,0E |

57°37′06″,0N | 8°27′30″,0E |

57°41′48″,0N | 8°53′18″,0E |

57°59′18″,0N | 9°23′00″,0E |

58°15′41″,2N | 10°01′48″,1E |

58°10′00″,0N | 10°00′00″,0E |

58°53′34″,0N | 10°38′25″,0E |

Turpinās gar Norvēģijas un Zviedrijas robežu |

Zviedrija

57°54'N | 11°28'E |

57°48'N | 10°57'E |

58°10'N | 10°00'E |

58°53′34″,0N | 10°38′25″,0E |

Turpinās gar Norvēģijas un Zviedrijas robežu |

Apvienotā Karaliste

61°00'N | 0°50'0 |

61°00'N | 2°00'E |

57°00'N | 1°30'E |

52°30′N | 3°10'E |

51°32'N | 2°06'E |

Kopējās atbildības zonas ir šādas:

1. Beļģija, Francija un Apvienotā Karaliste

Jūras platība starp 51°32'N un 51°06'N paralēli.

2. Francija un Apvienotā Karaliste

Lamanšs dienvidrietumos no 51°06'N paralēles līdz līnijai, kas novilkta starp punktiem 49°52'N 07°44'W un 48°27'N 06°25'W.

3. Dānija un Zviedrija

Jūras platība starp tām līnijām Skagerakā, kas savieno punktus:

57°54'N | 11°28'E |

57°44″,8N | 10°38'E |

57°44″,8N | 11°28′E |

--------------------------------------------------