21980A1118(01)

Konvencija

par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar attiecīgiem starptautisko tiesību principiem Ziemeļaustrumatlantijas piekrastes valstis ir paplašinājušas savu jurisdikciju pār dzīvajiem resursiem piegulošajos ūdeņos robežās līdz divsimt jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un šajās zonās izmanto savas suverēnās tiesības, lai pētītu, izmantotu, saglabātu un pārvaldītu šos resursus,

ŅEMOT VĒRĀ darbu, ko veikusi Trešā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par jūras tiesībām zvejniecības jomā,

VĒLOTIES veicināt Ziemeļaustrumatlantijas zvejas resursu saglabāšanu un optimālu izmantošanu sistēmā, kas atbilst režīmam, kādu nosaka piekrastes valstu paplašinātā zvejas jurisdikcija, un attiecīgi veicināt starptautisku sadarbību un konsultēšanos par šiem resursiem,

UZSKATOT, ka attiecīgi ir jāaizstāj 1959. gada 24. janvāra Konvencija par Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Teritorija, uz kuru attiecas šī konvencija, še turpmāk "konvencijas darbības zona", iekļauj ūdeņus:

a) tajā Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna un ar tiem saistīto jūru daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no 36o ziemeļu platuma un starp 42o rietumu garuma un 51o austrumu garuma, izņemot:

i) Baltijas jūru un Beltus, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no līnijām, kuras savieno Hāzenēres ragu ar Gnībena ragu, Korshāgi ar Spodsbjergu un Gilbjerga ragu ar Killenu, kā arī

ii) Vidusjūru un ar to saistītās jūras līdz punktam, kur krustojas 36o ziemeļu platuma paralēle un 5o36' rietumu garuma meridiāns;

b) Atlantijas okeāna daļā uz ziemeļiem no 59o ziemeļu platuma un starp 44o rietumu garuma un 42o rietumu garuma.

2. Šī konvencija attiecas uz visiem konvencijas darbības zonas zvejas resursiem, izņemot jūras zīdītājus, nometnieku sugas, t.i., organismus, kuri iegūšanas stadijā nekustīgi atrodas uz jūras gultnes vai zem tās, vai arī nespēj pārvietoties bez pastāvīgas fiziskas saskares ar jūras gultni vai tās dzīlēm, un – ciktāl uz tiem attiecas citas starptautiskās vienošanās – tālmigrējošās sugas un anadromo zivju krājumus.

2. pants

Šīs konvencijas noteikumi nekādi neietekmē nevienas līgumslēdzējas puses tiesības, prasības vai viedokli attiecībā uz zvejas jurisdikcijas robežām vai piekritības apjomu.

3. pants

1. Šajā konvencijā līgumslēdzējas puses piekrīt izveidot un atbalstīt Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisiju, še turpmāk "Komisija".

2. Komisija ir juridiska persona, un savās attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un līgumslēdzēju pušu teritorijās tai ir tāda rīcībspēja, kāda nepieciešama savu pienākumu pildīšanai un mērķu sasniegšanai.

3. Katra līgumslēdzēja puse ieceļ Komisijā ne vairāk par diviem pārstāvjiem, ko jebkurā sanāksmē var pavadīt eksperti un padomdevēji.

4. Komisija ievēl sev priekšsēdētāju un ne vairāk kā divus priekšsēdētāja vietniekus.

5. Komisijas birojs atrodas Londonā.

6. Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, tā sanāk reizi gadā Londonā tādā laikā, kā nolemj Komisija; tomēr ar nosacījumu, ka pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma un vienojoties ar trim pārējām līgumslēdzējām pusēm, priekšsēdētājs, cik drīz vien iespējams, sasauc sanāksmi viņa izvēlētā laikā un vietā.

7. Komisija ieceļ sekretāru un pārējo personālu, kāds tai vajadzīgs.

8. Komisija var izveidot komitejas un citas palīgstruktūras, ko tā uzskata par vajadzīgu savu pienākumu un funkciju veikšanai.

9. Katrai līgumslēdzējai pusei Komisijā ir viena balss. Komisijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, vai, ja šī konvencija īpaši paredz kvalificētu vairākumu, tad ar balsu vairākumu divas trešdaļas visu līgumslēdzēju pušu balsu, kas piedalās un balso par vai pret, ar nosacījumu, ka balso tikai tad, kad ir sasniegts līgumslēdzēju pušu kvorums vismaz divas trešdaļas. Ja kādā jautājumā, kam nepieciešams lēmums ar vienkāršu balsu vairākumu, balsis ir sadalījušās līdzīgi, tad priekšlikumu uzskata par noraidītu.

10. Saskaņā ar šā panta noteikumiem Komisija pieņem reglamentu, iekļaujot punktus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanu un viņu amata pilnvaru laiku.

11. Ziņojumus par Komisijas lēmumiem nosūta tiklīdz iespējams līgumslēdzējām pusēm angļu un franču valodā.

4. pants

1. Komisija veic savus pienākumus tā, lai saglabātu un optimāli izmantotu konvencijas darbības zonas zvejas resursus, un ņem vērā vislabākos pieejamos zinātnes datus.

2. Komisija nodrošina forumu konsultācijām un apmaiņai ar informāciju par zvejas resursu stāvokli konvencijas darbības zonā un par pārvaldības politiku, tostarp apskatu par šādas politikas vispārējo iedarbību uz zvejas resursiem.

5. pants

1. Pēc vajadzības Komisija sniedz ieteikumus par zveju, ko veic ārpus līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautajām zonām. Šādus ieteikumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Komisija, veicot savus pienākumus atbilstoši 1. punktam, cenšas nodrošināt atbilstību:

a) starp ieteikumiem, kuri attiecas uz krājumiem vai krājumu grupu, kas sastopama gan līgumslēdzējas puses zvejas jurisdikcijai pakļautā zonā gan ārpus tās, vai starp ieteikumiem, kuri sakarā ar sugu mijiedarbību var stāties spēkā attiecībā uz krājumiem vai krājumu grupu, kas satopamas visā līgumslēdzējas puses zvejas jurisdikcijai pakļautā zonā vai tās daļā;

b) starp pasākumiem un lēmumiem, kurus šāda līgumslēdzēja puse pieņēmusi minēto krājumu vai krājumu grupu pārvaldībai un saglabāšanai attiecībā uz zveju, ko veic tās zvejas jurisdikcijai pakļautā zonā.

Attiecīgā līgumslēdzēja puse un Komisija atbilstoši veicina šādu ieteikumu, pasākumu un lēmumu koordinēšanu.

3. Šā panta 2. punkta nozīmē katra līgumslēdzēja puse informē Komisiju par saviem pasākumiem un lēmumiem.

6. pants

1. Komisija var sniegt ieteikumus par zveju, ko veic līgumslēdzējas puses zvejas jurisdikcijai pakļautā zonā, ar nosacījumu, ka to pieprasa attiecīgā līgumslēdzēja puse un tā apstiprinoši balso par šo ieteikumu.

2. Komisija var sniegt konsultācijas par 1. punktā minēto zveju, ja to pieprasa attiecīgā līgumslēdzēja puse.

7. pants

Veicot savus pienākumus, kas noteikti 5. un 6. pantā, Komisija var inter alia lemt par pasākumiem:

a) reglamentēt zvejas rīku un ierīces, tostarp zvejas tīklu linuma acu izmēru;

b) reglamentēt tādu zivju lielumu, ko drīkst paturēt uz kuģa vai izkraut krastā, vai izstādīt vai piedāvāt pārdošanai;

c) noteikt lieguma laiku un lieguma zonu;

d) uzlabot un palielināt zvejas resursus, kur var iekļaut mākslīgo pavairošanu, organismu pārvietošanu un zivju mazuļu pārvietošanu;

e) noteikt kopējās pieļaujamās nozvejas un tās sadalījumu starp līgumslēdzējām pusēm;

f) reglamentēt zvejas intensitāti un tās sadalījumam starp līgumslēdzējām pusēm.

8. pants

1. Komisija var ar kvalificētu balsu vairākumu sniegt ieteikumus par kontroles pasākumiem attiecībā uz zveju, kuru veic ārpus līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautām zonām, nodrošinot to, ka piemēro šo konvenciju un sakarā ar to pieņemtos ieteikumus.

2. Komisija var arī sniegt ieteikumus par kontroles pasākumiem, kas attiecas uz zveju, kuru veic līgumslēdzējas puses zvejas jurisdikcijai pakļautā zonā, ar nosacījumu, ka to pieprasa attiecīgā līgumslēdzēja puse un tā apstiprinoši balso par šo ieteikumu.

3. Ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, var iekļaut tādus noteikumus par tā pieņemšanas pārtraukšanu, kuri atšķiras no 13. pantā paredzētajiem noteikumiem.

9. pants

1. Komisija ar kvalificētu balsu vairākumu var sniegt ieteikumus, kas paredz statistikas informācijas vākšanu attiecībā uz zveju, kuru veic ārpus līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautām zonām.

2. Komisija var arī sniegt ieteikumus, kas paredz statistikas informācijas vākšanu attiecībā uz zveju, kuru veic līgumslēdzējas puses zvejas jurisdikcijai pakļautā zonā, ar nosacījumu, ka minētā līgumslēdzēja puse apstiprinoši balso par šo ieteikumu.

10. pants

Pieņemot ieteikumus, Komisija nosaka, vai un kā šie ieteikumi attiecas uz zvejas darbībām, kuru vienīgais nolūks ir zinātniski pētījumi, ko veic saskaņā ar attiecīgiem starptautisko tiesību principiem un noteikumiem.

11. pants

1. Komisija bez nepamatotas kavēšanās paziņo līgumslēdzējām pusēm par ieteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo konvenciju.

2. Komisija var publicēt vai citādi izplatīt ziņojumus par savu darbību un citu informāciju, kas attiecas uz zveju konvencijas darbības zonā.

12. pants

1. Saskaņā ar šā panta noteikumiem, ieteikums kļūst saistošs līgumslēdzējām pusēm un stājas spēkā dienā, ko noteikusi Komisija, ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad beidzies šajā pantā paredzētais laika posms vai laika posmi, kas paredzēti iebildumu izteikšanai.

2. a) Jebkura līgumslēdzēja puse var izteikt iebildumus 50 dienu laikā pēc tam, kad izziņots ieteikums, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu vai 9. panta 1. punktu. Attiecībā uz šādiem iebildumiem jebkura cita līgumslēdzēja puse var līdzīgi izteikt iebildumu 40 dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par šiem iebildumiem. Ja šajā nākošajā 40 dienu laika posmā ir izteikti iebildumi, līgumslēdzējām pusēm pēc paziņojuma saņemšanas par šādiem iebildumiem ir atvēlēts galīgais 40 dienu laika posms, kurā tās var iesniegt iebildumus.

b) Ieteikums nekļūst saistošs tādai līgumslēdzējai pusei, kas ir izteikusi iebildumus.

c) Ja trīs vai vairāk līgumslēdzējas puses ir izteikušas iebildumus attiecībā uz kādu ieteikumu, tas nekļūst saistošs nevienai līgumslēdzējai pusei.

d) Izņemot gadījumu, ja ieteikums nav saistošs nevienai līgumslēdzējai pusei atbilstoši c) apakšpunkta noteikumiem, tā līgumslēdzēja puse, kas ir izteikusi iebildumus attiecībā uz ieteikumu, var jebkurā laikā šos iebildumus atsaukt, un tad ieteikums tai kļūst saistošs 70 dienu laikā vai arī no dienas, kuru noteikusi Komisija saskaņā ar 1. punktu, vēlākajā no šiem abiem termiņiem.

e) Ja ieteikums nav saistošs nevienai līgumslēdzējai pusei, tad divas vai vairāk līgumslēdzējas puses tomēr var jebkurā laikā savstarpēji vienoties par tā ieviešanu un šādā gadījumā tās tūlīt ziņo par to Komisijai.

3. Ja ieteikums pieņemts saskaņā ar 6. panta 1. punktu, 8. panta 2. punktu vai 9. panta 2. punktu, tad vienīgi tā līgumslēdzēja puse, kas izmanto zvejas jurisdikciju minētajā zonā, var izteikt iebildumus 60 dienu laikā kopš ieteikuma izziņošanas dienas, un šādā gadījumā ieteikums nekļūst saistošs nevienai no līgumslēdzējām pusēm.

4. Komisija paziņo līgumslēdzējām pusēm par ikvienu iebildumu un atsaukšanu tūlīt pēc tā saņemšanas un par jebkura ieteikuma stāšanos spēkā un par jebkura nolīguma noslēgšanu saskaņā ar 2. punkta e) apakšpunktu.

13. pants

1. a) Pēc tam, kad pagājis viens gads kopš dienas, kad stājies spēkā ieteikums, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu vai 9. panta 1. punktu, jebkura līgumslēdzēja puse var paziņot Komisijai par to, ka tā pārtrauc pieņemt ieteikumu, un, ja šis paziņojums netiek atsaukts, ieteikums nav saistošs minētai līgumslēdzējai pusei pēc tam, kad pagājis viens gads no paziņojuma dienas.

b) Ieteikums, kas nav saistošs kādai līgumslēdzējai pusei, jebkurai citai līgumslēdzējai pusei nav saistošs 30 dienas pēc datuma, kurā pēdējā še minētā līgumslēdzēja puse paziņo Komisijai par to, ka tā pārtrauc pieņemt ieteikumu.

2. Ja ieteikumi pieņemti saskaņā ar 6. panta 1. punktu, 8. panta 2. punktu vai 9. panta 2. punktu, tad vienīgi tā līgumslēdzēja puse, kas izmanto zvejas jurisdikciju minētajā zonā, var paziņot Komisijai par to, ka tā pārtrauc pieņemt ieteikumu, un šādā gadījumā tas nav saistošs jebkurai līgumslēdzējai pusei pēc tam, kad pagājušas 90 dienas pēc paziņojuma dienas.

3. Komisija dara zināmu līgumslēdzējām pusēm ikvienu paziņojumu saskaņā ar šo pantu tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas.

14. pants

1. Lai optimāli veiktu 4., 5. un 6. pantā noteiktos pienākumus, Komisija lūdz informāciju un konsultējas ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi. Šādu informāciju un konsultācijas iegūst jautājumos, kas saistīti ar Komisijas darbu un ir padomes kompetencē, tostarp informācija un konsultācijas par attiecīgo zivju sugu bioloģiju un populācijas dinamiku, zivju krājumu stāvokli, šādu zivju krājumu zvejas ietekmi, un to saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

2. Lai atvieglotu Starptautiskās Jūras pētniecības padomes uzdevumus, nodrošinot Komisiju ar informāciju un konsultācijām, sadarbībā ar padomi Komisija cenšas izveidot pasākumus, kas nodrošinātu to, lai šim nolūkam veicinātu pētījumus, tostarp kopīgus pētījumus, un tos veiktu efektīvi un bez nepamatotas kavēšanās.

3. Komisija var izveidot sadarbības noteikumus ar jebkuru citu starptautisku organizāciju, kurai ir līdzīgi mērķi.

15. pants

1. Neierobežojot līgumslēdzēju pušu tiesības attiecībā uz to zvejas jurisdikcijai pakļautajiem ūdeņiem, līgumslēdzējas puses veic tādu darbību, tostarp adekvātu sankciju piemērošanu par tiesībpārkāpumiem, kas ir vajadzīga, lai iedzīvinātu šīs konvencijas noteikumus un īstenotu ieteikumus, kas kļūst saistoši saskaņā ar 12. pantu.

2. Katra līgumslēdzēja puse nosūta Komisijai gada pārskatu par pasākumiem, ko tā veikusi atbilstoši 1. punktam.

16. pants

1. Katra līgumslēdzēja puse informē Komisiju par saviem tiesību aktiem un par jebkādiem nolīgumiem, ko tā noslēgusi, ciktāl šie tiesību akti un nolīgumi attiecas uz zvejas resursu saglabāšanu un izmantošanu konvencijas darbības zonā.

2. Katra līgumslēdzēja puse pēc Komisijas pieprasījuma sniedz jebkādu pieejamo zinātnisko un statistikas informāciju, kas vajadzīga šīs konvencijas mērķiem, un tādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga saskaņā ar 9. pantu.

17. pants

1. Katra līgumslēdzēja puse apmaksā savas delegācijas izdevumus visās sanāksmēs, kas notikušās atbilstoši šai konvencijai.

2. Komisija savā pirmajā sanāksmē pieņem budžetu tās pirmajam finanšu gadam. Šajā sanāksmē pēc vajadzības Komisija var arī pieņemt budžetu otrajam finanšu gadam.

3. Komisija katrā gadskārtējā sesijā pieņem budžetu nākošajam finanšu gadam un budžeta tāmi pēc tā sekojošajam finanšu gadam. Priekšsēdētājs iesniedz līgumslēdzējām pusēm budžeta projektu un budžeta projekta tāmi vismaz 40 dienas pirms Komisijas sanāksmes, kurā par tiem jālemj.

4. Iemaksas, kas jāveic katrai līgumslēdzējai pusei gada budžetā, Komisija nosaka pēc šādas formulas:

a) vienu trešdaļu budžeta sadala vienādi starp līgumslēdzējām pusēm;

b) divas trešdaļas budžeta sadala starp līgumslēdzējām pusēm proporcionāli to nominālajai nozvejai konvencijas darbības zonā, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes galīgajiem nozvejas statistikas datiem par to kalendāra gadu, kas beidzas ne vēlāk kā 24 mēnešus un ne agrāk kā 18 mēnešus pirms budžeta gada sākuma;

c) tomēr jebkuras tādas līgumslēdzējas puses ikgadējo iemaksu, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 300000, ierobežo līdz maksimālajam apmēram 5 % no kopējā budžeta. Kad šī iemaksa ir šādi ierobežota, atlikušo budžeta daļu sadala starp pārējām līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar a) un b) apakšpunktu. Šis noteikums ir spēkā pirmos piecus Komisijas budžeta gadus, un pēc tam to ik gadu pārskata Komisija, kura to var grozīt ar lēmumu, ko pieņem ar visu līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu vairākumu.

5. Komisija paziņo katrai līgumslēdzējai pusei iemaksu, kāda tai jāveic saskaņā ar 4. punktu, un Komisijas noteikto datumu, līdz kuram šī iemaksa jāveic.

6. Tādas līgumslēdzējas puses iemaksa par esošo gadu, kura pievienojusies konvencijai minētā gada laikā, ir gada atlikušo pilno mēnešu skaitam proporcionāla daļa no ikgadējās iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu.

7. Iemaksas jāveic tās valsts valūtā, kurā atrodas Komisijas birojs.

8. Līgumslēdzēja puse, kas Komisijas noteiktajā termiņā nav samaksājusi divu gadu iemaksas, nevar balsot un nevar iesniegt iebildumus atbilstoši šai konvencijai līdz savu pienākumu izpildei, izņemot gadījumu, ja pēc attiecīgās līgumslēdzējas puses lūguma Komisija ir lēmusi citādi.

9. Komisija pieņem tās finanšu lietu vadīšanas noteikumus.

18. pants

Komisija ar kvalificētu balsu vairākumu var sīkāk sadalīt konvencijas darbības zonu reģionos, un tā var grozīt to robežas un mainīt reģionu skaitu ar nosacījumu, ja par lēmumu apstiprinoši nobalso katra līgumslēdzēja puse, kas izmanto zvejas jurisdikciju jebkurā šīs zonas daļā.

19. pants

1. Jebkura līgumslēdzēja puse var ierosināt šīs konvencijas grozījumus. Katru šādu ierosināto grozījumu nosūta sekretāram vismaz 90 dienas pirms sanāksmes, kurā līgumslēdzēja puse ierosina to izskatīt. Sekretārs tūlīt nosūta ierosinājumu līgumslēdzējām pusēm.

2. Lai varētu pieņemt ierosināto grozījumu, nepieciešams visu līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākums. Jebkura šādi pieņemta ierosinātā grozījuma tekstu Komisija nosūta depozitāram, kas to tūlīt nosūta līgumslēdzējām pusēm.

3. Attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm grozījums stājas spēkā 120 dienas pēc tam, kad depozitārs paziņojis par rakstiska paziņojuma saņemšanu par to, ka trīs ceturtdaļas visu līgumslēdzēju pušu to apstiprina, ja vien kāda cita līgumslēdzēja puse 90 dienu laikā no dienas, kad depozitārs paziņojis par šādu saņemšanu, nepaziņo depozitāram, ka tā iebilst pret grozījumiem, un šādā gadījumā grozījums nestājas spēkā nevienai līgumslēdzējai pusei. Līgumslēdzēja puse, kas iebilst pret grozījumu, var jebkurā laikā atsaukt savu iebildumu. Ja par kādu grozījumu ir atsaukti visi iebildumi, attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm šis grozījums stājas spēkā 120 dienas pēc datuma, kad depozitārs paziņojis par pēdējā atsaukuma saņemšanu.

4. Līgumslēdzēja puse, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai konvencijai pēc tam, kad pieņemts grozījums saskaņā ar 2. punktu, uzskatāma par minēto grozījumu apstiprinājušu pusi.

5. Depozitārs tūlīt informē līgumslēdzējas puses par to, ka ir saņemti paziņojumi par grozījumu apstiprināšanu, paziņojumi par iebildumiem vai iebildumu atsaukšanu un informē par grozījumu spēkā stāšanos.

20. pants

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai laikā no 1980. gada 18. novembra līdz 1981. gada 28. februārim šādām līgumslēdzējām pusēm: Bulgārija, Kuba, Dānija attiecībā uz Farēru salām, Eiropas Ekonomikas kopiena, Somija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Islande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Tiklīdz iespējams to ratificē, pieņem vai apstiprina, un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībai, kas minēts šajā konvencijā kā "depozitārs".

2. Šī konvencija stājas spēkā pēc tam, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponējuši ne mazāk kā septiņi parakstītāji, ar nosacījumu, ka starp tiem ir vismaz trīs parakstītāji, kuri izmanto zvejas jurisdikciju konvencijas darbības zonā. Tomēr, ja šī konvencija nav stājusies spēkā viena gada laikā kopš dienas, kad tā atvērta parakstīšanai, bet ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus ir deponējuši ne mazāk kā pieci parakstītāji, tostarp vismaz trīs parakstītājus, kuri izmanto zvejas jurisdikciju konvencijas darbības zonā, šie parakstītāji var savstarpēji vienoties īpašā protokolā par šīs konvencijas spēkā stāšanās dienu; tādā gadījumā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz jebkuru pusi, kas pēc tam to ratificē, pieņem vai apstiprina, dienā, kad deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

3. Jebkura no 1. punktā minētajām pusēm, kas nav parakstījusi šo konvenciju, var tai pievienoties jebkurā laikā pēc tam, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 2. punktu.

4. Jebkura valsts, kas nav minēta 1. punktā, izņemot Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalsti, var pievienoties šai konvencijai jebkurā laikā pēc tam, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 2. punktu, ar nosacījumu, ka šīs valsts pievienošanās pieteikumu apstiprina trīs ceturtdaļas no visām līgumslēdzējām pusēm.

Rakstisku pievienošanās pieteikumu adresē depozitāram, kurš to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Pieteikumu apstiprina, ja 90 dienu laikā kopš šādas paziņošanas dienas trīs ceturtdaļas no visām līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz kurām konvencija līdz šim datumam jau ir stājusies spēkā, ir paziņojušas depozitāram par to, ka tās apstiprina pieteikumu.

Valstij, kas iesniegusi pievienošanās pieteikumu, un visām līgumslēdzējām pusēm depozitārs paziņo pieteikšanās rezultātus.

5. Pievienošanos veic, deponējot depozitāram pievienošanās dokumentu, un tā stājas spēkā tā saņemšanas dienā. No tās dienas pusei, kas pievienojas šai konvencijai, kļūst saistoši tie ieteikumi, kuri pievienošanās brīdī ir saistoši visām pārējām līgumslēdzējām pusēm, kā arī jebkuri citi ieteikumi, kuri minētajā laikā ir saistoši vienai vai vairākām līgumslēdzējām pusēm un ko puse, kas pievienojas, nav īpaši izslēgusi savā pievienošanās dokumentā.

6. Depozitārs informē visus parakstītājus un visas puses, kas pievienojas, par visiem deponētajiem ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentiem un paziņo parakstītājiem datumu un tās līgumslēdzējas puses, attiecībā uz kurām šī konvencija stājas spēkā.

7. Depozitārs sasauc Komisijas sanāksmi, cik drīz vien iespējams pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā, un paziņo katrai līgumslēdzējai pusei pagaidu darba kārtību.

21. pants

Pēc diviem gadiem no dienas, kurā šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz kādu līgumslēdzēju pusi, attiecīgā puse var jebkurā laikā denonsēt konvenciju, par to rakstiski paziņojot depozitāram. Šāda denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc saņemšanas dienas, un depozitārs to paziņo līgumslēdzējām pusēm.

22. pants

Šī konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, un konvenciju deponē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībai. Depozitārs nodod pienācīgi apliecinātus norakstus parakstītājiem un līgumslēdzējām pusēm, kas pievienojas, un reģistrē konvenciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

--------------------------------------------------