21978A1024(01)

Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

Ievērojot to, ka Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastes valstis, saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktu principiem, ir paplašinājušas to jurisdikciju pār dzīvajiem resursiem blakus ūdeņos līdz 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīta jūras teritorija, un šo platību izmantošana pētniecības, izmantošanas, saglabāšanas un apsaimniekošanas nolūkā ir to suverēnās tiesības,

ņemot vērā Trešās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par jūras tiesībām darbu zvejniecības jomā,

vēloties sekmēt Atlantijas okeāna ziemeļrietumu reģiona zvejniecības resursu saglabāšanu un vislabvēlīgāko izmantošanu atbilstoši piekrastes valstu paplašinātajai jurisdikcijai zvejniecības jomā, un attiecīgi veicināt starptautisko sadarbību un apspriešanos par šiem resursiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Teritorija, uz kuru attiecas šī konvencija, turpmāk tekstā "Konvencijas teritorija" ietver Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas ūdeņus uz ziemeļiem no 35° 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no līnijas, kas turpinās uz ziemeļiem kā 35° 00' ziemeļu platums un 42° 00' rietumu garums lidz 59° 00' ziemeļu garumam no turienes uz rietumiem līdz 44° 00' rietumu garumam un tālāk uz ziemeļiem līdz Grenlandes krastiem, kā arī Labradora straumes, Deivisa šauruma un Bafina jūras ūdeņi uz dienvidiem no 78° 10' ziemeļu platuma.

2. "Pārvaldes teritorija" šīs konvencijas izpratnē ir konvencijas teritorijas daļa, kas atrodas aiz teritorijām, uz kurām attiecas piekrastes valstu zvejniecības jurisdikcija.

3. "Piekrastes teritorija" šīs konvencijas izpratnē ir līgumslēdzēja puse, kas realizē savu jurisdikciju zvejniecības jomā ūdeņos, kuri veido konvencijas teritoriju.

4. Šī konvencija attiecas uz visiem zvejniecības resursiem konvencijas teritorijā, izņemot sekojošos: lasis, tunzivs un marlīne, vaļveidīgo kārtas krājumi, kurus apsaimnieko Starptautiskā vaļu medību komisija vai kāda cita tiesību pārņēmēja organizācija, un kontinentālā šelfa nometnieku sugas, t. i., organismi, kuri viņu izmantošanas stadijā atrodas vai nu nekustīgi jūras dibenā vai zem tā, vai arī nevar pārvietoties citādi kā pastāvīgā kontaktā ar jūras dibenu vai grunti.

5. Šī konvencija nav domāta, lai ietekmētu vai mazinātu kādas līgumslēdzējas puses stāvokli vai prasības attiecībā uz iekšējiem ūdeņiem un teritoriālo jūru vai kādas puses jurisdikcijas ierobežojumus vai apjomu zvejniecības jomā, vai ietekmētu vai mazinātu kādas līgumslēdzējas puses uzskatus vai stāvokli jūras tiesībās.

II pants

1. Līgumslēdzējas puses piekrīt izveidot un uzturēt starptautisku organizāciju, kuras uzdevums būtu, apspriežoties un sadarbojoties, veicināt konvencijas teritorijas zvejniecības resursu vislabvēlīgāko izmantošanu, racionālu apsaimniekošanu un saglabāšanu. Šo organizāciju apzīmēs kā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas zvejniecības organizācija, turpmāk tekstā "Organizācija", un tā pildīs šajā konvencijā noteiktās funkcijas.

2. Organizācija sastāv no:

a) Galvenās padomes;

b) Zinātniskās padomes;

c) Zvejniecības komisijas;

d) sekretariāta.

3. Organizācija ir juridiska persona un, attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un līgumslēdzēju pušu teritorijā, tai ir tāda juridiskā rīcībspēja, kāda vajadzīga, lai veiktu tās funkcijas un sasniegtu tās mērķus. Organizācijas un tās amatpersonu neaizskaramību un privilēģijas līgumslēdzēju pušu teritorijā nosaka Organizācija un attiecīgās līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojoties.

4. Organizācijas valdības mītne ir Dartmutā, Jaunskotijā, Kanādā vai kādā citā Galvenās padomes nolemtā vietā.

III pants

Galvenās padomes funkcijas ir:

a) uzraudzīt un koordinēt Organizācijas organizatoriskos, administratīvos, finansiālos un citus iekšējās kārtības jautājumus, tajā skaitā attiecības starp tās struktūrvienībām;

b) koordinēt Organizācijas ārējās attiecības;

c) pārskatīt un noteikt Zvejniecības komisijas dalību saskaņā ar XIII pantu;

d) izmantot citas iestādes, kā noteikts šajā konvencijā.

IV pants

1. Katra līgumslēdzēja puse ir Galvenās padomes dalībniece un nozīmē Padomei ne vairāk kā trīs pārstāvjus, kurus katrā sanāksmē var pavadīt vietnieki, eksperti un padomdevēji.

2. Galvenā padome ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuru amata termiņš ir divi gadi un viņus var atkārtoti ievēlēt, bet ne vairāk kā uz četriem gadiem pēc kārtas. Priekšsēdētājs pārstāv līgumslēdzēju pusi, kura ir Zvejniecības komisijas dalībniece, un priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv dažādas līgumslēdzējas puses.

3. Priekšsēdētājs ir Organizācijas prezidents un ir tās galvenais pārstāvis.

4. Galvenās padomes priekšsēdētājs sasauc regulāras, ikgadējas Organizācijas sapulces Galvenās padomes noteiktā vietā, parasti Ziemeļamerikā.

5. Jebkādas citas Galvenās padomes sanāksmes, izņemot ikgadējās, priekšsēdētājs var sasaukt paša noteiktā laikā un vietā, pēc līgumslēdzēju pušu lūguma, vienojoties ar pārējām līgumslēdzējām pusēm.

6. Galvenā padome var izveidot tādas komitejas un apakškomitejas, kādas uzskata par vajadzīgām tās pienākumu un funkciju veikšanai.

V pants

1. Katrai līgumslēdzējai pusei ir viena balss Galvenās padomes sēdēs.

2. Ja nav noteikts citādi, Galvenā padome lēmumus pieņem ar klātesošo līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, nododot pozitīvās un negatīvās balsis un nodrošinot to, ka balsošana notiek tikai tādā gadījumā, ja ir kvorums no vismaz divām trešdaļām līgumslēdzēju pušu.

3. Galvenā padome pieņem un groza, ja vajadzīgs, noteikumus tās sanāksmju vadīšanai un funkciju veikšanai.

4. Galvenā padome iesniedz līgumslēdzējām pusēm ikgadēju atskaiti par Organizācijas aktivitātēm.

VI pants

1. Zinātniskās padomes funkcijas ir:

a) nodrošināt vietu līgumslēdzēju pušu apspriešanām un sadarbībai zinātniskās informācijas un viedokļu izpētē, novērtējumā un apmaiņā attiecībā uz zvejniecību konvencijas teritorijā, tajā skaitā, zvejniecību ietekmējošos apkārtējās vides un ekoloģiskos faktorus, un veicināt un sekmēt līgumslēdzēju pušu sadarbību zinātniskajā izpētē, lai aizpildītu robus attiecībā uz šiem jautājumiem;

b) sastādīt un uzturēt statistiku un dokumentāciju un publicēt un izplatīt ziņojumus, informāciju un materiālus, kas attiecas uz zvejniecību konvencijas teritorijā, tajā skaitā par apkārtējās vides un ekoloģiskajiem faktoriem, kas ietekmē šo zvejniecību;

c) sniegt piekrastes valstīm zinātniskas konsultācijas, ja tas vajadzīgs saskaņā ar 7. pantu;

d) sniegt zinātniskas konsultācijas Zvejniecības komisijai, saskaņā ar 8. pantu vai pēc pašas iniciatīvas, kā noteikusi komisija.

2. Zinātniskas padomes funkcijas, ja vajadzīgs, var veikt sadarbībā ar citām sabiedriskām vai privātām organizācijām, kas darbojas līdzīgās jomās.

3. Līgumslēdzējas puses piegādā Zinātniskajai padomei visu pieejamo statistisko un zinātnisko informāciju, ko tā pieprasa saskaņā ar šo pantu.

VII pants

1. Zinātniskā padome, pēc piekrastes valsts lūguma, izskata un ziņo par visiem jautājumiem, kas attiecas uz zvejniecības resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas zinātniskajiem pamatiem piekrastes valstu zvejniecības jurisdikcijas ūdeņos konvencijas teritorijā.

2. Piekrastes valsts, apspriežoties ar Zinātnisko padomi, nosaka kompetenci Padomei iesniegto jautājumu izskatīšanai saskaņā ar 1. punktu. Kompetence sevī ietver sekojošo, kopā ar citiem jautājumiem, ko uzskata par vajadzīgiem:

a) pārskatu par attiecīgo jautājumu, tajā skaitā aplūkojamās zvejniecības un teritorijas aprakstu;

b) gadījumos, kad tiek lūgta zinātniskā izpēte un prognozes, jāņem vērā visu ietekmējošo faktoru vai pieņēmumu apraksts;

c) vajadzības gadījumā sniedz jebkuru piekrastes valstu mērķu sasniegšanas aprakstu un specifisku padomu vai izvēles diapazona norādes.

VIII pants

Zinātniskā padome izskata un ziņo par visiem jautājumiem, kurus tai iesniedz Zvejniecības komisija un kuri attiecas uz zvejniecības resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas zinātniskajiem pamatiem pārvaldes teritorijā, un ņem vērā Zvejniecības komisijas noteikto kompetenci šajā jautājumā.

IX pants

1. Katra līgumslēdzēja puse ir Zinātniskās padomes dalībniece un nozīmē Padomei tās pārstāvi, kuru katrā sanāksmē var pavadīt vietnieki, eksperti un padomdevēji.

2. Zinātniskā padome ievēlē savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuru amata termiņš ir divi gadi un kurus var atkārtoti ievēlēt, bet ne vairāk kā uz četriem gadiem pēc kārtas. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv dažādas līgumslēdzējas puses.

3. Jebkādas citas Zinātniskās padomes sanāksmes, izņemot ikgadējās, kuras sasauc saskaņā ar 4. pantu, priekšsēdētājs var sasaukt paša noteiktā laikā un vietā, pēc piekrastes valstu lūguma vai līgumslēdzēju pušu lūguma, vienojoties ar pārējām līgumslēdzējām pusēm.

4. Zinātniskā padome var izveidot tādas komitejas un apakškomitejas, kādas uzskata par vajadzīgām tās pienākumu un funkciju veikšanai.

X pants

1. Zinātniskās padomes sniegtos zinātniskos padomus, saskaņā ar šo konvenciju, nosaka vienojoties. Gadījumos, kad vienprātību nevar sasniegt, Padome savā ziņojumā izklāsta visus uzskatus, kas izvirzīti attiecībā uz izskatāmo jautājumu.

2. Zinātniskās padomes lēmumus attiecībā uz amatpersonu ievēlēšanu, noteikumu pieņemšanu un grozījumu izdarīšanu un citiem tās darba organizatoriskas dabas jautājumiem pieņem ar visu klātesošo līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, sadalot pozitīvās un negatīvas balsis, un šim nolūkam katrai līgumslēdzējai pusei ir viena balss. Balsošana notiek tikai tādā gadījumā, ja ir kvorums no vismaz divām trešdaļām līgumslēdzēju pušu.

3. Zinātniskā padome pieņem un groza, ja vajadzīgs, noteikumus tās sanāksmju vadīšanai un funkciju veikšanai.

XI pants

1. Zvejniecības komisija, turpmāk tekstā "Komisija", atbild par zvejniecības resursu apsaimniekošanu un saglabāšanu pārvaldes teritorijā saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. Komisija var pieņemt priekšlikumus sadarbībai ar līgumslēdzējām pusēm, lai panāktu vislabvēlīgāko pārvaldes teritorijas zvejniecības resursu izmantošanu. Izskatot šādus priekšlikumus, Komisija ņem vērā visu attiecīgo informāciju vai Zinātniskās padomes sniegtos ieteikumus.

3. Veicot savas funkcijas saskaņā ar 2. pantu, Komisija gādā par saskaņu starp:

a) priekšlikumiem, kuri attiecas uz dzimtām vai dzimtu grupām, kas sastopamas pārvaldes teritorijā un piekrastes valsts zvejniecības jurisdikcijas teritorijā, vai priekšlikumiem, kuri ietekmētu dzimtas vai dzimtu grupas sugu savstarpējās attiecības, kas daļēji vai pilnībā rodas piekrastes valsts zvejniecības jurisdikcijā;

b) piekrastes valstu veiktajiem pasākumiem vai lēmumiem dzimtas vai dzimtu grupas apsaimniekošanai un saglabāšanai attiecībā uz zvejošanas aktivitāšu veikšanu tās zvejniecības jurisdikcijas teritorijā.

Attiecīgā piekrastes valsts un Komisija sekmē šādu priekšlikumu, pasākumu un lēmumu saskaņošanu. Katra piekrastes valsts informē Komisiju par tās pasākumiem un lēmumiem saskaņā ar šo pantu.

4. Komisija pieņemtajos priekšlikumos loma norobežošanai pārvaldes teritorijā ņem vērā to Komisijas locekļu intereses, kuru kuģi tradicionāli ir zvejojuši šajā teritorijā, un, norobežojot Lielo sēkli un Flāmu raga lomus, Komisijas locekļi īpaši apsver līgumslēdzējas puses, kuru piekrastes iedzīvotāji ir tieši atkarīgi no šo dzimtu zvejošanas šajās zvejas vietās un kas ir pielikušas lielas pūles šo dzimtu saglabāšanas starptautiskās aktivitātēs, jo īpaši, nodrošinot šo krastu starptautisko vienotās zvejniecības uzraudzības un izpētes izpildi.

5. Komisija var pieņemt priekšlikumus starptautiskiem kontroles un realizēšanas pasākumiem pārvaldes teritorijā, lai sekmētu konvencijas piemērošanu un spēkā esošos pasākumus šajā teritorijā.

6. Katru Komisijas pieņemto priekšlikumu izpildsekretārs nosūta visām līgumslēdzējām pusēm, precizējot nosūtīšanas datumu saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

7. Katrs Komisijas lēmums, kurš pieņemts saskaņā ar 12. panta noteikumiem, ir saistošs visām līgumslēdzējām pusēm un stājas spēkā Komisijas noteiktajā datumā.

8. Komisija var adresēt Zinātniskajai padomei jebkuru jautājumu, kas attiecas uz zvejniecības resursu apsaimniekošanu un saglabāšanu pārvaldes teritorijā, un noteikt kompetenci šā jautājuma izskatīšanai.

9. Komisija var vērst jebkura vai visu Komisijas locekļu uzmanību jebkuram jautājumam, kurš ir saistīts ar šīs konvencijas mērķiem un nolūkiem pārvaldes teritorijā.

XII pants

1. Ja kāds Komisijas loceklis iesniedz izpildsekretāram iebildumus pret priekšlikumu 60 dienu laikā pēc izpildsekretāra paziņojumā par priekšlikuma nosūtīšanu minētā datuma, priekšlikums nav saistošs, kamēr nav pagājušas 40 dienas kopš paziņojuma par iebildumu nosūtīšanas līgumslēdzējām pusēm. Sakarā ar to pārējie Komisijas locekļi var līdzīgi iebilst papildus 40 dienu perioda laikā vai 30 dienu laikā pēc datuma, kurā līgumslēdzējām pusēm nosūtīts paziņojums par iebildumiem, kuri iesniegti šo 40 dienu laikā, lai arī kurš būtu vēlāk. Tad priekšlikums kļūst saistošs visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras ir iesniegušas iebildumus pagarinātā iebildumu iesniegšanas perioda vai periodu beigās. Ja tomēr šāda pagarinātā perioda vai periodu beigās ir iesniegti iebildumi, kurus atbalsta lielākā daļa Komisijas locekļu, priekšlikums nekļūst saistošs, ja vien kāds vai visi Komisijas locekļi savstarpēji vienojas kļūt saistīti nolemtajā datumā.

2. Katrs Komisijas loceklis, kuram ir iebildumi pret priekšlikumu, var jebkurā laikā atteikties no šiem iebildumiem un priekšlikums tūlīt kļūst saistošs šim loceklim, uz kuru attiecas šajā pantā noteiktā iebildumu iesniegšanas procedūra.

3. Gadu pēc pasākumu stāšanās spēkā, jebkurā laikā jebkurš Komisijas loceklis var iesniegt izpildsekretāram paziņojumu par tā nodomiem nebūt saistītiem ar pasākumiem un, ja paziņojums nav atsaukts, pasākumi pārtrauc būt saistoši šim loceklim vienu gadu pēc datuma, kurā izpildsekretārs saņēmis paziņojumu. Jebkurā laikā pēc tam, kad pasākumi pārtrauc būt saistoši Komisijas loceklim saskaņā ar šo pantu, pasākumi pārtrauc būt saistoši pārējiem Komisijas locekļiem ar datumu, kurā izpildsekretārs saņēmis paziņojumu par to nodomu nebūt saistītiem.

4. Izpildsekretārs tūlīt dara zināmu katrai līgumslēdzējai pusei:

a) par jebkāda iebilduma un iebilduma atsaukšanas saņemšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu;

b) datumu, no kura jebkurš priekšlikums kļūst saistošs saskaņā ar 1. punkta noteikumiem;

c) par jebkuru saskaņā ar 3. pantu saņemto paziņojumu.

XIII pants

1. Komisijas locekļus pārskata un pilnvaru termiņu nosaka Galvenā padome savā ikgadējā sanāksmē un to veido:

a) katra līgumslēdzēja puse, kura piedalās zvejniecībā pārvaldes teritorijā;

b) jebkura līgumslēdzēja puse, kura sniegusi pietiekamus pierādījumus Galvenajai padomei, kuros tā paredz piedalīties zvejniecībā Pārvaldes teritorijā ikgadējās sanāksmes gada vai nākamā kalendārā gada laikā.

2. Katrs Komisijas loceklis nozīmē Komisijai ne vairāk kā trīs pārstāvjus, kurus jebkurā tās sapulcē var pavadīt vietnieki, eksperti un padomdevēji.

3. Līgumslēdzējas puses, kuras nav Komisijas locekles, var apmeklēt sanāksmes kā novērotāji.

4. Komisija ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuru amata termiņš ir divi gadi un kurus var atkārtoti ievēlēt, bet ne vairāk kā uz četriem gadiem pēc kārtas. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv dažādus Komisijas locekļus.

5. Katru Komisijas sanāksmi, izņemot saskaņā ar 4. pantu sasaukto ikgadējo sanāksmi, var sasaukt priekšsēdētājs paša noteiktā laikā un vietā, pēc jebkura Komisijas locekļa pieprasījuma.

6. Komisija var izveidot tādas komitejas un apakškomitejas, kādas uzskata par vajadzīgām tās pienākumu un funkciju veikšanai.

XIV pants

1. Katram Komisijas loceklim ir viena balss Komisijas sēdēs.

2. Ja nav noteikts citādi, Komisija lēmumus pieņem ar klātesošo Komisijas locekļu balsu vairākumu, nododot pozitīvās un negatīvās balsis un nodrošinot to, ka balsošana notiek tikai tādā gadījumā, ja ir kvorums no vismaz divām trešdaļām Komisijas locekļu.

3. Komisija pieņem un groza, ja vajadzīgs, noteikumus tās sanāksmju vadīšanai un funkciju veikšanai.

XV pants

1. Sekretariāts nodrošina Organizācijai pakalpojumus, kuri vajadzīgi tās pienākumu un funkciju veikšanai.

2. Sekretariāta galvenā administratīvā amatpersona ir izpildsekretārs, kuru nozīmē Galvenā padome saskaņā ar pašas noteiktām procedūrām un darbības termiņiem.

3. Sekretariāta personālu nozīmē izpildsekretārs saskaņā ar Galvenās padomes noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.

4. Izpildsekretāram, kuru vispārīgi uzrauga Galvenā padome, ir pilnvaras un pārziņa pār visu sekretariāta personālu un tas veic arī citas Galvenās padomes noteiktās funkcijas.

XVI pants

1. Katra līgumslēdzēja puse apmaksā savu delegāciju izdevumus saskaņā ar šo konvenciju notikušajās sanāksmēs.

2. Galvenā padome pieņem Organizācijas ikgadējo budžetu.

3. Galvenā padome nosaka iemaksas katrai līgumslēdzējai pusei saskaņā ar ikgadējo budžetu, pamatojoties uz sekojošo:

a) 10 % budžeta sadala starp piekrastes valstīm atkarībā no to minimālās nozvejas konvencijas teritorijā gadā, kurš beidzas divus gadus pirms budžeta stāšanās spēkā;

b) 30 % budžeta vienlīdzīgi sadala starp visām līgumslēdzējām pusēm;

c) 60 % budžeta sadala starp visām līgumslēdzējām pusēm atkarībā no to minimālās nozvejas konvencijas teritorijā gadā, kurš beidzas divus gadus pirms budžeta stāšanās spēkā.

Iepriekšminētā minimālā nozveja ir paziņotā 1. pielikumā minēto sugu nozveja, kas ir būtiska šīs konvencijas daļa.

4. Izpildsekretārs dara zināmu visām līgumslēdzējām pusēm par paredzētajām iemaksām kā izskaitļots saskaņā ar šī panta 3. punktu, un līgumslēdzējas puses, cik vien drīz iespējams, samaksā Organizācijai savas iemaksas.

5. Iemaksas veic tās valsts valūtā, kurā atrodas Organizācijas valdības mītne, ja vien Galvenā padome nav noteikusi citādi.

6. Saskaņā ar šī panta 11. punktu, Galvenā padome tās pirmajā sanāksmē apstiprina Organizācijas darbības pirmā finansu gada budžeta bilanci un izpildsekretārs nosūta šī budžeta kopijas kopā ar paziņojumiem par to attiecīgajām iemaksām līgumslēdzējām pusēm.

7. Nākošajiem finansu gadiem budžeta projektu izpildsekretārs iesniedz katrai līgumslēdzējai pusei kopā ar iemaksu plānu vismaz 60 dienas pirms Organizācijas ikgadējās sanāksmes, kurā budžetu izskatīs.

8. Līgumslēdzēja puse, kura pievienojas šai Konvencijai, finansu gada laikā iemaksā par attiecīgo gadu daļu iemaksas, kas ir proporcionāla attiecīgā gada atlikušo pilno mēnešu skaitam un kas aprēķināta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

9. Līgumslēdzējai pusei, kas nav samaksājusi savas iemaksas divus gadus pēc kārtas, nav tiesības nodot balsi un izteikt iebildumus saskaņā ar šo Konvenciju, kamēr tā nav izpildījusi savas saistības, ja Galvenā padome nav nolēmusi citādi.

10. Organizācijas finanses ik gadu pārbauda Galvenās padomes izvēlēti ārēji auditori.

11. Ja konvencija stājas spēkā 1979. gada 1. janvārī, 2. pielikuma noteikumus, kuri ir būtiska šīs konvencijas daļa, piemēro 6. punkta noteikumu vietā.

XVII pants

Līgumslēdzējas puses piekrīt veikt šādas darbības, tajā skaitā attiecīgu sankciju piespriešanu par pārkāpumiem, ja tas vajadzīgs Konvencijas noteikumu ieviešanai un saskaņā ar 11. panta 7. punkta saistošajiem pasākumiem un 23. panta spēkā esošajiem pasākumiem. Katra līgumslēdzēja puse nosūta Komisijai ikgadēju pārskatu par šajā nolūkā veiktajām darbībām.

XVIII pants

Līgumslēdzējas puses piekrīt uzturēt spēkā un ieviest pārvaldes teritorijā starptautisko kopējo pārbaužu programmu, kas piemērojama saskaņā ar 23. pantu vai ar grozījumiem, kas minēti 11. panta 5. punktā. Šī programma ietver noteikumus par līgumslēdzēju pušu abpusējām tiesībām atrasties uz klāja un veikt pārbaudi un par karoga valsts tiesībām saukt pie atbildības un piemērot sankcijas, pamatojoties uz pierādījumiem, kas radušies šādās atrašanās uz klāja un veiktajās pārbaudēs. Ziņojumu par šādām saukšanām pie atbildības un piemērotajām sankcijām iekļauj ikgadējā pārskatā, kas minēts 17. pantā.

XIX pants

Līgumslēdzējas puses piekrīt vērst jebkuras valsts uzmanību, kura nav Konvencijas līdzdalībniece, uz jautājumiem, kas saistīti ar zvejošanas aktivitātēm vietējā Pārvaldes teritorijā vai šīs valsts kuģošanas līdzekļiem, kuri nelabvēlīgi ietekmē šīs Konvencijas mērķu sasniegšanu. Līgumslēdzējas puses turpmāk vienojas apspriesties, ja vajadzīgs, par veicamajiem pasākumiem, lai izvairītos no šādām nelabvēlīgām ietekmēm.

XX pants

1. Konvencijas teritoriju iedala zinātniskās un statistiskās apakšzonās, rajonos un apakšrajonos, kuru robežas noteiktas šīs konvencijas 3. pielikumā.

2. Pēc Zinātniskās padomes pieprasījuma Galvenajai padomei var būt divas trešdaļas visu līgumslēdzēju pušu balsu, ja uzskata par vajadzīgu zinātniskiem vai statistiskiem mērķiem mainīt zinātnisko vai statistisko apakšzonu, rajonu un apakšrajonu robežas, kas noteiktas 3. pielikumā, nodrošinot to, ka katra piekrastes valsts, kas nodarbojas ar zvejniecības jurisdikciju jebkurā teritorijas daļā, piekrīt šādām darbībām.

3. Pēc Zvejniecības komisijas pieprasījuma un pēc apspriešanās ar Zinātnisko padomi, Galvenajai padomei var būt divas trešdaļas visu līgumslēdzēju pušu balsu, ja vajadzīgs pārvaldīšanas vajadzībām sadalīt pārvaldes teritoriju attiecīgos pārvaldes rajonos un apakšarajonos. Saskaņā ar tādu pašu kārtību tos var arī mainīt. Šo rajonu un apakšrajonu robežas tiks noteiktas 3. pielikumā.

4. Šīs konvencijas 3. pielikums, ar patreizējiem nosacījumiem vai ik pa laikam pārveidots saskaņā ar šo pantu, ir būtiska šīs konvencijas daļa.

XXI pants

1. Jebkura līgumslēdzēja puse var ierosināt konvencijas grozījumus Galvenajai padomei izskatīšanai un darbībai ikgadējā vai īpašā sanāksmē. Visus ierosinātos grozījumus nosūta izpildsekretāram vismaz 90 dienas pirms sanāksmes, kurā ir plānots rīkoties, un izpildsekretārs tūlīt nosūta priekšlikumu visām līgumslēdzējām pusēm.

2. Lai pieņemtu ierosinātos konvencijas grozījumus, Galvenajai padomei vajag triju ceturtdaļu līgumslēdzēju pušu balsis. Šādi pieņemtu grozījumu tekstu depozitārijs nosūta visām līgumslēdzējām pusēm.

3. Grozījumi attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā 120 dienas pēc datuma, kurš norādīts depozitārija paziņojumā par rakstiska paziņojuma par triju ceturtdaļu līgumslēdzēju pušu apstiprināšanu, ja vien kāda cita līgumslēdzēja puse dara zināmu depozitārijam, ka tā iebilst pret grozījumiem 90 dienu laikā pēc datuma, kurš norādīts depozitārija paziņojumā par šādu saņemšanu norādītā datuma, kad grozījumi nestājas spēkā attiecībā ne uz vienu līgumslēdzēju pusi. Katra līgumslēdzēja puse, kura ir iebildusi pret grozījumiem, var jebkurā laikā atsaukt šos iebildumus. Ja visi iebildumi pret grozījumiem ir atsaukti, grozījumi attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā 120 dienas pēc datuma, kurš norādīts depozitārija paziņojumā par pēdējā atsaukuma saņemšanas nosūtīšanu.

4. Uzskata, ka jebkura puse, kura kļūst par konvencijas līgumslēdzēju pusi pēc grozījumu pieņemšanas saskaņā ar šī panta 2. punktu, ir pieņēmusi minētos grozījumus.

5. Depozitārijs tūlīt dara zināmu līgumslēdzējām pusēm par grozījumu apstiprinājuma paziņojuma saņemšanu, iebildumu vai iebildumu atteikuma paziņojuma saņemšanu un grozījumu spēkā stāšanos.

XXII pants

1. Šo konvenciju 1977. gada 11. līdz 21. oktobrim notikušajā Diplomātiskajā konferencē par daudzpusējās sadarbības nākotni Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā zvejniecībā pārstāvētās puses var parakstīt Otavā līdz 1978. gada 31. decembrim. Vēlāk tai varēs pievienoties.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina parakstītāji un ratificēto, pieņemto vai apstiprināto dokumentu deponē Kanādas valdībai, šajā konvencijā sauktai par depozitāriju.

3. Šī konvencija stājas spēkā 1. janvārī pēc ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas, pēc tam, kad to ir parakstījuši vismaz seši parakstītāji, no kuriem vismaz viens darbojas konvencijas teritoriju veidojošo ūdeņu zvejniecības jurisdikcijā.

4. Jebkura puse, kura nav parakstījusi šo konvenciju, var tai pievienoties, rakstiskā veidā darot to zināmu depozitārijam. Pievienošanās, kuras depozitārijs saņems pirms konvencijas stāšanās spēkā, stāsies spēkā konvencijas spēkā stāšanās datumā. Pievienošanās, kuras depozitārijs saņems pēc konvencijas stāšanās spēkā, stāsies spēkā datumā, kurā tās saņems depozitārijs.

5. Depozitārijs informē parakstītājus un visas pievienojušās puses par visām deponētajām ratifikācijām, pieņemšanām un apstiprināšanām un saņemtajām pievienošanām.

6. Depozitārijs sasauc Organizācijas sākotnējo sapulci ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc konvencijas spēkā stāšanās un apspriež paredzamo darba kārtību ar katru līgumslēdzēju pusi ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sapulces datuma.

XXIII pants

Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā, katrs nosūtītais vai spēkā esošais priekšlikums, kurš ir saskaņā ar 1949. gada Starptautiskās konvencijas par Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas zvejniecību (ICNAF Konvencija) 8. pantu, saskaņā ar ICNAF konvencijas noteikumiem, ir uzreiz saistošs visām līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz pārvaldes teritoriju, ja tas stājies spēkā saskaņā ar ICNAF konvenciju vai laikā, kad tas stājas spēkā tāpat. Saskaņā ar 12. panta 3. punktu, katrs šāds pasākums ir saistošs visām līgumslēdzējām pusēm līdz tā termiņa beigām vai, kamēr to aizvieto ar pasākumiem, kas ir saistoši saskaņā ar šīs konvencijas 11. pantu, paredzot to, ka izmaiņas nevar stāties spēkā vismaz vienu gadu pēc konvencijas stāšanās spēkā.

XXIV pants

1. Jebkura līgumslēdzēja puse katra gada 31. decembrī var atteikties no konvencijas, 30. jūnijā vai pirms tam darot to zināmu depozitārijam, kas nosūtīs šā paziņojuma kopijas pārējām līgumslēdzējām pusēm.

2. Jebkura cita līgumslēdzēja puse var atteikties no konvencijas tajā pat 31. decembrī, darot to zināmu depozitārijam viena mēneša laikā kopš paziņojuma par atteikšanos, saskaņā ar šā panta 1. punktu kopijas saņemšanas.

XXV pants

1. Konvencijas oriģinālu deponē Kanādas valdībai, kura nosūta tā sertificētas kopijas visiem parakstītājiem un visām pusēm, kuras ir pievienojušās.

2. Depozitārijs reģistrē konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Otavā, 1978. gada 24. oktobrī, vienā eksemplārā angļu un franču valodās, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

--------------------------------------------------

KONVENCIJAS I PIELIKUMS

Sugu saraksts minimālās nozvejas noteikšanai, ko izmanto ikgadējā budžeta aprēķināšanai saskaņā ar XVI pantu.

Menca… | Gadus morhua |

Pikša… | Melanogrammus aeglefinus |

Atlantijas jūras asaris… | Sebastes marinus |

Sudrabotais heks… | Merluccius bilinearis |

Sarkanais jūras heks… | Urophycis chuss |

Saida… | Pollachius virens |

Rietumatlantijas bute… | Hippoglossoides platessoides |

Sarkanā plekste… | Glyptocephalus cynoglossus |

Dzeltenastes plekste… | Limanda ferruginea |

Melnais paltuss… | Reinhardtius hippoglossoides |

Strupdeguna garaste… | Macrourus rupestris |

Siļķe… | Clupea harengus |

Atlantijas makrele… | Scomber scombrus |

Atlantijas taukzivs… | Peprilus triacanthus |

Vēderainā siļķe… | Alosa pseudoharengus |

Ziemeļatlantijas argentīna… | Argentina silus |

Moiva… | Mallotus villosus |

Garspuru kalmārs… | Loligo pealei |

Īsspuru kalmārs… | Illex illecebrosus |

Garneles… | Pandalus sp. |

--------------------------------------------------

KONVENCIJAS II PIELIKUMS

Pagaidu finansiālie pasākumi

1. Līgumslēdzēja puse, kura ir arī Starptautiskās konvencijas par zvejniecību Ziemeļrietumu Atlantijā 1979. gadā līgumslēdzēja puse, nepiedalās Organizācijas izdevumu segšanā tajā gadā. Pārējās līgumslēdzējas puses, kuras ir deponējušas savus dokumentus ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, vai pievienojušās konvencijai pirms 1979. gada 31. decembra, sedz iemaksas papildinājumā minētajā apmērā. Papildinājumā neminēto līgumslēdzēju pušu iemaksas nosaka Galvenā padome.

2. Iemaksas saskaņā ar 1. pantu maksā katra līgumslēdzēja puse, cik vien ātri iespējams, pēc 1979. gada 1. janvāra vai pēc tās pievienošanās konvencijai, ja tas ir vēlāk.

--------------------------------------------------

KONVENCIJAS III PIELIKUMS

Zinātniskās un statistiskās apakšzonas, rajoni un apakšrajoni

Konvencijas XX pantā noteiktās zinātniskās un statistiskās apakšzonas, rajoni un apakšrajoni ir sekojoši:

1. a) 0. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ziemeļu platuma paralēles, ko austrumos ierobežo līnija, kas stiepjas uz ziemeļiem no 61°00' ziemeļu platuma un 59°00' rietumu garuma uz 69°00' ziemeļu platuma paralēli, tad ziemeļrietumu virzienā gar loksodromu uz 75°00' ziemeļu platuma un 73°30' rietumu garuma un tad uz 78°10' ziemeļu platuma, un rietumos to ierobežo līnija, kas sākas 61°00' ziemeļu platuma un 65°00' rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā pa loksodromu uz Bafina zemi pie Austrumblafas (61°55' ziemeļu platuma un 66°20' rietumu garuma), un no turienes ziemeļu virzienā gar Bafina zemi, Bailota salu, Devonu un Elsmīru, un tālāk pa 80. rietumu garuma meridiānu ūdeņos starp šīm salām līdz 78°10' ziemeļu platuma.

1. b) Apakšzona "0" sastāv no trim rajoniem:

Rajons "0 A" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 66°15' ziemeļu platuma paralēles,

Rajons "0 B" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 65°15' ziemeļu platuma paralēles,

2. a) 1. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa uz austrumiem no apakšzonas "0" un uz ziemeļiem un austrumiem no loksodromas, kas savieno punktu 60°12' ziemeļu platuma un 57°00' rietumu garuma ar punktu 52°15' ziemeļu platuma un 42°00' rietumu garuma.

2. b) Apakšzona "1" sastāv no sešiem rajoniem:

Rajons "1 A" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 68°50' ziemeļu platuma paralēles (Christianshaab),

Rajons "1 B" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 66°15' ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak) un 68°50' ziemeļu platuma paralēli (Christianshaab),

Rajons "1 C" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 64°15' ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Gothobas) un 66°15' ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak),

Rajons "1 D" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 62°30' ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis) un 64°15' ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Gothobas),

Rajons "1 E" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 60°45' ziemeļu platuma paralēli (Desolation zemesrags) un 62°30' ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis),

Rajons "1 F" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 60°45' ziemeļu platuma paralēles (Desolation zemesrags).

3. a) 2. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa uz austrumiem no 64°30' rietumu garuma meridiāna Hudzona šauruma rajonā, uz dienvidiem no apakšzonas "0", uz dienvidiem un rietumiem no apakšzonas "1" un uz ziemeļiem no 52°15' ziemeļu platuma paralēles.

3. b) Apakšzona "2" sastāv no trim rajoniem:

Rajons "2 G" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 57°40' ziemeļu platuma paralēles (Mugford zemesrags),

Rajons "2 H" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 55°20' ziemeļu platuma paralēli (Hopedale) un 57°40' ziemeļu platuma paralēli (Mugford zemesrags),

Rajons "2 J" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 55°20' ziemeļu platuma paralēles (Hopedale).

4. a) 3. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 52°15' ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no līnijas, kas stiepjas ziemeļu virzienā no Bauld zemesraga Ņūfaundlendas ziemeļu krastā līdz 52°15' ziemeļu platuma, uz ziemeļiem no 39°00' ziemeļu platuma paralēles, un uz austrumiem un ziemeļiem no loksodroma, kas sākas pie 39°00' ziemeļu platuma, 50°00' rietumu garuma un turpinās ziemeļrietumu virzienā caur 43°30' ziemeļu platuma un 55°00' rietumu garuma virzienā uz 47°50' ziemeļu platuma un 60°00' rietumu garuma līdz šķērso taisnu līniju, kas savieno Ray zemesragu Ņufaundlendas krastā ar Ziemeļu zemesragu Keipbretonā, un tad ziemeļaustrumu virzienā pa minēto līniju līdz Ray zemesragam.

4. b) 3. apakšzona sastāv no astoņiem rajoniem:

Rajons "3 K" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 49°15' ziemeļu platuma paralēles (Freels zemesrags, Ņūfaundlenda),

Rajons "3 L" Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Freels zemesraga līdz St Mary zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Freels zemesraga, no turienes uz austrumiem virzienā uz 46°30' rietumu garuma meridiānu, tad uz dienvidiem virzienā uz 46°00' ziemeļu platuma paralēli, tad uz rietumiem virzienā uz 54°30' rietumu garuma meridiānu, tad pa loksodromu līdz St Mary zemesragam Ņūfaundlendā.

Rajons "3 M" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 49°15' ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 46°30' rietumu garuma meridiāna,

Rajons "3 N" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46°00' ziemeļu platuma paralēles un starp 46°30' rietumu garuma meridiānu un 51°00' rietumu garuma meridiānu,

30. nodaļa Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46°00' ziemeļu platuma paralēles un starp 51°00' rietumu garuma meridiānu un 54°30' rietumu garuma meridiānu,

Rajons "3 P" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Ņūfaundlendas krasta un uz rietumiem no līnijas no St Mary zemesraga, Ņūfaundlendā, līdz punktam uz 46°00' ziemeļu platuma, 54°30' rietumu garuma, no šejienes uz dienvidiem līdz apakšzonas robežai,

Rajons "3 P" sadalās divos apakšrajonos:

3Pz Ziemeļrietumu apakšrajons — rajona "3P" daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no līnijas, kas stiepjas no Burgeo salas, Ņufaundlendā aptuveni dienvidrietumu virzienā uz 46°50' ziemeļu platuma un 58°50' rietumu garuma punktu,

3Pd Dienvidu apakšrajons — rajona:3P: daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no līnijas, kas minēta pie apakšrajona 3Pz,

5. a) 4. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39°00' ziemeļu platuma paralēles, uz rietumiem no apakšzonas "3" un ar sekojošu austrumu robežu: tā sākas starptautiskās robežas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu beigās Grand Manan šaurumā, punktā uz 44°46' 35°346″ ziemeļu platuma, 66°54' 11°253″ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 43°50' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz 67°40' rietumu garuma meridiānam, no šejienes uz dienvidiem līdz 42°20' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz punktam 66°00' rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā uz punktu 42°00' ziemeļu platuma un 65°40' rietumu garuma, un no šejienes uz dienvidiem līdz 39°00' ziemeļu platuma paralēlei.

5. b) 4. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem:

Rajons "4 R" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Bauld zemesraga līdz Ray zemesragam un kurai ir sekojošas robežas: tā sākas pie Bauld zemesraga, tā iet uz ziemeļiem līdz 52°15' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz Labradora krastam, tad gar Labradoras krastu līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām, tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 49°25' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem lidz punktam uz 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virziena līdz punktam, kur apakšzonas "3" robeža šķērso taisnu līniju, kura savieno Jaunskotijas Ziemeļu zemesragu ar Ņūfaundlendas Ray zemesragu, tad līdz Ņūfaundlendas Ray zemesragam,

Rajons "4 S" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Kvebekas dienvidu krastu no Labradoras un Kvebekas robežas beigām līdz Pointe des Monts un kurai ir sekojošas robežas: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49°25' ziemeļu platuma, 64°40' rietumu garuma, tad pa loksodromu austrumdienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz 49°25' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad pa loksodromu ziemeļaustrumu virzienā līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām,

Rajons "4 T" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastiem, Ņūbrunsviku un Kvebeku no Ziemeļu zemesraga līdz Pointe des Monts un kurai ir sekojošas robežas: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49°25' ziemeļu platuma, 64°40' rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidu virzienā līdz Jaunskotijas Ziemeļu zemesragam,

Rajons "4 V" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu starp Ziemeļu zemesragu un Fourchu un kurai ir sekojošas robežas: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45°40' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60°00' rietumu garuma meridiānu līdz 44°10' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59°00' rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39°00' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz punktam, kur 3. un 4. apakšzonas robeža sastop 39°00' ziemeļu platuma paralēli, tad pa robežu starp 3. un 4. apakšzonu un pa līniju, kas turpinās ziemeļrietumu virzienā līdz punktam uz 47°50' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, un tad pa loksodromu dienvidu virziena līdz Ziemeļu zemesragam Jaunskotijā,

Rajons "4V" sadalās divos apakšrajonos:

4Vz Ziemeļu apakšrajons — rajona "4 V" daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 45°40' ziemeļu platuma paralēles,

4Vd Dienvidu apakšrajons — rajona "4 V" daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 45°40' ziemeļu platuma paralēles,

Rajons "4 W" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu starp Ziemeļu zemesragu un Fourchu ar sekojošām robežām: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45°40' ziemeļu platuma, 60°00' rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60°00' rietumu garuma meridiānu līdz 44°10' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59°00' rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39°00' ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz 63°20' rietumu garuma meridiānam, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz šī meridiāna pie 44°20' ziemeļu platuma, tad pa loksodromu ziemeļrietumu virzienā līdz Halifaksai Jaunskotijā,

Rajons "4 X" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 4. apakšzonas rietumu robežu un Ņūbrunsvikas un Jaunskotijas krastiem no robežas starp Ņūbrunsviku un Menu beigām līdz Halifaksai, un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Halifaksas, ved pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 44°20' ziemeļu platuma, 63°20' rietumu garuma, no turienes uz dienvidiem līdz 39°00' ziemeļu platuma paralēlei, un no turienes uz rietumiem līdz 65°40' rietumu garuma meridiānam.

6. a) 5. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 4. apakšzonas rietumu robežas, uz ziemeļiem no 39°00' ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 71°40' rietumu garuma meridiāna,

6. (b) Apakšzona "5" sastāv no diviem rajoniem

Rajons "5 Y" Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Menas, Ņūhempšīras un Masačūsetsas krastiem no robežas starp Menu un Ņūbrunsviku līdz 70°00' rietumu platumam Keipkodā (apmēram pie 42°00' ziemeļu platuma) ar sekojošām robežām: tā sākas Kepkodā, punktā uz 70°00' rietumu garuma (apmēram 42°00' ziemeļu platuma), tad ved uz ziemeļiem līdz 42°20' ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 67°40' rietumu garuma pie robežas starp 4. un 5. apakšzonu, un tad pa šo robežu līdz robežai starp Kanādu un Savienotajām Valstīm,

Rajons "5 Z" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no rajona "5 Y".

Rajons "5 Z" sadalās divās daļās: austrumu un rietumu daļās ar sekojošām robežām:

"5Za" Austrumu daļa — 5Z daļa, kas atrodas uz austrumiem no 70°00' rietumu garuma meridiāna,

5Zr Rietumu daļa — 5Z daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70°00' rietumu garuma meridiāna,

7. a) 6. apakšzona Konvencijas teritorijas daļa, ko ierobežo līnija, kura sākas no punkta Rodailendas krastā uz 71°40' rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz 39°00' ziemeļu platuma, tad uz austrumiem uz 42°00' rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz 35°00' ziemeļu platuma, no turienes uz rietumiem līdz Ziemeļamerikas krastiem, tad uz ziemeļiem gar Ziemeļamerikas krastiem līdz punktam Rodailendā uz 71°00' rietumu garuma,

7. 6. apakšzona sastāv no astoņiem rajoniem:

Rajons "6 A" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39°00' ziemeļu platuma paralēles un uz rietumiem no 5. apakšzonas,

Rajons "6 B" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70°00' rietumu garuma, uz dienvidiem no 39°00' ziemeļu platuma paralēles, un uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas ved rietumu virzienā pa 37°00' ziemeļu platuma paralēli līdz 76°00' rietumu garumam un tad uz dienvidiem līdz Henry zemesragam Virdžīnijā,

Rajons "6 C" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70°00' rietumu garuma un uz dienvidiem no 35°00' ziemeļu platuma paralēles,

Rajons "6 D" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajoniem "6 B" un "6 C" un uz rietumiem no 65°00' rietumu garuma,

Rajons "6 E" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona "6 D" un uz rietumiem no 60°00' rietumu garuma,

Rajons "6 F" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona "6 E" un uz rietumiem no 55°00' rietumu garuma,

Rajons "6 G" Apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona "6 F" un uz rietumiem no 50°00' rietumu garuma,

Rajons "6 H" Apakšzona daļa, kas atrodas uz garuma.

--------------------------------------------------