EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02016D0036(01)-20201231

Consolidated text: Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2016/2248 (2016. gada 3. novembris) par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36) (pārstrādāta versija)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2016/2248/2020-12-31

02016D0036(01) — LV — 31.12.2020 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2016/2248

(2016. gada 3. novembris)

par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36)

(pārstrādāta versija)

(OV L 347, 20.12.2016., 26. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2020/1735 (2020. gada 12. novembris),

  L 390

60

20.11.2020




▼B

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2016/2248

(2016. gada 3. novembris)

par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36)

(pārstrādāta versija)



1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) 

“NCB” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, nacionālā centrālā banka;

b) 

“kredītiestāde” ir: a) kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta izpratnē, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai;

c) 

“saistību bāze” ir atbilstošo saistību summa katras NCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

d) 

“skaidras naudas maiņas diena” ir diena, kurā euro banknotes un monētas kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

e) 

“skaidras naudas maiņas gads” ir 12 mēnešus ilgs periods, kas sākas skaidras naudas maiņas dienā;

f) 

“Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā” ir prasības un saistības, kas radušās starp NCB un ECB un starp kādu no NCB un pārējām NCB, piemērojot Lēmuma ECB/2010/29 4. pantu;

g) 

“parakstītā kapitāla atslēga” ir NCB daļas (izteiktas kā procentuālās daļas) ECB parakstītajā kapitālā, kuras iegūst, NCB piemērojot ECBS Statūtu 29.1. pantā minētās atslēgas svērumus, un kuras piemēro attiecīgajā finanšu gadā;

h) 

“no apgrozības izņemtās euro banknotes” ir euro banknošu veids vai sērija, kas ar ECB Padomes lēmumu izņemta no apgrozības saskaņā ar Lēmuma ECB/2003/4 5. pantu;

i) 

“emisijas fāze” attiecībā uz euro banknošu veidu vai sēriju ir laika posms, kas sākas dienā, kurā saistību bāzē tiek iegrāmatota šā veida vai sērijas euro banknošu pirmā emisija, un beidzas dienā, kurā saistību bāzē tiek iegrāmatota šā veida vai sērijas euro banknošu pēdējā emisija;

j) 

“atsauces likme” ir pēdējā pieejamā robežlikme, kas izmantota Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) ( 2 ) 6. pantu. Ja vienā un tajā pašā dienā norēķinam tiek veikta vairāk nekā viena galvenā refinansēšanas operācija, tad izmanto vienkāršu paralēli veikto operāciju robežlikmju vidējo rādītāju;

k) 

“iezīmējamie aktīvi” ir aktīvi, ko tur proporcionāli saistību bāzei katras NCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu;

l) 

“atsauces periods” ir 24 mēnešus ilgs periods, kas sākas 30 mēnešus pirms skaidras naudas maiņas dienas;

m) 

“valūtas dienas atsauces kurss” ir valūtas dienas atsauces kurss, kura pamatā ir parastās ikdienas saskaņošanas procedūras starp Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14.15 pēc Viduseiropas laika ( 3 );

n) 

“norakstīšana” ir no apgrozības izņemto euro banknošu dzēšana no bilances posteņa “banknotes apgrozībā”;

o) 

“emisijas atslēga” ir parakstītā kapitāla vidējā atslēga no apgrozības izņemto euro banknošu veida vai sērijas emisijas fāzē;

p) 

“saskaņotā bilance” ir saskaņotā bilance, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) ( 4 ) VIII pielikumā.

2. pants

Eurosistēmas iekšējie atlikumi attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā

1.  
Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, aprēķina reizi mēnesī un uzrāda ECB un NCB grāmatvedībā mēneša pirmajā darbdienā ar valutēšanas dienu iepriekšējā mēneša pēdējā darbdienā.

Ja dalībvalsts ievieš euro, tad pirmajā daļā noteiktos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar apgrozībā esošajām euro banknotēm, iegrāmato ECB un NCB uzskaitē ar valutēšanas dienu skaidras naudas maiņas dienā.

Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, periodā no 1. līdz 31. janvārim pirmajā gadā, sākot no kura saskaņā ar ECBS Statūtu 29.3. pantu katru piekto gadu piemēro korekciju, aprēķina, balstoties uz koriģēto parakstītā kapitāla atslēgu, ko piemēro atlikumam no kopējām euro banknotēm apgrozībā iepriekšējā gada 31. decembrī.

2.  
Eurosistēmas iekšējos atlikumus par euro banknotēm apgrozībā, t. sk. tos, kas rodas šā lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā, apmaksā pēc atsauces likmes.
3.  
Šā panta 2. punktā minēto samaksu veic ar TARGET2 maksājumiem reizi ceturksnī.

3. pants

Monetāro ienākumu noteikšanas metode

1.  

Katras NCB monetāro ienākumu summu nosaka, novērtējot faktiskos ienākumus, kas radušies no iezīmējamiem aktīviem, kuri uzrādīti tās grāmatvedības dokumentos. Izņēmuma kārtībā:

a) 

uzskatāms, ka zelts nerada ienākumus;

b) 

uzskatāms, ka ienākumus atbilstoši atsauces likmei rada:

i) 

vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu ECB/2009/16;

ii) 

vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu ECB/2011/17;

▼M1

iii) 

parāda instrumenti, ko emitējušas centrālās, reģionālās un vietējās valdības un atzītas aģentūras, un aizstājēji parāda instrumenti, ko emitējušas publiskas nefinanšu sabiedrības un kas tiek turēti monetārās politikas vajadzībām saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2020/188 (ECB/2020/9) ( 5 ) vai Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2020/440 (ECB/2020/17) ( 6 ).

▼B

2.  
Ja NCB iezīmējamo aktīvu vērtība pārsniedz vai nesasniedz NCB saistību bāzes vērtību, starpību kompensē, starpības summai piemērojot atsauces likmi.

4. pants

Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas

1.  

Monetāro ienākumu aprēķina nolūkā katras NCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar banknotēm apgrozībā, koriģē ar kompensācijas summu, kas noteikta pēc šādas formulas:

C = (K – A) × S

kur:

C

ir kompensācijas summa,

K

ir tas katras NCB euro apjoms, ko iegūst, piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu vidējai apgrozībā esošo banknošu vērtībai atsauces periodā, euro ieviesušo dalībvalstu nacionālajā valūtā denominētās apgrozībā esošās banknotes pārrēķinot euro atbilstoši valūtas ikdienas atsauces kursam atsauces periodā,

A

ir katras NCB atsauces periodā apgrozībā esošo banknošu vidējā vērtība euro izteiksmē, kas atsauces perioda laikā tiek pārrēķināta euro atbilstoši valūtas ikdienas atsauces kursam,

S

ir šāds koeficients katram finanšu gadam, sākot ar skaidras naudas maiņas dienu:



Finanšu gads

Koeficients

Skaidras naudas maiņas gads

1

Skaidras naudas maiņas gads plus 1 gads

0,8606735

Skaidras naudas maiņas gads plus 2 gadi

0,7013472

Skaidras naudas maiņas gads plus 3 gadi

0,5334835

Skaidras naudas maiņas gads plus 4 gadi

0,3598237

Skaidras naudas maiņas gads plus 5 gadi

0,1817225

2.  
NCB kompensācijas summu kopsumma ir vienāda ar nulli.
3.  
Kompensācijas summas aprēķina ik reizi, kad kāda dalībvalsts ievieš euro vai ja mainās ECB parakstītā kapitāla atslēga.
4.  
NCB pievienojoties Eurosistēmai, tās kompensācijas summu sadala pārējām NCB proporcionāli pārējo NCB attiecīgajām daļām parakstītā kapitāla atslēgā ar (+/–) pretēju zīmi, papildinot kompensācijas summas, kas jau attiecas uz pārējām NCB.
5.  
Kompensācijas summas un grāmatvedības ierakstus šo kompensācijas summu līdzsvarošanai uzrāda atsevišķos Eurosistēmas kontos katras NCB grāmatvedībā ar novērtēšanas dienu skaidras naudas maiņas dienā un tādu pašu novērtēšanas dienu katru turpmāko gadu korekcijas periodā. Grāmatvedības ierakstus kompensācijas summu līdzsvarošanai neatlīdzina.
6.  
Atkāpjoties no 1. punkta, īpašu notikumu gadījumā saistībā ar banknošu apgrozības modeļu izmaiņām, kā aprakstīts šā lēmuma III pielikumā, katras NCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, koriģē saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
7.  
Šajā pantā noteiktās Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas vairs nepiemēro, sākot ar pirmo dienu sestajā gadā pēc attiecīgā skaidras naudas maiņas gada.

5. pants

Monetāro ienākumu aprēķināšana un sadale

1.  
ECB reizi dienā veic katras NCB monetāro ienākumu aprēķinu. Aprēķinu pamatā ir grāmatvedības dati, kurus NCB sniedz ECB. ECB reizi ceturksnī informē NCB par uzkrātajām summām.
2.  
Katras NCB monetāro ienākumu summu pielāgo atbilstoši summai, kas vienāda ar procentiem, kas uzkrāti, samaksāti vai saņemti par saistību bāzē iekļautajām saistībām, un saskaņā ar jebkuru ECB Padomes lēmumu atbilstoši ECBS Statūtu 32.4. panta otrajai daļai.
3.  
Monetāro ienākumu summas sadale katrai NCB proporcionāli kapitāla parakstīšanas atslēgai tiek īstenota katra finanšu gada beigās.

6. pants

Ienākumu, ko gūst no euro banknošu norakstīšanas, aprēķināšana un sadale

1.  
No apgrozības izņemtās euro banknotes paliek saistību bāzē līdz brīdim, kad tās tiek apmainītas vai norakstītas, atkarībā no tā, kas notiek vispirms.
2.  
ECB Padome var lemt par no apgrozības izņemto euro banknošu norakstīšanu, norādot norakstīšanas datumu, kā arī kopējo uzkrājuma summu, kas jāizveido tām no apgrozības izņemtajām euro banknotēm, kuras, iespējams, vēl tiks apmainītas.
3.  

No apgrozības izņemtās euro banknotes noraksta šādi:

a) 

norakstīšanas dienā ECB un NCB bilances posteņus “banknotes apgrozībā” samazina par joprojām apgrozībā esošo no apgrozības izņemamo euro banknošu kopējo summu. Šajā nolūkā no apgrozības izņemto euro banknošu faktiski apgrozībā laistās summas pielāgo saskaņā ar emisijas atslēgu aprēķinātajām proporcionālajām summām un par šo summu starpību veic norēķinus ECB un NCB starpā;

b) 

no apgrozības izņemto euro banknošu pielāgoto summu noraksta no bilances posteņa “banknotes apgrozībā” uz NCB peļņas un zaudējumu aprēķiniem;

c) 

katra NCB veido uzkrājumu no apgrozības izņemtajām euro banknotēm, kuras, iespējams, vēl tiks apmainītas. Uzkrājums atbilst attiecīgās NCB daļai uzkrājuma kopējā summā, kas aprēķināta, izmantojot emisijas atslēgu.

4.  
No apgrozības izņemtās euro banknotes, kas tiek apmainītas pēc norakstīšanas dienas, grāmato tās NCB grāmatvedībā, kura tās pieņēmusi. No apgrozības izņemto euro banknošu plūsmu sadala NCB starpā vismaz reizi gadā, piemērojot emisijas atslēgu, kā arī NCB starpā veicot norēķinus par summu starpībām. Katra NCB proporcionāli aprēķināto summu kompensē no sava uzkrājuma vai, ja banknošu plūsma pārsniedz uzkrājumu, attiecīgos izdevumus iegrāmato savā peļņas un zaudējumu pārskatā.
5.  
ECB Padome katru gadu pārskata uzkrājuma kopējo summu.

7. pants

Atcelšana

1.  
Ar šo atceļ Lēmumu ECB/2010/23.
2.  
Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 31. decembrī.




I PIELIKUMS

SAISTĪBU BĀZES SASTĀVS

A. Saistību bāzē ietilpst šādi posteņi, izņemot jebkuru citu posteni:

1. 

Banknotes apgrozībā

Šajā pielikumā skaidras naudas maiņas gada ietvaros attiecībā uz katru nacionālo centrālo banku (NCB), kas pievienojas Eurosistēmai, “banknotes apgrozībā”:

a) 

ir arī banknotes, ko emitējusi NCB un kas denominētas tās nacionālās valūtas vienībās; un

b) 

to attiecīgo vērtību samazina par bezprocentu aizdevumu vērtību, kas saistīti ar priekšpiegādātajām euro banknotēm, kuras vēl nav ierakstītas debetā (saskaņotās bilances 6. aktīvu posteņa daļa).

Pēc skaidras naudas nomaiņas gada attiecībā uz katru NCB “banknotes apgrozībā” ir banknotes, kas denominētas euro, šajā jēdzienā neietverot citas banknotes.

Ja skaidras naudas maiņas diena ir diena, kurā TARGET2 ir slēgta, NCB saistība, kura rodas no euro banknotēm, kas piegādātas priekšpiegādē saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2006/9 un nokļuvušas apgrozībā pirms skaidras naudas maiņas dienas, ir daļa no saistību bāzes (kā korespondentkontu daļa saskaņotās bilances 10.4. pasīvu postenī), līdz šī saistība kļūst par TARGET2 darījumu rezultātā radušos Eurosistēmas iekšējo saistību.

2. 

Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām, t. sk:

a) 

pieprasījuma noguldījumu konti, ieskaitot obligāto rezervju prasības, saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu (saskaņotās bilances 2.1. pasīvu postenis);

b) 

summas, kas noguldītas Eurosistēmas noguldījumu iespējā (saskaņotās bilances 2.2. pasīvu postenis);

c) 

termiņnoguldījumi (saskaņotās bilances 2.3. pasīvu postenis);

d) 

saistības, kas rodas no precizējošām reversajām operācijām (saskaņotās bilances 2.4. pasīvu postenis);

e) 

papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi (saskaņotās bilances 2.5. pasīvu postenis).

3. 

Noguldījumu saistības pret Eurosistēmas darījumu partneriem, attiecībā uz kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums, kas ir reklasificētas no saskaņotās bilances 2.1. pasīvu posteņa.

4. 

Nacionālo centrālo banku Eurosistēmas iekšējās saistības, kas rodas no ECB parāda sertifikātu emisijas atbilstoši Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 13. pantam (saskaņotās bilances 10.2. pasīvu postenis).

5. 

Eurosistēmas iekšējās neto saistības attiecībā pret euro banknotēm apgrozībā, t. sk. tās, kas rodas šā lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā (saskaņotās bilances 10.3. pasīvu postenis).

6. 

Eurosistēmas iekšējās neto saistības, kas rodas no TARGET2 darījumiem, kas tiek atlīdzināti atbilstoši atsauces likmei (daļa no saskaņotās bilances 10.4. pasīvu posteņa).

7. 

Uzkrātie procenti, ko NCB katra ceturkšņa beigās iegrāmatojušas attiecībā uz monetārās politikas saistībām, kuru termiņš ir viens gads vai ilgāks par to (daļa no saskaņotās bilances 12.2. pasīvu posteņa).

8. 

Saistības pret ECB, kas nodrošina prasību saistībā ar mijmaiņas darījumiem starp ECB un ārpus Eurosistēmas centrālo banku, kas rada neto ienākumus Eurosistēmai (daļa no ārpusbilances saistībām).

B. Katras NCB saistību bāzes summu aprēķina atbilstoši saskaņotajiem grāmatvedības principiem un noteikumiem, kas paredzēti Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34).




II PIELIKUMS

IEZĪMĒJAMIE AKTĪVI

A. Iezīmējamos aktīvos ietilpst šādi posteņi, izņemot jebkuru citu posteni:

1. 

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā (saskaņotās bilances 5. aktīvu postenis).

2. 

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem (daļa no saskaņotās bilances 7.1. aktīvu posteņa).

3. 

Eurosistēmas iekšējās prasības, kuras atbilst nodotajiem ārējo rezervju aktīviem, kas nav zelts un kas nodoti ECB saskaņā ar ECBS Statūtu 30. pantu (daļa no saskaņotās bilances 9.2. aktīvu posteņa).

4. 

Eurosistēmas iekšējās neto prasības attiecībā pret apgrozībā esošajām euro banknotēm, ieskaitot prasības, kas rodas šā lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā (daļa no saskaņotās bilances 9.4. aktīvu posteņa).

5. 

Eurosistēmas iekšējās neto prasības, kas rodas no TARGET2 darījumiem, kas tiek atlīdzināti atbilstoši atsauces likmei (saskaņotās bilances 9.5. aktīvu posteņa daļa).

6. 

Zelts, t. sk. prasības attiecībā uz zeltu, kurš nodots ECB, tādā apjomā, kas ļautu katrai NCB iezīmēt savu zelta daļu kopējā, visu NCB iezīmētajā zelta apjomā atbilstoši šīs NCB daļai parakstītā kapitāla atslēgā (saskaņotās bilances 1. aktīvu postenis un daļa no 9.2. aktīvu posteņa).

Šā lēmuma mērķiem zeltu novērtē, balstoties uz zelta cenu euro par tīra zelta unci 2002. gada 31. decembrī.

7. 

Prasības, kas izriet no euro banknotēm, kuras ir priekšpiegādātas saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2006/9 un laistas apgrozībā pirms skaidras naudas nomaiņas dienas (daļa no saskaņotās bilances 4.1. aktīvu posteņa līdz skaidras naudas nomaiņas dienai un pēc tam korespondentkontu daļa atbilstoši saskaņotās bilances 9.5. aktīvu postenim), bet tikai līdz brīdim, kad šīs prasības kļūst par TARGET2 darījumu rezultātā radušos Eurosistēmas iekšējo prasību daļu.

8. 

Neapmierinātas prasības, kas rodas Eurosistēmas darījumu partnera saistību neizpildes gadījuma iestāšanās rezultātā saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām, un/vai finanšu aktīvi vai prasības pret trešām personām, kas pārņemtas īpašumā un/vai iegūtas saistībā ar nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām, kuras reklasificētas no saskaņotās bilances 5. aktīvu posteņa (daļa no saskaņotās bilances 11.6. aktīvu posteņa).

9. 

Uzkrātie procenti, ko NCB ceturkšņa beigās iegrāmatojušas attiecībā uz monetārās politikas aktīviem, kuru termiņš ir viens gads vai ilgāks par to (daļa no saskaņotās bilances 11.5. pasīvu posteņa).

▼M1

9.a 

Atlikumi, kas saistīti ar uzkrātajiem kupona procentiem par vērtspapīriem ar samazinātu vērtību, kuri tiek turēti monetārās politikas mērķiem (izņemot uzkrātos kupona procentus par jebkuriem šī lēmuma 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem vērtspapīriem ar samazinātu vērtību) (daļa no saskaņotās bilances 11.5. aktīvu posteņa).

▼B

10. 

Prasības pret euro zonas darījuma partneriem saistībā ar mijmaiņas darījumiem starp ECB un ārpus Eurosistēmas centrālo banku, kas rada neto ienākumus Eurosistēmai (saskaņotās bilances aktīvu posteņa 3.1. daļa).

▼M1

11. 

Prasījumi pret ārpus Eurosistēmas centrālajām bankām, kas saistīti ar likviditāti palielinošām operācijām (daļa no saskaņotās bilances 4.1. aktīvu posteņa vai daļa no ārpusbilances aktīviem).

▼B

B. Katras NCB iezīmējamo aktīvu vērtību aprēķina atbilstoši saskaņotajiem grāmatvedības principiem un noteikumiem, kas paredzēti Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34).




III PIELIKUMS

A.    Pirmā speciālā korekcija

Ja kopējā apgrozībā esošo banknošu vidējā vērtība skaidras naudas nomaiņas gadā ir mazāka nekā kopējā apgrozībā esošo banknošu vidējā vērtība euro izteiksmē atsauces periodā (ieskaitot euro ieviesušās dalībvalsts nacionālajā valūtā denominēto kopējo apgrozībā esošo banknošu vidējo vērtību, kas atsauces periodā pārrēķināta euro atbilstoši valūtas dienas atsauces kursam), koeficientu “S”, ko piemēro skaidras naudas maiņas gadā saskaņā ar 4. panta 1. punktu, samazina ar atpakaļejošu spēku proporcionāli kopējās apgrozībā esošo banknošu vidējās vērtības samazinājumam.

Samazinājuma rezultātā iegūtais koeficients nedrīkst būt zemāks par 0,8606735. Ja piemēro šo atkāpi, tad katras NCB kompensācijas summai (“C”), kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu jāpiemēro otrajā līdz piektajā gadā pēc skaidras naudas maiņas gada, jāpievieno viena ceturtā daļa no iegūtā NCB kompensācijas summas samazinājuma, kas piemērojams skaidras naudas maiņas gadā.

B.    Otrā speciālā korekcija

Ja tās NCB, kurām 4. panta 1. punktā minētā kompensācijas summa ir pozitīvs skaitlis, maksā neto atlīdzību par iekšējiem Eurosistēmas atlikumiem, kas saistīti ar apgrozībā esošajām banknotēm, kas, kad to pieskaita postenim “monetāro ienākumu apvienošanas neto atlikums” peļņas un zaudējumu aprēķinā gada beigās, rada tīros izdevumus, koeficientu “S”, ko piemēro skaidras naudas maiņas gadā saskaņā ar 4. panta 1. punktu, samazina līdz nepieciešamajam apmēram, lai novērstu šo situāciju.

Samazinājuma rezultātā iegūtais koeficients nedrīkst būt zemāks par 0,8606735. Ja piemēro šo atkāpi, tad katras NCB kompensācijas summai (“C”), kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu jāpiemēro otrajā līdz piektajā gadā pēc skaidras naudas maiņas gada, pievieno vienu ceturto daļu no iegūtā NCB kompensācijas summas samazinājuma, kas piemērojams skaidras naudas maiņas gadā.




IV PIELIKUMS

ATCELTAIS LĒMUMS UN TĀ GROZĪJUMI



Lēmums ECB/2010/23

OV L 35, 9.2.2011., 17. lpp.

Lēmums ECB/2011/18

OV L 319, 2.12.2011., 116. lpp.

Lēmums ECB/2014/24

OV L 117, 7.6.2014., 168. lpp.

Lēmums ECB/2014/56

OV L 53, 25.2.2015., 21. lpp.

Lēmums ECB/2015/37

OV L 313, 28.11.2015., 42. lpp.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne) (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).

( 3 ) Viduseiropas laiks ņem vērā pāreju uz Viduseiropas vasaras laiku.

( 4 ) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 37. lpp.).

( 5 ) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/188 (2020. gada 3. februāris) par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2020/9) (OV L 39, 12.2.2020., 12. lpp.).

( 6 ) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/440 (2020. gada 24. marts) par pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu (ECB/2020/17) (OV L 91, 25.3.2020., 1. lpp.).

Top