EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02009L0110-20180113
Directive 2009/110/EC of the European Parliament and of the Council of 16 September 2009 on the taking up, pursuit and prudential supervision of the business of electronic money institutions amending Directives 2005/60/EC and 2006/48/EC and repealing Directive 2000/46/EC (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK ( 2009. gada 16. septembris ) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK ( 2009. gada 16. septembris ) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)
In force
02009L0110 — LV — 13.01.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 337 |
35 |
23.12.2015 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/110/EK
(2009. gada 16. septembris)
par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
SADAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī direktīva paredz noteikumus elektroniskās naudas emitēšanai, un šajā nolūkā dalībvalstis atzīst šādas elektroniskās naudas emitentu kategorijas:
a) kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem to filiāles minētās direktīvas 4. panta 3. punkta nozīmē, ja šāda filiāle atrodas Kopienā un ja tās galvenais birojs – ārpus Kopienas saskaņā ar minētās direktīvas 38. pantu;
b) elektroniskās naudas iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu, tostarp saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un šīs direktīvas 8. pantu ar tām saistītas filiāles, ja šāda filiāle atrodas Kopienā un tās galvenais birojs – ārpus Kopienas teritorijas;
c) pasta žiro norēķinu iestādes, kurām atbilstīgi valstu tiesību aktiem ir tiesības emitēt elektronisko naudu;
d) Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas, kad tās nerīkojas kā monetārās vai citas publiskās iestādes;
e) dalībvalstis vai to reģionālās vai vietējās iestādes, kad tās rīkojas kā publiskās iestādes.
2. Šīs direktīvas II sadaļa paredz noteikumus elektroniskās naudas iestāžu uzņēmējdarbības sākšanai, veikšanai un konsultatīvai uzraudzībai.
3. Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atkāpties no šīs direktīvas II sadaļas prasību piemērošanas Direktīvas 2006/48/EK 2. pantā minētajām iestādēm, izņemot iestādes, kas noteiktas minētā panta pirmajā un otrajā ievilkumā.
4. Šo direktīvu nepiemēro monetārajai vērtībai, kas tiek turēta instrumentos, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 3. panta k) punktu.
5. Šo direktīvu nepiemēro monetārajai vērtībai, kas tiek izmantota tādu maksājumu darījumu veikšanai, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 3. panta l) punktu.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) “elektroniskās naudas iestāde” ir juridiska persona, kurai saskaņā ar II sadaļu ir piešķirta atļauja emitēt elektronisko naudu;
2) “elektroniskā nauda” ir elektroniski, tostarp magnētiski, uzglabāta monetāra vērtība, kura ir prasījums pret emitentu un kuru emitē, saņemot naudas līdzekļus, ar mērķi veikt maksājuma darījumus, kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 5. punktā, un kuru pieņem fiziska vai juridiska persona, kas nav elektroniskās naudas emitents;
3) “elektroniskās naudas emitents” ir struktūras, kas minētas 1. panta 1. punktā, iestādes, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar 1. panta 3. punktu, un juridiskās personas, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar 9. pantu;
4) “apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apjoms” ir vidējais rādītājs par finansiālo saistību kopsummu, kas attiecas uz emitēto elektronisko naudu katras kalendārās dienas beigās pēdējo sešu kalendāro mēnešu laikā, un to aprēķina katra kalendārā mēneša pirmajā kalendārajā dienā un piemēro attiecīgajam kalendārajam mēnesim.
II
SADAĻA
PRASĪBAS ELEKTRONISKĀS NAUDAS IESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI, VEIKŠANAI UN KONSULTATĪVAI UZRAUDZĪBAI
3. pants
Vispārīgi piesardzības noteikumi
1. Neskarot šo direktīvu, elektroniskās naudas iestādēm mutatis mutandis piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 1 ) 5. pantu un 11.–17. pantu, 19. panta 5. un 6. punktu un 20.–31. pantu, tostarp deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 15. panta 4. punktu, 28. panta 5. punktu un 29. panta 7. punktu.
2. Elektroniskās naudas iestādes iepriekš informē kompetentās iestādes par būtiskām izmaiņām pasākumos, ar kuriem nodrošina līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu.
3. Fiziskas vai juridiskas personas, kas pieņēmušas lēmumu iegūt vai pārdot tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kādā elektroniskās naudas iestādē Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 11. punkta izpratnē vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt vai samazināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā daļa kapitālā vai balsošanas tiesību daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai kļūtu mazāka par minēto procentuālo daļu, vai elektroniskās naudas iestāde kļūtu vai pārtrauktu būt par to meitasuzņēmumu, informē kompetentās iestādes par savu nodomu pirms šādas iegādes, pārdošanas, palielināšanas vai samazināšanas.
Potenciālais līdzdalības ieguvējs informē kompetento iestādi par plānotās līdzdalības apjomu un sniedz Direktīvas 2006/48/EK 19.a panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.
Ja šā punkta otrajā daļā minēto personu ietekme var kaitēt iestādes piesardzīgai un pareizai vadībai, kompetentās iestādes izsaka savus iebildumus vai veic piemērotus pasākumus, lai izbeigtu šādu situāciju. Šādi pasākumi var ietvert rīkojumus, sankcijas pret direktoriem vai vadītājiem vai balsstiesību īstenošanas apturēšanu attiecīgajiem akcionāriem vai dalībniekiem.
Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neievēro pienākumu laikus sniegt šajā punktā noteikto informāciju.
Ja līdzdalība iegūta, neskatoties uz kompetento iestāžu iebildumiem, minētās iestādes neatkarīgi no citām pieņemamajām sankcijām nodrošina ieguvēja balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.
Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no šā punkta prasību piemērošanas vai atļaut savām kompetentajām iestādēm atbrīvot no šā punkta prasību piemērošanas elektroniskās naudas iestādes, kuras veic vienu vai vairākas no 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām darbībām.
4. Dalībvalstis atļauj elektroniskās naudas iestādēm izplatīt un atpirkt elektronisko naudu, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas, kas darbojas šo iestāžu vārdā. Ja elektroniskās naudas iestāde izplata elektronisko naudu citā dalībvalstī, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas starpniecību, šādām elektroniskās naudas iestādēm mutatis mutandis piemēro Direktīvas (ES) 2015/2366 27.–31. pantu, izņemot 29. panta 4.un 5. punktu, tostarp deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 28. panta 5. punktu un 29. panta 7. punktu.
5. Neatkarīgi no šī panta 4. punkta elektroniskās naudas iestādes neemitē elektronisko naudu ar aģentu starpniecību. Elektroniskās naudas iestādēm ir atļauts ar aģentu starpniecību sniegt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus tikai tad, ja ir ievēroti Direktīvas (ES) 2015/2366 19. panta paredzētie nosacījumi.
4. pants
Sākotnējais kapitāls
Dalībvalstis pieprasa, lai atļaujas piešķiršanas brīdī elektroniskās naudas iestādēm būtu sākotnējais kapitāls, ko veido Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) un b) punktā noteiktās vienības, kuru vērtība ir vismaz EUR 350 000 .
5. pants
Pašu kapitāls
1. Elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāls, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 57. līdz 61., 63., 64. un 66. pantā, nedrīkst būt mazāks par summu, kas minēta šā panta 2. līdz 5. punktā vai šīs direktīvas 4. pantā, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.
2. Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kuras nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, elektroniskās naudas iestāžu pašu kapitāla prasības tiek aprēķinātas saskaņā ar vienu no trim metodēm (A, B vai C), kas ir noteiktas Direktīvas 2007/64/EK 8. panta 1. un 2. punktā. Atbilstošo metodi nosaka kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Attiecībā uz elektroniskās naudas emitēšanu elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar D metodi, kas noteikta 3. punktā.
Elektroniskās naudas iestāžu pašu kapitāls vienmēr ir tāds, kas ir vismaz vienāds ar šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto prasību kopsummu.
3. D metode: elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāls, kas paredzēts elektroniskās naudas emitēšanas darbībām, ir vismaz 2 % no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apjoma.
4. Ja elektroniskās naudas iestāde veic kādas no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kas nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, vai arī darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un ja nesegtās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, kompetentās iestādes atļauj elektroniskās naudas iestādei aprēķināt pašu kapitāla prasības, pamatojoties uz reprezentatīvu daļu, kuru uzskata par tādu, ko izmanto elektroniskās naudas emitēšanai, ja šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēstures datiem vai kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā. Ja elektroniskās naudas iestāde nav veikusi uzņēmējdarbību pietiekami ilgu laiku, tās pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz plānoto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjomu, kas minēts biznesa plānā, kurā kompetentās iestādes var prasīt ieviest grozījumus.
5. Pamatojoties uz riska pārvaldības procesu novērtējumu, riska zaudējumu datubāzēm un elektroniskās naudas iestāžu iekšējās kontroles mehānismiem, kompetentās iestādes var pieprasīt elektroniskās naudas iestādēm turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % lielāka nekā summa, kas atbilst aprēķinu rezultātam, piemērojot atbilstošo metodi saskaņā ar 2. punktu, vai ļaut elektroniskās naudas iestādēm turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % mazāka nekā summa, kas atbilst aprēķinu rezultātam, piemērojot atbilstošo metodi saskaņā ar 2. punktu.
6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu to elementu vairākkārtēju izmantošanu, kuri atbilst pašu kapitālam:
a) ja elektroniskās naudas iestāde pieder vienai un tai pašai grupai kopā ar citu elektroniskās naudas iestādi, kredītiestādi, maksājumu iestādi, ieguldījumu sabiedrību, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību;
b) ja elektroniskās naudas iestāde veic darbības, kas nav elektroniskās naudas emitēšana.
7. Ja ir ievēroti Direktīvas 2006/48/EK 69. panta noteikumi, dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm ir izvēles iespējas attiecībā uz šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK ir ietvertas mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, konsolidētajā uzraudzībā.
6. pants
Darbība
1. Papildus elektroniskās naudas emitēšanai elektroniskās naudas iestādes drīkst iesaistīties jebkurā no šīm darbībām:
a) nodrošināt maksājumu pakalpojumus, kas ir minēti Direktīvas 2007/64/EK pielikumā;
b) izsniegt aizdevumus, kas ir saistīti ar maksājumu pakalpojumiem, kuri minēti Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 4., 5. vai 7. punktā, ja tiek ievēroti minētās direktīvas 16. panta 3. un 5. punktā paredzētie nosacījumi;
c) nodrošināt operatīvus pakalpojumus un ar tiem cieši saistītus palīgpakalpojumus saistībā ar elektroniskās naudas emitēšanu vai a) apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanu;
d) nodrošināt maksājumu sistēmu darbību, kā tās definētas Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 6. punktā, un neskarot minētās direktīvas 28. pantu;
e) ievērojot attiecīgos Kopienas un valstu tiesību aktus, veikt cita veida uzņēmējdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos aizdevumus neizsniedz no līdzekļiem, kuri saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu un kurus tur saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
2. Elektroniskās naudas iestādes nepieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem Direktīvas 2006/48/EK 5. panta izpratnē.
3. Naudas līdzekļus, kurus elektroniskās naudas iestādes saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu. Šādi līdzekļi nav uzskatāmi par noguldījumu vai citu no iedzīvotājiem saņemtu atmaksājamu līdzekli Direktīvas 2006/48/EK 5. panta izpratnē.
4. Direktīvas 2007/64/EK 16. panta 2. un 4. punkts attiecas uz līdzekļiem, kas saņemti, lai veiktu šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, kuras nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu.
7. pants
Nodrošinājuma prasības
1. Dalībvalstis pieprasa, lai elektroniskās naudas iestādes nodrošinātu naudas līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu, kura emitēta saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 9. panta 1. un 2. punktu. Naudas līdzekļi, kas saņemti kā maksājums, kurš veikts ar maksājumu instrumentu, nav jānodrošina, līdz tie tiek kreditēti elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi kļūst pieejami elektroniskās naudas iestādei saskaņā ar izpildes laika prasībām, kuras atbilstoši noteiktas Direktīvā 2007/64/EK. Jebkurā gadījumā šādus naudas līdzekļus nodrošina ne vēlāk kā piecās darbdienās pēc elektroniskās naudas emitēšanas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 27. punktu.
2. Šā panta 1. punkta nolūkā par zema riska aktīviem uzskata tādas aktīvu kategorijas, kuras atbilst vienai no kategorijām, kas uzskaitītas I pielikuma 14. punkta 1. tabulā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību ( 2 ), un kuru īpašā riska kapitāla maksājums nepārsniedz 1,6 %, to neattiecinot uz citām atbilstošām kategorijām, kas uzskaitītas minētā pielikuma 15. punktā.
Šā panta 1. punkta nolūkā par zema riska aktīviem uzskata arī tādu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) kapitāla sertifikātus, kuri iegulda tikai šā punkta pirmajā daļā uzskaitītajos aktīvos.
Izņēmuma gadījumos un ar atbilstošu pamatojumu kompetentā iestāde, pamatojoties uz šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto aktīvu drošības, termiņa, vērtības vai citu riska elementu novērtējumu, var noteikt, kuri no šiem aktīviem 1. punkta nolūkā nav zema riska aktīvi.
3. Direktīvas 2007/64/EK 9. pants attiecas uz elektroniskās naudas iestādēm saistībā ar darbībām, kas minētas šīs direktīvas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu.
4. Šā panta 1. un 3. punkta piemērošanai dalībvalstis vai to kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var noteikt, kuru metodi elektroniskās naudas iestādes izmanto līdzekļu nodrošināšanai.
8. pants
Attiecības ar trešām valstīm
1. Elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, sākot vai veicot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to elektroniskās naudas iestādēm, kuru galvenie biroji ir Kopienā.
2. Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai visas atļaujas, kas saistībā ar filiālēm piešķirtas elektroniskās naudas iestādēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.
3. Neskarot 1. punktu, Kopiena var ar nolīgumiem, ko noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas piešķir vienādu režīmu visā Kopienā tādu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.
9. pants
Izvēles izņēmumi
1. Dalībvalstis var nepiemērot vai atļaut savām kompetentajām iestādēm pilnīgi vai daļēji nepiemērot procedūras un nosacījumus, kas noteikti šīs direktīvas 3., 4., 5. un 7. pantā, izņemot Direktīvas 2007/64/EK 20., 22., 23. un 24. pantu, un atļaut juridiskās personas reģistrēt kā elektroniskās naudas iestādes, ja ir izpildītas abas šīs prasības:
a) uzņēmējdarbības rezultātā iegūtais vidējais apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nepārsniedz dalībvalsts noteikto ierobežojumu un nekādā gadījumā nav lielāks par EUR 5 000 000 ; un
b) neviena fiziskā persona, kas ir atbildīga par uzņēmējdarbības pārvaldību vai vadīšanu, nav tiesāta par noziegumiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem finanšu noziegumiem.
Ja elektroniskās naudas iestāde veic kādas no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kas nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, vai arī darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un ja apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, kompetentās iestādes atļauj šai elektroniskās naudas iestādei piemērot šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu reprezentatīvai daļai, kuru uzskata par tādu, ko izmanto elektroniskās naudas emitēšanai, ja šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēstures datiem vai kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā. Ja elektroniskās naudas iestāde nav veikusi uzņēmējdarbību pietiekami ilgu laiku, šo prasību izvērtē, pamatojoties uz plānoto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjomu, kas minēts biznesa plānā, kurā kompetentās iestādes var prasīt ieviest grozījumus.
Dalībvalstis var arī nodrošināt tādu izvēles atbrīvojumu piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, uz kuriem attiecas papildu prasības saistībā ar maksimālo apjomu, kuru uzglabā konkrēta klienta maksājuma instrumentā vai maksājumu kontā, kas paredzēts elektroniskās naudas turēšanai.
Juridiskās personas, kas reģistrētas saskaņā ar šo punktu, var sniegt maksājumu pakalpojumus, kuri nav saistīti ar elektronisko naudu, kas emitēta saskaņā ar šo pantu, ja tiek izpildīti Direktīvas 2007/64/EK 26. pantā izklāstītie nosacījumi.
2. Saskaņā ar 1. punktu reģistrētas juridiskās personas galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kur tā faktiski veic savu darbību.
3. Juridiskā persona, kas ir reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, uzskatāma par elektroniskās naudas iestādi. Tomēr uz to neattiecas Direktīvas 2007/64/EK 10. panta 9. punkts un 25. pants.
4. Dalībvalstis var noteikt, ka juridiskā persona, kas ir reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, var iesaistīties tikai dažās no 6. panta 1. punktā minētajām darbībām.
5. Juridiskās personas, kas ir minētas 1. punktā:
a) ziņo kompetentajām iestādēm par visām izmaiņām to situācijā, kas ir būtiskas nosacījumiem, kuri minēti 1. punktā; un
b) vismaz reizi gadā kompetentās iestādes noteiktā dienā paziņo apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apjomu, kas emitēts iepriekšējos sešos kalendārajos mēnešos.
6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja 1., 2. un 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, attiecīgajai juridiskajai personai ir 30 kalendārajās dienās jāpieprasa atļauja saskaņā ar 3. pantu. Visām personām, kuras nepieprasa atļauju noteiktajā laikā, saskaņā ar 10. pantu aizliedz emitēt elektronisko naudu.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir atbilstošas pilnvaras, lai pārbaudītu šajā pantā noteikto prasību nepārtrauktu ievērošanu.
8. Šo pantu nepiemēro attiecībā uz Direktīvas 2005/60/EK noteikumiem vai valstu noteikumiem, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
9. Ja dalībvalsts izmanto 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, tā attiecīgi to paziņo Komisijai vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām. Turklāt dalībvalsts paziņo Komisijai attiecīgo juridisko personu skaitu un katru gadu informē Komisiju par emitētās apgrozībā esošās elektroniskās naudas kopējo summu katra kalendārā gada 31. decembrī, kā minēts 1. punktā.
III
SADAĻA
ELEKTRONISKĀS NAUDAS EMITĒŠANA UN ATPIRKŠANA
10. pants
Aizliegums emitēt elektronisko naudu
Neskarot 18. pantu, dalībvalstis aizliedz elektronisko naudu emitēt fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav elektroniskās naudas emitenti.
11. pants
Emitēšana un atpirkšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka elektroniskās naudas emitenti, saņemot naudas līdzekļus, emitē elektronisko naudu par nominālvērtību.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc turētāja pieprasījuma elektroniskās naudas emitenti jebkurā laikā un par nominālvērtību atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas monetāro vērtību.
3. Elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā skaidri un nepārprotami norāda atpirkšanas nosacījumus, tostarp ar to saistītos maksājumus, un elektroniskās naudas turētāju informē par šiem nosacījumiem, pirms viņš uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai piedāvājumu.
4. Maksu par atpirkšanu var piemērot vienīgi tad, ja tas paredzēts līgumā saskaņā ar 3. punktu, un vienīgi kādā no šiem gadījumiem:
a) ja atpirkšanu prasa pirms līguma termiņa beigām;
b) ja līgumā paredzēta tā beigu diena un ja elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas; vai
c) ja atpirkšanu prasa vairāk nekā vienu gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.
Šāda maksa ir samērīga ar faktiskajām izmaksām, kas ir radušās elektroniskās naudas emitentam, un atbilstoša tām.
5. Ja atpirkšanu prasa pirms līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.
6. Ja elektroniskās naudas turētājs atpirkšanu prasa viena gada laikā pēc līguma termiņa beigu dienas:
a) atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas kopējo monetāro vērtību; vai
b) ja elektroniskās naudas iestāde veic vienu vai vairākas darbības, kas uzskaitītas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un ja nav iepriekš zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, – atpērk visus elektroniskās naudas turētāja pieprasītos līdzekļus.
7. Neskarot 4., 5. un 6. punktu, atpirkšanas tiesības personām, kuras nav patērētāji un kuras pieņem elektronisko naudu norēķiniem, nosaka līgumiska vienošanās starp elektroniskās naudas emitētāju un minētajām personām.
12. pants
Procentu maksājumu aizliegums
Dalībvalstis aizliedz procentu maksāšanu vai cita veida finansiālu ieguvumu saistībā ar to, cik ilgi elektroniskās naudas turētājs elektronisko naudu tur.
13. pants
Ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras domstarpību izšķiršanai
Neskarot šo direktīvu, Direktīvas 2007/64/EK IV sadaļas 5. nodaļu mutatis mutandis piemēro elektroniskās naudas emitentiem saistībā ar minētajā sadaļā tiem noteiktajiem pienākumiem.
IV
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI
14. pants
Īstenošanas pasākumi
1. Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai atjauninātu šīs direktīvas noteikumus nolūkā ņemt vērā inflāciju vai tehnoloģiju un tirgus attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. Komisija pieņem pasākumus, lai nodrošinātu 1. panta 4. un 5. punktā minēto atbrīvojumu vienotu piemērošanu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
15. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Maksājumu komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 85. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
16. pants
Pilnīga saskaņošana
1. Neskarot 1. panta 3. punktu, 3. panta 3. punkta sesto daļu, 5. panta 7. punktu, 7. panta 4. punktu, 9. pantu un 18. panta 2. punktu un tiktāl, ciktāl šajā direktīvā iekļauti saskaņošanas noteikumi, dalībvalstis nevar paturēt spēkā vai ieviest citus noteikumus, kas nav paredzēti šajā direktīvā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka elektroniskās naudas emitenti – kaitējot elektroniskās naudas turētājiem – neatkāpjas no tiem attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno šo direktīvu vai kas atbilst tai, izņemot gadījumus, ja tas ir skaidri tajos paredzēts.
17. pants
Pārskatīšana
Ne vēlāk kā 2012. gada 1. novembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par piesardzības prasību piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par tās pārskatīšanu.
18. pants
Pārejas noteikumi
1. Dalībvalstis ļauj elektroniskās naudas iestādēm, kas dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs, pirms 2011. gada 30. aprīļa ir uzsākušas darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvu 2000/46/EK, turpināt šo darbību minētajā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvā 2000/46/EK noteikto savstarpējas atzīšanas kārtību, nepieprasot atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu vai neprasot šīm iestādēm ievērot citas prasības, kuras noteiktas šīs direktīvas II sadaļā vai uz kurām tajā izdarīta atsauce.
Dalībvalstis prasa, lai šādas elektroniskās naudas iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm visu būtisko informāciju, kas ļautu kompetentajām iestādēm līdz 2011. gada 30. oktobrim izvērtēt, vai elektroniskās naudas iestādes atbilst šīs direktīvas prasībām un, ja tā nav, kādi pasākumi būtu veicami, lai nodrošinātu atbilstību, vai arī ir piemērojama atļaujas atcelšana.
Atbilstīgajām elektroniskās naudas iestādēm piešķir atļauju, tās reģistrē un tām prasa ievērot II sadaļas prasības. Ja elektroniskās naudas iestādes neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām līdz 2011. gada 30. oktobrim, attiecīgajām elektroniskās naudas iestādēm aizliedz emitēt elektronisko naudu.
2. Dalībvalstis var noteikt, ka elektroniskās naudas iestādei automātiski piešķir atļauju un to reģistrē saskaņā ar 3. pantu, ja kompetentajām iestādēm jau ir pierādījumi par to, ka attiecīgā elektroniskās naudas iestāde atbilst 3., 4. un 5. pantā minētajām prasībām. Kompetentās iestādes informē attiecīgās elektroniskās naudas iestādes pirms atļaujas piešķiršanas.
3. Dalībvalstis ļauj juridiskajām personām, kas pirms 2011. gada 30. aprīļa ir uzsākušas darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2000/46/EK 8. pantu, turpināt šīs darbības attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2000/46/EK līdz 2012. gada 30. aprīlim, neprasot, lai tās saņem atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu vai ievēro citas prasības, kuras noteiktas šīs direktīvas II sadaļā vai uz kurām tajā izdarīta atsauce. Elektroniskās naudas iestādēm, kurām šajā laikposmā nepiešķir ne atļauju, ne atbrīvojumu šīs direktīvas 9. panta izpratnē, aizliedz emitēt elektronisko naudu.
4. Dalībvalstis atļauj elektroniskās naudas iestādēm, kuras līdz 2018. gada 13. janvārim ir uzsākušas darbību saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 2007/64/EK dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs, turpināt šo darbību minētajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī bez pienākuma saņemt atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu vai ievērot citas prasības, kas ietvertas vai minētas šīs direktīvas II sadaļā, līdz 2018. gada 13. jūlijam.
Dalībvalstis paredz pirmajā daļā minētajām elektroniskās naudas iestādēm pienākumu iesniegt kompetentajām iestādēm visu būtisko informāciju, lai ļautu šīm kompetentajām iestādēm līdz 2018. gada 13. jūlijam izvērtēt, vai minētās elektroniskās naudas iestādes atbilst šīs direktīvas II sadaļas prasībām un, ja tā nav, kādi pasākumi būtu veicami, lai nodrošinātu atbilstību, vai arī ir piemērojama atļaujas atsaukšana.
Pirmajā daļā minētajām elektroniskās naudas iestādēm, kuras, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto pārbaudi, atbilst II sadaļā noteiktajām prasībām, piešķir atļauju, un tās iekļauj reģistrā. Ja minētās elektroniskās naudas iestādes neatbilst II sadaļā noteiktajām prasībām līdz 2018. gada 13. jūlijam, tām ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.
19. pants
Direktīvas 2005/60/EK grozījumi
Ar šo Direktīvu 2005/60/EK groza šādi.
1) Direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“a) uzņēmums, kas nav kredītiestāde, bet kas veic vienu vai vairākas darbības, kuras ir ietvertas Direktīvas 2006/48/EK I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 14. un 15. punktā, tostarp darbības, ko veic valūtas maiņas punkti (bureaux de change);”.
2) Direktīvas 11. panta 5. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“d) elektronisko naudu, kā noteikts 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību ( *1 ), ja ierīcē elektroniski uzglabātā maksimālā summa nav lielāka par EUR 250 gadījumā, kad summu nav iespējams papildināt, vai ja noteikts maksimālās summas ierobežojums EUR 2 500 apjomā visiem darījumiem kalendārā gada laikā gadījumā, kad summu ir iespējams papildināt, izņemot gadījumus, kad no elektroniskās naudas turētāja pēc viņa pieprasījuma tā paša kalendārā gada laikā saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 11. pantu ir atpirkti EUR 1 000 vai lielāka summa. Attiecībā uz valsts maksājumu darījumiem dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var palielināt šajā apakšpunktā minēto EUR 250 summu līdz, lielākais, EUR 500.
20. pants
Direktīvas 2006/48/EK grozījumi
Ar šo Direktīvu 2006/48/EK groza šādi:
1) Direktīvas 4. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1) “kredītiestāde” ir uzņēmums, kura darbība ir pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem un piešķirt aizdevumus no saviem līdzekļiem;”;
b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“5) “finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no I pielikuma 2. līdz 12. un 15. punktā uzskaitītajām darbībām;”.
2) Direktīvas I pielikumam pievieno šādu punktu:
“15. Elektroniskās naudas emitēšana”.
21. pants
Atcelšana
Direktīvu 2000/46/EK atceļ no 2011. gada 30. aprīļa, neskarot šīs direktīvas 18. panta 1. un 3. punktu.
Visas atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.
22. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu.
Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 30. aprīļa.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
23. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
24. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK, 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( 2 ) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
( *1 ) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.”