(1)

Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 120. un 121. pantu jāīsteno ekonomikas politika, lai atbilstoši Padomes izstrādātām vispārējām pamatnostādnēm sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu. Ar LESD 148. pantu dalībvalstīm prasa īstenot nodarbinātības politiku, ņemot vērā Padomes izstrādātās nodarbinātības pamatnostādnes. Tādēļ dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir kopēju interešu jautājums.

(2)

Ar LESD 175. pantu cita starpā dalībvalstīm prasa koordinēt savas ekonomikas politikas tā, lai sasniegtu tā 174. pantā minētos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(3)

Covid-19 uzliesmojums 2020. gada sākumā ir mainījis turpmāko gadu ekonomikas un sociālās perspektīvas gan Savienībā, gan pasaulē. Savienībā ir radušās jaunas ar krīzi saistītas prioritātes, kas jo īpaši ir vērstas uz atveseļošanu un noturību. Minēto prioritāšu īstenošanai ir vajadzīga steidzama un saskaņota Savienības rīcība, lai novērstu ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās sekas dalībvalstīs, kā arī mazinātu sociālo un ekonomisko kaitējumu. Covid-19 krīzes ekonomiskās sekas ir īpaši smagi skārušas sievietes. Covid-19 krīze un iepriekšējā ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi, ka stabilas un noturīgas ekonomikas un finanšu sistēmas, kuru pamatā ir spēcīga un ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā struktūra, palīdz dalībvalstīm efektīvāk reaģēt uz satricinājumiem un ātrāk atgūties no tiem. Skaidri atklājās arī nepieciešamība pēc tā, lai veselības sistēmas, būtiski sabiedriskie pakalpojumi un efektīvi sociālās aizsardzības mehānismi būtu sagatavoti. Tāpēc izaugsmi sekmējošām, ilgtspējīgām, pārdomātām un sociāli atbildīgām reformām un investīcijām, stabilai fiskālajai politikai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai nolūkā reaģēt uz jaunajām problēmām, novērst tautsaimniecību strukturālos ekonomiskos trūkumus un stiprināt ekonomisko noturību būs ļoti liela nozīme, lai ļautu tautsaimniecībām un sabiedrībai atgriezties uz ilgtspējīgas atveseļošanās ceļa un pārvarēt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības Savienībā. Tas būtu jāveic Savienības iedzīvotāju labklājības interesēs un saskaņā ar attiecīgajiem pamattiesību principiem.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/825 (4) laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam tika izveidota Strukturālo reformu atbalsta programma, kuras budžets uz tās pieņemšanas brīdi bija 142 800 000 EUR. Strukturālo reformu atbalsta programma tika izveidota ar mērķi uzlabot dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp nodrošinot palīdzību Savienības fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Strukturālo reformu atbalsta programmā Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz tehnisko atbalstu, kas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Šī regula ir izstrādāta kā turpinājums minētajai programmai, par ko dalībvalstis sniegušas pozitīvas atsauksmes, vienlaikus iekļaujot attiecīgus pielāgojumus.

(5)

Dalībvalstis aizvien vairāk ir izmantojušas no Strukturālo reformu atbalsta programmas pieejamo tehnisko atbalstu. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido tehniskā atbalsta instruments, lai turpinātu sniegt un pastiprinātu atbalstu dalībvalstīm reformu īstenošanā (“instruments”).

(6)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars, kas nosaka risināmās problēmas un valstu reformu prioritātes un uzrauga minēto prioritāšu īstenošanu. Dalībvalstis arī izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas minēto prioritāšu atbalstam saistībā ar Eiropas pusgadu. Minētās stratēģijas iesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tā var izklāstīt un koordinēt prioritātes, kas saņems atbalstu no valsts vai Savienības finansējuma. Tām arī būtu jākalpo kā līdzeklim saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt tā finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jo īpaši tiek saņemts no programmām, kuras Savienība atbalsta, izmantojot strukturālos un kohēzijas fondus, kā arī no citām programmām. Attiecībā uz problēmām, kas konstatētas saistībā ar Eiropas pusgadu, instrumentam būtu skaidra pievienotā vērtība, palīdzot dalībvalstīm uzlabot to spēju efektīvi īstenot konkrētai valstij adresētus ieteikumus.

(7)

Atspoguļojot to, ka Eiropas zaļais kurss ir Savienības izaugsmes stratēģija, un to, ka Savienības apņemšanās īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus ir jāpārvērš darbos, instruments palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, integrēt klimatrīcības aspektus un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 30 % Savienības budžeta izdevumu izlietot klimata mērķu atbalstam, kā arī sasniegt mērķi, proti, no 2024. gada 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Attiecīgās darbības būtu jānoskaidro instrumenta sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kā arī vēlreiz jāizanalizē attiecīgo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā. Instrumentam būtu arī jārisina plašākas Savienības vides un sociālās problēmas, tostarp dabas kapitāla aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atbalsts aprites ekonomikai un enerģētikas pārkārtošanai saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Instrumentam būtu arī jāatbalsta digitālā pārkārtošanās un jāveicina digitālā vienotā tirgus izveide.

(8)

Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai vajadzētu būt instrumenta vispārējam mērķim, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas. Tas nepieciešams, lai sekmētu publiskās un privātās investīcijas, atbalstītu ilgtspējīgu un taisnīgu ekonomisko un sociālo atveseļošanu un konverģenci, panāktu noturību, samazinātu nabadzību un nevienlīdzību, veicinātu dzimumu līdztiesību, palielinātu konkurētspēju, efektīvi risinātu problēmas, kas konstatētas pieņemtajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, un īstenotu Savienības tiesību aktus. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzlabot to institucionālo un administratīvo spēju un tiesisko regulējumu, cita starpā reģionālā un vietējā līmenī, un dalībvalstu centienus īstenot politikas mērķus, kas paredz veicināt sociāli iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Savienības 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

(9)

Instrumenta konkrētajiem mērķiem būtu jāietver palīdzība valsts iestādēm centienos izplānot, izstrādāt un īstenot reformas un sagatavot, grozīt, īstenot un pārskatīt atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (5), tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotiem procesiem un metodiku, attiecīgā gadījumā iesaistot ieinteresētās personas un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību.

(10)

Lai palīdzētu dalībvalstīm izplānot, izstrādāt un īstenot reformas visās galvenajās ekonomikas un sabiedrības jomās, Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma būtu jāturpina sniegt tehnisko atbalstu dažādām politikas jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, tiesu sistēmas reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari un finanšpratības uzlabošanu, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, dzimumu līdztiesību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību, sociālo labklājību un aprūpi, kā arī savlaicīgas atklāšanas un koordinētas reaģēšanas spējām. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos. Instrumentam būtu arī jāatbalsta gatavošanās dalībai eurozonā.

(11)

Šajā regulā ir noteikts instrumenta finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā būs galvenā atsauces summa atbilstīgi 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (6). Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar gada budžeta procedūru būtu jāapstiprina gada apropriācijas, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas apmēru un ņemot vērā pieprasījumu pēc instrumenta.

(12)

Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saistībā ar instrumentu, saskaņā ar regulu, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvietot līdzekļus no Savienības fondiem, kurus bija plānots apgūt dalītā pārvaldībā, uz instrumenta budžetu un pārvietot atpakaļ līdzekļus, par kuriem nav uzņemtas saistības. Pārvietotie līdzekļi būtu jāīsteno saskaņā ar instrumenta noteikumiem un jāizmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā. Komisijai būtu jāsniedz minētajai dalībvalstij atgriezeniskā informācija par pārvietoto līdzekļu izlietojumu.

(13)

Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saistībā ar instrumentu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pieprasīt papildu tehnisko atbalstu un tai vajadzētu segt šāda papildus atbalsta izmaksas. Šādiem maksājumiem vajadzētu būt ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (7) (“Finanšu regula”), un tie būtu jāizmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā.

(14)

Tehniskais atbalsts būtu jāsniedz pēc pieprasījuma, lai palīdzētu īstenot pēc dalībvalstu iniciatīvas sāktās reformas, ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā īstenojamās reformas, jo īpaši tās, ar kurām tiek faktiski īstenoti konkrētai valstij adresēti ieteikumi, vai darbības, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Instrumentam arī būtu jānodrošina tehniskais atbalsts, lai sagatavotu, grozītu, īstenotu un pārskatītu atveseļošanas un noturības plānus, ievērojot Regulu (ES) 2021/241.

(15)

Ievērojot jau spēkā esošos noteikumus un praksi saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu, būtu jāizveido vienkārša tehniskā atbalsta pieprasījumu iesniegšanas procedūra. Minētā iemesla dēļ dalībvalstīm pieprasījumi būtu jāiesniedz līdz 31. oktobrim, ja vien papildu īpašā uzaicinājumā iesniegt pieprasījumus nav noteikts citādi. Ņemot vērā vispārējos vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principus, būtu jānosaka piemēroti kritēriji, uz kuru pamata analizēt dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus. Minētajos kritērijos būtu jāņem vērā problēmu steidzamība, nopietnība un apjoms, kā arī atbalsta vajadzības politikas jomās, kurās paredzēts sniegt tehnisko atbalstu. Komisijai, reaģējot uz īpašām jaunām dalībvalstu vajadzībām, būtu jāorganizē papildu īpaši uzaicinājumi, tostarp – prioritārā kārtā – nolūkā sagatavot, grozīt, īstenot un pārskatīt atveseļošanas un noturības plānus, ievērojot Regulu (ES) 2021/241..

(16)

Dalībvalstīm pirms tehniskā atbalsta pieprasīšanas vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(17)

Būtu jāprecizē arī sadarbības un atbalsta plānu satura elementi, kuros sīki izklāsta pasākumus tehniskā atbalsta sniegšanai dalībvalstīm. Minētajā nolūkā paredzētajos tehniskā atbalsta pasākumos un saistītajā aplēstajā kopējā finansiālajā iemaksā būtu jāņem vērā no Savienības fondiem vai Savienības programmām finansētie pasākumi un darbības.

(18)

Pārskatatbildības un pārredzamības nolūkos un lai nodrošinātu Savienības darbības redzamību, Komisijai būtu jānosūta sadarbības un atbalsta plāni vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir aizsargāt sensitīvu informāciju. Komisijai vajadzētu būt iespējai iesaistīties komunikācijas darbībās. Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē apstiprināto tehniskā atbalsta pieprasījumu saraksts.

(19)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz tehnisko ieguldījumu valsts lēmumu pieņemšanas procesā, Komisijai būtu jāizveido vienots publisks tiešsaistes repozitorijs, kurā tā, ievērojot piemērojamos noteikumus un apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, varētu darīt pieejamus galīgos pētījumus vai ziņojumus, kas sagatavoti saistībā ar atbalsttiesīgajām darbībām. Nolūkā aizsargāt sensitīvu un konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar to sabiedrības interesēm, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pamatotos gadījumos prasīt Komisijai šādus dokumentus nepubliskot bez to iepriekšējas piekrišanas.

(20)

Būtu jāparedz noteikumi par instrumenta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības veidiem, tehniskā atbalsta pasākumu finansēšanas veidiem un darba programmu saturu, un šādi noteikumi būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir atbalstīt valsts iestāžu centienus sākt un īstenot reformas, attiecībā uz dotācijām ir jāatļauj līdzfinansējuma likme līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Lai tehnisko atbalstu steidzamības gadījumā varētu izmantot nekavējoties, būtu jāparedz iespēja pieņemt īpašus pasākumus uz ierobežotu laikposmu. Minētajā nolūkā instrumenta darba programmā, īpašiem pasākumiem būtu jāparedz ierobežota apjoma budžets, kas nepārsniedz 30 % no gada piešķīruma.

(21)

Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāatbilst Savienības pašreizējām programmām un jāpapildina tās. Tomēr būtu jānovērš divkāršs finansējums tiem pašiem izdevumiem. Komisijai un valsts iestādēm visos procesa posmos jo īpaši būtu jārūpējas par efektīvu koordināciju, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp tehniskās palīdzības finansēšanu, nolūkā novērst dublēšanos vai pārklāšanos.

(22)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (8) 22. un 23. punktu, šis instruments būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu instrumenta ietekmi uz vietas.

(23)

Komisijai vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāiesniedz gada ziņojums par šīs regulas īstenošanu. Turklāt būtu jāveic neatkarīgs vidusposma izvērtējums, lai aplūkotu instrumenta mērķu sasniegšanu, tā līdzekļu izmantošanas lietderīgumu un pievienoto vērtību. Minētajā sakarā Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju piedalīties viedokļu apmaiņā ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju, lai apspriestu gada ziņojumu un instrumenta īstenošanu. Turklāt neatkarīgajā ex post izvērtējumā būtu jānosaka arī instrumenta ilgtermiņa ietekme.

(24)

Būtu jāizveido darba programmas tehniskā atbalsta īstenošanai. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā. Jo īpaši tie nosaka budžeta apstiprināšanas un izpildes procedūru, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(25)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9), Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un (ES) 2017/1939 (12) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (13). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)

Šai regulai nebūtu jāietekmē to atbalsta pasākumu turpināšana vai grozīšana, ko Komisija apstiprinājusi līdz 2020. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Regulu (ES) 2017/825 vai jebkuru citu Savienības tiesību aktu, ko piemēro minētajai palīdzībai. Tādēļ pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825, būtu jāpaliek spēkā. Minētajā nolūkā būtu jāparedz arī pārejas noteikums.

(28)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,