EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0240

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

OV L 57, 18.2.2021, p. 1–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/240/oj

18.2.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/240

(2021. gada 10. februāris),

ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 197. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 120. un 121. pantu jāīsteno ekonomikas politika, lai atbilstoši Padomes izstrādātām vispārējām pamatnostādnēm sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu. Ar LESD 148. pantu dalībvalstīm prasa īstenot nodarbinātības politiku, ņemot vērā Padomes izstrādātās nodarbinātības pamatnostādnes. Tādēļ dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir kopēju interešu jautājums.

(2)

Ar LESD 175. pantu cita starpā dalībvalstīm prasa koordinēt savas ekonomikas politikas tā, lai sasniegtu tā 174. pantā minētos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(3)

Covid-19 uzliesmojums 2020. gada sākumā ir mainījis turpmāko gadu ekonomikas un sociālās perspektīvas gan Savienībā, gan pasaulē. Savienībā ir radušās jaunas ar krīzi saistītas prioritātes, kas jo īpaši ir vērstas uz atveseļošanu un noturību. Minēto prioritāšu īstenošanai ir vajadzīga steidzama un saskaņota Savienības rīcība, lai novērstu ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās sekas dalībvalstīs, kā arī mazinātu sociālo un ekonomisko kaitējumu. Covid-19 krīzes ekonomiskās sekas ir īpaši smagi skārušas sievietes. Covid-19 krīze un iepriekšējā ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi, ka stabilas un noturīgas ekonomikas un finanšu sistēmas, kuru pamatā ir spēcīga un ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā struktūra, palīdz dalībvalstīm efektīvāk reaģēt uz satricinājumiem un ātrāk atgūties no tiem. Skaidri atklājās arī nepieciešamība pēc tā, lai veselības sistēmas, būtiski sabiedriskie pakalpojumi un efektīvi sociālās aizsardzības mehānismi būtu sagatavoti. Tāpēc izaugsmi sekmējošām, ilgtspējīgām, pārdomātām un sociāli atbildīgām reformām un investīcijām, stabilai fiskālajai politikai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai nolūkā reaģēt uz jaunajām problēmām, novērst tautsaimniecību strukturālos ekonomiskos trūkumus un stiprināt ekonomisko noturību būs ļoti liela nozīme, lai ļautu tautsaimniecībām un sabiedrībai atgriezties uz ilgtspējīgas atveseļošanās ceļa un pārvarēt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības Savienībā. Tas būtu jāveic Savienības iedzīvotāju labklājības interesēs un saskaņā ar attiecīgajiem pamattiesību principiem.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/825 (4) laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam tika izveidota Strukturālo reformu atbalsta programma, kuras budžets uz tās pieņemšanas brīdi bija 142 800 000 EUR. Strukturālo reformu atbalsta programma tika izveidota ar mērķi uzlabot dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp nodrošinot palīdzību Savienības fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Strukturālo reformu atbalsta programmā Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz tehnisko atbalstu, kas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Šī regula ir izstrādāta kā turpinājums minētajai programmai, par ko dalībvalstis sniegušas pozitīvas atsauksmes, vienlaikus iekļaujot attiecīgus pielāgojumus.

(5)

Dalībvalstis aizvien vairāk ir izmantojušas no Strukturālo reformu atbalsta programmas pieejamo tehnisko atbalstu. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido tehniskā atbalsta instruments, lai turpinātu sniegt un pastiprinātu atbalstu dalībvalstīm reformu īstenošanā (“instruments”).

(6)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars, kas nosaka risināmās problēmas un valstu reformu prioritātes un uzrauga minēto prioritāšu īstenošanu. Dalībvalstis arī izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas minēto prioritāšu atbalstam saistībā ar Eiropas pusgadu. Minētās stratēģijas iesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tā var izklāstīt un koordinēt prioritātes, kas saņems atbalstu no valsts vai Savienības finansējuma. Tām arī būtu jākalpo kā līdzeklim saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt tā finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jo īpaši tiek saņemts no programmām, kuras Savienība atbalsta, izmantojot strukturālos un kohēzijas fondus, kā arī no citām programmām. Attiecībā uz problēmām, kas konstatētas saistībā ar Eiropas pusgadu, instrumentam būtu skaidra pievienotā vērtība, palīdzot dalībvalstīm uzlabot to spēju efektīvi īstenot konkrētai valstij adresētus ieteikumus.

(7)

Atspoguļojot to, ka Eiropas zaļais kurss ir Savienības izaugsmes stratēģija, un to, ka Savienības apņemšanās īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus ir jāpārvērš darbos, instruments palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, integrēt klimatrīcības aspektus un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 30 % Savienības budžeta izdevumu izlietot klimata mērķu atbalstam, kā arī sasniegt mērķi, proti, no 2024. gada 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Attiecīgās darbības būtu jānoskaidro instrumenta sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kā arī vēlreiz jāizanalizē attiecīgo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā. Instrumentam būtu arī jārisina plašākas Savienības vides un sociālās problēmas, tostarp dabas kapitāla aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atbalsts aprites ekonomikai un enerģētikas pārkārtošanai saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Instrumentam būtu arī jāatbalsta digitālā pārkārtošanās un jāveicina digitālā vienotā tirgus izveide.

(8)

Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai vajadzētu būt instrumenta vispārējam mērķim, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas. Tas nepieciešams, lai sekmētu publiskās un privātās investīcijas, atbalstītu ilgtspējīgu un taisnīgu ekonomisko un sociālo atveseļošanu un konverģenci, panāktu noturību, samazinātu nabadzību un nevienlīdzību, veicinātu dzimumu līdztiesību, palielinātu konkurētspēju, efektīvi risinātu problēmas, kas konstatētas pieņemtajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, un īstenotu Savienības tiesību aktus. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzlabot to institucionālo un administratīvo spēju un tiesisko regulējumu, cita starpā reģionālā un vietējā līmenī, un dalībvalstu centienus īstenot politikas mērķus, kas paredz veicināt sociāli iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Savienības 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

(9)

Instrumenta konkrētajiem mērķiem būtu jāietver palīdzība valsts iestādēm centienos izplānot, izstrādāt un īstenot reformas un sagatavot, grozīt, īstenot un pārskatīt atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (5), tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotiem procesiem un metodiku, attiecīgā gadījumā iesaistot ieinteresētās personas un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību.

(10)

Lai palīdzētu dalībvalstīm izplānot, izstrādāt un īstenot reformas visās galvenajās ekonomikas un sabiedrības jomās, Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma būtu jāturpina sniegt tehnisko atbalstu dažādām politikas jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, tiesu sistēmas reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari un finanšpratības uzlabošanu, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, dzimumu līdztiesību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību, sociālo labklājību un aprūpi, kā arī savlaicīgas atklāšanas un koordinētas reaģēšanas spējām. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos. Instrumentam būtu arī jāatbalsta gatavošanās dalībai eurozonā.

(11)

Šajā regulā ir noteikts instrumenta finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā būs galvenā atsauces summa atbilstīgi 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (6). Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar gada budžeta procedūru būtu jāapstiprina gada apropriācijas, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas apmēru un ņemot vērā pieprasījumu pēc instrumenta.

(12)

Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saistībā ar instrumentu, saskaņā ar regulu, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvietot līdzekļus no Savienības fondiem, kurus bija plānots apgūt dalītā pārvaldībā, uz instrumenta budžetu un pārvietot atpakaļ līdzekļus, par kuriem nav uzņemtas saistības. Pārvietotie līdzekļi būtu jāīsteno saskaņā ar instrumenta noteikumiem un jāizmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā. Komisijai būtu jāsniedz minētajai dalībvalstij atgriezeniskā informācija par pārvietoto līdzekļu izlietojumu.

(13)

Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saistībā ar instrumentu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pieprasīt papildu tehnisko atbalstu un tai vajadzētu segt šāda papildus atbalsta izmaksas. Šādiem maksājumiem vajadzētu būt ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (7) (“Finanšu regula”), un tie būtu jāizmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā.

(14)

Tehniskais atbalsts būtu jāsniedz pēc pieprasījuma, lai palīdzētu īstenot pēc dalībvalstu iniciatīvas sāktās reformas, ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā īstenojamās reformas, jo īpaši tās, ar kurām tiek faktiski īstenoti konkrētai valstij adresēti ieteikumi, vai darbības, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Instrumentam arī būtu jānodrošina tehniskais atbalsts, lai sagatavotu, grozītu, īstenotu un pārskatītu atveseļošanas un noturības plānus, ievērojot Regulu (ES) 2021/241.

(15)

Ievērojot jau spēkā esošos noteikumus un praksi saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu, būtu jāizveido vienkārša tehniskā atbalsta pieprasījumu iesniegšanas procedūra. Minētā iemesla dēļ dalībvalstīm pieprasījumi būtu jāiesniedz līdz 31. oktobrim, ja vien papildu īpašā uzaicinājumā iesniegt pieprasījumus nav noteikts citādi. Ņemot vērā vispārējos vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principus, būtu jānosaka piemēroti kritēriji, uz kuru pamata analizēt dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus. Minētajos kritērijos būtu jāņem vērā problēmu steidzamība, nopietnība un apjoms, kā arī atbalsta vajadzības politikas jomās, kurās paredzēts sniegt tehnisko atbalstu. Komisijai, reaģējot uz īpašām jaunām dalībvalstu vajadzībām, būtu jāorganizē papildu īpaši uzaicinājumi, tostarp – prioritārā kārtā – nolūkā sagatavot, grozīt, īstenot un pārskatīt atveseļošanas un noturības plānus, ievērojot Regulu (ES) 2021/241..

(16)

Dalībvalstīm pirms tehniskā atbalsta pieprasīšanas vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(17)

Būtu jāprecizē arī sadarbības un atbalsta plānu satura elementi, kuros sīki izklāsta pasākumus tehniskā atbalsta sniegšanai dalībvalstīm. Minētajā nolūkā paredzētajos tehniskā atbalsta pasākumos un saistītajā aplēstajā kopējā finansiālajā iemaksā būtu jāņem vērā no Savienības fondiem vai Savienības programmām finansētie pasākumi un darbības.

(18)

Pārskatatbildības un pārredzamības nolūkos un lai nodrošinātu Savienības darbības redzamību, Komisijai būtu jānosūta sadarbības un atbalsta plāni vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir aizsargāt sensitīvu informāciju. Komisijai vajadzētu būt iespējai iesaistīties komunikācijas darbībās. Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē apstiprināto tehniskā atbalsta pieprasījumu saraksts.

(19)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz tehnisko ieguldījumu valsts lēmumu pieņemšanas procesā, Komisijai būtu jāizveido vienots publisks tiešsaistes repozitorijs, kurā tā, ievērojot piemērojamos noteikumus un apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, varētu darīt pieejamus galīgos pētījumus vai ziņojumus, kas sagatavoti saistībā ar atbalsttiesīgajām darbībām. Nolūkā aizsargāt sensitīvu un konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar to sabiedrības interesēm, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pamatotos gadījumos prasīt Komisijai šādus dokumentus nepubliskot bez to iepriekšējas piekrišanas.

(20)

Būtu jāparedz noteikumi par instrumenta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības veidiem, tehniskā atbalsta pasākumu finansēšanas veidiem un darba programmu saturu, un šādi noteikumi būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir atbalstīt valsts iestāžu centienus sākt un īstenot reformas, attiecībā uz dotācijām ir jāatļauj līdzfinansējuma likme līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Lai tehnisko atbalstu steidzamības gadījumā varētu izmantot nekavējoties, būtu jāparedz iespēja pieņemt īpašus pasākumus uz ierobežotu laikposmu. Minētajā nolūkā instrumenta darba programmā, īpašiem pasākumiem būtu jāparedz ierobežota apjoma budžets, kas nepārsniedz 30 % no gada piešķīruma.

(21)

Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāatbilst Savienības pašreizējām programmām un jāpapildina tās. Tomēr būtu jānovērš divkāršs finansējums tiem pašiem izdevumiem. Komisijai un valsts iestādēm visos procesa posmos jo īpaši būtu jārūpējas par efektīvu koordināciju, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp tehniskās palīdzības finansēšanu, nolūkā novērst dublēšanos vai pārklāšanos.

(22)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (8) 22. un 23. punktu, šis instruments būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu instrumenta ietekmi uz vietas.

(23)

Komisijai vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāiesniedz gada ziņojums par šīs regulas īstenošanu. Turklāt būtu jāveic neatkarīgs vidusposma izvērtējums, lai aplūkotu instrumenta mērķu sasniegšanu, tā līdzekļu izmantošanas lietderīgumu un pievienoto vērtību. Minētajā sakarā Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju piedalīties viedokļu apmaiņā ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju, lai apspriestu gada ziņojumu un instrumenta īstenošanu. Turklāt neatkarīgajā ex post izvērtējumā būtu jānosaka arī instrumenta ilgtermiņa ietekme.

(24)

Būtu jāizveido darba programmas tehniskā atbalsta īstenošanai. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā. Jo īpaši tie nosaka budžeta apstiprināšanas un izpildes procedūru, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(25)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9), Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un (ES) 2017/1939 (12) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (13). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)

Šai regulai nebūtu jāietekmē to atbalsta pasākumu turpināšana vai grozīšana, ko Komisija apstiprinājusi līdz 2020. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Regulu (ES) 2017/825 vai jebkuru citu Savienības tiesību aktu, ko piemēro minētajai palīdzībai. Tādēļ pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825, būtu jāpaliek spēkā. Minētajā nolūkā būtu jāparedz arī pārejas noteikums.

(28)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido tehniskā atbalsta instrumentu (“instruments”).

Regulā ir noteikts instrumenta vispārīgais mērķis un konkrētie mērķi, instrumenta budžets laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“tehniskais atbalsts” ir pasākumi, kas palīdz iestādēm īstenot institucionālas, administratīvas un strukturālas reformas, kas ir ilgtspējīgas un noturību palielinošas, uzlabo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un atbalsta valsts pārvaldi ilgtspējīgu un noturību veicinošu investīciju sagatavošanā;

2)

“valsts iestāde” ir viena vai vairākas publiskās iestādes valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes līmenī, kā arī dalībvalsts organizācijas Finanšu regulas 2. panta 42. punkta nozīmē, kas sadarbojas partnerības garā saskaņā ar dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu;

3)

“Savienības fondi” ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālo fonds Plus, Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds, Patvēruma un migrācijas fonds, Iekšējās drošības fonds un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenti;

4)

“starptautiska organizācija” ir organizācija Finanšu regulas 156. panta nozīmē un šādai organizācijai saskaņā ar minēto pantu pielīdzinātas organizācijas;

5)

“Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads” jeb “Eiropas pusgads” ir process, kas izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (14) 2.-a pantā;

6)

“konkrētai valstij adresēti ieteikumi” ir Padomes ieteikumi, kas Eiropas pusgada kontekstā saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu ir adresēti katrai dalībvalstij.

3. pants

Vispārīgais mērķis

Instrumenta vispārīgais mērķis ir sekmēt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas. Tas ir nepieciešams, lai sekmētu investīcijas, palielinātu konkurētspēju un panāktu ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo konverģenci, noturību un atveseļošanu. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzlabot to institucionālo un administratīvo spēju, cita starpā reģionālā un vietējā līmenī, veicinātu sociāli iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos, efektīvi risinātu problēmas, kas konstatētas konkrētai valstij adresētos ieteikumos, un īstenotu Savienības tiesību aktus.

4. pants

Konkrētie mērķi

Lai sasniegtu 3. pantā izklāstīto vispārīgo mērķi, instrumentam ir konkrēti mērķi, proti, sniegt palīdzību valsts iestādēm, lai tās uzlabotu savu spēju:

a)

izplānot, izstrādāt un īstenot reformas;

b)

sagatavot, grozīt, īstenot un pārskatīt atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241.

Minētos konkrētos mērķus īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm, cita starpā apmainoties ar paraugpraksi, procesiem un metodiku, attiecīgā gadījumā iesaistot ieinteresētās personas un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību.

5. pants

Darbības joma

Regulas 4. pantā izklāstītie konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, izglītību, ražīgumu, pētniecību un inovāciju, pārdomātu, taisnīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un investīcijām, īpašu uzsvaru liekot uz darbībām, kas sekmē digitālo un taisnīgu zaļo pārkārtošanos, un jo īpaši ir vērsti uz vienu vai vairākām šādām jomām:

a)

publisko finanšu un aktīvu pārvaldība, budžeta process, tostarp zaļā budžeta plānošana un budžeta plānošana, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, makrofiskālais regulējums, parādu un skaidras naudas pārvaldība, izdevumu un nodokļu politika, nodokļu saistību izpilde, ieņēmumu pārvaldība un muitas savienība, kā arī agresīvas nodokļu plānošanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas apkarošana;

b)

institucionālā reforma, efektīva un uz pakalpojumiem vērsta publiskās pārvaldes un e-pārvaldes darbība, noteikumu un procedūru vienkāršošana, revīzija, spējas palielināšana Savienības fondu apgūšanai, administratīvās sadarbības veicināšana, faktisks tiesiskums, tieslietu sistēmu reforma, konkurences un pretmonopola iestāžu spēju veidošana, pastiprināšana un finanšu uzraudzības uzlabošana un cīņa pret krāpšanu, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

c)

uzņēmējdarbības vide, ietverot mazos un vidējos uzņēmumus, pašnodarbinātas personas, uzņēmējus un sociālās ekonomikas uzņēmumus, reindustrializācija un ražošanas pārvietošana Savienībā, privātā sektora attīstība, preču un pakalpojumu tirgi, publiskās un privātās investīcijas, tostarp fiziskajā un virtuālajā infrastruktūrā, projektu virzītāji un projektu attīstības centri, publiskā sektora līdzdalība uzņēmumos, privatizācijas process, tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas, konkurence, lietderīgs un pārredzams publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts pētniecībai, inovācijai un digitizācijai;

d)

izglītība, mūžizglītība un apmācība, profesionālā izglītība un apmācība, jaunatnes politika, darba tirgus politika, tostarp sociālais dialogs, darbvietu radīšanai, nepietiekami pārstāvētu grupu lielāka līdzdalība darba tirgū, profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija, jo īpaši digitālo prasmju apgūšana, medijpratība, aktīvs pilsoniskums, aktīvas vecumdienas, dzimumu līdztiesība, civilā aizsardzība, robežu un migrācijas politika, sociālās iekļautības veicināšana un cīņa pret nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, kā arī visu veidu diskrimināciju;

e)

piekļūstama, cenas ziņā pieejama un noturīga sabiedrības veselības aprūpe, sociālā nodrošinājuma sistēma, aprūpe un labklājība, un bērnu aprūpe;

f)

politika klimata pārmaiņu mazināšanai, digitālās un taisnīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, e-pārvaldes risinājumi, e-iepirkums, savienojamība, piekļuve datiem un to pārvaldība, datu aizsardzības risinājumi, e-mācības, uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu izmantošana, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības vides pīlārs, klimatrīcība, transports un mobilitāte, aprites ekonomikas, energoefektivitātes un resursu efektivitātes, un atjaunojamo energoresursu sekmēšana, enerģijas piegādes dažādošanas nodrošināšana, pasākumi, ar ko novērš enerģētisko nabadzību, un enerģētiskās drošības panākšana, kā arī lauksaimniecības nozarē – augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, zvejniecība un lauku, attālo un salu reģionu ilgtspējīga attīstība;

g)

finanšu nozares politika un regulējums, tostarp finanšpratība, finansiālā stabilitāte, finansējuma pieejamība un aizdevumi reālajai ekonomikai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un uzņēmējiem;

h)

ražošana, pakalpojumu sniegšana un datu un statistikas kvalitātes uzraudzība;

i)

sagatavošanās dalībai eurozonā; un

j)

būtisku risku sabiedrības veselībai vai drošībai savlaicīga atklāšana un koordinēta reaģēšana uz tiem, kā arī uzņēmējdarbības un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana būtiskām publiskām un privātām iestādēm un nozarēm.

6. pants

Budžets

1.   Instrumenta īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 864 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   No instrumenta finansējuma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras vajadzīgas instrumenta pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, tostarp korporatīvajiem informācijas tehnoloģijas rīkiem, un visus citus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kuri Komisijai radušies instrumenta pārvaldības rezultātā. Izdevumi var ietvert arī citu atbalsta darbību izmaksas, piemēram, par kvalitātes kontroli un tehniskā atbalsta projektu pārraudzību uz vietas, kā arī līdzbiedru konsultēšanu un tādu ekspertu darba izmaksas, kas palīdz izvērtēt un īstenot strukturālās reformas.

3.   Papildus 1. punktā paredzētajam finansējumam līdzekļus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, pēc dalībvalstu pieprasījuma un saskaņā ar regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu izklāstītajiem nosacījumiem un procedūru, var pārvietot uz instrumentu, lai finansētu skaidri noteiktus tehniskā atbalsta pieprasījumus, un tos var pārvietot atpakaļ, ja par tiem nav uzņemtas saistības. Minētos līdzekļus izmanto tikai tās dalībvalsts labā, kas pieprasīja pārvietošanu, cita starpā reģionālā un vietējā līmenī.

7. pants

Maksājumi par papildu tehnisko atbalstu

1.   Papildus tehniskajam atbalstam, kas iekļauts 6. pantā noteiktajā budžetā, dalībvalstis no instrumenta var pieprasīt papildu tehnisko atbalstu, un tās sedz šāda papildu atbalsta izmaksas.

2.   Maksājumi, ko dalībvalsts veic, pamatojoties uz šā panta 1. punktu, ir pamataktā paredzētie ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, un tos izmanto vienīgi minētās dalībvalsts labā.

II NODAĻA

TEHNISKAIS ATBALSTS

8. pants

Darbības, par kurām ir tiesības saņemt tehnisko atbalstu

Lai sasniegtu 3. un 4. pantā izklāstītos mērķus, no instrumenta līdzekļiem jo īpaši finansē šādus darbību veidus:

a)

ar politikas ieteikumiem, politikas izmaiņām, stratēģiju un reformu ceļvežu formulēšanu, kā arī likumdošanas, institucionālām, strukturālām un administratīvām reformām saistītās zinātības nodrošināšana;

b)

ekspertu, tostarp vietējo ekspertu, nodrošināšana uz īsāku vai ilgāku laikposmu, lai tie pildītu uzdevumus konkrētās jomās vai veiktu operatīvas darbības, vajadzības gadījumā saņemot atbalstu mutiskajai un rakstiskajai tulkošanai un sadarbībai, kā arī administratīvo palīdzību un infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumu;

c)

institucionālo, administratīvo vai nozaru spēju veidošana un saistītās atbalsta darbības visos pārvaldības līmeņos, attiecīgā gadījumā arī dodot ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, iespēju veicināšanā, jo īpaši:

i)

semināri, konferences un darbsemināri, attiecīgā gadījumā piedaloties ieinteresētajām personām;

ii)

paraugprakses apmaiņa, tostarp attiecīgā gadījumā darba vizītes attiecīgajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, lai ierēdņi varētu iegūt vai uzlabot zinātību vai zināšanas attiecīgajos jautājumos;

iii)

apmācības darbības un tiešsaistes vai citu apmācības moduļu izstrāde, lai palīdzētu veidot vajadzīgās profesionālās prasmes un zināšanas attiecīgo reformu jomā;

d)

datu un statistikas apkopošana, kopējas metodikas, tostarp dzimumu līdztiesības un klimata politikas aspektu integrēšanas un izsekošanas nolūkā, un, attiecīgā gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde;

e)

vietējā operatīvā atbalsta organizēšana tādās jomās kā patvērums, migrācija un robežkontrole;

f)

IT spēju veidošana, tostarp zinātība saistībā ar attiecīgo reformu īstenošanai vajadzīgās IT infrastruktūras un lietotņu izstrādi, uzturēšanu, darbību un kvalitātes kontroli, kiberdrošība, atklātā pirmkoda programmatūras un aparatūras risinājumi, datu aizsardzības risinājumi, kā arī zinātība, kas saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas programmām, jo īpaši tādās pakalpojumu jomās kā veselības aprūpe, izglītība vai tieslietas;

g)

pētījumu, tostarp priekšizpētes, pētniecības, analīzes un apsekojumu, izvērtējumu un ietekmes novērtējumu, tostarp novērtējumu par ietekmi uz dzimumu līdztiesību veikšana, un ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

h)

komunikācijas projektu un stratēģiju, kuru mērķis ir apmācība, tostarp e-mācības, sadarbība, izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšanas darbības un paraugprakses apmaiņa, izveidošana un izpilde, izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņu, plašsaziņas līdzekļu kampaņu un pasākumu organizēšana, tostarp korporatīvā komunikācija un attiecīgā gadījumā komunikācija, izmantojot sociālos tīklus vai platformas;

i)

materiālu vākšana un publicēšana, lai izplatītu informāciju un atbilstoši instrumentam sniegtā tehniskā atbalsta rezultātus, tostarp izstrādājot, lietojot un uzturot sistēmas un rīkus, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; un

j)

jebkura cita attiecīga darbība, kuras nolūks ir sekmēt vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu, kas minēti attiecīgi 3. un 4. pantā, sasniegšanu.

9. pants

Tehniskā atbalsta pieprasījums

1.   Dalībvalstis, kas vēlas saņemt tehnisko atbalstu no instrumenta, iesniedz Komisijai tehniskā atbalsta pieprasījumu, norādot politikas jomas un atbalsta prioritātes, kuras ietilpst 5. pantā izklāstītajā darbības jomā. Šādus pieprasījumus iesniedz līdz 31. oktobrim, ja vien nav noteikts citādi papildu īpašos uzaicinājumos iesniegt pieprasījumus, kas minēti šā panta 4. punktā. Komisija var sniegt norādījumus par galvenajiem elementiem, kas iekļaujami tehniskā atbalsta pieprasījumā.

2.   Lai dalībvalstu īstenojamās reformas gūtu plašu atbalstu un panāktu plašu dalību tajās, dalībvalstis, kas vēlas saņemt tehnisko atbalstu no instrumenta, pirms tehniskā atbalsta pieprasīšanas attiecīgā gadījumā var apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

3.   Dalībvalstis var iesniegt pieprasījumu tehniskā atbalsta saņemšanai apstākļos, kas saistīti ar:

a)

to reformu īstenošanu, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas un saskaņā ar vispārīgo mērķi un konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti attiecīgi 3. un 4. pantā;

b)

izaugsmi veicinošu un noturību palielinošu reformu īstenošanu ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas pusgada kontekstā sniegtu konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošanu vai ar Savienības tiesību aktu īstenošanu saistītu darbību izpildi;

c)

ekonomikas korekciju programmu īstenošanu dalībvalstīs, kas saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar esošajiem instrumentiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (15) attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (16) attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta nav euro;

d)

atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanu, grozīšanu un pārskatīšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 un šo plānu īstenošanu dalībvalstīs.

4.   Komisija, reaģējot uz īpašām jaunām dalībvalstu vajadzībām, piemēram, tādu pieprasījumu iesniegšanai, kas saistīti ar 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, organizē papildu īpašus uzaicinājumus iesniegt pieprasījumus.

5.   Komisija, ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, un pēc dialoga ar dalībvalsti, tostarp Eiropas pusgada kontekstā, izanalizē 1. punktā minēto pieprasījumu atbalsta saņemšanai, ņemot vērā konstatēto problēmu neatliekamību, apmēru un intensitāti, atbalsta vajadzības attiecīgajās politikas jomās, sociālekonomisko rādītāju analīzi un attiecīgās dalībvalsts institucionālo un vispārējo administratīvo spēju.

Pamatojoties uz minēto analīzi un ņemot vērā Savienības fondu vai citu Savienības programmu finansētās esošās darbības un pasākumus, Komisija un attiecīgās dalībvalstis vienojas par atbalsta prioritārajām jomām, mērķiem, indikatīvu grafiku, sniedzamo atbalsta pasākumu apmēru, kā arī aplēsto kopējo finansiālo ieguldījumu šādam tehniskajam atbalstam, un to izklāsta sadarbības un atbalsta plānā (“sadarbības un atbalsta plāns”).

6.   Sadarbības un atbalsta plānā atsevišķi no pārējā tehniskā atbalsta norāda pasākumus, kas saistīti ar dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241.

10. pants

Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei un komunikācija par sadarbības un atbalsta plāniem

1.   Komisija ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu bez liekas kavēšanās sadarbības un atbalsta plānu nosūta vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā dalībvalsts var atteikties sniegt šādu piekrišanu, ja tas ir saistīts ar sensitīvu vai konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana apdraudētu dalībvalsts sabiedrības intereses.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija nosūta sadarbības un atbalsta plānu Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir izrediģējusi visu sensitīvo vai konfidenciālo informāciju, kuras izpaušana apdraudētu dalībvalsts sabiedrības intereses;

b)

pēc saprātīga laikposma, kad attiecīgās informācijas izpaušana nelabvēlīgi neietekmētu atbalsta pasākumu īstenošanu, un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šādu pasākumu īstenošanas saskaņā ar sadarbības un atbalsta plānu.

3.   Komisija var iesaistīties komunikācijas darbībās, tostarp kopīgās komunikācijas darbībās sadarbībā ar attiecīgajām valsts iestādēm un Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvniecības birojiem attiecīgajā dalībvalstī, lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību atbalsta pasākumiem, kas paredzēti sadarbības un atbalsta plānos. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprināto tehniskā atbalsta pieprasījumu sarakstu un to regulāri atjaunina. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvniecības birojus par projektiem attiecīgajās dalībvalstīs.

11. pants

Papildu finansējums

No instrumenta līdzekļiem finansētās darbības var atbalstīt, izmantojot citas Savienības programmas, instrumentus vai fondus saskaņā ar Savienības budžetu, ja šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas.

12. pants

Instrumenta īstenošana

1.   Komisija īsteno instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Instrumenta pasākumus var tieši īstenot Komisija vai netieši citas personas vai struktūras saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punktu. Konkrētāk, Savienības atbalsts saskaņā ar šīs regulas 8. pantu veiktām darbībām izpaužas kā:

a)

dotācijas;

b)

publiskā iepirkuma līgumi;

c)

ārējiem ekspertiem, tostarp ekspertiem no atbalstu sniedzošo vai saņemošo dalībvalstu valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, radušos izmaksu atlīdzināšana;

d)

starptautisku organizāciju izveidotos trasta fondos veiktas iemaksas; un

e)

darbības, ko veic netiešajā pārvaldībā.

3.   Dotācijas var piešķirt valsts iestādēm, Eiropas Investīciju bankas grupai, starptautiskām organizācijām, publiskām vai privātām struktūrām un struktūrām, kas ir likumīgi izveidotas:

a)

dalībvalstīs;

b)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

4.   Tehnisko atbalstu var sniegt, sadarbojoties ar citu dalībvalstu struktūrām un starptautiskajām organizācijām.

5.   Tehnisko atbalstu var sniegt arī individuāli eksperti, kurus var uzaicināt dot ieguldījumu atsevišķās darbībās, kas tiek organizētas, kad vien tas ir vajadzīgs 4. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

6.   Lai sniegtu tehnisko atbalstu, Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus, un informē par to Eiropas Parlamentu un Padomi.

Darba programmās nosaka:

a)

līdzekļu piešķīrumu instrumentam;

b)

šā panta 2. punktā minētos pasākumus saskaņā ar vispārīgo mērķi un konkrētajiem mērķiem, kas minēti attiecīgi šīs regulas 3. un 4. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 5. pantā minēto darbības jomu un 8. pantā izklāstītajām atbalsttiesīgajām darbībām; un

c)

dotāciju atlases un piešķiršanas kritērijus un visus Finanšu regulā prasītos elementus.

7.   Lai nodrošinātu līdzekļu savlaicīgu pieejamību, ierobežotu daļu no darba programmas, nepārsniedzot 30 % no gada piešķīruma, rezervē īpašiem pasākumiem, ja neparedzētu un pienācīgi pamatotu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešama tūlītēja reakcija, tostarp tad, ja ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem vai ja dalībvalsts ekonomisko, sociālo vai sanitāro situāciju nopietni skar būtiski apstākļi, kurus tā nevar ietekmēt.

Komisija pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura vēlas saņemt tehnisko atbalstu, var pieņemt īpašus pasākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem mērķiem un darbībām, lai sniegtu tehnisko atbalstu valsts iestādēm steidzamu vajadzību risināšanai. Šādiem īpašiem pasākumiem ir pagaidu raksturs, un tie ir saistīti tikai ar 9. panta 3. punktā noteiktajiem apstākļiem. Šādi īpašie pasākumi beidzas sešu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas, un tos var aizstāt ar tehnisko atbalstu saskaņā ar 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

III NODAĻA

PAPILDINĀMĪBA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

13. pants

Koordinācija un papildināmība

1.   Komisija un attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi saviem attiecīgajiem pienākumiem sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp instrumentu un citām Savienības programmām un instrumentiem un jo īpaši no Savienības fondiem finansētiem pasākumiem. Minētajā nolūkā tās:

a)

gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši saistībā ar pasākumiem, ko finansē no Savienības fondiem;

b)

pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās vai pārklāšanās,

c)

nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā un vietējā līmenī, lai panāktu, ka instrumenta atbalsta darbības ir saskaņotas un racionalizētas.

2.   Komisija cenšas nodrošināt papildināmību un sinerģiju ar atbalstu, ko sniedz citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

14. pants

Īstenošanas uzraudzība

1.   Komisija uzrauga instrumenta īstenošanu un mēra vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu, kas izklāstīti attiecīgi 3. un 4. pantā, sasniegšanu, tostarp izmantojot sadarbības un atbalsta plānus. Pielikumā ir izklāstīti rādītāji, kas jāizmanto, lai ziņotu par panākumiem un uzraudzītu un izvērtētu šo regulu virzībā uz vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir samērīga un vērsta uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar instrumentu.

2.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka instrumenta īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi, un savlaicīgi, kā arī attiecīgā gadījumā, ja tas ir izdarāms, tie tiek sadalīti pa dzimumiem. Minētajā nolūkā Savienības finansējuma saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants

Gada ziņojums

1.   Komisija katru gadu vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu (“gada ziņojums”).

2.   Gada ziņojumā iekļauj informāciju par:

a)

dalībvalstu atbalsta pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

b)

analīzi par to, kā piemēroti 9. panta 3. punktā minētie kritēriji, ko izmanto dalībvalstu iesniegto atbalsta pieprasījumu analizēšanai;

c)

sadarbības un atbalsta plāniem, kā minēts 9. panta 5. punktā;

d)

īpašiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta 7. punktu;

e)

atbalsta pasākumu īstenošanu, attiecīgā gadījumā arī valsts un reģionālā līmenī; un

f)

Komisijas īstenotajām komunikācijas darbībām.

3.   Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju piedalīties viedokļu apmaiņā ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju, lai apspriestu gada ziņojumu un instrumenta īstenošanu.

16. pants

Vidusposma un ex post izvērtēšana

1.   Līdz 2025. gada 20. februārim Komisija vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz neatkarīgu vidusposma izvērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik lielā mērā ir sasniegts vispārējais mērķis un konkrētie mērķi, kas minēti attiecīgi 3. un 4. pantā, kā arī to, vai resursi tiek izmantoti atbilstīgi un lietderīgi, un Eiropas pievienoto vērtību. Tajā arī izskata jautājumu par to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir atbilstīgi. Vajadzības gadījumā vidusposma izvērtējuma ziņojuma rezultātus var izmantot visiem attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

2.   Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā iekļauj vispārēju šīs regulas īstenošanas izvērtējumu un informāciju par šīs regulas ilgtermiņa ietekmi.

17. pants

Pārredzamība

Komisija izveido vienotu publisku tiešsaistes repozitoriju, kurā tā, ievērojot piemērojamos noteikumus un apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var darīt pieejamus galīgos pētījumus vai ziņojumus, kas sagatavoti saistībā ar 8. pantā izklāstītajām atbalsttiesīgajām darbībām. Pamatotos gadījumos attiecīgās dalībvalstis var prasīt Komisijai šādus dokumentus nepubliskot bez to iepriekšējas piekrišanas.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar instrumentu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar instrumentu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem, tostarp attiecīgā gadījumā un ar valstu iestāžu piekrišanu izmantojot kopīgas komunikācijas darbības sadarbībā ar valsts iestādēm un Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvniecības birojiem attiecīgajā dalībvalstī.

19. pants

Pārejas noteikumi

1.   Tehniskā atbalsta darbības un pasākumus, kas sākti ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825, līdz to pabeigšanai arī turpmāk reglamentē minētā regula.

2.   No šīs regulas 6. panta 1. punktā noteiktā finansējuma var arī segt tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, tostarp izdevumus par uzraudzību, komunikāciju un izvērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825 un kas līdz 2020. gada 31. decembrim nav pabeigti.

3.   Lai segtu šīs regulas 6. panta 2. punktā paredzētos izdevumus saistībā ar darbību pārvaldību un saistībā ar pasākumiem, kas sākti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825, un kas līdz 2020. gada 31. decembrim nav pabeigti, vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 10. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 364, 28.10.2020., 132. lpp.

(2)  OV C 440, 18.12.2020., 160. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 2. februāra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 17. lpp.).

(6)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(8)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(12)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI

Vispārējā mērķa un konkrēto mērķu, kas minēti attiecīgi 3. un 4. pantā, sasniegšanu mēra, pamatoties uz šādiem rādītājiem, kas jāsadala pa dalībvalstīm un intervences jomām.

Rādītājus izmanto saskaņā ar pieejamajiem datiem un informāciju, tostarp kvantitatīviem un/vai kvalitatīviem datiem.

Izlaides rādītāji

a)

noslēgto sadarbības un atbalsta plānu skaits

b)

veikto tehniskā atbalsta darbību skaits

c)

tehniskā atbalsta darbību nodevumi, piemēram, rīcības plāni, ceļveži, vadlīnijas, rokasgrāmatas un ieteikumi

Rezultātu rādītāji

d)

tehnisko atbalsta darbību iznākums, piemēram, stratēģijas pieņemšana, jauna tiesību akta pieņemšana vai spēkā esoša tiesību akta grozīšana, un jaunu procedūru un pasākumu pieņemšana, lai veicinātu reformu īstenošanu

Ietekmes rādītāji

e)

sadarbības un atbalsta plānos izvirzītie mērķi, kas sasniegti, cita starpā pateicoties saņemtajam tehniskajam atbalstam

Komisija veic arī 16. pantā paredzēto ex post izvērtēšanu, lai izveidotu saiknes starp sniegto tehnisko atbalstu un attiecīgo pasākumu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī nolūkā uzlabot noturību, ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un kohēziju.


Top