(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (2) tika noteiktas 54 līmeņatzīmes, kas kalpoja par pamatu bezmaksas kvotu iedalei (“līmeņatzīmes”), un šo līmeņatzīmju vērtības 2013.–2020. gada periodam. Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/331 (3) Lēmums 2011/278/ES no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts un tika noteikti identiski sākuma punkti ikgadējā samazinājuma rādītāja noteikšanai katras līmeņatzīmes vērtības atjaunināšanai 2021.–2030. gada periodam.

(2)

Ciktāl iespējams, 54 līmeņatzīmju vērtības Lēmumā 2011/278/ES tika noteiktas, pamatojoties uz datiem par atsevišķu iekārtu efektivitāti siltumnīcefekta gāzu ziņā; šos datus sagādāja attiecīgās Eiropas nozaru apvienības, ievērojot noteikumus, ko Komisija noteica norādījumu dokumentā un tā sauktajos nozaru noteikumu krājumos. Ņemot vērā, ka datu vākšana bija brīvprātīga, datu kopa visas attiecīgās iekārtas neaptvēra. 14 produktu līmeņatzīmju vērtību pamatā bija dati no viena produkta iekārtām, jo emisiju attiecināšana uz konkrētiem produktiem attiecīgajās vairākproduktu iekārtās netika uzskatīta par realizējamu noteiktajā termiņā. Atsevišķu iekārtu datu trūkuma dēļ piecas produktu līmeņatzīmju vērtības, kā arī siltuma un kurināmā līmeņatzīmju vērtības tika balstītas uz informāciju no atsauces dokumentiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (BREF) vai citas literatūras. Lai to pašu vai līdzīgu produktu ražotājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, četru produktu līmeņatzīmju vērtību pamatā bija citu produktu līmeņatzīmju vērtības.

(3)

Pārskatītās līmeņatzīmju vērtības jānosaka, balstoties uz verificētu informāciju par iekārtu efektivitāti siltumnīcefekta gāzu ziņā, kura saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņota par 2016. un 2017. gadu. Katrai līmeņatzīmei jāaprēķina 10 % efektīvāko iekārtu vidējais sniegums 2016. un 2017. gadā. Balstoties uz minēto vērtību salīdzinājumu ar līmeņatzīmju vērtībām, kuras noteiktas Lēmumā 2011/278/ES un kuru pamatā bija snieguma dati par 2007. un 2008. gadu, katrai līmeņatzīmei ir jānosaka ikgadējā samazinājuma rādītājs deviņu gadu periodam no 2007./2008. līdz 2016./2017. gadam. Pēc tam ar šiem ikgadējā samazinājuma rādītājiem, izmantojot ekstrapolāciju, jāaprēķina atbilstošie līmeņatzīmju vērtību samazinājumi 15 gadu periodam no 2007./2008. līdz 2022./2023. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu 15 gadu periodā piemērotais samazinājums nedrīkstētu būt mazāks par 3 % vai lielāks par 24 %. Aromātisko savienojumu, ūdeņraža, singāzes un karstā metāla līmeņatzīmju vērtību atjaunināšanai piemērojami īpaši noteikumi.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu dalībvalstis līdz 2019. gada 30. septembrim iesniedza Komisijai iekārtu sarakstu ar informāciju, kas ir relevanta bezmaksas emisijas kvotu iedalei. Lai nodrošinātu, ka līmeņatzīmju vērtību pamatā ir pareizi dati, Komisija, izmantojot arī automatizētus rīkus, veica padziļinātas to datu pilnīguma un konsekvences pārbaudes, kas ir relevanti bezmaksas emisijas kvotu iedalei. Vajadzības gadījumā Komisija attiecīgajām kompetentajām iestādēm lūdza skaidrojumus un labojumus. Šajā procedūrā Komisija ieguva pareizu, konsekventu un salīdzināmu datu kopu par visu to stacionāro iekārtu efektivitāti siltumnīcefekta gāzu ziņā, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK. Šī kvalitatīvā datu kopa tika izmantota, lai katrai no 54 līmeņatzīmēm noteiktu pārskatītās vērtības 2021. līdz 2025. gada periodam. Lai noteiktu 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā, kā paredz Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/410 (4) 11. apsvērums, tika izmantoti dati no visām apakšiekārtām, uz kurām attiecas konkrētas līmeņatzīmes definīcija saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/331 I pielikumu.

(5)

Direktīvas 2003/87/EK 27. pantā noteikts, ka dalībvalstīm ar zināmiem nosacījumiem ir atļauts no ES ETS izslēgt iekārtas, kuru paziņotās emisijas ir mazākas par 25 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta un (ja tās veic sadedzināšanas darbības) kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 35 MW, neskaitot emisijas no biomasas. Direktīvas 2003/87/EK 27.a pants nosaka, ka dalībvalstīm ir atļauts no ES ETS izslēgt arī iekārtas, kuru paziņotās emisijas ir mazākas par 2 500 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, neņemot vērā emisijas no biomasas. Pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, vairākas dalībvalstis ir nolēmušas 2021.–2025. gada periodā iekārtas no ES ETS izslēgt. Nosakot pārskatītās līmeņatzīmju vērtības, šīs iekārtas nebūtu jāņem vērā.

(6)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/331 ir iekļauti noteikumi par emisiju noteikšanu apakšiekārtu līmenī nolūkā nodrošināt konsekventu pieeju emisijām, kas saistītas ar izmērāma siltuma, oglekli saturošu atlikumgāzu un pārvietotā CO2 importu, eksportu un iekšējo ražošanu. Šajā nolūkā relevantie emisijas faktori tika noteikti, izmantojot siltuma un kurināmā līmeņatzīmju vērtības, kas savukārt bija atjauninātas, piemērojot noteiktos ikgadējā samazinājuma rādītājus. Attiecībā uz tāda siltuma importu, kā emisijas faktors nebija zināms vai nebija skaidri noteikts, un attiecībā uz siltuma eksportu izmantotā vērtība bija 53,3 t CO2 ekv./TJ. Šī vērtība tika iegūta, siltuma līmeņatzīmes vērtībai deviņu gadu periodam no 2007./2008. līdz 2016./2017. gadam piemērojot ikgadējā samazinājuma rādītāju 1,6 % apmērā. Attiecībā uz atlikumgāzu eksportu no atlikumgāzes faktiskā emisijas faktora tika atņemtas 37,4 t CO2 ekv./TJ. Šī vērtība atbilst dabasgāzes emisijas faktoram (56,1 t CO2 ekv./TJ), kas reizināts ar koeficientu 0,667, lai ņemtu vērā atlikumgāzes patēriņa efektivitātes un dabasgāzes kā standartdegvielas patēriņa efektivitātes starpību. Attiecībā uz atlikumgāzu importu izmantotā vērtība bija 48,0 t CO2 ekv./TJ. Šī vērtība tika iegūta, kurināmā līmeņatzīmes vērtībai 9 gadu periodam no 2007./2008. līdz 2016./2017. gadam piemērojot ikgadējā samazinājuma rādītāju 1,6 % apmērā.

(7)

Ja apakšiekārtas importē starpproduktus, kuru ražošana norit attiecīgās produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās, un ja pēc iesniegtajiem datiem nebija iespējams noteikt, kādas siltumnīcefekta gāzu emisijas saistītas ar minēto starpproduktu ražošanu, tad, nosakot pārskatītās līmeņatzīmju vērtības, nebūtu jāņem vērā attiecīgo apakšiekārtu efektivitāte siltumnīcefekta gāzu ziņā. Tas attiecas uz rafinētavu produktu, karstā metāla, pārdedzinātu dolomītkaļķu, amonjaka, ūdeņraža un kalcinētās sodas līmeņatzīmju vērtību atjaunināšanu. Ja apakšiekārtas eksportē starpproduktus un ja pēc iesniegtajiem datiem nebija iespējams noteikt, kādas siltumnīcefekta gāzu emisijas saistītas ar tālākajiem procesiem, tad, nosakot pārskatītās līmeņatzīmju vērtības, nebūtu jāņem vērā attiecīgo apakšiekārtu efektivitāte siltumnīcefekta gāzu ziņā. Tas attiecas uz līmeņatzīmes vērtības atjaunināšanu rafinētavu produktiem un karstajam metālam.

(8)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/331 noteiktā metodika emisiju attiecināšanai uz dažādām apakšiekārtām var novest pie tā, ka gadījumos, kad siltums, kas saražots, izmantojot kurināmo ar zemu emisijas faktoru, tiek eksportēts uz citām apakšiekārtām vai iekārtām, efektivitāte siltumnīcefekta gāzu ziņā ir negatīva. Šādos gadījumos būtu jānosaka, ka attiecīgās apakšiekārtas efektivitāte siltumnīcefekta gāzu ziņā pārskatīto līmeņatzīmju vērtību noteikšanas vajadzībām ir nulle.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,