Regula par Eiropas kriptoaktīvu tirgiem (KAT)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (KAT)

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tajā ir paredzēti vienoti noteikumi kriptoaktīvu emitentiem, kurus līdz šim neregulēja citi Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu tiesību akti, un pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar šādiem kriptoaktīviem (kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem).

Noteikumi attiecas uz šādiem aspektiem:

• pārredzamības un informācijas izpaušanas prasības kriptoaktīvu emisijai, publiskai piedāvāšanai un pielaidei tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā;
• kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu žetonu emitentu un e-naudas žetonu emitentu atļaujas saņemšana un uzraudzība;
• emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbība, organizācija un pārvaldība;
• kriptoaktīvu turētāju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu aizsardzība;
• pasākumi, ar ko novērš iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regula attiecas uz kriptoaktīvu emitēšanu, publisku piedāvāšanu un pielaidi tirdzniecībai, kā arī ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniegšanu.

Tajā izšķir šādus kriptoaktīvu veidus:

• e-naudas žetoni (kriptoaktīvi, kuru stabilu vērtību panāk, to piesaistot vienai oficiālajai valūtai);
• aktīviem piesaistīti žetoni (kriptoaktīvi, kuru stabilu vērtību panāk, to piesaistot citiem aktīviem vai aktīvu grozam);
• kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni.

Piedāvātājiem* vai personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, izņemot aktīviem piesaistītus žetonus un e-naudas žetonus, ir jāatbilst šādām prasībām:

• tas ir juridiska persona*;
• tas ir publicējis kriptoaktīvu balto grāmatu un tirgvedības paziņojumus savā tīmekļa vietnē;
• tas rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli;
• tas sazinās ar esošajiem un potenciālajiem aktīvu turētājiem patiesi, skaidri un nemaldinoši;
• tas konstatē, novērš, pārvalda un sniedz informāciju par jebkādiem interešu konfliktiem;
• tas atbild par zaudējumiem, kas radušies, ja baltajā grāmatā sniegta nepareiza informācija;
• tas nodrošina kriptoaktīvu turētājiem atteikuma tiesības.

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentam, kas tos publiski piedāvā vai lūdz pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ir jāatbilst šādām prasībām:

• tas ir juridiska persona vai konkrēta cita veida struktūra, kas atrodas ES;
• tam ir atļauja no savas izcelsmes ES dalībvalsts;
• tas ir kredītiestāde, kas izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu, kuru ir apstiprinājusi valsts kompetentā iestāde;
• tam ir pienākums jebkurā laikā izpirkt aktīviem piesaistītus žetonus pēc žetonu turētāju pieprasījuma, vai nu samaksājot piesaistīto aktīvu tirgu vērtību, vai piegādājot aktīvus, kuriem piesaistīti žetoni;
• tas ir publicējis kriptoaktīvu balto grāmatu un tirgvedības paziņojumus savā tīmekļa vietnē un atbild par zaudējumiem, kas radušies, ja baltajā grāmatā sniegta nepareiza informācija;
• tas rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli;
• tas sazinās ar esošajiem un potenciālajiem žetonu turētājiem patiesi, skaidri un nemaldinoši;
• tas rīkojas žetonu turētāju interesēs un pret tiem izturas vienādi;
• tas izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai;
• tas konstatē, novērš, pārvalda un sniedz informāciju par jebkādiem interešu konfliktiem;
• tas pastāvīgi uztur aktīvu rezervi, kas sedz saistības pret žetonu turētājiem, un tam ir pašu kapitāls, kas ir vismaz vienāds ar lielāko no šādām summām:
  • 350 000 EUR,
  • 2 % no aktīvu rezerves vidējās summas,
  • ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā;
• tas izveido atveseļošanas un izpirkšanas plānus, kas izmantojami, ja tas nespēj izpildīt savas saistības.

E-naudas žetonu emitentam, kas tos publiski piedāvā vai lūdz pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ir jāatbilst šādām prasībām:

• tas ir saņēmis atļauju darboties kā kredītiestādei vai elektroniskās naudas iestādei;
• tas ir publicējis kriptoaktīvu balto grāmatu un tirgvedības paziņojumus savā tīmekļa vietnē un atbild par zaudējumiem, kas radušies, ja baltajā grāmatā sniegta nepareiza informācija;
• tas ievēro emisijas, izpirkšanas un tirdzniecības noteikumus;
• tas, saņemot naudas līdzekļus, emitē žetonus par nominālvērtību;
• tas pēc turētāja pieprasījuma izpērk žetonus jebkurā laikā un par nominālvērtību;
• tas saņemtos naudas līdzekļus iegulda drošos zema riska aktīvos tajā pašā valūtā un nogulda tos atsevišķā kontā kredītiestādē;
• tas izveido atveseļošanas un izpirkšanas plānus, kas izmantojami, ja tas nespēj izpildīt savas saistības.

Eiropas Banku iestāde (EBI) klasificē aktīviem piesaistītus žetonus un e-naudas žetonus kā nozīmīgus, ja ir izpildīti noteikti kritēriji, piemēram, attiecībā uz to turētājiem vai to vērtības vai darījumu apjomu, kas pārsniedz noteiktas robežvērtības. Šādos gadījumos šādu nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentiem tiek piemērotas papildu prasības, un EBI pārņem uzraudzības funkcijas.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jābūt:

• juridiskai personai vai konkrētai cita veida struktūrai, kam attiecīgās valsts iestāde ir izsniegusi atļauju kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam un kura juridiskā adrese ir dalībvalstī, kurā tas sniedz vismaz daļu no saviem pakalpojumiem, turklāt faktiskajai vadības vietai jābūt ES un vismaz vienam no direktoriem jābūt ES rezidentam;
• ar noteiktiem nosacījumiem – kedītiestādei, centrālajam vērtspapīru depozitārijam, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tirgus operatoram, elektroniskās naudas iestādei, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībai vai alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldniekam.

Visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums:

• rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli savu esošo un potenciālo klientu interesēs;
• sniegt klientiem patiesu, skaidru un nemaldinošu informāciju;
• netīši vai nolaidības dēļ nemaldināt klientus attiecībā uz kriptoaktīvu faktiskajām vai šķietamajām priekšrocībām un brīdināt klientus par riskiem;
• savā tīmekļa vietnē publiskot cenas, izmaksas, maksu politiku un katra kriptoaktīva ietekmi uz klimatu un vidi;
• ieviest prudenciālos aizsardzības pasākumus, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:
  • IV pielikumā norādīto pastāvīgo minimālo kapitāla prasību summa vai
  • ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā;
• nodrošināt, ka vadības struktūras locekļiem ir laba reputācija un viņiem ir pietiekamas zināšanas, pieredze, prasmes un laiks, lai rezultatīvi pildītu savus pienākumus;
• īstenot politiku un procedūras, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu vai citus noziedzīgus nodarījumus;
• turēt klientu kriptoaktīvus un līdzekļus atsevišķi no citiem aktīviem un neizmantot tos savā labā;
• izveidot un uzturēt efektīvas un pārredzamas procedūras klientu sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai;
• uzturēt un īstenot rezultatīvu politiku, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un izpaustu interešu konfliktus;
• veikt visus pamatotos pasākumus, lai izvairītos no riska, izmantojot ārpakalpojumus;
• vajadzības gadījumā izstrādāt plānu, kā organizēti likvidēt savu darbību.

Īpaši noteikumi attiecas uz šādiem aspektiem:

• aktīviem piesaistītu žetonu emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pārņemšana;
• pasākumi, lai novērstu un aizliegtu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu;
• valstu iestāžu, EBI un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvaras un funkcijas.

Šo regulu nepiemēro:

• kriptoaktīviem, uz kuriem attiecas citi ES tiesību akti par finanšu pakalpojumiem (piemēram, tādi, kas kvalificējami kā finanšu instrumenti, pensijas vai apdrošināšanas produkti);
• kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem vai meitasuzņēmumiem, likvidatoriem un administratoriem maksātnespējas procedūrās;
• Eiropas Centrālajai bankai un valstu centrālajām bankām, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismam, Eiropas Stabilitātes mehānismam un publiskām starptautiskām organizācijām;
• kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem.

Eiropas Komisija dažādos regulas piemērošanas posmos iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei par:

• jaunākajām norisēm kriptoaktīvu jomā (pēc 18 mēnešiem);
• regulas starpposma novērtējumu (pēc 24 mēnešiem);
• regulas piemērošanu (pēc 48 mēnešiem).

Komisijai ir arī pilnvaras pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sadarbībā ar EBI 12 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu iesniedz Parlamentam un Padomei publiski pieejamu ziņojumu par regulas piemērošanu un norisēm kriptoaktīvu tirgos.

Ar regulu groza:

• Direktīvu 2013/36/ES (kapitāla prasības);
• Direktīvu (ES) 2019/1937 (to personu aizsardzība, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem);
• Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (EBI izveide);
• Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izveide).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama no 2024. gada 30. decembra. Tomēr noteikumus par aktīviem piesaistītiem žetoniem (III sadaļa) un e-naudas žetoniem (IV sadaļa) piemēro no 2024. gada 30. jūnija.

KONTEKSTS

• Regula ir veidota nolūkā nodrošināt juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tās mērķis ir veicināt inovāciju, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un aizsargājot ieguldītājus no riskiem.
• Tā ir daļa no digitālās finanšu darbības paketes, ko Komisija pieņēma 2020. gada septembrī. Ar to tiek pastiprināti ES noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu, tostarp noteikumi par naudas pārvedumiem pievienoto informāciju.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40.–205. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju (COM(2020) 591 final, 24.9.2020.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17.–56. lpp.).

Direktīvas (ES) 2019/1937 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1.–63. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12.–82. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija) (OV L 354, 23.12.2016., 37.–85. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/EK un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35.–127. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 349.–496. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12.–47. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84.–119. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (pārstrādāta versija) (OV L 335, 17.12.2009., 1.–155. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7.–17. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38.–57. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22.–31. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 03.02.2023