Ražojumu vispārējā drošuma regula (2023)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Direktīvu 2001/95/EK un Direktīvu 87/357/EEK

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Tā nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgusdarbību.
• Tas tiek panākts, aizstājot spēkā esošo produktu vispārējas drošības direktīvu un direktīvu par izstrādājumiem, kas līdzinās pārtikas produktiem, kas garantē gan bezsaistē, gan tiešsaistē pārdoto patēriņa preču drošumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī regula:

• attiecas uz jauniem, lietotiem, remontētiem vai atjaunotiem ražojumiem:
  • kas ir pieejami izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai ES (“laisti vai darīti pieejami tirgū”), gan par maksu, gan bez maksas, un uz kuriem neattiecas citi īpaši ES tiesību akti par ražojumu drošumu,
  • uz kuriem attiecas spēkā esošās īpašās ES drošības prasības attiecībā uz riskiem un aspektiem, kas tajos vēl nav iekļauti;
• attiecas uz ražojumiem, kas tiek piedāvāti patērētājiem ES, izmantojot visus pārdošanas kanālus;
• neattiecas uz:
  • cilvēkiem paredzētām vai veterinārām zālēm,
  • pārtiku un barību,
  • dzīviem augiem un dzīvniekiem, ģenētiski modificētiem organismiem un mikroorganismiem ierobežotas izmantošanas apstākļos,
  • dzīvnieku izcelsmes un blakusproduktiem,
  • augu aizsardzības līdzekļiem,
  • transporta iekārtām, ko izmanto pakalpojumu sniedzējs,
  • gaisa kuģiem, kuru konstrukcija, ražošana, apkope un ekspluatācija rada zemu drošības risku,
  • senlietām,
  • ražojumiem, uz kuriem ir skaidri norādīts, ka pirms lietošanas tie ir jāsalabo vai jāatjauno.

Šajā regulā ir paredzēti pienākumi attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem* un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem, kā arī precizēti tirgus uzraudzības noteikumi un valstu iestāžu pilnvaras. Tā ir cieši saistīta ar citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, piemēram, tirgus uzraudzības regulu un Digitālo pakalpojumu likumu.

Šo regulu īstenos visi attiecīgie dalībnieki, atbilstīgi ņemot vērā piesardzības principu.

Drošuma prasības

Ekonomikas dalībnieki tirgū laiž vai dara pieejamus tikai drošus ražojumus (vispārējā drošuma prasība).

• Ražojumu drošums jānovērtē, jo īpaši ņemot vērā šādus kritērijus:
  • ražojuma īpašības, piemēram, dizainu, tehniskās īpašības, sastāvu, iepakojumu un instrukcijas;
  • ietekmi uz citiem ražojumiem;
  • ražojuma noformējumu, marķējumu, brīdinājumus, norādījumus par drošumu un informāciju;
  • patērētāju kategorijas, kas lieto ražojumu;
  • ražojuma izskatu, jo īpaši aspektus, kas nodrošina līdzību pārtikas produktiem, vai ir pievilcīgi bērniem;
  • kiberdrošību un jebkuras ražojuma attīstošās, mācīšanās un prognozēšanas funkcijas.
• Šajā regulā ir paredzēti arī gadījumi, kad ražojums tiek uzskatīts par drošu. Šādi gadījumi ietver ražojumus, kas atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem, uz kuriem ir atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
• Citi elementi, kurus var ņemt vērā, novērtējot ražojuma drošumu, ir valsts un starptautiskie standarti, brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, labas prakses kodeksi un pamatotas patērētāju cerības.

Informācija par nedrošiem ražojumiem

• Ražojumu, ko uzskata par bīstamu vienā ES dalībvalstī, uzskata par bīstamu arī visās pārējās dalībvalstīs.
• Ja ražojums tiek atsaukts, sabiedrībai jābūt pieejamai skaidri un detalizēti izklāstītai informācijai, un patērētājiem ir jāpiedāvā efektīvs, bezmaksas un savlaicīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis.
• Informācija par bīstamiem ražojumiem parasti būtu jādara sabiedrībai pieejama portālā “Safety Gate”.

Prasība par atbildīgā ekonomikas dalībnieka esamību ES

Attiecībā uz katru ražojumu, uz kuru attiecas regula, ES ir jābūt atbildīgajam ekonomikas dalībniekam (ES ražotājam, importētājam, pilnvarotajam pārstāvim vai izpildes pakalpojumu sniedzējam), kam uzticēti pienākumi saistībā ar ražojuma drošību.

Ražotāju galvenie pienākumi:

• nodrošināt, ka ražojumi ir droši pēc konstrukcijas;
• veikt iekšējo riska analīzi un sagatavot attiecīgo tehnisko dokumentāciju;
• nekavējoties rīkoties un informēt patērētājus un valsts iestādes, izmantojot Safety Business Gateway, ja uzskata, ka tirgū esošs ražojums ir bīstams;
• kopīgot informāciju par negadījumiem;
• sniegt būtisku informāciju par ražojumu drošumu un izsekojamību uz ražojumiem vai to iepakojuma;
• sniegt kontaktinformāciju, lai saņemtu sūdzības, izmeklētu tās un uzturētu saņemto sūdzību iekšējo reģistru.

Ražotāji savu pienākumu izpildei var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Importētāju galvenie pienākumi:

• nodrošināt, ka ražojumi atbilst regulas prasībai par vispārējo drošumu, atsakoties laist tirgū ražojumus, kuri, viņuprāt, neatbilst šai prasībai;
• uz ražojumiem norādīt savu kontaktinformāciju un pārbaudīt, vai tiem ir pievienotas skaidras instrukcijas un informācija par drošumu;
• uzņemties atbildību par tiem uzticētajiem priekšmetiem to pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;
• ja tie uzskata, ka tirgū atrodas bīstams ražojums, informēt ražotājus un valsts tirgus uzraudzības iestādes, izmantojot “Safety Business Gateway”, un nodrošināt sabiedrības brīdināšanu.

Izplatītāju galvenie pienākumi:

• nodrošināt, lai ražotāji un, attiecīgā gadījumā, importētāji atbilstu regulas prasībām, atsakoties laist tirgū ražojumus, kuri, viņuprāt, neatbilst šīm prasībām;
• ja tie uzskata, ka tirgū atrodas bīstams ražojums, informēt ražotājus, importētājus un valsts tirgus uzraudzības iestādes, izmantojot “Safety Business Gateway”, un nodrošināt, ka tiek veiktas atbilstīgas darbības.

Ekonomikas dalībnieku horizontālie pienākumi:

• izveidot iekšējos ražojumu drošuma procesus, lai nodrošinātu atbilstību regulai;
• sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai novērstu vai mazinātu riskus, ko rada ražojumi, kurus tās laiž tirgū;
• pēc iestāžu pieprasījuma 10 gadus sniegt konkrētu informāciju par ražojumu (riski, sūdzības, korektīvie pasākumi) un 6 gadus – informāciju par piegādes ķēdes izsekojamību;
• informēt iestādes par ražojuma izraisītiem negadījumiem;
• sniegt datus izsekojamības sistēmai, ko Eiropas Komisija var izveidot, lai uzglabātu informāciju par ražojumiem, kas var radīt nopietnu risku sabiedrības veselībai un drošībai;
• tieši informēt visus ietekmētos patērētājus par ražojumu atsaukšanu drošības dēļ un brīdinājumiem saistībā ar to drošumu, ražojumu atsaukšanas gadījumā izmantojot obligātā paziņojuma par atsaukšanu veidlapu;
• pēc ražojuma atsaukšanas piedāvāt patērētājiem izvēlēties vismaz divus no šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem: vai nu ražojum labošanu vai nomaiņu, vai arī atbilstīgu kompensāciju naudas izteiksmē;
• ievērot īpašus noteikumus par tālpārdošanu, pirms līguma noslēgšanas piedāvājumā sniedzot informāciju par ražotāju vai tā pārstāvi, skaidru ražojuma aprakstu un jebkādu brīdinājuma vai informāciju par drošumu, līdzīgi kā tas tiek darīts klātienes veikalā.

Tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumu sniedzēju īpašie pienākumi saistībā ar ražojumu drošumu

Turpmāk norādītie ar konkrētiem ražojumiem saistītie pienākumi balstās uz Digitālo pakalpojumu likumā noteiktajām horizontālajām prasībām:

• izveidot divus vienotus kontaktpunktus tiešai saziņai par drošuma jautājumiem: vienu, kas ir paredzēts tirgus uzraudzības iestādēm, otru – sabiedrībai;
• reģistrējieties portālā “Safety Gate”;
• ieviest iekšējos procesus saistībā ar ražojumu drošumu;
• nodrošināt, ka bez minimālās informācijas par ražojumu drošumu un izsekojamību, kas jāsniedz attiecīgajam tirgotājam, sarakstu nevar publicēt (pienākums nodrošināt atbilstību projektam);
• izlases veidā pārbaudīt, vai piedāvātie ražojumi ir droši, izmantojot publiskās datubāzes, tostarp portālu “Safety Gate”;
• īsā termiņā reaģēt uz valdības rīkojumiem un trešo personu paziņojumiem un nodrošināt, ka izņemtie saraksti nevar atkal parādīties;
• savlaicīgi un atbilstīgi informēt patērētājus par ražojuma atsaukšanu, tieši sazinoties ar visiem, kas iegādājušies attiecīgo izstrādājumu, un publicējot informāciju savā tīmekļa vietnē;
• atsaukšanas vai negadījuma gadījumā informēt attiecīgo uzņēmēju, kā arī informēt tirgus uzraudzības iestādes un sadarboties ar tām.

Tirgus uzraudzība un īstenošana

• ES ražojumu drošuma noteikumu izpilde ir valstu tirgus uzraudzības iestāžu kompetencē.
• Tirgus uzraudzība saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2019/1020 (tirgus uzraudzības regula) ir pēc iespējas saskaņota.
• Ja tiek identificēts bīstams ražojums, iestādes var pieprasīt ražotājam sīkāku informāciju par citiem izstrādājumiem, kuros izmantota tā pati procedūra vai sastāvdaļas, vai par to pašu partiju.
• Dalībvalstīm būs jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos.

Patērētāju drošības tīkls, ko veido valstu iestādes un koordinē Komisija:

• veicina regulāru apmaiņu ar informāciju, pieredzu, paraugpraksēm un noteikumiem par ražojumu drošumu izpildi;
• organizē kopīgus uzraudzības un testēšanas projektus;
• uzlabo ES sadarbību bīstamu ražojumu izsekošanas, izņemšanas no tirgus un atsaukšanas jomā.

Tirgus uzraudzības iestādes:

• var sadarboties ar citiem kolēģiem un uzņēmējiem vai patērētāju organizācijām, lai nodrošinātu sabiedrības veselību un drošību saistībā ar konkrētām ražojumu kategorijām;
• veiks vienlaicīgus koordinētus kontroles pasākumus (“pārbaudes”) attiecībā uz ražojumiem, lai nodrošinātu atbilstību regulai.

Komisija:

• izstrādā, modernizē un uztur ES ātrās brīdināšanas sistēmu, ko izmanto informācijas apmaiņai par valstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar bīstamām nepārtikas precēm (“Safety Gate”);
• uztur tīmekļa portālu (“Safety Business Gateway”), kas paredzēts ekonomikas dalībniekiem un tirgotājiem tiešsaistes tirgū, lai tirgus uzraudzības iestādēm un sabiedrībai sniegtu informāciju par potenciāli bīstamiem ražojumiem;
• pārvalda portālu “Safety Gate”, kurā sabiedrībai sniedz bezmaksas informāciju par identificētajiem riskiem;
• var sadarboties ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un starptautiskām organizācijām, lai uzlabotu ražojumu vispārējo drošumu, tostarp veicot informācijas apmaiņu par bīstamiem ražojumiem;
• sagatavo vairākus novērtējuma ziņojumus par regulas īstenošanu;
• ir pilnvarota un tai ir pienākums pieņemt īstenošanas un deleģētos aktus.

Ar šo regulu groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (skatīt kopsavilkumu) un Direktīvu (ES) 2020/1828 (skatīt kopsavilkumu) un atceļ Direktīvu 87/357/EEK (skatīt kopsavilkumu) un Direktīvu 2001/95/EK (skatīt kopsavilkumu).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama no 2024. gada 13. decembra.

KONTEKSTS

Ar šo regulu tiek atcelta 2001. gadā pieņemtā produktu vispārējās drošības direktīva un izveidota jauna ES vispārējā produktu drošības sistēma, lai risinātu ar digitalizāciju un tiešsaistē pārdoto preču un ražojumu aizvien pieaugošo apjomu saistītās problēmas.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 (2023. gada 10. maijs) par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (OV L 135, 23.5.2023., 1.–51. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1.–27. lpp.).

Direktīvas (ES) 2020/1828 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1.–44. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1.–27. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV L 136, 22.5.2019., 28.–50. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – XV sadaļa – Patērētāju tiesību aizsardzība – 169. pants (bijušais EKL 153. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 124. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12.–33. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64.–88. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4.–17. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (OV L 192, 11.7.1987., 49.–50. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 08.12.2023